Bērnistabas mēbeļu ražošanas uzņēmums Troll Smiltene apvieno spēkus un turpmāk ražošanu koncentrēs vienuviet

SIA Troll Smiltene turpmāk visu ražošanu koncentrēs Smiltenē. Tas nule aizvēris Siguldas struktūrvienību, no kurienes iekārtas kopā ar daļu darbinieku pārceltas uz uzņēmuma pamatražotni Smiltenē.

No krēsliņa līdz skapim

Apvienot ražotnes vienā nolemts, meklējot ceļus, kā samazināt izmaksas un ražot efektīvāk. Iepriekš Smiltenes ražotne specializējās bērnu gultiņu, šūpulīšu un krēsliņu ražošanā, bet Siguldā tapa «lielās mēbeles», kā tās dēvē uzņēmumā, piemēram, skapji un kumodes.

Uzņēmumā top aptuveni 70 dažādu veidu produkti, pamatā Troll Smiltene koncentrējas uz gultiņām. Paralēli tiek ražots tik plašs mēbeļu klāsts, lai vecāki varētu pilnībā nokomplektēt jaundzimušā istabu, – no pārtinamā galdiņa līdz barošanas krēsliņam. No Siguldas uz Smilteni pārcelts arī tekstila iecirknis, līdz ar to baldahīni, paladziņi un cita veida tekstila izstrādājumi top šeit uz vietas. Smiltenē tagad darbojas arī ražotnes interneta veikals. Smiltenē radīto mēbeļu rozīnīte esot dizains, ko veido dizaineru komanda no Latvijas kopdarbā ar kolēģiem no Zviedrijas.

Vietējie uzņēmēji Smiltenē ļoti atzinīgi izsakās par uzņēmējdarbības vides attīstības līmeni un sūdzas vien par brīvā laika un darbaroku trūkumu

Uzņēmēji Smiltenē ir ļoti optimistiski, dažkārt pat neraugoties uz problēmām to pārstāvētajās nozarēs. Viņi ar lepnumu stāsta, ka pilsēta jau vēsturiski ir bijusi tirdzniecības centrs, iedzīvotāji ir aktīvi, un kā liela priekšrocība Smiltenei tiek piedēvēts tās ģeogrāfiskais novietojums. Atsevišķi uzņēmēji Smiltenē mudina pašvaldību vairāk domāt par esošās infrastruktūras kapacitātes palielināšanu, kas būtu nepieciešama lielākai uzņēmējdarbības attīstīšanai, bet komersanti vienbalsīgi uzsver darbaspēka pieejamības problēmu.

Viens no lielākajiem uzņēmumiem Smiltenes novadā ir kokapstrādes uzņēmums SIA Smiltene Impex, kurš kopā ar SIA Lameko Impex un SIA Silva Services veido Vācijas uzņēmuma grupu Latvijā. Vērtējot uzņēmējdarbības attīstību novadā, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Voldemārs Ciršs uzsver, ka novads ir viens no pozitīvajiem piemēriem un veiksmīgajiem reģioniem Latvijā. «Smiltene tiešām attīstās, un tas notiek, tostarp pateicoties lielajai kokapstrādes uzņēmumu koncentrācijai,» viņš teic.

Liepājā, Graudu ielā atvērts veikals Autlets.lv, kuru vada Mārtiņš Fridrihsons. Viņš tikai pērn atgriezies no Lielbritānijas un vēlas lauzt dažus stereotipus gan tirdzniecībā, gan klientu servisā, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Piemēram, Autlets.lv klienti tiek cienāti ar kafiju par brīvu. «Tā, manuprāt, ir daļa no servisa. Es vēlos, lai klientiem iepirkšanās asociējas ar izklaidi, nevis ar sūru darbu,» tā M. Fridrihsons.

Veikala stūrī nolikts dīvāns. Jautāts, vai vēlas, lai klienti sēž un atpūšas no ikdienas, veikala vadītājs skaidro, ka parasti iepirkties iet visa ģimene un vīrieši iepirkšanās laikā sāk kurnēt. «Pats to esmu pieredzējis un saprotu vīrieti veikalā, kad viņš ir atnācis līdzi sievai. Viņa grib izvēlēties, bet otrai pusei tikai tas vien prātā – kā ātrāk tikt ārā. Mums ir dīvāns, interneta wi-fi pieslēgums, kafija,» stāsta uzņēmējs.

«Es nedomāju, ka kafejnīcu klienti nāks pie mums dzert kafiju bez maksas,» viņš teic.

Apģērbu zīmols Tru:de šogad spēris divus nozīmīgus attīstības soļus; dibināts SIA un atvērta tā darbnīca

Tru:de zīmola idejas autore Dace Upīte teic, ka jauns attīstības lēciens bija likumsakarīgs, jo bija pagājuši četri gadi, ko viņa pavadīja mājās, lolojot atvases un paralēli attīstot savu apģērba zīmolu. Nu bija pienācis laiks atgriezties darbā kā mārketinga vadītājai kādā lielā tabakas uzņēmumā, taču Dace nolēma, ka iegūto brīvību un prieku par dizaina lietu radīšanu viņa nevēlas zaudēt. «Strādājot savā uzņēmumā, ir jūtams, kā ieguldītā enerģija atgriežas ar uzviju, tas ielej sirdī prieku un rada jaunu sparu darīt aizvien vairāk, jo viss rodas darot,» secina Dace.

Līdz šim Dace uzņēmējdarbību attīstījusi kā patenta maksātāja, bet šogad viņa izlēma nodibināt SIA. «Viens no pamudinājumiem bija fakts, ka tuvākajā laikā vēlos startēt radošo industriju inkubatorā un, lai to varētu izdarīt, SIA ir nepieciešamība,» viņa atklāj. Jaunus apvāršņus un pamudinājumu nedaudz riskēt viņai sniedza arī dalība Nordea biznesa skolā, kuras laikā viņa nolēma radīt arī savu pirmo kolekciju, jo līdz šim apģērbs šūts tikai pēc individuālajiem pasūtījumiem. Pasūtījumu bija arvien vairāk, Dacei jau bija grūti ar visiem tikt galā, turklāt bija cilvēki, kuri vēlējās nopirkt jau gatavas lietas. «Šīs apmācības mani mudināja domāt plašāk, jo, kā teica viens pasniedzējs, – miljons tā nav nauda. Tas, protams, ir pārspīlēti, bet ideja ir skaidra – jābūt lielākām ambīcijām, jāatmet domas par iespēju ierobežojumiem,» stāsta Dace. Viņa izveidoja pirmo zvērīgo apģērbu kolekciju bērniem un pēc tās prezentēšanas konstatēja, ka divās dienās tā jau bija izpirkta.

Par vērienīgā būvniecības uzņēmuma ACBR valdes priekšsēdētāju 2021. gada 30. novembrī kļuva Juris Gulbis. Līdz ar šo notikumu notika arī A.C.B. Grupas meitasuzņēmumu pārveide, lai paaugstinātu konkurētspēju.

Jautājumus par izmaiņām uzņēmumā, par jaunām ambīcijām, grupas strukturālajām pārmaiņām Dienas Bizness uzdeva jaunajam vadītājam.

Fragments no intervijas

Kopš šā gada vidus esat A.C.B. Grupā. Ir notikušas vairākas pārmaiņas grupas uzņēmumos, pastāstiet īsumā, kā šobrīd tā izskatās, kāds ir galvenais reformu mērķis?

Tiešām A.C.B. Grupai pievienojos šā gada jūnijā, sākot ar uzņēmuma Ceļi un Tilti vadību, kuru pārdēvējām par ACBR. Faktiski tieši tobrīd arī tika uzsākts uzņēmumu ACBR un 8CBR apvienošanas process grupas ietvaros. Proti, juridiski neapvienojot abus uzņēmumus, tie turpmāk strādā kā vienota administratīvā vienība.

Nedaudz no vēstures – kāda ir grupas uzņēmumu pieredze, izveides vēsture?

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Sabiedriskā transporta padome 6.augustā atbalstīja bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanu atsevišķos reģionālajos maršrutos vai tikai konkrētos reisos.

Plānots, ka tas tiks ieviests šā gada oktobrī. Bezmaksas sabiedriskais transports būs kopumā 15 maršrutos Mārkalnes, Līdumnieku, Šķaunes, Sunākstes, Nirzas, Istras, Rugāju, Ipiķu, Jaunauces, Plāņu, Jērcēnu, Vecumu, Sausnējas, Leimaņu un Valkas pagastā.

Kritēriji bezmaksas sabiedriskā transporta ieviešanai: apdzīvotība ir mazāka par četriem iedzīvotāji uz vienu kvadrātkilometru; valsts dotāciju īpatsvars maršruta / reisa uzturēšanai ir lielāks par 85%; reisu skaits maršrutā nepārsniedz sešus reisus dienā; ieņēmumi no pārdotajām biļetēm, ieskaitot pasažierus, kuru braucienus daļēji vai pilnībā apmaksā valsts, nepārsniedz 15%.

Bezmaksas sabiedriskais transports visos vai tikai atsevišķos reisos tiks ieviests šādos maršrutos: Nr.6711 Alūksne-Dēliņkalns-Korneti-Alūksne, Nr.5265 Ludza-Cibla-Krivanda-Cibla-Ludza, Nr.5634 Ludza-Felicianova-Zilupe-Šķaune, Nr.5497 Jēkabpils-Sunākste, Nr.6579 Ludza-Seiļi-Rundēni-Lauderi-Ludza, Nr.6552 Ludza-Zilupe-Konecpole-Ludza, Nr.6454 Balvi-Upetnieki-Rugāji, Nr.6608 Rūjiena-Ipiķu skola-Rūjiena, Nr.6746 Saldus-Jaunauce, Nr.6686 Smiltene-Trikāta-Strenči-Smiltene, Nr.6597 Smiltene-Strenči-Smiltene, Nr.6444 Viļaka-Vecumi-Lavošnieki, Nr.6517 Ērgļi-Liepkalne-Sausnēja, Nr.6986 Jēkabpils-Mežgale un Nr.3034 Autoosta-Lugažu stacija-Autoosta.

Dizaineru iecienītais un Facebook daudzgalvainā sekotāju pūļa novērtētais uzņēmums AW Latvia šogad atver jaunus eksporta tirgus un modernizē ražotni.

Latvijas klimata apsudrabotie šķūņu dēļi un sendienās ar īpašu rūpību cirstie kokmateriāli Smiltenes ražotnē atrod jaunu pielietojumu. Veco dēļu kaudzes uzņēmuma AW Latvia teritorijā, Smiltenē, izskatās kā nolemtas malkai, tomēr paviršam skatam paliek nepamanīta to galvenā vērtība – Latvijas skarbā klimata rūdījums, kura dēļ katru vecu dēli šeit uzlūko pavisam citām acīm.

Atbrīvo no liekā

Nopietns izaicinājums ir atbrīvoties no metāla priekšmetiem, kas gadu un pat gadsimtu laikā dūrušies dēļu mugurās. Ne tikai naglas un stiprinājumi, bet arī lodes un šāviņu šķembas no vecajiem dēļiem jāizdabū ar rokām, jo labāka veida, lai atbrīvotos no metāla daļām, vienkārši nav. AW Latvia valdes loceklis Aivars Eglītis norāda uz vairākām paprāvām kastēm ar metāla drazu, un tas viss no dēļiem iz-vilkts vienas nedēļas laikā. Kad dēļi ir atbrīvoti no liekā, tos ar lielu rūpību apzāģē un apstrādā tā, lai izceltu materiāla dabiski veco izskatu. Ražotni dēļi pamet jaunā veidolā kā dekoratīvi sienu paneļi latviski pelēkajā tonalitātē, arī kā mēbeles un durvis. Naglu caurumi un kukaiņu bojājumi uzskatāmi par materiāla efektu, kas demonstrē koksnes cienījamo vecumu, paskaidro valdes locekle Ineta Bendzule. Latvijā daba koksni nokrāso sudraboti pelēku, kamēr citās valstīs dēļi nomelnē. Maigais, sudrabotais tonis sevišķi piesaista interjera dizaineru uzmanību Alpu reģionā, jo turienes dēļos nevis sudrabs rotājas, bet saule izdedzina dēļus līdz tumši brūnam vai pat melnam tonim. Tā kā nepārejoša interjera tendence ir akcentēt vienu no telpas sienām, klientu Smiltenē tapušajiem dekoratīvajiem paneļiem netrūkst, un eksporta tīkls strauji aužas plašāks.

Smiltenes novada dome, izmantojot savas atpakaļpirkuma tiesības, piedāvājusi firmai Waterland atpirkt no tās divus zemes gabalus Smiltenē, Kalēju ielā 7 un Kalēju ielā 8, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Šajā vietā uzņēmēji no Igaunijas savulaik gribēja uzbūvēt tirdzniecības, atpūtas un sporta kompleksu, kurā atrastos arī peldbaseins. Objektu iesāka celt 2008. gada nogalē, taču solītās ēkas vietā joprojām ir liela būvbedre.

Smiltenes novada dome vēlas atpirkt no firmas Waterland tai piederošo zemi Kalēju ielā 7 un Kalēju ielā 8 par tādu pašu cenu, par kādu šī firma iegādājās abus minētos nekustamos īpašumus 2006. un 2007. gadā. Tādu lēmumu deputāti pieņēmuši aizvadītajā nedēļā Smiltenes novada domes sēdē.

Domes lēmums tiks nosūtīts firmai Waterland, un pēc tam pašvaldība gaidīs firmas atbildi, raksta Ziemeļlatvija.

Noslēgumam Smiltenē tuvojas Valkas ielas un autoceļa tilta pār Abula upi Valkas ielā rekonstrukcija, ziņo reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Vakar, 9. oktobrī, no Salaspils uz Smilteni tika atvests 15 metru garš, gājējiem paredzēts tilts, kas vēl ir jāsamontē un ko uzstādīs blakus rekonstruētajam tiltam Valkas ielā pār Abula upi.

Šodien objektā Valkas ielā paredzēts turpināt ieklāt asfalta virsējo kārtu. Iespējams, jau nākamajā nedēļā varētu atsākties satiksme pār rekonstruēto tiltu pār Abula upi.

Būvdarbus objektā Valkas ielā SIA 8CBR plāno pabeigt šomēnes vai novembra sākumā.

Šonedēļ Smiltenē uzsākta ātruma mērīšanas displeju uzstādīšana, kas sniegs brīdinājumu auto vadītājiem par ātruma pārsniegšanu. Ātruma mērīšanas rīki tiek uzstādīti, lai auto vadītājiem, iebraucot pilsētā, būtu iespēja kontrolēt un pārliecināties par braukšanas ātrumu, kā arī tie kalpos par atgādinājumu satiksmes noteikumu ievērošanai pilsētas teritorijā, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Ātruma mērīšanas displeji tiks uzstādīti trīs vietās. Virs visiem ātruma mērīšanas displejiem tiks uzstādīts papildu panelis ar uzrakstu «Jūsu ātrums».

Ātruma mērīšanas rādījumi būs informativi un kalpos par atgādinājumu ceļu satiksmes noteikumu (CSN) ievērošanai. Ātruma mērīšanas displejs braukšanas ātrumu uzrādīs divās krāsās – ja braukšanas ātrums nepārsniedz CSN atļauto braukšanas ātrumu pilsētas robežās, kas ir 50km/h, tad ar zaļu krāsu parādīsies tā brīža ātrums un smaidīga sejiņa.

Savukārt, ja ir pārsniegts CSN atļautais braukšanas ātrums, tad tā brīža braukšanas ātrums uz LED displeja būs ar sarkanu krāsu un bēdīgu sejiņu. Ātruma mērīšanas rīkus pilnībā plānots uzstādīt līdz 24.decembrim.

Smiltenē jau pirms gadu mijas durvis slēgusi kinozāle, kas atrodas Smiltenes pilsētas kultūras centrā, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Atbildīgais par kinoizrādēm Gunārs Liedags skaidrojis, ka kino izrāžu iespējas Smiltenē faktiski ir beigušās, jo «nav filmu, kas būtu pieejamas uz mūsu sadzīves atskaņotāja, izņemot tikai atsevišķas Krievijas filmas, ko mums te velti rādīt». Renovētā kinoteātra pastāvēšana ir nopietna problēma, uzsvēris G. Liedags.

«Kaut arī kinofilmas Smiltenē rāda kopš 2013. gada maija, vairāk par kinozāli šīs telpas nosaukt nevar. Daudzi jau zina, ka kinoindustrija pārdzīvojusi ievērojamas pārmaiņas. Kinolentes laikmets ir beidzies, tālab vairs neder vecā aparatūra, bet digitālais aprīkojums pagaidām vēl ir modes prece, kas daudz maksā, bet sniedz izcilas sajūtas kinozālē.

Pašmāju degvielas tirgotājs Virši-A divkāršojis nomas velosipēdu skaitu uzņēmuma degvielas uzpildes stacijās (DUS), kā arī palielinājis velo nomas punktu skaitu.

Šogad velosipēdu nomas punkti kopumā uzstādīti trijās Virši-A DUS – Smiltenē, Aizkrauklē un Aglonā. Uzņēmums norāda, ka lēmums par velo nomas piedāvājuma palielināšanu pieņemts lielā pieprasījuma dēļ.

Lielākais pieprasījums pēc Virši-A velosipēdu nomas esot brīvdienās, taču līdz ar jūlija sākumu, pieprasījumus pieaugot arī darba dienās. Velosipēdu nomas popularitāte skaidrojama ar to, ka arvien vairāk Latvijas iedzīvotāji priekšroku dod aktīvajam tūrismam, dodoties ceļā ar alternatīvu un ekonomiskāku pārvietošanās līdzekli – divriteni. Uzņēmuma DUS velosipēdi pērnās sezonas laikā kopumā iznomāti vairāk nekā 300 reizes.

Koksnes izstrādājumu ražošanā SIA Smiltene Impex, investējot vairāk nekā 3,3 milj. eiro, šķeldas vietā ražos zāģmateriālus, tādējādi paaugstinot savu konkurētspēju, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šogad tas varētu būt viens no lielākajiem investīciju projektiem meža nozarē,» secina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņaprāt, šī investīcija ir vērsta uz cīņu par milimetriem un sekundēm un ir apliecinājums tam, ka nozare balstās uz tehnoloģiju pārnesi un pielietojamo zinātni.

«Arvien pieaugošā konkurence noieta tirgos visus dzen uz priekšu – liek meklēt jaunus risinājumus, kas paaugstina efektivitāti, ražīgumu, vienlaikus ļauj vairot savu konkurētspēju,» investīciju projekta īstenošanas nozīmību skaidroja SIA Smiltene Impex valdes priekšsēdētājs Voldemārs Ciršs. Viņš uzsvēra, ka šāda vērienīga tehnoloģiskā pārapbruņošanās ir bijusi iespējama, pateicoties augstas pievienotās vērtības investīciju programmai, kurā tika pieteikts projekts nepilnu 2,5 milj. eiro apmērā, kas arī guva akceptu. Tādējādi uzņēmums saņems ES līdzfinansējumu nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro. V. Ciršs uzsvēra, ka minētā investīciju projekta īstenošana nebūtu bijusi iespējama bez DnB bankas kredīta un uzņēmuma Vācijas īpašnieka – Baltika Holzindustrie GmbH – īstenotās attīstības politikas daudzu gadu garumā. «Akcionāri visā uzņēmuma pastāvēšanas laikā – vairāk nekā 21 gada garumā – nekad nav izņēmuši dividendes, bet peļņu novirzījuši uzņēmuma attīstībai,» uzsvēra V. Ciršs.

Modernizējot atkritumu apsaimniekošanu, padarot estētiskāku un pievilcīgāku arī pilsētvidi, pēc Smiltenes novada pašvaldības ierosinājuma, SIA ZAAO (ZAAO) Smiltenē izbūvējusi trīs pazemes atkritumu konteineru laukumus daudzdzīvokļu māju rajonos - Smilšu ielā 4a, Rīgas ielā 8 un Abulas ielā 8, informē Smiltenes novada pašvaldības pārstāve Līga Hofmane.

«Ir ļoti patīkami, ka, gandrīz trīs gadus kopš pārrunu uzsākšanas, esam Smiltenē izveidojuši trīs pazemes atkritumu konteineru laukumus. Process bija ilgs un sarežģīts, jo pašvaldība vēlējās oriģinālu risinājumu, kā arī notika izmaiņas ar konteineru piegādātājiem, un pašvaldībai bija grūti izšķirties par vietu izvēli. Nākotnē ceram izveidot vēl vismaz divus šādus pazemes atkritumu konteineru laukumus,» atklāšanā teica Smiltenes novada domes priekšsēdētājs Gints Kukainis.

Līdz ar pazemes atkritumu konteineru laukumu izbūvi, iedzīvotājiem ir vairāki būtiski ieguvumi. Viena daļēji zem zemes ierakta konteinera ietilpība ir piecreiz lielāka nekā esošajiem 1,1 m3 konteineriem. Tikai viena trešdaļa no jaunā konteinera atrodas virszemē, bet divas trešdaļas - zem zemes. Jaunie konteineri ļauj ietaupīt vietu iekšpagalmos, tie ir jātukšo retāk, līdz ar to mazāk tiek noslogoti iekšpagalmu ceļi. Novērots, ka minēto konteineru laukumu izbūve, rosina māju iedzīvotājus vēl citiem pagalmu labiekārtošanas projektiem.

Pašmāju degvielas tirgotājs Virši-A, turpinot degvielas uzpildes staciju (DUS) tīklu modernizāciju atbilstoši jaunajai veikalu koncepcijai, modernizējis degvielas uzpildes staciju (DUS) Smiltene un šogad iecerējis modernizēt arī citus DUS Vidzemē, informē kompānijā.

Pēc iekštelpu rekonstrukcijas veikšanas, šobrīd DUS Smiltene ir viena no modernākajām Virši-A DUS Vidzemē.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs Jānis Riekstiņš skaidro, ka šogad plānots koncentrēties uz Vidzemes DUS modernizēšanu, jo šajā reģionā Virši-A vēsturiski ir visilgāk.

DUS Smiltene ir otrā pēc jaunās koncepcijas rekonstruētā Virši-A DUS. Vēl viena šāda stacija ir tikai Ventspilī.

Šogad Virši-A atzīmē 20 gadu jubileju darbībai Latvijas degvielas tirdzniecības nozarē. Šobrīd Virši-A tīklā ir 53 DUS, no kurām 49 ir pilna servisa, un tajā strādā 360 darbinieki visos Latvijas reģionos.

Pandēmijas laikā daudz tiek runāts par to, cik nozīmīgi ir eksportējošie uzņēmumi, par to, kāds atbalsts tiem būtu nepieciešams. Viss pareizi, bet jāņem arī vērā, ka ne visās jomās un ne visi uzņēmumi vispār var būt eksportējoši, ir ārkārtīgi daudz tādu, kuri pamatā vai pilnībā orientējas uz vietējo tirgu, daudzkārt pat ļoti lokālu.

Tiem izšķirīgi svarīga ir iekšējā tirgus kvalitāte, proti, tas, cik pirktspējīgs un daudzskaitlīgs ir vietējais patērētājs. Diemžēl šajā ziņā statistikas rādītāji nav no tiem, kas iepriecina. Var jau mums stāstīt par sazin kādu ekonomikas izaugsmi un arī par straujo vidējās algas kāpumu valstī, taču, kā beidzās ierobežojumi tirdzniecībai, tā bija redzams, ka visgarākās rindas ir pie lietoto apģērbu veikaliem, kas dīvainā kārtā daudzi saviesušies tieši Rīgas centrā, kur it kā vajadzētu būt dārgo zīmolu saloniem.

Tad nu varam ironizēt – vai labāk sabiedrības dzīves līmeni vērtēt pēc dārgo auto skaita pie lielveikaliem vai pēc rindās stāvošo daudzuma pēc humpalu precēm Rīgas centrā. Un varbūt pat varētu ieviest tādu kā nevienlīdzības indeksu, ko mēra pēc tā, cik tuvu valdības mājai ir lietoto apģērbu bodes kontrastā tam, cik daudz dārgu mašīnu koncentrējas pie iepirkšanās centriem galvaspilsētas perifērijā. Jā, protams, tas nerāda patieso ainu, jo ne visi tieši naudas trūkuma dēļ iepērkas lietotu apģērbu veikalos – gan jau ir arī daļa sabiedrības, kas varbūt var atļauties arī jaunu apģērbu, taču, kādu sev vien zināmu principu vadīti, izvēlas pirkt lietotu.

Rīgas Starptautiskās laikmetīgās mākslas biennāles ietvaros Mārtiņš Mielavs kopā ar mākslinieku Andri Eglīti bijušās tekstilrūpnīcas «Boļševička» teritorijā izveidojuši «Brick bar». Visbiežākie bāra apmeklētāji šobrīd ir mākslinieki, un tas būs atvērts tik ilgi, cik Latvijas laikapstākļi to ļaus.

«Jāatzīst, man bija doma, ka gribētos savu kafejnīcu nekurienē, ar neskaidriem noteikumiem un ārpus ierastā, bet es neteiktu, ka man bija mērķis šo ideju realizēt,» biznesa portālam db.lv atzīst M. Mielavs.

Bārs darbojas kopš maija. «Ja paliek auksts, tad nav vērts te sēdēt. Apmeklētāju skaits ir mazliet samazinājies. Skaidrs, ka jārīko pasākumi, jo šī vieta nav pa ceļam uz mājām. Mēs bijām pārliecināti, ka te vispār neviena nav, bet pēc skaļās atklāšanas nedēļas izrādījās, ka blakus ir dzīvojamā ēka un jārespektē kaimiņi. Taču tas ir labi, jo šī vieta nepaliks par dzertuvi,» stāsta M.Mielavs.

Viņš norāda, ka šī vieta ir ar citu uzstādījumu un demokrātiskām cenām. Bārs ir atvērts no trešdienas līdz sestdienai un papildu dzērieniem piedāvā arī dažādas sporta aktivitātes. Piemēram, galda tenisu, basketbolu, volejbolu, pludmales tenisu un mini futbolu. «Tā doma ir, lai šī vieta ir aktīva, dzīva un pašiem būtu interesanti. Viss inventārs šeit ir, lai cilvēki nāk un sporto,» aicina «Brick Bar» līdzīpašnieks.

Privātās medicīnas veiksmes stāsti līdzās valsts veselības aprūpes traģēdijām

Sabiedrībā plosās vēzis, sirdis sit greizi, sievietes mirst dzemdībās. Pie mums veselības aprūpes sistēmas dienišķā realitāte ir tādi nāves cēloņi, kas attīstītākās valstīs vairs nav problēmu saraksta augšgalā. Mūsu valsts medicīnas sistēma ir īpaša arī ar to, ka nomizo cilvēku finansiāli. Tāpēc slimnieki mēdz vai nu klusi nomirt vai meklēt mediķu palīdzību pēdējā brīdī, ja ne kapu zvaniem, tad ātrās medicīniskās palīdzības sirēnām skanot.

Valsts uzturētās sistēmas nepilnības, iespējams, varētu mēģināt kompensēt, pārbīdot proporciju starp publisko un privāto sektoru medicīnā par labu privātajam. Atceroties sajūtas, sēdot skolas zobārsta kabinetā un arī paša zobārsta ampluā ar mūsdienīgu zobārstniecības privātklīniku un tās persnālu, var labi izprast, kāpēc privātā medicīna ir spēcīgs arguments. Protams, nevajag aizmirst tādas jomas, kur valstij ir un būs priekšroka, tostarp terciārā veselības aprūpe ar sarežģītu gadījumu buķeti. Publiskajam sektoram būtu jādara tikai tas, ko privātais nesēj izdarīt labāk, DB iepriekš sacīja Veselības centra 4 valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds, kurš vada vienu no lielākajām privātajām ambulatorās medicīnas kompānijām Latvijā. Publiskais sektors ar naudu rīkojas bez tās atbildības, kāda valda privātbiznesā. Arī šī iemesla dēļ steigties sabiedrības kaklā uzkārt kārtējo nodokli vai obligātu maksājumu ir tāda pusakla rīcība, jo tā kārtējo reizi parāda, ka valsts vadītājus no tautas šķir pamatīga un arvien pieaugoša plaisa. Politiķu apspēlētie modeļi nav nekā vērti, jo runa visos gadījumos ir par vienu un to pašu – par izšķiršanos naudu meklēt valsts vai tautas kabatās.

Bijusī tekstilfabrika «Boļševička», kas atrodas Rīgā, Ganību dambī, ir «Rietumu Bankas» grupas kompānijas «Euro Textile Group» īpašums.

«Pašlaik ir plāni attīstīt šo teritoriju kā biroju centru, koncentrējoties uz IT kompāniju birojiem,» biznesa portālam db.lv pastāstīja Rietumu Bankas preses sekretāre Eleonora Gailiša.

Iecerētos plānus plašāk viņa nekomentē.

Nesen db.lv viesojās rūpnīcas teritorijā, kurā Mārtiņš Mielavs kopā ar mākslinieku Andri Eglīti izveidojuši bāru «Brick bar» un cer to saglabāt kā pastāvīgu projektu. M.Mielavs norādīja, ka, lai izmantotu šo teritoriju, noslēgts līgums ar īpašniekiem, paredzot bāram labvēlīgus noteikumus.

Par tālāko teritorijas attīstību M.Mielavs nav daudz domājis. «Ir dzirdēts, ka bija plānotas kopāstrādāšanas telpas, bet tas nav īstenojies. Jāsaprot, ka Rīga nav Berlīne vai Londona, kur pēc desmit dienām šāda vieta būtu pārbāzta līdz malām. Piemēram, Gruzijā šāda vieta ir pārvērsta par milzīgu hosteli, kurā biezie un hipsteri dzīvo kopā. Latvijā tā ir utopiska doma. Pirmkārt, mēs esam mazi, otrkārt, mēs esam diezgan savrupi. Te joprojām ir diezgan dzīvs padomju sistēmas gars. Visādās lietās – domāšanā, apģērbā, ik uz stūra. Latvijā ir pilns ar humpalu veikaliem, pusdienu piedāvājuma ēdnīcām. Nav ierasts bieži iet ārā. Es, protams, ceru, ka tas lēnām mainās, bet es teiktu, ka latviešu kopāstrādāšana ir utopija. Kāda kopāstrādāšana, ja ir pilns ar ofisa telpām, kur vari viens sēdēt. Es nesaprotu, kāpēc būvē visus tos kvartālus un kam tie ir vajadzīgi,» savu viedokli pauda «Brick Bar» līdzīpašnieks.

Rīgā dzīvojošajiem joprojām jārēķinās ar lielāku dzīves dārdzību nekā Igaunijas un Lietuvas galvaspilsētu iedzīvotājiem, liecina Swedbank Finanšu institūta Baltijas valstīs veiktais pētījums.

Šogad par pārtiku, mājokli un transportu Rīgas ģimenēm jāatvēl 764 eiro mēnesī, Tallinā – 709 eiro mēnesī, bet Viļņā – 630 eiro mēnesī. Lielākais klupšanas akmens rīdzinieku ikdienā ir pieaugošie izdevumi par mājokli (kamēr kaimiņu galvaspilsētās tie mazinājušies), augstākās sabiedriskā transporta izmaksas un zemākie vidējie ienākumi pēc nodokļu nomaksas un ģimenes valsts pabalstu saņemšanas.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo gadu laikā ir palielinājušies, kaut arī šis pieaugums ir bijis atšķirīgs. Kopš 2018. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga. Pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums vērojams Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par vairāk nekā trešo daļu jeb par 38% lielāka.

Iedzīvotāju ienākumi visās trīs Baltijas valstu galvaspilsētās pēdējo trīs gadu laikā ir palielinājušies - kopš 2021. gada gan Rīgā, gan Viļņā un Tallinā ievērojami augusi vidējā darba alga, tomēr šis pieaugums nav bijis vienmērīgs, norāda Swedbank.

Vērtējot ienākumus pēc nodokļu nomaksas un pieņemot, ka ģimenē ir divi bērni un abi vecāki pelna vidējo algu galvaspilsētā, visbūtiskākais kāpums pēdējo trīs gadu laikā bijis Viļņā – tur alga “uz rokas” kļuvusi par 42% lielāka. Tikmēr Rīgā attiecīgs neto algas pieaugums ar diviem reģistrētiem apgādājamajiem bijis 29%, bet Tallinā tas bijis vismērenākais – 24%. Taču kopumā Rīgas ģimenēm joprojām jārēķinās ar zemākajiem vidējiem ienākumiem Baltijas galvaspilsētu vidū, vienlaikus sadzīvojot ne ar tām zemākajām izmaksām.

Ģimenes rīcībā esošos ienākumus ietekmē ne vien alga “uz rokas”, bet arī pabalsts par bērniem, kas katrā valstī tiek piešķirts vecākiem. Arī šajā jomā Lietuva saglabā līdera pozīciju Baltijā – tur ikmēneša pabalsts par diviem bērniem ir 192 eiro, Igaunijā 160 eiro, bet Latvijā 100 eiro. Tiesa gan, Lietuvā šis pabalsts pilnībā aizstāj iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu par apgādājamo, kas Latvijā strādājošajiem tiek piemērots ikmēneša ietvaros pie algas izmaksas un Igaunijā reizi gadā kā pārmaksātā nodokļa atmaksa pēc gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas. Rezultātā ienākumu apmērs, kas paliek ģimenes rīcībā pēc ģimenes valsts pabalsta saņemšanas un darbaspēka nodokļu nomaksas, Tallinā, Viļņā un Rīgā būtiski atšķiras – attiecīgi 3576 eiro, 3127 eiro un 2655 eiro.

Pērnā gada 4.ceturksnī laika posms, kas mājsaimniecībai nepieciešams, lai sakrātu līdzekļus pirmajai iemaksai mājokļa iegādei, Rīgā samazinājās par gandrīz nedēļu un sasniedza 24,9 mēnešus, liecina Swedbank Mājokļu pieejamības (MPI) indekss.

Tallinā tas palika nemainīgs un bija 25,4 mēneši, bet Viļņā palielinājās par mēnesi – līdz 34,4 mēnešiem.

Rīgā standarta mājsaimniecībai kredīta apkalpošanai šī gada 4.ceturksnī bija jāspēj novirzīt 169 eiro mēnesī, kas nepārsniegtu 30% no mājsaimniecības ikmēneša pēcnodokļu ienākumiem. Savukārt Tallinā un Viļņā šī summa būtu 262 un 207 eiro.

Rīgā pērn 4.ceturksnī turpināja uzlaboties un bija augstākais Baltijas valstu galvaspilsētu vidū jau otro ceturksni pēc kārtas. Rīga pārņēmusi līderpozīciju no Tallinas, kur MPI pērn pasliktinājās. Tallinas mājokļu tirgus kļūst arvien karstāks – mājokļu cenas 4.ceturksnī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, pieauga par 18%, divkārt pārspējot straujo algu kāpumu. Turpretī Rīgā pērn vidējā neto alga auga straujāk par mājokļu cenām, tādējādi uzlabojot mājokļu pieejamību.

Starptautiskā lidosta Rīga šā gada aprīlī bijusi viena no piecām straujāk augošajām lidostām Eiropā lidostu grupā ar 5 - 10 miljoniem apkalpoto pasažieru, liecina jaunākais Starptautiskās Lidostu padomes (Airport Council International, ACI) gaisa satiksmes ziņojums.

Pasažieru skaitam pieaugot par 16,3%, lidosta «Rīga» aprīlī ierindojusies piektajā vietā Eiropas straujāk augošo lidostu TOP 5, atpaliekot vien no tādiem atpūtas un tūrisma galamērķiem kā Neapole, Seviļa, Krakova un Valensija. Rīgas lidosta ir arī ceturtā straujāk augošā Eiropas galvaspilsētu lidosta un viena no 11 galvaspilsētu lidostām, kurās pasažieru skaits aprīlī audzis par divciparu skaitli, norādīts ziņojumā.

Pasažieru skaita pieaugums lidostā «Rīga» turpinājies arī maijā - gada piektajā mēnesī lidostā apkalpoti 636 tūkstoši pasažieru, kas ir par 20,5% vairāk nekā pagājušā gada maijā. Kopumā 2018.gadā lidostā «Rīga» apkalpoti jau 2,56 miljoni pasažieru - par 19% vairāk nekā gadu iepriekš, informē lidostā.

Lielākie tēriņi pamatizdevumu segšanai ir rīdziniekiem, liecina Swedbank Privātpersonu finanšu institūta veiktais Baltijas galvaspilsētu mājsaimniecību izdevumu salīdzinājums.

Četru cilvēku ģimene, kas dzīvo sev piederošā 70 m2 dzīvoklī padomju laikā celtā daudzdzīvokļu mājā, par pārtiku, mājokli un transportu Rīgā tērē 47%, Viļņā 44%, bet Tallinā tikai 29% no mājsaimniecības rīcībā esošiem ienākumiem, secināts Baltijas mājsaimniecību galveno izdevumu apsekojumā, ko veic Swedbank Privātpersonu finanšu institūti Baltijas valstīs.

Pēc institūta aplēsēm, četru cilvēku ģimene ar tipisku patēriņa modeli pārtikai, mājoklim un sabiedriskajam transportam Rīgā iztērē ap 587 eiro mēnesī. Viļņā šī summa veido ap 518 eiro un Tallinā ap 519 eiro.

Vienlaikus ģimenes rīcībā esošie ienākumi Tallinā 2013.gadā sasniedza 1785 eiro mēnesī, kas ir gandrīz par 600 eiro vairāk nekā Viļņā un par 538 eiro vairāk nekā Rīgā. Pateicoties ienākumu atšķirībai Tallinas ģimenēm pēc pamatvajadzību apmierināšanas citiem tēriņiem pāri paliek 71% ienākumu jeb1266 eiro, kamēr Rīgā 53% jeb 660 eiro un Viļņā 56% jeb 670 eiro.