Jaunākais izdevums

Ar mērķi stiprināt savu konkurētspēju Baltijas un Eiropas tirgos, AS “Smiltenes piens” 2026.gada 30.janvārī parakstīja akciju pirkuma līgumu par AS “Cesvaines piens” vairākuma akciju iegādi, informē AS “Smiltenes piens”.

AS “Cesvaines Piens’’ akcionāru pārstāvji norāda, ka lēmums par uzņēmuma akciju pārdošanu pieņemts pēc rūpīgas stratēģiskas izvērtēšanas un dialoga ar potenciālajiem partneriem:

“Pēdējos gados jūtami pieaugusi konkurence Latvijā un eksporta tirgos, tāpēc piena pārstrādes uzņēmumu konsolidācija Latvijā ir būtisks priekšnosacījums nozares veiksmīgai attīstībai. Šādos apstākļos mums bija svarīgi atrast partneri, kurš spēj nodrošināt AS “Cesvaines Piens’’ ilgtermiņa stabilitāti, turpmāku attīstību un investīcijas ražošanā, vienlaikus saglabājot uzņēmuma identitāti, zīmolu vērtības un uzkrātās piena pārstrādes tradīcijas. Mēs augstu vērtējam AS “Smiltenes piens’’ pieredzi, vērtības un ilgtermiņa redzējumu piena nozares attīstībā Latvijā un eksporta tirgos. Esam pārliecināti, ka šis darījums nāks par labu gan darbiniekiem, gan sadarbības partneriem, gan nozares attīstībai kopumā.’’

AS “Smiltenes piens” padomes priekšsēdētājs Armands Kovaldins informē: “Šis darījums stiprina AS ”Smiltenes piens” konkurētspēju Baltijā un dod iespēju sasniegt jaunus eksporta tirgus Eiropā un citviet pasaulē. Apvienojot divus nozīmīgus piena pārstrādes uzņēmumus, mēs redzam lieliskas sinerģijas iespējas – stiprināt zīmolus, paplašināt produktu portfeli, ātrāk reaģēt uz jauniem tirgus izaicinājumiem, optimizēt loģistikas, izejvielu iepirkumu un ražošanas efektivitātes izmaksas. Šīs ir arī labas ziņas mūsu piena ražotājiem, jo vairāk piena tiks pārstrādāts Latvijā uz vietas, jo stabilāka būs situācija piena nozarē kopumā.

Tas ir ievērojams izaicinājums un spēcīgs impulss kustēties ātrāk, sasniegt vairāk un dot nozīmīgāku ieguldījumu Latvijas ekonomikā”.

Gan AS “Smiltenes piens”, gan AS “Cesvaines Piens” ir uzņēmumi ar vairāk kā gadsimtu senu vēsturi, izkoptām piena pārstrādes tradīcijām, nepārtraukti augošu meistarību, konkurētspēju, eksportspēju un apgrozījumu. No šī darījuma, viennozīmīgi būs ieguvēji arī mūsu produkcijas pircēji, informē uzņēmumi.

Ražošana

KP saņēmusi ziņojumu par Cesvaines piena pārdošanu Smiltenes pienam

Db.lv,13.02.2026

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) saņēma Akciju sabiedrības “SMILTENES PIENS” apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār Akciju sabiedrību "Cesvaines Piens" (Apvienošanās), informē KP.

Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Uzņēmums ražo un pārdod dažāda veida sierus, tostarp puscietos, bioloģiskos un svaigos sierus, sierus ar piedevām un kūpinātos sierus, krēmsierus un siera uzkodas, kā arī biezpienu, krējumu, proteīna dzērienus, tortes un porcijās fasētus piena desertus. Akciju sabiedrība “SMILTENES PIENS” izplata arī zīmola “Piena Spēks” un “Smiltene – Prieks Baudīt” produkciju.

Akciju sabiedrība “Cesvaines Piens” ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kuras galvenie darbības veidi ir piena pārstrāde, piena produktu ražošana un pārdošana. Sabiedrība ražo puscietos sierus, bioloģiskos sierus, sierus ar piedevām un sviestu, kā arī izplata citu ražotāju produkciju, tostarp zīmola “SIERA NAMS” sieru un kausēto sieru, zīmola “CIBA” kafijas pienu, kafijas krējumu, putukrējumu un iebiezināto pienu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Spēcīga, vietējā un Eiropas tirgū konkurētspējīga pārtikas rūpniecība Latvijas tautsaimniecībai ir ārkārtīgi svarīga. Runa nav tikai par iekšzemes kopproduktu, tas ir arī drošības jautājums. Ja valsts spēj apgādāt pati sevi ar tai nepieciešamo pārtiku, tad mūsdienu sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos tā jau ir pasargātāka no dažādiem apdraudējumiem. Kāda ir situācija Latvijas pārtikas rūpniecībā un kas būtu darāms, lai nozares uzņēmumi spētu uzaudzēt muskuļus un būt konkurētspējīgi ne tikai Latvijā, bet pāri robežām?

Vidējais patēriņa cenu līmenis pagājušā gada laikā palielinājies par 3,3% un lielākā ietekme ar +1,4 procentpunktiem bija pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem. Vienlaikus neviens ne pircējs, ne pats uzņēmējs par cenu kāpumu nepriecājas, tāpēc svarīgi izprast, kas īsti ir produktu gala cenu ietekmējošie faktori? Kādi ir galvenie instrumenti pārtikas ražotāju attīstībai un produktivitātes kāpināšanai? Vai esam pietiekami konkurētspējīgi iekšējā un ārējos tirgos, vai arī citas valstis mums “izgriezīsies pogas”?

Pārtikas cena un tās “trīs vaļi”

Vienkāršoti varētu teikt, ka produkta gala cenu ietekmē trīs lieli vaļi – tie ir valsts nodokļi, tirgotāju uzcenojums un ražotāju izmaksas, saka Pārtikas uzņēmumu federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure. “Ja Latvijā būtu zemāki nodokļi, tad loģiski, ka arī produkti būtu lētāki. Labi zinām, ka daudzās Eiropas valstīs pamatnepieciešamību pārtikas produktiem tiek piemērotas samazinātās PVN likmes. Ja Latvijā PVN pārtikai būtu zemāks nekā Vācijā, tad arī mūsu ražotie produkti būtu lētāki.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ražotāji var kļūt konkurētspējīgāki, ja izpratīs patērētājus un konkurentus un spēs piedāvāt savu preci arī eksportā, lai tādā veidā veicinātu ražošanas modernizēšanu un spētu piedāvāt zemāku cenu pircējiem arī Latvijā.

Šādas galvenās atziņas izskanēja Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas (LPTA) rīkotajā diskusijā “Pēc kā stiepjas patērētāju roka? Modernās tirdzniecības ietekme uz piegādes ķēdi”.

Diskusijas dalībnieki – zemkopības ministrs Armands Krauze, “Rimi Baltic” kategoriju direktors Milans Blūms, SIA “Reitan Convenience Latvia” komercdirektore Ineta Legzdiņa, SIA “Skrīveru saldumi” un SIA “Dimdiņi” pārdošanas vadītājs Jānis Ilziņš, uzņēmumu stratēģiskais un vadības konsultants Jānis Kļaviņš un Centrālās statistikas pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš – meklēja atbildes, par ko ir gatavi maksāt patērētāji, kādi izaicinājumi un iespējas paveras Latvijas pārtikas ražotājiem, kā izvēlēties nišu un attīstīt sortimentu, vai konkurēt tikai ar cenu, un ko nozīmē ilgtspēja piegādes ķēdē no lauka līdz plauktam.