Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Labklājības ministrija (LM) ar Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļu atbalstu pilnveidos sociālo pakalpojumu sistēmu, izstrādājot un izmēģinot sabiedrībā balstītu pakalpojumu finansēšanas un atbalsta personas pakalpojuma ieviešanas mehānismus, informē LM.

Īstenojot iepriekšminēto, būs nodrošināts atbalsta personas pakalpojums pilngadīgiem cilvēkiem ar smagiem funkcionāliem traucējumiem, tajā skaitā ar smagiem garīga rakstura traucējumiem. Tāpat plānota vairāku finansēšanas mehānismu izmēģināšana sabiedrībā balstītu pakalpojumu sniegšanā bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un pilngadīgiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem.

Tādējādi paredzēts maksimāli izmantot un stiprināt paša cilvēka ar invaliditāti resursus un potenciālu, lai viņiem būtu iespēja nodrošināt pašaprūpes iespējas, ilgāk uzturēties savā dzīvesvietā un saņemt savām vajadzībām atbilstošus sabiedrībā balstītus pakalpojumus. Līdz ar to samazināsies nepieciešamība pēc ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju pakalpojumiem.

Tuvākos mēnešos izšķirsies Līgatnes novada pašvaldībai piederošās SIA Rehabilitācijas centrs Līgatne (LRC) liktenis - vai tas turpinās pastāvēt kā medicīniskās rehabilitācijas iestāde vai pārtaps par pašvaldības sociālās aprūpes sniegšanas vietu. Tas būs atkarīgs no iespējām piesaistīt investoru, jo pašvaldība no sava budžeta vien LRC nav spējīga uzturēt, raksta laikraksts Diena.

Pašlaik LRC atrodas tiesiskās aizsardzības procesā (TAP), un tā kopējais parāds kreditoriem pērn bija 448 000 eiro. Lielākās parādsaistības iestādei ir pret Valsts ieņēmumu dienestu, un tās veido nesamaksātie nodokļi no darbinieku algām.

Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (Vienotība) Dienai stāstījis, ka pie LRC parādsaistībām neesot vainojamas kļūdas iestādes darbībā, bet gan būtiski samazinātais valsts finansējums. Medicīniskās rehabilitācijas iestādes saņem tā dēvēto valsts pasūtījumu, kura ietvaros tās var sniegt pakalpojumus noteiktam skaitam pacientu. Ārpus valsts pasūtījuma tiek sniegti arī maksas pakalpojumi, taču tie nav lēti. Piemēram, LRC pēcinsulta desmit dienu programma, kas paredz arī pacienta diennakts aprūpi, izmaksā 600 eiro.

Lai nodrošinātu asistenta pakalpojumu pašvaldībās, Labklājības ministrija (LM) plāno papildu šā pakalpojuma apmaksai šogad novirzīt 3,7 miljonus eiro, informē LM.

Finansējumu ieplānots rast no ietaupītās naudas Valsts sociālie pakalpojumi, Valsts sociālie pabalsti un izdienas pensijas un Ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniegšana pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem.

Iepriekšminēto paredz otrdien, 13.oktobrī, valdībā pieņemtais lēmums par finansējuma pārdali starp programmām Labklājības ministrijas (LM) budžetā, lai nodrošinātu asistenta pakalpojumu pašvaldībās.

Pašvaldībām šogad plānots novirzīt papildu trīs miljonus eiro, jo ieplānotais finansējums izrādījies nepietiekams, kas beidzas jau oktobrī. 2015.gada budžetā finansējums asistenta pakalpojumu pašvaldībās nodrošināšanai bija plānots 10 197 905 eiro.

Ministrijas prioritārajiem pasākumiem 2020.gada budžetā papildus prasa 953,5 miljonus eiro, 2021.gadam - 1,82 miljardus eiro, bet 2022.gadam - 2,14 miljardus eiro, teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritārajiem pasākumiem turpmākajos trijos gados.

Ar minēto ziņojumu otrdien, 3.septembrī, tiks iepazīstināts Ministru kabinets. Kopumā turpmāko trīs gadu periodam kā prioritārie pasākumi iesniegti 334.

Lielāko finansējumu prioritāro pasākumu īstenošanai pieprasījusi Veselības ministrija (VM) - 2020.gadam 279,4 miljonus eiro, 2021.gadam - 445 miljonus eiro, bet 2022.gadam - 606,8 miljonus eiro.

FM piebilda, ka ievērojama daļa no VM pieprasītā papildu finansējuma ir paredzēta veselības aprūpes darbinieku (aizsardzības, iekšlietu, izglītības, tieslietu, labklājības un veselības nozares jomā strādājošiem) darba samaksas paaugstināšanai 2020.gadam 120,2 miljonu eiro apmērā, 2021.gadam - 261,3 miljonu eiro apmērā, bet 2022.gadam - 406,8 miljonu eiro apmērā.

Vācijas pilsētā Brēmenē starp Rīgu un Brēmenes Strādnieku - Samariešu apvienību 17.septembrī tika parakstīta vienošanās par sadarbību inovatīvu sociālo pakalpojumu attīstībā un multifunkcionāla sociālo pakalpojumu centra izveidi Rīgā, informē Rīgas dome.

Vienošanos Rīgas vārdā parakstīja Rīgas domes Sociālo jautājumu komitejas priekšsēdētāja Olga Veidiņa, Latvijas Samariešu apvienības vārdā tās valdes loceklis, direktors Andris Bērziņš un Brēmenes Strādnieku - Samariešu apvienības vārdā prezidents Lotārs Remme un izpilddirektors Jirgens Lēmans.

Vienošanās paredz atbalstīt pieredzes apmaiņu starp pusēm un citiem ieinteresētiem parteriem inovatīvu risinājumu īstenošanā sociālo pakalpojumu sniegšanā bērniem, ģimenēm, senioriem un cilvēkiem ar īpašām vajadzībām Brēmenē un Rīgā.

Tāpat paredzēts sadarboties multifunkcionāla sociālo pakalpojuma centra izveidē Rīgā, Katoļu ielā 22/24, kurā, cita starpā, tiktu nodrošinātas drošības pogas, ilgstošas sociālās aprūpes, dienas aprūpes centra personām ar demenci, higiēnas centra, aprūpes mājās pakalpojumi un kurš kalpotu arī kā mācību centrs un labdarības punkts.

Cēsīs, Rīgas ielā gada nogalē sāksies jauna sociālo pakalpojumu centra celtniecība. Šajā centrā tiks veidoti jauni pakalpojumi personām ar garīga rakstura traucējumiem un bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, informē Cēsu novada pašvaldība.

Ēkas projektēšanu paredzēts pabeigt šā gada jūnijā, kad tiks izsludināts ēkas būvniecības darbu iepirkums. Sociālo pakalpojumu centra būvniecību iecerēts sākt šā gada oktobrī. Centrs klientiem tiks atvērts 2021.gada janvārī. Pērn izsludinātajā sociālo pakalpojumu centra ēkas metu konkursā uzvarēja SIA «Rīgers», kas šobrīd strādā arī pie ēkas projektēšanas.

Topošajā sociālo pakalpojumu centrā paredzēts izveidot dienas aprūpes centru pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kā arī specializētas darbnīcas, kur būs iespējams apgūt dažādas prasmes, kas nākotnē šiem cilvēkiem varētu palīdzēt iekļauties darba tirgū.

Tāpat centrā atradīsies arī dienas aprūpes un rehabilitācijas centrs bērniem ar funkcionāliem traucējumiem, kā arī tiks nodrošināts «Atelpas brīdis» – īslaicīgas sociālās aprūpes pakalpojums, kas piedāvā vecākiem uz vienu vai vairākām diennaktīm atstāt bērnu speciālistu aprūpē.

Labklājības ministrija (LM) meklēs iespējas, lai īstenotu Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ieteikumus ceļu principa nauda seko klientam ieviešanā no 2018. gada, informē LM.

LM uzsver, ka ir būtiski no valsts budžeta sniegt papildu finansiālo atbalstu pašvaldībām, lai tās varētu nodrošināt, ka sabiedrībā balstītos pakalpojumus saņemtu tie cilvēki, kuri līdz šim tos ir saņēmuši valsts sociālās aprūpes centros (VSAC). LM uzskatam, ka sabiedrībā balstīto pakalpojumu nodrošināšana cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem ir aktuāla un atbalstāma, bet to uzturēšanai pašvaldībām ir nepieciešams papildus finansiālais atbalsts, piekrīt arī deputāti, Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvji un nevalstiskās organizācijas.

Lai ieviestu principu nauda seko klientam, no valsts budžeta nepieciešamais papildu finansējuma apjoms ir 3,4 miljonus eiro gadā. Šie līdzekļi ļautu turpināt bijušajiem VSAC klientiem saņemt viņiem atbilstošus pakalpojumus pašvaldībās.

Latvijas Universitātes (LU) akadēmiskā centra attīstībā līdz šim ieguldīti 130 miljoni eiro, visu iecerēto projektu realizēšanai kopumā paredzēts piesaistīt 250 miljonus eiro.

Akadēmiskā centra attīstības programmas projektu īstenošanas ietvaros ekspluatācijā nodotas jau divas ēkas - Dabas māja un Zinātņu māja, savukārt 2023. gadā savas durvis vaļā vērt varētu arī Rakstu māja, kas šobrīd atrodas projektēšanas posmā. LU Akadēmiskais centrs sevī ietver gan piemērotu vidi mācībām, zinātniskajam darbam, studentu labsajūtai un atpūtai, gan sadarbības iespējas uzņēmējiem jaunu inovatīvu produktu un tehnoloģiju izstrādē.

Plāni lieli

Šobrīd ir skaidrs par to, kādi būvniecības projekti tuvāko gadu laikā tiks īstenoti Torņakalna akadēmiskajā centrā, taču es gribu atgādināt, ka ēkas ir tikai čaula, norāda LU rektors Indriķis Muižnieks. “Mans subjektīvais skatījums ir tāds, ka zinātnes komercializācijas procesā akcentam ir jābūt nevis uz to, cik nopelna konkrētā augstskola vai institūts, bet gan sabiedrība kopumā. Pirms diezgan daudziem gadiem mums bija sadarbības līgums ar kādu vietējo celtniecības uzņēmumu, kura ietvaros mēs spējām piedāvāt veidu augsnes rūpnieciskā piesārņojuma likvidēšanai vienā no Latvijas ostu teritorijām. Universitāte neko daudz nenopelnīja, taču ieguva valsts, jo uzņēmums varēja piedāvāt par savu darbu būtiski zemāku cenu nekā ārzemju konkurenti. Citiem vārdiem sakot - akcentam vajadzētu būt uz kopējo lietderību, nevis peļņu,” domā I.Muižnieks.

Noslēdzot finanšu revīzijas par 2015.gadu, Valsts kontrole (VK) pastiprinātu uzmanību šoreiz pārbaudēs pievērsusi līdzekļu izlietojuma atbilstības konkrētam mērķim izvērtēšanai, tā saucamajiem atbilstības izvērtējumiem. Tur joprojām konstatēts daudz trūkumu un vairākos miljonos eiro mērāms neefektīvs līdzekļu izlietojums, ziņo VK.

«Valsts ir iemācījusies sakārtot grāmatvedību, taču joprojām daudz nepilnību ir līdzekļu izlietojumā atbilstoši noteiktajam mērķim,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Kopumā, izmantojot VK noteikto metodiku, vērtēšanai tika izvēlēti 40 atbilstības jautājumi 21 revidējamā vienībā. Pārkāpumi vai neatbilstības netika konstatētas mazāk nekā pusē no vērtētajiem pasākumiem - 15 gadījumos VK konstatēja būtiskus pārkāpumus.

Vislielākais skaits gadījumu, kad VK bija jāsniedz modificēts atzinums, saistīts ar politikas ieviešanas efektivitāti vai trūkumiem. Tas attiecināms gan uz jaunajām politikām, kuru īstenošana uzsākta nesen, gan uz tādām, kuras tiek īstenotas jau gadiem, bet ir trūcis detalizēta izvērtējuma tam, cik veiksmīgi tiek sasniegti politikā nospraustie mērķi. Kā norāda valsts kontroliere E.Krūmiņa, netrūkst arī tādu gadījumu, kur paši politikas mērķi ir pretrunīgi vai neskaidri, tāpēc nemaz nav iespējams runāt par līdzekļu izlietojuma efektivitāti. Šādos gadījumos nereti vienkārši tiek uzturēts process, maksātas algas, tērēti līdzekļi, bet atdeve no līdzekļiem ir visai apšaubāma.

Latvijas darba tirgū bezdarba kontekstā viena no lielākajām problēmām ir ilgstošais bezdarbs, kas nozīmē, ka cilvēks bez darba ir vairāk nekā gadu. Tāds ir OECD pētījuma «Cilvēku sasaiste ar darbavietām: Latvija» viens no būtiskākajiem secinājumiem.

No visiem reģistrētajiem bezdarbniekiem 38% ir tā sauktie ilgstošie bezdarbnieki. Pētījumā norādīts, ka ilgstošs bezdarbs ir ar sociāli negatīvām sekām, īpaši tādēļ, ka ilgstošajiem bezdarbniekiem zūd motivācija iekļauties darba tirgū un faktiski viņi ir ļoti bieži atmetuši cerības darbu atrast, kļūstot par tā dēvētajiem discouraged workers jeb nereģistrētajiem bezdarbniekiem ekonomiski aktīvā vecumā, kas zaudējuši cerības atrast darbu.

Liela problēma ir tā, ka lielākā daļa šo bezdarbnieku nav reģistrējušies Nodarbinātības valsts aģentūrā, līdz ar to viņus ir ļoti grūti sasniegt, lai piedāvātu aktīvas nodarbinātības pasākumus. Nereti tie ir cilvēki ar atkarībām vai invaliditāti. Nodarbinātības valsts aģentūras dati liecina, ka 2018. gada nogalē ilgstošo bezdarbnieku kopskaitā 59,5% bija bezdarbnieki vecumā 50 gadi un vairāk, 25,7 % – bezdarbnieki ar invaliditāti, 1,2 % – jaunieši bezdarbnieki (15 – 24 gadi).