Būve

Smiltenes centru grib pārveidot par Eiropas mazpilsētai raksturīgu

Dienas Bizness, 26.09.2017

Jaunākais izdevums

Smiltenes novada pašvaldība plāno vērienīgu pilsētas centra pārbūvi, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

«Šobrīd Smiltenes centrs ir diezgan nesakārtots ar plašu brauktuvi, kas nav īpaši piemērots mazpilsētai, un te ir daudz stāvvietu, kas tiek aizņemtas visu dienu. Tātad tiem, kas atbrauc no laukiem vai vienkārši iepirkties, nav iespējams atstāt mašīnu centrā un aiziet uz veikalu pēc kārotajām precēm vai saņemt nepieciešamo pakalpojumu, jo kāds strāvlaukumu jau ir aizņēmis. Manuprāt, laukumam jākļūst vairāk mazpilsētai raksturīgam ar mazāku brauktuvi, ar lielāku zaļumu daudzumu. Projektā mēs paredzam zaļas stāvvietas (starp stāvvietām iestādīti koki), tādā veidā tiek nodrošināta paēna vasaras laikā. Būs patīkamāk atstāt mašīnu vēsākā vietā. Mēs paredzam zaļo aleju Daugavas ielā, kas piedos savu šarmu. Pašlaik visa Daugavas iela ir noasfaltēta un nevajadzīgi liela vieta atvēlēta pašai brauktuvei. Kas attiecas uz šo daļu pie autoostas, to mēs vēl apspriežam. Projekts paredz dažādus risinājumus, bet viss būs atkarīgs no tā, ko izvēlēsies Smiltenes iedzīvotāji. Tad arī veidosim detalizētāku plānu,» informējusi ainavu arhitekte Alise Zālīte.

Smiltenes novada domes Saimnieciskās darbības nodaļas vadītāja Ilze Sausā stāsta: «Galvenais, gribam saņemt informāciju, vai cilvēki ir gatavi autoostas pārcelšanai ārpus pilsētas paša centra, to izvietojot tranzīta ielas malā. Arī tas skaitās Baznīcas laukums, bet tomēr neatrodas pilsētas sirdī.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Par Smiltenes piens kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru

LETA, 24.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļām padziļinātu interesi izrādīja apmēram 50 investoru, kas ir daudz, intervijā atzina uzņēmumu iegādes un apvienošanas darījumu konsultanta «Oaklins M&A Baltics» izpilddirektore Anna Aile.

Viņa teica, ka «Smiltenes piena» iepriekšējo lielāko īpašnieku kapitāldaļas izpirka Armanda Kovaldina uzņēmums ar Igaunijas fonda BPM palīdzību. Pārdošanas process piesaistīja gan ārvalstu, gan vietējo investoru interesi.

«Darījuma laikā mēs apzinājām ap 200 investoru no visas pasaules, no kuriem padziļinātu interesi izrādīja ap 50 investoriem. Fokuss bija uz Baltijas, Skandināvijas un Rietumeiropas spēlētājiem. Lielākā interese bija no Itālijas, Francijas, Vācijas un Baltijas stratēģiskajiem un finanšu investoriem,» sacīja Aile.

Pēc viņas sacītā, «Smiltenes piena» fokuss ir uz siera ražošanu, un tādēļ par kompāniju bija interese diezgan daudziem uzņēmumiem, kuri specializējas līdzīgā nišā. Taču tieši starptautiskajiem investoriem galvenā interese bija par ieiešanu Baltijas tirgū. Daudzi nozares spēlētāji paviesojās arī abās «Smiltenes piena» ražotnēs un atzinīgi novērtēja produktus un darba efektivitāti, kas bija labs atzinums tādam vietēja mēroga uzņēmumam, kāds ir «Smiltenes piens».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Smiltenes piena lielākie īpašnieki plāno pārdot kompānijas akcijas

LETA, 09.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmuma AS «Smiltenes piens» divi lielākie īpašnieki - Gita Mūrniece un Ģirts Strads - plāno pārdot viņiem piederošās uzņēmuma akcijas, apstiprināja Mūrniece.

«Akciju kustība sekos, bet pagaidām darījums nav noslēdzies,» teica Mūrniece, vienlaikus piebilstot, ka sarunas par viņai un Stradam piederošo akciju pārdošanu ir tuvu noslēgumam.

Mūrniece atklāja, ka jau vairākus gadus saņem dažādus «Smiltenes piena» akciju pirkšanas piedāvājumus, taču līdz šim «kā tāda izvēlīga līgava viņus atraidīju». Patlaban esot uzradies pircējs, kurš atbilst akciju pārdošanas nosacījumiem, taču plašāku informāciju viņa nesniedza.

Vienlaikus Mūrniece skaidroja, ka kompānijas akcijas ir iecerējusi pārdot, jo šogad 15.oktobrī vēlas doties pensijā.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka «Smiltenes piena» pircējs, visticamāk, varētu būt Armandam Kovaldinam piederoša SIA «AS900», kas reģistrēta šogad 26.jūnijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstādes uzņēmums AS "Smiltenes piens" pagājušajā gadā strādāja ar 21,156 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 5,5% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 1,9% un bija 1,296 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka 2020.gadā patērētājiem tiks piedāvāti jauni produkti, tika paplašināts ražoto sieru klāsts un sākta bioloģiskā piena pārstrāde, sākotnēji produktus ražojot eksporta tirgiem. Vienlaikus izstrādāti produkti jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu vēlmes.

Gada pārskatā norādīts, ka "Smiltenes piens" pērn Latvijas tirgū realizēja produkciju 19,584 miljonu eiro vērtībā, kas ir par 4,4% vairāk nekā gadu iepriekš, trešajās valstīs realizēta produkcija 1,165 miljonu eiro vērtībā, kas ir kāpums par 39,4%, savukārt pārējās Eiropas Savienības valstīs realizēts par 12,6% mazāk - 406 525 eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Smiltenes vidusskolā konstatētā zarnu infekcija, visticamāk, ir norovīruss, un saslimušo skaits līdz šodienai pieaudzis līdz 61 bērnam, informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Viņa gan uzsvēra, ka epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās. Visi saslimušie ārstējas ambulatori un saslimšana norit ģimenes ārstu uzraudzībā.

Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudē konstatējis, ka ēdienu skolas un arī bērnudārza audzēkņiem gatavoja skolas virtuvē, turklāt tajā konstatēti vairāki vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumi, tostarp, dezinfekcijas un tīrīšanas pasākumu realizācijā, personāla higiēnā - roku mazgāšanā.

Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina informēja, ka skolēnu ēdināšanas pakalpojumus skolā esošajā virtuvē nodrošina SIA Draugs-SD. Šo informāciju apstiprināja arī PVD. Aģentūrai LETA patlaban nav izdevies sazināties ar Draugs-SD vadību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmumam AS «Smiltenes piens» mainījušies īpašnieki - par uzņēmuma patieso labuma guvēju kļuvis Armands Kovaldins, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Līdz šim uzņēmuma patiesie labuma guvēji caur SIA «2 GMS Investīcijas», kam piederēja 96,3% AS «Smiltenes piens» akciju (pārējie 3,7% AS «Smiltenes piens» akciju piederēja 40 privātpersonām), bija ilggadējā uzņēmuma vadītāja un padomes priekšsēdētāja Gita Mūrniece un padomes priekšsēdētāja vietnieks Ģirts Strads.

Izmaiņas ierakstītas komercreģistrā 16.augustā.

Līdz ar īpašnieku maiņu mainīta AS «Smiltenes piens» padome - līdzšinējie akcionāri Gita Mūrniece un Ģirts Strads to atstājuši.

Par uzņēmuma jauno padomes priekšsēdētāju iecelts Armands Kovaldins, savukārt par padomes priekšsēdētāja vietnieku kļuvis Kaspars Freimanis.

Līdzšinējais AS «Smiltenes piens» padomes loceklis Egils Mūrnieks pārapstiprināts amatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS "Smiltenes Piens" pastāvīgi strādā pie savas piena zonas paplašināšanas, uzlabojot sadarbību ar esošajiem piena piegādātājiem un piesaistot jaunus, kā arī cenšas palielināt sadarbību ar rūpnieciskajiem izejvielu piegādātājiem un industriālajiem produktu pircējiem.

Pērn uzņēmums uzsācis iebiezināto sūkalu ražošanu un pārdošanu, kā arī patērētājiem piedāvājis vairākus jaunus produktus, piemēram, biezpiena torti ar avenēm, persiku – auzu smūtiju, Piena spēku ar kafijas – ruma, kā arī zaļo ābolu garšu u.c. produktus. Kā norādīts AS "Smiltenes Piens" iesniegtajā vadības ziņojumā, izstrādāti jauni produkti arī speciāli jauniem eksporta tirgiem, ņemot vērā klientu intereses.

AS "Smiltenes Piens" pamatdarbībā galvenais akcents tiek likts uz siera ražošanu. Tāpēc 2019.gadā par 5% palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms, par 5% audzis arī puscieto sieru ražošanas apjoms, savukārt biezpiena desertu apjoms, salīdzinot ar 2018.gadu, palielinājies par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Smiltenes piens modernizācijā plāno ieguldīt gandrīz miljonu eiro

LETA, 01.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Smiltenes piens» plāno ieguldīt gandrīz miljonu eiro tehnoloģiskajā aprīkojumā, liecina Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Kompānijas tehniskais direktors Normunds Liniņš aģentūrai LETA sacīja, ka «Smiltenes piens» plāno panākt pēc iespējas lietderīgāku darba laika izmantošanu, kā arī automatizēt atsevišķus ražošanas procesus, kur iepriekš bija nepieciešams cilvēku roku darbs, lai attiecīgie darbinieki varētu pievērsties darbiem, kuru tehnoloģijas vēl nav izmantojamas.

Tāpat viņš piebilda, ka investīciju projektā plānots nedaudz palielināt ražošanas jaudas.

Informācija Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā liecina, ka «Smiltenes piens» plāno iegādāties un uzstādīt divas jaunas tvaika katlu mājas ar nepieciešamo papildu aprīkojumu par attiecīgi 300 000 eiro un 200 000 eiro. Tāpat kompānija plāno iegādāties automātisko divjoslu rotējošo trauciņu pildīšanas iekārtu par 250 000 eiro un divas siera bloku vakuumēšanas iekārtas - katru par 100 000 eiro. Pretendenti piedāvājumus var iesniegt līdz šā gada 15.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piena pārstrādes uzņēmums AS «Smiltenes piens», kurš pēdējos trīs gadus stabili kāpinājis savu apgrozījumu, arī šogad plāno palielināt uzņēmuma neto apgrozījumu par 6%, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

2018. gadā AS «Smiltenes piens» strādāja ar neto apgrozījumu 19,069 miljonu eiro apmērā, kas bija par 6,7% jeb 1,199 miljonu eiro vairāk nekā 2017. gadā. Uzņēmuma tīrās peļņas pieauguma temps pērn bija atbilstošs apgrozījuma pieaugumam – uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas bija 870 tūkstoši eiro, kas bija par 6,3% jeb 52 tūkstošiem eiro vairāk nekā 2017. gadā.

AS «Smiltenes piens» pamatdarbībā galvenais uzsvars tiek likts uz siera ražošanu. Pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2017. gadu, svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms pieaudzis par 36%, puscieto sieru ražošanas apjoms palielinājies par 13% un biezpiena ražošanas apjoms pieaudzis par 20%, sacīts uzņēmuma iesniegtajā gada pārskatā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Puķu dobē stāda kartupeļus, baro mazpilsētu ar mākslu, provocē vietējos iedzīvotājus, raksta par cūku bērēm, atgriež Latvijā mājas alus darīšanas tradīcijas, organizē Āboļošanas festivālus, māca atjaunot koka ēkas.

Šie ir tikai daži no raksturojošiem virzieniem, kuros starpnozaru mākslas grupa Serde no Aizputes 16 gadu laikā sevi pieteikusi. Kopš darbības sākuma 2002. gadā starpnozaru mākslas grupa Serde spējusi mazpilsētai piesaistīt aptuveni pusmiljonu eiro. Tas ir finansējums, kas iegūts projektu īstenošanai. Šai summai klāt būtu jāskaita nauda, ko Latvijas un ārvalstu mākslinieki un amatnieki izdod, vasarā dzīvojot rezidenču centrā.

Ja Serde taptu šodien, tad vietai, visticamāk, tiktu piešķirts nosaukums kopstrādes telpa. 2002. gadā kopstrādes telpu jēdziens vēl bija nākotnes lieta, tāpēc Signe un Uģis Puceni Serdē notiekošo cilvēku pulcēšanu nosauca par rezidenci. Vēl vietai piestāvētu nosaukums radošais kvartāls, jo Serdes saimnieki parāda virzienu un dod iespēju satikties gan profesionāļiem, gan ar mākslu un kultūru nesaistītiem cilvēkiem. Jau 16 gadus ik vasaru Serde atdzīvina mazpilsētu un rada notikumus, kas atbalsojas un rod turpinājumu citu idejās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Smiltenes un Beverīnas novadiem veidos jaunu vizuālo identitāti

Zane Atlāce - Bistere, 04.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veicinātu Smiltenes un Beverīnas novadu uzņēmējdarbības un tūrisma attīstību, investīciju piesaisti, kā arī uzlabotu to atpazīstamību Latvijas un starptautiskā mērogā, tiem šogad tiks izstrādāta jauna vizuālā identitāte un zīmolvedības un mārketinga komunikācijas stratēģija.

Tiesības to izstrādāt saskaņā ar iepirkuma rezultātiem ieguvusi reklāmas aģentūra Bounce.

Pašvaldībām ir svarīgi novada unikālās vērtības apzināt, pozicionēt un efektīvi komunicēt atbilstoši mūsdienu tendencēm. «Novadiem jāspēj būt konkurētspējīgiem, palielinot iedzīvotāju lojalitāti, piesaistot viesus un investorus, tāpēc apsveicami, ka pašvaldības izmanto savas iespējas un piesaista līdzfinansējumu, lai strādātu pie sava tēla veidošanas,» uzskata Bounce vadītājs Eduards Dubovickis.

Smiltenes un Beverīnas novadi var lepoties ar tūrisma apskates objektiem, kultūrvēsturisko mantojumu, ainavisko dabu un vietējiem uzņēmumiem – piemēram, vienu no reģionā vadošajiem piena produktu ražotājiem Smiltenes Piens, ceļu un tiltu būves uzņēmumu 8 CBR, mēbeļu ražošanas uzņēmumu Cosybed, Brenguļu alus darītavu, bērnu mēbeļu ražotāju Troll Smiltene, mazumtirdzniecības uzņēmumu Firma Madara 89 u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

23. janvārī jau piekto reizi tiks pasniegti apbalvojumi "Gada investors" par 2019. gada Latvijas sekmīgākajām privāto investoru un uzņēmumu sektora investīcijām.

Uz balvu septiņās kategorijās šogad pretendē 18 investori, investoru apvienības un darījumu konsultanti.

"2019. gadā LatBAN biedri, privātie investori un investoru sindikāti kopumā 20 jaunuzņēmumos un projektos ieguldījuši vairāk nekā miljonu eiro. Paralēli privātajām investīcijām biznesa eņģeļi palīdzējuši vairāk nekā 80 uzņēmējiem ar biznesa vadības konsultācijām un mentoringu, lai noteiktu pareizo kursu ilgtermiņa attīstībai," stāsta Jānis Rancāns, LatBAN valdes priekšsēdētājs.

Uz balvu "Gada investīcija" privāto investoru sektorā par investīcijas apjomu un perspektīvāko nākotnes prognozi pretendē:

- Kārlis Babulis un Jānis Grīnbergs par investīciju 20 000 eiro apjomā uzņēmumā "Fertilizer Group". Investori ir palīdzējuši arī piesaistīt četru miljonu eiro kredītlīniju no ASV fonda "Exworks Capital Fund I".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajā pārtikas nozares izstādē "Riga Food 2021" apbalvoti labākie piena produkti, kuru ražotāji šogad ir AS "Smiltenes piens", AS "Limbažu siers", AS "Tukuma piens", AS "Krāslavas piens" un AS "Rīgas piena kombināts", informē pasākuma organizatori.

Konkurss notika vairākās kategorijās - "Nogatavinātie sieri", "Saldkrējuma/skābkrējuma sviests", "2020./2021.gada jaunais piena produkts", "Bioloģiskā piena produkts" un "Piena produkta iepakojums".

Bioloģiskā piena produktu konkursā 1. vieta un starptautiskās izstādes "Riga Food 2021" zelta medaļa piešķirta "Smiltenes piena" ražotajam "BIO Holandes sieram" (45%), kura meistare ir Vita Puriņa. Otro vietu un sudraba medaļu saņēma "Tukuma piena" ražotais "Eko jogurts bez piedevām" un tā meistare Sandra Firleja, bet 3. vietu un bronzas medaļu ieguva AS "Talsu piensaimnieka" ražotais Talsu pilnpiena biezpiens (9%) un meistari Dina Zazīte un Mārtiņš Raksa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašvaldībām tieši vai pastarpināti pieder daļas vairāk nekā 300 uzņēmumos

Db.lv, 10.05.2021

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogrē bijušo sūkņu staciju plānots pārveidot par zinātnisko centru "Ogres vārti", liecina Ogres novada domes lēmums.

Ogres novada domes sēdē deputāti apstiprināja lokālplānojumu zemes vienībai Rīgas ielā, 45, Ogrē, grozot Ogres novada teritorijas plānojumu 2012.-2024.gadam un tādējādi nodrošinot tālāku projekta virzību saistībā ar zinātniskā centra "Ogres vārti" izveidi bijušās sūkņu stacijas vietā.

Bijušo sūkņu staciju Rīgas ielā 45 plānots pārveidot par jaunu tūrisma un izziņas infrastruktūras objektu. Ogres novada domes priekšsēdētājs Egils Helmanis (NA) jau vairākkārtīgi ir paudis cerību, ka zinātniskā centra izveide būs unikāls projekts, kas piesaistīs ne vien vietējos iedzīvotājus, bet arī pilsētas viesus.

Nekustamais īpašums atrodas Daugavas krastā pie Daugavpils šosejas, pie robežas ar Ikšķili. Vieta ir uzskatāma par Ogres vārtiem, jo tā ir pirmā ēka, ko redz, iebraucot pa autoceļu Ogrē. Tā būs pirmā satikšanās ar Ogri, reprezentējot pilsētu kā modernu novada administratīvo centru, kas izmanto mūsdienu tehnoloģijas. Zinātniskajā centrā būs izvietotas dažādas digitālās ekspozīcijas, kur bērni un jaunieši varēs izglītoties un paplašināt savas zināšanas. Ēkā atradīsies planetārijs, muzejs un citi vērtīgi izziņas objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Alūksnes viduslaiku pilī atjaunots Dienvidu tornis

Zane Atlāce - Bistere, 17.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alūksnes ezera lielākajā salā - Pilssalā ir noslēgusies Livonijas ordeņa Marienburgas (Alūksnes) viduslaiku pils Dienvidu torņa pārbūve.

16. gs. 2. pusē celtā un priekšpils dienvidu stūrī izvietotā, ugunsieročiem piemērotā torņa apjoms un jumts rekonstruēts pēc 17. gs. zīmējuma.

Livonijas ordeņa pils būvniecība Marienburgā jeb Alūksnē uzsākta 1342. gadā, bet Ziemeļu kara laikā 1702. gadā tā tika sagrauta. Projekta autoru SIA "Arhitektoniskās izpētes grupa" atbildīgais objekta autoruzraugs, arhitekts Artūrs Lapiņš uzsver, ka iecere atjaunot Dienvidu torni kā pabeigtu un pastāvīgi darboties spējīgu ēku veidojās 2015. gadā pils attīstības meta izstrādes laikā, un norāda, ka torņa apjoma, tai skaitā jumta, atjaunošana ir būtiska Livonijas ordeņa pils tēla atjaunošanas procesā.

Torņa un tā apkārtnes arheoloģiskās izpētes laikā, ko vadīja SIA "ARCHEO" arheologs Uldis Kalējs, paveikti ievērojami darbi - attīrīta pagalma puses siena, atsegta logaila, ieejas durvis tornī un kāpnes, kā arī atrakts pagrabstāvs. Tornī konstatēti vairāki deguma slāņi, iegruvušu pārsegumu fragmenti, kā arī māla izolācijas slānis, kas varētu būt kalpojis zemes stāva telpu aizsardzībai pret ūdens līmeņa celšanos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Smiltenes piens 2017. gadu pabeidzis ar 17,87 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 7,6 % vairāk nekā gadu iepriekš.

Uzņēmuma vadības ziņojums liecina, ka gads noslēdzies ar 818,5 tūkstošu eiro peļņu. Pārskata gadā iepirktas 31,48 tūkstoši tonnu piena, vājpiena un krējuma, kas ir par 13 % mazāk, nekā gadu iepriekš. Iepirktā piena vidējā cena bijusi 41 % augstāka, nekā 2016. gadā. Pagājušajā gadā ievērojami palielinājies svaigo un pasta filata sieru ražošanas apjoms – par 12 % pret 2016. gadu un biezpiena desertu ražošanas un realizācijas apjoms par 1 % pret 2016. gadu.

Smiltenes piens agrāk nozīmīgu daļu saražotā eksportēja uz Krieviju, bet kopš embargo ieviešanas pašlaik galvenās eksports valstis ir Izraēla, Moldova, Igaunija, Lietuva, Polija un citas valstis. Uzņēmuma vadības ziņojumā par pagājušo gadu teikts, ka sabiedrības pamatdarbībā galvenais akcents likts uz siera ražošanu. Šogad a/s Smiltenes siers plāno apgrozījumu palielināt par 4 %, tostarp palielinot apgrozījumu tieši svaigo sieru, pasta filata sieru grupai un biezpiena desertiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā datu centru un mākoņpakalpojumu tirgus straujo attīstību, tehnoloģiju un izklaides uzņēmums Tet atklāj jaunāko, jau sesto datu centru, tā būvniecībā investējot 1,4 miljonus eiro un paplašinot datu centru jaudas par vēl 60 statnēm.

Pēdējo gadu laikā strauji pieaug datu centru pakalpojumu pieprasījums, turklāt tirgus prognozes liecina par šīs tendences saglabāšanos arī nākotnē. Vairāk nekā 20% no Latvijas uzņēmumiem, kuri šobrīd vēl neizmanto datu centru pakalpojumus, plāno to sākt darīt , savukārt saskaņā ar Gartner prognozēm pieprasītākie mākoņpakalpojumi pasaulē IaaS (Infrastructure as a Service) šogad augs par 27%.

Pašlaik Tet eksportē 75% no datu centru pakalpojumiem un tuvākajos gados plāno audzēt datu centra biznesa apgrozījumu par vidēji 15% gadā.

"Pēdējo 10 gadu laikā IKT ir kļuvusi par vienu no Latvijas TOP eksporta nozarēm, un tā arī ir viena no visstraujāk augošajām Latvijā. Tāpat nemitīgi attīstās datu centru pakalpojumu joma, par ko liecina arī mākoņpakalpojumu lietošanas pieaugums Latvijas uzņēmēju vidū – kopš 2018. gada tas ir pieaudzis divas reizes – un šobrīd jau 45% uzņēmumu izmanto mākoņpakalpojumus," saka Tet izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Uldis Tatarčuks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar jaunā "SĀGA" tirdzniecības centra atvēršanu rudenī tiks izveidotas ap 500 jaunas darba vietas, kas kopā ar blakus esošo "IKEA" tirdzniecību centru veidos jaunu darījumu centru Rīgā.

Jaunā centra attīstībā plānots ieguldīt aptuveni 68 miljonu eiro lielas investīcijas.

"Neskatoties uz pandēmijas radītajiem riskiem, mēs kā investori un attīstītāji pieņēmām lēmumu turpināt projektu iepriekš noteiktajā laika grafikā un apjomā. Šis, līdzīgi kā citi lieli investīciju projekti Latvijā, šobrīd silda ekonomiku un jau būvniecības stadijā nodrošina darbavietas un saimniecisko apriti daudziem lieliem un maziem uzņēmumiem. Tomēr pēc atvēršanas rudenī tam būs vēl lielāka pozitīva ietekme uz vietējo ekonomiku, pateicoties atvērto veikalu, biroju, sporta un veselības klasteru, restorānu halles, pirmsskolas iestādes radītajām darbavietām un papildu nomaksātajiem nodokļiem valsts budžetā," lēš SIA "VPH Latvia" direktors Juris Barkāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pēc Deglava tilta slēgšanas, Rīgas satiksme mudina izmantot sabiedrisko transportu

Lelde Petrāne, 25.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā to, ka šodien no plkst. 5.00 Valsts policija ir slēgusi A. Deglava pārvadu, «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus atturēties no iebraukšanas pilsētas centrālajā daļā ar saviem transportlīdzekļiem un aktīvi izmantot sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus spēkratus autobusu, trolejbusu un tramvaju galapunktu tuvumā.

«Rīgas satiksme» aicina izmantot iespēju atstāt savus transportlīdzekļus lielveikalu autostāvvietās pie pilsētas robežām, kur šāda iespēja tiek piedāvāta un atbilst šo uzņēmumu politikai, t. i., netiek prasīta maksa par ilgstošāku stāvēšanu, ja no šīm vietām ir iespēja pārsēsties uz Rīgas sabiedrisko transportu. «Rīgas satiksme» arī aicina izmantot AS «Pasažieru vilciens» piedāvātos pakalpojums, lai nokļūtu pilsētas centrā. Vienlaikus «Rīgas satiksme» aicina autovadītājus ievērot ceļu satiksmes noteikumus un atgādina, ka apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpšanas gadījumā personai var piemērot administratīvo sodu, bet, pārkāpjot privāto autostāvvietu noteikumus, – to operatoru noteiktos līgumsodus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gada laikā, turpinot pārmaiņu ieviešanu un īstenojot bankas stratēģiskās prioritātes, tostarp darbu pie digitalizācijas un klientu apkalpošanas uzlabošanas, Luminor īstenos klientu apkalpošanas centru tīkla transformāciju, informē bankas pārstāvji.

Klientu apkalpošanas centru tīkla transformācijas ietvaros tiek pārskatīts klientu apkalpošanas modelis, kā arī veikta atsevišķu klientu apkalpošanas centru apvienošana, vienlaicīgi stiprinot bankas digitālo pakalpojumu piedāvājumu. Pārmaiņas klientu apkalpošanas centru tīklā atbalstīs Luminor centienus izveidot jaunu klientu apkalpošanas standartu, galvenokārt koncentrējoties uz klientu konsultācijām ar pievienoto vērtību. Vienlaikus banka nodrošinās, ka ikviens klients varēs saņemt visu nepieciešamo atbalstu līdz brīdim, kad tas patstāvīgi sāks izmantot ikdienas finanšu pakalpojumus digitālajā vidē.

«Sekojot vispārējām digitalizācijas tendencēm nozarē, banku klientu apkalpošanas centru loma turpina mainīties. Mēs jau novērojam mazāk apmeklētāju klientu apkalpošanas centros, un arvien vairām mūsu klientu izvēlas ērtību, ko sniedz internetbanka un mobilā banka. Pagājušajā gadā jau 85% Luminor klientu Baltijā ikdienā izmantoja attālinātos kanālus savām ikdienas finanšu operācijām,» skaidro Kerli Gabrilovica, Luminor Retail banking vadītāja Baltijā / Luminor filiāles vadītāja Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

DEAC izveidojis virtuālos datu centrus Frankfurtē un Maskavā

Rūta Lapiņa, 05.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto datu centru operators DEAC 2018. gadu iesācis ar strauju paplašināšanos eksporta tirgos Vācijā un Krievijā. Līdz ar uzņēmuma virtuālo jaudu paplašināšanu ir atklāti divi jauni virtuālie datu centri Frankfurtē un Maskavā, kas nodrošina ātru datu apmaiņu un ar zemu aizturi savieno Latviju ar stratēģiski nozīmīgām lokācijām un pilsētām Eiropā, informē DEAC Mārketinga un attīstības departamenta pārstāve Alīna Žižina.

«Šodien mākoņu tirgus galvenie jautājumi ir pārorientējušies uz konkrētiem uzņēmējdarbības tehniskajiem uzdevumiem. Biznesam IT risinājumi ir nepieciešami nevis pēc mēneša, bet gan šeit un tūlīt » komentē DEAC vadītājs Andris Gailītis.

Viens no populārākajiem DEAC pakalpojumiem ārvalstu klientu vidū ir privāts mākonis, kas atbilst gan biznesa vajadzībām, gan Krievijas valsts prasībām pret personas datu glabāšanu un efektīvi funkcionē arī Eiropā. «Darba organizēšana no jebkuras vietas pasaulē, kā arī datu centru pakalpojumu efektīva darbība nodrošina biznesa nepārtrauktību starpvalstu līmenī,» viņš piebilst.

DEAC mākoņu datu centri apvienoti vienotā un neatkarīgā operatoru komunikāciju tīklā, tostarp savienojums Rīga – Maskava šobrīd nodrošina visātrāko datu apmaiņas kanālu starp Krieviju un Eiropu. Tādejādi jaunizveidotā vienotā starpvalstu mākoņu platforma kalpo kā digitāls tilts starp Eiropu, Krieviju un Āzijas reģionu. Izvērsts virtuālo datu centru tīkls ļauj izvietot informāciju un aplikācijas tuvāk Krievijas un Rietumeiropas lietotājiem, saīsinot informācijas ielādes laiku un novēršot vajadzību sūtīt datus apstrādei tūkstošiem kilometru tālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Pētījumiem inovatīvu produktu radīšanai būs pieejami 37,6 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere, 08.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabineta 8. maija sēdē atbalstīti grozījumi kompetenču centru ES fondu programmā, kas atvieglos komersantu pieteikšanos un projektu īstenošanas procesu programmas nākamajā kārtā. Nākamo projektu atlases kārtu kompetenču centru programmā plānots izsludināt jau šā gada vasarā.

Kompetences centru atbalsta programmas mērķis ir paaugstināt komersantu konkurētspēju, veicinot pētniecības un rūpniecības sektoru sadarbību rūpniecisko pētījumu, jaunu produktu un tehnoloģiju attīstību.

Programmas nākamās kārtas ietvaros par prioritāti tiek izvirzīti starpnozaru sadarbības pētījumi, jo īpaši rūpniecības digitalizācijas risinājumu izstrāde. Starpnozaru sadarbības pētījumi ir divu vai vairāku dažādu nozaru uzņēmumu, kuriem ir dažādi saimniecisko darbību statistiskās klasifikācijas kodi (NACE kodi), informācijas, resursu, tehnoloģiju, metodes, darbību vai spēju apmaiņa un dalīšanās, lai kopīgi izstrādātu jaunu produktu vai pakalpojumu, piemēram, rūpniecības digitalizācijas risinājumus (mašīnbūve + elektronika + IKT), koksnes ķīmijas produktus (mežrūpniecība + ķīmija), personalizētās medicīnas produktus (farmācija + IKT) u.c. Projektu uzsākot kompetences centram būs jāpiedāvā vismaz trīs starpnozaru sadarbības projekti. Arī projekta īstenošanas laikā kompetences centriem reizi pusgadā būs jāpiedāvā vismaz trīs jauni starpnozaru sadarbības projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mazumtirdzniecība piedzīvo pārmaiņas, platības pieaug

Iveta Ardava, CBRE Baltics nomas projektu vadītāja, 08.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 mazumtirdzniecībā izraisīja globālu patērētāju plūsmas pārrāvumu uz fiziskajām tirdzniecības vietām. Arī pircēju tēriņi kļuva piesardzīgāki un pirkumi atlikti uz vēlāku laiku.

Pārmaiņas, ar kurām saskārās mazumtirdzniecība vēl pirms Covid-19, bija ļoti izaicinošas, galvenokārt pieaugošās tiešsaistes tirdzniecības popularitātes dēļ. Viedokļi par fizisko veikalu un tirdzniecības centru lomu nākotnē bieži mēdz būt pesimistiski. Vispopulārākie ir virsraksti par tirdzniecības centru apokalipsi un norietu. Tehnoloģiju attīstības un Covid-19 dēļ līdzīgi norieta scenāriji tiek paredzēti ne tikai tirdzniecības, bet arī biroju telpām - mēs strādāsim mājās, bet preces un pakalpojumus iegādāsimies internetā. Nenoliedzot acīmredzamās iepirkšanās paradumu un telpu lietošanas pārmaiņas, kas aizsākās jau labu laiku atpakaļ, ir būtiski esošās norises analizēt ar lielāku laika distanci, ņemot vērā nozares datus un tirgu ietekmējošo dalībnieku plāniem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

FOTO: Divu biroju centru izveidē Skanstes apkaimē investēs 60 miljonus eiro

Zane Atlāce - Bistere, 20.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 60 miljonus eiro, lietuviešu ieguldījumu pārvaldības sabiedrība Capitalica Asset Management sāk divu A klases darījumu centru Verde celtniecību Skanstes apkaimē Rīgā.

Darījumu centrus projektējis arhitekts Andris Kronbergs. Celtniecību paredzēts uzsākt šā gada rudenī, bet ekspluatācijā nodot 2021. gadā.

«Uzņēmumu biroju tirgum Rīgā ir izcils potenciāls. Pieprasījums pēc augsta līmeņa darījumu centriem nepārtraukti palielinās. Ņemot vērā šo tendenci, mēs nolēmām ieguldīt un izveidot ekskluzīvu darījumu centru kompleksu. Mēs uzskatām, ka ar draudzīgumu videi un lietotājiem, inovatīviem inženiertehniskajiem risinājumiem un tehnoloģijām Verde noteiks jaunu standartu augošajā Skanstes apkaimē un visā Latvijas galvaspilsētā,» norāda Capitalica Asset Management vadītājs Andrjus Barštis.

A klases darījumu centru Verde kopējā platība kopā ar pazemes garāžu būs 45 tūkstoši kvadrātmetru. Tādējādi tā būs viena no ievērojamākajām biroju ēkām Latvijas galvaspilsētā. Būvatļauja ir saņemta 14. jūnijā, un konkurss būvuzņēmējiem ir plānots vasaras beigās.

Komentāri

Pievienot komentāru