Jaunākais izdevums

Aizvadītā gada nogalē Skrīveros atklāja rekonstruēto ceļa posmu Lielkažoki—Stūrīši. Projekts īstenots sadarbībā ar Lauku atbalsta dienestu, un tam izmantots Eiropas Savienības finansējums, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Skrīveru novada domē medijs uzzinājis, ka nepilnu kilometru garo ceļu izbūvēja SIA Vides tehnika. Tas savieno Aizkraukles un Skrīveru novadus un noderēs ne tikai apkaimes iedzīvotājiem, bet arī operatīvajiem transportlīdzekļiem, lai nokļūtu Skrīveru ziemeļu daļā gadījumos, kad dzelzceļa pārbrauktuve novada centrā slēgta.

Skrīveru novada domes priekšsēdētājs Andris Zālītis, atklājot ceļu, teicis, ka pašvaldība ieguvusi 798 metrus kvalitatīva ceļa ar betonētu gāzesvada pārbrauktuvi, nobrauktuvēm un izraktiem grāvjiem ceļa malās. Šim ceļam ir 5 gadu garantija.

Projekta kopējās izmaksas ir aptuveni 106 tūkstoši latu, informē Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Vācieši atklāj, kā iegādājušies Latvijas lielāko zālāju sēklu audzēšanas saimniecību

Dienas Bizness, 05.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas lielākais zālāju sēklu audzētājs SIA Skrīveru sēklkopības sabiedrība šā gada 15. oktobrī mainījis īpašnieku - 100% uzņēmuma kapitāldaļu nonākuši SIA Zemes prieks īpašumā, kas savukārt pilnībā pieder Vācijas zemniekam. Viņa intereses Latvijā pārstāv dēls Fabians Fennels, vēsta žurnāls Agro Tops.

«Esam pārņēmuši šo kompāniju 100% apmērā - visu tehniku, lauksaimniecības zemi, ražu, ēkas, cilvēkus, kas šeit strādāja līdz šim. Mūsu ģimenei Vācijā pieder zemnieku saimniecība, kurā audzējam labību, bietes, kartupeļus, cukurbietes un mazliet arī kukurūzu. Šajā brīdī tēvs vada saimniecību Vācijā.

Mums bija nauda, kurai meklējām ieguldīšanas iespējas. Mēs nopietni apsvērām, ko varētu darīt nākotnes labā, kādas iespējas ir Vācijā un kādas ārpus Vācijas. Tā kā Vācijā ir liela konkurence lauksaimniecībā, izvēle bija kāda cita valsts.

Pirmais ceļojums man un Inkenai (Fennela dzīvesbiedre) bija uz Latviju, mēs apskatījām dažādas saimniecības un lauksaimniecības iespējas un iemīlējāmies šajā valstī. Apsvērām domu arī par saimniekošanu Rumānijā, taču tur mēs nejutāmies komfortabli. Arī ideja par Ukrainu un Krieviju tika noraidīta. Mēs sapratām, ja gribam kaut ko darīt ārpus Vācijas, tad ir jādzīvo uz vietas, jāmīl tā zeme un cilvēki, lai, atnākot mājās no darba, nebūtu baiļu sajūtas,» žurnālam stāstījis F. Fennels.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ceļu nodošana pašvaldībām atkarīga no reģionālās reformas un finansējuma

Patlaban nekā jauna nav, un reāli par šo procesu varēs runāt tikai pēc administratīvi teritoriālās reformas, norāda Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks tautsaimniecības jautājumos Aino Salmiņš. Proti, šobrīd neviens vēl nezina, kādas nākotnē būs pašvaldību robežas, taču no tā, ka novadi apvienosies, nauda klāt nenākšot. Tāpat jautājums ir par pārņemto ceļu finansēšanu, kuru uzturēšanai patlaban tiek aptuveni 1560 eiro/km. Ir arī skaidrs, ka jāmaina ceļu finansēšanas modelis, jo nākotnē ceļu lietotāju maksājumi (akcīze, ceļu lietošanas nodeva, transporta ekspluatācijas nodoklis) pārsniegs 800 milj. eiro, bet no valsts budžeta valsts un pašvaldību ceļiem līdz šim tika vien zem 240 milj. eiro. Tāpat arī ES līdzfinansējums 90% apjomā tiek galvenajiem un reģionālajiem ceļiem, atstājot vietējos ceļus (teju 13 tūkst. km no kopumā 20 tūkst. km valsts ceļu) pašplūsmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ko būtu jāņem vērā turpmākajos ceļu būves iepirkumos?

Boleslovas Vengris (Boleslovas Vengrys), ceļu infrastruktūras ierīkošanas uzņēmuma SAS Biseris tirdzniecības vadītājs, 26.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī izskatās, ka Latvija ar Covid19 pandēmiju no šodienas perspektīvas tiek galā labāk kā kaimiņvalstis, nesen kā Latvijas Republikas Satiksmes ministrs Tālis Linkaits norādīja, ka ekonomiskās situācijas "atkausēšanai" nākamgad būtu nepieciešami papildu līdzekļi ceļu projektiem ap attīstības centriem, minot, ka par ekonomikas atkopšanos un tautsaimniecībai nepieciešamajiem atbalsta pasākumiem pēc vīrusa izraisītās krīzes beigām ir jādomā jau tagad.

Pilnībā piekrītu! Šajā kontekstā vēlos padalīties, kā, veicinot konkurenci ceļu satiksmes iepirkumos, panākt ietaupījumu valsts budžetā.

Piedaloties dažādos projektos esam strādājuši ar partneriem visā pasaulē, pielāgojoties ceļu kvalitātes standartiem Baltijas valstīs, Rietumeiropā, kā arī pat Saūda Arābijā. Dalība vairākos iepirkuma konkursos dažādās valstīs ļauj uzņēmumam iepazīt dažādus apstākļus un tirgus prasības. Minot piemērus, Lietuvā ceļu stāvoklis, kā arī laikapstākļi ir ļoti līdzīgi kā Latvijā, kas sniedz iespēju novērtēt uzņēmuma iespējas nodrošināt augstas kvalitātes ceļu apzīmējumu darbus par zemāku cenu kā to pašlaik piedāvā vietējie tirgus spēlētāji. Nīderlandē pasūtītājs norāda, kādas kvalitātes ceļa atjaunošanas darbi nepieciešami, atkarībā no ceļa nozīmes un satiksmes intensitātes. Pašlaik Saūda Arābijā notiek aktīvi infrastruktūras atjaunošanas darbi un veidoti vairāki jauni ceļi, ievērojot ļoti augstas kvalitātes prasības. Šajā tirgū pirms līguma noslēgšanas tiek veikti kvalitātes testi, katram ceļa posmam pirms darbu uzsākšanas. Arī ceļu infrastruktūras nozarē globāla pieredze ir uzņēmuma priekšrocība, kas veicina augstākas kvalitātes pakalpojumu sniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dobeles novada pašvaldība nepiekrīt Valsts akciju sabiedrības Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) valdes priekšsēdētāja Vladimira Kononova teiktajam, ka Latvijā būtu par daudz ceļu un ir jādomā, kuri ceļi būtu jālikvidē.

Dobeles novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks Gunārs Kurlovičs pauda, ka ceļu blīvums uz iedzīvotāju, kā to piemēro Kononovs, nav rādītājs, kas liecina par nepieciešamību pēc autoceļiem.

«Ja iedzīvotāju skaits saruks uz pusi, vai tad Latvijā jālikvidē puse ceļu? Ja ceļi būtu lieki, tie nebūtu izbraukti un nebūtu daudz jāremontē,» secināja Kurlovičs.

Viņš uzskata, ka ir tieši otrādi - problēma ir lielajā ekspluatācijas slodzē, jo pietiekami intensīvās lauksaimnieciskās darbības un smagās tehnikas dēļ grantētie lauku ceļi ir ļoti sliktā stāvoklī, jo nepietiek resursu to uzlabošanai.

«Ceļu infrastruktūra ir būtiska tautsaimniecības attīstībā, tikai problēma tā, ka Latvijā tā ir ļoti slikti uzturēta. Lielu daļu meža ceļu uztur Latvijas Valsts meži,» skaidroja Dobeles novada pašvaldības vadības pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Augulis: Ceļu lietotāji nodokļos samaksā 500 miljonus eiro, taču ceļu uzturēšanai tiek vien 200 miljoni eiro

Dienas Bizness, 07.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzstājoties ceļinieku gadskārtējā konferencē Attīstība sākas ar ceļu, satiksmes ministrs Uldis Augulis uzsvēra, ka viņa ministra darbības prioritāte ir autoceļu sakārtošana un uzturēšana.

«Ceļu lietotāju samaksātie nodokļi kopējā budžetā pārsniedz 500 miljonus eiro, taču no valsts budžeta finansējums gan pašvaldību ceļu, gan valsts ceļu uzturēšanai un atjaunošanai ik gadu piešķir 190 - 200 miljonu eiro. Tātad tikai 36% no naudas, ko samaksā ceļu lietotāji, ir novirzīta ceļu uzturēšanai un atjaunošanai,» akcentēja U. Augulis.

Ministrs norādīja, ka ir jāmazina šī šķēre starp ceļu lietotāju nomaksātajiem nodokļiem un piešķirto finansējumu ceļu infrastruktūrai.

Nacionālajā attīstības plānā ir noteikti konkrēti rādītāji jeb sasniedzamie procenti ceļu infrastruktūras uzlabošanā, kas sekmētu valsts attīstību un pamatu ekonomiskajai izaugsmei, īpaši reģionos. Šie rādītāji ir labs atskaites punkts, kas palīdz definēt, kāpēc tieši tik finansējuma ieguldām ceļu infrastruktūrā vai kāpēc nosakām autoceļu finansēšanu par vienu no valdības prioritātēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

SM: Valsts kontroles revīzija rosina pašvaldību kapacitātes celšanu autoceļu jomā

Dienas Bizness, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts kontroles (VK) revīzijas rezultātā sniegtie ieteikumi pašvaldību ceļu un ielu attīstīšanai apliecina nepieciešamību celt pašvaldību kapacitāti, tostarp Satiksmes ministrijai un VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) veicot papildu izglītojošo darbu, kas arī tiks darīts, informē Satiksmes ministrijā (SM).

«Pašvaldību autoceļi un ielas veido 53% jeb 38480 km no kopējā ceļu tīkla Latvijā, un to efektīva uzturēšana un attīstība ir nozīmīga nacionālajos attīstības plānošanas dokumentos ietverto mērķu sasniegšanai. Ņemot vērā nepietiekamo ceļu uzturēšanai un attīstībai piešķirto finansējumu, esošā finansējuma efektīva izmantošana ir ļoti būtiska,» atzīts Satiksmes ministrijas (SM) sniegtajā viedoklī par VK revīzijas ziņojumu «Vai īstenotā valsts un pašvaldību politika ir veicinājusi pašvaldību ceļu un ielu attīstību? »

VK, veicot revīziju par laika periodu no 2014.gada 1.janvāra līdz 2015.gada 30.jūnijam SM un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā, - norāda uz nepieciešamību izstrādāt vienotu transporta politiku gan attiecībā uz valsts, gan pašvaldību autoceļiem un ielām, jo šobrīd pašvaldību ielu un ceļu attīstība praktiski nenotiek. SM atzīst, ka no pašvaldībām maksātās valsts budžeta mērķdotācijas tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai. Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgu), pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu, tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Taču ierobežotā finansējuma apstākļos kapitālieguldījumu veikšanai nepietiek finansējuma, kā rezultātā ir iespējams izpildīt tikai pašvaldību ceļu uzturēšanas minimālās prasības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētāju Jāni Langi

Lelde Petrāne, 18.12.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild VAS Latvijas Valsts ceļi valdes priekšsēdētājs Jānis Lange. VAS Latvijas Valsts ceļi (LVC) pārvalda visu Latvijas valsts autoceļu tīklu, kas ir 20 000 kilometrus garš. LVC nodrošina valsts autoceļu ikdienas uzraudzību, administrē tam piešķirto finansējumu, plāno un vada valsts autoceļu tīkla uzturēšanu un attīstību.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Autoceļi ir valsts vizītkarte, no tiem bieži rodas pirmais un galvenais iespaids par valsti kā tādu. Turklāt ceļinieka darbs ir ļoti pateicīgs tādā ziņā, ka šī darba rezultātus var ieraudzīt un aptaustīt tūlīt, tiklīdz tie ir beigušies. Protams, es vairāk esmu ceļinieks – finansists, administrators. Mans uzdevums ir ierobežota finansējuma apstākļos «izspiest» maksimālu rezultātu – katra gada ietvaros saremontēto ceļu kilometru skaitu. Pirms kļuvu par LVC vadītāju, strādāju par LVC Jelgavas nodaļas vadītāju, pārzinu šo darbu un uzņēmuma specifiku. Uzņēmuma vadītāja amats ir loģiska izaugsme, jaunas iespējas un jauni izaicinājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam paredzēta arī iespēja iedzīvotājiem nokļūt nacionālas vai reģionālas nozīmes centrā pa līdzenu un drošu autoceļu, Satiksmes ministrija ir izstrādājusi un īsteno transporta politiku tikai attiecībā uz valsts autoceļiem. Attiecībā uz pašvaldību ielu un ceļu tīklu, kas veido 53% no visa kopējā autoceļu tīkla, vienotas politikas nav, secinājusi Valsts kontrole.

Pašvaldībām ik gadu mērķdotācijas veidā tiek piešķirti valsts budžeta līdzekļi vismaz 42 miljonu eiro apmērā, kas paredzēti ceļu un ielu infrastruktūras darbiem. Veicot revīziju Satiksmes ministrijā un piecās pašvaldībās – Valmieras un Jēkabpils pilsētā, Durbes, Jelgavas un Iecavas novadā -, Valsts kontrole konstatējusi, ka no šiem līdzekļiem tikai neliela daļa tiek novirzīta ceļu infrastruktūras attīstībai.

Būtiski lielākā daļa naudas (visās pašvaldībās, izņemot Rīgas pilsētas pašvaldību, pēdējos gados sasniedzot pat 92% līdzekļu) tiek tērēta pasākumos, kuri nodrošina tikai ceļu tīkla uzturēšanu, ne attīstību. Saskaņā ar prognozēm 2016.gadā ceļu tīkla uzturēšanai atvēlētie līdzekļi pieaugs līdz 96%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Padomju laikos uzbūvētu, bet ekspluatācijā dažādu iemeslu dēļ nenodotu ēku īpašniekiem palikuši daži gadi dokumentu sakārtošanai, jo pretējā gadījumā tiem draud 3% nekustamā īpašuma nodoklis. Tomēr pašvaldības ceļ trauksmi par sarežģīto procesu un reformas pabeigšanai aicinās valdību to vienkāršot, svētdien ziņo LNT raidījums TOP10.

Pirms pieciem gadiem politiķi lēma cīnīties ar tiem, kuri bezgalīgi «pagarina būvatļaujas» un tādējādi nemaksā nekustamā īpašuma nodokli. Ar likumu saistītajos noteikumos tagad noteikts maksimālais būvniecības termiņš - astoņi gadi. Tās ēkas, kas līdz 2014.gada 1.oktobrim atradās būvniecības procesā, līdz 2022.gada 30.septembrim būtu jānodod ekspluatācijā vai vismaz jābūt veiktai kadastrālai uzmērīšanai, lai tām varētu sākt piemērot nodokli. Šī norma attiecas arī uz ekspluatācijā nenodotām padomju laika ēkām, kuru īpašniekiem tagad jārauš putekļi no desmitiem gadu seniem dokumentiem un lietas jāsakārto, jo pretējā gadījumā pašvaldības tām sāks piemērot paaugstināto 3% nodokli. Par to, cik daudz ir šādu ekspluatācijā nenodotu padomju laikos celto ēku, precīzu ziņu nav nevienam, jo vēsturiski informācija saglabājusies papīra formā vai dati vispār pazuduši. Īpašumiem bagātas pašvaldības, kuras tikai tagad sāk apzināt vēsturisko mantojumu, situāciju vērtē kā sarežģītu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būves uzņēmuma SIA Matthai Latvija vadītājs Jovits Gurčus intervijā laikrakstā Diena.

Problēma ir milzīgā, pārspīlētā birokrātija

Jūsuprāt, valstij vajadzētu vairāk finansējuma atvēlēt galvenās nozīmes autoceļu pilnveidošanai vai arī nomaļāko ceļu, kas ir ļoti bēdīgā stāvoklī, sakārtošanai?

Situācija ir tāda, ka ir jāizvēlas pēc prioritātēm - pēc satiksmes intensitātes un drošības. Drošu apstākļu kritērijam noteikti neatbildīs ļoti sliktā stāvoklī esošais nomaļais ceļš, bet noslodze šādam ceļam ir niecīga, un pa to brauc pat par daudziem tūkstošiem mazāks skaits auto nekā pa valsts galvenajiem autoceļiem. Pirms dažiem gadiem Latvijā tiešām visa uzmanība bija fokusēta tikai uz A klases ceļiem, bet vairs tā nav, arī B klases jeb reģionālas nozīmes autoceļi ļoti intensīvi tiek uzlaboti, top jauni projekti, tiek izsludināti konkursi. Pieļauju, ka par nozari atbildīgās amatpersonas domā arī par citiem ceļiem, ne tikai A klasi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceļu būvniecības nozares Gada balvu šogad abās kategorijās - par ceļu seguma atjaunošanu un pastiprināšanu, kā arī par paplašinātiem ceļu būvdarbiem - saņēma SIA Binders.

Ceļu būvnieks balvu saņēma par Ainažu šosejas un posma Valka-Rūjiena būvdarbiem. Binders pārstāvji uzsvēra, ka Latvijas ceļi vairs būtiski neatšķiras no kaimiņvalstu ceļiem un kvalitātes ziņā tie drīz tiks apsteigti.

Arī tautas autovadītāju balvu saņēma Binders, bet šoreiz par ceļa posmu Rīga-Sigulda.

Kā ziņots, balvas saņem būvnieki, kas veikuši būvdarbus valsts ceļu objektos, kur darbi tika pabeigti pērn.

Gada balvas ceļu būvniecībā šogad pasniegtas sesto reizi. Žūrija vērtēja desmit ceļu būvobjektus, kuri tika pabeigti pērn un tika atlasīti pēc darbu apjoma un izpildes kvalitātes kritērijiem. Visus objektus žūrija apsekoja dabā, vērtējot asfalta seguma kvalitāti - līdzenumu, viendabīgumu, šuves, kā arī inženiertehniskās būves, nomales un nogāzes, satiksmes organizācijas aprīkojumu un ūdens novades sistēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrīveru pārtikas kombināts saņems Latvijas kultūras zīmi Latviskais mantojums. To piešķir uzņēmumiem, kuros var pierādīt sendienu tradīciju saglabāšanu, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss.

Kā izdevies saglabāt ražošanu uzņēmumā, kurš daudziem jau šķita neglābjami zudis, portālam daugavasbalss.lv stāsta tā īpašnieks Aigars Lūsis.

«Protams, vairums saldummīļu zina, ka Skrīveros darbojas uzņēmums Skrīveru saldumi, kurā arī ražo piena konfektes. Tomēr tas ir jauns uzņēmums, kurš savu vēsturi vēl tikai veido, izmantojot Skrīveru vārdu. Savukārt mēs esam pārņēmuši senās konfekšu vārīšanas tradīcijas, kuras Skrīveru pārtikas kombinātā izveidotas teju pirms sešdesmit gadiem. Te konfektes Gotiņa tiek vārītas pēc receptēm, kuras radītas pagājušā gadsimta vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Dimdiņi, kam pieder konfekšu ražotne gan Lizumā, gan Skrīveros, īpašnieks Normunds Audzišs mierina, ka Lizumā konfektes tiks ražotas. Taču atzīst, ka konfekti Gotiņa, iespējams, nomainīs cits sortiments, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

«Lizuma konfekšu cehs tiešām šobrīd piedzīvo nelielas pārmaiņas. Pagaidām ir samazināts konfektes Gotiņa tīšanas apjoms. Tas uz brīdi pat tika apstādināts,» situāciju raksturo N.Audzišs.

«Ja gadījumā izveidosies situācija, ka Lizumā Gotiņas vairs neražosim, tad divkārt lielākā apjomā tās ražos Skrīveros. Savukārt Lizumā tad būs cita veida konfekšu sortiments, ko pagaidām gan neatklāšu. Darbinieces, kuras agrāk strādāja cehā, tad pakāpeniski tiks atkal pieņemtas darbā. Esam jau nolūkojuši jaunas ražošanas iekārtas. Drīzumā brauksim tās skatīt un domāsim, kā tā atvest un kad tās uzstādīt. Es domāju, ka jau tuvākajā laikā Lizumā konfektes tiks ražotas pat trīskārt lielākā apjomā, nekā līdz šim,» solījis N.Audzišs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Līču ūdenskrātuvē Skrīveros papildina zivju krājumus

Dienas Bizness, 28.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kompensētu hidroelektrostacijas celtniecības laikā radītos zaudējumus zivju krājumiem, Skrīveros, Līču ūdenskrātuvē, ielaists 300 kilogramu karpu, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Skrīveru novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Agita Grīnvalde Iruka informējusi, ka zivis atvestas no zivjaudzētavas Purviņi Seces pagastā.

Skrīveru novada dome šim mērķim no dabas resursu nodokļa līdzekļiem atvēlējusi 500 eiro, savukārt Līču hidroelektrostacijas saimnieki SIA Hydro Power iegādājās zivis 250 eiro vērtībā, informē Staburags.

Skrīveru novada dome iepriekš bija saņēmusi vairāk nekā 70 novada iedzīvotāju parakstītu vēstuli, kurā tika aicināta atjaunot tradīciju papildināt zivju krājumus Līču ūdenskrātuvē. Pašvaldība iedzīvotāju iniciatīvu atbalstīja. Līču ūdenskrātuve ir publiska, pieejama ikvienam makšķerniekam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrīveros, šosejas Rīga—Daugavpils malā, iepretim Virši—A degvielas uzpildes stacijai, nedēļas nogalē atklāja Zaļās zemes tirdziņu.

Tajā skrīverieši un apkaimes iedzīvotāji var tirgot pašu dārzā izaudzēto, vēsta reģionālais medijs Staburags.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Montas Nāburgas uzņēmuma "Radada" firmas zīme ir modernizēts tautumeitas tēls, kas sietspiedes tehnikā attēlots uz dažādiem apģērbiem.

Šobrīd ir pagājuši gandrīz četri gadi kopš M. Nāburga apdrukāja pirmo T-kreklu. Ātri vien "Radada" produkciju pamanīja veikaliņi, kas tirgo Latvijā radītas lietas, un patlaban uzņēmuma produkcija ir pieejama 17 tirdzniecības vietās dažādās Latvijas pilsētās. Tāpat ir izveidots savs interneta veikals "radada.lv", kur iegādātie pasūtījumi ceļo arī ārpus Latvijas – uz Ameriku, Angliju, Vāciju u.c. valstīm.

"Kad no Rīgas pārcēlos uz savu dzimto Skrīveru novadu, sapratu, ka nevēlos atgriezties biroja darbā. Radošas nodarbes man vienmēr ir patikušas un bijušas sirdij tuvas, bet, kad vajadzēja izvēlēties augstāko izglītību, izvēlējos eksaktās zinātnes un uzņēmējdarbību, kas man padevās skolas laikā," stāsta M. Nāburga.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skrīveros darbu sākusi radošā darbnīca Daugava, kurā skrīverietes Montas Pankules rokām sietspiedes tehnikā jau top tautiskas un modernas lietas. Darbnīcas saimniece atklāj, ka biznesa ideja radusies, meklējot ideālās flīzes savai mājai, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Darbnīca atrodas ēkā, kur savulaik bijis ugunsdzēsēju depo un blakus garāžā aizvien stāv ugunsdzēsēju auto. «Daudzi vēl nav redzējuši šo vietu, jo uzņēmums dibināts tikai nesen, 18. maijā, un mana darbnīca vēl tikai top,» saka Monta.

Kā radusies tieši šī biznesa ideja? «Pirms diviem gadiem nopirkām mazu mājiņu Skrīveros un sākām to remontēt,» stāsta jaunā uzņēmēja. «Man gribējās raibas un interesantas flīzes, bet neko, kas man patiktu, veikalos neatradu. Draudzene teica: taisi pati! Sāku meklēt veidus, kā to darīt. Zīmēju ar roku, izmantoju trafaretus un meklēju informāciju. Izlasīju, ka citviet pasaulē flīzes apglezno ar sietspiedes palīdzību. Šis fakts mani ieinteresēja, un sāku interesēties, kā to paveikt Latvijā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Samazinoties ceļu būvdarbu izmaksām, valsts iecerējusi papildus atjaunot segumu vēl uz vairāk nekā 30 kilometriem ceļu; diskutabls ir jautājums par kvalitāti.

Tā kā ceļu būves kompānijas va/s Latvijas Valsts ceļi konkursos piedāvā darbus veikt par būtiski zemākām cenām, nekā pasūtītājs iepriekš prognozējis, par ietaupītajiem līdzekļiem šobrīd paredzēts papildus atjaunot segumu deviņos km valsts galveno autoceļu, 20,5 km reģionālajos autoceļos un vienā kilometrā vietējo autoceļu. Ar ietaupīto uz valsts reģionālajiem un vietējiem autoceļiem veiks arī papildu segumu virsmu apstrādi kopumā vairāk nekā 36 km garumā, liecina va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) DB sniegtā informācija.

Valsts galveno autoceļu programmā papildu līdzekļi paredzēti Rīgas – Ventspils šosejas seguma atjaunošanai no 136,5. līdz 145,5. km, savukārt uz valsts reģionālajiem ceļiem Ulbroka – Ogre, Rīga (Jaunciems) – Carnikava – Ādaži, Kandava – Saldus, Valmiera – Rūjiena – Igaunijas robeža tiks saremontēti posmi četru līdz sešu km garumā. LVC pārstāvji gan norāda - ņemot vērā, ka iepirkumi vēl notiek, prognozējams, ka šis saraksts papildināsies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ap 60 tiltus Latvijā vajadzētu nekavējoties slēgt vai jāuzliek vēl stingrāki satiksmes ierobežojumi, jo ir bīstami tālāk tos ekspluatēt, šodien, tiekoties ar žurnālistiem, sacīja biedrības Latvijas ceļu būvētājs (LCB) valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Viņš pauda sašutumu, ka nākamgad budžets vietējiem un reģionāliem ceļiem un tiltiem neko nesola. Piemēram, vietējiem ceļiem piecu gadu laikā vajadzēja ieguldīt 690 miljonus eiro. Tāpēc būvnieki plānojuši vērsties Satiksmes ministrijā (SM) un pie premjerministres Laimdotas Straujumas (V), lai skaidrotu pašreizējo lauku ceļu bīstamību.

SM atzinusi, ka 145 tilti ir sliktā stāvoklī, bet līdzekļi šim mērķim nav piešķirti.

Būtiska esot arī pārkrauto automašīnu ietekmes uz ceļu stāvokli problēma - tās par vienu piektdaļu laika samazina ceļu ilgmūžību. Līdz ar to 20% naudas, nekontrolējot automašīnu svaru, tiekot «nomesta zemē». Kā norāda Bērziņš, tā ir strukturāla problēma. SM ar vienu roku uzstādot svaru ierobežojošas zīmes uz ceļiem, bet ar otru ik gadu palielina izsniegto kravas auto atļauju jeb licenču skaitu: 2012.gadā - 12000, bet 2014.gadā - 15000. Autotransporta direkcijas atļaujas dod tiesības pārvadātājam veikt kravas pārvadājumus. Tāpat ministrija izliekoties neredzam, ka mašīnu svaru kontroles funkcija, kas 2011.gadā tika atdota Iekšlietu ministrijai, netiek pienācīgi pildīta. «Kā citādi lai raksturo uz ceļa svērto mašīnu skaita samazinājumu no 930 reizēm 2010.gadā uz 156 reizēm 2014.gadā?» jautā Bērziņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

LVC: Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus salabot nevarēs

LETA, 09.05.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie esošā Latvijas ceļu atjaunošanas finansēšanas modeļa visus ceļus Latvijā salabot nevarēs, šorīt intervijā LNT rīta ziņu raidījumam 900 sekundes atzina VAS Latvijas valsts ceļi (LVC) valdes priekšsēdētājs Jānis Lange.

Viņš informēja, ka Latvijā šogad ceļu sakārtošanai atvēlēti aptuveni 550 miljoni eiro, taču, piemēram, Lietuvā finansējums ceļu sakārtošanai ir trīsreiz lielāks, bet Igaunijā - par 25% lielāks.

«Ir skaidrs, ka Latvijā pie esošā finansēšanas modeļa visus autoceļus sakārtot nevarēs. Tāpēc ir jāpanāk korelācija - jo vairāk cilvēku brauc, jo vairāk nomaksāto nodokļu nonāk ceļu fondā. Piemēram, pērn uz valsts ceļiem autobraucēju skaits auga par 5%, taču šā gada pirmajā ceturksnī - par 5,5%. Autobraucēji kā nodokļu maksātāji pretī vēlas saņemt attiecīgu servisu,» sacīja Lange.

LVC vadītājs arī informēja, ka šogad valstī plānots sakārtot ceļus aptuveni 1200 kilometru garumā, kas ir nedaudz vairāk nekā pērn, kad tika sakārtoti 1187 kilometri. Kopumā tik sakārtoti aptuveni 100 objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO: Cemex uzbūvējis pirmo betona ceļu Latvijā un vēlas sadarboties ar ceļu būvniekiem

LETA, 16.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cementa ražotāja SIA Cemex realizējusi pilotprojektu, kaļķakmens karjerā Kūmas uzbūvējot 500 metrus garu ceļa posmu no valčbetona, un ir gatava sadarboties ar ceļu būves uzņēmumiem un VAS Latvijas Valsts ceļi šādu ceļu būvniecībā Latvijā.

Cemex valdes loceklis Ēriks Maikls Trusevics stāstīja, ka betona ceļu izmaksas ir par aptuveni 20% lētākas nekā asfalta ceļu izmaksas, piemēram, šī eksperimentālā ceļa izmaksas bija 45 eiro par kvadrātmetru.

«Betona ceļiem ir arī daudz mazākas uzturēšanas izmaksas. Piemēram, ja asfalta ceļam remonts ir jāveic septiņus līdz desmit gadus pēc uzbūvēšanas, betona ceļš bez remonta var nokalpot līdz pat 20 gadiem. Tāpat betona ceļam var izmantot vietējās Latvijas izejvielas, un nav jāimportē bitumens un granīts. Betona ceļa būvniecībai nav nepieciešama speciāla tehnika, to var veikt ar esošo ceļu būves tehniku,» sacīja Trusevics.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto stāsts

Lielāko būvnieku dzīvojamo māju portfelī ekskluzivitātes piesitiens

Zanda Zablovska, 08.01.2014

Midtown Apartments

Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja

Atrodas: Hospitāļu ielā Rīgā
Attīstītājs: YIT Celtniecība
Plānotās investīcijas: 5,5 milj. eiro

Avots: yitgroup-com.prod.uoma.fi

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielākie būvnieki šogad plāno pabeigt dažādu dzīvojamo ēku būvniecību, savukārt biroju segmentā jorpojām klusums .

Tiesa gan, aktivitāte ir manāma arī vairākos atšķirīgos segmentos, piemēram, februārī ekspluatācijā plānots nodot SIA Getliņi EKO siltumnīcas 2.kārtu. To būvē Arčers, un projektēšanas un būvniecības izmaksas lēstas 3,56 miljonu eiro (2,5 miljonu latu) apmērā bez pievienotās vērtības nodokļa (PVN). Tāpat jau janvārī ekspluatācijā paredzēts nodot beramkravu termināli Riga Bulk Terminal, ko par aptuveni 20 miljoniem eiro būvē LNK Industries, taču galvenokārt būvnieku pasūtījumu portfelī dominē dzīvojamās un atpūtas ēkas Rīgā un Jūrmalā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka pērn deviņos mēnešos, salīdzinot ar 2012. gada deviņiem mēnešiem, ēku būvniecības apjoms pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4,9%. Pieaugums dzīvojamo māju būvniecībā veidoja 71,7%, bet administratīvo ēku būvniecībā – 71,4%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pēc modernizācijas pagaidu ekspluatācijā nodota Bulduru dzelzceļa stacija

Dienas Bizness, 17.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) speciālisti kopā ar Inženiera un uzņēmēja pārstāvjiem izveidotās komisijas sastāvā ir pieņēmuši pagaidu ekspluatācijā jaunās paaugstinātās dzelzceļa pasažieru platformas un to aprīkojumu Bulduru stacijā, informē LDz.

Tas nozīmē, ka jau no ceturtdienas 19.novembra pasažieriem būs iespēja izmantot jaunās platformas un vilcienos iekāpt būs vieglāk, bet pilnībā jaunās infrastruktūras ērtības varēs izbaudīt pēc tam, kad tiks iegādāti jaunie vilcieni. Bulduri ir pirmā no 16 Jūrmalas un Jelgavas virzienu stacijām, ko pēc modernizācijas nodod pagaidu ekspluatācijā.

Pagaidu ekspluatācija nozīmē, ka platformas ir izmantojamas to pamata funkcijai un komisija tās atzinusi par cilvēkiem drošām un prasībām atbilstošām, taču līdz pilnīgai nodošanai ekspluatācijā uzņēmējam pēc komisijas norādījumiem ir jānovērš nebūtiski trūkumi, lai parakstītu aktu par dzelzceļa infrastruktūras daļas nodošanu ekspluatācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem, kuri regulē procesu, kādā tiek pieņemtas ekspluatācijā jebkāda veida elektrostacijas, AS «Sadales tīkls» atļauja enerģijas ražošanas iekārtu pieslēgšanai elektrotīklam ir tikai viens posms no visa elektrostacijas pieslēgšanas procesa. Atzinums apliecina enerģijas ražošanas iekārtu un AS «Sadales tīkls» elektrotīkla kopējās darbības pārbaudi 72 h garumā un pēc atzinuma izsniegšanas dokumentu un elektrostacijas darbības pārbaude jāveic būvvaldei, norāda AS «Sadales tīkls» Preses sekretāre Tatjana Smirnova.

«AS «Sadales tīkls» uzdevums elektrostacijas pieslēgšanas procesā ir pārbaudīt, vai ražotāja uzstādītās enerģijas ražošanas iekārtas un izbūvētais pieslēgums atbilst AS «Sadales tīkls» izsniegtajiem tehniskajiem noteikumiem, un pārliecināties, ka ražošanas iekārtu pieslēgšana pie elektrotīkla neietekmēs citu klientu elektroapgādes drošumu un kvalitāti. AS «Sadales tīkls» atzinums neapliecina enerģijas ražotāja gatavību ražot elektroenerģiju vai siltumenerģiju, vai objekta nodošanu ekspluatācijā, jo enerģijas ražotāja komerciāla darbība, tajā skaitā - maksājumu saņemšana par saražoto un elektrotīklā nodoto enerģiju – tiek uzsākta tikai pēc tam, kad stacija ir nodota ekspluatācijā un pašvaldības būvvalde izdevusi aktu,» skaidro kompānijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Ceļu satiksmes noteikumu grozījumi būs ļoti būtiski un skars visu sabiedrību

Dienas Bizness, 10.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Nesāksim braukt pa ceļa otru pusi, taču varu apliecināt, ka grozījumi [Ceļu satiksmes - red.] noteikumos būs ļoti būtiski un skars visus ceļu satiksmes dalībniekus,» LNT raidījumā 900 sekundes norādīja Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) valdes loceklis Jānis Golubevs.

Viņš norāda, ka cilvēkiem būs nepieciešams lasīt jaunos Ceļu satiksmes noteikumus un rūpīgi jāiepazīstas ar izmaiņām, un, lai tiktu informēta pēc iespējas lielāka sabiedrības daļa, tiek plānotas arī plašas kampaņas.

CSDD pārstāvis skaidroja, ka, pēc pašreizējā plāna, jaunie Ceļu satiksmes noteikumi stāsies spēkā nākamā gada janvārī. Tiesa, līdz tam par izmaiņām noteikumos vēl paredzēts diskutēt sabiedrībā, kā arī tiks uzklausīti speciālistu viedokļi.

Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija iepriekš informēja, ka tiek gatavoti būtiski grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos.

Pēc ministrijas norādītā, jaunie Ceļu satiksmes noteikumi uzlabos ceļu satiksmes drošību, jo īpaši pievēršot uzmanību mazaizsargātajiem satiksmes dalībniekiem, kā arī ar jaunajiem noteikumiem tiks novērsta Ceļu satiksmes noteikumu normu dublēšanās ar Ceļu satiksmes likuma normām. Ņemot vērā grozījumu lielo apjomu, par lietderīgu atzīts Ceļu satiksmes noteikumus izteikt jaunā redakcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru