Nekustamais īpašums

Sliekšņa paaugstināšana liek apcirpt investīcijas

Māris Ķirsons, 29.01.2015

Ralfs Jansons

Foto: Vitālijs Stīpnieks, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Komentāri

Pievienot komentāru

Termiņuzturēšanās atļauju (TUA) sliekšņa paaugstināšanas un maksātnespējas likuma grozījumu dēļ vairāk nekā uz pusi ticis samazināts investīciju apmērs

Tādu pašreizējo ainu intervijā skaidro nekustamo īpašumu attīstītāja SIA Domuss direktors Ralfs Jansons. Viņaprāt, pašreizējā situācijā, kad ārējie faktori (Krievijas rubļa vērtības kritums, ES ekonomikas vājums u.c.), kurus Latvija nevar ietekmēt, ir nelabvēlīgi un ekonomiku slāpējoši, nevajadzētu to vēl vairāk pastiprināt ar nepārdomātiem lēmumiem pašu mājās. Tāpēc TUA piešķiršanas jautājumā ir jāizveido profesionāļu darba grupa; šo jautājumu nevar atstāt politiķu virtuves spēlēm, kā tas ir noticis līdz šim. Vērtējot šo programmu, jābalstās uz objektīvu situācijas analīzi un bezkaislīgiem skaitļiem – darbavietām, samaksātajiem nodokļiem, jāvērtē arī Latvijas konkurētspējas ieguvumi.

Kā šobrīd izjūtat tirgus situāciju dzīvojamā sektorā? Vai TUA programmas ietekme ir būtiska?

Ja nebūtu TUA programmas, Rīgas centrs nebūtu tik sakopts un vairums ēku, kas vēl nav renovētas, gaidītu labākus laikus. Renovācija vietējam pircējam diemžēl vēl neatmaksājas. Vizuāli Rīga būtu daudz mazāk pievilcīga, galvaspilsētā būtu mazāk tūristu, valstī kopumā – vājāka ekonomika, mazāk darbavietu, mazāk iedzīvotāju (ja nebūtu darba – daudzi izbrauktu). Bez TUA ir vēl citi negatīvi faktori, kas pašreizējā situācijā nākotni liek vērtēt ļoti piesardzīgi un ar daudz mazāku optimismu, nekā tas ir bijis līdz šim. Piemēram, – tās ir peripetijas ap maksātnespējas likuma grozījumiem, kuru dēļ praktiski ir apturēta hipotekārā kreditēšana. Vēl pērn, kad sūtījām prognozes investoriem, rakstīju, ka ekonomiskā izaugsme ļaus ieguldīt tuvāko četru gadu laikā virs 80 milj. eiro. Janvārī samazinājām šo mūsu investīciju programmu uz pusi. Latvijā esam ieguldījuši vairāk nekā 300 milj. eiro; vidēji ap 15 milj. gadā. Šo investīciju tempu bija iecerēts intensificēt šogad – bijām plānojuši ieguldīt 30 milj. eiro; pašlaik ceram «tikai» uz 10 milj., bet nejūtamies pārliecināti arī par to, jo, iespējams, tirgus varbūtējā stagnācija liks mums samazināt arī šo investīciju apjomu. Pašlaik dzīvojamā sektorā nav ne iekšējā, ne ārējā tirgus, t.i., darījumu ir ļoti maz. Esam apturējuši trīs iecerēto projektu dizainu, vairāku projektu īstenošana ir ar jautājuma zīmi. Nebūs cerēto pasūtījumu arhitektiem, būvinženieriem, būvniekiem. Būs mazāk ienākumu valsts un pašvaldību budžetiem. Daļa strādājošo tiks atlaista. Bezdarbnieki droši vien pāris mēnešus «pasēdēs uz valsts pabalstiem», un tad liela daļa dosies peļņā uz ārzemēm, no kurienes, kā liecina statistika, ap 30% neplāno atgriezties.

Kā izjūtat TUA saņemšanas sliekšņa pacelšanu līdz 250 000 eiro? Ko darāt ar jau iesāktajiem projektiem?

Lai nekustamo īpašumu no idejas pārvērstu par realitāti, atkarībā no projekta niansēm ir vajadzīgi četri līdz septiņi gadi. Piem., mums ir apstiprināts projekts dzīvokļu ēkas būvniecībai Rīgas centrā un ir daļa no nepieciešamā finansējuma tā realizācijai. Mēs, pamatojoties uz biznesa plānu, ejam uz banku pēc trūkstošās naudas, un rēķināmies, ka 50 līdz 70% dzīvokļu pircēju šajā mājā varētu būt TUA pieprasītāji. Banka tam piekrīt, piešķir aizdevumu. Darbu objektā sāk celtnieki, to pārrauga speciālisti. Aptuveni pusotru gadu ir nodrošināts darbs vairāk nekā 60 cilvēkiem (tiek bremzēta strādājošo emigrācija). Pēkšņi politiķi minimālo TUA īpašumu iegādes slieksni paceļ no 142 000 eiro līdz 250 000 eiro, pat nepaskaidrojot, kādēļ, daudzu manis aptaujātu ekspertu skatījumā – lai priekšvēlēšanu cīņā dabūtu sev balsis. Tendence turpinās; šai politiķu grupai šis ir galvenais trumpis – biedēt cilvēkus ar «nekontrolētas imigrācijas» draudiem.

Šī iemesla dēļ, jau būvējot ēku, esam spiesti mainīt dzīvokļu plānojumu. Tādējādi tiek pārcelts iepriekš iecerētais mājas ekspluatācijā nodošanas termiņš, rodas papildu, sākotnēji neparedzētas izmaksas.

Visu interviju Sliekšņa paaugstināšana liek apcirpt investīcijas lasiet 29. janvāra laikrakstā Dienas Bizness.