Jaunākais izdevums

Sociālie uzņēmumi, kuru mērķis ir ilgstošo bezdarbnieku un invalīdu nodarbināšana, Eiropā nav retums, Latvijā un Igaunijā tādu pagaidām nav, bet ir cerības uz pilotprojektiem, liecina SIA BDO Tax pētījums par sociālajiem uzņēmumiem Eiropā. Valdībā ir akceptēta koncepcija par sociālās uzņēmējdarbības ieviešanas iespējām Latvijā, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tādējādi sociālo problēmu risināšanai pēc dažiem gadiem varētu būt speciāli bezpeļņas sociālie uzņēmumi, tomēr Latvijā vēl aizvien ir pāragri spriest par šādu uzņēmumu statusu, nosacījumiem, priekšrocībām, kā arī ierobežojumiem. Šobrīd ir zināms, ka sākotnēji – no 2016. līdz 2018. g. nogalei – ir iecerēts pilotprojekts, kuram paredzēts izmantot ES līdzfinansējumu.

«Sociālā uzņēmuma koncepcija ir vairumā Eiropas valstu, tostarp Itālijā, Lielbritānijā, Somijā, Polijā un Lietuvā,» skaidro nodokļu eksperte un SIA BDO Tax valdes locekle Marina Bičkovska. Viņa norāda, ka šādu uzņēmumu mērķis ir risināt konkrētas sociālas problēmas. Vairumā valstu sociālo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt un integ­rēt personas no sociālajām riska grupām, tomēr var būt arī citi sociāli svarīgi mērķi, piemēram, darbība veselības aprūpes, kultūras, izglītības problēmjautājumu risināšanā. «Faktiski sociālais uzņēmums tiek definēts kā sabiedrības interešu kompānija un tam lielākoties tiek piešķirts atsevišķs statuss,» pamatoja M. Bičkovska. Sociālā uzņēmuma priekšrocības var tikt iegūtas,tam piešķirot sociālā uzņēmuma statusu, kā tas ir Somijā un Lietuvā, savukārt atsevišķa sociālā uzņēmuma juridiskā forma ir Lielbritānijā, bet Polijā – sociālais kooperatīvs. «Lietuvā sociālais uzņēmums var būt ne tikai akciju sabiedrība un individuālais uzņēmums, bet arī sabiedriska institūcija,» atzīmēja M. Bičkovska. Sociālā uzņēmuma statusā darbojas ne tikai uzņēmumi un kooperatīvi, bet arī asociācijas un pat fondi. Latvijā plānota jauna uzņēmējdarbības forma, turklāt par to nevarēs pārreģistrēties neviens no esošajiem uzņēmumiem.

«Katrā pašvaldībā ir ne mazums sociāla rakstura problēmu, kuras iespējams risināt ne vien ierastajā kārtībā – piešķirot pabalstus, bet arī ilgtspējīgāk un valsts attīstībai draudzīgāk – veicinot sociālo uzņēmumu izveidi un darbību,» stāsta LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņaprāt, sociālie uzņēmēji no pašvaldību pleciem var noņemt daudzas sociālas problēmas. Tomēr, lai Latvijā attīstītu sociālo uzņēmējdarbību, ir uzdevumi, kas jāīsteno politikas veidotājiem. Kā iespējamos atbalsta mehānismus J. Endziņš min uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanu, atbrīvošanu no darba devēja sociālajām iemaksām.

Visu rakstu Sociālie uzņēmumi Eiropā darbam, ne peļņai lasiet ceturtdienas, 30. oktobra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 laikā interese par sociālā uzņēmuma statusa iegūšanu mazinās, taču neizsīkst – šobrīd Labklājības ministrijas Sociālo uzņēmumu reģistrā ir 116 aktīvi sociālie uzņēmumi.

Vaicāts, kā vērtējama uzņēmumu interese par sociālā uzņēmuma statusu un grantu Covid-19 periodā, Eiropas Sociālā fonda projekta "Atbalsts sociālajai uzņēmējdarbībai" vadītājs Juris Cebulis norāda, ka laikā no 2020. gada marta līdz augustam sociālā uzņēmuma statusu ieguva 21 sociālais uzņēmums, bet šajā pašā laika periodā pirms gada – 32 sociālie uzņēmumi. "Tātad samazinājums pret to pašu iepriekšējā gada periodu ir 34%. Samazinājums varētu būt Covid-19 dēļ," viņš pieļauj.

Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija direktore Madara Ūlande iepriekš norādījusi, ka, līdzīgi kā citiem, sociālajiem uzņēmējiem šis gads nav bijis viegls un pandēmijas laikā ne vien ir "jānotur" bizness un darba vietas, bet arī jārūpējas par savu sociālo misiju. Taču, par spīti sarežģītajam laikam, interese par sociālo uzņēmējdarbību esot nemainīgi augsta – katru mēnesi sociālā uzņēmuma statusu iegūst vismaz trīs līdz pieci uzņēmumi, un arī citu interesentu par šo uzņēmējdarbības veidu netrūkst.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sociālie partneri 2016.gada valsts budžetu pārrunājuši ar visām Saeimas frakcijām

Dienas Bizness, 09.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonedēļ sociālie partneri – Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) – noslēdza tikšanos ciklu ar visu Saeimā pārstāvēto politisko partiju frakcijām. Tikšanos laikā sociālie partneri iepazīstināja deputātus ar savu skatījumu uz 2016. gada valsts budžeta veidošanas procesu un plānoto nodokļu politikas izmaiņu ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību.

LDDK ģenerāldirektore Līga Meņģelsone norāda, ka Latvijas valsts un tās tautsaimniecības attīstības pamatā ir vairāki stratēģiski dokumenti – stratēģija Eiropa 2020, Nacionālais attīstības plāns, Nodokļu politikas stratēģija 2015.-2017.gadam, valdības deklarācija un ar to saistītais vidēja termiņa un viena gada valsts budžets. «Tomēr šoruden valdības apstiprinātais valsts budžeta projekts 2016.gadam ir pretrunā gan ar virkni iepriekšminēto dokumentu, gan starptautisko organizāciju rekomendācijām Latvijai. Tā vietā, lai veicinātu tautsaimniecības attīstību un sabiedrības labklājības izaugsmi, pašreizējā budžeta projektā ietvertās iniciatīvas rada priekšnoteikumus ēnu ekonomikas izplatībai Latvijā un valsts stagnēšanai zemo algu sektorā,» uzskata L.Menģelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) un ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V) pauž atbalstu ierosinājumam neaplikt reinvestēto peļņu ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN).

Domnīcas Certus rīkotajā ekonomikas forumā Mālpilī ekonomikas ministrs sacīja, ka UIN atcelšana reinvestētajai peļņai būtu viennozīmīgi atbalstāma. Šāda soļa rezultātā augtu uzņēmumu spēja saņemt kredītus, kā arī tādējādi tiktu samazināta uzņēmumu vēlme izņemt dividendes un tās izmantot aplokšņu algu izmaksai.

Savukārt finanšu ministre sacīja - jo vairāk viņa domā par nulles procentu nodokli reinvestētajai peļņai un jo vairāk tiek analizēts šāds risinājums, jo labāk viņai patīk šāda iespēja.

Finanšu ministre paskaidroja, ka, ieviešot nulles UIN reinvestētajai peļņai, varētu atteikties no virknes citām atlaidēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Viedoklis: Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā: vakar, šodien, rīt

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 19.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš 2000. gada Latvija ir uzkrājusi ārvalstu tiešās investīcijas (ĀTI) 14 miljardu eiro vērtībā, kas ir 54.3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ĀTI Latvijā veido ap 6 tūkst. eiro, bet Eiropas Savienībā (ES) vidēji – aptuveni 23 tūkst. eiro, Lietuvā ap 4 tūkst. eiro un Igaunijā – ap 12 tūkst. eiro uz vienu iedzīvotāju. Tātad Latvijā ĀTI līmenis uz vienu iedzīvotāju nav salīdzinoši liels, zinot ES vidējo un kaimiņvalsts Igaunijas rādītāju.

Straujš ĀTI pieaugums bija 2004.-2007. gadā, kad Latvija pievienojās ES. Savukārt ekonomikas krīzes posmā ĀTI atlikums saglabājās gandrīz nemainīgā līmenī. Tas vērtējams pat pozitīvi, jo grūtību apstākļos ĀTI neaizplūda.

Sākot ar 2011. gadu, ekonomikai atkopjoties, arī ĀTI ieplūdes turpinājās. ĀTI atlikums ik gadu palielinājās par vidēji 10%. Kā izņēmums minams pērnais gads, kad ĀTI atlikums, lai gan minimāli, bet, salīdzinot ar 2015. gadu, saruka par 0.6%. ĀTI pērn samazinājās galvenokārt finanšu sektora dēļ, kas saistīts ar AS «Swedbank» grupas kapitāla optimizāciju (citiem vārdiem sakot, darbības izmaksu samazināšanu).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

EM: Reinvestētās peļņas neaplikšana ar nodokli Latvijas tautsaimniecībai ir ļoti būtiska

LETA, 17.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tautsaimniecībai 0% uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) likmes ieviešana reinvestētajai peļņai ir ļoti būtiska, aģentūrai LETA sacīja Ekonomikas ministrijas (EM) valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Viņš uzsvēra, ka ieguvums vērtējams divos virzienos. Pirmais ir ārvalstu investīciju piesaiste. 0% likme palīdz uzņēmumiem ielauzties grāmatvedības specifikā un ļoti atvieglo naudas plūsmu investīciju periodā. Mūsu gadījumā tie ir gan avansa maksājumi, gan UIN, pauda Aleksejenko.

Savukārt otrs virziens saistīts ar vietējiem uzņēmumiem, kas patlaban ir vāji kapitalizēti.

Uzņēmumi strukturē savu biznesu, vāji domājot par pašu kapitālu. Tie ir vāji kapitalizēti. Kompānijām, kurām ir necaurspīdīga naudas plūsma, kapitāls tiek izņemts, ir grūti piesaistīt kredītlīdzekļus attīstībai. Tie ir pārāk riskanti bankām, sacīja EM valsts sekretāra vietnieks, piebilstot - ja uzņēmējiem būs motivācija neņemt nauda ārā no uzņēmuma, tas situāciju vērsīs par labu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā paviršība sociālajos tīklos var maksāt karjeras izaugsmi?

Artūrs Bļinovs, Human Source valdes priekšsēdētājs, Ervīns Čukurs, Human Source valdes loceklis, 08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija sociālo izdevumu jomā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētīto valstu vidū Eiropas Savienībā izceļas ar zemākajām izmaksām uz personu gadā līdztekus faktam, ka, rēķinot procentos pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mūsu valsts tēriņi sociālajām lietām pēc pandēmijas izskatās neadekvāti. Iespējams, ka sistēmā ir pamatīgas rezerves naudas izteiksmē, kuru tieši šobrīd valstij trūkst.

Sociālie izdevumi ESAO izpratnē

Sociālie izdevumi, kurus uzskaita ESAO pētījumu valstīs, ietver naudas pabalstus, tiešu preču un pakalpojumu nodrošināšanu natūrā un nodokļu atvieglojumus dažādiem sociāliem mērķiem. Pabalsti var būt paredzēti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem, slimiem, bezdarbniekiem vai jauniešiem. Lai programmas tiktu uzskatītas par «sociālām», tām ir jāietver resursu pārdale starp mājsaimniecībām. Sociālie pabalsti tiek klasificēti kā publiski, ja vispārējā valdība, proti, valsts, pašvaldības, tostarp sociālās apdrošināšanas fondi, kontrolē attiecīgās finanšu plūsmas. Visi sociālie pabalsti, ko nesniedz vispārējā valdība, tiek uzskatīti par privātiem. Privātus pārvedumus starp mājsaimniecībām neuzskata par «sociāliem». Neto kopējie sociālie izdevumi ietver gan valsts, gan privātos izdevumus, kas arī atspoguļo nodokļu sistēmas ietekmi, izmantojot tiešos un netiešos nodokļus un nodokļu atvieglojumus sociāliem mērķiem. Šis rādītājs tad arī tiek mērīts procentos no IKP vai ASV dolāros uz vienu iedzīvotāju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar sociālajiem medijiem ir radušās jaunas profesijas un ir iespēja pelnīt naudu citādāk, nekā agrāk. Viena no jaunajām profesijām ir t.s. influenceri jeb viedokļu līderi, kuriem ir daudz sekotāju Instagram vai citos sociālajos tīklos, kur parādīt sevi un cita starpā arī reklamēt dažādus uzņēmumus.

Komunikāciju aģentūras Golin vadītājs Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā Janis Vafes (Yiannis Vafeas) uzskata, ka jaunā sociālo mediju realitāte cilvēkos rada stresu, jo sabiedrībai nav bijis daudz laika pielāgoties pārmaiņām, bet viņš nenoliedz arī to radīto pozitīvo ietekmi – vārda brīvības paplašināšanos, iespēju vairot dažādību un izteikties uzņēmumiem. Vairāk par biznesa vidi Tuvajos Austrumos un sociālo tīklu viedokļu līderu ienākšanu komunikācijā viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no 3. septembrī laikrakstā publicētās intervijas:

Kādi ir jūsu disertācijas pirmie secinājumi?

Pirmkārt, sociālie mediji ir, neko nevaram darīt šajā ziņā. Otrkārt, ir zinātniski pierādīts, ka sociālie mediji izraisa stresu, trauksmi, nemieru. Esmu lasījis, ka 4,7% no Lielbritānijas IKP tiek iztērēts, lai ārstētu depresiju, ko izraisa sociālie mediji. Tas ir traki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Divu gadu laikā, kopš stājies spēkā Sociālā uzņēmuma likums, Latvijā izveidoti 97 sociālie uzņēmumi, informē Labklājības ministrijā.

Joprojām populārākā joma, kurā darbojas sociālie uzņēmumi, ir darba integrācija, kurā darbojas 32 procenti no reģistrētajiem uzņēmumiem. Šo uzņēmumu mērķis ir nodarbināt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju grupu pārstāvjus. Savukārt audzis ir to uzņēmumu īpatsvars, kuri darbojas izglītības jomā - skolas un pirmskolas iestādes, kas bieži izmanto alternatīvas metodes, ļaujot iekļauties klases kolektīvos arī skolēniem ar īpašām vajadzībām.

Tāpat sociālie uzņēmumi nodarbojas ar sporta, veselības veicināšanas un medicīnas pakalpojumiem, kā arī vides un dzīvnieku aizsardzību.

LASI ARĪ: Mana pieredze: Dizains ar pievienoto vērtību

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Izprotot problēmu, rod labākus risinājumus

Anda Asere, 11.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldībām nereti nav pietiekamu resursu un instrumentu, kā pašām radīt dažādus mehānismus vai risināt noteiktā teritorijā esošās sabiedrībai svarīgās problēmas – tām talkā nāk sociālie uzņēmumi.

«Sociālie uzņēmumi ir vēl viens instruments, kā risināt sabiedrībai svarīgās problēmas – bezdarba mazināšanu, noteiktu personu grupu integrāciju sabiedrībā, sociālo pakalpojumu sniegšanu vai jauna pakalpojuma groza izveidi noteiktām personu grupām. Nereti pašvaldībām nav pietiekamu resursu un instrumentu, kā pašām radīt dažādus mehānismus vai risināt noteiktā teritorijā esošās sabiedrībai svarīgās problēmas. Tāpēc atbalstot šādus uzņēmumus, veidojas situācija, ka ieguvēji ir visi. Pašvaldība sniedz gan materiālu, gan nemateriālu atbalstu sociālajiem uzņēmumiem, un tie veido ilgstpējīgu risinājumu, nereti iesaistot pat t.s. klientus savā uzņēmējdarbībā un palīdzot tiem pašiem rast labākos risinājumus esošām problēmām,» saka Agnese Frīdenberga, Providus pētniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

KPMG: Ģimenes uzņēmumi Eiropā un Baltijas valstīs uzņem apgriezienus

Dienas Bizness, 09.11.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izvēlēts inovatīvās eiro kolekcijas monētas dizaina konkursa uzvarētājs

Žanete Hāka, 02.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas izsludinātajā inovatīvas eiro kolekcijas monētas dizaina konkursā 1. vieta piešķirta mākslinieka Mārča Kalniņa darbam Z134M, informē centrālās bankas pārstāvji.

Tagad Latvijas Banka konsultēsies ar kaltuvēm, kā šo ideju, izmantojot autora iecerētos materiālus, īstenot monētā.

Atklātajā konkursā kopumā tika iesniegti darbi ar 54 devīzēm, ko vērtēja Latvijas Bankas monētu dizaina komisija: 2. vietu nolemts nepiešķirt nevienam darbam, 3. vieta piešķirta 2 darbiem – Artūra Analta darbam ar devīzi Valters Caps un Ivara Drulles darbam Šķīvis. Veicināšanas prēmijas piešķirtas 3 darbiem – Artūra Analta darbam Daugava, Tatjanas Raičiņecas un Anetes Šalmas darbam Brīvība 123 un Rūdolfa Strēļa darbam ar devīzi RUZ02.

Konkursa finālam tika izvirzīti 9 darbi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Sociālie partneri un valdošās partijas vēl nepanāk vienošanos par izmaiņām nodokļos

LETA, 28.08.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālie partneri un valdošās partijas piektdien Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) nodokļu un budžeta apakškomitejas sēdē vēl nepanāca vienošanos par plānotajām izmaiņām nodokļos, taču puses bijušas vienisprātis, ka nākamgad jādiskutē par nodokļu sistēmas izmaiņām kopumā, kas varētu stāties spēkā 2017.gadā.

Pēc NTSP sēdes Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone žurnālistiem atzina, ka šodien NTSP apakškomitejas sēdē darba devēji uzturēja prasību, ka darbaspēka nodokļi ir jāsamazina - vai nu iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN), vai sociālās iemaksas, par ko sociālie partneri un Finanšu ministrija (FM) panākuši vienošanos iepriekš un kas būtu saskaņā ar nodokļu stratēģiju.

Sociālie partneri izprot, ka prioritāro jomu finansēšanai ir nepieciešami alternatīvi finansējuma avoti. «Ja ministrijas ir atradušas iespēju par 3% samazināt izdevumus, bet aizsardzības finansēšanai joprojām nepietiek līdzekļu, mēs piedāvājām variantu palielināt pievienotās vērtības nodokli par 1%. Tāpat redzam, ka ir sarežģīta situācija ar mikrouzņēmumu nodokli un sociālajām iemaksām, tāpēc sociālās iemaksas 120 eiro apmērā būtu ieviešamas no nākamā gada,» sacīja LDDK ģenerāldirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Sociālo mediju nozīme uzņēmuma darbībā

Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes asoc. prof. Vadims Danovičs, 09.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Sociālie tīkli pie lietotāja reģistrācijas ievāc diezgan daudz informācijas, kas uzņēmumiem atvieglo sava potenciālā klienta meklējumus.

Laikā, kad sociālo tīklu popularitāte ir krietni pāraugusi tradicionālo mediju resursus un lietotāju skaits nepārtraukti pieaug, uzņēmumiem ir parādījušies vairāki jauni veidi, kā sasniegt klientus un informēt par savām precēm vai pakalpojumiem.

Sociālajiem medijiem ir svarīga loma šajos procesos, jo tieši šīs platformas mārketinga speciālisti izmanto, lai ātrāk un efektīvāk virzītu savu produkciju tirgū, izvietojot informāciju un reklāmas. Veidojot kampaņas un analizējot sociālo lietotāju paradumus, ir iespējams precīzi noteikt mērķauditoriju un nodot nepieciešamo informāciju tieši potenciālajam klientam.

Sociālie tīkli ievāc diezgan daudz informācijas, kas uzņēmumiem atvieglo sava potenciālā klienta meklējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bagātie kļūst bagātāki, bet trūcīgie - trūcīgāki, lai arī, rēķinot vidēji, vienas mājsaimniecības ieņēmumi uz cilvēku aug nemitīgi, tāds ir galvenais secinājums no Centrālās statistikas pārvaldes pētījuma par Mājsaimniecību rīcībā esošajiem ienākumiem 2021. gadā, kas veikts pērn.

Dienas Bizness sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) uzsāk publikāciju sēriju Paēdusi sabiedrība-stabila valsts 12 mēnešu garumā par sabiedrības noslāņošanos, un to ievada ar statistikas datiem par vispārējām tendencēm Latvijas mājsaimniecību ieņēmumos.

Vidējie ieņēmumi uz cilvēku pieaug

CSP 2022. gada aptaujas dati liecina, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6%, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Izaugsme bija lēnāka nekā gadu iepriekš, tomēr pietiekami ievērojama. 2020. gadā pieaugums bija par 8,1%. Jāpiebilst, ka desmit gadu garumā minimālos iedzīvotāju ieņēmumus ir ietekmējusi minimālās algas celšana, ko nereti ir bijis grūti savienot ar darba ražīguma pieaugumu, kas savukārt rosināja tirgus dalībniekus pārplānot mazapmaksāto profesiju nodarbinātību arodos, kur darba ražīguma audzēšana nav iespējama pēc būtības. Piemēram, autobusa šoferis nevar kļūt ražīgāks vienā un tajā pašā maršrutā, lai arī minimālā alga tiek palielināta un ir prasība kaut ko darīt labāk, ātrāk vai vairāk. Šādu profesiju nav mazums, un neizbēgami mehāniska minimālo algu celšana neizbēgami noved pie papildu inflācijas kopumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?

Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns, 29.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

  1. Uzņēmumi, emitējot vērtspapīrus kapitāla tirgū, piesaista ilgtermiņa finansējumu – gan vietējo, gan ārvalstu, kas dod iespēju uzņēmumiem attīstīties un pilnveidot ražošanu vai pakalpojumu sniegšanu, diversificējot investoru loku;
  2. Mājsaimniecības un uzņēmumi var novirzīt savus uzkrājumus kapitāla tirgus vērtspapīros, kas parasti piedāvā augstāku ienesīgumu nekā noguldījumi bankās;
  3. Kapitāla tirgus dod iespēju sekot dažādu vērtspapīru procentu likmēm, kas ļauj spriest par piedāvājuma un pieprasījuma attiecību finanšu tirgū, par tirgus dalībnieku gaidām par riskiem un ekonomikas attīstību, finansēšanas nosacījumiem;
  4. Ekonomikas izaugsmes modeļos izaugsme ilgtermiņā ir atkarīga no kapitāla lieluma, un kapitāla tirgum ir būtiska loma šī kapitāla piesaistē un izvietojumā tautsaimniecībā;
  5. Labi funkcionējošs kapitāla tirgus palīdz sadalīt kapitālu pa dažādām nozarēm, uzņēmumiem tā, lai tiktu iegūts maksimāls labums tautsaimniecībā, – tiek meklēts optimums no paredzamā vērtspapīru ienākuma un riska.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz š.g. 29.aprīlim pārskatus par 2020.gadu iesnieguši jau vairāk nekā 38 tūkstoši uzņēmumu. Tā ir trešā daļa no kopējā pārskatu skaita, kas iesniegts par 2019.gadu, informē SIA Lursoft.

Lursoft analizējis, ar kādiem rezultātiem aizvadītajā gadā strādājuši uzņēmumi, kas jau iesnieguši pārskatus par 2020.gadu, - kā Covid-19 pandēmijas ietekmē mainījies to apgrozījums, peļņa, kā arī pētījis, kuras nozares, neskatoties uz Latvijā un pasaulē noteiktajiem koronavīrusa ierobežošanai noteiktiem ierobežojumiem, spējušas uzrādīt izaugsmi.

41,95% apgrozījums pērn samazinājies

Lursoft dati rāda, ka tie 38 tūkstoši uzņēmumu, kuru jau iesnieguši pārskatu par 2020.gadu, pērn kopā apgrozījuši 11,86 miljardus eiro. Gada laikā šo uzņēmumu kopējais apgrozījums sarucis par 4,13%. Tikmēr to kopējā peļņa palielinājusies par 1,80%, sasniedzot 872,69 milj. EUR, savukārt darbinieku skaits, salīdzinot ar 2019.gadu, palicis teju nemainīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pandēmijas iespaids: vai klasiskie biroji vēl nākotnē būs vajadzīgi?

Harijs Švarcs, "Skanstes City" pārvaldītāja "SG Capital" partneris un valdes priekšsēdētājs, 19.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja runā par dārza un meža darbiem, nav labāka palīga par motorzāģi – it kā vienkāršs, tomēr tik daudzpusīgs instruments, kas bez piepūles dažu minūšu laikā ļauj paveikt to, ko mūsu senči slapjām mugurām darīja stundām. Nozāģēt, nogāzt, sagarināt, atzarot, pielīdzināt, piezāģēt, aizzāģēt... Tāpat malkas sagatavošanā un dārza sakopšanā motorzāģis būs labākais palīgs. Šoreiz – astoņas lietas, kas Husqvarna motorzāģus īpaši izceļ uz konkurentu fona!

1. Pieredze kopš 1959. gada

Nav daudz ražotāju, kas varētu lepoties ar līdzīgu vēsturi. Vairāk nekā pusgadsimts veltīts motorzāģu ražošanai un uzlabošanai. Nebūs pārspīlēti teikt, ka Husqvarna par šo instrumentu zina pilnīgi visu un patiesībā – ir izgudrojusi mūsdienu motorzāģus.

2. Detalizētas lietošanas instrukcijas

Husqvarna saviem klientiem visās valstīs piedāvā ļoti izsmeļošas un detalizētas lietošanas pamācības vietējā valodā, kā arī – brīdinājumus par drošību un padomus ērtam un kvalitatīvam darbam. Lai pārliecinoši darbotos ar motorzāģi, ir nepieciešama pieredze un zināšanas par to, kā ierīce un zāģējamais materiāls uzvedīsies konkrētajā situācijā. Un pieredzes veidošana sākas ar rūpīgu lietošanas pamācību izskatīšanu. Gadu gaitā uzkrātās zināšanas ļauj motorzāģa lietotājiem sagatavot tik tiešām praktiski noderīgas un dzīvē pārbaudītas instrukcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Piektdienas intervija ar Grand Credit valdes locekli Maksimu Mališko

Lelde Petrāne, 17.07.2015

Ar Viktoru Ščerbatihu (pa kreisi) biedrības «Kikboksa un boksa skola Rīga» jaunās zāles atvēršanā.

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Maksims Mališko, kompānijas Grand Credit valdes loceklis. «Ne katra Latvijas komercbanka var līdzināties mums kredītu produktu līnijas piedāvājumu jomā,» lepojas M. Mališko. Strādājot 8 gadus Latvijas tirgū, Grand Credit kolektīvs esot trīskāršojies. Kopš 2014. gada jūlija Grand Credit piedalās valsts mazā un vidējā biznesa mikrokreditēšanas programmā, kuras apjoms ir 3 miljoni eiro.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Finanšu joma ir viena no svarīgākajām jomām jebkurā ekonomikā. Ne velti, runājot par naudu, to salīdzina ar asinsrites sistēmu, kas nodrošina katru ķermeņa šūnu ar skābekli un nodrošina organisma dzīvotspēju. Finanšu iestādes ir sirds, kas liek šai sarežģītajai sistēmai strādāt. Jāatzīst godīgi, man tas vienmēr šķitis interesanti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Internets

Sociālie tīkli – uz palikšanu

Anda Asere, 23.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālo tīklu apkalpošana Latvijā dažiem uzņēmumiem ir patstāvīgs bizness, bet citiem viens no papildpakalpojumiem, ko piedāvāt saviem klientiem, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Uzņēmumi izvēlas dažādus ceļus – algot savus darbiniekus zīmola komunikācijai sociālajos tīklos vai arī sadarboties ar aģentūru, kam tas ir ikdienas darbs. Artūrs Mednis, Inspired Digital valdes loceklis, stāsta: «Satura mārketingā komunikācija sociālajos tīklos ir viena no biežāk izmantotajām taktikām un var būt patstāvīgs bizness arī aģentūrai. Inspired Digital ir tam pierādījums. Mēs darbību sākām 2009. gadā ar vienu cilvēku, bet tagad Rīgas birojā strādā jau vairāk nekā 30 cilvēku un pa pieciem Tallinā un Viļņā. Mūsu apgrozījums jau vairākus gadus ir virs viena miljona eiro. Diemžēl kā bizness tas nav ļoti ienesīgs – pelņa ir tikai daži procenti. Uzņēmumi Latvijā nav gatavi par šo pakalpojumu maksāt tūkstošiem eiro ik mēnesi.» Tāpēc arī cilvēki, kuri šajā jomā strādā, lielākoties ir savas nozares fanātiķi, viņiem tas ir dzīvesstils un hobijs. Taču sabiedrisko attiecību uzņēmumi, eksperta skatījumā, vienmēr būs vairāk kompetenti, tieši sniedzot tradicionālos sabiedrisko attiecību pakalpojumus. Sociālie mediji nav to prioritāte, tāpēc sabiedrisko attiecību uzņēmumu pakalpojumu portfelī šis pakalpojums nav būtisks un veido niecīgu apgrozījuma daļu. «Tik mazā tirgū kā Latvija gandrīz katrā industrijā uzņēmumu skaits ir proporcionāli lielāks, nekā citās lielajās Eiropas valstīs. Sociālo mediju kontu apkalpošana ir neliels izņēmums. Iespējams, visu laiku pastāvīgi mainīgās vides dēļ, iespējams – ne pārāk rentablā biznesa dēļ tirgū faktiski nav citu aģentūru, kas izstrādā saturu ar izteiktu fokusu tikai uz digitālo vidi un sociālajiem medijiem. Citas līdzīgas aģentūras ir paplašinājušas fokusu, izstrādājot arī vides un interneta reklāmu maketus vai meklējot citas peļņas iespējas. Šī joma joprojām aug, un, domājams, tā nekad nebūs nostabilizējusies, jo vide visu laiku mainās tik strauji, ka tu vienkārši nedrīksti stāvēt uz vietas,» uzskata A. Mednis. Arī radošās aģentūras Click vadītājs Māris Reliņš teic, ka vairumam dažādu aģentūru sociālo mediju pakalpojums ir kā bonuss, lai klientam nebūtu iespēja strādāt ar citu aģentūru, bet tas nav šo uzņēmumu pamatbizness. «Šī iemesla dēļ mēs nereti vēl redzam sociālajos tīklos muļķīgus «like and share» konkursus, gramatiski nepareizus tekstus, bildes, kas paņemtas no pirmajiem Google attēlu rezultātiem. Mēs ejam nedaudz citu ceļu – sociālie mediji ir un būs svarīga uzņēmuma daļa, no tā esam cēlušies, taču esam uzaudzējuši muskuļus arī citās nozarēs,» teic M. Reliņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sākas pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursam

Anda Asere, 25.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 6. septembrim atvērta pieteikšanās sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt".

Konkursu organizē Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācija sadarbībā ar "British Council" pārstāvniecību Latvijā. Konkursa noslēgumā divi sociālie uzņēmēji vai sociālās uzņēmējdarbības ideju vai projektu autori saņems naudas balvu 1200 eiro apmērā, ko nodrošina "British Council" pārstāvniecība Latvijā un SEB banka. Uzvarētājus noteiks konkursa žūrija un tiešraides skatītāju balsojums.

"Konkursā var pieteikt ideju vai projektu, kas atbilst sociālās uzņēmējdarbības būtībai un definīcijai – ražot preces vai sniegt pakalpojumus ar mērķi risināt kādu sociālo problēmu vai radīt labumu sabiedrībai. Šī ir ne vien lieliska iespēja iegūt naudas līdzekļus biznesa izaugsmei, bet arī gūt pārliecību par savu ideju vai projektu, prezentējot to kompetentiem ekspertiem, un pastāstīt par savām biznesa iecerēm visai Latvijai," teic Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautisko biznesa pakalpojumu centru asociācija “ABSL Latvia” piedāvā līdzfinansēt mācību organizēšanu darbinieku kvalifikācijas celšanai eksporta nozarē strādājošajiem.

Atbalsts būs pieejams tādu profesionālo kompetenču attīstībai kā programmēšana, svešvalodu zināšanas, projektu vadība, loģistika un citām.

Finansējuma piešķiršana notiks ERAF atbalsta programmas ietvaros. Projekta kopējās attiecināmās izmaksas ir 1,5 miljoni eiro, tai skaitā Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalsta apjoms 600 000 eiro apmērā.

Šīs atbalsta programmas mērķis ir starptautiskajiem biznesa pakalpojumu centriem (SBPC) un saistītajiem nozaru uzņēmumiem nodrošināt darbinieku prasmju pilnveidošanas mācības, lai sekmētu tehnoloģisko inovāciju ieviešanu un darbaspēka produktivitātes paaugstināšanu.

“Ņemot vērā nozares izaugsmes un paplašināšanās perspektīvas nākotnē, piesaistot šim reģionam arvien jaunus investorus, darbaspēka kompetenču attīstība ir tikusi izvirzīta kā viena no prioritātēm asociācijas līmenī un šobrīd pie tā aktīvi strādājam, domājot arī par papildus finansējuma iespējām valsts un pašvaldību līmenī,” skaidro Monta Geidāne, “ABSL Latvia” izpilddirektore.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sociālās uzņēmējdarbības konkursā uzvar Correcty un Universum

Anda Asere, 25.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursā "Tam labam būs augt" uzvar T-krekli stājas uzlabošanai "Correcty" un alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

Balvu 1200 eiro apmērā no "British Council" pārstāvniecības Latvijā saņēma "Correcty", bet skatītāju balsojumā uzvarēja un tādu pašu finansiālo balvu no SEB bankas saņēma alternatīvās izglītības iestāde Krapes skola "Universum" Ogres novadā.

"Šādi sociālās uzņēmējdarbības prezentāciju konkursu organizējam trešo reizi un var redzēt, ka sociālie uzņēmēji ir auguši gan savā biznesa attīstībā, gan spējā skaidri izstāstīt savu ideju un ko vēlas sasniegt. Šādi pasākumi ir ļoti svarīgi sociālās uzņēmēdjarbības videi, jo tie ietver gan apmācību elementu, gan popularizē jomu un daudz cilvēki uzzina par sociālo uzņēmējdarbību. Tāpat šādi notikumi ir svarīgi kopienai - finālisti iegūt jaunus kontaktus un veido sadarbību, kas noderēs nākotnē," norāda Madara Ūlande, Latvijas Sociālās uzņēmējdarbības asociācijas vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Projekti, kas iekļuvuši sociālās uzņēmējdarbības ideju konkursa finālā

Anda Asere, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sociālās uzņēmējdarbības ideju un projektu konkursa "Tam labam būs augt" finālā iekļuvuši desmit projekti.

To vidū ir "Correctly" T-krekli stājas uzlabošanai, Ievas Putniņas projekts "Eve Birdy Headwrap", izglītības un attīstības centra "Universum" alternatīvās izglītības iestāde "Krapes skola" Ogres novadā, kultūras un mākslas centrs "Nātre" Jelgavā, veselības tehnoloģiju jaunuzņēmums "CheeksUp", muzejs tumsā "Skaties ar sirdi", SIA "Mans peldkostīms", SIA "Ruckas mākslas un izglītības centrs" Cēsu novadā, ideja par vilnas izstrādājumiem, kas izgatavoti no vietējo Gulbenes aitu vilnas "Living Wool", un "Glūdas (māj)skola" Jelgavas novadā.

Komentāri

Pievienot komentāru