Likumi

Soda naudas kļūst lielākas, pārceļot tās uz citu likumu

Māris Ķirsons, 30.12.2019

Jānis Zelmenis

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Būtiski pieaugs soda naudas apmēri par pārkāpumiem saistībā ar kases aparātiem, kā arī informatīvās deklarācijas neiesniegšanu un neziņošanu par aizdomīgu darījumu

"Iegūtie dati rāda, ka, pārnesot sodus uz nodokļu un nodevu likumu, vairākās pozīcijās to apmērs būtiski pieaudzis, kaut arī sākotnēji bija runāts par vienkāršu – mehānisku – sodu pārnešanu no Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa uz specializēto nodokļu likumu," žurnālam "Dienas Bizness" komentē AS "BDO Latvia" partneris Jānis Zelmenis.

Vienlaikus viņš akcentē: "Soda naudas funkcija ir atturēt no pārkāpuma veikšanas, nevis iekasēt konkrētas naudas summas valsts budžetam."

Visu rakstu lasiet jaunajā žurnālā "Dienas Bizness". Meklējiet preses tirdzniecības vietās, lasiet elektroniski: www.dbhub.lv/eavize vai abonējiet, zvanot 67063333.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Cukuroto dzērienu aplikšana ar akcīzes nodokli kļūst par modes lietu

Māris Ķirsons, 05.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akcīzes nodokļa sasaiste ar cukura vai tā aizstājēju daudzumu limonādēs kļūst par modes lietu, jo pērn tādu ieviesa Lielbritānija un Dienvidāfrika, diskusijas par šādu nodokli notiek ne tikai Latvijā, bet arī citās valstīs.

To liecina a/s BDO Latvia pētījums par akcīzes nodokli cukurotiem dzērieniem. «Lai arī kopējais valstu skaits, kuros ir ieviests akcīzes nodoklis dzērieniem atkarībā no tajos esoša cukura daudzuma, nav ļoti kupls, var secināt, ka to pulks augs,» pētījuma datus vērtē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis. Viņš norāda, ka šim nodoklim ir divi būtiski balsti – cilvēku veselība un papildu ieņēmumi valsts kasē. «Lielajās valstīs, kur ir daudz iedzīvotāju, šī cukura akcīzes nodokļa ieņēmumi būs lielāki par tām valstīm, kurās ir neliels iedzīvotāju daudzums. Turklāt jāņem vērā vēl kāda nianse – kontrole par to, vai par attiecīgajiem dzērieniem (tajos esošo cukura daudzumu) ir samaksāts atbilstošs nodoklis,» skaidro J. Zelmenis. Viņaprāt, ir salīdzinoši vieglāk kontrolēt šī nodokļa adekvātu iekasēšanu tādā ģeogrāfiski nošķirtā valstī, kāda ir Lielbritānija ar sava veida izņēmumu – Ziemeļīriju, savukārt daudz grūtāk to ir nodrošināt ES dalībvalstij, kur valstu robežas faktiski ir iezīmētas kartē, bet realitātē neeksistē. «Domāju, ka tas ir tikai laika jautājums,» uz vaicājumu, vai pēc kāda brīža akcīzes nodoklis par cukurotām limonādēm netiks regulēts jau no Eiropas direktīvas vai regulas, atbild J. Zelmenis. Viņš norāda, ka akcīzes nodokļi bija un ir sava veida attiecīgo preču patēriņa regulētāji. «Šāda nodokļa ieviešanas pamats ir Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ziņojumā, kurā minēts, ka cukura diabēts izraisa būtiskus zaudējumus valstu IKP gan tieši, gan netieši, jo, iegūstot cukura diabētu, cilvēkiem samazinās darba spējas, kā arī valstij ir papildu ārstniecības izmaksas. Līdz ar to PVO iesaka valstīm rīkoties un piemin cukuroto dzērienu nodokli kā vienu risinājumu šai problēmai,» stāsta J. Zelmenis. Viņš norāda, ka tieši tāpēc ir vēlme ar nodokļa palīdzību samazināt cukuroto dzērienu patēriņu un līdz ar to samazināt ar dzērienu izraisīto veselības problēmu saistītās izmaksas, kā arī papildus iegūt nodokļu ieņēmumus, kurus valsts varētu novirzīt veselības aprūpei vai citiem mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valstis steidz palīgā biznesam un iedzīvotājiem

Māris Ķirsons, 30.03.2020

Dalies ar šo rakstu

J. Zelmenis vērš uzmanību, ka Itālija ir spērusi vēl radikālākus soļus nekā koronavīrusa dzimtene Ķīna. Informāciju par to, kā citas valstis pasaulē cenšas mīkstināt koronavīrusa radīto ietekmi uz tautsaimniecību, lasiet 24. marta žurnālā "Dienas Bizness".

Covid-19 ietekmes dēļ valstis uz laiku uzņēmējus atbrīvo no darbaspēka nodokļu nomaksas, piešķir īpašus atvaļinājumus smagi cietušajās nozarēs strādājošajiem, pagarina termiņus gada pārskatu sagatavošanai, atļauj neiesniegt kārtējās nodokļu deklarācijas

To liecina "BDO" pētījums par to, kā dažādas valstis pasaulē cenšas mīkstināt koronavīrusa radīto ietekmi uz tautsaimniecību.

"Lai arī dažādas valstis piemēro atšķirīgas pretindes koronavīrusa seku mīkstināšanai un neitralizācijai, tomēr par šo bezprecedenta soļu adekvātumu varēs spriest tikai pēc vairākiem mēnešiem, it īpaši, ja daudzmaz ticamu prognožu par šī jaunāko laiku mēra apturēšanu un atgriešanos pie miera laika ekonomikas vienkārši nav," vērtē AS "BDO" Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņaprāt, pašreizējā situācija ir jāuzskata par bezprecedenta gadījumu, kura pārvarēšanai nāksies piemērot netradicionālas metodes.

"Būtībā pašlaik koronavīruss ir apturējis Šengenas zonas darbību un de facto arī vienu no ES pamatbrīvībām – cilvēku brīvu kustību, kaut arī de jure tāda joprojām pastāv, un kaut kas tāds, izņemot kaut kādus īpašus gadījumus uz dažām dienām, turklāt teju vai visā ES, nav pieredzēts," skaidro J. Zelmenis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Straujāk augošais Latvijas ārējās tirdzniecības segments – pakalpojumu eksports

Anda Asere, 09.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo piecu gadu laikā Latvijas pakalpojumu eksporta vērtība augusi par 29%.

Par to liecina kustības "The Red Jackets" veiktais pētījums par pašmāju eksporta nozares tendencēm. Vienlaikus produktu eksporta vērtība ir pieaugusi par 21%.

Lielo eksportētāju skaits, kuru apgrozījums pārsniedz vienu miljonu eiro, 2018. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, ir palielinājies par 145 uzņēmumiem un veido 9,4% pieaugumu. 51% no šiem uzņēmumiem ārzemēs sevi piesaka ar Latvijā radītu zīmolu.

Arī kopējais Latvijas preču un pakalpojumu eksporta vērtības apjoms 2018. gadā pieaudzis par 18% jeb no 15,1 miljonu eiro uz 17,9 miljoniem eiro. Tas liecina, ka arvien vairāk Latvijas uzņēmumu uzdrīkstas virzīties ārējos tirgos, stiprinot kopējo eksportēšanas pieredzes un zināšanu bāzi valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Darba vide

Darba devējiem piešķirtās pilnvaras atšķiras

Māris Ķirsons, 04.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī Eiropas Savienībā visiem ir jāievēro vienādas personas datu aizsardzības prasības, tomēr dažādās Eiropas valstīs darba devējiem ir atšķirīgas pilnvaras pārbaudīt darbinieku veselības stāvokli un pieprasīt ziņas, kur un kā viņi pavadījuši laiku brīvdienās.

To rāda AS "BDO Latvia" sadarbībā ar "BDO" tīklu apkopotie dati.

Covid-19 pandēmija ir kļuvusi par nopietnu izaicinājumu jautājumiem, kas skar līdzsvaru starp fizisko personu datu apstrādi un sabiedrības, tajā skaitā darba devēju, interesēm.

Lai gan pašlaik varētu rasties sajūta, ka Covid-19 izplatīšanās risks Latvijā ir mazinājies, tomēr nerimstoši pieaugošais jaunu saslimšanas gadījumu skaits citās valstīs liek būt piesardzīgiem. Šajā laikā ir daudz strīdīgu jautājumu par to, kādu informāciju no saviem darbiniekiem drīkst vai nedrīkst pieprasīt darba devējs, ievērojot, ka tam ir pienākums nodrošināt veselībai drošu darba vidi.

Ir izskanējuši jautājumi, vai darba devējam ir tiesības pieprasīt darbiniekiem atklāt informāciju par to, kur tie bijuši un ko darījuši brīvdienās, vai ir tiesības pieprasīt veikt Covid-19 testu un pielaist darbinieku pie darba tikai tad, ja Covid-19 testa rezultāts ir bijis negatīvs. Un vai darba devējam jāatbild, jāmaksā par tiem darbiniekiem, kuri strādā attālināti, bet ir inficējušies ar Covid-19 vīrusu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pētījums: Kā valstis atbalsta uzņēmumus pandēmijas laikā

Māris Ķirsons, 17.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BDO Latvia šodien saņēma pētījumu par metodēm, kuras citu pasaules valstu valdības izmanto uzņēmumu atbalstam pandēmijas laikā. Ko var mācīties Latvijas valdība un ko var pieprasīt uzņēmēji?

Māris Ķirsons uz sarunu aicināja Jāni Zelmeni, BDO Latvia vadošo partneri, kurš detalizēti izstāsta, kā ar koronavīrusu nolēmusi cīnīties Itālija, Kipra, Taizeme, Ķīna un arī citas skartās pasaules valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru