Nākamgad tiks slēgti visi Latvijā esošie apģērbu zīmolu Cubus, Bik Bok un Dressmann veikali, apstiprina apģērbu tirgotāja SIA Varner Baltija pārstāvis Edmunds Možeiko.

«Jā, diemžēl, bet tā tas ir. Koncerns Varner Gruppen pamet Latvijas apģērbu tirgu. Darbu zaudēs 106 cilvēki,» stāsta Možeiko, piebilstot, ka līdz ar veikalu slēgšanu tiks likvidēts arī koncernā Varner Gruppen ietilpstošais uzņēmums "Varner Baltija".

Jautāts par iemesliem astoņu Latvijā esošo Cubus, trīs esošo Bik Bok un trīs esošo Dressmann veikalu slēgšanai, Možeiko atbildēja, ka viņš nevar sniegt detalizētākus komentārus. Viņš piebilda, ka tas ir īpašnieku lēmums.

Možeiko gan atzīmēja, ka Cubus veikali tiks slēgti, sākot no nākamā gada 28.februāra, bet Bik Bok un Dressmann veikali tiks slēgti līdz nākamā gada martam. Taču detalizētākas informācijas viņa rīcībā neesot. Viņš arī piebilda, ka šovasar jau slēgts viens zīmola Bik Bok veikals Aspazijas bulvārī. Arī par šī veikala slēgšanas iemesliem viņš nevarēja neko sīkāk izklāstīt.

Apģērbu mazumtirdzniecības nozarē konkurence ir asa, tomēr uzņēmumi saskata vietu izaugsmei.

Viņi gan atzīst, ka Varner Gruppen pārstāvēto Cubus, Bik Bok un Dressman aiziešana no tirgus konkurenci būtiski nemazinās, jo paredzams, ka nākotnē nozarē ienāks jauni zīmoli, kas plaši pārstāvēti Eiropā. Tiesa gan, lielākā aktivitāte prognozējama ap Rīgu, un reģionos jaunu zīmolu veikalus atvērs vien retais.

Lietuvas un Latvijas pašreizējā mazumtirdzniecības līdera Apranga ģenerāldirektors Rimants Perveņecks spriež, ka Varner Gruppen aiziešana no Latvijas tirgus situāciju apģērbu nozarē īpaši neietekmēs, jo «tas nav tā kalibra spēlētājs, kas noteiktu toni tirgū». Viņš saredz, ka skandināvu vietu ātri vien aizņems jau esošie spēlētāji.

Lai gan Norvēģijas koncerna Varner Gruppen nesenais paziņojums par aiziešanu no Latvijas, lēmumu skaidrojot ar nelielo tirgu un veikalu neapmierinošo rentabilitāti, lika domāt par asu konkurenci, daudzi aptaujātie tirdzniecības centru un mazumtirgotāju pārstāvji situāciju Latvijas apģērbu tirgū raksturo visnotaļ pozitīvi, noskaidrojis laikraksts Diena.

Kā rakstīts, Varner Gruppen pārstāvēto zīmolu Cubus, Dressmann un Bik Bok veikali savu darbību Latvijā pārtrauks nākamā gada februāra beigās.

Modes māksliniece Šeila Dienai sacījusi, ka šāda veikalu aiziešana Latvijas apstākļiem neesot nekas pārsteidzošs, jo gan pircēju daudzums, gan cilvēku pirktspēja ir visnotaļ ierobežota.

Pretēju viedokli paudis Lindex izpilddirektors Gorans Bille, kurš uzsvēris: «Neuzskatām, ka Latvijas tirgus ir sarežģītāks nekā tirgus citās valstīs.» Viņš nav slēpis, ka Varner Gruppen aiziešana no Latvijas apģērbu tirgus radīs iespēju Lindex šeit vēl vairāk paplašināties.

Pirmo veikalu Baltijas valstu tirgū atvēris britu vīriešu modes zīmols Blue Inc London, informēja AS Baltika Group pārstāvji.

Pirmais veikals atklāts Rīgā, tirdzniecības centrā Origo. Veikala platība ir vairāk nekā 100 kvadrātmetri. Septembrī tiks atvērts otrais Blue Inc London zīmola veikals Valmierā, tirdzniecības centrā Valleta, bet oktobra sākumā Igaunijā durvis pircējiem vaļā vērs Tallinas tirdzniecības centrā Rocca al Mare. Lietuvā Blue Inc London parādīsies nākamā gada sākumā.

Tuvāko trīs gadu laikā plānots Baltijā atvērt vismaz desmit Blue Inc London zīmola veikalus.

«Blue Inc London pievienošana Baltikas Group zīmolu portfelim dos mums iespēju nonākt līdz aizvien ātrāk augošā vīriešu modes sektora jauniem klientiem,» stāsta Baltika Group marketinga un tirdzniecības divīzijas vadītāja Kati Kusmina.

Norvēģijas uzņēmumam Varner Retail piederošā SIA Varner Baltija apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 6,524 miljonus latu, liecina uzņēmuma gada pārskats Lursoft.

Salīdzinājumā ar 2011.gadu apgrozījums samazinājies par 148 tūkstošiem latu. Neskatoties uz apgrozījuma samazinājumu, apģērbu mazumtirgotāja peļņa pērn palielinājusies par 50,17%, sasniedzot 200,3 tūkstošus latu.

Aizvadītā gada nogalē SIA Varner Baltija piederēja 13 veikali Rīgā un pa vienam veikalam Daugavpilī un Valmierā. Pagājušā gada jūlijā uzņēmums slēdzis veikalu Dressmann Aspazijas bulvārī, savukārt oktobrī – veikalu Bik Bok TP Alfa.

Uzņēmuma vadības ziņojumā, atskatoties uz pērn paveikto, norādīts, ka mainījusies SIA Varner Baltija preču piegādes kārtība, līdz ar to patlaban visas preces tiek piegādātas no noliktavas Zviedrijā. Plānojot uzņēmuma izaugsmi, šogad paredzēts lielāku uzmanību pievērst uzņēmuma izmaksu pozīcijām un apgrozījumam.

Kancelejas un saimniecības preču tirgotājs Tiimari iesniedzis tiesā bankrota pieteikumu, un patlaban nav zināms, kas notiks ar sešiem Latvijā strādājošajiem veikaliem, atzīst Tiimari reģionālā direktore Ineta Zaharova.

Uzņēmums nav spējis iegūt nepieciešamo finansējumu, lai turpinātu darbību. Jau kādu laiku uzņēmuma darbība ir bijusi nerentabla, raksta YLE. Uzņēmuma vadība jau ir publiski atvainojusies saviem darbiniekiem, klientiem un akcionāriem.

Iepriekš, jūlijā Tiimari tīkls jau paziņoja, ka Somijā slēgs 24 veikalus. Pērnā gada beigās uzņēmumam piederēja kopā 194 veikali, no kuriem 174 – Somijā. Latvijā uzņēmumam darbojās seši veikali lielākajos tirdzniecības centros Rīgā. Kā portālam rus.db.lv pastāstīja I. Zaharova, tie nestrādā pēc franšīzes līguma, bet pieder Somijas uzņēmumam.

Latvijas uzņēmuma darbinieki patlaban nezina par tālākajiem galvenā biroja plāniem, jo par bankrotu uzzinājuši vien pirms dažām stundām.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) ir atsaucis sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un tuvākajās dienās piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību», pavēstīja politiķis.

«Ir savilktas sarkanās līnijas krustām šķērsām, un acīmredzot ir pamats uzskatīt, ka deputāti labprātāk grib saņemt aptuveni 3000 eiro algu, bet nevirzīties uz priekšu, baidīties pieņemt nepopulārus lēmumus, strādāt, veidot valdību,» pēc tikšanās ar politisko partiju pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Gobzems. Viņa vērtējumā pašlaik sarunas ir nostājušās pozīcijā, ka atbalsta balsis viņa valdībai ir un vienlaikus to it kā nav.

Līdz ar šādu soli Gobzems Ministru kabinetā piedāvā samazināt ministru skaitu. Tādējādi viņš atgriežoties pie priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, atsakoties no pēcvēlēšanu laikā īstenotajiem kompromisiem, skaidroja Gobzems. «KPV LV» pirms vēlēšanām solīja ministriju skaitu samazināt līdz sešām.

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Saeimas deputāts Ainārs Šlesers (LPV) rosina atbalstam tūrisma nozarei rezervēt 20 miljonus eiro, otrdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās komisijas sēdē pauda deputāts.

Šlesera skaidroja, ka varētu budžetā rezervēt, piemēram, 20 miljonus eiro, kas būtu pieejami tūrisma nozares veicināšanai. Deputāta piedāvātais risinājums paredzētu, ka visas aviokompānijas, kuras lido uz Rīgu, piesaistītu tūristus, kuri paliek Latvijā. Aviokompānijas varētu reklamēt Rīgu un Latviju kā tūrisma galamērķi, un par vienu nakti viesnīcā, kas būtu rezervēta ar aviokompānijas starpniecību, valsts šai lidsabiedrībai attiecīgi izmaksātu 10 eiro.

"Vidējā statistika parāda, ka viens šāds tūrists Latvijā atstās 100-150 eiro. Tas nozīmē, ka, ieguldot 10 eiro, mēs atgūstam 100-150 eiro," skaidroja Šlesers, piebilstot, ka tā nebūtu priekšapmaksa, bet rezervēta nauda budžetā.

Bijušais politiķis, uzņēmējs Ainārs Šlesers atzinis, ka ir personiski ieinteresēts termiņuzturēšanās atļauju programmas turpināšanā.

«Pašreiz manā dienaskārtībā nav jautājums par atgriešanos politikā. Sanācis, ka pēdējā laikā esmu spiests sekot līdzi politiskajiem procesiem aktīvi tajos iesaistīties kā brīvas valsts brīvs pilsonis. 2010. gada 1. jūlijā imigrācijas likumā tika ieviesta sadaļa, kas paredzēja investoriem, veicot investīcijas Latvijā, iegūt ES uzturēšanās atļaujas. Tā bija mana iniciatīva, kuras rezultātā, kā liecina Deloitte pētījums, Latvijā jau tiešā un netiešā veidā ir ienākušas investīcijas pusotra miljarda latu apmērā. Valsts budžetā tiešā veidā ienākuši ap 150 miljoniem latu. Tagad Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK politiķi šo programmu vēlas iznīcināt, un es esmu spiests to aizstāvēt. Kopā ar citiem nozares uzņēmējiem esam apvienojuši spēkus, lai situāciju mainītu,» viņš skaidrojis intervijā laikrakstam Neatkarīgā.

Parādoties stratēģiskajam investoram, var no jauna rasties vecās prasības pret nacionālo aviokompāniju airBaltic To intervijā DB atzīst bijušais AS Latvijas Krājbanka (LKB) valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis un zvērināts advokāts Jānis Davidovičs.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Vai, raugoties no šodienas skatupunkta, bija pamats aizvērt Latvijas Krājbanku?

I. Priedītis: Nebija. Daļēji tas tika izdarīts uz nepārbaudītu dokumentu pamata - mans paraksts ir uz papīriem, kas ir parakstīti pusgadu pirms tam, kad es kļuvu par Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētāju, un turklāt ar nepareizu bankas adresi. Redziet, kad aiztaisīja ciet Krājbanku, FKTK izdeva rīkojumu visu naudu pārskaitīt uz norādīto kontu Deutsche Bank, kur lika akumulēt visu naudu. Varat iedomāties, ko tas nozīmēja Krievijas Investbankai, kurā stāvēja gandrīz 100 miljoni dolāru? Izpildīt šo FKTK rīkojumu Krievijas bankai faktiski nozīmēja tūlītēju maksātnespēju un bankrotu. Tāpēc šī banka atrada veidu, kā nemaksāt šo naudu, viltojot dokumentus, ko arī konstatēja Maskavas pilsētas arbitrāžas tiesa. Taču būtiskākais, kas apliecina, ka Krājbankas aizvēršana bija nepamatota, ir tas, ka bankā bija reāla nauda. Slēgšanas brīdī bankā bija vismaz vairāki simti miljonu latu. Tikai pirmajās nedēļās pēc bankas slēgšanas tika izmaksāti ap sešdesmit miljonu cilvēkiem, kurus akceptēja FKTK pilnvarotā persona. Es tolaik jau sēdēju Olaines cietumā, bet, kā man stāstīja bijušie kolēģi, darba diena Krājbankā sākās ar rindu no rīta pie FKTK pilnvarotās personas, lai vīzētu pārskaitījumus. Šos dokumentus iesniedzu izmeklētājam Ekonomikas policijā, bet tas netika ņemts vērā, un šīs epizodes lietā neeksistē. Taču ir vēl viena svarīga lieta, kas izskaidro Krājbankas aizvēršanu. Kad LKB mātes banka Snoras tika nacionalizēta, Latvijas Krājbanka faktiski kļuva par Lietuvas valsts banku. Ar visu lielo problēmu, ņemot vērā esošās 72 miljonu dolāru lielās saistības, par Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic kreditoru faktiski kļūst Lietuvas valsts – caur banku Snoras un Latvijas Krājbanku. Šie 72 miljoni bija airBaltic kredītsaistības – vai nu pa taisno, vai caur Baltijas Aviācijas Sistēmām un Taurus (bijušie airBaltic līdzīpašnieki – red.).

Ģenerālprokuratūra uzlikusi arestu kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto uzņēmēju un bijušo politiķu Andra Šķēles un Aināra Šlesera uzņēmumu daļām, noskaidroja aģentūra LETA.

Digitālās televīzijas ieviešanā apsūdzēto personu mantai uzlikts arests. Aģentūrai LETA zināms, ka arests uzlikts arī Šlesera un Šķēles atsevišķiem nekustamajiem īpašumiem un uzņēmumu daļām.

"Firmas.lv" informācija liecina, ka martā piemērots arests Šķēlem piederošajiem 40% uzņēmumā "Uzņēmumu vadība un konsultācijas", kur viņa daļu nominālvērtība ir noteikta 88 888 eiro. Šajā uzņēmumā pārējie 60% līdzīgās daļās pieder Šķēles meitām.

Biznesa konsultāciju jomā strādājošais uzņēmums pērn strādājis ar 933 447 eiro apgrozījumu un 103 697 eiro peļņu. 2019.gadā uzņēmuma apgrozījums bija 993 094 eiro, bet peļņa - 8 903 eiro.

Tāpat piemērots arests Šķēlem pilnībā piederošajam uzņēmumam "TA sabiedrība". Šajā uzņēmumā arests uzlikts visām Šķēlem piederošajām daļām 4020 eiro nominālvērtībā. Rīgā, Dzirnavu iela 68, reģistrētais uzņēmums 2019.gadā strādājis bez apgrozījuma, bet ar 971 000 eiro zaudējumiem, savukārt dati par 2020.gadu vēl nav pieejami.

«Man nav ticības, ka pie varas esošie spēs arī nākamajās vēlēšanās piedāvāt kaut kādu Latvijas attīstības vīziju, tāpēc es aizvien vairāk sāku domāt par iespēju atgriezties aktīvajā politikā,» intervijā laikrakstam Diena pauda Ainārs Šlesers, piedāvājot Latvijai piecu gadu laikā piesaistīt 20 miljardus eiro.

Jāatgādina, ka pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) veiktajām kratīšanām toreizējā deputāta A. Šlesera dzīvesvietā un tai sekojošām ārkārtas vēlēšanām A. Šlesers nespēja pārvarēt 5% barjeru. Savukārt nesen KNAB noņēma arestu Zein Holding akcijām, kas, saskaņā ar laikraksta pausto, bija galvenais posms aizdomu ķēdē, uz kuras pamata notika tā dēvētā «oligarhu lieta».

Intervijā A. Šlesers uzskata, ka pašlaik Latvijā trūkst «ideju un konkrētu projektu, drosmīgu lēmumu, kas varētu palīdzēt Latvijas izaugsmei», tādēļ - «ja mēs nedarīsim neko, tikai tīksmināsimies, ka mums ieviests eiro, mēs beigās būsim tā ieintegrējušies, ka būsim kļuvuši par brīvdabas muzeju».

Labrīt!

Db.lv piedāvā īsu ieskatu ziņās, kas šorīt aktuālas Latvijā un pasaulē:

Pie mums

Joprojām sveču gaismā. Daudziem vakar vakarā, atgriežoties no darba, nepatīkams bija secinājums, ka māja vēl arvien ir bez elektrības padeves. Aizvadītajā naktī AS Sadales tīkls darbiniekiem izdevies atjaunot elektroenerģijas piegādi aptuveni 3000 mājsaimniecībām, līdz ar to šorīt bez elektrības vēl ir ap 7000 mājsaimniecību, liecina plkst.6 apkopotā Sadales tīkla operatīvā informācija. Jāatgādina, ka tajā vainojama īpaši spēcīgā vētra, kas plosīja arī Latviju.

Ceturtdien, 19. oktobrī, nācis klajā žurnāls Miljonārs.100 Latvijas lielākie pelnītāji (autori: Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli DB). Nu jau vairāk nekā desmit gadus neiztrūkstoši miljonāru saraksta galvgalī ir abi ABLV bankas īpašnieki - šā gada Latvijas 100 bagātāko saraksta pirmajā vietā ierindots Oļegs Fiļs, bet otrajā - Ernests Bernis.

O. Fiļa bagātība tiek lēsta 315 miljonu eiro apmērā (kāpums par 5 miljoniem eiro, salīdzinot ar pagājušo gadu), savukārt, E. Berņa - 312 miljoni eiro (kāpums par 5 miljoniem eiro).

Miljonāru topu 19. oktobrī abonenti saņem bez maksas, no 23. oktobra tas būs nopērkams lielākajās tirdzniecības vietās.

Neiztrūkstoši ABLV bankas īpašniekiem sarakstā seko trešais baņķieris, kuram pieder būtiska pakete citā «nerezidentu bankā». Topa trešajā vietā atrodas Leonids Esterkins, kura bagātības apmērs ir 226 miljoni eiro (kritums par 24 miljoniem eiro).

Nu jau otro gadu pēc kārtas ceturtais bagātākais cilvēks Latvijā ir komunikāciju tehnoloģiju uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš (162 miljoni eiro, kāpums par 12 miljoniem eiro). Neiztrūkstoši miljonāru pirmajā piecniekā ir otrs Rietumu bankas līdzīpašnieks Arkādijs Suharenko (116 miljoni eiro, kritums par 12 miljoniem eiro).

Jaunizveidotajā Ekonomisko lietu tiesā (ELT), kas darbību sāka 31.martā, līdz šim saņemtas 39 lietas - no tām desmit civillietas un 29 krimināllietas.

Krimināllietās visvairāk procesu ir par noziedzīgi iegūtu mantu, tāpat - krāpšanu lielā apmērā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

Civillietu kategorijā saņemtas lietas par kapitālsabiedrības dalībnieku sapulces lēmumiem, to atzīšanu par spēkā neesošiem, kā arī saņemtas prasības, kas izriet no līgumsaistībām starp būvniecības procesa dalībniekiem.

Ekonomisko lietu tiesa saņēmusi pirmās izskatāmās lietas 

Ekonomisko lietu tiesa (ELT) ir saņēmusi pirmās izskatāmās lietas, pastāstīja Tiesu iestāžu...

Mēneša laikā ELT nozīmētas 19 tiesas sēdes, galvenokārt procesos par noziedzīgi iegūtu mantu, bet divas lietas jau tika izskatītas pēc būtības.

ELT priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Miķelis Zumbergs vērtēja, ka ELT pirmais darbības mēnesis bijis ļoti aktīvs ikvienam tiesnesim. "Jaunas lietas tiek saņemtas regulāri, un prognozēju, ka arī turpmāk to būs gana daudz," sacīja tiesnesis.

Darbu sāk Ekonomisko lietu tiesa 

Šodien darbu sāks Ekonomisko lietu tiesa (ELT), kuras kompetencē būs izskatīt lietas...

Jau vēstīts, ka 28.aprīlī ELT tika saņemta viena no apjomīgākajām lietām, kurā apsūdzētas deviņas personas, tostarp sabiedrībā zināmas personas Andris Šķēle un Ainārs Šlesers. Apsūdzētajiem jaunajā digitālās televīzijas lietā tiek inkriminēts noziedzīgais nodarījums, kas paredzēts Krimināllikuma 177.panta trešajā daļā, proti, krāpšana lielā apmērā organizētā grupā. Savukārt Šķēle apsūdzēts arī par Krimināllikuma 195.panta trešajā daļā paredzēto noziedzīgo nodarījumu - noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu lielā apmērā.

Rīgas apgabaltiesa šodien pasludināja nolēmumu tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā, ar kuru attaisnoja vairākas personas, tai skaitā bijušo satiksmes ministru, tagadējo 14.Saeimas deputātu Aināru Šleseru (LPV), aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

Spriedumu būs iespējams pārsūdzēt Augstākajā tiesā. Prokuratūra vispirms vēlas iepazīties ar nolēmuma motivāciju un tad lems vai iesniegt kasācijas protestu.

Lietā apsūdzēts Šlesers, bijušais premjers Andris Šķēle, bijušais telekomunikāciju uzņēmuma "Tet" (tolaik "Lattelecom") valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe, bijušais uzņēmuma SIA "Hannu Digital" valdes loceklis Gintars Kavacis, toreizējais "Tet" komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele un Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis.

Pēc intervijas publicēšanas Ainārs Šlesers laikrakstam Diena pavēstījis, ka viņa paziņojums par atgriešanos nav nejaušs.

Kā šodien raksta laikraksts, A. Šlesers, kurš pēc neveiksmes 11. Saeimas vēlēšanās un LPP/LC darbības izbeigšanas aizgāja no politikas, intervijā norādīja uz gatavību tajā atgriezties. Viņš nepasaka, vai pievienosies kādam politiskajam spēkam, vai dibinās jaunu partiju, kas jau vairākkārt viņam izdevies. Saskaņas centram adresētā atzinība intervijā rada iespaidu, ka A. Šlesers saista savu nākotni ar šo politisko spēku, taču viņa teiktais pēc intervijas publicēšanas liecinot par plāniem izmantot reģionu līderu potenciālu.