Citas ziņas

Slimnīcas satrauc minimālās algas paaugstināšana bez papildu līdzekļiem

Vēsma Lēvalde, 21.08.2013

Jaunākais izdevums

Minimālās algas paaugstināšana, indeksējot algas valsts institūciju pakļautībā strādājošajiem mediķiem, var radīt nevienlīdzību atalgojuma sistēmā.

Paužot atbalstu valdības lēmumam no nākamā gada indeksēt algas tiem veselības aprūpes nozares darbiniekiem, kuri strādā tiešā valsts institūciju pakļautībā, Latvijas slimnīcu vadība gaida no atbildīgajām amatpersonām atbildi, vai papildu līdzekļi tiks piešķirti arī to mediķu algu indeksācijai, kuri strādā slimnīcās.

Db.lv rakstīja, ka 2014. gada janvārī paredzēta minimālās algas paaugstināšana no 200 līdz 225 latiem. Latvijas Slimnīcu biedrība norāda, ka valdība pieņēmusi lēmumu līdztekus indeksēt algas arī tiem mediķiem, kas strādā tiešā valsts institūciju pakļautībā. Taču slimnīcām reģionos līdzekļi algu paaugstināšanai netiek paredzēti. Turklāt slimnīcām reģionos, kurām jau šobrīd trūkst finansējuma veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, nākamajā gadā no saviem iekšējiem resursiem būs jāmeklē finansējums arī jaunākā medicīnas personāla minimālās algas nodrošināšanai 225 Ls apjomā.

Līdz ar to vienā nozarē strādājošie viena līmeņa speciālisti saņems dažādu atalgojumu, norāda Slimnīcu biedrība. Tie, kuri ir valsts pakļautībā, kā, piemēram, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) un valsts sociālo aprūpes centru medicīnas personāls, saņems vairāk, nekā mediķi, kuri strādā slimnīcās.

Līdz ar minimālās algas paaugstināšanu valsts tiešās pakļautības iestādēm attiecīgi piešķirts finansējums arī pārējo, ne vien minimālo algu indeksācijai. Ministru kabineta paziņojumam pievienotā infografika apliecina to ar piemēru: ārsta konsultants NMPD līdz šim saņēma 424 latus pirms nodokļu nomaksas, bet, sākot ar nākamo gadu, saņems 479 latus, kas ir par 13% vairāk. Tikmēr slimnīcās netiek plānots pat minimālais paaugstinājums 12,5% apjomā. Spriežot pēc Labklājības ministrijas datiem, aprūpētājiem, medicīnas māsu palīgiem un medicīnas māsām valsts sociālās aprūpes centros atalgojums jau šogad tika palielināts no 227 līdz 285 latiem, bet ārstiem no 420 līdz 634 latiem, kamēr slimnīcās māsām noteiktā likme ir 226 lati.

Taču slimnīcām reģionos paaugstināt algas no to iekšējiem resursiem visam personālam, visticamāk, nebūs iespējams. Var veidoties situācija, kad jaunākais medicīnas personāls, piemēram, sanitāri, kas šobrīd saņem minimālo algu, nākamgad saņems tikpat, cik medicīnas māsas. Štatu minimizēšana slimnīcās notika jau 2009. gadā, kad medicīnas nozarei krasi samazināja finansējumu, turpinājās 2010. gadā, kad slimnīcām nekompensēja minimālās algas celšanu no 180 latiem uz 200 latiem. Ņemot vērā šos apstākļus, Slimnīcu biedrība pieprasa pamatotus aprēķinus veselības aprūpes pakalpojumu tarifiem, jo vēl apjomīgāka medicīnas darbinieku štatu samazināšana slimnīcās radīs strauju aprūpes kvalitātes kritumu.

Šā gada 1.jūlijā 13 Latvijas slimnīcu vadītāji parakstīja atklātu vēstuli, norādot, ka 2013.gads ir kārtējais gads, kad slimnīcām, slēdzot līgumus par neatliekamās palīdzības sniegšanu valsts iedzīvotājiem, netiek paredzēts finansējums visu pacientu ārstēšanai. Šobrīd slimnīcas neatliekamās palīdzības sniegšanu nodrošina uz mediķu intensitātes, izdegšanas un zemā atalgojuma rēķina, kas atstāj ietekmi uz pacientu aprūpes kvalitāti, veicina gan ārstu, gan māsu aizplūšanu no slimnīcām un valsts, teikts paziņojumā. Pagaidām uz šo aicinājumu atsaukusies vien deputātes Aijas Barčas vadītā LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisiju, kas prasa finanšu un veselības ministriem nekavējoties rast risinājumu. Lai arī jau pagājis likumā noteiktais termiņš, pārējās amatpersonas, tostarp Veselības ministrija, atbildes Latvijas Slimnīcu biedrībai nav sniegušas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

VK: Austrumu slimnīca grimst arvien lielākos parādos; zaudējumus nāksies segt nodokļu maksātājiem

Žanete Hāka, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neskatoties uz Austrumu slimnīcas lielo nozīmi veselības aprūpes sistēmā Latvijā, pieaugošo finanšu apgrozījumu un stabilo pacientu skaitu, slimnīcai jau kopš 2011. gada ir ievērojami zaudējumi, kuru uzkrātā summa 2015. gada nogalē sasniegusi 28 miljonus eiro, norāda Valsts kontrole.

Zaudējumus, visticamāk, nāksies segt nodokļu maksātājiem. Esošās situācijas iemeslus vērtēja Valsts kontrole revīzija.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca ir lielākā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras sastāvā ietilpst pieci stacionāri – Gaiļezers, Latvijas Onkoloģijas centrs, Biķernieki, Latvijas Infektoloģijas centrs un Tuberkulozes un plaušu slimību centrs. Austrumu slimnīca nodrošina daudzpusīgu diagnostiku un ārstēšanu pacientiem, arī tādos gadījumos, kādos citas slimnīcas Latvijā to nenodrošina. Slimnīca veic zinātniski pētniecisko darbu, attīsta inovācijas, nodrošina jauno speciālistu apmācību un īsteno sabiedrības izglītošanas un veselības veicināšanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Stradiņa slimnīca Krājbankas krahā zaudējusi jaunā slimnīcas korpusa aprīkojumam paredzēto naudu

LETA, 26.06.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa uzbūvēšanai finansējums ir pietiekams, tomēr līdzekļu aprīkojuma iegādei nav, jo tam paredzētie vairāk nekā seši miljoni eiro zaudēti Latvijas Krājbankas krahā, pastāstīja slimnīcas vadītājs Dins Šmits.

Slimnīcas vadītājs sacīja, ka slimnīca valsts galvoto aizdevumu slimnīcas jaunā korpusa būvniecībai, kas ir daļa no projektam paredzētā finansējuma līdzās Eiropas Reģionālā attīstības fonda naudai, saņēma ātrāk, nekā tas reāli bija nepieciešams, tāpēc daļa naudas tika noguldīta Latvijas komercbankās.

«Viena no komercbankām bija Latvijas Krājbanka, līdz ar to tur palika vairāk par sešiem miljoniem eiro, kas bija paredzēti aprīkojumam. Šobrīd strādājam kopā ar Veselības ministriju, lai, iespējams, caur Ministru kabinetu atrisinātu šo lietu. Daļu finansējuma ceram saņemt arī no Eiropas Reģionālā attīstības fonda jaunajā plānošanas periodā,» sacīja Šmits.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) rosina stacionāro pakalpojumu sniedzējus iedalīt četros līmeņos, kā arī veidot ārstniecības iestāžu sadarbības teritorijas.

VM izstrādātais informatīvais ziņojums par veselības aprūpes sistēmas reformu paredz, ka pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināti pamata profili, proti, terapija un hronisku pacientu aprūpe. Tāpat pirmā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta neatliekamā medicīniskā palīdzība 24 stundas diennaktī gadījumos, kad nav apdraudēta pacienta dzīvība, turklāt šī līmeņa slimnīcās neatliekamās medicīniskās palīdzības sasniedzamība plānota līdz 60 minūtēm.

Otrā līmeņa slimnīcās tiks nodrošināta darbība septiņos obligātajos profilos - terapijā, hronisku pacientu aprūpē, ķirurģijā, neiroloģijā, ginekoloģijā, grūtniecības un dzemdību profilā un pediatrijā, kā arī tiks sniegta neatliekamā medicīniskā palīdzība. Arī otrā līmeņa slimnīcām iedzīvotājiem būs jābūt sasniedzamām stundas laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopumā vakcinācijas devas pret Covid-19 saņēmuši 16 070 ārsti un ārstniecības iestāžu darbinieki, no tiem abas potes jau saņēmis 571 cilvēks, liecina Nacionālā veselības dienesta (NVD) apkopotie dati.

Kopējais veikto vakcināciju skaits ir 16 641 devu, no tām pirmdien, kad bija sācies vakcinācijas otrais vilnis, pirmo vakcinācijas devu bija saņēmuši 268, bet jau otro 571 cilvēks.

Saskaņā ar jaunākajiem datiem, pirmdien Latvijā poti pret Covid-19 saņēmuši 1360 cilvēki, otrdien - 1618, trešdien - 1506, ceturtdien - 1781, piektdien - 1802, sestdien - 653, bet svētdien - 119 cilvēki. NVD skaidro, ka iepriekš publiskotais vakcinēto cilvēku skaits dažu dienu laikā var mainīties, jo saskaņā ar normatīvajiem aktiem dati par vakcinācijas faktu "E-veselības" sistēmā tiek ievadīti vienas līdz piecu darbdienu laikā pēc vakcinācijas fakta.

Vakar otro vakcinācijas devu saņēmuši mediķi un ārstniecības iestāžu darbinieki no Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas, Daugavpils reģionālās slimnīcas, Jelgavas pilsētas slimnīcas, Jēkabpils reģionālās slimnīcas, Liepājas reģionālās slimnīcas, Rēzeknes slimnīcas, Vidzemes slimnīcas, Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas un nacionālā rehabilitācijas centra "Vaivari".

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Lai pilnībā apmaksātu Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, papildus nepieciešami 16 miljoni eiro

LETA, 30.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai pilnībā segtu izmaksas par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecību, Veselības ministrija (VM) lūgs nākamā un aiznākamā gada valsts budžetā šim mērķim paredzēt kopumā 16 062 374 eiro.

Kā VM norāda informatīvajā ziņojumā par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības un iekārtošanas finansējuma jautājumiem, kuru rīt, 31.martā, plānots skatīt valdības sēdē, papildu finansējums nepieciešams lietus ūdens novadīšanas kolektora izbūvei, līguma izpildei ar būvnieku SBRE, valsts galvotā aizdevuma daļas kompensēšanai, kura tika zaudēta Latvijas Krājbankas maksātnespējas rezultātā, kā arī jaunu slimnīcas iekārtu un aprīkojuma iegādei.

Lietus ūdens kolektora izbūvei nākamajā gadā nepieciešams 385 587 eiro liels papildu finansējums. Kā teikts ziņojumā, problēmas ar kolektora izbūvi radušās jau vairākus gadus iepriekš. Pirms tam bijis plāns, ka notekūdeņu novadīšana notiktu caur zemes gabalu Mārupes ielā 19, tomēr šai zemei mainījies īpašnieks, kurš vairs nepiekrīt kolektora izbūvei savā īpašumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reģionu slimnīcām rezidenti ir jāuzrunā jau pašā studiju sākumā. Ārstu un medmāsu piesaistē ļoti svarīga ir nemateriālā motivācija – cik sakārtota ir darba vide un darba procesi ārstniecības iestādē

To DB rīkotajā apaļā galda diskusijā par personālvadību veselības aprūpē, kas notiek sadarbībā ar holdingu Repharm, uzsvēra tā dalībnieki: Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece un Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja Egita Pole, Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle Arta Biruma, Liepājas reģionālās slimnīcas valdes priekšsēdētājs Egons Striks, holdinga Repharm personāla vadības direktore Baiba Pedraudze, Rīgas Stradiņa universitātes Tālākizglītības fakultātes dekāne Ilze Grope un personāla vadītāja farmācijas uzņēmumos Edīte Kalniņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Eiropas Komisijai radušies jautājumi par Stradiņa slimnīcas projekta izmaksu pieaugumu

LETA, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijai (EK) radušies jautājumi par Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas būvniecības projekta izmaksu pieaugumu, šodien Saeimas Sociālo un darba lietu komisijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) pārstāve Diāna Rancāne.

Viņa sacīja, ka EK projekts ar kopējām izmaksām 91 miljona eiro apmērā tika iesniegts 2018.gada rudenī, tomēr tagad projekta izmaksas pieaugušas par 30,7 miljoniem eiro, un EK radušies jautājumi par to, kā Latvija plāno projektus.

Rancāne skaidroja, ka ļoti svarīgi skaidrot, uz kā rēķina noticis izmaksu pieaugums, jo tas nav būvniecības izmaksu pieaugums klasiskajā izpratnē, bet gan saistīts ar izmaiņām, kas nepieciešamas ar ilgtermiņa un racionālai telpu izmantošanai. Topošajā ziņojumā par izmaksu pieaugumu gan Veselības ministrija (VM) spējusi nodalīt klasisko izmaksu pieaugumu no «ambiciozākiem» risinājumiem, sacīja Rancāne.

Vienlaikus viņa sacīja, ka nav tā, ka EK apstiprinātos projektus nav iespējams mainīt, tomēr mainītais projekts no jauna jāapstiprina valdībā un tad vēlreiz - EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

FM: Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecības projekts patlaban iepauzēts

LETA, 29.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunā A korpusa otrās kārtas projekts patlaban «iepauzēts», kamēr nav lielākas skaidrības par projekta finansiālo situāciju, otrdien Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē norādīja Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu uzraudzības departamenta direktore Diāna Rancāne.

Saskaņā ar jaunākajiem slimnīcas aprēķiniem, projektam nepieciešami papildu 29,1 miljons eiro, kas ir par 1,6 miljoniem mazāk nekā sākotnēji lēsts, kas saistīts ar noslēgto līgumu ietaupījumu.

Rancāne deputātiem norādīja, ka pirmajā ziņojumā par projekta sadārdzināšanos ministrija nesaskatīja pietiekamu pamatojumu, tomēr patlaban pilnveides procesā ir jauns ziņojums, kurā būtiski papildināta informācija par sadārdzinājuma iemesliem. Rancānes ieskatā, tas ļaušot lēmējiem saprast, vai papildu izmaksas ir tā vērtas.

Pēc Rancānes paustā, jautājumi par finanšu avotiem, lai segtu projekta sadārdzināšanās izmaksas, jāskata budžeta kontekstā, turklāt svarīgi meklēt risinājumus, kas būtu neitrāli uz fiskālo telpu, iespējams, jārunā par finansējuma pārdalēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa otro kārtu plāno uzbūvēt par 62 miljoniem eiro lētāk, nekā piedāvāja tagadējais būvnieks

LETA, 09.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa otro kārtu plāno uzbūvēt par aptuveni 62 miljoniem eiro lētāk, nekā to piedāvāja izdarīt pašreizējais būvnieks pilnsabiedrība SBRE jeb apvienība SIA Skonto būve un SIA Re&Re, liecina Veselības ministrijas (VM) sagatavotais informatīvais ziņojums par slimnīcas jaunā korpusa otrās kārtas attīstību.

Informatīvais ziņojums šodien izskatīts Ministru kabinetā.

Ziņojumā teikts, ka viens no attīstības variantiem bijis korpusu turpināt atbilstoši SBRE finanšu piedāvājumu izmaksām un slimnīcas veiktajam aprēķinam par aprīkošanas izmaksām, kas paredz kopējās izmaksas vairāk nekā 153 miljonu eiro apmērā. Tomēr VM sarēķinājusi, ka Stradiņa slimnīcas otrās kārtas attīstībai, tai skaitā projektēšanai, būvniecībai un ar to saistītajiem pakalpojumiem, kā arī telpu aprīkošanai nepieciešami 91,07 miljoni eiro.

Aprēķināts, ka projektēšana izmaksās 3,42 miljonus eiro, autoruzraudzība - 684 727 eiro, būvniecība - 68,47 miljonus eiro jeb 1815 eiro ar pievienotās vērtības nodokli par vienu izbūvējamo kvadrātmetru. Būvuzraudzība izmaksās 1,36 miljonus eiro, bet telpu aprīkošana - 17,11 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Bērnu slimnīcas fondam izdevies piesaistīt vairāk nekā miljonu eiro

Lelde Petrāne, 01.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērnajā gadā Bērnu slimnīcas fondam atbalsts sniegts 1 007 505 eiro apmērā, informēja fonda vadītāja Liene Dambiņa.

«Pateicoties ziedojumiem paveikts ir ļoti daudz, piemēram, kopumā sniegts atbalsts vairāk nekā 300 bērniem, sarūpēts aprīkojums vairākām nodaļām, uzlabojot gan pacientu, gan vecāku apstākļus, Bērnu slimnīcas novietnē «Gaiļezers» radīts jauns rotaļu laukums bērniem ar kustību traucējumiem un pacientiem ar psihiskām saslimšanām, izveidots autisma kabinets bērniem ar AST, uzsākts Mātes piena bankas izveides projekts, kā arī atbalstīta slimnīcas personāla izaugsme,» stāsta L. Dambiņa.

1. jūnijā Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas daudzfunkcionālajā korpusā tika atklāts Bērnu slimnīcas fonda informācijas centrs. Šis ir Latvijā pirmais labdarības organizācijas informācijas centrs, un fonda mērķis ir kļūt sabiedrībai pieejamākam un atvērtākam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Stradiņa slimnīca būvdarbu pārtraukšanu skaidro ar uzdevumu nodrošināt jaunceltnes kvalitāti un drošību

LETA, 18.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vadība būvdarbu pārtraukšanu jaunajā korpusā skaidro ar nepieciešamību nodrošināt jaunceltnes drošību un kvalitāti, aģentūru LETA informēja slimnīcas pārstāve Lāsma Sīle.

Kā norāda slimnīcas valdes priekšsēdētājs Dins Šmits, slimnīcas uzdevums ir nodrošināt kvalitatīvu un drošu slimnīcu Latvijas pacientiem. Tas attiecas arī uz jaunceltni. «Slimnīca kā pasūtītājs vēlas saņemt labāko izpildījumu, lai ilgtermiņā ikvienam pacientam varam piedāvāt vislabāko ārstniecību un aprūpi,» pauž slimnīcas vadītājs.

Patlaban notiekot situācijas apzināšana un sadarbībā ar Veselības ministriju tiekot meklēti iespējamie risinājumi. Savukārt jau paveikto būvdarbu kvalitātes izvērtēšanā ir piesaistīti profesionāli neatkarīgie eksperti. Slimnīcas vadība cer, ka sarunu rezultātā izdosies atsākt jaunā korpusa būvniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien atbalstīja papildu 16 miljonu eiro piešķiršanu no valsts budžeta Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa pirmās kārtas būvniecībai.

Valdība Veselības ministrijas (VM) lūgumu akceptēja ar norunu, ka ar būvniekiem tiks panākta vienošanās, ka par 2016.gadā veiktajiem būvdarbiem samaksa būs 2017.gadā. Arī iepirkumi tiks organizēti 2016.gadā, bet apmaksāti - 2017.gadā.

Finanšu ministrija norādīja, ka rīkojuma projektā ir jāparedz, ka valdība piešķir tiešām ne vairāk kā 16 miljonus eiro, turklāt atsevišķi jānodala, cik liels finansējums atvēlams būvniecībai, un cik - aprīkojumam. Turklāt papildus jāpiefiksē, ka vairs līdzekļi šim projektam netiks prasīti.

Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V) aicināja apsolīt, ka slimnīcas būvniecības otrajai kārtai līdzekļi netiks prasīti un VM nesāks jaunus būvniecības projektus. Tāpat valdības protokollēmumā esot skaidri jāpasaka, ka būvniecība beigsies nākamā gada martā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Austrumu slimnīca četru gadu laikā zaudējusi 23,7 miljonus eiro

LETA, 24.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai (RAKUS) no 2011. līdz 2015.gada sākumam radušies 23,7 miljonu eiro zaudējumi, otrdien informēja slimnīcas jaunā valdes priekšsēdētāja Anita Slokenberga.

Viņa stāstīja, ka slimnīca šādā situācijā nav nonākusi pēkšņi, tā radusies jau 2011.gadā, kad veselības aprūpes pakalpojumu tarifi slimnīcai tika samazināti par 26% un tika pielīdzināti reģionālo slimnīcu tarifiem, kā arī slimnīca pārdzīvoja vairākas reorganizācijas. Vairākus gadus situācija tika risināta uz iekšējo rezervju rēķina, tika veikta optimizācija.

Slimnīcas valdes priekšsēdētāja skaidroja, ka tarifu samazināšana ietekmē slimnīcas darbību, jo Austrumu slimnīcā nonāk pacienti ar smagām veselības problēmām un viņu ārstēšana izmaksā dārgāk, tomēr bāzes maksājums, ko slimnīca saņem par šiem pacientiem, ir nepietiekams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Talsu jaunās slimnīcas būvniecībā ieguldīti 7,33 miljoni eiro

Žanete Hāka, 30.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ atklāta Talsu jaunā slimnīca, kuras būvniecībā kopumā ieguldīti 7,33 miljoni eiro, informē Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas pārstāvji.

2010. gada 30. aprīlī tika reģistrēta Ventspils un Talsu slimnīcu apvienība – kapitālsabiedrība Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca. Apvienība saņēma ES ERAF finansējumu – vienu miljonu latu (1,422 miljonus eiro). Nekavējoties tika uzsākts darbs pie jaunas slimnīcas ēkas būvniecības ieceres Talsos.

2011.gada 26.septembrī parakstīts līgums par ES struktūrfondu līdzfinansējuma piešķiršanu Talsu jaunās slimnīcas ēkas būvniecībai. Kopumā no ES fondiem piesaistīti 6,17 miljoni eiro. Projekta kopējās izmaksas – 7,33 miljoni eiro. Projektēšanai un būvdarbiem 84,21% finansējumu nodrošina ES ERAF, 5,79% valsts budžets un 10% SIA Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, tai skaitā Talsu novada un Rojas novada pašvaldības ieguldījums pamatkapitālā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Stradiņa slimnīcas auditā konstatē nepilnības arī algu aprēķinos

LETA, 11.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veicot auditu Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Finanšu departamentā, nodokļu konsultanti atklājuši nepilnības darbinieku algu aprēķinā, liecina audita ziņojums.

Pēc Veselības ministrijas (VM) pieprasījuma auditu veikuši divi SIA CBB konsultāciju birojs konsultanti. Viņi trīs nedēļās izpētījuši departamenta darbu astoņu mēnešu periodā - no 2014.gada 1.janvāra līdz 31.augustam. Darbs sākts šī gada 16.februārī un noslēgts 9.martā.

Iepazīstoties ar darbinieku amatu aprakstiem, nodokļu konsultanti izlases kārtībā pārbaudījuši algu aprēķinus par 2014.gadu. Konstatēts, ka slimnīcā nav vienots darba algas apmaksas modelis. Katrā nodaļā algas tiek rēķinātas pēc cita algoritma. Savukārt piemaksas veidojas necaurspīdīgi un nav skaidrs, vai tās ir ekonomiski pamatotas.

«Pēc mūsu rīcība esošās informācijas lielāko daļu nodaļās tiek rēķinātas piemaksas un algas, ignorējot slimnīcas rīkojumus par algu aprēķināšanas kārtību,» ziņojumā norāda audita veicēji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko nedēļu laikā tiks izveidotas speciālas Covid-19 slimniekiem paredzētas slimnīcas, tomēr sākumā ir jāsaprot, vai šīm ārstniecības iestādēm ir piemērota infrastruktūra, diagnostikas iespējas un cilvēkresursi, medijiem pavēstīja Veselības ministrijas valsts sekretāre un Valsts operatīvās medicīniskā komisijas priekšsēdētāja Daina Mūrmane-Umbraško.

"Tad, kad mēs būsim raduši apstiprinājumu, ka tur viss šis ir pieejams, tad būs konkrētas slimnīcas - tā saucamās Covid-19 slimnīcas," atklāja komisijas priekšsēdētājā, un piebilda, ka patlaban visas slimnīcas, kas sniedz neatliekamo medicīnisko palīdzību, veido Covid-19 nodaļas, bet nākamais solis būtu veidot atsevišķas slimnīcas.

Patlaban norit sarunas starp Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD) un izvēlētajām slimnīcām. "Mēs runājam par tuvākajām nedēļām jebkurā gadījumā, bet mums ir jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka šīs slimnīcas ir gatavas uzņemt pacientus," skaidroja valsts sekretāre, norādot, ka jau patlaban konkrētās ārstniecības iestādes ir mutiski apliecinājušas savu gatavību NMPD.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Par Stradiņa slimnīcas jaunā korpusa būvniecību atbildēs Normunds Štāls

Baiba Zālīte, speciāli db.lv, 19.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 18. februārī, Veselības ministrijas valsts sekretāres Solvitas Zvidriņas sasauktajā ārkārtas akcionāru sapulcē nolemts Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas valdē iecelt Normundu Štālu, informē Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas sabiedrisko attiecību speciāliste Lāsma Sīle.

Jaunā valdes locekļa N. Štāla atbildības joma būs visas jaunās slimnīcas būvniecība. N. Štāls 2001. gadā absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitāti, iegūstot bakalaura grādu uzņēmējdarbībā.

Saskaņā ar slimnīcas statūtiem, slimnīcas valdi var veidot trīs valdes locekļi. Līdz šim valde strādāja divu cilvēku sastāvā ar valdes priekšsēdētāju Dinu Šmitu un valdes locekli Andu Čakšu.

Šobrīd Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, ceļot jaunu slimnīcas korpusu, realizē vienu no vērienīgākajiem infrastruktūras attīstības objektiem veselības aprūpes nozarē Latvijā.

Kā iepriekš ziņojusi aģentūra LETA, kopš 11. februāra Rīgas pilsētas būvvalde apturēja Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas jaunā korpusa būvniecības darbus. Šāds lēmums pieņemts, pamatojoties uz slimnīcas būvuzrauga iesniegumu, jo objektā pamanīti defekti. Objekta pagrabstāvā ir atklājušies mitruma plankumi, kas neliecina par kvalitatīviem celtniecības darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Stradiņa slimnīcas vadītāja amatā ieceļ Dinu Šmitu; par valdes locekli kļūst Bērnu slimnīcas vadītāja

LETA, 14.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas dalībnieku sanāksmē slimnīcas vadītāja amatā apstiprināts kādreizējais farmācijas kompānijas SIA GlaxoSmithKline Latvia valdes priekšsēdētājs Dins Šmits, informē Veselības ministrija (VM).

Savukārt par slimnīcas valdes locekli iecelta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša. Plānots, ka Čakša darbu abu slimnīcu valdēs apvienos.

Jaunās valdes prioritārie uzdevumi būs izstrādāt sabalansētu iestādes budžetu, tādējādi nodrošinot slimnīcas ilgtspējīgu darbību, panākot līdzsvaru starp inovācijām un labi pārbaudītām, izmaksu efektīvām standarta metodēm, informē VM. Tāpat valdei jāīsteno slimnīcas attīstības plāns, nodrošinot infrastruktūras atjaunošanu, lai pacienti varētu ārstēties komfortablās un funkcionālās ēkās.

19.decembrī slimnīcas dalībnieku sanāksmē tika nolemts atstādināt no amata līdzšinējo slimnīcas vadītāju Rūtu Valteri, savukārt valdes locekļi Eva Strīķe un Guntis Bahs atkāpās paši. Līdz jaunas valdes izveidei Strīķe pildīja slimnīcas vadītājas pienākumus, bet Bahs ieņēma valdes locekļa amatu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts operatīvās medicīniskās komisijas (VOMK) sēdē rīt, 30.jūnijā, plānots atcelt Covid-19 dēļ izsludināto ārkārtas situāciju medicīnā Latvijā, otrdien valdības sēdē informēja veselības ministrs Daniels Pavļuts (AP).

Pēc politiķa paustā, pēdējās nedēļās ir rūpīgi analizēta situācija slimnīcās un veselības aprūpes sistēmā kopumā, un rīt ir paredzēta VOMK sēde, kurā varētu lemt par ārkārtas situācijas veselības aprūpes nozarē atcelšanu. Vienlaikus jāpatur prātā, ka atsevišķās slimnīcās ārkārtas pasākumi vēl aizvien būs nepieciešami, akcentēja politiķis.

Šāds lēmums iespējams, samazinoties stacionēto Covid-19 pacientu skaitam. Pašlaik šo pacientu aprūpi nodrošina tikai klīniskās universitātes slimnīcas Rīgā un lielākās reģionālās slimnīcas.

Ārkārtas situācija medicīnā Latvijā tika izsludināta 2020.gada decembra sākumā. Tas nozīmē, ka ārstniecības iestādes ir pilnvarotas brīvāk rīkoties ar saviem resursiem, lai sniegtu palīdzību gan Covid-19, gan neatliekamajiem pacientiem ar citām saslimšanām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Helikoptera laukums - šaurais pudeles kakls divu stacionāru izveidei

Māris Ķirsons, 18.05.2021

2005. gadā Gaiļezera slimnīcas teritorijā tika atklāts helikoptera nosēšanās laukums, bet tagad tas, kaut kādu iemeslu dēļ neder un tas "jāuzliek" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ar Bērnu slimnīcas skandalozo korupcijas lietu saistīts uzņēmums atkal plūc laurus iepirkumā Rīgā

Gunta Kursiša, 24.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas pašvaldības SIA Rīgas 1. slimnīca noslēgusi iepirkumu konkursu par renovācijas darbu veikšanu slimnīcas ēkas Bruņinieku ielā 5. Par uzvarētāju atzīta pilnsabiedrība JPG 2B, kura, kā vairākkārt vēstīts, saistīta ar Bērnu slimnīcas korupcijas skandālu.

Pilnsabiedrībā JPG 2B ietilpst uzņēmumi Torensberg un Pamats. SIA Torensberg valdē darbojas Sergejs Kravcovs un Marija Kreicere. S. Kravcovs ir viens no apsūdzētajiem Bērnu slimnīcas korupcijas lietā. Savukārt apvienībā ietilpstošā kompānija Pamats ir tā pati, kas uzvarēja Bērnu slimnīcas konkursā, piedāvājot zemāko cenu, taču laika gaitā mainot tāmi. Db.lv jau iepriekš rakstīja, ka iepriekš 2,73 miljonus eiro vērtā Rīgas domes Īpašuma departamenta konkursā par Rīgas krievu vidusskolas ēkas vienkāršotu renovāciju uzvarējusi personu apvienība B&T&P, kuras amatpersonas saistītas ar apjomīgo Bērnu slimnīcas korupcijas lietu. B&T&P ietilpst SIA Torensberg, SIA Rīgas firma Pamats un SIA Belmast būve, uzzināja Db.lv.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā vakcīnu pret Covid-19 pirmdienas rītā jau saņēmuši pirmie mediķi, aģentūrai LETA apliecināja slimnīcas pārstāve Janita Veinberga.

Pirmā vakcīna slimnīcā ievadīta plkst.8.02.

Slimnīcas pārstāve precizēja iepriekš pausto, norādot, ka trīs dienās - no šodienas līdz trešdienai - ārstniecības iestādē ir plānots pret Covid-19 vakcinēt 1055 cilvēkus.

Veinberga norādīja, ka primāri vakcīnu saņems tie ārstniecības un aprūpes darbinieki, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem, vai tie, kuriem ir vislielākā saskare ar jau apstiprināti inficētiem vai potenciāli inficētiem pacientiem - visu trīs Stradiņu slimnīcā atvērto Covid-19 pacientu nodaļās strādājošie, Neatliekamās medicīnas centrā vai reanimācijas nodaļā nodarbinātie. Secīgi nākamie vakcīnu saņems citu slimnīcas struktūrvienību darbinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Balvu un Gulbenes slimnīcu rekonstrukcijā investē 2,5 miljonus latu

Žanete Hāka, 07.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien pēc renovācijas atklātas Balvu un Gulbenes reģionālās slimnīcas, īstenojot abu reģionālo slimnīcu veselības aprūpes infrastruktūras uzlabošanu un slimnīcas ēku rekonstrukcijas darbus, informēja slimnīcu pārstāvji.

Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības kopējais investīciju apmērs ir 2,5 miljoni latu, no tiem divi miljoni latu ir ERAF finansējums. Šis ir vērienīgākais projekts abu slimnīcu vēsturē pēdējo 25 gadu laikā, kā rezultātā sakārtota slimnīcu infrastruktūra un vide, kā arī pilnveidota abu slimnīcu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pieejamība reģionā.

Balvu slimnīcas renovētās telpas šobrīd jau lieto ķirurģijas, terapijas un neiroloģijas, ginekoloģijas, pediatrijas un uzņemšanas nodaļas. Izveidota operāciju zāle, kā arī atsevišķa zāle ginekoloģijas nodaļā manipulāciju veikšanai. Tāpat plānots pilnveidot vidi, lai pacientiem būtu ērtāk apmeklēt palīgkabinetus – ultrasonogrāfijas, elektrokardiogrammas, radioloģijas izmeklējumus. Uz jaunajām telpām drīz pārcelsies arī fizioterapeits, kur būs plaša nodarbību zāle un fizikālās medicīnas kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā piektdien atklāta līdz šim plašākā WiFi teritorija Latvijā - no šīs dienas visās Rīgas Austrumu slimnīcas publiski pieejamās vietās tiks nodrošināts bezmaksas WiFi, informē Lattelecom un Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas pārstāvji.

Pirmajā etapā bezmaksas WiFi tīkls tiek ierīkots slimnīcas publiskajā zonā – tie būs kopumā 56 piekļuves punkti uzgaidāmajās telpās stacionāru poliklīnikās, uzņemšanas nodaļās un Neatliekamās medicīnas klīnikā, vestibilos un gaiteņos, kas uzņem lielāko pacientu, piederīgo un studentu plūsmu. Pieejas punkti tiks atzīmēti ar īpašām vizuālajām norādēm. Plānā iespējami tuvākajā nākotnē ir nodrošināt bez maksas interneta piekļuvi arī pacientiem ārstniecības nodaļās.

«Piedāvājot iespēju pieslēgties bezmaksas WiFi tīklam, mēs speram pirmo soli, lai realizētu ieceri nodrošināt bezmaksas interneta pārklājumu Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāros un padarīt to pieejamu plašākam cilvēku lokam – pacientiem un piederīgajiem uzgaidāmajās telpās, poliklīnikā un uzņemšanas nodaļās, mācībspēkiem un lielajai studentu saimei, kam iespēja izmantot internetu bez maksas ir ļoti svarīga,» papildina slimnīcas valdes priekšsēdētājs Viesturs Boka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Straujuma neizslēdz, ka Stradiņa slimnīcas jaunajam korpusam būs jāmeklē cits būvnieks

LETA, 04.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevar izslēgt iespēju, ka Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) jaunajam korpusam nāksies meklēt citu būvnieku, šorīt telekompānijas LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Ministru prezidente Laimdota Straujuma (V).

Stradiņa slimnīcas jauno korpusu būvē pilnsabiedrība SBRE, bet kopš 11.februāra būvdarbi ir apturēti.

Valdības vadītāja šorīt 900 sekundēs uzsvēra, ka slimnīcas valde kopā ar Veselības ministriju (VM) strādā, lai radušos problēmu risinātu. «Iespējams, šis būvniecības etaps tiks apturēts, lai novērstu trūkumus, bet skaidrs, ka būvniecība tiks atjaunota vai nu nākamajā vai šajā fondu periodā, iespējams, meklējot citu būvnieku, ja būs problēmas ar konkrēto būvnieku. Bet skaidrs, ka būvniecība notiks,» norādīja valdības vadītāja.

Straujuma atzīmēja, ka vispirms situāciju rūpīgi izpētīs un risinājumus piedāvās VM, bet, «ja vajadzēs, valdība iejauksies». Rīt, 5.martā, Ministru prezidentei esot plānota tikšanās ar PSKUS vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru