Šā gada jūnijā durvis apmeklētājiem vērusi Skrundas muiža. Līdz ar to ir noslēdzies pēdējo trīs gadu laikā viens no vērienīgākajiem vēsturiskā objekta rekonstrukcijas projektiem Latvijā.

Skrundas muižas projektēšanas un rekonstrukcijas darbos ieguldīti vairāk nekā 1,3 miljoni latu, un šobrīd tā atguvusi savu vēsturisko veidolu.

Skrundas muižas pārvaldnieks ir A/S Skrundas muiža, kas rūpēsies gan par objekta apsaimniekošanu un viesu labklājību, gan dažādu sabiedrisku pasākumu organizēšanu.

Edgars Vizulis, A/S Skrundas muiža valdes loceklis, norāda: «Skrundas muižas atjaunošana ir īpaši lolots projekts. Var teikt, ka šis ir mūsu sirds projekts, kuru realizējot, esam izsvēruši katru rekonstrukcijas detaļu, lai atjaunotu to maksimāli tuvu sākotnējam veidolam. Par muižas vēsturisko būvniecību praktiski nav pieejama informācija, un gadu gaitā muiža tikusi ievērojami pārbūvēta, tā kalpojusi arī kā cietums, nabagmāja, aptieka, skola un internāts. Esam gandarīti, ka Skrundas muižu izdevies atgriezt dzīvei.»

Skrundas novada domes sēdē šodien apstiprināti nomas tiesību izsoles noteikumi attiecībā uz daļu no bijušās Skrundas lokatora teritorijas Raņķu pagastā, ko plānots iznomāt uz 12 gadiem, aģentūru LETA informēja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece (LRA).

Izsolē, kas paredzēta augustā, plānots atrast nomnieku vienai no četrām bijušā lokatora teritorijas kadastra vienībām - 19 hektāriem zemes ar būvēm. Viens no izsoles nosacījumiem ir jaunu darbvietu radīšana šajā teritorijā, uzsvēra Robežniece.

Ar izsoles noteikumiem varēs iepazīties Skrundas pašvaldības mājaslapā, kur tos plānots publicēt šīs dienas gaitā.

Pašvaldība turpina sarunas arī ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kas izrādījuši vēlmi daļā no bijušā lokatora teritorijas ierīkot savu mācību bāzi. Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā gan aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar NBS bruņoto spēku komandiera Raimonda Graubes pausto NBS ir ieinteresēti bijušās Skrundas radiolokācijas stacijas teritorijas izmantošanā, proti, šī teritorija būtu nepieciešama karavīru apmācībai operāciju veikšanai apdzīvotās vietās.

Austrijas pilsētiņas Fukingas (Fu*king) iedzīvotāji šonedēļ lems par to, vai ciemam būtu jāmaina nosaukums, vēsta orange.co.uk.

Pilsētiņas iedzīvotājus ir nokaitinājuši huligāni, kas vietējiem Fukingas iedzīvotājiem zvana, jautājot angļu valodā Is that Fu*king? Savukārt pilsētiņas mērs Francs Meindls (Franz Meindl) stāstīja, ka pilsētiņas ceļa zīmes tiek regulāri zagtas. Fukingas ceļa zīmju tīkotājus neattur arī tas, ka tagad zīmes ir papildus nostiprinātas ar tērauda konstrukciju.

Pilsētiņas iedzīvotāju mieru traucē arī kaili cilvēki, kas manīti blakus ceļa zīmēm, kā arī vietējie uzņēmēji, kas sākuši pārdot F***ing pastkartes, F***ing Ziemassvētku atklātnītes un F***ing alu.

Pēdējo reizi pilsētiņas iedzīvotāji par tās nosaukuma maiņu balsoja 1996. gadā, kad tika pieņemts lēmums saglabāt Fukingas vārdu, neņemot vērā tūristu skaita pieaugumu, kas vēlējušies iemūžināt sevi, pozējot pie pilsētiņas ceļa zīmes. Alternatīvi tiek piedāvāts rakstīt pilsētiņas vārdu Fugging. Vēsturnieki atklājuši, ka 16. gadsimtā pilsētiņas vārds ticis rakstīts ar burtu «g».

No februāra bijušajā Skrundas lokatora pilsētiņā ir ieviesta ieejas maksa, iepriekš informēja Skrundas novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Didzis Strazdiņš.

Pēdējo mēnešu laikā aizvien vairāk cilvēku vēlas apskatīt Skrundas novada pašvaldības īpašuma Mežaine teritoriju jeb tā dēvēto Skrundas lokatora pilsētiņu. Lai novērstu nepiederošu personu uzturēšanos un vandalisma gadījumus pašvaldības īpašumā, kā arī veicinātu teritorijas sakārtošanu, Skrundas novada domes deputāti šā gada pirmajā domes sēdē pieņēma lēmumu pašvaldības amatu sarakstā iekļaut jaunu - teritorijas Mežaine uzrauga - amatu. Domes sēdē tika arī apstiprināta maksas ieviešana par ieeju bijušās lokatora pilsētiņas teritorijā.

Bijušo Skrundas lokatora militāro pilsētiņu jeb īpašumu Mežaine, kas atrodas Skrundas novada Raņķu pagastā, par 12 tūkstošiem eiro iegādājusies Skrundas novada pašvaldība, informē pašvaldības sabiedrisko attiecību speciālists Didzis Strazdiņš.

Skrundas novada dome ceturtdien ārkārtas sēdē, 14 deputātiem balsojot par un vienam deputātam atturoties, nolēma iegādāties bijušo Skrundas lokatora militāro pilsētiņu.

Tā kā no īpašuma iegādes jau vairākkārt bija atteikušies atkārtoto izsoļu uzvarētāji, Skrundas novada pašvaldība kā nekustamā īpašuma parāda piedzinēja no zvērinātās tiesu izpildītājas Ineses Božes saņēma vēstuli ar ierosinājumu nekustamo īpašumu Mežaine paturēt pašvaldībai. Izvērtējot lietas apstākļus un pašvaldības finanšu līdzekļus, Skrundas novada dome piekritusi iegādāties nekustamo īpašumu par iepriekš noteikto izsoles sākumcenu – 12 000 eiro.

Līdz ar bijušā Skrundas lokatora pilsētiņas nodošanu valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas (AM) personā tā pārtaps Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bāzē. Tas nozīmē, ka iepriekš tūristiem pieejamajā pilsētiņā iekļūšana būs liegta.

AM Preses nodaļā skaidroja, ka nekustamajā īpašumā tiks izveidota pastāvīga NBS bāze un apmācību vieta kaujai apbūvētā teritorijā. Pēc īpašuma pārņemšanas valdījumā ministrija plāno veikt infrastruktūras uzlabošanas darbus, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai.

Tūristu apmeklējumus arī šajā objektā, tāpat kā citās militārajās bāzēs un apmācību vietās, drošības nolūkos nav plānots atbalstīt. «Tūristiem iekļūšana būs liegta ne tikai ikdienā, bet vispār. Jāņem vērā, ka ilgtermiņā īpašums mainīsies, līdz ar to zaudēs arī savu pievilcību tūristu vidū. Protams, arī Skrundā, kad tā tiks atjaunota kā NBS objekts, notiks atvērto durvju dienas, kad tā būs pieejama galvenokārt skolēniem un vietējiem iedzīvotājiem, tāpat kā citi bruņoto spēku objekti,» skaidroja AM.

«Sakopt vidi, savu tuvāko apkārtni latviešiem ir goda lieta. Tā ir laba, jau vēsturiski izveidojusies tradīcija – līdzīgi kā sacensties par sakoptākās lauku sētas vai pagasta titulu. Taču vides sakopšana ir arī dzīves nepieciešamība, un tās pašvaldības, kas vēlas ieguldīt šajā jomā, to arī dara,» apliecina Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

Citviet Latvijā lapu grābšanas sezona jau rit pilnā sparā, turpretim Skrundā koki tikai sāk krāsoties. Ko darīt ar nobirušajām lapām – katrā vietējā saimniecībā ir savs atšķirīgs viedoklis. Viesojoties Igaunijā, Skrundas novada domes vadītāja novērojusi, ka kaimiņzemē rudens lapām piebiris parks šķiet dabisks process, kurā iejaukties nav obligāti. «Latvieši savukārt gatavi sagrābt katru lapiņu. Esam izveidojuši speciālu lapu laukumu,» stāsta L. Robežniece. Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām lapu laukums jāierīko pēc līdzīgiem tehniskajiem noteikumiem kā šķirotajiem atkritumiem – teritorijai jābūt nožogotai, ar cieto segumu. «Vides pārvalde pašvaldībām iesaka veidot šādus laukumus, un mēs bijām radoši – atradām piemērotu vietu ražošanas teritorijā, sadarbībā ar Skrundas komunālo saimniecību startējām Vides investīciju fonda projektu konkursā, saņēmām atbalstu un laukumu izveidojām uz vecā angāra pamatiem,» stāsta Skrundas novada pašvaldības Attīstības nodaļas vadītāja Zane Eglīte. Projekta realizācija gan prasījusi kārtot daudz formalitāšu. Z. Eglīte norāda: «Mazām pašvaldībām lapu laukumu ierīkošanai nevajadzētu piemērot tādas pašas prasības kā lielajiem šķiroto atkritumu poligoniem. Vajadzētu vērtēt pēc situācijas.»

Lietuvas rietumos, Šilales rajona Pajūrē, atklāta jaunuzbūvēta militārā pilsētiņa, kurā būs bāzēts brigādes ģenerāļa Motiejus Pečuļoņa Artilērijas bataljons.

"Priecājos, ka mūsu karavīriem tiek nodrošināti izcili apstākļi dienestam un kaujas apmācībām, kas neatpaliek no Rietumvalstīs esošajiem," militārās pilsētiņas atklāšanas ceremonijā ceturtdien teica Lietuvas armijas komandieris ģenerālis Valdemārs Rupšis.

Lietuvas, aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks norādīja, ka trīs jaunuzbūvētās militārās pilsētiņas nodrošina fizisku infrastruktūru Lietuvas armijas kaujas spēju pastāvīgai izvietošanai.

"Šodien atklājam Pajūres militāro pilsētiņu, drīz pēc tam atklāsim vēl vienu jaunu mājvietu Kunigaiša Vaidota mehanizēto strēlnieku bataljonam Viļņas rajona Rokantišķos un jaunu militāro pilsētiņu Šauļos. Šīs ir pirmās jaunuzceltās militārās pilsētiņas, kas nodrošina karavīriem NATO karaspēkam atbilstošus nepieciešamos apstākļus. Šādi infrastruktūras projekti tieši veicina mūsu nacionālo drošības un turpmākas atturēšanas politikas stiprināšanu," sacīja Anušausks.

Kopš šā gada maija darbu uzsākusi mājražotāju, amatnieku un tūrisma biedrības «Skrundas KLĒTE» tirdzniecības vieta Skrundas tirgus laukumā, kuras mērķis ir vienkopus apvienot novada mazos uzņēmējus.

Biedrības pārstāve Aiga Tomanoviča pastāstīja,ka pašlaik biedrībā iestājusies tikai neliela daļa uzņēmēju, tāpēc aicināti tiek arī pārējie, lai kopā būtu lielākas iespējas laist savus ražojumus pasaulē.

««Skrundas KLĒTE» meklē un ceļ gaismā novadā atrodamās pērles, jo patiesi esam lepni par to, ka mūsu vietējie cilvēki spēj radīt tik skaistus, gaumīgus un kvalitatīvus darbus, lai priecētu savus līdzcilvēkus,» komentēja A.Tomanoviča.

Tirdzniecības vietā atrodami mājražotāju un amatnieku piedāvājumi: keramika, rotaslietas, koka izstrādājumi, bērnu apģērbs, metālkalumi, dizaina un citas lietas, kā arī šitaki sēnes no Rudbāržiem, sukādes un dārzeņu konservi.

Īsi pirms jaunā gada uzsākta pamesto militāro būvju demontāža Skrundas novadā, bijušā Skrundas lokatora apkaimē. Pašlaik tiek demontētas divas būves ar 1200 kvadrātmetru lielu apbūves platību. Darbu pasūtītājs ir AS Latvijas valsts meži un izpildītājs Demontāža.lv.

Demontāžas darbus paredzēts veikt trīs mēnešu laikā, līguma summa ir 23 tūkstoši eiro.

«Darbu veikšanā izmantojam speciālo tehnisko aprīkojumu - ekskavatorus ar hidrauliskajām demontāžas šķērēm un hidrauliskajiem āmuriem, frontālo iekrāvēju un mobilo drupināšanas iekārtu. Būvgruži pēc tam tiks pārstrādāti betona šķembās, kuras izmantos autoceļu un laukumu segumu izbūvē, bet nojaukto ēku vietā sakoptajā teritorijā paredzēts ierīkot mežu,» stāsta Mārtiņš Mālnieks, uzņēmuma Demontāža.lv direktors.

Skrundas lokators jeb Skrundas radio lokācijas stacija (RLS) bija militārs padomju armijas objekts, kas atradās Skrundas pilsētas tuvumā. Ar kontrolētu sprādzienu 1995. gada 4. maijā tika nojaukta RLS jaunā ēka un šim notikumam piedēvēta simboliska nozīme, atbrīvojoties no padomju armijas militārā mantojuma. RLS pilsētiņas teritorijā atradās vairākas dzīvojamās mājas, kazarmas, administratīvās ēkas, katlumāja, bērnudārzs, vidusskola un daudzi citi objekti.

Interesi investēt Skrundas radiolokācijas stacijas pilsētiņā jau izrādījuši trīs uzņēmēji, aģentūrai BNS pastāstīja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

«Pašvadības mērķis - iegādāties pilsētiņu - ir izraisījis interesi uzņēmējos jau nepilnu trīs nedēļu laikā. Tas ir ļoti labs rādītājs. (..) Šajā brīdī ir trīs uzņēmēji, kas ar mums ir runājuši, bet es negribētu šajā brīdī runāt par konkrētiem uzņēmējiem, jo mēs vēlamies nostiprināt šīs īpašumtiesības,» pauda Robežniece, piebilstot, ka šobrīd Skrundas novada dome jau ir samaksājusi visu pirkuma summu.

Pēc viņas teiktā, ieinteresētie uzņēmēji gatavi iesaistīties ražošanas, tūrisma un mītņu pakalpojuma nodrošināšanā.

Tostarp Robežniece pastāstīja, ka ir notikušas sarunas arī ar Sadales tīklu par elektroenerģijas jaudas palielināšanu radiolokācijas stacijas pilsētiņā. «Viņi ir gatavi 2017.gadā Skrundā celt apakšstaciju, kas patiesība mūsu novadam būtu ļoti svarīgs ieguldījums, lai mēs tiešām šos uzņēmumus nodrošinātu,» pauda Robežniece.

Pirms pieciem gadiem sāktais Skrundas muižas pils rekonstrukcijas projekts šogad tuvojas veiksmīgam finišam.

Britu kapitāla SIA Anderson Baltic šogad sola pabeigt Skrundas muižas pils ēkas rekonstrukciju, bet līdz 2013.gadam – nodot ekspluatācijā visu muižas kompleksu, parku ieskaitot. Objekts varētu pretendēt uz gada būves godu Kurzemē.

Skrundas muižas pils celta klasicisma stilā 19. gadsimta sākumā augstā Ventas krastā. Kungu mājas veidols līdzīgs Mežotnes pils veidolam, tāpēc izteikti minējumi, ka celtniecībā varētu būt izmantots Johana Georga Ādama Berlica Mežotnes pils projekts. Laika gaitā tā bijusi muižkungu mājvieta, cara nežēlastībā kritušu augstmaņu patvērums, cietums, nabagmāja, aptieka, skola. Rekonstrukcijas mērķis ir tūrisma un atpūtas centra izveide, saka SIA Anderson Baltic izpilddirektors Edgars Vizulis. Pašā pils ēkā būs 12 plaši viesu numuri. «Vajadzības gadījumā varēsim uzņemt ap 80 nakšņotāju,» lēš izpilddirektors. Būs arī konferenču centrs, restorāns, vasaras terase, vairākas banketu zāles - kopā ap 150 viesiem. Savukārt koncertus varēs apmeklēt pat 200 cilvēku. Atvēlētas arī telpas Skrundas muzejam, kas ļoti iepriecina pašvaldību, DB teic Skrundas novada domes priekšsēdētāja Nellija Kleinberga. Viņa muižas rekonstrukciju vērtē kā labu dāvanu Skrundai un visai Kurzemei. Pēc muižas kompleksa pabeigšanas to apsaimniekos vietējais uzņēmums, kura darbību uzraudzīs SIA Anderson Baltic.

Valdība otrdien aiz slēgtām durvīm atļāva Aizsardzības ministrijai (AM) sākt nekustamo īpašumu atsavināšanu Skrundas militārā poligona paplašināšanai.

Lai paplašinātu Skrundas tuvumā esošā poligona «Mežaine» teritoriju, valdība atļāva AM sākt fizisko un juridisko personu īpašumā esošo nekustamo īpašumu Skrundas un Kuldīgas novadā atsavināšanu, kā arī pārņemt no Zemkopības ministrijas AM valdījumā valsts īpašumā esošos nekustamos īpašumus Skrundas un Kuldīgas novadā.

AM iecerētie zemes gabali atrodas Raņķu, Rudbāržu un Laidu pagastos.

Patlaban netiek atklāts, cik lielas zemes platības plānots atsavināt.

Jau ziņots, ka 2018.gada janvārī AM no Skrundas novada pašvaldības pārņēma poligona «Mežaine» teritoriju, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai, veidojot reģionālo poligonu.

Skrundas pašvaldība vēl nav radusi risinājumu bijušās padomju armijas Skrundas lokatora pilsētiņas teritorijas sakārtošanai. 43 hektāru plašo teritoriju kā nekustamo īpašumu Mežaine pašvaldība par 12 000 eiro iegādājās izsolē, pirmdien vēsta laikraksts Diena.

Zemesgrāmatu pašvaldība saņēmusi maijā un pašlaik spiesta teritoriju pastiprināti uzraudzīt. Lai gan nepiederošu personu uzturēšanās šajā pašvaldības īpašumā aizliegta, kad Diena darbdienā ierodās pie nosacīti norobežotās teritorijas kādreizējā sardzes posteņa, pilsētiņu dodas apskatīt divas interesentu grupas – gan latviešu vīri mežstrādnieku drānās, gan no Lietuvas atbraukušie viesi.

Vietējiem nav noslēpums, ka teritorijas demolēšana turpinās, tajā izcēlušies arī ugunsgrēki. Pašvaldības policija sākusi regulāri pārbaudīt teritoriju, tiek veikta videonovērošana, un jau sākti divi kriminālprocesi par tīšu īpašuma bojāšanu. Taču te vidi pētīt ierodas arī dokumentālisti no citām Eiropas valstīm un pat ASV, mācības rīko Lietuvas militārpersonas, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki, Zemessardze.

No Skrundas militārās pilsētiņas jeb īpašuma Mežaine kārtējo reizi atteicies pircējs, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

No īpašuma iegādes jau pērn decembra sākumā atteicās pēdējās izsoles uzvarētājs SIA Kurzemes nekustamie īpašumi (KNĪ), kas īpašumu nosolīja par 403,2 tūkstošiem eiro, taču naudu nesamaksāja. Saskaņā ar likumu Mežaine tika piedāvāta nākamajam izsoles dalībniekam – SIA Capital Investment Group. Taču decembra nogalē arī šis pretendents atteicās no iespējas iegādāties bijušo militāro pilsētiņu.

Šobrīd zvērināta tiesu izpildītāja Inese Bože piedāvājusi īpašumu Mežaine iegādāties Skrundas novada domei kā parāda piedzinējai. Pašvaldībai lēmums jāpieņem tuvāko nedēļu laikā, DB informēja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece.

Filmu studija «Baltic Pine Films» informē, ka studijas «Warner Bros.» jaunākās supervaroņu filmas «Taisnības līga» («Justice League»), kas no 17. novembra skatāma arī Latvijā, ievērojama daļa filmēta bijušajā Skrundas militārajā pilsētiņā.

Fantastikas grāvējā «Taisnības līga» satiekas supervaroņi Betmens, Brīnumsieviete, Akvamens, Zibsnis un Kiborgs, lai pēc Supermena bojāejas kopā glābtu pasauli no pārdabiskiem briesmoņiem un draudošas katastofas. Filmā galvenajās lomās ir Oskara balvas laureāts Bens Afleks un Henrijs Kavils, Gala Gadota, Ezra Millers, Džeisons Mamoa, Eimija Adamsa, Džeremijs Aironss un citi. Tās režisors ir labi pazīstamais action filmu veidotājs Zaks Snaiders («Betmens pret Supermenu», «Tērauda vīrs», «300» u.c.)

Pagājušajā gadā filmas uzņemšanas grupas pārstāvji ieradās Latvijā, lai filmētu, fotografētu un trīs dimensijās skenētu militārās pilsētiņas ēkas un ielas, kas ar datorgrafikas palīdzību pārtapušas par «Taisnības līgas» galvenā pretinieka slēptuves atrašanās vietu, kurā notiek episka kaujas aina. Ar kino maģijas palīdzību Skrundas ielās nonācis pat Betmobilis.

Pēdējos gados pašvaldību aktivitāte energoefektivitātes jomā būtiski pieaugusi, obligātās likuma prasības nav izpildījušas vien dažas.

Lai gan energoefektivitātes paaugstināšanā aktīvi iesaistījusies arī Rīga, pašlaik tā ir vienīgā republikas pilsēta, kurā vēl nav ieviesta energopārvaldības sistēma, liecina Ekonomikas ministrijas (EM) sniegtā informācija. Likumā noteiktās prasības nav izpildījuši arī vairāki novadi, tajā skaitā Ķekava, Lielvārde, Mārupe, Ozolnieki, Olaine un Salaspils. EM gan norāda - nav izslēgts, ka kāda no minētajām pašvaldībām aktivitātes veic, bet ministrijai par to vēl nav paziņojusi.

Iesaistās brīvprātīgi

Lai gan pēdējos gados pašvaldību aktivitāte paaugstinājusies, energoefektivitātes pasākumi tajās joprojām tiek veikti retāk nekā privātajos uzņēmumos, novērojis Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs. «Arī pašvaldībām pieejamas Altum aizdevuma un granta programmas, kā arī citi finanšu instrumenti, taču efektivitātes veicināšanā tās nereti ir pasīvākas nekā uzņēmēji. Iespējams, papildu motivācija ir peļņa un konkurētspēja,» uzskata eksperts.

Pierīgas pašvaldību apvienības biedru kopsapulcē pieņemti jauni organizācijas statūti. Turpmāk tā sauksies Rīgas un Pierīgas pašvaldību apvienība "Rīgas metropole", tādejādi atspoguļojot apvienības jaunos mērķus un uzdevumus.

Lēmumu pieņemšana apvienībā notiks uz līdztiesības un vienprātības principa pamata, respektējot gan Rīgas, gan Pierīgas pašvaldību viedokļus un intereses. Apvienību vadīs divi līdzpriekšsēdētāji - Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns un Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

"Ja gribam mēroties ar citām Baltijas un Ziemeļvalstu metropolēm, mums jāspēj domāt plašāk par vienas pašvaldības robežām, domāt un rīkoties reģionāli. Esmu ļoti gandarīts, ka mums, 15 dažādu pašvaldību pārstāvjiem, kuri pārstāv dažādus politiskos spēkus, izdevies vienoties kopīgai lielai lietai," teic Rīgas vicemērs Edvards Smiltēns.

"Trīs gadu mērķtiecīgs darbs rezultējies ar sadarbības platformas izveidi starp Rīgas reģiona pašvaldībām. Tikai dialogā un visu pušu interešu apzināšanā var tapt izsvērti lēmumi - gan starp Rīgu un Pierīgu, gan sadarbībā ar valdību. Ticu, ka sadarbība radīs pamatu Rīgas metropoles reģiona konkurētspējas pieaugumam no kā gūs labumu visa Latvija un reģioni," uzsver Ādažu novada domes priekšsēdētājs Māris Sprindžuks.

Šodien, 5.februārī, Privatizācijas aģentūra rīko nekustamā īpašuma Mežaine (Skrundas novada Raņķu pagastā) izsoli. Tā ir Skrundas bijušās radiolokācijas stacijas karaspēka pilsētiņa.

Objekta nosacītā cena ir 153 966 lati, tajā skaitā - apbūves cena 7 103 lati, bet zemesgabalu cena ir 146 863 lati, ar atmaksas termiņu līdz desmit gadiem.

99.08% darījuma summas jāsedz latos untikai 0.92% drīkstēs apmaksāt ar privatizācijas sertifikātiem. Papildus pirkuma maksai pircējam būs jāsedz Privatizācijas aģentūras izdevumi par objekta apsaimniekošanu. Kopumā privatizācijai nodoti četri zemes gabali aptuveni 45 hektāru platībā, kuros atrodas 70 ēkas un būves. No tām desmit ir dzīvojamās mājas, kā arī viesnīca, klubs, bērnudārzs, noliktavas, siltumnīcas, kazarmas, garāžas, darbnīcas, pazemes bunkuri un citi objekti.

1998. gada 31. augustā pulksten 12:03 tika apturēta Baltijas valstīs pēdējā un lielākā Krievijas militārā objekta Skrundas radiolokācijas darbība. Skrundas lokatoram blakus esošo armijas pilsētiņu Krievijas militāristi atstāja tikai gadu pēc lokatora slēgšanas.

Bijušai Skrundas radiolokācijas pilsētiņā jaunais investors varētu izveidot cūku kompleksu ar 120 tūkstošiem dzīvnieku.

Par to, atsaucoties uz neoficiālu informāciju, raksta Telegraf. Db.lv jau rakstīja, ka 5. februārī Skrundas bijušo radiolokācijas stacijas pilsētiņu par 1,6 milj. Ls iegādājās Krievijas uzņēmums Aļeksejevskoje-Serviss. Par 120 tūkstošu lielā cūku kompleksa izveidi 5. februāra pēcpusdienā izteicies kāds no Krievijas investora pārstāvjiem, taču sīkāka informācija par šo projektu pagaidām nav zināma.

Laikraksts izpētījis, ka firma Aļeksejevskoje-Serviss reģistrēta Samāras apkaimē Kineļas rajona Kineļas ciemā, vienīgais, kas to saista ar Latviju ir reģistrācijas vieta - Baltijas šķērsiela 6. Kā firmas nodarbošanās veidi norādīti visdažādākie, sākot no darījumiem ar nekustamo īpašumu un beidzot ar cūkkopību un kombinētās lopbarības ražošanu.

Izsolē, kuras objekts bija valsts nekustamais īpašums Mežaine jeb bijusī Skrundas radiolokācijas stacijas militārā pilsētiņa Raņķu pagastā, uzvarējusi Latvijā reģistrēta kompānija, kas gatava par īpašumu maksāt 170 tūkst. Ls.

Privatizācijas aģentūras sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Frīdenšteina – Brīdiņa informē, ka izsoles īpašuma sākumcena bija 160 tūkst. Ls un izsoles solis – 10 tūkst. Ls. Ūtrupē piedalījās divi potenciālie pretendenti.

PA pārstāve gan atzīst, ka tika cerēts sagaidīt lielāku interesi par izsoli, jo informācija par to izskanēja ļoti plaši.

Kā uzzināja DB, šis uzņēmums ir SIA Iniciatīva Europa. Pēc Lursoft datiem kompānija dibināta pirms mēneša. Tās vienīgais īpašnieks ir Krievijas apgabalā Samarā dzīvojošais Sergejs Rižkovs.

Arī šī gada februārī rīkotajā Skrundas pilsētiņas izsolē uzvarēja Samarā dzīvojošam pilsonim piederošs uzņēmums Aļeksejevskoje – Serviss, kas īpašumu bija gatavs pirkt par 1,55 milj. Ls. Tomēr šis uzņēmums noteiktajā termiņā neveica maksājumu un arī otrais pretendents - Azerbaidžānas pilsonis Magomeds Gurbanovs no iespējas iegādāties Skrundas pilsētiņu atteicās.

Jūnija sākumā Latvijas Privatizācijas aģentūra (PA) atkārtoti mēģinās izsolē pārdot Skrundas radiolokācijas stacijas pilsētiņu.

Par top šodien vēsta Latvijas Avīze. Vairāksolīšana notiks 4. jūnijā pulksten 16 PA telpās, un tajā varēs piedalīties ikviena fiziska vai juridiska persona, kas būs izpildījusi pieteikšanās nosacījumus. Izsolē iegūto naudu ieskaitīs valsts budžetā. PA pagaidām neatklāj, cik pieteikumu izsolei ir saņemts.

Salīdzinājumā ar februāra sākumā notikušo pirmo vairāksolīšanu, kuras uzvarētāji noteiktajā termiņā neveica pirmo iemaksu, patlaban ir mainīti vairāki valstij piederošā īpašuma privatizācijas nosacījumi. Proti, no Ls 10 800 līdz Ls 48 000 ir palielināta pirms vairāksolīšanas maksājamā drošības nauda un no Ls 3000 līdz Ls 10 000 – viens izsoles solis. Pirmajā vairāksolīšanā 45 hektārus lielā objekta sākumcena bija Ls 153 966, bet šajā izsolē – Ls 160 000.

Lielbritānijas pilsētiņas Bostonas iedzīvotāji žēlojas par pārmērīgu poļu, latviešu un lietuviešu migrantu pieplūdumu.

Viena no galvenajām pilsētiņas ielām ir pārpildīta ar austrumeiropiešu preču veikaliem. Pie veikaliem izliktie gadījuma darbu piedāvājumi biežāk redzami latviešu un poļu, nevis angļu valodā.

Bostonā desmit gadu laikā ārvalstīs dzimušo iedzīvotāju skaits pieaudzis par 467%, kas ir augstākais rādītājs visā Lielbritānijā. Kopš 2004.gada, kad notika tā dēvētā sprādzienveida Eiropas Savienības (ES) paplašināšanās, pilsēta piedzīvojusi strauju poļu, latviešu un lietuviešu imigrantu pieplūdumu, un patlaban imigranti veido 15% pilsētas iedzīvotāju.

Pilsētiņas aktīvists Dīns Everits, kas cīnās pret imigrāciju, žēlojas, ka jūtas kā «ārzemnieks pats savā valstī». «Es dzīvoju Anglijā, es esmu anglis, es sagaidu, ka es savā valstī varēšu runāt angliski, nevis ka man būs jāmācās poļu vai latviešu valoda, lai strādātu vietējā rūpnīcā,» sūdzas Everits.

No telšu pilsētiņas iemītnieku un viņu atbalstītāju pārbagātības, kas saimniekoja šajā ziemā, vairs nav atlicis gandrīz nekā. Vēl redzamas malkas pagales, kurināmie katli, slotas un lāpstas, taču teltis ir pamestas, plakāti novākti un bijušais telšu pilsētiņas līderis Gints Gaiķēns, kurš tagad ticis pie darba Rīgas ostā, atzīst, ka jāliek punkts, vēsta laikraksts Diena.

Viņš vairs neredzot jēgas telšu pilsētiņas pastāvēšanai. «Pēdējo reizi tur biju pirms nedēļas un konstatēju, ka cilvēki, iestājoties siltajam laikam, telšu pilsētiņu pamet. Acīmredzot mums jāmeklē citas protesta formas,» atzīst G. Gaiķēns.

Trešdien telšu pilsētiņā Diena sastapa vairs tikai trīs cilvēkus - pensionāru Jāni Stelpu, 56 gadus veco bezdarbnieku Genādiju Golubevu un kādu kundzi gados - Jūliju, kuri draudzīgi apsprieda jaunākos notikumus. Visi arī atzina, ka pulcējas te tikai dienā, bet nakšņo mājās.

Kā pēdējais «mohikānis», kurš nakšņo pilsētā un sargā visu mantas, esot kāds teoloģijas students, Sporta muzeja darbinieks Jānis Briedis, kurš pilsētiņā mīt jau četrus mēnešus. Viņu Diena nesastapa, taču G. Gaiķēns norāda, ka arī ar šo pēdējo iemītnieku panākta vienošanās par pilsētiņas novākšanu. Konkrēts datums gan nav zināms, un viņam tas arī vairs nerūp.

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.