Mazais bizness

Sociālais projekts Parunāsim veicina nodarbinātību un mazina vientulību

Anda Asere, 10.12.2019

Jaunākais izdevums

Sociālais projekts "Parunāsim" mēnesī saņem 400 līdz 480 zvanus.

"Parunāsim" ir klientu servisa vēstniecības "Sonido" sociālais projekts, kas darbojas katru darba dienu 11 rītā līdz septiņiem vakarā latviešu un krievu valodā. Zvanot uz telefona numuru 26564564, cilvēki var parunāties. "Mēs būsim atbalsts tiem, kas svētkos paliks vieni, kam būs pilna sirds un vēlme padalīties ar savām sajūtām, turklāt ne tikai bēdīgajām, bet arī priecīgajām. Mums zvana arī, lai dalītos savā priekā par ikdienas norisēm, redzētām teātra izrādēm un izlasītām grāmatām. Aug arī pieprasījums pēc lasīšanas priekšā un kopīgu krustvārdu mīklu risināšanas. Tādēļ plānojam šo ieviest arī kā pakalpojumu, kuru var iegādāties un uzdāvināt saviem vecākiem, vecvecākiem, radiniekiem un jebkuram citam cilvēkam, kuram vēlas izrādīt savu atbalstu," stāsta Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle.

Pirms gada "Parunāsim" mēnesī saņēma 40 zvanus, bet šobrīd ik mēnesi tie ir 400 līdz 480 zvani ar sarunas ilgumu līdz 40 minūtēm. Viņa secina, ka cilvēki lēnām ir pieņēmuši, ka kāds ar viņiem vēlas vienkārši aprunāties, uzklausīt un pieņemt viņus tādus, kādi viņi ir. Tāpēc I. Muižniece Ziemassvētku periodā aicina ikvienu, kam ir vecāki, vecvecāki un citi radinieki, piezvanīt un aprunāties, vai, ja ir iespēja, aizbraukt ciemos. "Lai cik banāli tas neskanētu, ļoti skaudri sajūtam, ka vecāka gada gājuma cilvēkiem ļoti būtiska ir savu tuvinieku klātesamība," norāda I. Muižniece.

Nesen projekta "Parunāsim" vadītāja I. Muižniece saņēma Eiropas sociālās integrācijas uzņēmumu sadarbības tīkla (European Network of Social Integration Enterprises - ENSIE) balvu WISE Awards. "Šis apbalvojums bija ļoti nozīmīgs tieši tādēļ, ka Eiropā līdzīgas idejas nav realizētas, kā arī tas, ka projekts ir īstenots, neiesaistot ziedotāju naudu," viņa teic. Inovācija šajā gadījumā izpaužas veidā, kā tiek realizēta ideja: daļa peļņas no biznesa klientu apkalpošanas tiek novirzīta sociālajam projektam "Parunāsim", kur ir nodarbināti cilvēki ar kustību traucējumiem un tiek sniegts pakalpojums vientuļiem cilvēkiem. Tādējādi tiek veicināta nodarbinātība un mazināta vientulība sabiedrībā. "Protams, šobrīd vēl ir grūti novērtēt ietekmi, bet zvanu daudzums liecina par to, ka pakalpojums ir ļoti nepieciešams Latvijas sabiedrībai. Balva arī iedvesmoja to turpināt ne tikai Latvijas, bet jau virzīties arī Eiropas līmenī. Šobrīd runājam ar Austrijas un Dānijas pārstāvjiem par projekta realizāciju pie viņiem," saka I. Muižniece.

Runājot par to, kā Latvijā attīstās sociālā uzņēmējdarbība, I. Muižniece teic, ka tā sāk uzņemt straujus apgriezienus, jo ir vairāki uzņēmumi ar pievienotu sociālo ietekmi, tikai nav reģistrējuši statusu. "Jūtu pienākumu un atbildību iesaistīties sociālās uzņēmējdarbības jomas attīstībā un popularizēšanā Latvijā. Esot padomē un darbojoties kā pilnvērtīgs sociālais uzņēmums, varēšu palīdzēt citiem uzņēmējiem ar praktiskās pieredzes stāstiem, kā arī atrast labākos risinājumus, lai sociālās idejas būtu ne tikai uz papīra, bet arī realizētas dzīvē," viņa norāda.

Db.lv jau rakstīja, ka I. Muižniecei pirms trim gadiem radās doma izveidot tālruni, pa kuru cilvēki varētu vienkārši piezvanīt un parunāt par jebkādu sev saistošu tēmu. Sākotnēji viņai šķita, ka tam vajag ārkārtīgi daudz naudas un cilvēkus, bet vienlaikus viņa saredzēju vajadzību un vērtību. "Reiz mani uzrunāja kolēģe no "Business Network International" un teica, ka ir atradusi veidu, kā man palīdzēt un kur atrast līdzfinansējumu šim projektam. Paralēli kāda no manām darbiniecēm lūdza padomu, kur lai atrod darbu viņas tēvam, kurš ir ar īpašām vajadzībām. Es sapratu, ka klasiskā zvanu centrā šādiem cilvēkiem strādāt būtu pagrūti, jo tur ir ļoti liela slodze. Toties šādā sociālajā projektā kā viņi būtu īsti vietā," viņa stāstīja.

Tāpat viņa norādījusi, ka šis darbs ir piemērots tādiem cilvēkiem, kuri tiešām vēlas palīdzēt. Tāpat, ja cilvēks ir nelaimīgs un neapmierināts, viņš nevarēs pilnvērtīgi palīdzēt citiem. "Ir jāpiemīt tolerancei uzklausīt citus bez nosodījuma un neizteikt savu personīgo viedokli. Svarīgi ir vienmēr pieņemt otru tādu, kāds viņš ir. Kad cilvēks piezvana, lai parunātu, viņam ir svarīgi izkratīt sirdi un saprast, ka viņu sadzird un uzklausa. Mēs apgūstam runāšanas un uzklausīšanas tehniku, lai sarunu biedrs justos saprasts un sadzirdēts," teica I. Muižniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais projekts "Parunāsim" šogad iecerējis attīstīties Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā.

"Parunāsim" ir klientu servisa vēstniecības "Sonido" sociālais projekts. "Katru gadu es izvirzu attīstības mērķus un šajā gadā ir plānots sociālo projektu "Parunāsim" attīstīt Eiropas Savienības līmenī, nostiprinot preču zīmi un piedāvājot franšīzi ES teritorijā. Šogad vēlamies atrast iespēju, kā varam zvanu centrā nodarbināt cilvēkus ar redzes invaliditāti. Tas sevī ietver atrisināt jautājumu, kā pielāgot tehniskos līdzekļus. Savukārt 2021. gadā ir plānots iziet pasaules līmenī, izmantojot informācijas tehnoloģijas," stāsta Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle. Šo mērķu īstenošanai uzņēmums ir piesaistījis Labklājības ministrijas un finanšu institūcijas "Altum" sociālās uzņēmējdarbības grantu, kura kopējā summa kopā ar uzņēmuma līdzfinansējumu ir 75,9 tūkstoši eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Svētku laikā cilvēki vēlas parunāties

Anda Asere, 14.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālais projekts "Parunāsim" decembrī saņēma 482 zvanus, no kuriem 62 bija tieši Ziemassvētku laikā. Vidējais svētku sarunas ilgums bija ap 25 minūtēm.

Pirms gada, 2018. gada decembrī, "Parunāsim" saņēma 93 zvanus, no kuriem 24 bija Ziemassvētkos. "Šajos svētkos joprojām bija aktuāli zvani, ka tuvinieki nav pildījuši solījumus un atbraukuši ciemos, tas ir radījis cilvēkiem depresīvas un skumjas sajūtas. Gada pastāvīgie zvanītāji zvanīja, lai novēlētu priecīgus svētkus un lai izdodas turpināt sarunas ar tiem, kuriem tās ikdienā ir nepieciešamas. Interesanti, ka šoreiz runātāji arī uzsvēra, ka televīzijā esošās reklāmas ir ļoti kaitinošas, jo sliktā finansiālā stāvokļa dēļ paši nevar atļauties tās lietas, kas tiek reklamētas un tas rada ļoti nepatīkamas sajūtas," zina teikt Inga Muižniece, klientu servisa vēstniecības "Sonido" valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzņēmēji: notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā

Zane Atlāce - Bistere, 19.03.2020

Gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Koronavīrusa "Covid-19" radītā ārkārtas situācija uzņēmējiem liek domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā, uzskata gaļas produktu ražotāja "HKScan Latvia" pārdošanas direktors Heino Lapiņš.

"Mūsu prioritāte ir darbinieks, un pašlaik jau vairākas dienas meklējam jaunus veidus un darām visu, lai nodrošinātu kvalitatīvāko darbinieku aizsardzību un drošību. Bez mūsu darbiniekiem - nav arī paša uzņēmuma," pārliecināts ir H. Lapiņš. Viņš uzskata, ka "esošā ārkārtas situācija liek uzņēmējiem domāt pilnīgi citā virzienā - pašlaik notiek milzīgs lēciens darba organizācijas maiņā". Šis drošības pasākumu kopums ietver "no handshake" politiku jeb izvairīšanos no sarokošanās, visā uzņēmuma teritorijā (gan birojos, gan ražotnēs) izvietotus papildu individuālās aizsardzības līdzekļus kā dezinfekcijas līdzekli rokām un sejas maskas, kā arī dezinfekcijas salvetes rokām un darba virsmām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

FOTO; VIDEO: Rada kreklus stājas korekcijai

Ilze Žaime, 15.07.2019

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova (no kreisās) un Natalija Jermolajeva.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Print Art dibinātājas Jekaterina Romanova un Natalija Jermolajeva radījušas uzņēmumu ar pievienoto vērtību un plāno šī gada nogalē uzsākt stājas korekcijas kreklu tirdzniecību.

Abas Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) studentes satikās RTU Studentu biznesa inkubatorā. N. Jermolajeva pirmo pieredzi uzņēmējdarbībā ir guvusi, vadot sociālo uzņēmumu «OWA», kas nodarbojas ar sublimācijas drukā apdrukātu kreklu izstrādi un tirdzniecību. Arī radot jauno stājas korekciju kreklu kolekciju «Correcty», tieši Natalija strādā pie dizaina un prototipu izveides, kamēr Jeketarinas pārziņā vairāk ir biznesa jautājumi - partneru piesaiste, mārketings un pārdošana.

Motivācija radīt šādu produktu radās dabiski, personīgas nepieciešamības dēļ, jo abām meitenēm bijušas problēmas ar muguru. N. Jermolajeva uzsver, ka jau kopš 13 gadu vecuma apmeklējot fizioterapijas nodarbības un izmēģinot dažādus stājas korektorus, ir nācies saprast, ka piedāvājumā esošie produkti nespēj kvalitatīvi sniegt atbalstu ikdienā. Ārsti ortopēdi apstiprina, ka mugurai ir nepieciešama kustības brīvība un muskulatūras atmiņas trenēšana, taču muguras fiksatori tādu iespēju nesniedz. Tirgū jau pieejamie t-krekli, kas darbojas pēc līdzīga principa, vairāk gan atgādinot kompresijas veļu nekā ikdienas apģērbu, kas arī neapmierināja meiteņu vēlmes, meklējot kvalitatīvu atbalstu mugurai ikdienā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Ogrē par 21 miljonu eiro būvēs jaunu ģimnāzijas un sporta ēku

Žanete Hāka, 19.06.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ogres novada pašvaldība ir noslēgusi līgumu ar pilnsabiedrības “MMG” par jaunās Ogres Valsts ģimnāzijas un sporta ēkas būvprojekta izstrādi, būvniecību un autoruzraudzību, informē pašvaldības pārstāvji.

17. jūnijā pilnsabiedrības “MMG” pārstāvji iepazīstināja ar izstrādātajiem skolas un sporta ēkas izbūves risinājumiem. Pirms prezentācijas Ogres novada pašvaldības domes priekšsēdētāja vietnieks Gints Sīviņš uzsvēra: “Pēdējā laikā izglītības iestādes Latvijā būvē maz, jo samazinās izglītojamo skaits. Ogrē iedzīvotāju skaits pieaug, līdz ar to skolēnu skaits palielinās. Mūsu mērķis ir Ogres Valsts ģimnāziju padarīt par izglītības iestādi, kurā jaunieši var iegūt tādas zināšanas, kas pavērtu viņiem iespējas turpināt izglītību arī ārvalstu augstskolās.”

Sadarbojoties ar Ogres novada izglītības un sporta iestāžu pārstāvjiem, ir izstrādāti divi projekti - atsevišķi skolas ēkai un sporta ēkai. Šobrīd paredzēts, ka ēkas būs savstarpēji savienotas. Taču, ja netiks atrasts finansējums abu ēku izbūvei, saskaņā ar līgumu varēs izbūvēt tikai vienu no tām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zirgu stallis "Dabas zirgi" meklē veidus, kā pelnīt ar zirgiem, neliekot tiem tiešā veidā strādāt, vizinot cilvēkus uz savas muguras.

Marta veiksmes stāsts bija "pabaro zirgu" – klients pārskaita septiņus eiro, bet "Dabas zirgi" no vietējiem bioloģiskajiem zemniekiem nopērk burkānus, pabaro zirgu un uzfilmē video, ko nosūta cilvēkam personīgi vai publicē "Instagram" un "Facebook" ar sveicienu klientam.

SIA "Dabas zirgi" saimniece Līga Broduža stāsta, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, komanda piedzīvoja plašu emociju gammu – sākumā bija "viss ir slikti" stadija, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka tik tikko uzņēmums aizņēmās naudu zemes iegādei un ir sācies investēšanas process, ko nevar apturēt, bet ienākumi no tūrisma jomas šobrīd samazinājušies par 95%. Taču visai drīz sāka rasties dažādas idejas, tostarp tādas, kas jau labu laiku bija virmojušas gaisā, bet netika īstenotas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā dzīvojošajiem nodokļu maksātājiem, kurus atbrīvos no parādsaistībām 860 līdz 5000 eiro apjomā, nebūs jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis par atlaisto parādu.

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa un uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā. Iecerēts, ka vairāku likumprojektu pakete – "Fiziskās personas atbrīvošanas no parādsaistībām" likumprojekts, grozījumi Civilprocesa likumā, Maksātnespējas likumā, likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", Notariāta likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" un "Uzņēmumu ienākuma nodokļa" likumā spēkā stāsies 2021.gada 1. janvārī. Atbildīgās komisijas deputātiem iebildumu nebija un attiecīgie grozījumi tiks skatīti Saeimas plenārsēdē. Likumprojekts "Fiziskās personas atbrīvošana no parādsaistībām" izstrādāts tādām finansiālās grūtībās esošām personām, kuras vēlas, bet nespēj segt savas parādsaistības, un kurām objektīvi nav iespējams piekļūt Maksātnespējas likumā regulētajam fiziskās personas maksātnespējas procesam. Fiziskās personas maksātnespējas procesa piemērošanai paredzētais slieksnis pašlaik ir 5000 eiro, un šāda maksātnespējas procesa ierosināšanai nepieciešami ir aptuveni 1200 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas komandas konkursanti ieguvuši 3 medaļas par izcilību pasaulē lielākajā un prestižākajā jauno profesionāļu meistarības konkursā «WorldSkills 2019».

Medaļu par izcilību skatlogu noformēšanā izcīnīja Liepājas Mākslas un dizaina vidusskolas absolvente Luīze Mihailova, kura 15 valstu konkurencē uzrādīja 4. labāko rezultātu. Par izcilu sniegumu restorāna pakalpojumos medaļu saņēma Madara Miņina no Rīgas Tūrisma un radošās industrijas tehnikuma, kura 33 valstu konkurencē ieņēma 6. vietu, kā arī ieguva titulu «Best of Nation» par labāko sniegumu Latvijas komandā. Trešo Latvijas komandas medaļu par izcilību ēdienu gatavošanā saņēma Mālpils Profesionālās vidusskolas absolvents Nils Ģēvele, kurš 46 valstu konkurencē ieguva 18. labāko rezultātu.

Medaļas par izcilību saņēma konkursanti, kuru iegūtais rezultāts 799 vērtējuma skalā ir vismaz 700 punkti. Pēc vidējiem iegūtajiem punktiem 63 valstu kopvērtējumā Latvija ierindojās 23. vietā, atstājot aiz sevis tādas valstis kā Nīderlande, Zviedrija, Kanāda, Somija, Ungārija, Norvēģija, Beļģija, ASV un citas.

Komentāri

Pievienot komentāru