Ziemas sezonā sniega segums Latvijā kļūst arvien mainīgāks – reizēm tas ir biezs un pūkains, citreiz slapjš un sapresēts. Lāpsta, lai arī vienkārša, vairs nereti nav efektīvs risinājums, īpaši tad, ja jāattīra lielāki laukumi vai grasies uz laiku izvairīties no fiziskas slodzes. Uzticams sniega pūtējs kļūst par reālu sabiedroto, kas ļauj paveikt darbus ātrāk, mazāk nogurstot un pat baudot šo darbu.

Lāpsta vai sniega pūtējs: Kad tehnika kļūst par nepieciešamību?

Lai arī lāpsta joprojām ir noderīgs rīks nelieliem darbiem, regulāra sniega tīrīšana uz lielākas teritorijas ātri kļūst par izaicinājumu:

• Fiziska slodze palielinās, ja sniegs ir slapjš vai piesalis;

• Sniega apjoms var pieaugt pēkšņi, radot spiedienu uz muguru un laiku;

• Lielākas teritorijas, piebraucamie ceļi, pagalmi, ietves, kas ar lāpstu vien ir grūti pārvaldāmas.

Tāpēc jaudīgs un piemērots sniega pūtējs kļūst par praktisku risinājumu, kas ne tikai taupa laiku, bet arī saudzē veselību.

Ja vēlaties atrast savam vajadzībām vispiemērotāko sniega pūtēju, pirmkārt, aprēķiniet attīrāmās teritorijas platību, otrkārt, izvērtējiet aptuveno sniega daudzumu vietā, kur jūs dzīvojat. Sniega pūtējs ar jaudīgu dzinēju un lielu darbības platumu ietaupa laiku, ja teritorija ir liela un noklāta ar biezu un smagu sniega kārtu. Mazākām teritorijām, kas noklātas ar sausu sniegu, nepieciešama mazāka jauda. Husqvarna sniega pūtēju klāstā ir pieejami sniega pūtēji ar dažāda lieluma dzinējiem un dažādu darbības platumu.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šī gada ziemas sezonā lidojumu grafiku samazinās par 20% jeb 160 000 sēdvietām un no Rīgas atcels septiņus galamērķus, ceturtdien preses konferencē informēja "Ryanair" komercdirektors Džeisons Makginess.

Tostarp ziemas sezonā tiks atcelti lidojumi no Rīgas uz Ārhusu Dānijā, Edinburgu Lielbritānijā, Gdaņsku Polijā, Gēteborgu Zviedrijā, Parīzes Bovē lidostu Francijā, Memmingeni Vācijā, kā arī netiks atsākti lidojumi uz Berlīni Vācijā.

Makginess skaidroja, ka ziemas grafiks tiek samazināts pieaugošo lidostas maksu dēļ, kas padara Rīgu mazāk konkurētspējīgu, jo pasažieru plūsma joprojām ir mazāka nekā pirms Covid-19 pandēmijas.

Vienlaikus viņš skaidroja, ka ceturtdien "Ryanair" komanda tikās ar Latvijas Satiksmes ministriju (SM) un iesniedza plānu par pasažieru plūsmas dubultošanu, kas nodrošinātu papildu investīcijas 200 miljonu ASV dolāru apmērā un lidsabiedrība nākamo piecu gadu laikā atklātu 14 jaunus maršrutus.

Sniega vētras "Goretti" dēļ Francijas ziemeļrietumos bez elektroapgādes palikušas aptuveni 380 000 mājsaimniecību, bet Lielbritānijā - aptuveni 57 000 mājsaimniecību, piektdien vēsta mediji.

Sniega un stiprā vēja dēļ Eiropas ziemeļos traucēta aviosatiksme, dzelzceļa satiksme un apgrūtināta braukšana uz ceļiem.

Londonas Hītrovas lidostā atcelti aptuveni 50 avioreisi, un gaisa satiksme traucēta arī citās valstīs, tai skaitā Čehijā.

No Lielbritānijas līdz Vācijai meteorologi aicināja cilvēkus palikt telpās, un daudzos reģionos ir spēkā dažāda līmeņa brīdinājumi.

Lielbritānijas Sili salās un Kornvolā izsludināts augstākā līmeņa brīdinājums.

Lielbritānijā vairākās piekrastēs viļņu augstums sasniedzis desmit līdz 13 metrus.

Elektroenerģijas un gāzes nozares kompānija "The National Grid" ziņoja, ka Lielbritānijā sniega vētras "Goretti" dēļ bez elektroapgādes palikušas aptuveni 57 000 mājsaimniecību.

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība "Ryanair" šā gada vasaras sezonā no Rīgas neatsāks lidojumus uz sešiem galamērķiem, informēja Rīgas lidostā.

Salīdzinot ar iepriekšējo vasaras sezonu, 2026. gada vasaras sezonā "Ryanair" neveiks lidojumus no Rīgas uz Vīni, Parīzi, Gdaņsku, Barselonu, Žironu un Gēteborgu.

"Ryanair" paziņojumā medijiem apgalvo, ka augstie un nekonkurētspējīgie Latvijas aviācijas nodokļi un pieaugošās gaisa satiksmes vadības maksas bremzē izaugsmi, savienojamību un tūrismu un piespiež pārvietot jaudu uz straujāk augošiem tirgiem.

Lidsabiedrībā uzsver, ka sadarbība ar Rīgas lidostu joprojām ir konstruktīva, īpaši efektivitātes un lidostas maksājumu jomā. Tomēr lidsabiedrībā apgalvo, ka Latvijas valdības nespēja samazināt aviācijas nodokļus un kopējās piekļuves izmaksas nozīmē, ka Latvija zaudē konkurenci zemāku izmaksu tirgiem, piemēram, Slovākijai, Ungārijai, Albānijai un Polijai, kur valdības aktīvi atbalsta aviācijas izaugsmi, tūrismu un darba vietu radīšanu, norāda "Ryanair".

Kādreizējais Valsts kancelejas (VK) direktors Jānis Citskovskis bijušā premjera Krišjāņa Kariņa lidojumu lietā krimināli tiek apsūdzēts nepamatoti, šādu viedokli TV3 pauda Kariņš.

Taujāts par viņa paša atbildību, Kariņš klāstīja, ka vispār nesaprotot, kā Citskovski var apsūdzēt krimināllietā, jo VK vadība savulaik rīkojusies tā, kā ir sapratusi likumu. Notikušais varot būt administratīvs pārkāpums, jo ir strīds par likuma interpretāciju, bet nevarot būt runa par kriminālatbildību, uzskata bijušais politiķis, pēc kura teiktā, lieta tagad tiekot uzpūsta un izvilkta garumā.

Pēc Kariņa vārdiem, lēmumi par lidojumiem pieņemti kopā ar premjera biroju un VK tālāk nodarbojusies ar praktiskiem to organizēšanas jautājumiem.

Atgriezties Latvijas politikā Kariņš negrasoties, bet esot gatavs palīdzēt demokrātiski orientētiem politiķiem. Pēc viņa vārdiem, Latvijā pašlaik trūkstot spēcīgu politisko līderu, tostarp premjere Evika Siliņa (JV) esot zaudējusi pozīcijas, jo draudējusi, bet nav izpildījusi draudus Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) atlaist kādu tās ministru, un tā rezultātā ZZS tagad esot nonākusi kontrolējošās pozīcijās "abās koalīcijās" - gan valdības koalīcijā, gan faktiski eksistējošajā koalīcijā ar opozīcijas partijām.

RIX Rīgas lidosta ir izstrādājusi attīstības plānu 2025.–2050. gadam, kas nosaka Rīgas lidostas infrastruktūras attīstības virzienus un lidostas attīstībai nepieciešamo teritoriju.

Plāns nākamajiem 25 gadiem paredz veikt stratēģiskas investīcijas, kas atbalstīs ekonomisko izaugsmi, stiprinās savienojamību un nodrošinās modernu ceļošanas pieredzi, padarot Rīgu par vienu no nozīmīgākajiem transporta mezgliem Ziemeļeiropā. Attīstības plānā paredzētie soļi ļaus lidostai būt gatavai nākotnes pieprasījumam, tehnoloģijām un pasažieru vajadzībām.

“Rīgas lidostas attīstība ir ieguldījums Latvijas nākotnē – tā nozīmē vairāk darbavietu, spēcīgāku ekonomiku un jaunas iespējas visam reģionam,” uzsver RIX Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa. “Šis attīstības plāns iezīmē skaidru ceļu, kā kļūt par modernu un ilgtspējīgu mobilitātes centru, kas spēj elastīgi reaģēt uz pasažieru pieprasījumu un aviācijas nozares pārmaiņām. Esam gatavi nākamajam attīstības posmam ar pārliecību un ambīcijām augt kopā ar Latviju.”

Rīgas lidostā apkalpoto pasažieru skaits 2025. gadā, visticamāk, tikai nedaudz pārsniegs 2024. gada rādītājus un sasniegs 7,2 miljonus pasažieru, aģentūrai LETA sacīja Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa skaidroja, ka lidostas izaugsme 2025. gadā bija mērena, tomēr, turpinoties Krievijas sāktajam karam Ukrainā, ģeopolitiskā situācija ir negatīvi ietekmējusi ienākošo tūrismu, savukārt augstā inflācija mazinājusi reģiona iedzīvotāju pirktspēju.

Tādēļ Rīgas lidosta pagājušajā gadā strādāja pie aviokompāniju piesaistes mehānismu un tarifu politikas pilnveidošanas.

Odiņa minēja, ka pērn lidosta izstrādāja attīstības plānu laika periodam līdz 2050. gadam, kas iezīmē lidostas infrastruktūras attīstības vīziju turpmākajiem 25 gadiem un attīstībai nepieciešamo teritoriju. Plāns paredz attīstību īstenot pakāpeniski, atbilstoši pasažieru skaita pieaugumam, tādējādi panākot sabalansētu un ilgtspējīgu izaugsmi un nākotnes vajadzībām atbilstošu, elastīgu investīciju plānošanu, atzīmēja Odiņa.

Lidojumu navigācijas traucējumu skaita pieaugums pašlaik ir liels, intervijā aģentūrai LETA sacīja VAS "Latvijas Gaisa satiksme" (LGS) valdes priekšsēdētājs Dāvids Tauriņš.

Viņš skaidroja, ka ziņojumus par traucējumiem LGS saņem no lidmašīnu apkalpēm, bet viņš pieļauj, ka to skaits ir vēl lielāks, nekā liecina saņemtie ziņojumi. "Diennaktī apkalpojam vidēji 800 lidmašīnas, un vismaz trešdaļa ziņo par traucējumiem," norādīja Tauriņš.

Viņš skaidroja, ka navigācijas traucējumu skaits ir ļoti pieaudzis, tomēr tas nav novērots tikai Baltijas valstīs, bet visā ziemeļu reģionā.

Tauriņš norādīja, ka 90. gadu vidū parādījās pirmie globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) un globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) risinājumi, kā arī radās skepse par tradicionālajām aeronavigācijas iekārtām, kas tolaik nodrošināja drošus lidojumus.

Tā dēvētās puteņa biļetes Rīgā piektdien nebūs, jo dienesti ar gaidāmo sniega apjomu tiks galā, intervijā Latvijas Radio sacīja Rīgas pilsētas izpilddirektors Jānis Lange.

Šāds lēmums pieņemts, konsultējoties ar dažādiem dienestiem, tostarp ar meteorologiem, viņš skaidroja.

Viņš paskaidroja, ka puteņa biļešu mērķis ir palīdzēt dienestiem smagos apstākļos labāk notīrīt sniega sanesumus un kupenas. Tomēr šobrīd tik liels sniega apjoms nav prognozēts, viņš norādīja.

Lange arī piebilda, ka puteņa biļetes dienā pašvaldībai izmaksā līdz 200 000 eiro.

Runājot par ietvju tīrīšanu, Lange aicināja rēķināties, ka "sniegpārslas gaisā noķertas netiks". "Tas ir normāli, ka ir neliela sniega kārta, vairāki centimetri ir pieļaujami. Protams, ka snigšanas laikā nevaram sagaidīt, ka visas ietves būs melnas un tādas arī nav prasības. Mums ir svarīgi nodrošināt tādus apstākļus, lai Rīgā var pārvietoties, lai pilsēta funkcionē," viņš uzsvēra.

Prokuratūra ir nodevusi tiesai bijušā Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa lidojumu lietu, kurā vienīgais apsūdzētais ir bijušais Valsts kancelejas (VK) vadītājs Jānis Citskovskis.

Prokuratūra informēja, ka bijušais VK direktors apsūdzēts par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas. Lietā sākotnēji bija vēl viena persona, kurai bija tiesības uz aizstāvību, taču šīs personas statuss tika mainīts un tagad tā ir liecinieks.

Pēc prokuratūras sniegtās informācijas, pirmstiesas izmeklēšanā tikusi vērtēta arī bijušā Ministru prezidenta, vairāku VK un tās struktūrvienības - Ministru prezidenta biroja - amatpersonu un darbinieku iespējamā atbildība, bet gala rezultātā secināts, ka tieši VK direktors kā iestādes vadītājs bija atbildīgs par valsts budžeta līdzekļu izlietošanas likumību un lietderību tādu pakalpojumu iegādē, kas saistīti ar Ministru prezidenta ārvalstu komandējumiem.

Rīgas lidostā 2026. gadā gaidāma mērena, bet stabila izaugsme, aģentūrai LETA prognozēja lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa atzīmēja, ka Skandināvijas aviokompānija "Scandinavian Airlines" (SAS) ir paziņojusi par atgriešanos Rīgā ar biežu lidojumu grafiku uz Kopenhāgenu Dānijā.

Tāpat lidojumus no Rīgas uz Dubaiju turpinās Apvienoto Arābu Emirātu pārvadātājs "flydubai", savukārt Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" 2026. gada vasaras sezonā sāks tiešos lidojumus uz Varšavu Polijā un Gēteborgu Zviedrijā. Papildu tam "airBaltic" ir paziņojusi par jauniem maršrutiem uz Antalju Turcijā, Kauņu Lietuvā un Oulu Somijā, kā arī aviokompānija plāno paaugstināt lidojumu biežumu vairākos populāros esošajos maršrutos.

Sadarbībā ar aviokompānijām Rīgas lidosta turpināšot strādāt pie savienojamības paplašināšanas un pasažieru un kravu piesaistes.

Aviokompānija Scandinavian Airlines (SAS) no 2026. gada 8. marta uzsāks lidojumus trīs reizes dienā maršrutā Rīga–Kopenhāgena, būtiski palielinot lidojumu biežumu un kapacitāti starp abām galvaspilsētām, informē Rīgas lidosta.

Jaunie reisi stiprinās Rīgas lidostas savienojamību ar vienu no nozīmīgākajiem Ziemeļeiropas aviācijas mezgliem – Kopenhāgenas lidostu – un pavērs plašākas iespējas tālajiem lidojumiem, tostarp uz Amerikas Savienotajām Valstīm.

SAS piedāvājums lidojumiem uz Kopenhāgenu, kas jau šobrīd ir viens no Rīgas lidostas populārākajiem galamērķiem, nozīmē būtisku kapacitātes un konkurences pieaugumu šajā maršrutā. Tas ļaus pasažieriem elastīgāk plānot ceļojumus un nodrošinās ērtākas pārsēšanās iespējas uz SAS un citu aviokompāniju tālajiem reisiem.

Rīgas lidostas valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa uzsver: “Papildu reisi uz Kopenhāgenu nozīmē vēl labāku savienojamību mūsu pasažieriem un plašākas izvēles iespējas gan biznesa, gan atpūtas ceļotājiem. Kopenhāgenas lidosta ir viens no nozīmīgākajiem Ziemeļeiropas aviācijas mezgliem, un lielāka kapacitāte šajā virzienā stiprina Rīgas lidostas kā Baltijas aviācijas centra lomu. Konkurence maršrutā vienmēr nozīmē ieguvumus pasažieriem: vairāk reisu, elastīgāki grafiki un konkurētspējīgākas cenas.”

Rīgas lidostas vērienīgajā 4. perona pārbūves projektā sākušies būvniecības darbi, demontējot savu laiku nokalpojušās seguma plāksnes un aprīkojumu, lai uzsāktu jauno inženiertīklu infrastruktūras izbūvi.

Lai pasažieriem un lidostas viesiem sniegtu priekšstatu par projektu un tā rezultātu, no šīs nedēļas lidostas termināļa pasažieru zonā ir apskatāms detalizēts 4. perona projekta makets, kas precīzi ataino gan perona marķējumu, gan manevrēšanas ceļus un to uguņus, gan apgaismojuma risinājumus un citas detaļas. Tāpat makets dod iespēju iepazīties ar perona seguma slāņiem un izmantotajiem materiāliem, kas interesentiem ļauj gūt priekšstatu par specifiskajiem tehniskajiem un būvniecības risinājumiem, kādi tiek pielietoti lidlauka seguma izbūvē.

Makets apskatāms termināļa savienojošajā galerijā pagriezienā pirms C piestātnes.

Lidostas infrastruktūras attīstībai nozīmīgais projekts “VAS “Starptautiskās lidostas “Rīga”” gaisa kuģu 4. perona pārbūve, lai nodrošinātu divējāda lietojuma TEN-T infrastruktūru civilajiem un militārajiem mērķiem”, ko atbalsta ES Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA), paredz pilnībā pārbūvēt lidostas 4. perona cieto segumu vairāk nekā 80 000 kvadrātmetru platībā, izveidojot desmit dažādās konfigurācijās izmantojamas A – E klases lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas un servisa ceļus. Tas nodrošinās Rīgas lidostai papildu lidmašīnu stāvvietas, tostarp lielfizelāžas lidaparātiem, sniedzot iespēju uzņemt visu tipu kravas un militāros gaisa kuģus.

Latvijas nacionālās aviokompānijas "airBaltic" koncerns šogad deviņos mēnešos strādāja ar 4,249 miljonu eiro peļņu pretstatā 48,503 miljonu eiro zaudējumiem 2024. gada deviņos mēnešos, informēja kompānijā.

Savukārt "airBaltic" koncerna apgrozījums šogad deviņos mēnešos, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, palielinājies par 3,3% un bija 594,303 miljoni eiro.

Aviokompānija 2025. gada deviņos mēnešos lidsabiedrības maršrutu tīklā pārvadāja kopumā 3,9 miljonus pasažieru, kas ir par 1,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā gadu iepriekš.

Savukārt kopējais veikto lidojumu skaits, ieskaitot lidmašīnu pilna servisa nomas pakalpojumus jeb ACMI, šogad deviņos mēnešos veidoja 60 300, kas ir pieaugums par 5,9%. Tostarp 36 300 lidojumu veikti lidsabiedrības maršrutu tīklā, kas ir par 2,4% vairāk nekā pērn deviņos mēnešos, bet 24 000 bija ACMI lidojumi, kas ir par 11,7% vairāk.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) ieguldījis 1,41 miljonu eiro pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošanā lidostā, tostarp Eiropas Savienības (ES) finansējumu 1,17 miljonu eiro apmērā, aģentūru LETA informēja VID.

Lai paaugstinātu pasta sūtījumu muitas kontroles procesu efektivitāti un kvalitāti Lidostas muitas kontroles punktā (MKP), VID ir īstenojis ES Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna investīcijas projektu "Saņemto pasta sūtījumu muitas kontroles pilnveidošana Lidostas MKP".

Realizējot projektu, muitas vajadzībām lidostas MKP pasta terminālī, VAS "Latvijas pasts" telpās, ir izveidota rentgena iekārtu un konveijera līniju sistēma, kas nodrošina standarta pasta paku un liela izmēra sūtījumu skenēšanu, integrētu attēlu un datu apstrādi, kā arī uzlabo fiziskās kontroles veikšanas iespējas.

Muitas kontroles vajadzībām izstrādātā programmatūra, darbojoties sasaistē ar "Latvijas pasta" datu apstrādes sistēmu, ir nodrošinājusi iespēju automatizēt atsevišķus muitas kontroles procesa posmus, to kopumā padarot efektīvāku, skaidro VID.

Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un Vācijas nacionālā aviokompānija "Lufthansa", kas ir arī "airBaltic" mazākuma akcionārs, paplašina sadarbības lidojumu vienošanos, informē aviokompānijā.

No 17. decembra "Lufthansa" pievienos lidojumu kodu (LH) "airBaltic" lidojumiem starp Rīgu un Frankfurti, savukārt "airBaltic" lidojumu kodu (BT) pievienos "Lufthansa" reisiem šajā pašā maršrutā.

Sadarbības lidojumu vienošanās attieksies tikai uz tiem lidojumiem, kas tiek veikti ar pārsēšanos Frankfurtē.

Vienošanās nodrošinās plašākas ceļošanas iespējas pasažieriem, kuri lido caur Frankfurti uz citiem "Lufthansa" galamērķiem, tādējādi stiprinot Latvijas globālo savienojamību.

"airBaltic" un "Lufthansa" sadarbības lidojumu vienošanās ir spēkā kopš 2020. gada decembra, iekļaujot lidojumus no bāzēm Rīgā, Tallinā un Viļņā uz Minheni.

Jau ziņots, ka 2025. gada deviņos mēnešos "airBaltic" koncerns strādāja ar 594,303 miljonu eiro apgrozījumu un 4,249 miljonu eiro peļņu.

Ņemot vērā pašreizējo drošības situāciju Tuvajos Austrumos un gaisa telpas ierobežojumus, Latvijas lidsabiedrības airBaltic lidojumi uz un no Dubaijas un Telavivas joprojām ir uz laiku apturēti.

Visi reisi uz un no Dubaijas ir atcelti līdz 2026. gada 5. martam (ieskaitot), tostarp reiss BT792 no Dubaijas uz Rīgu 6. martā. Visi airBaltic reisi uz un no Telavivas ir atcelti līdz 9. martam ieskaitot.

Pasažieri tiek aicināti nekādā gadījumā nedoties uz lidostu, kamēr airBaltic lidojumu statuss nav apstiprināts.

airBaltic apzinās, ka šī situācija rada nenoteiktību, un lidsabiedrība ir gatava operatīvi rīkoties, tostarp nepieciešamības gadījumā pielāgot lidojumu grafiku un veikt papildu lidojumus, lai atbalstītu ietekmētos pasažierus, tiklīdz būs iespējams droši atsākt lidojumus.

Pasažieri, kuri biļetes iegādājušies airBaltic mājaslapā, tiks informēti individuāli, tiklīdz būs pieejama papildu informācija. Ja biļete iegādāta ar ceļojumu aģentūras starpniecību, aicinām sazināties ar attiecīgo aģentūru, informē airBaltic.

Atklātā konkursā tiesības īstenot būvdarbus Eiropas Savienības fondu atbalstītajā RIX Rīgas lidostas 4. perona pārbūves projektā ir ieguvusi ceļu būves firma SIA “Binders”.

Lidostas infrastruktūras attīstībai nozīmīgais projekts “VAS “Starptautiskās lidostas “Rīga”” gaisa kuģu 4. perona pārbūve, lai nodrošinātu divējāda lietojuma TEN-T infrastruktūru civilajiem un militārajiem mērķiem”, ko atbalsta ES Eiropas Klimata, infrastruktūras un vides izpildaģentūra (CINEA), paredz pilnībā pārbūvēt lidostas 4. perona cieto segumu vairāk nekā 80 000 kvadrātmetru platībā, izveidojot desmit dažādās konfigurācijās izmantojamas A – E klases lidaparātu stāvvietas, manevrēšanas un servisa ceļus.

Pārbūve nodrošinās Rīgas lidostai papildu lidmašīnu stāvvietas, tostarp lielfizelāžas lidaparātiem, sniedzot iespēju uzņemt visu tipu kravas un militāros gaisa kuģus. Pārbūvētais perons būs arī ieguldījums militārajā mobilitātē, kas ir īpaši nozīmīga pašreizējos ģeopolitiskajos apstākļos, un ļaus paplašināt kravu apkalpošanas zonu.

Rīgas lidostā pērn pasažieri iegādājās 63 taksometru vaučerus, aģentūrai LETA pavēstīja Rīgas lidostā.

Savukārt laika posmā no 2024. gada aprīļa, kad lidostā tika ieviesti taksometru vaučeri, līdz 2024. gada beigām pasažieri lidostā iegādājās 122 taksometru vaučerus.

Lidostā skaidroja, ka minētais pakalpojums ir pieprasīts tikai nelielā apmērā.

Vienlaikus lidostā uzsvēra, ka taksometru pakalpojumu jomā pēdējos gados problēmas lidostā ir būtiski mazinājušās, kā arī lidosta nav saņēmusi pasažieru sūdzības par šo tēmu.

Situācijas uzlabošanos veicināja lidostas un Valsts policijas īstenotais taksometru pakalpojumu sniedzēju uzraudzības un kontroles pasākumu kopums, kā arī plašāka kopbraukšanas platformu pakalpojumu pieejamība. Piemēram, lidostā ir iekārtotas apzīmētas uzņemšanas vietas "Bolt" klientiem, kā arī lidostas ilgtermiņa autostāvvietās ir pieejami kopbraukšanas auto, atzīmēja lidostā.

Pasta sūtījumu kompānija "Omniva" no otrdienas uz laiku pārtraukusi sūtījumu piegādi uz Tuvo Austrumu valstīm, informēja uzņēmumā.

Patlaban ar "Omniva" nav iespējams nosūtīt sūtījumus uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem, tostarp Dubaiju un Abū Dabī, Bahreinu, Izraēlu, Irāku, Irānu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Omānu un Saūda Arābiju.

Ierobežojums attiecas uz visiem sūtījumu veidiem.

Sūtījumus, kas ir pieņemti no nosūtītājiem, bet vēl nav izsūtīti, uzglabās "Omniva" noliktavās, līdz tos būs iespējams piegādāt. Sūtījumus, kas ir izsūtīti, piegādās galamērķī pēc iespējas ātrāk, taču piegādes termiņi var aizkavēties.

"Omniva" grupas komercdirektors Svens Kukemelks norāda, ka gaisa satiksme uz šo reģionu apturēta militāras aktivitātes draudu dēļ, līdz ar to daudzi lidojumi ir atcelti vai tiek atcelti, un šobrīd "Omniva" nevar garantēt sūtījumu piegādi.

Notikusi Latvijas šokolādes ražotāja “Pure Chocolate” īpašnieku maiņa – uzņēmuma kontrolpaketi no “BaltCap Latvia Venture Capital Fund AIF KS”, kas ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM līdzfinansēts fonds, iegādājies jaundibināts uzņēmums “PCh Holding”, ko speciāli šim darījumam izveidojusi “Pure Chocolate” līdzšinējā vadības komanda un mazākuma akcionāri.

Biznesa attīstības mērķiem un darījuma realizācijai uzņēmums šī gada sākumā piesaistījis “BluOr Bank” finansējumu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, kas ietver gan daļēju finansējumu kapitāldaļu iegādei, gan uzņēmuma turpmākajai attīstībai nepieciešamos finanšu instrumentus. Daļai no finansējuma kā nodrošinājums kalpojusi arī ALTUM sniegtā garantija.

Pērnā gada nogalē pabeigtā darījuma rezultātā par “Pure Chocolate” kontrolpaketes īpašniekiem kļuvušas trīs latviešu uzņēmēju ģimenes, kuras uzņēmumu ir vadījušas iepriekš, tādējādi nodrošinot uzņēmuma turpmāku attīstību Latvijā.

“Pure Chocolate” valdes priekšsēdētājs Normunds Sala skaidro, ka darījums bijis apzināta izvēle, lai saglabātu uzņēmumu kā nacionālu zīmolu. Viņš uzsver, ka “Pure Chocolate” ir pirms teju 20 gadiem Latvijā dibināts uzņēmums, tādēļ uzņēmuma vadībai un mazākuma akcionāriem bija īpaši svarīgi saglabāt šokolādes trifeļu ražotni Latvijā un turpināt stiprināt zīmolu gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos. Uzņēmuma akcionāri arī turpmāk plāno ražošanu attīstīt tieši Pūrē.

Lidsabiedrība “Norwegian” no 20. novembra uzsāks pārdošanu lidojumiem 12 jaunos maršrutos 2026. gada vasaras sezonā.

Viens no jaunajiem maršrutiem būs Rīga–Gēteborga, kas tiks atklāts 29. martā. Lidojumi šajā maršrutā tiks izpildīti ceturtdienās un svētdienās, bet no jūnija beigām līdz augusta sākumam – trešdienās un svētdienās.Tādējādi nākamajā vasarā “Norwegian” no Rīgas lidos jau uz septiņiem galamērķiem – Stokholmu, Oslo, Tronheimu, Kopenhāgenu, Dubrovniku, Gēteborgu un Bergenu, kas arī pievienota galamērķu sarakstam šī gada septembrī.

“2026. gada vasaras lidojumu programma ir gatava, un mēs patiesi lepojamies ar pievilcīgu, visaptverošu maršrutu tīklu un vēl vairāk tiešo lidojumu no Ziemeļvalstu reģiona uz pārējo Eiropu. Savu piedāvājumu stiprinām ar vairākiem jauniem tiešajiem maršrutiem no Dānijas, Zviedrijas un Somijas. “Norwegian” nākamvasar apkalpos plašu Ziemeļvalstu lidostu tīklu, piedāvājot lidojumus uz 129 galamērķiem, savukārt “Widerøe” turpinās apkalpot vairākas mazākas lidostas Norvēģijā, nodrošinot gan svarīgus iekšzemes savienojumus, gan lidojumus uz citām Eiropas valstīm,” stāsta Magnuss Tome Maursunds (Magnus Thome Maursund), “Norwegian” komercdirektors.

Tuvo Austrumu konflikta dēļ galvenā ietekme uz Latvijas ekonomiku būs no enerģijas cenu kāpuma, trešdien Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē pauda Latvijas Bankas Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Viņš uzsvēra, ka ietekmes apmērs būs atkarīgs no konflikta ilguma un intensitātes.

Vilerts minēja, ka būtiskākās bažas ir saistītas ar uzbrukumiem enerģētikas infrastruktūrai, tostarp pārstrādes rūpnīcām un termināļiem, jo to atjaunošana prasa laiku, un ietekme var saglabāties ilgāk par pašu konfliktu.

Savukārt mazāk bažu, pēc viņa teiktā, ir par Hormuza šauruma aizvēršanu. Ja kustība tajā tiks ierobežota īslaicīgi, cenas var piedzīvot straujas svārstības, taču relatīvi ātri stabilizēties.

Vilerts piebilda, ka situācijas stabilizēšanā ir ieinteresēta arī Ķīna kā nozīmīga Persijas līča energoresursu importētāja, kā arī ASV prezidents Donalds Tramps ir paudis gatavību nodrošināt kuģošanas drošību šaurumā.

Lietuvas Ekonomikas un inovāciju ministrija otrdien piedāvāja līdz vienam miljonam eiro uzņēmumiem, kas iesniegs priekšlikumus par tehnoloģiskiem risinājumiem Lietuvas gaisa telpas aizsardzībai saistībā ar to, ka pagājušajā nedēļā kontrabandistu izmantotie gaisa baloni ielidoja gaisa telpā no Baltkrievijas, četras reizes traucējot Viļņas lidostas darbību.

Vispirms tiks atlasītas trīs uzņēmumu piedāvātās idejas, un to autori saņems 300 000 eiro tehnoloģisko risinājumu izstrādei. Vēlāk plānota šo tehnoloģiju izstrāde un testēšana reālos apstākļos, paziņoja ministrija.

Lai saņemtu finansējumu, uzņēmumiem jāiesniedz ideja vai koncepcija risinājumam, ko var ātri izstrādāt par prototipu un ieviest praksē. Priekšlikumi tiks vērtēti, pamatojoties uz to tehnoloģisko pamatotību un reālo īstenošanas potenciālu.

Pagājušajā nedēļā Lietuvā četras reizes tika slēgtas lidostas meteoroloģisko balonu dēļ, kas tika izmantoti kontrabandas cigarešu pārvadāšanai no Baltkrievijas, kopumā ietekmējot vairāk nekā 140 lidojumu un vairāk nekā 20 000 pasažieru.

Grenlandes parlaments ir nolēmis ierobežot ārvalstnieku tiesības uz īpašumu plašajā Arktikas salā pēc tam, kad, reaģējot uz ASV prezidenta Donalda Trampa teritoriālajām ambīcijām, ASV investori sāka aktīvāk interesēties par Dānijas kontrolēto teritoriju.

Likumu Grenlandes parlaments pieņēma ar 21 balsi par, bet seši deputāti atturējās. Grenlandes parlamentā ir 31 deputāts.

Personām, kas nav Dānijas pilsoņi, un ārvalstu uzņēmumiem īpašumu iegādāties vai iegūt zemes izmantošanas tiesības būs iespējams tikai tad, ja viņi vismaz iepriekšējos divus gadus ir bijuši salas pastāvīgie iedzīvotāji un maksājuši visus nodokļus.

"Dānijas pilsoņi var iegādāties īpašumu un zemes izmantošanas tiesības Grenlandē," noteikts jaunajā likumā, kas spēkā stāsies 1. janvārī.

Jaunais likums nozīmē, ka tikai Grenlandes, Fēru salu un Dānijas iedzīvotāji un uzņēmumi varēs iegādāties īpašumus un zemes lietošanas tiesības Grenlandē.