Zinātnieku un inženieru komanda Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Dizaina fabrikā rada prototipu automatizētam plaušu ventilatoram, kura ražošana būtu pietiekami vienkārša un lietošana ērta, lai spētu operatīvi palīdzēt pacientiem ar "Covid-19" izraisītiem elpošanas traucējumiem, informē RTU pārstāve Lāsma Vaivare.

Visā pasaulē tiek meklētas lētas alternatīvas mākslīgās elpināšanas aparātiem, kuru ražošanas kapacitāte šobrīd ir nepietiekama, tāpēc "Covid-19" smagāk skartajās valstīs to trūkst. Tomēr, kā saka RTU Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes Funkcionālo materiālu tehnoloģiju zinātniskās laboratorijas pētnieks Guntis Kuļikovskis, īsti funkcionējošu risinājumu vēl nav.

Latvijas zinātnieku, inženieru un ekspertu komandai pirmajā virtuālajā hakatonā "HackForce" izdevies radīt strādājošu automatizētu plaušu ventilatora prototipu. Pēc konsultācijām ar anesteziologiem un reanimatologiem tas vēl tiek pilnveidots, veidojot ierīci funkcionāli pilnvērtīgāku un lietošanai ērtāku, izstrādājot lietotāja saskarni. Jau veidojas sadarbība ar vairākiem uzņēmumiem, lai sāktu ražošanu.

Finanšu tehnoloģiju kompānijai «Revolut» strauji augot, radās nepieciešamība pēc jaunām telpām, kur būtu ērti visiem centrālā biroja darbiniekiem

«Revolut» jaunajā birojā uz sienām ir dažādi uzraksti, kas raksturo kompānijas iekšējo kultūru. «Šie citāti ir dziļi iesakņojušies mūsu kultūrā un nāk vai nu no dibinātājiem, vai arī ir kļuvuši par biroja folkloru. Tie ir domāti, lai iedvesmotu un atgādinātu, kas mūs ir atvedis līdz šobrīd sasniegtajam – tā ir attieksme, neatlaidība, konkurētspēja un mīlestība pret uzvaru,» skaidro Ieva Elvīra Kazakevičjūte (Ieva Elvyra Kazakeviciute), «Revolut» sabiedrisko attiecību vadītāja Ziemeļeiropā.

«Revolut» mārketinga un komunikācijas vadītājs Čads Vests (Chad West) uzsver, ka biroja videi ir ārkārtīgi liela loma, tāpēc uzņēmums ir investējis daudz laika un naudas, radot vidi, kur komanda būtu priecīga strādāt. Biroja dizainu radījusi kompānija «Thirdway» no Londonas un process aizņēma sešus mēnešus. «Mūsu darbinieki ir radoši un daudz strādā, tāpēc ir tikai godīgi, ka viņi var darīt darbu, kas viņiem patīk, ērtā un patīkamā vidē,» saka Č. Vests.

SIA «Daugavpils reģionālā slimnīca» atsākusi plānveida operāciju veikšanu, apliecināja pilsētas mērs Andrejs Elksniņš (S).

Darba sanāksmē medicīniskās iestādes vadītājs Grigorijs Semjonovs paziņojis par plānveida operāciju slimnīcā atsākšanu un anesteziologu pietiekamu kapacitāti, jo iepriekš viņam uzdots risināt krīzes situāciju, līdz septembrim atceļot plānveida operācijas. Elksniņš stāstīja, ka speciālisti piesaistīti no citām iestādēm, tāpat arī pašas slimnīcas ārsti tiek novirzīti no dežūrām uz plānveida operāciju veikšanu.

Pilsētas domes priekšsēdētājs klāstīja, ka slimnīca turpina darbu iepriekšējā režīmā, nodrošinot gan neatliekamo, gan plānveida palīdzību, nesamazinot ieplānoto operāciju skaitu.

Savukārt Semjonovs pastāstīja, ka darbā ir atgriezies viens speciālists no atvaļinājumā, kā arī ārsts, kuram bijusi pārejoša darba nespēja. Tāpat piesaistīti divi jauni speciālisti, kas nodrošinās dežūras.

Piektdien Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionārā Gaiļezers atklāts jaunais daudzfunkcionālais Operāciju bloks, informē slimnīcas pārstāvji.

Saskaņā ar statistikas datiem, katrs ceturtais Latvijā hospitalizētais pacients saņem palīdzību Rīgas Austrumu slimnīcā, tāpēc īstenotais projekts iegūst nozīmi visas valsts mērogā.

Slimnīcas galvenais ķirurgs doc. Haralds Plaudis: «Jaunizveidotā operāciju bloka koncepcija paver ārkārtīgi plašas iespējas attīstībai arī nākotnē. Mūsdienīgi raugoties, operāciju bloks vairs nav tikai vieta, kurā tiek izpildītas ķirurģiskas operācijas. Sākotnējā vīzija, ko nu esam spējuši realizēt, ir dinamiska dažādu ārstniecības dienestu un struktūrvienību sadarbība, lai paaugstinātu pacientu drošību, kas, pieaugošas ķirurģiskā darba intensitātes apstākļos, ir izaicinājums ikvienam daudzprofilu stacionāram. Mūsdienīgu tehnoloģiju racionāla pielietošana un koordinēta dažādu specialitāšu ārstu sadarbība sakārtotā vidē ir liels solis pretim standartizētai un pacientam draudzīgai medicīnai, kas neapšaubāmi uzlabos uzticību medicīnas sistēmai kopumā.»

Noslēdzoties piecus mēnešus ilgiem izbūves darbiem, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrā (MITC) atklāts simulācijas tehnoloģijām aprīkots operāciju bloks.

Studenti un rezidenti tajā varēs apgūt un uzlabot plašu medicīnisko prasmju spektru, sākot no ķirurģiskās šūšanas un mezglu siešanas līdz acs mikroķirurģijai, ķeizargriezienam un laparoskopiskām operācijām.

Lai varētu nodrošināt mūsdienīgu un modernu izglītību, RSU jau iepriekš piecu gadu periodā ir investējusi vairāk nekā piecus miljonus eiro studiju procesā, kas balstīts simulācijās, – gan pašu pelnītos līdzekļus, gan ES struktūrfondu finansējumu. Operāciju bloka izveidē RSU investējusi 864 tūkstošus eiro, no kuriem lielākā daļa ieguldīta mācību trenažieros, simulatoros un iekārtās.

“RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs ir sevi pierādījis, gan pilnveidojot studentu un rezidentu prasmes un iemaņas, gan īstenojot mācības Rīgas un reģionu ārstniecības iestādēs, gan arī militārās medicīnas jomā, palīdzot NATO mācību norisē. Jaunizveidotais operāciju bloks RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centram ļauj izvirzīties līderpozīcijā visā Baltijā, kad runa ir par simulācijas tehnoloģijām veselības aprūpes profesionāļiem,” uzsver RSU rektors profesors Aigars Pētersons.

Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā noslēgušies vērienīgi renovācijas darbi slimnīcas 3.korpusā, kur atrodas Ambulatorā nodaļa, viens no operāciju blokiem, kā arī 1. nodaļa. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1 788 847 eiro.

Atjaunotais operāciju bloks ļaus palielināt veicamo operāciju apjomu. Projekts īstenots piesaistot ERAF un valsts līdzfinansējumu.

3. korpusa ēkas 1. stāvā atrodas Ambulatorā nodaļa, 2. stāvā labajā spārnā – 1. nodaļa un 3. stāvā – 1. operāciju bloks. Renovācijas darbu laikā tika izremontēta otrā stāva kreisā puse, ierīkojot tur pacientu palātas, sanitāros mezglus un dušas. Virs šīm telpām bija bojāts jumta pārsegums, telpās nonāca mitrums un tika bojāta telpu apdare, šobrīd šī problēma ir novērsta atjaunojot jumta segumu. Tāpat ēkā ir paplašinātas durvju ailes, lai tās būtu piemērotas pacientiem ar kustību traucējumiem.

3. stāvā atjaunošana nebija veikta kopš 1996. gada, telpas bija morāli un tehniski nolietojušās. Atjaunotais operāciju bloks ļaus palielināt veicamo operāciju apjomu vidēji par 30-60min. uz katru pacientu, šajā operāciju blokā paredzēts veikt arī onkoloģisko pacientu ķirurģiskās operācijas – gan īslaicīgās, gan ilglaicīgās.

Veselības aprūpes risinājumu kompānija "Roche Latvija" ir nodibinājusi "Roche Inovāciju inkubatoru", un šonedēļ ir izsludināts pirmais projektu konkurss, kas vērsts uz plaušu vēža morfoloģijas materiāla apstrādes un analīzes ar mākslīgo intelektu attīstīšanu.

"Roche Inovāciju inkubatora" mērķis ir veicināt un atbalstīt jaunu un inovatīvu ideju izstrādi, kā arī pētniecību noteiktās veselības aprūpes jomās un produktu vai pakalpojumu radīšanu.

Inkubators darbosies kā pastāvīga jauno ideju platforma, kuras ietvaros atbilstoši izsludinātajiem uzsaukumiem būs iespējams saņemt "Roche Latvija" atbalstu inovatīvā risinājuma idejas izstrādei.

Ja ideja ir stadijā, kur nepieciešams turpināt tās izstrādes darbu, pētniecību un attīstīšanu, atbalsta saņēmējs pretendēs uz praktisku un konsultatīvu "Roche Latvija" palīdzību, piemēram, biroja telpu nodrošināšana, aprīkojuma pieejamība, speciālistu konsultācijas un cits tamlīdzīgs atbalsts.

Slepkavības atklāšana nereti var būt atkarīga no katra jauna pavediena, kas atklātībā var nonākt pat pēc vairāk nekā 10 gadiem – šādi Valsts policija (VP) atklājusi divas slepkavības, kas pastrādātas 2000. un 2003.gadā, informē VP pārstāve Ilze Jurēvica.

Abos savstarpēji nesaistītos notikumos bez vēsts bija pazuduši divi vīrieši un par viņu tālākajām gaitām nebija ne vēsts līdz pat 2017.gadam, kad policijas rīcībā nonāca iztrūkstošais «puzles gabaliņš». Abu pazudušo vīriešu mirstīgās atliekas tika atrastas un noziegumā aizdomās turētās personas, kā arī to motīvs un nodarījums faktiski atklāts. Abos kriminālprocesos izmeklēšanas vēl turpinās, bet kopaina izmeklēšanai ir skaidra.

2017.gada 20.aprīlī Aizputes novadā kādā saimniecībā veicot rakšanas darbus, tika atrasts zemē ierakts transportlīdzeklis, kurā atradās vīrieša mirstīgās atliekas. Par šo faktu Valsts policijā tika ierosināts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 13.nodaļas par noziedzīgu nodarījumu pret personas veselību. Veicot izmeklēšanas darbības, policija guva apstiprinājumu tam, ka tās ir 2000.gadā bez vēsts pazudušā Aizputes iedzīvotāja mirstīgās atliekas. Toreiz Valsts policijā tika ierosināta izmeklēšana par 1968.gadā dzimušā vīrieša bez vēsts pazušanu un līdz tam brīdim nebija konkrētu pavedienu, kur vīrietis varētu atrasties.

Lai sakārtotu mazus mājokļus, SIA Kaktumaiss īpašniece Ieva Zālamane kā risinājumu piedāvā maisus, kur salikt visu lieko .

Kaktumaiss ir maisi mantu glabāšanai. Tie paredzēti to mantu glabāšanai, kas mājās ir izmētātas, kam nav vietas. Maisi ir daudzfunkcionāli, uzskata Ieva. Tos var izmantot bērnu mantu, tīrās veļas, pledu un citu mantu organizēšanai. «Līdzīgi kā kastei, maisa izmantošanas veids ir neierobežots – atkarībā no katra fantāzijas,» viņa saka. Kāda pircēja to pat izmanto kā puķupodu. Materiāls ir izturīgs, tas ir vairākās kārtās, bet pa vidu ir plēve, tāpēc arī uzlieta kafija īpaši nekaitēs. Ievai pašai tie šķiet noderīgi bērnu mantu organizēšanai un savākšanai pēc rotaļām, kā arī izmazgāto drēbju glabāšanai pirms gludināšanas. «Kā es vispār nonācu līdz idejai – man nebija, kur likt drēbītes bēbītim, tā tas arī sākās,» Ieva atklāj. Kaktumaiss ir viņas šīs vasaras projekts, kas radies Jāņu laikā. «Ideja atnāca līdz ar bērna piedzimšanu,» viņa saka.

«Plaušu transplantācija ir ļoti dārgs pasākums. Vienas plaušas transplantācija varētu izmaksāt apmēram 300 000 eiro,» VC4 «Capital Clinic Riga» torakālais ķirurgs, bronhologs Artjoms Špaks sacīja RīgaTV 24 raidījumā «Nākotnes medicīna», atklājot to, ka Latvijas ārsti ir tehniski gatavi veikt plaušu transplantācijas operāciju.

Špaks raidījumā sacīja, ka ārsti ir gatavi veikt šādu operāciju, tomēr ir vairākas problēmas, ar ko nāktos saskarties pacientiem.

Pirmā problēma ir finansējums. «Plaušu transplantācija ir ļoti dārgs pasākums. Vienas plaušas transplantācija varētu izmaksāt apmēram 300 000 eiro,» atklāja bronhologs. Viņš norādīja, ka jāņem vērā arī pēcoperācijas periods un ar to saistītās izmaksas: «Izmaksas medikamentiem un pārbaudēm ir ap 30 000 mēnesī.»

Otra problēma esot rezultāti un operācijas efektivitāte. «Diemžēl 5 gadu dzīvildze ir tikai 50% šo pacientu. Arī nevarētu teikt, ka dzīves kvalitāte dramatiski uzlabojas,» apgalvoja Špaks.

Viņš gan atklāja, ka ar šo problēmu saskaras visā pasaulē: «Tā ir visas Eiropas un pasaules problēma. Diemžēl no pacientiem, kam tiek transplantēti orgāni, rezultāti plaušām ir vieni no sliktākajiem.»

«Lūkojāmies arī uz Kipru, Šveici, Luksemburgu, Lielbritāniju, Maltu. Visas šīs valstis no mūsu skatu punkta Latvijai zaudē,» saka investīciju eksperts, uzņēmumu AS AFI Investīcijas, AS Bonds Invest un AS PV Investīcijas dibinātājs Deniss Pospelovs.

D. Pospelovam ir aptuveni 20 gadu darbības pieredze vērtspapīru tirgos. Viņa ieguldījumu stratēģijas balstās uz matemātiskiem vērtspapīru investīciju modeļiem. D. Pospelovs ar izcilību ir beidzis Maskavas Inženierfizikas Institūtu (MIFI) matemātikas specialitātē, kur viņa galvenie zinātniskās izpētes virzieni bija mākslīgā intelekta sistēmas un datortehnoloģiju izmantošana finanšu jomā. Kopš 1998. gada D. Pospelovs ir aktīvi strādājis vērtspapīru ieguldījumu jomā galvenokārt parāda vērtspapīru un atvasināto finanšu instrumentu tirgos, izmantojot zinātniski iegūtu matemātisku modeļu un analīzes bāzi. Daudzus gadus D. Pospelovs ir veiksmīgi vadījis arī vairāku Krievijas banku investīciju virzienus.

Reti kuras kompānijas šefs būs veicis savas organizācijas restrukturizāciju un zīmola identitātes maiņu bruņuvestē, jo veicamās reformas ir tik apjomīgas un tik ļoti pretējas organizācijas vēsturiskajai pieredzei, ka daudzi tās locekļi pašu reformatoru gribētu redzēt aukstu. Šis noteikti pretendē uz trakāko organizācijas reformas un zīmolvedības stāstu, kāds db.lv ir bijis lasāms.

Antonio Fernandess jeb King Tone bija ASV skaitliski lielākās bandas Latin Kings dekriminalizācijas un sociālās iekļaušanās reformas sludinātājs. 1996. gadā Ņujorkas bandas atzara dibinātājs King Blood, būdams mūža ieslodzījuma priekšā vieninieka kamerā, nodeva savu varu King Tone, kurš reorganizēja bandu pēc ļoti izstrādāta hierarhijas plāna ar mērķi kontrolēt, lai viņa nevardarbības, dekriminalizācijas un sociālā taisnīguma vēsts jeb, kā viņš pats saka, vēsts, «kā mīlestība izskatās bandā», tiktu sludināta, piekopta un rituāli godināta.

Ņujorkas Latin Kings banda King Tone vadībā (viņš sevi sauc par CEO – kompānijas šefu) divu gadu laikā pieauga par vairāk nekā 1000 piederīgajiem. Varas iestādes nenoticēja latīņamerikāņu bandas labprātīgajai dekriminalizācijai un tās pārejai no noziedzības uz «vienkāršu» civilo nepakļaušanos sociālo un politisko netaisnību priekšā. Tālaika mērs Rūdolfs Džuliani apsolīja King Tone «iesēdināt», un 1999. gadā viņam piesprieda no 12,5 gadu cietumsodu par konspirāciju un līdzdalību narkotiku tirdzniecībā. Par labu uzvedību viņu atbrīvoja pēc 10 gadiem.

Lai sniegtu atbalstu Covid-19 vīrusa inficēto personu ārstniecībai un ņemot vērā valstī izsludināto ārkārtējo situāciju uzņēmums "Olainfarm" 25. martā pieņēmis lēmumu par atbalsta sniegšanu VSIA "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca".

AS "Olainfarm" ir uzsākusi plaušu mākslīgās ventilācijas iekārtu iegādi 100 000 eiro vērtībā, kas tiks dāvinātas slimnīcai, lai nodrošinātu Covid-19 vīrusa inficēto personu ārstniecību.

Tāpat AS "Olainfarm" bez atlīdzības nodos ārstniecības iestādei pustonnu izopropilspirtu, kas izmantojams dezinfekcijas vajadzībām un Covid-19 vīrusa uzliesmojuma izplatības ierobežošanai.

"Mums ir liela atbildība ne tikai pret AS "Olainfarm" un visa uzņēmuma grupas darbiniekiem, bet, kā vienam no Baltijas lielākajiem farmācijas uzņēmumiem, arī pret mūsu valsti un iedzīvotāju veselību kopumā. Koronavīrusa izplatība ir jāierobežo un mums jābūt gataviem krīzes risinājumiem.

Kopš otrdienas tiešsaistes vidē darbojās pirmais pilnībā virtuālais hakatons "HackForce", kura mērķis bija meklēt risinājumus koronavīrusa krīzes radītajiem izaicinājumiem. Finālā piedalījās 28 komandas, bet par labāko atzina "Face Shied".

Līdz hakatona noslēgumam tajā aktīvi darbojās 28 komandas, bet kopumā projektam dažādās lomās pieslēdzās vairāk nekā 800 cilvēki no 25 dažādām pasaules valstīm. Projektu autori ar mentoru palīdzību izstrādāja idejas un risinājumus koronavīrusa krīzes mazināšanai, un prezentēja izstrādātos prototipus publiski tiešsaistes vidē.

Projekti tika izstrādāti četrās būtiskākajās nozarēs, kurām šobrīd nepieciešama palīdzība un ātri integrējami risinājumi - medicīna un veselības aprūpe, koronavīrusa krīzes risinājumi, izglītība, kā arī ekonomika un uzņēmējdarbības atbalsta projekti.

Pirmo vietu un 10 000 eiro turpmākai projekta izstrādei ieguva "Face Shied", par otro veiksmīgāko ideju tika atzīta "Emergency Ventilator" un tā ieguva 7000 eiro lielu sākuma kapitālu, 3. vietu un 5000 eiro saņēma "Exonicus", 4. vietu un 1500 eiro idejas attīstībai ieguva "Flipful", bet 5. vieta un 1500 eiro naudas balva tika piešķirta "Stay Home" ("Paliec Mājās").

Ikkatrs no mums meklē to īsto un vienīgo darba rīku, kas būs izcils sabiedrotais gan svarīgo darbu izpildē, gan atpūtas brīžos. Arvien populārākas kļūst ierīces, kuras ir viegli pārnēsājamas, bet saglabā jaudīgu veiktspēju, kā, piemēram, planšetdatori. Radošās sfēras pārstāve un aktrise Ieva Florence-Vīksne nesen savā īpašumā ieguva jauno Huawei MatePad 11 un dalās iespaidos, kāpēc planšetdators ir piemērots viņas krāsainajam ikdienas ritmam un kādas funkcijas noderēs kā studentiem tā profesionāļiem ar steidzīgu dienas ritmu.

1. Ērta ierīču savstarpēja savienošana

Kā pirmo, aktrise uzsver tieši vairākekrānu sadarbību (Multi-screen Collaboration) funkciju, jo tā visvairāk noder ikdienā. Ieva aktīvi izmanto pierakstu lietotni, aprakstot savas sajūtas un dzeju, tāpēc viedtālruņa savienošana ar planšetdatoru ļauj ātri un ērti pārnest iesākto tekstu no viedtālruņa uz planšetdatoru, lai turpinātu teksta apstrādi un papildinātu to ar svaigām idejām. Tieši tāpat var rīkoties arī ar cita veida failiem, kā, piemēram, fotogrāfijām un video.

Šādas sadarbības iespējas lieliski aizstāj tradicionālo failu sūtīšanu sev e-pastā, citās ziņu sūtīšanas platformās vai ar zibatmiņas starpniecību, nodrošinot ātrāku datu apstrādi un efektīvāku darbu izpildi.

Daugavpils reģionālajā slimnīcā līdz 1.septembrim apturēta plānveida operāciju veikšana, jo izveidojusies kritiska situācija ar anesteziologu un reanimatologu noslodzi, šodien ierakstā «facebook.com» informējis slimnīcas valdes loceklis Grigorijs Semjonovs.

«Ar nožēlu gribu Jūs informēt, ka ar šodienu biju spiests apturēt plānveida operāciju veikšanu līdz pat 1.septembrim. Mums izveidojusies šausmīgi kritiska situācija ar anesteziologu, reanimatologu noslodzes nodrošināšanu,» norāda Semjonovs.

Viņš skaidro, ka veselības stāvokļa dēļ neplānoti «izkrituši» divi speciālisti un pie tam tas noticis atvaļinājumu perioda laikā. Līdz ar to vienam anesteziologam dienas laikā bija jāiesaistās deviņu līdz 10 operāciju veikšanā, reizēm pat savienojot operācijas, pēc tam vēl nodrošinot dežūras, vidēji 10 līdz 13 dežūras mēnesī uz vienu speciālistu, norāda Daugavpils reģionālās slimnīcas valdes loceklis.

«Ārstiem strādājot uz izdegšanas robežas bija apdraudēta neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas kvalitāte,» akcentē Semjonovs, reizē pateicoties kolēģiem, kas atcēluši plānoto atvaļinājumu. Viņš norāda, ka 1.augustā bija izveidojusies situācija, kad visi speciālisti atradās operāciju zālē un viņam bijis «jāizvēlas starp sarežģīto ķeizargriezienu, mākslīgas plaušu ventilācijas nodrošināšanu akūtajam pacientam un cita pacienta intubāciju». Medicīnisko palīdzību kvalitatīvi izdevies nodrošināt visos trijos gadījumos un neviens no pacientiem nav cietis, pauda slimnīcas valdes loceklis.

Pēc Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa atklāšanas un nodaļu pārcelšanās, darbu uzsākušas arī operāciju zāles. 31. augustā jaunajās telpās veiktas jau pirmās 6 operācijas, informē klīnikā.

Operācijas veiktas otorinolaringoloģijas (LOR) nodaļas pacientam un tās noritējušas veiksmīgi.

Jaunā korpusa operāciju zāles paredzētas ķirurģisku operāciju veikšanai uroloģijas un otorinolaringoloģijas pacientiem. Otorinolaringoloģijas klīnika no vecajām telpām, kas atradās 11. korpusā, uz jauno korpusu pārcēlās 30. augustā.

Jaunās operāciju zāles ir aprīkotas ar jaunām iekārtām, kas nomaina vecās, vai arī tādām, kādas nebija pieejamas iepriekš, piemēram, jaunu endoskopu, lai veiktu funkcionālas endoskopiskas deguna blakusdobuma operācijas, LOR neironavigācijas iekārtu, kas uzlabos gan pacienta, gan ārsta drošību. Tāpat jaunajās zālēs varēs veikt lāzerķirurģiju LOR operācijām. Esam patiesi iedvesmoti, ka varam piedāvāt pacientiem labāko – operēt zālēs ar mūsdienīgiem operāciju galdiem, jaunākās paaudzes mikroskopiem, atbilstošu ventilāciju un citām ērtībām, stātsa klīnikas vadītājs Dins Sumerags.

Finanšu nozare, īpaši komercbanku sektors, pagājušajā gadā pieredzēja dažādus satricinājumus, kurus vēl tikai pirms gada bija grūti prognozēt.

Kopumā gads it kā sākās cerīgi - ziema bija siltāka nekā ierasts, un energoresursus apkurei vajadzēja mazāk. Cerība, ka jau šogad Ukraina uzvarēs karā Krieviju, bija spēcīga, jo sabiedrotie bija sākuši nopietnas ieroču, tehnikas un munīcijas piegādes Ukrainai. Tikmēr Latvijā finanšu nozare paveica lielāko darbu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un sankciju praktiskā piemērošanā, protams, sadarbojoties ar valsts institūcijām, kā arī partneriem ārvalstīs. Neapšaubāmi, tas nebija vienīgais, bet ievērojamu resursu patērējošs darbs, pie kā nozare, apzinoties šī darba lielo sociālo nozīmi, strādāja, lai veicinātu mūsu valsts un finanšu sektora attīstību un sniegtu savu ieguldījumu nacionālajā drošībā. Bet tad (dažu autoritatīvu analītiķu skatījumā novēloti) sākās Eiropas Centrālās bankas (ECB) cīņa ar inflāciju eirozonā. Tā kļuva par iespēju politiķiem aktīvi īstenot nepamatotu un neproduktīvu demonizēšanas un atcelšanas kultūru attiecībā pret Latvijas bankām. Arī citās frontēs, kas diemžēl vairāk līdzinājās kara, nevis darba frontēm, negāja vieglāk un produktīvāk.

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Ar simbolisku atklāšanas pasākumu Stradiņa slimnīcā atklātas jaunās moduļu būves. Tajās, 1864 kv.m. platībā, turpmāk varēs uzņemt Neatliekamā medicīnas centra (NMC) pacientus, izvietot pacientus, kuriem nepieciešama izolācija, kā arī nodrošināt operāciju procesu trīs jaunās operāciju zālēs.

Modulāro būvju uzstādīšanas mērķis bija iespējami īsākā laikā nodrošināt epidemioloģiskajam prasībām atbilstošu medicīnisko aprūpi slimnīcas NMC telpās, kā arī paplašināt operāciju zāļu skaitu. Jaunajā moduļu korpusā 1864 kv.m. platībā tiks nodrošinātas papildu 20 gultas vietas NMC pacientiem, 20 palātas pacientiem, kuriem nepieciešama izolācija Infekciju nodaļas vajadzībām, kā arī trīs mūsdienīgi aprīkotas operāciju zāles.

Moduļu būvēs pacientiem un personālam tiks nodrošināts augsts komforta līmenis atbilstoši Eiropā spēkā esošajām klīniskajām vadlīnijām.

NMC vadītājs Dr. Valērijs Ratobiļskis: “Pie esošās pacientu plūsmas, kas ir 200 līdz 250 pacientu dienā, mēs ļoti gaidījām nodaļas paplašināšanos un infrastruktūras izmaiņas. Tādējādi varam uzlabot pacientu aprūpes, ārstēšanas, observācijas procesu kvalitāti un rūpēties par mūsu personālu, nodrošinot plašas telpas un teicamus darba apstākļus.”

Apstrādes rūpniecībai tuvākajā laikā nāksies savilkt jostu un uzvilkt masku - eksporta tirgos situācija nav labvēlīga, un ieguvēji ir tie uzņēmumi, kuriem izdodas ātri pārorientēt ražošanu un izgatavot šobrīd aktuālās preces, atzīst eksperti.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka februārī ražošanas apjomi Latvijas rūpniecībā ir auguši par 0,8% salīdzinājumā ar 2019. gada februāri, savukārt salīdzinājumā janvāri izlaide augusi par 3%. Normālos apstākļos šī būtu laba ziņa, taču pēdējā mēneša laikā situācija pasaulē, kā arī Latvijā ir radikāli mainījusies un februāra makroekonomikas radītāji faktiski vairs nekādā veidā neraksturo ekonomisko situāciju Latvijā šodien, atgādina "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Veselības krīze, ko ir izraisījis COVID-19 vīruss, jau ir radījusi lielus zaudējumus pasaules ekonomikā. Pēdējo divu nedēļu laikā tikai ASV vien darbu ir zaudējuši 10 miljoni cilvēku. Tas ir vairāk nekā 2007.-2009. gada finanšu krīzes laikā kopā. Arī Latvijā pēdējo divu nedēļu laikā bezdarbnieku skaits aug tik pat ātri vai pat ātrāk kā 2009. gadā. Šī primāri, protams, ir cerams pārejoša pakalpojumu krīze, kas ir saistīts ar distancēšanās pasākumiem, taču ekonomiskie zaudējumi būs lieli un cietīs arī ražotāji, piebilst M. Āboliņš.

Nacionālais veselības dienests noslēdzis līgumu par 10 000 sejas vairogu izgatavošanu ar iniciatīvas grupu "shield48", kas vien aizvadītajā nedēļā ar savu ideju par šādu vairogu izgatavošanu ar trīsdimensiju (3D) printeri uzvarēja virtuālajā hakatonā "HackForce", to apliecināja Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece.

Iepriekš viens no šīs iniciatīvas autoriem, uzņēmuma "Baltic3D" līdzīpašnieks Didzis Dejus norādīja, ka aizsargmasku izveidē viņam savu viedokli sniegusi arī LĀB prezidente. Produkta izstrādē tā autori konsultējās ar ārstiem gan par kvalitāti, gan arī par to, kā tos dezinficēt. Iniciatīvas mērķis ir pašreizējos apstākļos nodrošināt visiem nepieciešamos sejas aizsargus, kuri ļautu samazināt potenciālo inficēšanās risku, piemēram, pieskaroties sejai.

Aizsilniece apliecināja, ka ir sniegusi viedokli "shield48.eu" aizsargmasku izveidē. Pēc viņas teiktā, šo sejas vairogu veidošana tika saskaņota ar Veselības ministrijas galveno speciālistu infektoloģijā Ugu Dumpi un citiem kolēģiem no Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīcas. Turklāt šos sejas vairogus var lietot atkārtoti, jo tie ir dezinficējami ar tīrīšanas līdzekli ar 70% spirta klātbūtni, piebilda Aizsilniece.

Klīnika iVF Riga vēlas izveidot nacionālo cilmes šūnu banku, pirmdien ziņo laikraksts Dienas Bizness.

Tajā būs iespējams iegūt, uzglabāt un sagatavot tālākai transplantācijai visu veidu šūnas – gan no asinīm, gan citiem avotiem (nabassaites, taukiem, ādas). Tiesa, lai to varētu izdarīt, vēl ir jāiziet sertifikācijas process Zāļu valsts aģentūrā (ZVA), stāsta klīnikas medicīnas direktore, ārste ginekoloģe Violeta Fodina.

2016. gadā uzņēmums saņēma sertifikātu cilmes šūnu iegūšanai un uzglabāšanai, un šobrīd tā ir vienīgā klīnika, kura izveidojusi šādu laboratoriju Latvijā.

Pašlaik Latvijā sasaldētās cilmes šūnas tiek uzglabātas tikai pacientu personīgajām vajadzībām. Taču citās valstīs, piemēram, Spānijā, jau septiņus gadus ir cilmes šūnu reģistrs, kas nozīmē, ka arī tie cilvēki, kuriem, piemēram, nav bērnu, bet kuriem ir nepieciešama ārstēšana ar cilmes šūnām, var vērsties donoru reģistrā pēc palīdzības. Līdz ar nacionālās cilmes šūnu bankas izveidi šāda iespēja būtu arī Latvijas iedzīvotājiem. V. Fodina teic, ka šāda banka nodrošinātu tūlītēju ārstēšanas materiāla pieejamību (tas nebūtu jāmeklē ārvalstīs), tā būtu droša un ātra pārvadāšana un piegāde valsts teritorijā, kā arī tas jebkurā brīdī ļautu pārliecināties par to, ka šūnas tiek uzglabātas atbilstoši noteiktajiem standartiem.

Tuvojoties gadu mijai, Dienas Bizness aptaujāja vairākus uzņēmējus par Jaunā gada sagaidīšanas paradumiem. Lūk, ko par svētku svinēšanas tradīcijām stāsta Compensa galvenā grāmatvede Regīna Gailāne:

«Pēdējos gadus Jauno gadu esmu sagaidījusi ārvalstīs Berlīnē, Sidnejā, Londonā, Vankūverā un pa ceļam no Helsinkiem arī Tallinā. Iemesli, kādēļ izvēlējos gadu miju sagaidīt šajās pilsētās, bijuši dažādi. Berlīni kā Jaungada svinību vietu izvēlējos, jo zināju, ka Berlīne ir skaista un piemērota vieta, kur sagaidīt jauno tūkstošgadi. Savukārt Sidnejā šos svētkus esmu svinējusi divas reizes, jo tur dzīvoja mana meita. Tas arī bija galvenais iemesls, kādēļ devos uz turieni un lielākoties būtiskāko informāciju par šo valsti saņēmu tieši no meitas. Sidnejā Jaunā gada sagaidīšanu svinējām uz kuģa, un atmiņā palicis skats, ko vērojām, piebraucot pie Hārborbridža. Debesīs šāvās uguns puķes, kur ik pa laikam uzplaiksnīja dažādas krāsās, taču blakus esošie kuģīši, kas peldēja līdzās mūsu peldlīdzeklim, bija izslēguši visas gaismas. Tie bija atstājuši iedegtas tikai lampiņu virtenes, kas bija apvītas ap burām. Radās iespaids, ka apkārt peld tādi kā spoku kuģi. Skats bija neparasts un skaists.

Iecere par helikoptera nosēšanās laukumu uz daudzstāvu autostāvvietas jumta pašlaik tiek padziļināti pētīta, jo lēmumi par daudzstāvu autostāvvietas būvniecību ir cieši saistīti arī ar jaunā korpusa būvniecību un varēs tikt pieņemti tikai pēc detalizētas Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) priekšlikumu izvērtēšanas.

Secīgi pēc tam, kad tiks izstrādāti normatīvie akti par ES Atveseļošanās un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošanas kārtību un nosacījumiem.

Helikopteru laukums uz jumta prasīs jaunus lidaparātus 

Uz daudzstāvu autostāvvietas jumta smagie — bijušajā PSRS ražotie MI helikopteri, kādi...

Tādu pozīciju atbildēs uz Dienas Bizness jautājumiem pauž Veselības ministrijas (valsts kapitāldaļu turētāja valsts veselības aprūpes kapitālsabiedrībās) īpašumu un tehniskā nodrošinājuma nodaļas vadītāja Agnese Jurevica.

Db.lv jau vēstīja, ka, lai Gaiļezera ēku kompleksā integrētu Tuberkulozes un plaušu slimību centru, kā arī Latvijas Infektoloģijas centru, uzbūvējot atsevišķu ēku un attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiekot lēstas 127,0 milj. eiro apmērā, ko plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem. Šo ieceri, kā tika stāstīts Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē, plānots īstenot vietā, kur pašlaik atrodas helikoptera nosēšanās laukums.

Vai šāda plānotā iecere joprojām ir spēkā? Ja jā, tad kad varētu sākties iecerētās daudzstāvu autostāvvietas ar helikoptera nolaišanās laukumu uz jumta projekta īstenošana?

Atbilstoši Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas sniegtajai informācijai, šī iecere ir spēkā un pašlaik norit padziļināta izpēte, kuras ietvaros tiks detalizēti pētīti gan tehniskie risinājumi ēkai, gan projekta realizācijas termiņi, izmaksas un finansēšanas modeļi. Līdz ar to autostāvvietas infrastruktūras projekta realizācija paredzēta 2023.gadā. Vienlaicīgi vēršam uzmanību, ka gala lēmumi par daudzstāvu autostāvvietas būvniecību ir cieši saistīti arī ar jaunā korpusa būvniecību un lēmums tiks pieņemts tikai pēc detalizēta RAKUS priekšlikuma izvērtēšanas un pēc tam, kad tiks izstrādāti normatīvie akti par Eiropas Savienības (ES) Atveseļošanās un noturības mehānisma un ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda īstenošanas kārtību un nosacījumiem.

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei  

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās...

Vai ir izvēlēts privātais partneris?

Vēršu uzmanību, ka tiek veikta kopējā projekta finanšu ekonomisko aprēķinu izstrāde, tai skaitā - ieviešanas finansēšanas modeļa izvēle. Finanšu modeļi var būt dažādi - iespēja finansēt projektu no slimnīcas budžeta līdzekļiem, aizņemta kapitāla vai publiskās un privātās partnerības (PPP) formā. Šobrīd nav pieņemts lēmums par PPP projekta īstenošanu, bet atbilstoši normatīvajiem aktiem tiek veikta projekta izpēte, tai skaitā juridiskā un risku, kā arī ekonomiskā izpēte.

Jautājumus par PPP projekta uzsākšanu pēc būtības, risku sadalījumu un iespējamo formu, termiņiem, īpašuma tiesībām varēs izlemt tikai pēc aprēķinu veikšanas, saskaņošanas un normatīvos aktos noteiktā lēmuma par PPP projekta uzsākšanas pieņemšanas, normatīvajos aktos noteiktajās institūcijās. Līdz ar to – nav notikusi privātās partnerības projekta izvēle. Lēmums par finanšu modeļa izvēli, izvērtējot to lietderību un efektivitāti, tiks izskatīts un pieņemts RAKUS Padomē, kā arī piesaistot Veselības ministriju kā RAKUS valsts kapitāla daļu turētāju.

Par helikoptera laukumu uz jumta pieprasa paskaidrojumus premjeram 

Par valstij piederošās SIA Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca vadības vēlmi izveidot...

Cik ilgā laikā šo ieceri iecerēts materializēt?

Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju autostāvvietas infrastruktūras ieceres īstenošana varētu tikt realizēta 2023.gadā.

Vai Latvijā ir helikopteri slimnieku transportēšanai, kuri varēs nosēsties uz iecerētās daudzstāvu autostāvvietas jumta? Ja nav, tad kas tos iegādāsies (iznomās)?

Tehniskā risinājuma izstrādē paredzēts izmantot tādu helikopteru tehniskos parametrus, kas jau šobrīd tiek izmantoti pacientu transportēšanai. Šos helikopterus nodrošina gan Nacionālie bruņotie spēki, gan Valsts robežsardze. Vienlaikus jāņem vērā apstāklis, kad, piemēram, donoru orgānu apmaiņa notiek arī starpvalstu līmenī, tādēļ detalizācijas fāzē tiks ņemti vērā arī Lietuvas un Igaunijas izmantoto helikopteru tehniskie parametri.

Skride: Latvijai NMPD vajadzībām jāiegādājas medikopters 

Latvijai Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vajadzībām ir jāiegādājas medikopters,...

Projektā par helikoptera nolaišanās laukuma izveidi RAKUS konsultēsies arī ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta atbildīgajiem speciālistiem.

Kad plānots sākt būvēt jaunu integrētu tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru “Gaiļezers” ēku kompleksā? Kad to paredzēts nodot ekspluatācijā?

Jaunā ārstniecības korpusa būvdarbu izmaksas ir iekļautas Atveseļošanās un noturības mehānisma plānā, kā arī tiek plānotas ES fondu 2021.-2027. gada plānošanas perioda ietvaros. Detalizēti nosacījumi ārstniecības iestāžu attīstībai tiks iekļauti attiecīgā normatīvajā regulējumā par ES fondu un ANM atbalsta īstenošanas kārtību, līdz ar to ir paredzēta RAKUS sagatavotā priekšlikuma (projekta) detalizētāka izvērtēšana lēmuma pieņemšanai atbilstoši minētajiem normatīvajiem aktiem.

RAKUS būvdarbus plānojusi uzsākt 2023.gadā un pabeigt - līdz 2026.gada vidum, nodrošinot jaunā korpusa pilnu funkcionalitāti 2026.gada 3.ceturksnī.