Uzņēmuma SIA Primekss apgrozījums pērn sasniedzis 5,418 miljonus eiro, kas ir par 4,4% augstāks rezultāts nekā iepriekšējā pārskata gadā, liecina Lursoft dati.

Uzņēmuma vadība norāda, ka pērn uzņēmums turpinājis veikt ieguldījumus esošo produktu uzlabošanā, kā arī jaunu produktu un tirgu izpētē. Pārskata gada beigās SIA Primekss pašu kapitāls sasniedza 207 tūkstošus eiro un bilances kopsumma - 5,3 miljonus eiro. Uzņēmuma finanšu situācija vērtējama kā stabila, kaut gan gadu uzņēmums noslēdza ar zaudējumiem 486,085 tūkstošu eiro apmērā. Iepriekšējā pārskata gadā zaudējumi sasniedza 396,094 tūkstošus eiro.

Lursoft pieejamā informācija liecina, ka SIA Primekss valdes priekšsēdētāja amatu ieņem viens no uzņēma sākotnējiem īpašniekiem Jānis Ošlejs, viņš darbojas vēl vairāku uzņēmumu valdē, kā arī ir vienīgais SIA PrimeThermo īpašnieks. SIA Primekss valdes locekles amatu ieņem Inita Hāne. Uzņēmuma vienīgais īpašnieks kopš 2010. gadā ir SIA Prime Holding. SIA Primekss reģistrēts 1997. gadā un pērn nodrošinājis 109 darbvietas

Riska kapitāla fonds BaltCap šonedēļ pārdevis savas kapitāldaļas uzņēmumā SIA Primekss Group, informē fonda pārstāvji.

Par jauno uzņēmuma līdzīpašnieku kļuvis starptautisks investīciju fonds, kura investīcijas veicinās uzņēmuma tālāku izaugsmi. Primekss sākotnējie dibinātāji paliks uzņēmuma akcionāri. SIA Primekss turpinās vadīt tā dibinātājs Jānis Ošlejs.

2010. gadā Baltijas valstu vadošais riska kapitāla investors BaltCap ieguldīja 1,4 miljonus eiro inovatīvu betona grīdu izgatavošanas un ieklāšanas uzņēmumā SIA Primekss Group, tādējādi iegūstot 47,9% uzņēmuma kapitāldaļu. Ieguldījums Primekss bija pirmā investīcija, ko veica šajā pašā gadā radītais Eiropas Savienības Struktūrfondu līdzfinansētās JEREMIE iniciatīvas ietvaros izveidotais BaltCap Latvia Venture Capital Fund ( BLVCF).

Rīgā, Brīvības ielā svinīgi atklāts jaunais “Primekss Betona izpētes centrs”. Centra eksperti turpinās sadarboties ar starptautiski vadošajām akadēmiskajām iestādēm, lai piedāvātu ilgnoturīgus, klimata nospiedumu mazinošus risinājumus būvobjektiem visā pasaulē.

“Primekss Betona izpētes centrs” (PBIC) ir Austrumeiropā lielākais betona zinātniskās izpētes centrs. Tā 400 m2 platībā izvietotas modernas betona svaigo un sacietējušo īpašību testēšanas laboratorijas, kā arī betona izejvielu fizikāli-ķīmisko īpašību testēšanas laboratorija betona piedevu izstrādei un kvalitātes kontrolei. Centra augsti kvalificētais personāls projektē jaunākajām robotizācijas iekārtām piemērotu un videi draudzīgu betona tehnoloģiju.

“Betona nozare atbildīga par 8% cilvēku darbības rezultātā radīto CO2 izmešu apjomu. Ar Primekss izstrādāto kompozītbetona tehnoloģiju panākam izmešu samazinājumu līdz pat 70%,” centra apmeklētājus informēja Primekss ģenerāldirektors Jānis Ošlejs.

Investīciju kompānijas "BaltCap" infrastruktūras fonds ir gatavs attīstīt sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Latvijā, informē "BaltCap" pārstāvji.

Ar šādu piedāvājumu "BaltCap" vērsies arī pie Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV).

"BaltCap" pārstāvji min, ka "BaltCap" infrastruktūras fonds var pildīt gan finansētāja, gan arī aktīva īpašnieka lomu LNG termināļa būvniecības un ekspluatācijas posmos.

"BaltCap" vadošais partneris Dagnis Dreimanis norāda, ka "BaltCap" ir spējīgs finansēt un attīstīt lielus infrastruktūras projektus, tostarp Latvijai nepieciešamo LNG termināli 150 miljonu eiro apmērā.

BaltCap investīciju direktors Matīss Paegle papildina, ka BaltCap šobrīd nav izšķīries par labu nevienam projektam. Atsaucoties uz Ministru prezidenta K. Kariņa paziņojumu, ka Latvijai LNG terminālis ir nepieciešams un ka tā finansējumam būtu jānāk no privātā sektora, BaltCap ir gatavs finansēt/attīstīt jebkuru no risinājumiem, ko Latvijas valdība uzskata par labāko un vēlamāko valstij. BaltCap ir izteicis arī gatavību arī Igaunijas valdībai finansēt līdz 500 miljonu eiro vērto termināla projektu Paldiskos, ja rastos šāda nepieciešamība. "Mēs uzskatam, ka no infrastruktūras izmaksu viedokļa vēlamākais risinājums ir Latvijā, jo būtisks ir attālums līdz Inčukalna gāzes krātuvei. No šāda risinājuma iegūtu visi gāzes patērētāji," saka M.Paegle.

Betona grīdu ražotāja SIA «Primekss» īpašnieks SIA «Primekss Group» kopā ar Polijas uzņēmumu «FILIGRAN», kas ražo metāla režģus, vadus un armatūru betona konstrukciju stiprināšanai, Latvijā nodbinājis uzņēmumu SIA «Filigran Primekss», ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jaundibinātā uzņēmuma pamatkapitāls ir 2800 eiro, un tā īpašnieki vienādās daļās (pa 50% kapitāldaļu katram) ir SIA «Primekss Group» un «FILIGRAN SPOLKA AKCYJNA».

SIA «Filigran Primekss» valde sastāv no diviem locekļiem. Par valdes priekšsēdētāju iecelts SIA «Primekss Group» patiesā labuma guvējs Jānis Ošlejs, savukārt Jorg-Dietrich Albrecht Franz Freiherr von und zu Weiler iecelts par valdes locekli.

SIA «Filigran Primekss» juridiskā adrese ir Rīga, Gustava Zemgala gatve 76, kur reģistrēts SIA «Primekss Group» un tā citi meitas uzņēmumi.

SIA «Primekss Group» ir 2008.gadā reģistrēta holdingkompānija, kurai ir divi meitas uzņēmumi - SIA «Primekss», kas ražo betona grīdu un sienu apdari no īpaši izturīga betona, un SIA «Primeteh», kas nodarbojas ar pētniecību. Holdingkompānijai 2017.gadā nebija ieņēmumu, savukārt SIA «Primekss» neto apgrozījums 2016.gadā bija 14,797 miljoni eiro, un tās peļņa pēc nodokļiem bija 306 tūkstoši eiro.

Turpinot aktīvu sadarbību ar lielajiem komersantiem, ALTUM Kapitāla fonds 3.septembrī ir noslēdzis līgumu par aizdevumu 8 miljonu eiro apmērā ar Primekss.

Uzņēmums ir viens no pasaules vadošajiem betona tehnoloģiju uzņēmumiem un Latvijas eksporta flagmaņiem.

Kapitāla fonda finansējums, kas ir Latvijas valsts un privāto pensiju fondu resursi, palīdzēs uzņēmumam fokusēties uz tālāku izaugsmi Covid-19 pandēmijas apstākļos.

Līdz ar e-komercijas attīstību visā pasaulē ir būtiski pieaudzis pieprasījums pēc noliktavu telpām, loģistikas centriem un specializētām ražotnēm, kuriem Primekss grupa var nodrošināt inovatīvu un unikālu bezšuvju betona grīdu ieklāšanas tehnoloģiju, kas izceļas ar īpašu izturību un samazina CO2 izmešu daudzumu līdz pat 70 %.

“Primekss grupas finansēšana ir jau ceturtais Kapitāla fonda noslēgtais darījums, fonda darījumu kopējai summai sasniedzot gandrīz 23 miljonus eiro. Primekss ir lielisks piemērs tam, kā uzņēmums Covid-19 pandēmijas radītās izmaiņas izmanto savai izaugsmei, operatīvi pielāgojoties izmaiņām pieprasījumā un piedāvājot zaļus un ilgtspējīgus risinājumus betona ražošanā, kas ir viena no vides piesārņojošākajām nozarēm. Primekss grupa vairāk nekā 90 % ienākumu gūst no eksporta un ir zināšanu ietilpīgs uzņēmums, tāpēc šī refinansēšana ir būtisks solis arī vietēja kapitāla uzņēmuma stiprināšanai,” komentē ALTUM valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) un Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) noteikuši nominantus apbalvojumam “Gada investors 2021” par pērnā gada Latvijas nozīmīgākajām investīcijām industrijā.

Uz apbalvojumu pretendē gan privātie investori (komerceņģeļi), gan juridiskie un institucionālie investori, gan privātā un riska kapitāla darījumu konsultanti.

“Gada investors 2021” konferences un apbalvošanas ceremonijas laiks ir pārcelts uz ceturtdienu, 31. martu, plkst. 16.00. Ņemot vērā notikumus Ukrainā, mainīta pasākuma programma, iekļaujot divas ekspertu paneļdiskusijas.

Pirmajā diskusijā informēs par ekonomikas tendencēm un attīstības scenārijiem Latvijā. Otrajā diskusijā uzņēmējdarbības un investīciju vides eksperti no Gruzijas un Izraēlas stāstīs par savu valstu pieredzi – kādas pārmaiņas notiek un kā var atbalstīt valsts ekonomiku kara laikā un pēckara periodā. Savukārt pārstāvis no Ukrainas dalīsies pieredzē galvenokārt par uzņēmējdarbības situāciju līdz karam. “Gada investors 2021” būs skatāms tiešsaistē, LatBAN un LVCA Facebook lapās un LatBAN YouTube kanālā.

Rriska kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap apstiprinājis četrus jaunus partnerus – Kristians Kalda, Olivers Kullmans, Mārtiņš Jaunarājs un Kornelijus Celutka, informē uzņēmuma pārstāvji.

Ilggadējo komandas biedru apstiprināšana partneru statusā ir daļa no BaltCap plāna paplašināt vadības komandu un stiprināt BaltCap ilgtermiņa pozīcijas Baltijas reģionā. Jaunie partneri ievērojami veicinās BaltCap turpmāko izaugsmi.

Kristians Kalda un Olivers Kullmans darbojas BaltCap birojā Tallinā, Igaunijā, un ir pieredzes bagāti BaltCap komandas biedri. Kristians ir atbildīgs par vairākiem veiksmīgiem ieguldījumiem reģionā, ieskaitot gāzes sadales un tirdzniecības uzņēmumu Energate, vēja parka attīstītāju Tuuleenergia, lidmašīnu tehniskās apkopes pakalpojumu sniedzēju Magnetic MRO un finanšu procesu automatizācijas uzņēmumu Fitek.

Betona grīdu ražotāja SIA Primekss izstrādātais sīkstais un neplaisājošais Prime Composite betons ir uzvarējis pasaules lielākās betona tehnoloģiju izstādes World of Concrete Lasvegasā, ASV, inovatīvāko produktu grupā, biznesa portālu Nozare.lv informēja Primeksa valdes priekšsēdētājs Jānis Ošlejs.

Prime Composite betons inovatīvāko produktu kategorijā ir ieguvis Winner of Editors Choice balvu. Ošlejs skaidroja, ka šo balvu piešķir starptautisko būvniecības žurnālu redaktori. Vēl inovatīvāko produktu kategorijā balvas piešķir izstādes apmeklētāji un betona eksperti.

«Mums tas ir ļoti nozīmīgs panākums, jo World of Concrete ir vienīgā nozīmīgā betona izstāde pasaulē, līdz ar to par piedāvāto produktu ir ļoti liela interese no visām pasaules malām. Iegūtā balva dos mūsu produktam Prime Composite pārliecinoši lielāku atpazīstamību pasaulē, un tas ļaus uzņēmumam augt vēl straujāk,» uzsvēra Ošlejs.

Baltijas privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" ar tiesas starpniecību vēlas piedzīt vairāk nekā 16 miljonus eiro no bijušā "BaltCap" infrastruktūras fonda partnera Šarūna Stepukoņa, azartspēļu uzņēmuma "Olympic Casino Group Baltija" un tā Igaunijas akcionāra "OB Holding 1", vēsta Lietuvas biznesa laikraksts "Verslo žinios".

Viļņas apgabaltiesā laikrakstam apstiprināja, ka trīs fonda pārvaldītie uzņēmumi - "Žvirgždaičiu energija", "Nullus" un "Moelta" - lūdz tiesai atzīt to īpašumtiesības uz iespējami piesavinātiem finanšu aktīviem 16,6 miljonu eiro vērtībā un cenšas atgūt līdzekļus, kas glabājās atbildētāju kontos.

Tiesa 10.decembrī arestējusi Stepukoņa aktīvus, tostarp azartspēļu uzņēmumos turētos aktīvus.

Viens no četriem "BaltCap" vadošajiem partneriem Simons Gustainis sacīja "Verslo žinios", ka bijušajam partnerim Stepukonim bija "BaltCap" uzticība un plašas pilnvaras, kas varēja ļaut viņam izveidot sarežģītu sistēmu, lai apietu drošības pasākumus un pārbaudes un organizētu līdzekļu izņemšanu no viņa vadītajiem uzņēmumiem.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Ietekme uz globālajām klimata pārmaiņām ir ikvienam cilvēkam, ikvienam uzņēmumam un ikvienai nozarei. Betona nozare, kurā darbojas arī uzņēmums “Primekss”, kopumā ir atbildīga par 8% cilvēka darbības radīto globālo CO2 izmešu apjomu. Riskēt un turpināt masveidā radīt izmešus ir bezatbildīgi – mums nav planētas B.

Kā to var risināt?

Pirmā atbilde ir - arvien ciešāk tuvināt zinātni ar praktisko būvniecību, veicināt sadarbību. Kāds varētu jautāt – kas tur ko pētīt, betons ir betons! Tomēr tā šķiet tikai virspusēji skatoties.

Betona sastāvs var būt ļoti komplekss, tāpēc radīt paredzamu un teicamu betona kvalitāti jebkurā pasaules vietā ir liels izaicinājums. Mēs redzam ne tikai zinātniskās izpētes jēgu, bet arī praktisko pielietojumu – izpēti un zinātni liekam līdzās mūsu pirms dažām nedēļām atklātajā, būtiski paplašinātajā Primekss Betona izpētes centrā, kas, starp citu, ir lielākais šāda veida centrs Austrumeiropā.

Esmu arī novērojis, ka mūsu uzņēmuma pievienotā vērtība ir tieši spējā pārnest inovatīvas zinātnē balstītas tehnoloģijas praksē, spēja pārvērst idejas pielietojamos produktos, sasaistot zinātni un praksi no jaunākajiem ķīmijas un fizikas pētījumiem, līdz mākslīgā intelekta pielietojumam būvniecībā. Mūsu gadiem ilgais zinātnes un prakses sadarbības piemērs parāda, ka tas ļoti labi strādā un dod abpusēju pievienoto vērtību – gan mums kā biznesam, jo varam tirgū piedāvāt inovatīvus betona produktus, gan zinātniekiem, jo rosinām jaunas izpētes jomas, no kā iegūs visa būvniecības nozare.

Privātā un riska kapitāla investors "BaltCap" aicina valdības deklarācijā iekļaut infrastruktūras finansējuma jautājumu, informē "BaltCap" pārstāvji.

Pēc "BaltCap" aprēķiniem, Latvijai līdz 2030.gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami apmēram 33,8 miljardi eiro, taču finansējums no valsts budžeta varētu būt līdz 4,5 miljardiem eiro, radot finansējuma iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardu eiro apmērā.

Vienlaikus kompānijā atzīmē, ka Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkumi infrastruktūras vajadzībām gaidāmi mazāki - attiecīgi 14,3 miljardi eiro un 11 miljardi eiro.

"Lai esošā infrastruktūra nesabruktu un nosegtu Latvijas vajadzības energoefektivitātes, atjaunojamo resursu, transporta, izglītības un sociālajā jomā, būs nepieciešama privātā kapitāla iesaiste kombinācijā ar radikāli uzlabotām publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) īstenošanas prasmēm," pauž "BaltCap" pārstāvji, atsaucoties analizētajiem datiem par visu trīs Baltijas valstu un Polijas infrastruktūras vajadzībām nākamajiem astoņiem gadiem.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks "BaltCap" saņēmis pilnu alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka (AIFP) licenci, informē "BaltCap" pārstāvji.

Šī licence ļauj "BaltCap" turpināt paplašināt darbību un pakalpojumu klāstu ārpus Baltijas valstu robežām, kā arī piesaistīt jaunus, profesionālus investorus visā Eiropā.

"BaltCap" AIFP licenci izsniedza Igaunijas Finanšu uzraudzības un noregulējuma iestāde.

AIFP licence nozīmē "BaltCap" pāreju uz darbību kā pilnībā regulētam un uzraudzītam fondu pārvaldniekam. Iepriekš "BaltCap" tika piemērotas atvieglotas uzraudzības prasības, kas pieejamas alternatīvo fondu pārvaldniekiem ar pārvaldāmajiem aktīviem līdz 500 miljoniem eiro.

"BaltCap" tagad varēs izmantot AIFP priekšrocības un pakalpojumu sniegšanas brīvību, piedāvājot pakalpojumus visā Eiropas Savienībā (ES). Tas paplašinās arī iespējas sadarbībai ar plašāku investoru tīklu, kas meklē privātā kapitāla ieguldījumu iespējas, min kompānijā. "BaltCap" vadošais partneris Dagnis Dreimanis uzsver, ka licences iegūšana iezīmē jaunu "BaltCap" darbības un biznesa attīstības posmu.

Investīciju uzņēmums BaltCap izveidojis jaunu reģionālo fondu - BaltCap Izaugsmes fonds (BaltCap Growth Fund), kas nodrošinās riska kapitālu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) visās trīs Baltijas valstīs, informē BaltCap pārstāvji.

Jaunais BaltCap Izaugsmes fonds nodrošinās riska kapitālu 15-20 uzņēmumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā kopumā 50 miljonu eiro apmērā. Tā mērķis ir veicināt reģionālo tirgus līderu attīstību un palielināt eksporta līmeni Baltijas valstīs.

Saskaņā ar BaltCap veiktajiem aprēķiniem, Baltijas valstu pieprasījums pēc riska kapitāla joprojām ir augsts. Vienlaicīgi izaugsmes iespējas Latvijas, Lietuvas un Igaunijas tradicionālajās un jaunajās nozarēs ir ļoti labas. Tāpēc BaltCap ir secinājis, ka MVU reģionā ir nepieciešamas investīcijas, lai saglabātu to konkurētspēju un palielinātu produktivitāti.

BaltCap investīciju direktors Mārtiņš Jaunarājs uzsver: «Jaunā fonda darbība ir vērsta gan uz vietējiem, gan reģionāliem uzņēmumiem Baltijā, kas plāno tirgū ieviest jaunus produktus un pakalpojumus, paplašināt uzņēmuma darbību un kuru mērķis ir kļūt par reģionālā tirgus līderiem.

Betona grīdu ražotāja SIA «Primekss» apgrozījums 2018. gadā sasniedzis 25,438 miljonus eiro, savukārt uzņēmuma peļņa bijusi 294 tūkstoši eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Salīdzinot ar 2017. gadu, uzņēmuma neto apgrozījums pieaudzis par 37,8% jeb 6,984 miljoniem eiro. Savukārt uzņēmuma peļņa palielinājusies par 1,4%. SIA «Primekss» ieņēmumi no celtniecības projektu realizācijas pērn veidoja 15,935 miljonus eiro, bet ieņēmumi no materiālu pārdošanas veidoja 9,306 miljonus eiro.

Latvijā gūti ieņēmumi 21,319 miljonu apmērā, bet pārējie ieņēmumi gūti ārpus Latvijas, liecina uzņēmuma gada pārskats. SIA «Primekss» pagājušajā gadā turpināja veikt ieguldījumus eošo produktu uzlabošanā, kā arī jaunu produktu un tirgu izpētē, sacīts uzņēmuma gada pārskatā. Uzņēmums pagājušajā gadā nodarbināja 226 darbiniekus, kas bija par 109 darbiniekiem vairāk nekā 2017. gadā.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks BaltCap un investīciju uzņēmums Draugiem Capital investē ievērojamus līdzekļus daudznozaru uzņēmumā SIA Pepi Rer, kas pazīstams kā būvniecības, iepakojuma materiālu un attīstošo rotaļlietu ražotājs ar zīmoliem ProVent un IGLU.

Šī darījuma rezultātā BaltCap un Draugiem Capital kļūst par uzņēmuma vairākuma akcionāriem.

Valkā bāzētais Pepi Rer ir ražošanas un e-komercijas uzņēmums ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi, kura pamatprodukcija ir polietilēna putas. Pirms astoņiem gadiem rādās IGLU stāsts, kad radošā komanda, attīstot jaunus materiāla pielietojumus, testējot biezās putu loksnes, radīja drošu rotaļlietu konceptu bērnu radošuma attīstībai. IGLU ražošanā ievēro augstus kvalitātes standartus, nepārtraukti uzlabojot produktu. Vairāk nekā 90% IGLU produkcijas tiek eksportēts uz vairāk nekā 25 valstīm, un šobrīd tas ir viens no vadošajiem zīmoliem pasaulē savā segmentā.

Riska kapitāla investors BaltCap sadarbībā ar riska kapitāla fonda pārvaldītāju Imprimatur Capital noslēdzis investīciju līgumu viena miljona eiro apmērā ar informācijas tehnoloģiju (IT) uzņēmumu Blue Bridge Tehnologies, kuru dibinājusi Latvijas IT speciālistu un uzņēmēju komanda no Latvijas.

Blue Bridge Technologies izstrādā automatizācijas risinājumus un sniedz IT pakalpojumus veselības aprūpes un veselības apdrošināšanas uzņēmumiem un veselības veicināšanas un sporta iestādēm, palīdzot samazināt administratīvo darbu slogu, paaugstinot produktivitāti un uzlabojot pacientu un klientu apkalpošanas līmeni, norāda uzņēmuma pārstāvji.

Ieguldītās investīcijas galvenokārt paredzētas eksporta tirgus apgūšanai, taču daļa finanšu resursu tiks ieguldīti arī produktu attīstībā. «Blue Bridge Technologies ir spēcīgs spēlētājs vietējā tirgū, un mēs saskatām arī augstu eksporta potenciālu Amerikas Savienotajās valstīs, Spānijā, Vācijā, Zviedrijā un citās valstīs,» norāda BaltCap investīciju direktors Mārtiņš Jaunarājs.

Lai arī tirgū valda piesardzība, riska kapitāla investors BaltCap kā perspektīvu saskata pakalpojumu sfēru.

Līdz šim Latvijā BaltCap veicis 18 investīcijas, bet Baltijā kopumā - 52. Kā veiksmīgu BaltCap investīciju direktors Sandijs Āboliņš-Ābols min mazumtirdzniecības uzņēmuma Depo DIY (Depo) piemēru - pagājušajā nedēļā kompānijas līdzšinējais īpašnieks SIA DMT Pluss kopā ar finanšu partneriem paziņoja par pārējo uzņēmuma dalībnieku daļu izpirkšanu. Iepriekš DMT Pluss piederēja 28% uzņēmuma daļu, kas tagad sasniedz 75%. Šī darījuma rezultātā investīciju periodu Depo beiguši līdzšinējie finanšu partneri - Byko Lettland ehf. un riska kapitāla investīciju uzņēmuma BaltCap pārvaldītie investīciju fondi Baltic Investment Fund III C.V. un Baltic Investment Fund III L.P.

Privātā kapitāla fondu pārvaldnieks Baltijā BaltCap noslēdz Infrastruktūras fonda II (BInF II) pirmo investīciju piesaistes posmu, kura mērķis ir 200 miljonu eiro liela kapitāla piesaiste. Jaunais Infrastruktūras fonds aktīvi darbosies nākamo 20 gadu laikā, fokusējoties uz atjaunīgās enerģijas ražošanu, enerģijas pieprasījuma mazināšanu un ieguldījumiem kā sociālajā, tā transporta infrastruktūrā Baltijā un Polijā.

Jaunais Infrastruktūras fonds turpinās iepriekšējā fonda pārbaudīto stratēģiju. Tā mērķis ir finansēt infrastruktūras projektus, kas atstāj pozitīvu ietekmi uz vidi un sabiedrību. BInF II galvenokārt koncentrēsies uz ieguldījumiem atjaunīgās enerģijas projektos, piemēram, vēja un saules enerģijas parku, biomasas un biogmetāna ražotņu attīstību. Tas arī atbalstīs vietējās pašvaldības ēku energoefektivitātes celšanas projektos, kā arī palīdzēs nodrošināt būtiskus pakalpojumus, tostarp skolu, publisko ēku un citu sociālo infrastruktūru vienību izveidošanu un atjaunošanu.

Saskaņā ar privātā kapitāla investora BaltCap aprēķiniem Latvijai līdz 2030. gadam infrastruktūras saglabāšanai un attīstībai būs nepieciešami ~33,8 miljardi EUR, taču finansējums no valsts budžeta varētu aprobežoties ar 4,5 miljardi EUR, radot iztrūkumu aptuveni 29,3 miljardi EUR apmērā. Lietuvā un Igaunijā investīciju iztrūkums infrastruktūras vajadzībām ir gandrīz uz pusi mazāks –14,3 miljardi EUR un 11 miljardi EUR. Latvijai, tāpat arī pārējām Baltijas valstīm, ir steidzami jāmeklē jauna pieeja daudzo infrastruktūras vajadzību finansēšanai. Lai šo deficītu mazinātu, viens no risinājumiem ir tieši privātās investīcijas un daudz aktīvāka publiskās un privātās partnerības projektu (PPP) projektu īstenošana.

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Privātā un riska kapitāla investīciju fonda "BaltCap" grupas uzņēmums SIA "Emsco" akciju atpirkšanas brīvprātīgajā piedāvājumā plāno iegādāties vismaz 75% augsto tehnoloģiju uzņēmuma AS "HansaMatrix" balsstiesīgo akciju, teikts "HansaMatrix" paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Gadījumā, ja akciju atpirkšanas brīvprātīgais piedāvājums būs veiksmīgs, "Emsco" plāno ierosināt "HansaMatrix" akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

"BaltCap" Investīciju direktors Juris Pārups skaidro, ka viens no "BaltCap" fondiem ir "HansaMatrix" mazākuma akcionārs jau vairāk nekā četrus gadus, un ir bijusi iespēja vērot uzņēmuma attīstību.

Viņš arī norāda, ka "BaltCap" kā privātā kapitāla investora mērķis ir palīdzēt perspektīviem uzņēmumiem augt un kļūt par vadošajiem spēlētājiem reģionā un plašāk.

Tāpat Pārups uzsver, ka "BaltCap" ir pārliecināti, ka "HansaMatrix" ir iespējas panākt straujāku izaugsmi ar konsolidētāku akcionāru struktūru.

Biržas "Nasdaq Riga" valde 20.februārī nolēmusi, ka uzraudzības statuss "HansaMatrix" nekavējoties tiek piemērots, arī ņemot vērā iespējamo sabiedrības akciju izslēgšanu no regulētā tirgus.

Investīciju fonds BaltCap ir saņēmis nepieciešamos apliecinājumus, lai izveidotu jaunu reģionālo fondu, kas nodrošinās riska kapitāla finansējumu mazo un vidējo uzņēmumu segmentā Baltijas reģionā.

Šobrīd BaltCap ir jau saņēmis nepieciešamos apliecinājumus no institucionālajiem investoriem vairāk nekā 40 miljonu eiro apmērā. Uzņēmums ir iesniedzis pieteikumu Igaunijas finanšu uzraudzības iestādei par menedžmenta uzņēmuma reģistrāciju, kas nepieciešama fonda dibināšanai. Iegūstot nepieciešamos reģistrācijas dokumentus, fonds varēs uzsākt darbību, kā arī tā iecerētās investīciju aktivitātes.

Jaunais fonds uzrunās gan nacionālos, gan Baltijas līmeņa uzņēmumus, kas vēlas radīt jaunus produktus vai pakalpojumus, vēlas paātrināt uzņēmumu izaugsmi vai pārņemt citas kompānijas.

Jauno reģionālo fondu kopīgi izveidojuši BaltCap un Eiropas Investīciju fonds (EIF). Fonda izmērs plānots 50 miljonu eiro apmērā.

Plānots, ka līdz 2020.gadam Latvijas uzņēmējiem caur dažādiem riska kapitāla finansējuma instrumentiem, tai skaitā, Baltijas fondu programmu, būs pieejami papildu vismaz 200 miljoni eiro, informē Eiropas Privātā un riska kapitāla asociācijas pārstāvji.

Attīstītajās pasaules valstīs riska kapitāls jeb, tā saucamā, gudrā nauda”bieži tiek izmantots uzņēmumu izaugsmes un tālākas attīstības finansēšanā. Tomēr šī iespēja Latvijā pilnvērtīgi netiek izmantota. Latvija būtiski atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Piemēram, salīdzinot ar kopējo riska kapitāla ieguldījumu pret nacionālo kopproduktu Centrālās un Austrumeiropas valstīs riska kapitāla ieguldījumi sasniedza tikai 0,0063% kopprodukta, tālu atpaliekot no Eiropas vidējā rādītāja 0,253%. Lai arī ne pēdējā sarakstā, Latvija ar 0,0047% atpaliek no Lietuvas (0,052%) un ļoti daudz no Igaunijas, kas ar 0,149 izvirzījusies par reģiona līderi.