Ekonomika

Slovākijas ekonomika otrajā ceturksnī nonākusi recesijā

LETA--RTTNEWS, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Slovākijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pirms gada, samazinājies par 12,1%, tādējādi valsts ekonomika nonākusi recesijā, liecina valsts statistikas biroja jaunākie dati.

Recesija tiek definēta kā ekonomikas lejupslīde vismaz divus ceturkšņus pēc kārtas.

Pirmajā ceturksnī valsts ekonomika gada griezumā saruka par 3,8%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējiem trīs mēnešiem Slovākijas IKP otrajā ceturksnī ceturksnī samazinājies par 8,3%, kas seko 5,2% kritumam pirmajā ceturksnī.

Ekonomikas lejupslīde otrajā ceturksnī tiek skaidrota ar koronavīrusa izplatības ierobežošanai paredzēto pasākumu negatīvo ietekmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valdību tēriņi 2018. gadā bijuši 46,7% apmērā no IKP, liecina Eurostat apkopotie dati.

Pēdējo gadu laikā šī attiecība nedaudz sarūk, kur, piemēram, 2012. gadā tā atradās gandrīz pie 50% no reģiona IKP.

Daļēji tas ir noticis fiskālās taupības rezultātā. Liela ietekme gan ir bijusi tam, ka Eiropas ekonomika palielinājusies (tiesa gan, pārsvarā - ļoti, ļoti lēni). Ja tā aug, pie aptuveni vieniem un tiem pašiem vai pat lielākiem tēriņiem, attiecība izskatās nedaudz jaukāka. Vislielāko daļu no šiem tēriņiem aizņem sociālā aizsardzība (tas ietver, piemēram, pensijas) - tai ES tiek atvētīti 19,2% no IKP (jeb 41,2% no kopējiem tēriņiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) būtiski koriģējis Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi šim gadam, lēšot, ka Latvijā šogad būs straujākā ekonomikas lejupslīde Baltijas valstīs, bet nākamajā gadā atgriezīsies izaugsme un tā būs straujākā Baltijā.

SVF jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 8,6%, nevis pieaugums par 2,8%, kā tika lēsts oktobrī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas IKP pieaugumu 8,3% apmērā, kas būs straujākā starp Baltijas valstīm.

Tāpat fonds prognozē, ka šogad Latvijā patēriņa cenas samazināsies, proti, būs deflācija 0,3% apmērā, bet nākamgad atgriezīsies inflācija un tā būs 3% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs 2020.gada beigās Latvijā sasniegs 8%, bet nākamgad samazināsies līdz 6,3%, reģistrējot identisku līmeni kā 2019.gadā.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs deficīts 2,2% apmērā no IKP, bet nākamgad deficīta apmērs saruks līdz 1,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijā preču un pakalpojumu cenu līmenis pērn bijis 79% no ES vidējā

LETA, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis Latvijā pērn bijis 79% no Eiropas Savienībā (ES) vidējā, liecina ES statistikas pārvaldes "Eurostat" jaunākie dati.

Zemāks cenu līmenis nekā Latvijā reģistrēts Bulgārijā (53% no ES vidējā), Rumānijā (55%), Polijā (60%), Ungārijā (65%), Lietuvā (70%), Horvātijā (71%) un Čehijā (75%). Nedaudz augstākas patēriņa preču un pakalpojumu cenas nekā Latvijā pērn bijušas Slovākijā (81%), Igaunijā (85%), Grieķijā un Maltā (abās valstīs 87%), kā arī Slovēnijā un Portugālē (88%).

Savukārt visaugstākais patēriņa preču un pakalpojumu cenu līmenis reģistrēts Dānijā (141%), Īrijā (134%), Luksemburgā (131%), Somijā (127%) un Zviedrijā (121%). Salīdzinājumā ar ES vidējo līmeni, kas tiek pieņemts kā 100%, viszemākās cenas Latvijā pērn bijušas restorānu un viesnīcu segmentā - 87% no ES vidējā līmeņa. Lietuvā šis rādītājs bijis 70%, bet Igaunijā 95%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad gaidāma straujākā ekonomikas lejupslīde no Baltijas valstīm, savukārt nākamgad straujākā izaugsme, liecina Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) otrdien publiskotās pasaules ekonomikas rudens prognozes.

Jaunākajā pārskatā par pasaules ekonomikas perspektīvām ("World Economic Outlook") SVF prognozē, ka Latvijas ekonomikā šogad būs kritums par 6%, kas ir mazāk nekā 8,6%, kā tika lēsts iepriekšējās prognozēs aprīlī. Savukārt nākamajā gadā SVF prognozē Latvijas iekšzemes kopprodukta IKP pieaugumu 5,2% apmērā, kas ir mazāk nekā 8,3% kāpums, kas tika prognozēts pirms pusgada.

SVF lēš, ka šogad Latvijā patēriņa cenas pieaugs par 0,6%, bet nākamgad inflācija būs 1,8% apmērā.

Pēc SVF aprēķiniem, bezdarbs šā gada beigās Latvijā sasniegs 9%, bet nākamgad samazināsies līdz 8%.

Tāpat SVF prognozē, ka maksājumu bilances kārtējo maksājumu kontā šogad Latvijā būs pārpalikums 2% apmērā no IKP, bet nākamgad tiek prognozēts deficīts 0,8% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) otrdien, 18. augustā, informēja valdību par sagatavoto makroekonomiskās attīstības scenāriju, kas būs par pamatu valsts budžetam 2021. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaram 2021.-2023. gadam.

Prognozes paredz iekšzemes kopprodukta (IKP) salīdzināmās cenās kritumu šogad par 7,0%, samazinoties privātajam patēriņam, eksportam un investīcijām COVID-19 krīzes ietekmē, savukārt 2021. gadā tiek prognozēta ekonomikas izaugsmes atjaunošanās ar pieaugumu 5,1%, IKP pieaugumam stabilizējoties 3,1% apmērā 2022. un 2023. gadā.

Vidēja termiņa makroekonomiskās attīstības scenārijs izstrādāts 2020. gada jūnijā, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem, ņemot vērā 2020. gada pirmā ceturkšņa IKP datus un līdz jūnijam pieejamo īstermiņa makroekonomisko informāciju, kā arī valdības apstiprinātos atbalsta pasākumus COVID-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai tautsaimniecībā. Lai turpinātu budžeta ietvara sagatavošanu, FM prezentēja valdībai arī aktualizētās vispārējās valdības budžeta bilances 2021.-2023. gadam pie nemainīgas valdības politikas, ņemot vērā aktualizētās makroekonomisko radītāju prognozes, nodokļu ieņēmumus, papildu izdevumus līdz 26. jūlijam apstiprināto atbalsta pasākumu finansēšanai un citus precizējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 30. aprīlī, Ministru kabinets apstiprināja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto Latvijas Stabilitātes Programmu 2020.-2023. gadam.

Stabilitātes programmā ir ietverti tie COVID-19 pandēmijas ierobežošanas un iedzīvotāju un uzņēmumu atbalsta pasākumi, kas pieņemti līdz šā gada 17. aprīlim. Vienlaikus jānorāda, ka Stabilitātes programma neparedz papildu politiku izmaiņas.

Tāpat tajā iekļautas atjaunotas makroekonomisko rādītāju prognozes vidējam termiņam. Sākotnēji makroekonomiskās attīstības scenārijs tika izstrādāts šā gada februārī, 2020. gadam paredzot Latvijas ekonomikas pieaugumu 2,2% apmērā, kas līdzinās iepriekšējā gadā sasniegtajam iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma tempam, un 2021. gadā ekonomikas izaugsme paātrinātos līdz 2,8%. Tomēr koronavīrusa straujā izplatība pasaulē un Eiropā un ieviestie pasākumi COVID-19 pandēmijas ierobežošanai ir nopietni ietekmējuši pasaules valstu ekonomikas attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patlaban prognozes par turpmāko Latvijas ekonomikas virzību uzlabojas, taču negaidīti notikumi tās atkal var mainīt, atzīst banku ekonomisti.

2020. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 2,9 %.

Milzu improvizācija

“Mierinājumam var teikt, ka kopējā pievienotā vērtība gada laikā gandrīz nav mainījusies (-0,1%), kritums noticis uz iekasēto produktu nodokļu rēķina,” saka “Luminor” ekonomists Pēteris Strautiņš.

Pēc viņa teiktā, nekad vēl priekšstats par Latvijas ekonomikas tuvāko nākotni nav tik ļoti pasliktinājies kā šī gada februārī un martā. Nekad tas nav tik strauji uzlabojies kā sekojošajos divos mēnešos – aprīlī un maijā. Taču šī uzlabojuma sākumpunkts bija ārkārtēju bažu un nenoteiktības brīdis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts budžeta sastādīšana ir saistīta ar iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozi, no kā izriet nodokļu ieņēmumu gaidas. 2021. gada IKP prognozes svārstās visu 2020. gada otro pusi, un, visticamāk, neviena no tām nav pilnīgi pareiza, tomēr no patiesās ainas būs atkarīgas gan valsts iecerētās reformas, gan tas, cik naudas vēl jāaizņemas to realizācijai.

Finanšu ministrija par pamatu budžeta izstrādei pieņēma pērnā gada septembra IKP izaugsmes prognozi – 5,1%. Budžetu saplānoja ar 1,2 miljardu eiro lielu deficītu, paredzot, ka vidējā inflācija gadā nepārsniegs 1,2%. Latvijas Banka pērn decembrī IKP izaugsmes prognozi 2021. gadam koriģēja līdz 2,8%. Jau šogad Ekonomikas ministrija nāca klajā ar optimistisku paziņojumu, ka 2021. gadā IKP izaugsme varētu sasniegt 3,7%, ja vien ar vakcinēšanu Latvijā un pasaulē viss noritēs labi.

IKP izaugsme, kas ļauj sapņot

Faktiski septembra IKP prognoze deva iespēju Finanšu ministrijai, virzot budžeta plānu, operēt ar 2019. gadam tuviem skaitļiem, jo 2020. gadā jau bija reģistrēts aptuveni 4,7% liels IKP sarukums. Praktiski, 2020. gada IKP palielinot par 5,1%, iznāk, ka 2021. gada budžets absolūtajos skaitļos no 2019. gada atšķiras vien par desmitiem miljonu, nevis simtiem miljonu vai pusmiljardu. Arī pie šādas plānošanas valsts izdevumi tika paredzēti lielāki, jau iepriekš plānojot 1,2 miljardus lielu budžeta deficītu pie zemas inflācijas un minimālās algas palielināšanas, kas rezultātā nes lielāku darbaspēka nodokļu slogu uzņēmējdarbībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.

1. Pakaros vēl tirdzniecības frontē

ASV un Ķīnas attiecības, kuras jau pirms pandēmijas nevarēja saukt par tām labākajām, kļūst arvien saspīlētākas. ASV amatpersonas Ķīnu vaino pie tā, ka tā pārējo pasauli maldinājusi par COVID-19 apmēriem un risku. Augstākajā līmenī runāts par to, ka šis vīruss patiesībā varētu būt "izbēdzis" no Ķīnas laboratorijām. Rezultātā ASV prezidents Donalds Tramps, lai gūtu kāda veida kompensāciju, piedraudējis ar jauniem tarifiem pret šo valsti. Daži tik karstasinīgu ASV vēršanos pret Ķīnu saista ar arvien tuvākajām ASV prezidenta vēlēšanām. Savukārt Ķīna norādījusi, ka ASV vadītāji cenšas uz citiem novelt atbildību par to, ka tie paši slikti tiek galā ar pandēmijas krīzi. No Ķīnas pat pretī likta informācija, ka vīrusu šajā valstī gaisā palaiduši savukārt jau ASV militāristi. Valdot šādam fonam, piesaukta nesen panāktā šo valstu tirdzniecības vienošanās laušana. Tirdzniecības kari un to ietekme uz ekonomiku topa tēma pasaulē bija pirms pandēmijas.Vēl šā gada sākumā - neilgi pirms COVID-19 sāgas eskalēšanās - ASV un Ķīna parakstīja kaut ko līdzīgu tirdzniecības pamieram. Ķīna bija tā, kas, apmaiņā pret pakāpenisku daļēju tarifu atcelšanu, piekrita pirkt ASV preces papildu 200 miljardu ASV dolāru vērtībā. "Bloomberg" ziņo, ka pagaidām Ķīnas pirkumi atpaliek no grafika, ko aizkavējusi arī pandēmija. Pastāv uzskats, ka, patērētāju tēriņiem brūkot un biznesiem aizveroties, tas pat īsti vairs nav iespējams. Tramps gan norādījis, ja tas netiks pildīts, agrākā vienošanās tiks lauzta. Jauna tirdzniecības karu eskalēšanās šādā brīdī radītu papildu slogu jau tā faktiski nokdaunā esošajai globālajai ekonomikai.Katrā ziņā abu šo lielvaru sastapējā vārdu apmaiņa kļuvusi visai asa un dažkārt ļoti haotiska. Piemēram, šīs nedēļas beigās abu minēto valstu amatpersonas jau bija neaudz nomierinājušās un ziņoja par to, ka tirdzniecības ziņā tomēr virzīsies uz kompromisu.Kopumā nepatika par Ķīna rīcību saistībā ar pandēmiju aug ne tikai ASV. "Šajos trīs mēnešos Ķīna ir zaudējusi Eiropu," "Bloomberg" pirms kāda laika norādījis Vācijas Zaļās partijas pārstāvis Reinards Butikofers, kas vada Eiropas Parlamenta delegāciju attiecībām ar Ķīnu. Viņš izcēla Ķīnas "patiesības menedžmentu" vīrusa agrīnajā fāzē, ārkārtīgi agresīvo šīs valsts Ārlietu ministrijas nostāju un "stingrās līnijas propagandu", kas atbalsta Komunistiskās partijas pārākumu pār demokrātiju. Kopumā šāda attieksme liek domāt, ka daudzu valstu stratēģija varētu būt vērsta, lai mazinātu savu dažāda veida atkarību no Ķīnas. Tāpat šīs valsts un tās kompāniju ieguldījumi citur arvien lielākā mērā var tikt uzskatīti par stratēģiski mazāk vēlamiem vai pat vienkārši nepieņemamiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka ir pārskatījusi Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) un inflācijas prognozes.

Ņemot vērā aktuālās norises pasaules tautsaimniecībā, t.sk. Covid-19 izplatības otrā viļņa ietekmi un straujāku, nekā gaidīts, tautsaimniecības atveseļošanos 3. ceturksnī, Latvijas Banka nav mainījusi 2020. gada izaugsmes prognozi, bet 2021. gadā tiek gaidīta lēnāka tautsaimniecības atveseļošanās salīdzinājumā ar septembrī prognozēto.

Saskaņā ar Latvijas Bankas decembra prognozēm Latvijas IKP 2020. gadā samazināsies par 4.7%, bet 2021. gadā pieaugs par 2.8% (septembra prognoze – 2020. gadā IKP kritums par 4.7%, bet 2021. gadā IKP kāpums par 5.1%).

Savukārt inflācijas prognoze ir nedaudz samazināta (līdz 0.1% 2020. gadā un 1.1% 2021. gadā; septembra inflācijas prognoze – 0.2% 2020. gadā un 1.4% 2021. gadā).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Eurostat: Latvijā janvārī-jūnijā bijis viens no mazākajiem eksporta kritumiem ES

LETA, 14.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis viens no mazākajiem eksporta kritumiem, liecina piektdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem sešiem mēnešiem eksporta apmērs Latvijā, tāpat kā Dānijā, sarucis par 4%, līdz ar to abās valstīs bijis mazākais eksporta apmēra kritums ES.

Kritums šajā periodā reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Īriju, kur eksporta apmērs pieaudzis par 5%.

Straujākais eksporta apjoms samazinājums janvārī-jūnijā bijis Luksemburgā (-29%), Francijā (-22%), Portugālē (-20%), Rumānijā un Somijā (abās valstīs -18%), Portugālē un Slovākijā (abās valstīs -17%), Spānijā (-16%) un Itālijā (-15%). Igaunijā eksporta apjoms sarucis par 9%, bet Lietuvā - par 8%.

Importa apmērs janvārī-jūnijā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu sarucis visās ES dalībvalstīs, bet straujākais kritums bijis Maltā (-27%), Luksemburgā (-25%), Spānijā (-19%), Itālijā un Francijā (abās valstīs -17%), Slovākijā (-16%) un Grieķijā (-15%), Latvijā un Igaunijā bijis kritums par 12%, bet Lietuvā - par 10%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenšoties ierobežot koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatību, Eiropas valstis noteikušas jaunus ierobežojumus, sevišķi ceļošanai uz Itāliju, kas ir Covid-19 smagāk skartā valsts Eiropā.

Austrija brīdinājusi savus pilsoņus nedoties uz Itāliju, un ceļotāji no Itālijas varēs iebraukt Austrijā vienīgi tad, ja viņiem būs veselības sertifikāts vai ja viņiem piekritīs 14 dienu paškarantīnai pēc robežas šķērsošanas.

Austrijā aizliegti arī pasākumi ar lielu dalībnieku skaitu, un Austrijas universitātes uz laiku pāries uz e-apmācību.

LASI ARĪ: Vīrusa riski var pavērt arī iespējas

Malta pilnībā aizliegusi pasažieru satiksmi ar Itāliju, un aizliegumu iebraukt valstī ceļotājiem no Itālijas ieviesusi arī Serbija.

Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētājs Dāvids Sasoli pēc Itālijas apmeklējuma nedēļas nogalē pats noteica sev karantīnu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijā rūpniecības produkcijas apmēra kritums maijā bijis mazāks nekā ES vidēji

LETA, 14.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rūpniecības produkcijas izlaide Latvijā šogad maijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn samazinājusies par 6,4%, kas ir mazāks kritums nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina ES statistikas biroja "Eurostat" otrdien publiskotie dati par 24 bloka dalībvalstīm.

No ES dalībvalstīm, par kurām ir pieejami dati, straujākais kritums bijis Slovākijā (-33,5%), Ungārijā (-27,6%), Rumānijā (-27,4%), Portugālē (-26,1%) un Čehijā (-25,7%). Igaunijā rūpniecības produkcijas izlaide sarukusi par 17,7%, bet Lietuvā - par 6,2.%.

Maijā gada izteiksmē kāpums nav reģistrēts nevienā no valstīm, par kurām pieejami dati.

ES dalībvalstīs kopumā maijā salīdzinājumā ar šo pašu mēnesi 2019.gadā rūpniecības produkcijas izlaide samazinājusies par 20,5%, bet eirozonā - par 20,9%.

Savukārt mēneša izteiksmē bijis kāpums ES vidēji par 11,4%, bet eirozonā - par 12,4%.

Straujākais kāpums bijis Itālijā (42,1%), Francijā (20%), Slovākijā (19,6%), Ungārijā (15,6%), Rumānijā un Spānijā (abās valstīs 15,1%). Latvijā pieaugums bijis par 4,9%, bet Lietuvā - par 6,9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā šogad janvārī-maijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn starp Eiropas Savienības (ES) valstīm bijis viens no mazākajiem eksporta kritumiem, liecina ceturtdien publiskotie ES statistikas pārvaldes "Eurostat" dati.

Janvārī-maijā salīdzinājumā ar 2019.gada pirmajiem pieciem mēnešiem eksporta apmērs Latvijā sarucis par 5%. Mazāks kritums nekā Latvijā bijis tikai Dānijā, kur eksporta apmērs samazinājies par 4%.

Kritums šajā periodā reģistrēts visās ES dalībvalstīs, izņemot Īrijā, kur eksporta apmērs pieaudzis par 3%.

Straujākais eksporta apjoms samazinājums janvārī-maijā bijis Luksemburgā (-31%), Francijā (-22%), Slovākijā (-20%), Rumānijā (-19%), Portugālē, Somijā un Spānijā (visās valstīs -18%), Itālijā (-16%), Čehijā un Kiprā (abās valstīs -15%), Igaunijā eksporta apjoms sarucis par 10%, bet Lietuvā - par 9%.

Importa apmērs janvārī-maijā salīdzinājumā ar 2019.gada attiecīgo laika periodu sarucis visās ES dalībvalstīs, bet straujākais kritums bijis Luksemburgā (-28%), Maltā (-27%), Francijā, Portugālē un Spānijā (visās valstīs -19%), Itālijā (-18%), Grieķijā un Slovākijā (abās valstīs -17%) un Lietuvā (-15%), Latvijā bijis kritums par par 13%, bet Igaunijā - par 12%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pabeigta projektēšana "Rail Baltica" stacijai un saistītajai infrastruktūrai starptautiskajā lidostā "Rīga". Saņemts Valsts dzelzceļa tehniskās inspekcijas apstiprinājums būvprojektam. Kopumā projekts saņēmis 32 institūciju saskaņojumus un atļauju sākt pirmā Baltijas ātrgaitas dzelzceļa un avio savienojuma centra būvniecību, informē Eiropas Dzelzceļa līnija.

Plānots, ka "Rail Baltica" līnija nodrošinās ātru dzelzceļa savienojumu starp Baltijas valstu galvaspilsētām katras divas stundas. Apmēram reizi 30 minūtēs t.s. shutlle jeb atspoles vilciens savienos lidostu un Centrālo staciju Rīgā. Tas ļaus 10 minūtēs nokļūt no lidostas galvaspilsētas centrā. "Rail Baltica" līniju paredzēts izmantot arī reģionālajai satiksmei Latvijā.

"Projektā redzami integrēta starptautiskā un vietējā kompetence: "Sintagma" (Itālija), "Prodex" (Slovākija) un "Vektors T" (Latvija). Jāatzīmē arī, ka "PROSIV" Latvijas koka arhitektūras tradīcijas respektējis, veidojot stacijas fasādi. Šī projekta izbūves rezultātā tiks izveidots moderns un daudzfunkcionāls komplekss, kas būs savienots ar lidostas pasažieru termināļa jauno paplašinājumu. Tiks radīta mobilitāte un ērtības pasažieriem: sliežu ceļi, visas sistēmas un būves pilnībā integrētas esošajā lidostas infrastruktūrā. Turklāt jaunās infrastruktūras izveide dos iespēju izvērst arī kravu apstrādes pakalpojumus, jo varēs izveidot kravu dzelzceļa atzara pieslēgumu lidostas teritorijai," komentē Kaspars Vingris, Eiropas Dzelzceļa līnijas valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas Latvijā jūnijā salīdzinājumā ar pagājušā gada sesto mēnesi samazinājušās par 1,1%, un Latvija bijusi starp 10 Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, kur šajā periodā reģistrēta gada deflācija, liecina piektdien publiskotie ES statistikas biroja "Eurostat" dati.

Lielāks patēriņa cenu kritums nekā Latvijā bijis Kiprā (-2,2%), Grieķijā (-1,9%) un Igaunijā (-1,6%).

Vēl gada deflācija fiksēta Slovēnijā (-0,8%), Īrijā (-0,6%), Horvātijā, Itālijā un Luksemburgā (visās trīs valstīs -0,4%), kā arī Spānijā (-0,3%).

Tikmēr gada inflācija fiksēta 17 ES valstīs, no kurām augstākā tā bijusi Polijā (3,8%), Čehijā (3,4%), Ungārijā (2,9%), Rumānijā (2,2%), Slovākijā (1,8%) un Nīderlandē (1,7%).

Lietuvā bijusi 0,9% inflācija.

ES vidēji gada inflācija jūnijā bijusi 0,8%, bet eirozonā veidojusi 0,3%.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - maiju - patēriņa cenas jūnijā ES pieaugušas par 0,4%, bet, bet eirozonā - par 0,3%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gudru valdības investīciju loma ekonomikas attīstībā

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Oliņa, 28.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsdienu mainīgajā pasaulē investīcijām ir ļoti liela loma efektīvas, jaudīgas un ienesīgas tautsaimniecības attīstības nodrošināšanai. Tās ir nozīmīgs faktors ražošanas sekmēšanai un nodarbinātības veicināšanai, tādējādi stiprinot valsts ekonomisko attīstību, t.sk. konkurētspēju. Izaugsmes gados privātais sektors investē aktīvāk, savukārt krīzes laikā privātās investīcijas kļūst piezemētas pastāvošās nenoteiktības dēļ.

Tādā laikā tautsaimniecības stimulēšanai ļoti svarīgas ir investīcijas no valdības puses. Ierasti tās aptver sabiedrībai tādas nozīmīgas jomas kā transporta infrastruktūra, aizsardzība, izglītība, veselība un arī kultūra, kur privātā sektora investīcijas piesaistīt ir problemātiski.

Biznesa vidē investīcijas tiek veiktas, lai balstītu un attīstītu uzņēmējdarbību, investējot jaunās, uzlabotās ražošanas iekārtās vai pakalpojumu sniegšanas aprīkojumā, darbinieku profesionalitātes paaugstināšanā. Savukārt valdības investīciju mērķis ir nodrošināt ērtu, kvalitatīvu infrastruktūru un valsts nozīmes pakalpojumus nodokļu maksātājiem un sabiedrībai kopumā. Turklāt attīstīta infrastruktūra ir svarīgs priekšnosacījums jaunu privāto investīciju piesaistīšanā. Parasti publiskās investīcijas galvenokārt veic tādās jomās, kur privātās investīcijas nenonāk, piemēram, ceļu un tiltu būvēšanai, izglītības iestāžu un ārstniecības iestāžu būvniecībai un uzturēšanai, un tās izpaužas gan valsts, gan pašvaldību līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vīruss atmasko ekonomikas ielaistās kaites

Pēteris Strautiņš, "Luminor" ekonomists, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar CSP publicēto ātro vērtējumu, 2020. gada 2. ceturksnī IKP gada griezumā samazinājās par 9,8%. IKP kritums ir nedaudz lielāks nekā varēja gaidīt uz pieejamās informācijas bāzes (mans IKP izmaiņu vērtējums bija apmēram -8,5%), bet nevar runāt par pārsteigumu, jo nenoteiktība ir ļoti liela.

Turklāt, kā norāda paši statistiķi, šie dati var tikt ievērojami pārrēķināti. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni ekonomiskā aktivitāte sezonāli izlīdzinātajos datos samazinājās par 7,5%.

Ar ļoti lielu pārliecību var teikt, ka 3. ceturksnī IKP pieaugs pret iepriekšējo ceturksni, bet par 4. ceturksni bažas pieaug. Savukārt skats uz nākamo un turpmākajiem gadiem kļūst gaišāks, pateicoties koronvīrusa vakcīnu straujajai attīstībai.

Ir likumsakarīgi, ka kritums pakalpojumu nozarēs 2. ceturksnī bija ievērojami lielāks jeb 11,0%. Pandēmija ir krīze, kas visvairāk ietekmē cilvēku saskarsmi, no kuras vairāk atkarīgi ir pakalpojumi. Iespējams, ka detalizētajos datos pēc mēneša redzēsim viesnīcu un restorānu vai atpūtas un izklaides nozaru sarukumu pat vairāk nekā uz pusi. Latvijā turklāt izpaužas tranzīta nozares kaites, kas sākās jau pirms pandēmijas. Gluži kā cilvēkiem, tā arī nozarēm vīruss atklāj vājās vietas – jomās, kur jau bija slikti, kļūst vēl sliktāk. Turklāt situācija tranzītā turpināja pasliktināties arī 2. ceturkšņa ietvaros, tāpēc arī gada 2. pusē nekas labs nav gaidāms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas parlaments trešdien galīgajā lasījumā pieņēmis 2021.gada budžetu.

Par budžeta likumu balsojuši 55 Rīgikogu deputāti, pret to - 44.

Likums paredz, ka valsts izdevumi un investīcijas nākamgad sasniegs 13,1 miljardu eiro, bet ieņēmumi - 11,2 miljardus eiro.

Salīdzinājumā ar sākotnējo 2020.gada budžetu nākamgad izdevumi un investīcijas pieaugs par aptuveni miljardu eiro, bet, ņemot vērā grozījumus, kas paredzēti papildbudžetā, - par aptuveni 0,6 miljardiem eiro.

Vēsturiski ilgākajā laikā Saeima pieņem nākamā gada budžetu 

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2021.gada budžetu, paredzot kopējos izdevumus 10,758...

Ieņēmumi salīdzinājumā ar sākotnējo 2020.gada budžetu nākamgad pieaugs par 534 miljoniem eiro, bet, ņemot vērā grozījumus, kas paredzēti papildbudžetā, - par 1,2 miljardiem eiro.

Valsts sektora investīcijas nākamgad sasniegs aptuveni 1,9 miljardus eiro.

Paredzamais Eiropas Savienības atbalsta līdzekļu apjoms būs aptuveni 1,4 miljardi eiro.

Valsts budžets optimisma burbulī  

Latvijas valsts 2021. gada budžetā prognozētā ekonomiskā izaugsme balstās uz cerībām par...

Igaunijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad samazināsies par 5,5%, bet nākamgad pieaugs par 4,5%, līdz ar to 2021.gadā tas būs aptuveni par vienu procentpunktu zemāks nekā 2019.gadā.

Nākamā gada valsts budžets ir balstīts uz parastajiem noteikumiem, ņemot vērā koronavīrusa krīzes diktētos izņēmumus. Vispārējās valdības sektora budžeta nominālais deficīts nākamgad sasniegs 6,7% no IKP un strukturālais deficīts - 6,6% no IKP.

Saskaņā ar plāniem 2022.gadā valdības sektora strukturālais deficīts samazināsies līdz 4,9% no IKP, bet nominālais deficīts - līdz 5,4% no IKP, 2023. gadā attiecīgi līdz 3,3% un 4,3% no IKP, bet 2024. gadā - līdz 1,3% un 2,5% no IKP.

Iecerēts, ka nodokļu ieņēmumi augs no aptuveni deviņiem miljardiem eiro šogad līdz 9,3 miljardiem eiro nākamgad, savukārt nodokļu slogs samazināsies no 33,8% 2020.gadā līdz 32,7% 2021.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tālākās Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas pašlaik nav iepriecinošas

LETA, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tālākās Latvijas ekonomikas attīstības perspektīvas pašlaik nav iepriecinošas, norādīja Finanšu ministrijā (FM).

Ministrijā norādīja, ka Latvijas ekonomikai atgūstoties no iepriekšējos mēnešos piedzīvotās Covid-19 krīzes, iekšzemes kopprodukts (IKP) šā gada trešajā ceturksnī uzrādījis nepieredzēti strauju kāpumu, attiecībā pret iepriekšējo ceturksni palielinoties par 6,6% pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem.

"Tās, tāpat kā otrajā ceturksnī fiksētais kritums, ir straujākās ekonomiskas izaugsmes svārstības pēdējo desmitgažu laikā. Salīdzinājumā ar pagājušā gada trešo ceturksni IKP ir samazinājies par 3,1%, taču kritums bijis gandrīz trīs reizes mazāks nekā iepriekšējā ceturksnī, kad ekonomika bija sarukusi par 8,9%," atzina ministrijā.

FM vērtējumā, labu atgūšanos trešajā ceturksnī parādījusi apstrādes rūpniecības nozare, kur izlaides apjomi ceturkšņa pirmajos divos mēnešos atgriezušies pagājušā gada līmenī, lielā mērā pateicoties apstrādes rūpniecības lielākajai apakšnozarei - kokapstrādei. Detalizētāki dati par pārējām ražošanas nozarēm vēl nav pieejami, bet IKP ātrā novērtējuma rezultāti norāda arī uz pozitīviem rezultātiem būvniecības nozarē, kur gada pirmajā pusē bija sasniegts 5,3% pieaugums, kā arī lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) šogad Latvijā prognozē ekonomikas kritumu 5,6% apmērā, kas ir mazāks kritums nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), bet lielāks nekā pārējās Baltijas valstīs, informēja Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks un tirdzniecības komisārs Valdis Dombrovskis.

Paredzams, ka lielāko kritumu piedzīvos mājsaimniecību patēriņš un eksports. Prognozēts, ka nākamajā gadā Latvijas ekonomika relatīvi strauji atkopsies, ekonomikai pieaugot par 4,9%. Tas ir straujāks izaugsmes temps nekā vidēji ES kopumā un arī straujākais pieaugums Baltijas valstīs.

Iepriekšējos tirdzniecības apjomus varētu sasniegt 2022. gadā 

Pandēmijas trieciens Eiropas tautsaimniecībai ir bijis milzīgs. Eiropas Savienības kopējais IKP...

Savukārt inflācija Latvijā šogad lēsta 0,3% apmērā, bet nākamgad saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums prognozēts 1,3% apmērā.

Latvijas budžeta deficīts šogad prognozēts 7,4% apmērā no IKP, un tas skaidrojams ar ienākumu un likviditātes atbalsta pasākumiem, kā arī nodokļu ienākumu samazināšanos. Deficītam nākamgad prognozēts kritums līdz 3,5% no IKP.

EK prognozes liecina, ka Igaunijā IKP šogad samazināsies par 4,6%, bet nākamgad tas pieaugs par 3,4%.

Igaunijā šogad lēsta deflācija 0,5% apmērā, bet prognozēts, ka nākamajā gadā atgriezīsies inflācija 1,4% apmērā.

Lietuvā EK šogad sagaida IKP kritumu par 2,2%, bet nākamajā gadā prognozēts pieaugums par 3%. Inflācija Lietuvā šogad un nākamgad prognozēta attiecīgi 1,3% un 1,5% apmērā.

EK rudens ekonomikas prognozēs lēsts, ka šogad ES ekonomikā gaidāms kritums par 7,4%, bet nākamgad ekonomikā būs pieaugums par 4,1%, savukārt eirozonas ekonomikas lejupslīde šogad veidos 7,8%, bet 2021.gadā atgriezīsies izaugsme 4,2% apmērā.

"Papildu stimulu Eiropas un Latvijas ekonomikai sniegs ekonomikas atveseļošanas plāna paredzētais finansējums, kas būs pieejams pēc dalībvalstu ekonomikas atjaunošanas plānu saskaņošanas," piebilda Dombrovskis.

Inflācija ES šogad un nākamgad tiek gaidīta attiecīgi 0,7% un 1,3% apmērā, bet eirozonā tā atbilstoši EK prognozēm tiek lēsta attiecīgi 0,3% un 1,1%.

EK šogad IKP kritumu prognozē visām ES dalībvalstīm. Blokā straujāko ekonomikas lejupslīdi šogad EK paredz Spānijā (-12,4%), Itālijā (-9,9%), Horvātijā (-9,6%), Portugālē (-9,3%) un Grieķijā (-9%). Savukārt mazākais IKP kritums, pēc EK prognozētā, šogad gaidāms Lietuvā, kurai seko Īrija (-2,3%), Zviedrija (-3,4%) un Polija (-3,6%).

EK katru gadu (pavasarī un rudenī) publicē divas visaptverošas prognozes un divas starpposma prognozes (ziemā un vasarā). Starpposma prognozes ietver gada un ceturkšņa IKP un inflāciju par attiecīgo gadu un nākamo gadu attiecībā uz visām dalībvalstīm, kā arī ES un eirozonu kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Ekonomikas kritums Latvijā šogad būs būtiski mazāks nekā citur Eiropā

Mārtiņš Āboliņš, bankas "Citadele" ekonomists, 31.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kā jau bija gaidāms, Covid-19 ietekmē Latvijas ekonomikas aktivitāte šā gada otrajā ceturksnī būtiski samazinājās un salīdzinājumā ar pērnā gada otro ceturksni Latvijas IKP saruka par 9,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes pirmais novērtējums. Tas ir straujākais ekonomiskās aktivitātes kritums Latvijas ekonomikā kopš 2009. gada, taču Latvijai pandēmijas pirmo vilni izdevies pārvarēt veiksmīgāk nekā vairumam citu Eiropas Savienības un pasaules valstu.

Otrajā ceturksnī eirozonā kopumā IKP samazinājās par 15% pret iepriekšējo gadu un tas liek domāt, ka ekonomikas kritums Latvijā šogad būs būtiski mazāks nekā citur Eiropā.

Covid-19 izplatības ierobežošanai uz diviem mēnešiem Latvijā faktiski bija apturēta vairāku pārsvarā pakalpojumu nozaru darbību. To redzam arī IKP datos. Salīdzinājumā ar pērno gadu pakalpojumu nozaru izlaide otrajā ceturksni ir sarukusi par 11%. Tikmēr ražošana otrajā ceturksnī samazinājās par 3,8%, savukārt tirdzniecības apjomi kritušies tikai par 1,6%.

Komentāri

Pievienot komentāru