Riga Food 2013 izcilas kvalitātes pārtikas produktu konkursos šogad noskaidroti labākie kvasa un iesala dzērieni, medus un piena produkti, un trešdien izstādes atklāšanā konkursu uzvarētāji tika apbalvoti Riga Food medaļām.

Biedrība Alus brālība un Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1 ar Zemkopības ministrijas atbalstu pirmoreiz rīkoja Baltijas valstīs ražotā kvasa un iesala dzērienu konkursu. Kvasu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Ilgezeem ražotais Porter kvass, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Piebalgas alus ražotais Piebalgas oriģinālais kvass, savukārt bronzas medaļu un 3. vietu – UAB Vilniaus alus ražotais dabīgi raudzētais kvass Retro. Savukārt kvasa (iesala) dzērienu kategorijā Riga Food zelta medaļu un 1. vietu ieguva SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Veselība, sudraba medaļu un 2. vietu – SIA Ilgezeem ražotais Iļģuciema oriģinālais iesala dzēriens, bronzas medaļu un 3. vietu – SIA Bauskas alus ražotais iesala dzēriens Porteris. Konkursa specbalvu un vienu tonnu iesala kvasa ražošanai saņēma a/s Cēsu alus ražotais Ulmaņlaiku kvass.

Lai nostiprinātu pozīcijas vietējā saldējuma tirgū, veidojot jaunus tirdzniecības kanālus, piena pārstrādes uzņēmums Food Union Rīgā atklājis pirmo uzņēmuma kafejnīcu Ekselence, investējot 35 000 eiro, informēja Food Union pārstāve Linda Ļisicina.

Kafejnīca atradīsies tirdzniecības centrā Galerija Rīga, un tajā tiks piedāvāti vairāk nekā 15 veidu Latvijā ražoti dabīgā piena saldējumi.

Kā norādīja Ļisicina, šogad nav plānots atvērt vēl kādu kafejnīcu, tomēr veiksmīgas attīstības gadījumā nav izslēgta jaunu kafejnīcu atklāšana nākamgad.

Savukārt kopumā tirdzniecības kanālu attīstībā Food Union šogad investējis 275 000 eiro.

«Uzņēmums šogad plāno attīstīt viesnīcu un restorānu jeb HoReCa segmentu un arvien vairāk piedāvāt saldējumu Ekselence restorānos un kafejnīcās, kā arī izvērst plašāku ielu tirdzniecību Rīgā un Jūrmalā,» sacīja Food Union pārstāve.

Vietējais ražotājs Lat Eko Food bioloģisko biezeņu bērniem Rūdolfs sortimentu šosezon līdzās augļu biezeņiem papildia arī ar biezeņiem no Latvijas dārzeņiem.

Tādejādi šobrīd piedāvājumā jau ir 15 veidi bioloģisko biezeņu no Latvijas ekoloģiskajiem lauku labumiem, stāsta uzņēmuma vadītāja Egija Martinsone.

«Dārzeņu biezenīši tapuši Latvijas Lauksaimniecības Universitātes pārtikas tehnologu un zinātnieku vadībā, ciešā sadarbībā ar Latvijas Pediatru – gastroenterologu asociāciju,» stāsta E.Martinsone. Savukārt jaunais augļu sortiments, tāpat kā jau iepriekšējais, tapis Latvijas Valsts Augļkopības institūta zinātnieku laboratorijās.

Bērnu biezeņus Rūdolfs tirgū piedāvā uzņēmums Lat Eko Food, kas strādā JIC biznesa inkubatorā. Lai arī rit tikai otrā aktīvā uzņēmuma sezona, SIA Lat Eko Food plāno šogad saražot piecas reizes vairāk kā pērn. «Kāpināt ražošanas apjomus mums ļauj sortimenta paplašināšana un strauji pieaugošais tirdzniecības vietu skaits.» skaidro uzņēmuma Lat Eko Food vadītāja Egija Martinsone.

Piena pārstrādes uzņēmumu AS Limbažu piens pēc tā desmit mēnešu dīkstāves iegādājušies ārvalstu investori, atjaunojot uzņēmuma darbību, kas turpmāk tiks orientēta tikai uz eksportu, apliecina uzņēmuma direktors Ēvalds Putniņš.

Darījuma summu viņš neatklāja. Kā ziņots, Limbažu piens darbu pārtrauca šā gada 1.februārī, jo noliktavās bija izveidojusies siera pārprodukcija. Līdz šim kompānija bija AS Rīgas piena kombināts apakšuzņēmums.

«Uzņēmums atsācis darbību, tajā strādā pārdesmit cilvēku, un ražosim "Mozarella" tipa sieru, kas tiks pārdots ārzemju tirgos, jo uzņēmuma jauno investoru interese ir tikai un vienīgi eksports. Plānots, ka nākamgad pievērsīsimies arī citu šķirņu ražošanai, bet arī tās 100% tiks virzītas eksportam. Monterigo sieru, kas iepriekš bija viens no uzņēmuma zīmoliem, vairs neražosim,» sacīja Putniņš.

Piena pārstrādes uzņēmuma a/s Limbažu piens no 1.februāra uz laiku pārtraucis darbu, jo noliktavās izveidojusies siera pārprodukcija, apliecināja uzņēmumā.

Patlaban saražots pietiekami liels siera daudzums, lai kādu laiku vairs nebūtu rentabli turpināt ražošanu, norādīja uzņēmumā.

Lai uzņēmuma darbinieki nepaliktu bez darba, Limbažu piena produkcijas zīmola izplatītāji, koncerns Food Union pārstāvji cilvēkiem piedāvājuši darbu kādā no ražotnēm Valmierā vai Rīgā.

«Darbiniekiem, kuri būs ar mieru koncerna algotajā transportā doties uz darbu šajās ražotnēs, tiks saglabāta gan alga, gan darba līgumi,» sacīja Food Union pārstāve Linda Ļisicina.

Savukārt AS Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa atzina, ka kopumā situācija ar siera ražošanu ir sarežģīta pārlieku lielās importa produkcijas dēļ.

Piena pārstrādes uzņēmuma a/s Limbažu piens no 1. februāra uz laiku pārtraucis darbu, jo noliktavās izveidojusies siera pārprodukcija.

«Patlaban saražots pietiekami liels siera daudzums, lai kādu laiku vairs nebūtu rentabli turpināt ražošanu,» norādīja uzņēmumā.

Lai uzņēmuma darbinieki nepaliktu bez darba, Limbažu piena produkcijas zīmola izplatītāji, koncerns Food Union pārstāvji cilvēkiem piedāvājuši darbu kādā no ražotnēm Valmierā vai Rīgā.

«Darbiniekiem, kuri būs ar mieru koncerna algotajā transportā doties uz darbu šajās ražotnēs, tiks saglabāta gan alga, gan darba līgumi,» sacīja Food Union pārstāve Linda Ļisicina.

Savukārt a/s Rīgas piena kombināts valdes priekšsēdētājs Raimonds Misa atzina, ka kopumā situācija ar siera ražošanu ir sarežģīta pārlieku lielās importa produkcijas dēļ.

Izstādē Riga Food 2012 noskaidroti Latvijas labākie pārtikas ražotāji.

Latvijas gada ekoprodukts 2012

1. SIA Lat Eko Food «Rūdolfs» gardais mammas biezenis

2. A/s Tukuma piens «Eko jogurti»

3. Z/s Ozoliņi Lauku tēja «Anna»

Maizes kvalitātes konkurss

Zelta diploms – a/s Hanzas Maiznīcas «Hanzas kviešu maize», «Sendviču graudu maize ar auzu pārslām»

SIA Kuldīgas maizes ceptuve «Garšīgā rudzu maize»,

Iļģuciema maiznīca konditoreja «Gaišā Toskānas maize ar pienu», «Tumšā Toskānas maize ar olīveļļu»

Ņemot vērā, ka uzņēmumi labprāt piedalās dažādās izstādēs, un izvērtējot pastiprināto interesi, Latvijas Uzņēmējdarbības Attīstības centrs (LUAC) izskatījis iespēju piešķirt uzņēmumiem līdz 50% finansējuma izstādes Riga Food 2012 stenda laukuma nomai.

«Izstāde ir vieta, kur uzņēmumiem ir iespēja sevi apliecināt gan starptautiskā mērogā, gan apmeklētāju vidū, tādējādi paplašinot sadarbības partneru un klientu skaitu. Atsaucoties uz cilvēku interesi, nolēmām tiem uzņēmumiem, kas vēl nav pieteikušies, dot iespēju sevi pierādīt starptautiskā izstādē, piešķirot līdz 50% finansējumu izstādes stenda laukuma nomai,» sacīja LUAC pārstāvis Kaspars Vītoliņš.

Uzņēmumiem ir iespēja šo atlaidi saņemt, gan piedaloties izstādē individuāli, gan piedāvājot savu produkciju LUAC preču zīmju Dabīgs Produkts, Latvijas Produkts un Quality Product of Latvia kopstendā.

"Dienas Bizness" turpina publicēt ekskluzīvus datus – pilnu informāciju par pagājušā gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā, Jūrmalā un pārējā Latvijā.

Kūrortpilsētā pērn reģistrēti tikai 15 darījumi, kuros darījuma summa bija miljons eiro vai vairāk, un darījuma cenas rekords ir bijis pieticīgs – 3,1 miljons eiro

Ieskats TOP darījumos:

1997. gadā dzimusī Latvijas pilsone Mona Martinsone divos darījumos, katrā nopērkot pusi, pagājušā gada 20. un 21. maijā nopirka 3735 kvadrātmetrus zemes ar dzīvojamo māju Vikingu ielā 25, Jūrmalā. Īpašumu pārdeva SIA "MMA Invest", kas to ieguva 2017. gadā par trīs miljoniem eiro. Darījums veikts bez hipotekārajiem kredītlīdzekļiem.

1953. gadā dzimusī Marina Mamontova pagājušā gada 19. jūnijā nopirka pusi no 5519 kvadrātmetru liela zemesgabala Ernesta Birznieka-Upīša ielā 3, Jūrmalā, uz kura atrodas divas dzīvojamās mājas, pirts ēka, saimniecības ēka un noliktavas ēka ar nojumi. Īpašumu pārdeva Kiprā reģistrēts uzņēmums "Tobis Ent, Limited". Iepriekšējais darījums ar šo nekustamo īpašumu slēgts 2012. gadā par 3,83 miljoniem latu (5,45 miljoni eiro).

Pirms vairāk nekā diviem gadiem dibinātais uzņēmums SIA Felici, kas ar zīmolu Graci Musli ražo pagaidām tikai Latvijas veikalos nopērkamus brokastu musli, ar gadiem būtiski audzējis apgrozījumu, kas licis domāt gan par eksporta tirgu iekarošanu, gan savas rūpnīcas būvniecību, intervijā aģentūrai LETA stāsta uzņēmuma īpašniece Alise Balgalve.

Ideja par funkcionālas pārtikas ražošanu Balgalvei radusies 2009.gadā, jo topošā uzņēmēja vēlējusies savienot uzņēmējdarbību ar zinātni. «Ideja par vēlamajām produktu funkcijām man bija skaidra pašai, bet tā sāka materializēties, kad 2010.gadā izstādē Riga Food sastapu Valsts Priekuļu laukaugu selekcijas institūta darbiniekus, kas prezentēja tritikāli - kviešu un rudzu krustojumu, kas apvieno cilvēka uzturā tādus būtiskus elementus kā, piemēram, augstu proteīna saturu un šķiedrvielas,» stāsta uzņēmēja.

Vēlāk jau sākās sadarbība ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes, Rīgas Stradiņa universitātes u.c. augstskolu fakultāšu speciālistiem. Zinātnieki iesaistījušies Balgalves idejas īstenošanā, jo viņiem patikusi ideja, redzējums par tās attīstību. «Sākotnēji vienkārši parunājām, parādīju, ko esmu izdomājusi, bet vēlāk jau sadarbojāmies produkta izstrādē, un zinātniekiem bija prieks, ka viņu ideja ir nonākusi līdz veikala plauktam,» norādīja Balgalve.

Latvijas Biškopības biedrības (LBB) rīkotā konkursā aizvadītās nedēļas nogalē Jelgavas Piena, Maizes un Medus svētku ietvaros tika noskaidrots «Latvijas Atzītākais medus 2012».

Tituls «Latvijas Atzītākais medus 2012» tika piešķirts SIA Deiva ražotajam dažādu ziedu medum. Otro vietu konkursā ieguva biškopja Jāņa Sulutara jeb Daugmales Jāņa ievāktais griķu, viršu medus. Savukārt trešajā vietā ierindojās Madonas novada biškopes Sigitas Stafeckas dažādu ziedu medus. Konkursa uzvarētāji saņems medaļas un apbalvojumus starptautiskās izstādes Riga Food ietvaros šā gada septembra sākumā.

Par žūrijas locekli un medus degustētāju varēja kļūt ikviens pasākuma apmeklētājs, kas Jelgavas Piena, Maizes un Medus svētkos apmeklēja LBB telti, kurā notika medus degustācijas. Kopumā balsošanā piedalījās aptuveni tūkstotis cilvēku. Konkursā piedalījās biškopji no Madonas, Smiltenes, Saldus, Dobeles un Cēsu novadiem.

Ēdienu restorānu ķēde Hesburger plāno šogad pabeigt 10 jaunu restorānu būvniecību Baltijā, no kuriem vismaz trīs atradīsies Latvijā.

Pērn triju Baltijas valstu kopējais pārdošanas apjoms veidoja 41 miljonu eiro, salīdzinot ar 2011.gadu palielinoties par aptuveni 40%. Latvijas restorānu pārdošanas apjoms pērn palielinājās par 8%, sasniedzot 15,5 miljonus eiro.

Ieva Salmela, Hesburger attīstības direktore, norāda, ka Baltijas valstis ieņem nozīmīgu lomu Hesburger attīstības un investīciju plānos: «Jaunu restorānu atvēršana ir viens no faktoriem, kas veicināja uzņēmuma finanšu izaugsmi 2012.gadā visā Baltijā un katrā no valstīm individuāli. Tiesa, 2013.gadu prognozējam izaicinājumiem bagātāku un gaidāmie pārdošanas rādītāji uzrādīs mērenāku izaugsmi.»

Pērnais gads uzņēmumiem bijis atelpas gads: reputācijas līderi savas pozīcijas saglabājuši vai tās mainījušās nedaudz, neraugoties uz dramatiskiem notikumiem finanšu nozarē, banku sektorā liela daļa spēlētāju savas pozīcijas uzlabojuši, Swedbank pat tuvojoties pirmskrīzes līmenim un šogad ierindojoties otrajā vietā. Savukārt Laima jau otro gadu pēc kārtas ir uzņēmums ar vislabāko reputāciju Latvijā, liecina Nords Porter Novelli un biznesa žurnāla LD veidotais Uzņēmumu reputācijas tops 2012.

Jau iepriekš vēroto tendenci, ka banku sektors kopumā atguvis iedzīvotāju uzticību, apstiprina ne tikai Swedbank otrā vieta, bet arī SEB bankas atgriešanās 7. vietā, kas bija šīs bankas pozīcija Uzņēmumu reputācijas topā arī pirmskrīzes gados. Savukārt farmācijas kompānijai Grindeks pirmo reizi izdevies iekļūt reputācijas saraksta pirmajā desmitniekā, tiesa gan, nevis tādēļ, ka būtu ievērojami mainījies šī uzņēmuma reputācijas indekss, bet gan tādēļ, ka, iespējams, mazāku publisko aktivitāšu dēļ no desmitnieka «izslīdējuši» tādi pārtikas nozares ražotāji kā Spilva un Aldaris. Pirms pāris gadiem vērotā tendence «celt saulītē» ražotājus mazinājusies, un, lai gan tie joprojām plaši pārstāvēti visā Uzņēmumu reputācijas topā, tomēr nereti pakalpojumu sniedzēji un tirgotāji tos nedaudz apsteiguši.

Ieguldot 150 tūkstošus eiro laboratorijas izveidē, šonedēļ Rīgā darbu sākusi SIA J.S. Hamilton Baltic, kas ir neatkarīgās testēšanas laboratorijas J.S. Hamilton Poland filiāle Baltijas valstīs, teikts paziņojumā medijiem.

Uzņēmuma piedāvātais izejvielu, pārtikas, kosmētikas un iepakojuma materiālu testēšanas veidu klāsts ir lielākais Latvijā un Baltijas valstīs. SIA J.S. Hamilton Baltic mērķis ir būt pieejamākai laboratorijai Baltijā, nodrošinot plašu un patiesu testēšanu, kas nepieciešama produkcijas eksportam un importam Latvijā, Baltijā.

Starptautiskās laboratorijas J.S. Hamilton Poland pārstāvniecība Latvijā darbojas kopš 2012. gada, taču pamatojoties uz pieprasījumu pēc ātrākām un daudzveidīgākām analīzēm, pieņemts lēmums veidot pilnībā aprīkotu mikrobioloģijas laboratorijas filiāli Baltijas valstīs, iekārtojot to Rīgā. Līdzšinējās J.S. Hamilton Poland laboratorijas pārstāvniecības Rīgā lielākie klienti ir uznēmumi Lielzeltiņi, Putnu fabrika Ķekava, Rāmkalni, Silvanols, Food Union, Gaļas pārstrādes uzņēmums Nākotne, Iecavnieks&Co, Rēzeknes gaļas kombināts un citi.

Jau nākamā gada pirmajos mēnešos Rīgā varētu sākt darboties ASV ātrās ēdināšanas tīkls Kentucky Fried Chicken (KFC) un tā partneruzņēmums Pizza Hut, kuru pirmie restorāni būs pašreizējā SIA Street Burgers atrašanās vietā Vecrīgā, Audēju ielā 14, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Minētajās telpās 400 kvadrātmetros atradīsies KFC, bet 200 kvadrātmetros būs Pizza Hut.

Kā aģentūrai LETA atzina Street Burgers valdes loceklis Aleksandrs Vēvers, ar šodienu tiek apturēta Street Burgers restorāna darbība Audēju ielā, jo uzņēmuma frančīzes turētājs nav pildījis saistības.

Street Burgers" darbojas uz frančīzes principa, kur jāievēro stingri noteikumi. Šis franšīzes turētājs savas saistības nepildīja, līdz ar to franšīze viņam tika atņemta, savukārt mēs atvērsim jaunu restorānu Āgenskalnā, norādīja Vēvers.

Pēc viņa teiktā, no nākamā gada 15.janvāra telpas Audēju ielā 14 uzteiktas arī otram telpu nomniekam - restorānam Kabuki Macaroni.

Noslēgušies vairāki gaļas pārstrādes uzņēmuma SIA Kurzemes gaļsaimnieks izsludinātais iepirkums par vairāku ražošanas iekārtu iegādi, liecina paziņojums Iepirkumu uzraudzības biroja mājaslapā.

Uzņēmums iegādāsies automātisko trauciņu aizkausēšanas iekārtu ar iekraušanas konveijeru. Iekārtu ražotājam piegādās SIA Baltic Pack un tā izmaksās 99,7 tūkstošus eiro.

Tāpat SIA Kurzemes gaļsaimnieks iegādāsies gaļas griešanas iekārtu. Tā tiks iegādāta par 112,1 tūkstoti eiro un šo iekārtu arī piegādās SIA Baltic Pack.

Noslēdzies arī iepirkums par automātiskā svara kontroles iekārtas neiepakotiem svaigas gaļas izstrādājumiemun automātiskās svēršanas-marķēšanas iekārtas iegādi. Tās piegādās SIA Pralo un kopējā līgumcena ir 46,3 tūkstoši eiro.

Laikraksts Dienas Bizness jau rakstīja, ka pērn Kurzemes gaļsaimnieks savu produkciju sertificējis Ķīnas tirgum

A/s Cesvaines Piens (CP) savus jaunos sierus Cesvaine un Alpu siers prezentēs starptautiskā pārtikas izstādē Anuga 2013, kas Ķelnē, Vācijā, notiks no 5.- 9. oktobrim.

Starptautiskā pārtikas izstāde Anuga 2013 ir platforma, kur tiekas ražotāji un patērētāji no visas pasaules. 2011.gada izstādē piedalijās 6 596 kompānijas no 100 pasaules valstīm, bet apmeklētāju skaits bija vairāk nekā 155 tūkstoši no 180 valstīm.

CP produkcijas izplatītāja a/s Siera Nams padomes priekšsēdētāja Dace Ozola atgādina, ka «par garšīgu Cesvaines muižas sierotavas pienmeistara Otto Īvanda radītais siers tika atzīts jau pasaules izstādē Parīzē 1913.gadā, saņemot zelta medaļu.»

Cesvaines pienotava dibināta 1921.gadā, sākotnēji ražojot sviestu un sieru Bakšteinu. 1997.gadā izveidota akciju sabiedrību Cesvaines Piens. 2009. gadā realizēts iekārtu un cehu modernizācijas projekts ar Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai finansējuma atbalstu, ieguldot projektā kopumā gandrīz 800 000 latu. Šobrīd CP izgatavo trīs tipu: Gouda, Maasdam un Tilsiter sierus un piena produktus, saražoto produkciju fasē un iepako Siera nams. Cesvaines Krievijas siers piešķirta sudraba medaļa Riga Food 2012, bet Holandes sieram - bronzas medaļa.

Ekonomikas ministrija (EM) izsludinājusi iepirkuma konkursu Latvijas paviljona būvniecībai pasaules lielākajā starptautiskajā izstādē World EXPO 2015, informē EM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evita Urpena.

Šī gada septembra sākumā EXPO Milānas birojs apstiprinājis Latvijas paviljona tehniskā projekta atbilstību Itālijas un EXPO normatīvu prasībām, noslēdzot projektēšanas posmu. Latvijas paviljona ēka veidota kā kupls, zaļojošs ozols ar plašu atvērto ekspozīcijas telpu zem koka lapotnes. Trīs stāvu ēka ietver pastāvīgās ekspozīcijas telpas divos paviljona stāvos, t.sk., slow-food uzkodu bāru un Latvijas pārtikas un nepārtikas suvenīru veikalu. Paviljona trešajā stāvā jeb lapotnē tiks izvietotas konferenču un tikšanos telpas.

Paviljona idejas un arhitektoniskās koncepcijas autori ir 2012. gada Latvijas arhitektūras gada balvas ieguvēji, arhitekti Miķelis Putrāms un Linda Krūmiņa (MADE arhitekti) un Rolands Pēterkops (MAREUNROL’S). Par paviljona vadību un saturu atbild Positivus Event. Radošā komanda - mākslinieciskais vadītājs un diriģents Sigvards Kļava, mākslinieks Rolands Pēterkops, video mākslinieks un režisors Roberts Rubīns, jauno mediju mākslinieks Voldemārs Johansons, tēlnieks Dainis Pundurs un citi.

Pasaulē plaši pazīstamais restorānu kritiķis Endijs Heilers (Andy Hayler), kurš vienīgais pasaulē apmeklējis visus trīszvaigžņu Mišelina (Michelin) restorānus, ierodas Rīgā.

Heilers apmeklēs Rīgu 15. un 16.februārī, lai piedalītos Profesionāļu Dienās, kuras rīko Reaton, pārtikas produktu un delikatešu izplatītājs un ražotājs.

Endijs Heilers ir pasaulē plaši pazīstams restorānu kritiķis un dažādu darbu autors, kurš pēdējos 30 gadus apmeklējis restorānus trīs līdz sešas reizes nedēļā. 2004.gadā Heilers sasniedza paša nosprausto mērķi - viņš bija pusdienojis visos trīs Mišelina zvaigznes ieguvušajos restorānos pasaulē – šis Heilera sasniegums tika plaši atspoguļots presē visā pasaulē. Šis mērķis gan jāsasniedz atkal un atkal – Heileram tas izdevās arī 2008., 2010., 2012., 2014., kā arī 2016.gadā, kad trīs Mišelina zvaigznes ieguvušo restorānu skaits pasaulē jau bija sasniedzis 115.

Ātrās ēdināšanas restorānu tīkla Mc'Donald's pārstāvniecības Latvijā SIA Premier Restaurants Latvia apgrozījums ir pagājušajā gadā ir palielinājies par 75%, sasniedzot 17 miljonus latu, liecina Lursoft dati.

Tajā pašā laikā pērn uzņēmuma peļņa pēc nodokļu nomaksas ir sarukusi par aptuveni 41%, un 2012. gadā veidoja 349 tūkstošus latu iepretim 590 tūkst. Ls, ko uzņēmums nopelnīja 2011. gadā.

Db.lv jau ziņoja, ka šā gada augusta sākumā McDonald’s savos restorānos Latvijā visas cenas sācis norādīt latos un eiro, kopumā eiro ieviešanas pasākumam atvēlot 17 tūkstošus eiro.

Jau rakstīts, ka McDonald’s restorānus Latvijā pērn apmeklējuši 9,6 miljoni apmeklētāju, kas ir vairāk nekā Igaunijā un Lietuvā, kur attiecīgi ēstuves apmeklējuši 7,7 milj. un 9,1 miljons apmeklētāju. Tomēr jānorāda, ka starp visām trim Baltijas valstīm Latvijā ir visvairāk McDonald’s restorānu – 12. Savukārt Igaunijā plānots, ka šā gada beigās darbosies 10 restorāni un divi McCafe, bet Lietuvā – deviņi restorāni un trīs McCafe.