Tirdzniecība un pakalpojumi

Sodu politika konkurences uzraudzībā jāuzlabo

Jānis Goldbergs, 18.04.2019

Zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Konkurences uzraudzībā nepieciešama ciešāka sadarbība ar tirgus dalībniekiem, kā arī skaidrāki un progresīvāki administratīvie regulējumi sodu politikā

Šādus secinājumus izdara zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vadošais jurists Māris Butāns pēc biroja veiktā pētījuma PwC Competition watch 2019 par konkurences uzraudzību Latvijā no 2002. gada līdz 2008. gadam. Pats pētījums ir vairāk skaitļu un procentvērtību uzskaitījums, tādēļ Dienas Bizness aicināja M. Butānu skaidrot pētījumu kopsakarībās ar patlaban notiekošo un nākotnes perspektīvām.

Fragments no intervijas

Kāpēc nolēmāt, ka šāds pētījums ir vajadzīgs?

Man personīgi ir tuvas konkurences tiesības. Esmu vienmēr centies ne tikai pats gūt skaidrību, bet arī, lai skaidrību par tām varētu gūt plašāka sabiedrība. Viens no apsvērumiem ir veicināt izpratni un kliedēt dažādus mītus par konkurences uzraudzību Latvijā. Bieži vien cilvēkiem, runājot par tēmu, pietrūkst tieši skaitļu, lai konkrēti argumentētu un pieņemtu uz informāciju balstītus lēmumus. Ceru, ka veiktais pētījums sasniegs mērķus.

Stāsts ir par Konkurences padomes darba rezultātiem. Kas ir galvenie avoti un kritēriji?

Šis ir pirmais mēģinājums Latvijas vēsturē detalizēti skatīt konkurenci uzraugošās iestādes lēmumus, tieši runājot par Konkurences likuma 11. pantu, kas ir par aizliegtu vienošanos, un 13. pantu, kas ir par dominējošā stāvokļa tirgū ļaunprātīgu izmantošanu. Mans mēģinājums bija iegūt pēc iespējas lielāku datu apjomu, lai varētu uz šiem datiem paļauties. Konkrētajā pētījumā tika izmantoti Konkurences padomes interneta vietnē pieejamie dati, lēmumi, kur pats vecākais lēmums ir no 2002. gada, bet pēdējais lēmums ņemts no 2018. gada nogales. Lēmumi tika analizēti pēc dažādiem kritērijiem. Gan kādi uzņēmumi pēc apgrozījuma tiek sodīti, kāda ir sodu bardzība, gan kādi sodi tiek piemēroti un uz kādiem kritērijiem tie balstās, kāds ir sodu mīkstināšanas mehānisms.

Zinu, ka kaimiņvalstī Igaunijā konkurences lietas ir kriminalizētas, bet mums tās ir administratīvo pārkāpumu grupā. Vai pēc pētījuma rezultātiem būtu pamats domāt, ka vajag mainīt valstī pastāvošo sistēmu Igaunijas virzienā? Tas sniegtu lielākas iespējas aizstāvībai, vienlaikus paildzinot tiesvedības procesus.

Kopumā par smagākajiem pārkāpumiem – karteļiem - ir aptuveni 240 pārkāpumi, kurus pieminētajā laikā ir izskatījusi Konkurences padome. Vēl ir vieglāki pārkāpumi, kas tāpat ir aizliegtas vienošanās ar ietekmi uz tirgu. Konkurences tiesību kriminalizācija ir ļoti sarežģīts jautājums. Pirmkārt, ir jautājums, kāds ir mērķis šādai darbībai. Ja gribam kriminalizēt, tad ko īsti un kāpēc? Ko panāksim? Mēs noteikti panāktu, ka process būs sarežģītāks un ilgāks. Jautājums ir - vai tiesību aizsardzība privātpersonām šādā gadījumā būtu augstāka? Iespējams, ka tā, bet seko jautājums - vai šobrīd tā ir nepietiekama? Ievērojot Konkurences padomes jau tā nepietiekamo darbinieku skaitu un iepretī lielo uzņēmumu konsultantus, var teikt, ka tiesību aizsardzība ir līdzsvarota. Arī Administratīvajā procesā var izveidot sistēmu, ka lietas tiek skatītas trīs tiesu instancēs, nevis kā tagad - divās. Trīs instances mums Latvijā izskatīšanā ir bijušas. Kriminalizēt konkurences tiesības tikai tādēļ, ka tā ir Igaunijā, nav vajadzīgs.

Finanšu sankcijas uzņēmumiem ir īstais ierocis, un tās ir nepietiekamas. Atkārtojas tie paši pārkāpumi, tiem pašiem uzņēmumiem par tām pašām lietām

Uzņēmumiem mazinātos naudas sodi, bet, iespējams, parādītos iespēja saukt personas pie kriminālatbildības. Tas varētu motivēt?

Es nedomāju, ka mazāki naudas sodi uzņēmumiem ir tas īstais mērķis. Cietumsodi vadītājiem nemainīs situāciju. Šis pētījums tieši parāda, ka naudas sodi par smagiem pārkāpumiem ir pārāk mazi. Finanšu sankcijas uzņēmumiem ir īstais ierocis, un tās ir nepietiekamas. Atkārtojas tie paši pārkāpumi, tiem pašiem uzņēmumiem par tām pašām lietām. Tipisks piemērs ir Rīgas Brīvostas pārvalde. Četras reizes viņiem ir piemēroti naudas sodi. Tas vedina domāt, ka tie nav efektīvi. Ir arī citi uzņēmumi, kas atkārtoti atgriežas Konkurences padomes redzeslokā par līdzīgām lietām.

Uzņēmumi nebaidās no naudas sodiem, kas draud par pārkāpumu

Iznāk, ka efektīva ir tramvaja bezbiļetnieku stratēģija. Ja sods ir neliels un pieķer ne vienmēr, tad izdevīgāk ir braukt bez biļetes!

Par to liecina pārkāpumu raksturs. Uzņēmumi nebaidās no naudas sodiem, kas draud par pārkāpumu. Par tik smagiem pārkāpumiem kā kartelis uzņēmumu kultūra pret Konkurences padomes uzraudzību ir salīdzinoši zemā līmenī.

Kur ir āķis? Tā ir Konkurences padomes sodu politika vai normatīvais regulējums?

Normatīvais regulējums šobrīd nepieļauj sasniegt to prevencijas līmeni, kādu paredz Eiropas Komisija attiecībā uz Konkurences tiesību uzraudzību visā Eiropas Savienībā. Eiropā šobrīd ir kustība stiprināt konkurenci uzraugošās iestādes. Tāpēc arī ir pieņemta ES direktīva, kas paredz lielākus naudas sodus un stiprākas iestādes, paredzamāku rīcību un lielāku neatkarību lēmumu pieņemšanā. Daudzās valstīs tas patiešām klibo un lēmumi netiek pieņemti tādi, kādiem tiem vajadzētu būt.

Pēc jūsu pētījuma iznāk, ka konkurences pārkāpumu izskatīšanas ilgums pieaug. Ar ko tas skaidrojams?

Pārkāpumu vidējais izskatīšanas laiks, jo sevišķi smago pārkāpumu gadījumā par karteļiem, ir pieaudzis gandrīz divas reizes. No izpētītā materiāla neseko, ka Konkurences padomei šobrīd lietvedībā būtu komplicētākas lietas nekā 2002. gadā. Lietas, kuras izskata šodien, ir tādas pašas kā pirms desmit gadiem. Uzņēmumi savu praksi nemaina. Lietas pārsvarā ir ļoti vienkāršas – aizliegtas vienošanās publiskos iepirkumos. Shēma ir elementāra – pretendenti apmainās ar piedāvājumiem, ar projektiem un cenām, kādas būs. Šāda veida lietas Konkurences padome skata ilgāk nekā iepriekš. Likums paredz skatīt divus gadus, tā ka pārkāpumu te nav. Šobrīd karteļus skata vidēji 510 dienas. Kādreiz vidējais rādītājs bija 275 dienas. Grūti šajā gadījumā runāt par cēloņiem.

Visu rakstu lasiet 18. aprīļa laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jums nav tiesību klusēt

Debora Pāvila, zvērināta advokāte, ZAB "Vilgerts" partnere, 11.02.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Es nav nekāds zaglis" – tādu aizstāvības runu kāds apsūdzētais esot teicis 17.gadsimta Anglijas tiesas zālē. Uz ko tiesnesis salti atbildējis: "Tev tas jāpierāda."

Domājams, ka nabaga vīrs tika pakārts, jo tā laika kriminālprocesā iespējas sevi aizstāvēt tikpat kā neeksistēja. Apsūdzētajam nebija tiesības uz advokāta pārstāvību, jo tika uzskatīts, ka tiesa var pildīt gan aizstāvja, gan soģa funkciju. Tas strādāja tā, ka nereti tiesnesis, noklausījies prokurora apsūdzību, ieteica apsūdzētajam atzīties "sevis paša labā". Apsūdzētajam arī netika izsniegts pilns apsūdzības raksts, bet vienīgi tiesas dienā nolasīts tā kopsavilkums, faktiski izslēdzot iespēju sagatavoties savai aizstāvībai. Savukārt tāda aizstāvības stratēģija kā klusēšana tolaik bija pašnāvnieciska – ja klusē, tātad vainīgs.

Agrīnā modernā kriminālprocesa loģika bija piespiest apsūdzēto kalpot par aculiecinieku. Tikai vēlāk advokātiem izdevās pārliecināt tiesu, ka nevienu nedrīkst piespiest uz nodevību pret sevi pašu (no latīņu val.: nemo tenetur prodere seipsum), un attīstījās mūsdienu tiesību uz aizstāvību būtiskā garantija – tiesības klusēt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ne viss, kas konkurences jomā valstī darīts, iedzīvotājiem nesis tiešu un tūlītēju labumu. Uzņēmēji, kuriem noteikti sodi miljonos eiro, tiesājas un strīdas. Patērētāji vienmēr grib lētāk, bet uzņēmēji - nopelnīt un turēt cenu.

Šo vēlmju krustpunktā nonāk Konkurences padome, kam ir žandarma loma. Par Latvijas Konkurences padomes darbu, par karteļiem un tiesvedībām Dienas Bizness izjautāja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītāju Māri Spičku.

Fragments no intervijas

Īsi pastāstiet, kas ir godīga konkurence, ko Konkurences padome kontrolē? Kāds ir ideālais stāvoklis tirgū, kad ar konkurenci viss ir lieliski?

Ideālais stāvoklis, manuprāt, ir, kad jebkurā tautsaimniecības nozarē un tirgū darbojas pietiekami liels skaits uzņēmumu, kas strādā neatkarīgi un konkurē savā starpā.

Uzņēmumu tendence savukārt ir - kļūt lielākiem un stiprākiem un uzvarēt konkurences cīņā. Var veidoties ļoti lieli uzņēmumi. Konkurences padomes uzdevums ir pieskatīt, lai šie milži ar savu ietekmi nemazinātu citu uzņēmumu iespējas strādāt, rīkotos taisnīgi pret patērētājiem. Ideālā gadījumā viņi ir toleranti un nemēģina izstumt mazos no tirgus, nenosaka netaisnīgas cenas, nediskriminē. Ja konkurence tirgū ir pietiekama, tad mēs skatāmies, lai uzņēmumi nenāktu kopā un nevienotos mazināt savstarpējo konkurenci. To sauc par aizliegtu vienošanos, kad uzņēmumi saskaņoti rīkojas un vienojas par kādas preces cenu, tirgus sadali, dalību iepirkumos. Visbeidzot, ja tirgū ir spēcīgi konkurenti, bet vienam ir lielāki naudas resursi, viņš var mēģināt nopirkt citus uzņēmumus, piedāvājot izdevīgu cenu. Mūsu uzdevums ir saglabāt konkurenci un kontrolēt apvienošanās gadījumus, kas negatīvi var mainīt stāvokli tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Konkurences padomei bija daudz efektīvāki instrumenti jautājuma risināšanai

Guntars Kokorevičs, «Tīrīga» padomes priekšsēdētājs un «Clean R» īpašnieks, 20.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iespējams, mēs pat nespējam novērtēt to, ka dzīvojam relatīvi tīrā un sakoptā vidē, jo tas ir tik pierasti. Mums ir tīras ielas, tīras pludmales, mēs neesam piedzīvojuši situāciju, kad māju pagalmos veidojas atkritumu kalni, kuri nedēļām ilgi netiek izvesti. Jāatzīst un jāpiekrīt, ka nesasniedzam Eiropas Savienības prasības nodrošināt efektīvu dalīto sadzīves atkritumu savākšanu, bet tas ir pieejamās infrastruktūras un sabiedrības paradumu maiņas jautājums.

Aizvadītās nedēļas nav bijušas vieglas atkritumu apsaimniekošanas nozares uzņēmumiem – ir bijis jāspēj ne tikai analizēt savstarpēji pretrunīgi juridiski lēmumi, bet arī mazāk nekā trīs dienu laikā jānodrošina atkritumu izvešana jauniem maršrutiem, kas pielīdzināmi otrai lielākajai pilsētai Latvijā – Daugavpilij. Racionāli atskatoties uz notikumu attīstību, gribu apskatīt vairākus aspektus.

Rīga – dažu minūšu attālumā no reālas atkritumu krīzes

Atkritumu apsaimniekošanas bizness nav vienkāršs. Tas prasa gan apjomīgas infrastruktūras investīcijas, gan ļoti nopietnu loģistikas plānošanu. Iedomājieties situāciju, kurā 80 smagās automašīnas vienlaikus izbrauc Rīgas ielās, savācot atkritumus no vairāk nekā 300 tūkstošiem mājsaimniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) «nanoūdens» lietā Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» piemērojusi 2,4 miljonu eiro sodu par aizliegtu vienošanos, trešdien mediju pārstāvjus informēja KP.

KP konstatējusi aizliegtu vienošanos divās «Rīgas satiksmes» cenu aptaujās par nano tehnoloģiskās ķīmijas piegādi.

Vienlaikus SIA «Sava arhitektūra» piemērots naudas sods 700 eiro eiro apmērā.

Naudas sodi par apzinātu konkurences kropļošanu piemēroti «Rīgas satiksmei» kā pasūtītājam, bet «Savai arhitektūrai» kā iepirkuma pretendentam.

Savukārt pārējie pieci karteļa dalībnieki - SIA «RS Baltic», SIA «Alchimica-Latvia», SIA «UKT Serviss», SIA «Vialeks» un SIA «HRM» - ir likvidēti, tāpēc tiem naudas sods nav piemērots.

«Rīgas satiksme» nepiekrīt Konkurences padomes lēmumā konstatētajam pārkāpumam un to pārsūdzēs, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis. «Rīgas satiksme» uzskata, ka Konkurences padome nepareizi un pretēji Eiropas Savienības tiesu praksei ir interpretējusi tiesību normas, pārkāpumu saskatot faktā, ka viens no «Rīgas satiksmes» šobrīd jau bijušajiem darbiniekiem prettiesiski, savtīgos nolūkos, apzināti slēptā veidā sniedza atbalstu cenu aptauju dalībniekiem. Šāda «Rīgas satiksmes» darbinieka un vairāku cenu aptaujas pretendentu rīcība šobrīd tiek vērtēta kriminālprocesa ietvaros. Tomēr Konkurences padome nevērtēja «Rīgas satiksmes» kā tirgus dalībnieka spēju novērst konkrēto noziegumu, kas vienlaikus varētu būt radījis sekas konkurencei, kaut arī šāds izvērtējums ir obligāts priekšnoteikums, lai konstatētu tirgus dalībnieka vainu. Līdz ar to «Rīgas satiksmes» ieskatā Konkurences padome ir pieņēmusi nepamatotu lēmumu, kas balstīts kļūdainā konkurences tiesību normu interpretācijā, skaidro V.Zaķis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija un Konkurences padome netiks apvienota vienā iestādē, jo to funkcijas nepārklājas, vienlaikus apvienošanas gadījumā būtu nepieciešami ievērojami papildu izdevumi.

Tādu lēmumu akceptēja 24. septembra valdības sēdē, izskatot informatīvo ziņojumu Par vienotas konkurences un regulācijas iestādes izveides iespējām. Ekonomikas ministrija secināja, ka abu iestāžu funkcijas nedublējas, turklāt Konkurences padome īsteno konkurences uzraudzību ne tikai regulētajos, bet gan visos tautsaimniecības sektoros, turklāt daļu Konkurences padomes administratīvo funkciju nodrošina Ekonomikas ministrija - grāmatvedības, IT, komunālo pakalpojumu u.c. jomās. Turklāt šādas strukturālās reformas nerisinās atalgojuma problēmjautājumu. DB aptaujātie uzņēmēji atteicās vērtēt šāda sava veida superuzrauga izveides iespējas, jo viņu rīcībā neesot pietiekami daudz informācijas par iespējamiem ieguvumiem un riskiem, ko šādu iestāžu apvienošana zem viena jumta varētu radīt, turklāt neesot arī informācijas par to, vai kaut kas tamlīdzīgs esot īstenots kādā ES dalībvalstī, un, ja esot, tad kā apvienotais hibrīds strādājot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā ārkārtējā stāvokļa un epidēmijas izplatības ierobežošanas pasākumu ietekmē vairākās sfērās ir būtiski cietusi konkurence, tās problēmjautājumi par valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību lomu raisa strīdus, bet lielo ostu pārvaldības reformas rezultātā iespējamie reģionālās konkurences jautājumi risināsies jau Eiropas struktūrās.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal vecākais vadītājs Māris Butāns. Viņš atzīst, ka Konkurences padomes pēdējā gada darbība nav īsti bijusi dzirdama, tāpēc tai pēdējais brīdis aktīvi iesaistīties procesos, nevis notiekošo novērot no malas.

Fragments no intervijas

Vai Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi konkurences tiesības, to piemērošanas praksi?

Pandēmija ir ietekmējusi visas jomas, un konkurences sfēra nav izņēmums – tā arī ir cietusi. Pirmais, kas man nāk prātā, ir Latvijas valsts atbalsts (kas Eiropas Savienības struktūrās vienmēr ir ticis vērtēts ļoti kritiski) Covid-19 skartajiem uzņēmumiem. Protams, valsts atbalsts ārkārtējos apstākļos tiek vērtēts pēc citiem nosacījumiem, un vietā ir atruna par to, ka lēmumi ir jāpieņem lielā steigā, tādējādi nenotiekot rūpīgai izvērtēšanai. Tādēļ vienā un tajā pašā sfērā strādājošas kompānijas ar privāto kapitālu šādu atbalstu nesaņēma, bet to saņēma uzņēmumi ar valsts kapitālu, vai labākajā gadījumā privātais nevarēja saņemt tik lietu atbalstu, kādu varēja saņemt valstij piederošās kapitālsabiedrības. Šis fakts būtiski ietekmē ne tikai kompāniju spēju izdzīvot pandēmijas situācijā, bet arī atjaunot saimniecisko darbību pēc pandēmijas izplatības ierobežošanas nosacījumu atcelšanas. Otrs pandēmijas upuris konkurences sfērā ir publiskie iepirkumi. Protams, ne viens vien iepirkums bija jāveic ļoti ātri, tādējādi izlaižot nepieciešamās procedūras, kā dēļ atsevišķos veselības aprūpes iepirkumos to veicējiem ir paslīdējusi kāja. Šajos iepirkumos nebija iespējama arī pārsūdzība. Manuprāt, pandēmijas laikā Konkurences padome ir bijusi ļoti klusa un nemanāma, kaut arī jautājumi par konkurences nosacījumu nodrošināšanu ir bijuši ļoti aktuāli. Varbūt Konkurences padomes aktivitātes bija, taču tās nebija pamanāmas publiskajā telpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Pašvaldību negodīgajai komercpraksei uzliek iemauktus

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 29.03.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima vakar galīgajā lasījumā apstiprināja grozījumus Konkurences likumā, ar kuriem tiek paplašinātas Konkurences padomes pilnvaras valsts un pašvaldību, un to dibināto kapitālsabiedrību uzraudzībai, lai nodrošinātu konkurences neitralitātes principu, skaidri definējot, ka tām jāievēro godīga konkurence.

Par šo lēmumu gandarījumu paudusi jau Konkurences padome un Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. Savukārt nav pārsteigums, ka zināmas bažas izteikusi Latvijas Lielo pilsētu apvienība. Konkurences padomes priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama atkārtoti ir norādījusi, ka konkurences pārkāpumu līderos ir pašvaldību uzņēmumi, kas kropļo tirgu un darbojas uz subsīdiju principa. Diemžēl līdz šim Konkurences padomei nav bijušas pilnvaras vērsties pret pašvaldību uzņēmumiem, taču tās ir iegūtas ar pieņemtajiem grozījumiem.

Faktiski pašvaldību uzņēmumu pastāvēšanai ir attaisnojums tikai tad, ja tie darbojas tajās tirgus nišās, kurās nav privāto spēlētāju. Piemēram, kādā mazā pašvaldībā nav privāto uzņēmēju, kas nodrošinātu iedzīvotājiem nepieciešamu pakalpojumu. Tādā gadījumā to var darīt publiskais sektors. Diemžēl pašvaldības par vara makti vēlas darboties jomās, kurās ir pietiekami daudz privāto uzņēmumu. Lai minam kaut vai Rīgas ūdeni un «ģeniālo» domu Rīgā dibināt pašvaldības aptiekas. Protams, Konkurences padome negrasās vērsties pret tiem pašvaldību uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar godīgu konkurenci. Taču pārsvarā gadījumu ar to ir problēmas. Galvenais iemesls – pašvaldības uzņēmumi nedarbojas tikai ar pašu gūtajiem ieņēmumiem no saimnieciskās darbības, kā to dara privātais bizness, bet tiek subisdēti no pašvaldībā dzīvojošo samaksātajiem nodokļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) izbeidzis 2018.gadā sākto tā dēvēto būvnieku karteļa krimināllietu, kurā aizdomās par kukuļošanu figurēja uzņēmēji un valsts amatpersonas, bet izmeklēšanu par karteļa darbību turpina Konkurences padome.

Kā informēja KNAB, biroja rīcībā nonāca informācija par iespējamu liela apmēra kukuļošanu, kuras mērķis tostarp varētu būt bijusi uzņēmēju interešu īstenošana ar iepirkumiem nesaistītos jautājumos, kā arī par iespējamu cenu saskaņošanu iepirkumos, ko izdarījuši iepirkumu pretendenti.

Ievērojot, ka šo informāciju bija iespējams pārbaudīt tikai ar kriminālprocesuālām metodēm, KNAB 2018.gada 19.septembrī sāka kriminālprocesu par kukuļņemšanu un kukuļdošanu lielā apmērā, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu, kas izdarīta mantkārīgā nolūkā.

Ņemot vērā, ka KNAB pirmstiesas izmeklēšanas laikā saskatīja iespējamus konkurences tiesību pārkāpumus, iestāde atbilstoši kompetencei informēja Konkurences padomi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Valmieras stikla šķiedras TAP uzraugs: ieguvējs būs ne tikai uzņēmums, bet arī tautsaimniecība kopumā

Zane Atlāce - Bistere, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par AS «Valmieras stikla šķiedra» tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) uzraugošo personu Vidzemes rajona tiesa iecēlusi zvērinātu advokātu biroja PricewaterhouseCoopers Legal (PwC Legal) vadošo partneri un zvērinātu advokātu Jāni Lagzdiņu.

«Jebkuram uzņēmumam, kurš ir nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks, šāds lēmums par savlaicīgu rīcību ir drosmīgs un atbildīgs solis, no kura ieguvējs būs ne tikai pats uzņēmums un tā kreditori, bet arī Latvijas tautsaimniecība kopumā. Būtisks priekšnosacījums veiksmīgai tiesiskās aizsardzības procesa realizācijai ir ne tikai sabalansēta un pārdomāta plāna izstrāde, bet arī paša procesa uzraudzība, nodrošinot kreditoru interešu un tiesību aizsardzību atbilstoši spēkā esošo normatīvo aktu prasībām un starptautiskajai praksei,» uzskata PwC Legal vadītājs Jānis Lagzdiņš.

Vidzemes rajona tiesa arī uzlika par pienākumu tiesiskās aizsardzības procesa uzraugošajai personai līdz š.g. 4.oktobrim iesniegt tiesā atzinumu par tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vērtēs minerālmēslu izplatītāja United Chemical Company Uralchem apvienošanos ar Uralkali

LETA, 19.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome vērtēs saņemto Krievijā reģistrētā minerālmēslu izplatītāja AS "United Chemical Company Uralchem" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār kālija produktu ražotāju AS "Uralkali", liecina paziņojums Konkurences padomes mājaslapā.

Konkurences padomes norāda, ka "United Chemical Company Uralchem" grupas uzņēmumu darbība saistīta ar minerālmēslu, galvenokārt, slāpekļa un fosfātus saturošu un kompleksu kālija mēslojumu un ķīmisko vielu izplatīšanu. Savukārt "Uralkali" darbība ir saistīta ar kāliju saturošu produktu jeb potašu ražošanu un eksportu, pārvaldot visu tā ražošanas ķēdi - no potašu rūdas ieguves līdz tā piegādei patērētājiem visā pasaulē.

Konkurences padomei apvienošanās ir paziņojama, jo Latvijā ķīmisko produktu eksporta un loģistikas tirgū darbojas vairāki ar "United Chemical Company Uralchem" un "Uralkali" saistītie uzņēmumi.

Latvijā "United Chemical Company Uralchem" grupas uzņēmums SIA "Uralchem Trading" pārdod un reklamē tā produktus, "Trading House HaloPolymer" darbojas fluorpolimēru produktu tirgū un piegādā tirgum ķīmiskos produktus, bet SIA "Riga Fertilizer Terminal" nodarbojas ar minerālmēslu pārkraušanu un īstermiņa uzglabāšanu. Vienlaikus SIA "Ventamonjaks" pamatdarbības veids ir amonjaka saņemšana, glabāšana, transportēšana un eksports, bet "Uralchem-Trans" ir loģistikas struktūrvienība. "Uralkali" Latvijā pārstāv "Uralkali Trading", ar kura palīdzību tiek eksportēta "Uralkali" produkcija.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Kā gribēsim, tā darīsim jeb kaut tā konkurence izputētu

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 15.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas nu ir noticis, un tas bija gaidāms. Ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro ir «sabadījies» ar Latvijas Pašvaldību savienību.

Iemesls – ministra izteikumi, ka pašvaldības ar saviem uzņēmumiem nedrīkst kropļot konkurenci, un vēršanās pret pašvaldības informatīvajiem izdevumiem. Par to, ka pašvaldību iesaiste uzņēmējdarbībā pārsvarā gadījumu ir konkurenci kropļojoša un nepamatota, jau gadiem runā Konkurences padome. Savukārt mediju eksperti tāpat gadiem vērš uzmanību uz to, ka pašvaldību «avīzes» negatīvi ietekmē mediju tirgu.

Nav brīnums, ka pašvaldības visiem spēkiem turas pretī jebkuram mēģinājumam tās iegrožot. Savā ziņojumā par 2018. gadu Konkurences padome norāda: «Viena no nozīmīgākajām un aktuālākajām konkurences vides problēmām Latvijā ir publisku personu jeb valsts un pašvaldību radīti konkurences kropļojumi. Visbiežāk tie izpaužas kā publisku personu nepamatota iesaiste uzņēmējdarbībā, radot nevienlīdzīgus konkurences apstākļus tirgū.» Viens no spilgtākajiem piemēriem ir Rīgas pašvaldības SIA Rīgas ūdens. Pērn naudas sods tika piemērots 28 pašvaldībām piederošajam atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumam ZAAO par dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2015. gada janvārī Konkurences padome (KP) apsūdzēja Volkswagen markas automašīnu tirgotājus karteļa veidošanā, piemērojot aptuveni 7,6 miljonus eiro lielu naudas sodu.

Tā sauktais e-pastu skandāls šobrīd ir viena no nedaudzām KP lietām, kas tiesā ir zaudēta. Neraugoties uz intensīvu tiesas procesu, skaidrība par to, ko var rakstīt e-pastos un ko nē, līdz galam nav radusies.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Galvenais KP rekordlielā administratīvā soda uzlikšanas pamatojums Volkswagen dīleriem un importētājam ir e-pastu saziņa par iepirkumiem, kuros tie piedalās. Pēc tiesas ir skaidrs, ka, lai arī saziņa starp uzņēmumiem ir bijusi, īsti nav atrastas karteļa pazīmes, sodu nebūs vai būs daudz mazāki. Par klienta aizstāvību lietā Dienas Bizness aicināja pastāstīt advokātu biroja Vilgerts zvērinātas advokātes Deboru Pāvilu un Jūliju Jerņevu, kuras Rīgas Administratīvajā apgabala tiesā pārstāvēja Volkswagen automašīnu importētāju Baltijā SE Moller Baltic Import un tā trīs grupas uzņēmumus – dīlerus – SIA Moller Auto Krasta, SIA Moller Auto Latvia un SIA Moller Auto Ventspils. Vēl divi Volkswagen dīleri – SIA SD Autocentrs un SIA Ripo Autocentrs – ir neatkarīgi, ar Moller grupu nesaistīti uzņēmumi, kurus juristes piemin tikai tādēļ, ka lieta ir saistīta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc saņemtās asās kritikas par auto tehniskās apskates tirgū izkropļoto konkurenci, Satiksmes ministrija ir sagatavojusi savu redzējumu par šī tirgus atvēršanu arī citiem dalībniekiem. Tomēr Konkurences padome piedāvājumu kritizē un saskata centienus patiesībā tirgu nemaz neatvērt, svētdien ziņoja LNT ziņas.

Šobrīd auto tehnisko apskati Latvijā nodrošina Ceļu satiksmes drošības direkcija (CSDD) unčetras sabiedrības, kurās līdzās privātam kapitālam arī CSDD ir akcionārs. Tirgus atvēršanas ideja paredz, ka CSDD varētu palikt tikai kā kontroles un akreditācijas iestāde, tad tā vispirmsgada laikā atteiktos no 3 stacijām, kuras pārņemtu kāds no esošajiem 4 uzņēmumiem un pēc tamrīkotu tehniskās kontroles pakalpojumu iepirkumu. Iecere paredz, kas šis process nebūs ātrs.

«Pēc tam 9 mēnešu laikā noritēs iepirkums, kura rezultātā noskaidros, kuras personas ir gatavas, kā tieši un kurā vietā sniegt pakalpojumus. Tad atbilstoši pusotru gadu varēs šīs personas sagatavoties, sagatavot šīs vietas,» ideju izklāsta Satiksmes ministrijas Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB projekti

Zem konkurences uzraugu lupas

Māris Ķirsons, 18.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gadā Konkurences padome padziļināti pētīs pārtikas mazumtirdzniecības, farmācijas, finanšu un apdrošināšanas jomas, vienlaikus pastiprināti raudzīsies uzņēmumu apvienošanas darījumos, lai novērstu tirgus kropļošanu.

Tādu prioritāšu plānu DB Uzņēmēju kluba biedriem iezīmēja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja Skaidrīte Ābrama. Viņa norāda, ka jautājumi saistībā ar konkurenci kļūst arvien aktuālāki. Turklāt arvien būtiskāku lomu šajā problēmā rada viedā ekonomika un tās radītās iespējas. S. Ābrama norāda, ka godīgas konkurences jomā svarīgs ir ne tikai uzraugs, kurš seko tam, kas un kā notiek tirgū, bet arī tas, kā godīgu vai - otrādi - negodīgu konkurenci vērtē sabiedrība, uzņēmēji. S. Ābramu satraucot 2018.gada sabiedriskās domas aptaujas dati, jo tie rāda, ka katrs desmitais uzņēmējs būtu gatavs apzināti iesaistīties konkurences pārkāpumā, nepamatoti paaugstinot cenas, lai nopelnītu, un tikai 27% aptaujāto neesot droši par šādu rīcību. Savukārt 8% aptaujāto pašvaldību būtu gatavas atbalstīt savas kapitālsabiedrības iesaisti konkurences pārkāpumā, nepamatoti paaugstinot cenu, lai nopelnītu, bet šajā jautājumā 37% respondentu par to nav droši. «To redzu arī ikdienas darbā kā priekšrocību radīšanu no pašvaldības sev piederošajai kapitālsabiedrībai vai citiem tīkamiem uzņēmumiem,» uzsver S. Ābrama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

KP: Iecere tehniskās apskates sniedzējus izraudzīties publiskā iepirkumā nerisinās tirgus problēmas

Db.lv, 11.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 11. decembrī, Ministru kabinets skata Satiksmes ministrijas (SM) sagatavoto informatīvo ziņojumu «Par izmaiņām transportlīdzekļu valsts tehniskajā apskatē». Konkurences padome (KP) uzskata, ka tajā ietvertais risinājums – tehniskās kontroles veicējus noteikt publiskā iepirkumā – neatrisina konstatētās tirgus nepilnības, informē KP.

SM sagatavotais ziņojums ir cieši saistīts ar KP 2018. gada jūlijā noslēgto tirgus uzraudzību «Konkurences ierobežojumi transportlīdzekļu valsts tehniskās apskates jomā», kur KP konstatēja būtiskus konkurences ierobežojumus transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles jomā Latvijā, kā arī saskatīja VAS «Ceļu satiksmes drošības direkcija» (CSDD) rīcībā Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) pārkāpuma – dominējošā stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas – pazīmes.

KP neatbalsta SM ieceri, ka uzņēmēji, kas pēc 2023. gada varētu sniegt transportlīdzekļu tehniskā stāvokļa kontroles pakalpojumu, tiks izraudzīti publiskā iepirkumā uz desmit gadu periodu, jo tas ļautu saglabāt tirgū atsevišķu sabiedrību monopolstāvokli reģionos, piešķirot tām ekskluzīvas tiesības caur iepirkumiem uz 10 gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi lēmumu atļaut Igaunijā reģistrētai sabiedrībai OÜ "MM Grupp", kas Latvijā pārstāv vairākus uzņēmumus, t.sk. SIA "Apollo Kino", iegādāties citu Igaunijā reģistrētu sabiedrību OÜ "Forum Cinemas Latvia", kas arī Latvijā darbojas filmu izplatīšanas un demonstrēšanas tirgos.

KP secināja, ka apvienošanās rezultātā būtiski tiktu ierobežota konkurence šajos konkrētajos tirgos, tāpēc, lai novērstu iespējamos riskus konkurencei, apvienošanās atļauta ar saistošajiem noteikumiem, OÜ "MM Grupp" apņemoties tās īpašumā esošos kinoteātra "Citadele" aktīvus, t.i., darbiniekus un mantu u.c., nodot nesaistītas trešās personas kontrolē.

Ņemot vērā, ka OÜ "Forum Cinemas Latvia" un OÜ "MM Grupp", kas pārstāv SIA "Apollo Kino", pirms apvienošanās bija tuvākie konkurenti filmu demonstrēšanas tirgū Rīgā, KP paredz, ka apvienošanās radītu būtiskus šķēršļus efektīvai konkurencei minētajā tirgū - būtiski samazinātos konkurences spiediens uz kinoteātri "Apollo Kino", ko iepriekš radīja tā lielākais konkurents OÜ "Forum Cinemas Latvia" kinoteātris "Citadele".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) neļauj atkritumu apsaimniekotājam «Tīrīga» slēgt līgumus ar Rīgas iedzīvotājiem par atkritumu apsaimniekošanu, informēja KP.

KP patlaban nesniedz plašākus komentārus, bet savu lēmumu skaidros preses brīfingā otrdien, 10.septembrī.

Arī Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (GKR) apstiprināja, ka KP piemērojusi pagaidu noregulējumu sadarbībai ar «Tīrīga».

«KP uzliek mums par pienākumu nekavējoties, bet ne vēlāk kā līdz 12.septembrim atsaukt «Tīrīga» noslēgtos atkritumu apsaimniekošanas līgumus ar iedzīvotājiem. Viņi piedāvā, ka mums vajadzētu turpināt sadarbību ar līdzšinējiem četriem atkritumu apsaimniekošanas operatoriem, un teorētiski šāds piedāvājums ir labs, taču domes juristi pagaidām norāda, ka tas nav iespējams, jo tādu rīcību nepieļauj normatīvie akti,» skaidroja mērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Aicina pieteikt nejēdzīgākos šķēršļus konkurencei publiskajos iepirkumos

Db.lv, 01.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome, sadarbojoties ar Iepirkumu uzraudzības biroju, aicina piedalīties akcijā "Nejēdzīgākais šķērslis konkurencei - 2020", kurā jāpiesaka nepamatoti ierobežojumi konkurencei, kas pēdējo divu gadu laikā iekļauti publiskajos iepirkumos, informē Konkurences padome.

Akcijas mērķis ir identificēt publiskajos iepirkumos ietvertus nepamatotos šķēršļus konkurencei un rosināt to novēršanu.

Par šķērsli konkurencei var uzskatīt publisko iepirkumu prasības, kuru rezultātā tiek kavēta brīva konkurence, tirgus dalībnieku ienākšana tirgū, kā arī situācijas, kad tirgus spēlētājiem pretēji konkurences neitralitātes principam netiek nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas piedalīties publiskajā iepirkumā.

"Zināms, ka publisko iepirkumu mērķis ir nodrošināt maksimāli efektīvāko valsts budžeta izlietojumu, saņemot labāko piedāvājumu cenas un kvalitātes ziņā. Tomēr realitātē var novērot, ka iepirkumu pasūtītāju nezināšanas vai ļaunprātības dēļ, tiek kropļota konkurence publiskajos iepirkumos. Tāpēc aicinām ikvienu, kam rūp godprātīgi organizēti publiskie iepirkumi un godprātīgs publisko finanšu līdzekļu izlietojums, piedalīties Konkurences padomes rīkotajā akcijā, kas šajā gadā norisinās sadarbībā ar Iepirkumu uzraudzības biroju. Tikai kopīgiem spēkiem mēs varam veidot tādu publisko iepirkumu vidi, kas motivē godīgi strādāt," komentē Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašvaldībām tieši vai pastarpināti pieder daļas vairāk nekā 300 uzņēmumos

Db.lv, 10.05.2021

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KP konstatē neatļautu darbību saskaņošanu starp biroja tehnikas apkopes un piegādes veicējiem

Db.lv, 18.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) konstatējusi pretlikumīgu, vairākkārtēju darbību saskaņošanu starp biroja tehnikas apkopes un piegādes veicējiem SIA «TOMEGA» un SIA «BTK.LV», informē KP.

Par apzinātu konkurences kropļošanu publisko iepirkumu procedūrās KP piemēroja SIA «TOMEGA» naudas sodu 33 268 eiro. Sakarā ar otra pārkāpuma dalībnieka likvidāciju uzņēmumam naudas sods netika piemērots.

KP uzsāka izmeklēšanu, jo iestādes rīcībā bija informācija par iespējamām saskaņotām darbībām starp vairākiem tirgus dalībniekiem, kas piedalās iepirkumu procedūrās par biroja tehnikas piegādi, apkopi, remontu un izejmateriālu piegādi. Lietas izpētes laikā KP guva apliecinājumu tam, ka konkurentu aizliegtā vienošanās jeb kartelis ir īstenots vairākos iepirkumos, tajā skaitā Kultūras ministrijas un SIA «Talsu namsaimnieks» cenu aptaujās un SIA «Rīgas satiksme» iepirkumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī jau vairāk nekā gadu veicam Rīgas domes finanšu uzskaites procesu reorganizācijas projektu, tikai oktobra beigās saņēmām TV3 raidījuma Nekā personīga interesi par šo projektu. 2019.gada 3.novembrī raidījumā tika izplatīta selektīvi atlasīta, iespējams, maldinoša informācija par šo projektu. Sižets radīja iespaidu, ka iepirkuma procedūrā ir pieļauti būtiski pārkāpumi, kas nav taisnība.

Mūsu līgumattiecības par šī projekta realizāciju ar Rīgas Domi sākās 2017.gadā. Atklāta konkursa rezultātā mēs pierādījām sava produkta Acto ERP spēju nodrošināt Rīgas domes reorganizējamo finanšu un grāmatvedības uzskaites procesu atbalstu. Acto saimes produkti tirgū tiek piedāvāti jau vairāk nekā 5 gadus un jau 2016.gadā Valsts reģionālās attīstības aģentūras rīkota atklāta konkursa kārtībā, izturot pretendentu atlasi, tika iekļauti aģentūras uzturētā Elektronisko iepirkumu sistēmā. Savukārt, 2018.gadā Rīgas dome Elektronisko iepirkumu sistēmā veica Acto ERP produkta pilnapjoma ieviešanas pasūtījumu, kas šobrīd veiksmīgi tiek realizēts un darbosies vismaz 10 gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācija (LKKA) un Latvijas Skaistumkopšanas speciālistu asociācija (LSSA) ir saņēmušas atbildes vēstuli no Konkurences padomes, kurā tā aicina ministru prezidentu Krišjāni Kariņu un veselības ministru Danielu Pavļutu vērtēt iespēju pārskatīt noteiktos ierobežojumus skaistumkopšanas salonu darbībai, lai nodrošinātu vienlīdzīgas konkurences iespējas visiem tirgus dalībniekiem neatkarīgi no pakalpojumu sniegšanas vietas.

“Konkurences padomes atbilde ir maza uzvara taisnīgumam, par kuru nozare cīnās jau no tā brīža, kad tika ieviests aizliegums sniegt pakalpojumu pērn novembrī. Uzskatām, ka tas ir bijis ļoti netaisnīgs valdības lēmums, jo vienlaikus ārstniecības iestādēs visu šo aizlieguma laiku identiski kosmētiķu un skaistumkopšanas speciālistu kosmetoloģijā pakalpojumi tiek sniegti un pat reklamēti medijos. Mums nav skaidrs, kā epidemiologi un atbildīgā ministrija var pamatot pakalpojumu drošumu lielajās ārstniecības iestādēs, bet skaistumkopšanas salonos nē, ja abās vietās ir pilnīgi vienādi epidemioloģiskās drošības pasākumi un tos sniedz ārstnieciskās personas. Mēs sagaidām tūlītēju atbildīgā ministra Pavļuta un premjera rīcību, lai novērstu šo netaisnīgumu,” norāda Renāte Reinsone, Latvijas Kosmētiķu un kosmetologu asociācijas (LKKA) prezidente.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) pieņēmusi atļaujošu lēmumu Lietuvas Republikā reģistrētai sabiedrībai AB "Linas Agro Group" paplašināt darbību un iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār Lietuvas Republikā reģistrētām sabiedrībām UAB "TABA Holding", AB "Kauno grūdai", AB "Vilniaus paukštynas", AB "Kaišiadoriu paukštynas", UAB "Kormoprom invest", AB "Zelve".

KP lēmumā secina, ka darījuma rezultātā konkurencei kaitējums netiks nodarīts.

Holdingkompānijas AB "Linas Agro Group" kontrolē ir vairāki uzņēmumi, kuri veic saimniecisko darbību arī Latvijā un kuru pamatdarbība ir mājputnu audzēšana, mājputnu gaļas produktu vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, mājputnu šķirņu selekcija, gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana, lauksaimniecības produktu tirdzniecība, lauksaimniecības izejmateriālu piegāde, loģistikas pakalpojumi un lauksaimniecības tehnikas tirdzniecība.

UAB "TABA Holding" un UAB "Kormoprom Invest" pamatdarbība ir holdingkompāniju darbība, savukārt AB "Vilniaus paukštynas" pamatdarbība ir mājputnu gaļas ražošana un konservēšana, kā arī gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošana. AB "Kaišiadoriu paukštynas" nodrošina mājputnu audzēšanu, mājputnu gaļas produktu vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību, mājputnu šķirņu selekciju, kā arī gaļas un mājputnu gaļas produktu ražošanu, savukārt, AB "Zelve" nodarbojas ar mājputnu audzēšanu. Tikmēr AB "Kauno grūdai" pamatdarbība saistās ar dažādu lopbarības, miltu produktu, ātri gatavojamo pārtikas produktu ražošanu un vairumtirdzniecību, kā arī mēslojuma un augu aizsardzības produktu vairumtirdzniecība, graudu elevatoru pakalpojumu nodrošināšanu un veterināro medikamentu vairumtirdzniecību, mājdzīvnieku barības ražošanas un vairumtirdzniecību, kā arī dezinfekcijas, deratizācijas un kvēpināšanas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi SIA "Petrol Property" un AS "VIADA Baltija" iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA "Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra" degvielas uzpildes stacijām.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

SIA "Petrol Property" un SIA "Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra" pamatdarbība pārklājas sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanā un pārvaldīšanā. Savukārt AS "VIADA Baltija" pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās, automobiļu rezerves daļu un piederumu mazumtirdzniecība, pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kā arī sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Plānotā darījuma ietvaros SIA "Petrol Property" iegūs izšķirošu ietekmi pār SIA "Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra" aktīviem, kuri šobrīd ir SIA "Latvijas nacionālā naftas kompānija" lietošanā, kura Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū darbojas ar preču zīmi "DINAZ". Darījuma rezultātā SIA "Petrol Property" iegūtos aktīvus jeb degvielas uzpildes stacijas nodos lietošanā AS "VIADA Baltija".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Konkurences padome par maldinošu reklāmu sodījusi degvielas uzpildes staciju operatoru «Neste Lietuva», paziņojusi Konkurences padome.

Kompānijai noteikts 8700 eiro sods par Reklāmas likuma pārkāpumu. Konkurences uzraugs secināja, ka uzņēmuma reklāma, kurā «Neste» apgalvo, ka tās degviela ogļskābās gāzes izmešus ļauj samazināt par līdz pat 20%, ir maldinoša.

Patērētājiem reklāma ļāva uzskatīt, ka «Neste Lietuva» savu pārdoto degvielu salīdzinājusi ar citu mazumtirgotāju piedāvāto degvielu, bet patiesībā «Neste Lietuva» reklamētā degviela salīdzināta nevis ar citiem degvielas veidiem vai citu mazumtirgotāju piedāvāto, bet gan ar minerālu degvielu, kāda patērētājiem Lietuvā nemaz nav pieejama.

«Vidējais patērētājs varēja uzskatīt, ka «Neste» degviela ir videi draudzīgāka un mazāk piesārņojoša nekā citu tīklu pārdotā degviela. Ja kompānijas reklāma būtu sniegusi detalizētāku informāciju, ka tās degviela ir salīdzināta ar minerālu degvielu, patērētāji varētu veidot citādu viedokli un, visticamāk, būtu izvēlējušies citu uzpildes staciju,» teikts Lietuvas Konkurences padomes paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru