«Man rodas sajūta, ka mūsu valdībā strādā Lietuvas ministri. Lietuvā valdība strādā lietuviešu interesēs – tas skaidrs. Bet, ja arī Latvijas valdība strādā lietuviešu interesēs – tas ir absurds, ja ne klaja kaitniecība,» intervijā Latvijas Avīzei sacījis LPP/LC priekšsēdētājs, Rīgas domes vicemērs Ainārs Šlesers.

Uz jautājumu, kas būtu ārlietu ministrs, ja A. Šlesers kļūtu par premjeru, viņš atbildējis:

«Ja man būtu iespēja veidot kabinetu, tad, padarot ārlietas progresīvākas un dinamiskākas, es raudzītos pēc cilvēka, kam piemīt gan atbilstoša pieredze, gan sava veida šarms. Vēroju, cik ļoti pasaules uzmanību saista Hilarija Klintone, kura apbalvota ar šīm īpašībām. Es Latvijā kā tādu iespējamo ārlietu ministri redzu Karīnu Pētersoni – latvisku sievieti, kultūras cilvēku ar valodas zināšanām un spējām. Ministriju apvienošanā man šķiet loģiski veidot Izglītības un kultūras ministriju. Tur priekšgalā nepieciešams cilvēks, kurš ekonomiskāk un sistemātiskāk spēj paskatīties uz lietām. Spēcīgs kandidāts – bijušais premjers Andris Bērziņš. Viņš ir korists, bijis skolotājs un valdības galva.

Pagājušajā mēnesī LPP/LC kasi par 18 000 latu papildināja afgāņu izcelsmes Latvijas uzņēmējs Gulams Mohammeds Gulami. Laikrakstam Diena kļuvis zināms, ka G. Gulami ir saistīts ar kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu. Pērn Valsts policijā saņemts DnB Nord bankas darbinieku iesniegums par G. Gulami izteiktiem draudiem nogalināt.

«Naudiņu no šī cienījamā uzņēmēja esam pieņēmuši. Par viņu ziņu mums nav, bet arī KNAB mūs nav informējis, ka ziedojums būtu nelikumīgs.» Piebilstot, ka šogad «mums daudzi uzņēmēji ziedojuši maksimāli atļauto summu», par Rīgas vicemēra vadītās LPP/LC naudas plūsmu partijas kasē atbildīgais Ervīns Straupe bijis izbrīnīts, kāpēc radusies interese par vienu no partijas atbalstītājiem - G. Gulami.

Oktobrī ar diviem naudas pārskaitījumiem viņš LPP/LC kasi papildināja par 18 000 latu - likumā maksimāli atļauto summu, kuru viena fiziska persona gadā var ziedot politiskai partijai.

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers esot viesojies Korupcijas Novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un sniedzis paskaidrojumus par pulksteņa iegādes darījumu, Db informēja A. Šlesers.

«Esmu šo lietu nokārtojis,» teica viņš, taču neprecizēja, kādā veidā un nepateica, vai pulksteni tomēr norādīs savā deklarācijā.

Šo vērtējumu nenoliedza arī A. Šlesers, kurš apliecināja, ka rokaspulksteni iegādājies par paša līdzekļiem. Taču Rīgas vicemēra aizpildītajās valsts amatpersonas deklarācijās šāds pulksteņa iegādes darījums nav uzrādīts, kaut gan saskaņā ar pastāvošo likumdošanu valsts amatpersonām jāuzrāda visi darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Ainārs Šlesers ir gatavs veidot un vadīt valdību, ja prezidents apstiprinātu viņa kandidatūru, tā viņš norādīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Pēc A.Šlesera teiktā, ja situācija nemainīsies, tad jau februārī viņš ir gatavs uzņemties iniciatīvu un sākt pārrunas ar partijām, kuras atrodas koalīcijā, par valdības maiņu un jaunas valdības izveidi. Kā labākos partnerus jaunas valdības izveidei A.Šlesers redz LPP/LC un Saskaņas centru (SC) ar kuru jau esot notikušas neformālas sarunas.

A.Šlesers arī norāda, ka viņa veidotā valdība varētu tikt veidota no septiņiem ministriem nevis 14, jo tad tā būtu maza un kompakta. Izveidot jaunu valdību varētu līdz marta beigām.

A.Šlesers norādīja, ka šā brīža situāciju var salīdzināt ar asins nodošanu, kad 300 mililitru vietā nolej divus, trīs litrus. Šādā situācijā ārsts jeb valdība ir jāmaina vai arī pacients var nomirt.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Šlesers pulksteņa darījumu tiešām nav deklarējis, norāda KNAB.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers 2007. gada amatpersonas deklarācijā tiešām nav uzrādījis iegādātu dārgu rokaspulksteni, kura cena pārsniegusi 50 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kā arī citus pārkāpumus

Kā jau vairākkārt informēts, A. Šlesera «pulksteņa lieta» sākās pagājušā gada 9. oktobrī, kad viņš uz Latvijas TV raidījumu 100. panta preses klubs ieradās ar iespaidīgu rokaspulksteni, kas dažu metru attālumā lika to novērtēt kā Breguet markas zelta pulksteni ar turbijonmehānismu, kura vērtība ir vismaz 30 tūkstoši latu. TV raidījumā amatpersona pauda neizpratni par to, kāpēc gan šāds iegādes darījums viņam būtu jāuzrāda oficiālajā deklarācijā.

Izmantojot savu ģeogrāfisko stāvokli starp Austrumiem un Rietumiem un ostas piedāvātās iespējas, Rīga kā biznesa centrs var pat pārspēt Frankfurti.

To Baltijas Infrastruktūras un jaunās enerģijas investīciju forumā teica Rīgas vicemērs Ainars Šlesers. Viņš atsaucās uz šī gada janvāra beigās panākto vienošanos ar Frankfurtes mesi, kas palīdzēs Rīgas piesaistīt pasākumus un notikumus ar starptautisku vērienu, bet pie Lidostas Rīga tiks izveidots izstāžu un konferenču centrs. Jāpiebilst, ka ideja par Rīgu kā finanšu un biznesa centru bija viena no A. Šlesera 2009. gada pašvaldību vēlēšanas kampaņas galvenajām tēzēm. Db.lv jau rakstīja, ka pirms neilga laika Rīgas vicemērs lepni prezentēja 2006. gada ideju, Tērbatas ielu pārveidot par gājēju ielu.

Rīgas domes vadība pieprasa vēl šajā gadā sasaukt valdības un Saeimas ārkārtas sēdes, grozīt nākamā gada budžetu un samazināt konkrētus nodokļus. Ja nē – Einaram Repšem jāmeklē cits darbs, informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Ģirts Dripe.

«Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) un domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzskata, ka Valda Dombrovska valdības lēmums palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par 3% un uzņēmumu ienākumus apkraut ar papildus 10% ir pretvalstisks un novedīs Latviju strupceļā,» teikts paziņojumā.

«Iedzīvotāji nemaksās 26% lielu ienākumu nodokli, visticamāk, viņi maksās apaļu nulli. Tas būs pamatīgs trieciens tieši pašvaldībām, jo pašvaldību galvenais ienākumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tāpēc tas nekavējoši jāsamazina,» sacījis N. Ušakovs (SC).

Šādas rīcības pamatotību apliecinot arī finanšu ministra Einara Repšes (JL) pēkšņais paziņojums, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšana bijusi kļūda un arī Latvijas Bankas atzinums, ka nodokļus nākamajā gadā nevajadzēja celt.

Bet 93% piekrīt, ka jāsauc pie atbildības tos, kas savus nodokļus nemaksā godīgi?

Lai arī kā to daudziem negribētos, drīz 1. aprīlis – iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) deklarāciju iesniegšanas laiks. Šis fakts un daži pēdējā laika notikumi Latvijā rosināja padomāt par to, kādēļ pie mums sporta kluba ģērbtuvē ir stilīgi padižoties ar to, kā kāds izdomājis nemaksāt nodokļus, bet pārējie sarunas biedri to nekautrējas atbalstīt, nevis nosoda. Un, kādēļ citās valstīs ir pilnīgi pretēja – nicinoša nostāja pret nodokļu nemaksātājiem? Nepretendēju, protams, uz izsmeļošu šī temata analīzi šai blogā.

Par šo tēmu nesen kādā lidostā man rokās nonāca The New York Times un The New Yorker žurnālista S. J. Dubner un Čikāgas Universitātes ekonomikas pasniedzēja S. D. Levitt dižpārdoklis Freakonomics, kas ir divu vārdu salikums ar aptuveno nozīmi – dīvainā ekonomika. Tur risināti tādi «būtiski» jautājumi kā «Kas kopīgs nekustamā īpašuma aģentiem un Kukluksklanam?» un «Kādēļ narkotiku izplatītāji dzīvo pie savām mammām?». Taču manu uzmanību piesaistīja grāmatā aplūkotais pētījums par to, kādēļ tik augsts procents amerikāņu uzskata par savu pienākumu samaksāt nodokļus? Gribējās salīdzināt, vai no šīm atziņām arī mēs te Latvijā varam ko mācīties, lai viņiem kaut nedaudz šai ziņā līdzinātos?

Lielbritānijā strādājošie viesstrādnieki var pilnībā atgūt tur iemaksātos nodokļus, ja, strādājot nepilnu gadu, nav nopelnījuši ārzemēs vairāk par 7475 Lielbritānijas mārciņām (aptuveni 6300 lati), portālam Db.lv stāstīja Rimante Šarmanauske kompānijas RT Tax, kas palīdz austrumeiropiešiem atgūt ārvalstīs nomaksātos nodokļus, direktore.

Ja ārvalstīs strādājošais ir nopelnījis vairāk, tad pastāv iespēja atgūt tur nopelnītos nodokļus nepilnā apmērā, vai arī nodokļus atgūt nav iespējams, viņa skaidro, norādot, ka tas, vai pastāv iespēja atgūt nodokļus, atkarīgs no tā, kurā finansiālā gada posmā strādājošais ir uzsācis un beidzis darbu. Šādi gadījumi tiek skatīti atsevišķi, bet vairumā gadījumu, atgriežoties no darba ārvalstīs, ir iespējams saņemt nodokļu atmaksu, skaidro RT Tax pārstāve.

Vairumā gadījumu ārzemēs strādājošie austrumeiropieši uzskata, ka citās valstīs maksāto nodokļu atgūšana ir ilgstoša procedūra, tādēļ bieži vien pat nemēģina to darīt, norāda R. Šarmanauske. Tādā veidā, pēc kompānijas aprēķiniem, pērn kopumā latvieši neatguva 2,3 milj. Ls, kas iemaksāti citu valstu nodokļu sistēmās.

«Ja izdosies attīstīt tūrismu, nākamā gada laikā varētu tikt atjaunotas vairāk nekā 6 000 līdz šim pazaudētās darba vietas. Runa ir par to, kā atgūt pazaudēto,» žurnālam Kapitāls norāda Rīgas vicemērs Ainars Šlesers.

«Rīga kā pilsēta pati ar ražošanu nenodarbosies: mēs varam sekmēt ražošanu, veicināt uzņēmējdarbību, bet mēs paši nesāksim ražot šprotes un desas un tirgot vai eksportēt tās. Tādēļ esam pieņēmuši lēmumu: tūrisms ir tas, ko mēs varam ietekmēt,» norāda A. Šlesers.

Šobrīd ir panākta vienošanās sākt Rīgas reklamēšanu 7 valstīs, to skaitā Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā un Krievijā. Nākamgad valstu loku ir plānots paplašināt.

«Es gribētu, lai tūristu skaits ievērojami palielinātos, un mēs to panāksim. Te nav runa tikai par tiem tūristiem, kuri atbraukuši šeit pavadīt nedēļas nogali. Runa ir par korporatīvajiem klientiem. Mērķtiecīgi ir jāorganizē korporatīvie pasākumi visa gada garumā, šādā veidā atbalstot ekonomiku,» norāda A. Šlesers.

Rīgas dome varētu iesniegt Satversmes tiesā prasību pret valdību par sabiedriskā transporta nedotēšanu no valsts budžeta, kas pēc likuma būtu jādara, norādīja Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

«Tas noteikti būs jādara, un mēs lemsim par to,» sacīja A. Šlesers.

Rīgas pašvaldība nolēmusi paaugstināt braukšanas tarifu sabiedriskajā transportā, šādu lēmumu skaidrojot ar to, ka, sagatavojot 2010.gada valsts budžetu, valdība liedza valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem Rīgas pašvaldībā.

RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Ādamsons laikrakstam Dienas bizness teica, ka Rīga apsver domu vērsties Satversmes tiesā pret valdību, kura «spēles laikā mainījusi noteikumus» un atteikusies dotēt sabiedriskos pārvadājumus. Pašvaldību savienībā diskusija par šo tēmu varētu notikt janvārī, tiesa, pagaidām sūdzas tikai Rīga.

Lai gan nodokļu atgūšana no ārvalstu darbavietas valsts Latvijā nav vairs nekāds jaunums, liela daļa cilvēku joprojām vilcinās izmantot pārmaksāto nodokļu atgūšanu. Ienākuma nodokļa atgriešana un vispārējais pārmaksu atgūšanas process daudziem joprojām šķiet pārāk mulsinošs. Kāds tam varētu būt iemesls? Sākot no dažādajiem mītiem un zināšanu trūkumam, līdz pat laika un pūļu taupīšanai. Taču tas ir tikai pats pirmais un bieži vien nepareizs priekšstats. Jaunais gads ir lieliska iespēja bez kavēšanās sākt nodokļu atgriešanas procesu.

Lielākie šķēršļi ir nepamatotas bailes

Neskaitāmi cilvēki katru gadu dodas uz ārvalstīm strādāt, gluži tas pats notiek pretējā virzienā – cilvēki pēc strādāšanas atgriežas dzimtenē. Daži, lai nopelnītu papildu naudu, dodas uz daudzu cilvēku iecienīto Lielbritāniju, savukārt citi izvēlas Norvēģiju, Vāciju un bieži vien arī Dāniju. Nesen arī Nīderlande ir iekarojusi lielu popularitāti latviešu vidū. Izdevīgie darba piedāvājumi uz šo valsti vilina gan jauniešus, kas tikko pabeiguši skolu, sezonas darbam, gan vecākus cilvēkus, kuri ir apņēmības pilni strādāt šajā valstī ilgāk. Taču gan jauni, gan vecāka gadagājuma cilvēki aizmirst, ka, atgriežoties mājās pēc strādāšanas ārzemēs, viņiem pienākas nodokļu atgriešana - dāvana, kas rodas no nodokļu pārmaksāšanas. Tāpat arī ievērojama daļa no tiem, kas atgriezušies no strādāšanas ārzemēs, joprojām nevēlas ne atgūt pārmaksātos nodokļus, ne arī deklarēt savus ienākumus.

Par Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdi šodien Aucē notikušajā LPS 24.kongresā atkārtoti tika ievēlēts Andris Jaunsleinis, kurš šo organizāciju vada jau 20 gadus.

Jaunsleinis bija vienīgais kandidāts uz LPS priekšsēža amatu.

Kongresa delegātiem tika izsniegti 170 vēlēšanu biļeteni, no kuriem balsošanas urnā tika iemesti 167 biļeteni, kuri visi tika atzīti par derīgiem. Par Jaunsleiņa kandidatūru nobalsoja 164 kongresa delegāti.

Uzrunājot kongresa delegātus, Jaunsleinis pateicās par milzīgo uzticību un apsolīja to godprātīgi izmantot LPS kopīgo problēmu risināšanā.

Pavisam nesen Latvijas Saeimas spīkere Solvita Āboltiņa nosauca par marodieriem cilvēkus, kuri nemaksā nodokļus. Atļaujiet stādīties priekšā! Es esmu marodieris.

Neminēšu nekādu informāciju, kas varētu palīdzēt mani identificēt – baidos, ka rīt pie manis ieradīsies mūsu valsts, atņems pēdējo un mani pašu iesēdinās. Taču sava biznesa būtību pacentīšos izklāstīt pēc iespējas saprotami un vienkārši. «Nepiesienieties» skaitļiem, tos esmu maksimāli vienkāršojis.

Esmu provinciāls biznesmenis, strādāju kādā mazā Latvijas ciemā, kādu pie mums ir simtiem. Izņemot manu uzņēmumu, mūsu ciemā praktiski nav darba vietu, neskaitot mežstrādniekus, dažus ierēdņus valdē un pāris pārdevējus, un krāvējus ciema veikalā.

Pirms dažiem gadiem manā uzņēmumā strādāja apmēram 50 cilvēki – ievērojama daļa ciema darbspējīgo iedzīvotāju, turklāt daži brauca uz darbu arī no apkārtējiem ciemiem. Savu rūpnīciņu es iesaucu par «ciemveidojošo uzņēmumu». Darbs ritēja, rūpnīciņa attīstījās, ik mēnesi es ieguldīju nedaudz naudas tās paplašināšanā, atjaunoju iekārtas un loloju plānus – paņemt kredītu un uzcelt jaunu modernu korpusu un, iespējams, pat nodrošināt ar mājokļiem speciālistus.

«Mums ļoti gribētos, lai tirgotāji saprastu, ka mēs esam ieguldījušas produktu ražošanā gan laiku, gan enerģiju, gan arī daudz finanšu līdzekļu. Mums izejvielas uz parāda neviens nedod, mēs par visām izejvielu piegādēm norēķināmies, bet veikals paņem preci, pārdod to, bet norēķināties ar ražotājiem nesteidzas. Sanāk tā, ka mēs un arī citi ražotāji kreditējam veikalus,» intervijā laikrakstam Diena stāsta uzņēmējas, SIA Gusto īpašnieces Andra Katkeviča un Līga Elmane.

Fragments no intervijas

Kā izvēlējāties savu biznesa virzienu – kosmētikas ražošanu?

Līga Elmane (L.E.) Tas bija Andras vaļasprieks.

Andra Katkeviča (A.K.) Nenotika tā, ka mēs nolēmām veidot biznesu un meklējām biznesa ideju, ko realizēt. Mums biznesa ideja nāca no jau zināma hobija. Tas bija vaļasprieks, kas tika atbalstīts draugu un radu vidū un tika novērtēts – man teica: «Tik labas lietas tiek gatavotas, kāpēc gan tās nepiedāvāt arī citiem?» Izskanēja Līgas uzaicinājums: «Varbūt veidosim savu biznesu?» Tajā laikā, kad mēs hobiju nolēmām pārvērst par biznesu, Bauskas novadā tika veidots pierobežas inkubators, mēs tam pieteicāmies un veiksmīgi iesaistījāmies inkubatorā. Protams, biznesa sākšana nevar notikt vienā dienā, jo jānokārto ļoti daudz dokumentu. Brīdī, kad produkti tika reģistrēti, vienlaikus tika drukātas etiķetes, un, kuras etiķetes saņēmām, tās tūlīt arī uzlīmējām produktiem un produktus uzreiz likām uz letes tirgošanai. Tas bija dinamisks, interesants periods.

Rīgas reklamēšanas kampaņas Live Riga nākamā lielā akcija tiek plānota uz Lieldienām, šoreiz akcijas izdevumus pilnībā segs airBaltic, savukārt vasarā, pateicoties tūrista skaita pieaugumam, darbu varētu iegūt 7-10 tūkstoši cilvēku, informēja Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

A. Šlesers atzina, ka jau uz Lieldienām paredzētā reklāmas kampaņa tiks finansēta no airBaltic līdzekļiem, šo rīcību skaidrojot ne vien ar ciešo sadarbību starp Rīgas domi un lidsabiedrību, bet arī ar laika trūkumu, kas liedz iespēju Rīgas domei noorganizēt reklāmas kampaņu. A.Šlesers atzina, ka Lieldienu kampaņa būs dārga, tomēr gan vicemērs, gan Rīgas mērs Nils Ušakovs neatklāja airBaltic ieguldītos līdzekļus.

Pavasara kampaņas ietvaros tiks apgūtas vēl četras valstis –Dānija, Gruzija, Baltkrievija un Izraēla, līdz ar to kampaņa tiks realizēta nu jau 11 valstīs. Kampaņas ietvaros tiks pilnveidoti un reklamēti jau iepriekš organizēti pasākumi, tādi kā Staro Rīga, Baltās naktis un pilsētas svētki. Līdzekļi tiks ieguldīti arī Rīgas kā kultūras galvaspilsētas attīstībai, savukārt vasaras sezonā tiks organizēti jauni un vērienīgi masu pasākumi, tajā skaitā Jāņu svinēšana, par ko tūristi izrāda pastiprinātu interesi. A. Šlesers uzskata, ka Jāņu pasākums varētu norisināties Mežaparka lielajā estrādē, kur tūristi varētu baudīt tradicionālās svētku izklaides.

Latvijas paradokss esot tas, ka valstī reģistrēti 130 tūkstoši uzņēmumu, bet nodokļus pilnībā nomaksā un valsts budžetu pilda vien 20 tūkstoši.

Tā TV24 raidījumā “Dienas personība” atklāj Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Pārējie uzņēmumi nodokļu optimizējot caur ēnu ekonomu vai nodokļus maksā daļēji, kas rezultējoties ar atšķirīgām likmēm starp nodokļu maksātājiem, kā arī negodīgiem konkurences apstākļiem.

“Ja mēs samazinām nodokļus, tajā brīdī tas, protams, būtu ļoti labi priekš tiem, kuri maksā visus nodokļus, bet savukārt tie, kuri [nemaksā nodokļus], viņiem būs vēl lielākas iespējas optimizēties,” norāda I. Jaunzeme.

VID varot piedāvāt savu analīzi un datus par nodokļu maksātājiem – cik katrs uzņēmums maksā nodokļus, kādās nozarēs tos iekasē vairāk, kādās mazāk. “Tajos uzņēmumos, kuros ir normāla nodokļu nomaksa, vidējā alga ir apmēram 1 500 eiro, kur nav – tur ir 670 eiro. Redziet, šo starpību! Ja maksā nodokļus no 1 500 tā ir viena summa, ja maksā nodokļus no 670 – pavisam cita,” norāda VID ģenerāldirektore.

Kaut pētījumu dati liecina, ka ēnu ekonomikas apjomi Latvijā ietiepīgi nesamazinās, uzņemtais kurss ir pareizs un progress desmit gadu nogrieznī ir ievērojams. Tiesa, joprojām valsts maks pelēkās ekonomikas dēļ zaudē miljonus, iespējams, pat ap miljardu eiro. Daļa no šīs naudas varētu papildināt stratēģiski tik svarīgo veselības budžetu, bet nepieciešama lielāka sabiedrības iesaiste.

Viens no tautsaimniecības pamatresursiem ir cilvēks, vesels darbinieks, kas atrodas darba attiecībās, iekļaujas ekonomikas apritē, rada pievienoto vērtību un maksā nodokļus. Jo vairāk ir cilvēku darbspējas vecumā, jo augstāks būs valsts iekšzemes kopprodukts un straujāka ekonomikas izaugsme.

Diemžēl Latvijā cilvēku resursi pēdējos gados ir samazinājušies par simtiem tūkstošu. Turklāt ir liela sabiedrības novecošanās, augsti nabadzības riski un negatīvas prognozes par iedzīvotāju skaita izmaiņām. Šādā situācijā ir jādara viss iespējamais, lai cilvēku resursus saglabātu, un kvalitatīva un ilgtspējīga veselības aprūpe ir atslēgas risinājums.

Ēnu ekonomikā slēpjas simtiem miljonu

«Domāju, politiķi un ierēdņi apzinās, ka arī tie uzņēmumi, kuri visus nodokļus nemaksā, tomēr balsta Latvijas ekonomiku, ražo preces, piedāvā pakalpojumus, veicina konkurenci, nodrošina darbvietas,» intervijā laikrakstam Diena sacījis ekonomists Arnis Sauka.

«Īstermiņā visai valstij ir ieguvums no tā, ka uzņēmumi, kas daļēji atrodas pelēkajā zonā, turpina strādāt. Ilgtermiņā gan rodas trieciens sociālajai sistēmai. Valstij pastāv risks nonākt situācijā, kad finanšu līdzekļu trūkuma dēļ valdība vairs nespēj pildīt savas funkcijas, jo nav naudas pat kvalitatīvam valsts pārvaldes darbam, par ceļu kvalitāti vai izglītības sistēmas uzlabošanu nemaz nerunājot,» skaidrojis ekonomists.

«Tāpēc valstij tiem uzņēmējiem, kuri saka: «Ja maksātu nodokļus no visas tās algas, ko darbinieki tagad daļēji saņem aploksnē, tad uzņēmums nemaz nevarētu pastāvēt, līdzekļu pietrūktu», ātrāk vai vēlāk būtu jāpasaka: «Vai cilvēki, kuri nevar sakārtot savu biznesu tā, lai varētu oficiāli maksāt visus nodokļus, ir profesionāli uzņēmēji? Ja jau uzņēmējs nespēj veidot biznesu bez aplokšņu algām, varbūt pašam jābūt darba ņēmējiem, nevis biznesa veidotājiem un darba devējam?»,» Dienai teicis A. Sauka.

SEB Private Banking aktīvu plānošanas vadītājs Luksemburgā un nodokļu speciālists Jorgens Gronlunds stāsta, ka drīzumā Eiropā dalībvalsīm būs savstarpēji jāapmainās ar banku informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Naudu nākotnē paslēpt tādējādi būšot grūtāk, ko varētu arī attiecināt uz vēlmi izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Eiropas Savienībā (ES) un OECD valsīs drīzumā stāsies spēkā jaunais regulējums par vienotu ziņošanas standartu, kas paredz informācijas apmaiņu starp valstīm par klientu kontu atlikumiem un ienākumiem. Līdz šim iecienīta valsts, kuras bankās daudzi izvēlējās glabāt savus līdzekļus, bijusi Šveice. Vai, jūsuprāt, arī Šveice izvēlēsies pievienoties šīm prasībām?

Jaunā sistēma paredz, ka dalībvalstis savstarpēji apmainīsies ar informāciju par klientu ienākumiem un kontu atlikumiem. Šveices valdība ir piekritusi pievienoties OECD iniciatīvai, tomēr gala lēmums būs atkarīgs no parlamenta un, iespējams, arī publiska referenduma. Tāpēc šobrīd nevar vēl droši apalvot, ka Šveice pievienosies, bet domāju, ka tai noteikti nāksies pievienoties. Tas, ko mēs pēc kāda laika redzēsim, būs visaptveroša, globāla caurspīdīga sistēma, kurā iesaistīsies visas valstis, ar dažiem nelieliem izņēmumiem. Es nespēju iedomāties, ka kāda no pasaules lielajām ekonomikām varētu nepievienoties, tāpēc domāju, ka arī Šveice noteikti pievienosies – tas varētu notikt vēl pēc gada vai diviem.

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.