Investors

Šogad dominējis dolārs; paredz nelielu tā cenas atslābumu

Jānis Šķupelis, 06.12.2019

Jaunākais izdevums

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Bez skaidra virziena

Šā mēneša sākumā "Reuters" apkopotās analītiķu aplēses liek domāt, ka valūtu tirgus nākamo desmitgadi varētu sākt bez kāda īpaši skaidra virziena. Vidēji tiek paredzēts, ka eiro cena pēc sešiem mēnešiem atradīsies pie 1,12 ASV dolāru atzīmes, bet pēc gada – 1,15 ASV dolāru atzīmes. Tātad – nedaudz augstāk. Šajā pašā laikā daudzi izvairās pārliecinoši nosaukt iemeslus tam, kādēļ tas varētu notikt.

Kopumā - vienādojumā esot visai daudz nezināmo, piemēram tas, kā virzīsies ASV-Ķīnas tirdzniecības karš. Daudzi šajā ziņā likuši likmi uz progresu, lai gan ceļš nemaz tik gludens var arī nebūt. Nesen ASV prezidents Donalds Tramps deva mājienu, ka jauns ASV-Ķīnas tirdzniecības līgums var tikt parakstīts vien pēc nākamā gada ASV prezidenta vēlēšanām (tās notiks novembra sākumā). Nav izslēgta arī situācija, ka nākamgad plašumā vēršas ASV un Eiropas tirdzniecības karš. Nupat ASV jau izrunājusies par iespējamu jaunu 100% nodevu no vecā kontinenta nākušam šampanietim (un ne tikai). Katrā ziņā pārāk dārga vietējā valūta nav nepieciešama nevienam, un D. Tramps jau visai ilgi un aktīvi sūdzas par netīkami spēcīgu ASV dolāru.

"Fundamentāli ASV dolārs joprojām būs spēcīgs, ja vērtē tā pozīcijas pret citu valūtu grozu. Tas tādēļ, ka daudzi ASV dolāros atrod gan likviditāti, gan patvērumu, gan vismaz kādu ienesīgumu. Var, protams, strīdēties, bet neliels ienesīgums ASV dolāros ir labāks nekā nekāds ienesīgums eiro un Vācijas parādā. ASV dolārs var paslīdēt, bet nedomāju, ka tas kritīs visu nākamo gadu," spriež "Rabobank" pārstāvji. Šīs nedēļas izskaņā ASV 10 gadu termiņa obligāciju ienesīgums dzīvojās ap 1,78% atzīmi. Salīdzinājumam - Vācijas šāda termiņa obligāciju ienesīgums bija negatīvs – pie -0,306% atzīmes.

CB sacensība

Bieži vien valūtu tendences ietekmē centrālo banku sacītais un darītais. Nav izslēgts, ka eiro/ASV dolāra virziens būs atkarīgs no gluži vai abu šo (Eiropas Centrālās bankas un ASV Federālo rezervju) centrālo banku tādas kā sacensības par to, kura ekonomiku stimulēs agresīvāk un šajā ziņā pārspēs finanšu tirgus gaidas.

Tiek gan spriests, ka šajā ziņā ECB savas stimulēšanas rezerves varētu būt izsmēlusi. Banka iepeldējusi vēl negatīvāku likmju ūdeņos (depozītu likme komercbankām noteikta pie -0,5%, un bāzes procentlikme ir apaļa nulle) un pēc neilgas pauzes atsākusi savu jau tā milzīgo kvantitatīvo mīkstināšanu. Tādējādi manāmas spekulācijas, ka iestādei stimulēšanas munīcijas nu īpaši daudz palikusi vairs nav.

Protams, rosījusies arī ASV Federālo rezervju sistēma, kas šogad dolāru likmes cirpusi trīs reizes (ASV dolāru refinansēšanas procentlikme tagad noteikta 1,5% līdz 1,75% koridorā). Pagaidām iestāde signalizējusi, ka ar to tuvākajam laikam varētu būt pietiekami. Dolāru likme ir zema, bet vēl ir palikusi zināma telpa, kur to samazināt tālāk (tas var līdzēt dolāra cenas kritumam).

Jau ziņots – aptuveni pirms gada līdzīgas "Thomson Reuters" 70 valūtu stratēģu aptaujas rezultāti liecināja, ka kopējās valūtas cenai pēc gada (tātad tagad) vajadzētu atrasties pie 1,22 ASV dolāru atzīmes. Lielākā daļa no aptaujātajiem analītiķiem tad teica, ka ASV dolāra dominancei vajadzētu turpināties maksimums trīs līdz sešus mēnešus. Tika izcelts, ka toreizējais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā ir nogājis savu ceļu. Tagad redzam, ka tā gluži nav bijis.

Kādus konkrētus paredzējumus piesiet konkrētam laika brīdim nākotnē ir visai nepateicīgs darbs. Finanšu tirgū šobrīd tiek uzsvērta lielā neskaidrība, un tas, ka scenāriji var būt dažādi. Iespējams, tādēļ arī liela daļa ekspertu savu eiro/ASV dolāra nākotnes prognozi izsaka tuvu tam līmenim, kur šo valūtu attiecība atrodas šobrīd.

Cer uz labu Brexit

Ja pievēršas sterliņu mārciņai, tad tās cenu lielā mērā turpina bīdīt Brexit ziņas. Pamatā, šķiet, vērojama spēle uz to, ka Brexit iznākums būs daudzmaz skaidra vienošanās par tālāku Eiropas Savienības (ES) un britu sadarbību. Finanšu tirgiem ne vienmēr var piedēvēt pacietību, un jau tagad dzirdami dažādi vērtējumi, kuri būs uzvarētāji no tā, ka nematerializēsies sliktākais Brexit scenārijs. Tādējādi tirgus dalībnieki metušies pārcenot britu aktīvus, kas lielā mērā nozīmē daļu No-Deal risku izņemšanu no vienādojuma.

Apvienotajai Karalistei nu priekšā vēlēšanas, un šobrīd aptauju dati liecina, ka vairākumu šīs valsts parlamentā gūs britu premjera Borisa Džonsona pārstāvētas Konservatīvās partijas pārstāvji. Līdz ar to palielinājušās cerības, ka Brexit vienošanos sagaidīsim līdz "jaunajam tās galējam" datumam – 31. janvārim. Valdot šādam fonam, eiro cena sarukusi līdz 0,845 mārciņu atzīmei, kas ir zemākais līmenis divos ar pusi gados. Kopš rudens sākuma – par 8,8% - palēkusies arī mārciņas cena ASV dolāros (līdz 1,313 dolāru atzīmei ).

Gandrīz visi aptaujātie "Reuters" valūtu stratēģi pauduši pārliecību, ka briti no ES šķirsies ar kāda veida vienošanos. Vidēji pēc sešiem mēnešiem tiek paredzēts, ka mārciņas cena atradīsies pie 1,33 ASV dolāru atzīmes un pēc 12 mēnešiem – pie 1,35 ASV dolāru atzīmes. Šobrīd dzirdamas aplēses, ka vienošanās gadījumā ar ES mārciņas cenai varētu būt pa spēkam aizsniegties līdz pat 1,4 ASV dolāru atzīmei. Jānorāda, ka vēl samērā nesen tika piesaukta mārciņas paritāte gan tās attiecībās ar eiro, gan ar ASV dolāru.

Vēl no Eiropas valūtām tiek lēsts, ka eiro cena Polijas zlotos gada laikā palielināsies līdz 4,3 zlotu atzīmei. Tas no šā brīža būtu pieaugums par 0,6%, liecina "Reuters" veiktās Forex ekspertu aptaujas rezultāti. Tāpat tiek paredzēta tālāka Ungārijas forinta vājināšanās – eiro cena gada laikā pieaugšot par 1,1% līdz 335 forintu atzīmei. Ungārijas valūtas cena novembrī saruka līdz zemākajam līmenim vēsturē.

Nelieli guvumi 12 mēnešos tiek paredzēti Čehijas kronai - attiecības ar eiro par 0,5% (līdz 25,43 Čehijas kronu atzīmei). Čehijas centrālā banka ir viena no tām retajām, kas diskutē par procentu likmju palielināšanas nepieciešamību, lai apkarotu inflāciju (tā valsī atrodas pie 2,7%). Arī šajos pāros redzams, ka tirgus dalībnieki (vismaz vidēji) baidās paredzēt kādu izšķirīgu vienas vai otras valūtas pārsvaru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ar quattro pār inflāciju

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 03.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV FRS vadība 2.novembrī kārtējo reizi paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Jaunais bāzes procentu likmju koridors ir 3,75%-4,00% (grafikos bieži attēlo koridora augšējo atzīmi).

Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Vēl martā ASV FRS aktīvi bija pārsnieguši 8,96 triljonus ASV dolāru, bet līdz oktobrim aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 242 miljardiem dolāru.

Globālā ietekme

ASV dolāram šobrīd vērojams straujākais procentu likmju kāpums kopš septiņdesmito gadu beigām. Tas nevar neatstāt būtiskas sekas uz globālo finanšu tirgu. Pēc BIS (Bank for International Settlements) šī gada otrā ceturkšņa datiem parāds ASV dolāros ārpus ASV pārsniedz 13 triljonus dolāru, bet ASV iedzīvotāji, uzņēmumi un valdības institūcijas aizņēmušās 66,8 triljonus dolāru. 75 bāzes punktu paaugstinājums šādam dolāru kredītu apjomam procentu izmaksas pasaulē sadārdzina par aptuveni 50 miljardiem dolāru mēnesī (vairāk nekā 8 miljardi ārpus ASV un ap 42 miljardiem dolāru ASV). Protams, viss parāds netiek pārfinansēts vienā dienā un procentu likmju paaugstināšanas ietekme uz tirgu pilnā apmērā būs jūtama tikai vairāku mēnešu laikā. Svarīgi atzīmēt, ka pie parāda apkalpošanas izmaksu pieauguma ārpus ASV vēl jāpieskaita klāt ASV dolāra vērtības kāpums. ASV dolāra indekss šogad kāpis par vairāk nekā 17%. Šo indeksu rēķina kā dolāra vērtības izmaiņas pret valūtu grozu kurā ietilpst eiro (58%), Japānas jena (14%), britu mārciņa (12%), Kanādas dolārs (9%), Zviedrijas krona (4%) un Šveices franks (4%).

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Patveras ASV dolāros; eiro šogad gan paredz nelielu pārsvaru

Jānis Šķupelis, 10.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem mēģinot sadzīvot ar jaunajiem riskiem ekonomikai, ko nesusi Ķīnas vīrusa izplatīšanās, drošība tiek meklēta pie ASV dolāriem.

Būtībā daudzi tirgus dalībnieki raugās drošā patvēruma virzienā, kur šajā ziņā pirmais rindā ir neviens cits kā "karalis dolārs" (kurš izgriež pogas pat zeltam).

Arī iepriekšējās finanšu krīzes laikā ASV dolāra cenas izmaiņas lielā mērā bija uzskatāmas par tirgus dalībnieku optimisma vai pesimisma indikatoru. Ja ziņu fons bija drūms, neskatoties uz dažādām runām par pašas ASV ekonomikas un visas finanšu sistēmas (ne)stabilitāti, palielinājās pieprasījums pēc nosacīti drošajiem ASV dolāriem un tā vērtība auga, un otrādāk.

Katrā ziņā tieši šī valūta joprojām ir un paliek viens no pasaules finanšu sistēmas stūrakmeņiem.

Var spekulēt, ka kāda apokaliptiska scenārija gadījumā ticība tam pazudīs gluži vai pēdējā (jeb kam tad vispār atliek ticēt, ja ne ASV dolāram - nav jau dižas alternatīvas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidējā termiņā paredz lētāku ASV dolāru

ASV dolārs šogad pretojies tirgus dalībnieku paredzējumiem par to, ka tā cenai vajadzētu sarukt. Valūtu analītiķi gan spītīgi turpina prognozēt, ka gada laikā ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt. Piemēram, Thomson Reuters aptuveni 80 valūtu ekspertu aptaujā vidēji lēsts, ka pēc gada eiro cena atradīsies pie 1,17 ASV dolāru atzīmes. Pārsvarā tiek vērsta uzmanība uz to, ka ASV tautsaimniecība kļūs vājāka, un rezultātā jau šā mēneša beigās tiek gaidīta arī dolāra likmju samazināšana no ASV Federālo rezervju sistēmas (FRS) puses.

Nav alternatīva

Dažkārt gan tiek klāstīts – pat, ja FRS spers šādus soļus, ASV dolāram no Rietumvalstu valūtām tāpat būs pašas augstākās likmes. Tas var nozīmēt, ka pieprasījums pēc dolāru aktīviem saglabājas liels. Nav arī tā, ka ASV FRS rīkotos viena pati – par vēl mīkstāku monetāro politiku mājienus nav kautrējušies dot arī citu pasaules nozīmīgāko reģionu centrālie baņķieri. Tādējādi, arī visiem pārējiem esot jauna ekonomikas papildu stimulēšanas viļņa zemā starta stadijā, dolāra vājums, iespējams, var arī nepienākt. Valdot šādam fonam, lielākā daļa Reuters aptaujāto ekspertu izsaka pieņēmumu, ka spēcīgs ASV dolārs varētu būt aktuāls visu šo gadu un lēzena tā cenas samazināšanās varētu notikt vien nedaudz vēlāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Tribults neplīst?

Andris Lāriņš, SEB bankas Finanšu tirgus pārvaldes vadītājs, 22.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV FRS vadība piektajā sapulcē pēc kārtas 21. septembrī paaugstināja ASV dolāra bāzes procentu likmi. Latvijā saka, ka dubults neplīst, bet ASV FRS uzskata, ka ar diviem agresīviem procentu likmju paaugstinājumiem, lai apkarotu “lipīgo” inflāciju, nepietiek un trešo reizi pēc kārtas veica paaugstinājumu par 75 bāzes punktiem, no 2,25%/2,50% uz 3,00%/3,25% koridoru.

75 bāzes punktu paaugstinājums trīs reizes viena gada laikā pēdējo reizi bijis tālajā 1973. gadā. Vienlaicīgi ASV FRS turpinās savu aktīvu mazināšanu. Šogad ASV FRS aktīvi jau samazināti par vairāk nekā 130 miljardiem dolāru. Centrālā banka sola turpināt cīņu ar pēdējos četrdesmit gados augstāko inflāciju.

Globālā ietekme

Pasaulē uzņēmumi un valdības ir aizņēmušās triljoniem dolāru, kas nozīmē šo parādu apkalpošanas turpmāku izmaksu pieaugumu un tas atsauksies gan uz uzņēmumu peļņas rādītājiem, gan uz valstu budžeta izdevumiem. Likmju celšana noteikti bremzēs ASV ekonomikas izaugsmi un bremzējoties pasaules lielākās ekonomikas izaugsmei atskaņas būs jūtamas visā pasaulē. To mēs redzam vērtspapīru tirgū. Akciju tirgum nepatīk procentu likmju celšana un kas notiek ASV akciju tirgū, ietekmē arī Eiropas un Āzijas akciju tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņas, ka ASV prezidents Donalds Tramps saķēris Covid-19 vīrusu, pasaulē izplatījušas ar kūlas ugunsgrēka cienīgu ātrumu. Attiecīgi šādu realitāti mēģina “iecenot” arī finanšu tirgus dalībnieki.

Sākotnējā reakcija uz šādiem jaunumiem finanšu tirgū bijusi pesimistiska – vadošo Eiropas akciju cenu raksturojošo indeksu vērtība mēreni planē zemāk. Iespējams, negatīvā teritorijā varētu atvērties arī ASV šis tirgus.Līdz ar šādu Trampa jauno kondīciju var spekulēt, ka viņam atliks mazāk laika tam, lai viņš varētu pārliecināt tieši par sevi novembra sākumā nobalsot tos vēlētājus, kas īsti vēl nav izšķīrušies, kam atdot savu vērtējumu.

Rezultātā straujāk zemāk planē kalnrūpniecības, enerģijas nozares un banku akciju vērtības.

Kopumā jau kādu laiku pieņēmums ir, ka ASV Demokrātu partijas kandidāta Džo Baidena uzvara ASV prezidenta vēlēšanās nebūs diez ko pateicīga Volstrītai. Tas tādēļ, ka šāda notikumu attīstība, visticamāk, novedīs gan pie augstākiem nodokļiem ASV, gan stingrākiem regulējumiem, piemēram, tām pašām finanšu iestādēm. Kopumā gan tas, ka šī Trampa saslimšana novedīs pie mazākām viņa pārvēlēšanas izredzēm var arī nebūt tik viennozīmīgi. Daļa ASV sabiedrības var izjust līdzjūtību. Piemēram, britu premjera Borisa Džonsona popularitāte pēc viņa “Covidgadījuma” palielinājās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Attīstības tirgi vēl kādu laiku var neattaisnot investoru cerības

Jānis Šķupelis, 05.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izvairās no riskantākiem reģioniem; biedē arī ASV dolāra spēks.

Neskaidrībai par nākotni esot lielākai, nauda vispirms mēdz noplūst no riskantākiem reģioniem. Rezultātā smagnēji klājies daudzu attīstības valstu aktīviem. Pārliecību par šiem tirgiem nerada arī ASV dolāra cenas pieaugums. Spēcīgi ASV dolāra laiki bieži vien sakrituši ar pasmagām krīzēm attīstības valstīs.

Tas ir tādēļ, ka daudzas šīs valstis atkarīgas no ASV dolāru aizņēmumiem. Ja dolārs kļūst dārgāks, saistības pārfinansēt un atdot ir grūtāk. Jau rakstīts, ka vietējās valūtas strauja vājināšanās, lai gan tā mēdz veicināt eksportu, ne vienmēr ir vēlama, un sevišķi lielas grūtības tas var sagādāt tām valstīm, kuras importē vairāk nekā eksportē. Attīstības reģiona valstis mēdz arī izteikti būt atkarīgas no izejvielu eksporta. Lēnīgāka pasaules tautsaimniecība nozīmē, ka pēc tām ir gaidāms mazāks pieprasījums, kas attiecīgi gremdē to cenu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro cenas kāpums uz vājas ekonomikas fona nepārliecina; daži pat atkal sāk piesaukt eiro un ASV dolāra paritāti

Eiro cena pēdējos mēnešos turpina ceļot zemāk, un nesen tā uz brīdi paviesojās zem 1,09 ASV dolāru atzīmes. Šobrīd, Eiropas ekonomikai esot vājākai, daudzi spriež, cik vēl būtiski zemāk var nonākt kopējās valūtas vērtība.

Thomson Reuters oktobra valūtu ekspertu aptaujā gan lēsts, ka eiro cena šā gada beigās atradīsies pie 1,10 ASV dolāru atzīmes (aptaujas rezultātu mediāna). Savukārt gada laikā tai jau vidēji tiek paredzēts pieaugums līdz 1,13 ASV dolāru atzīmei. Jāsecina, ka, neskatoties uz dažiem izņēmumiem, daudzi tomēr atturas no pārliecinoša vienas vai otras valūtas pārsvara paredzēšanas.

Valūtu attiecībās liela loma būs centrālo banku politikai. Eiropas Centrālā banka (ECB) eksperimentē ar peldēšanu dziļāk negatīvu likmju ūdeņos un nupat atsākusi savu aktīvu uzpirkšanas programmu. Tiesa gan, procentu likmes cērp un droši vien turpinās cirpt arī ASV Federālo rezervju sistēma (FRS). Nav izslēgts, ka eiro/ASV dolāra virziens būs atkarīgs no gluži vai abu šo centrālo banku tādas kā sacensības par to, kura ekonomiku stimulēs agresīvāk un šajā ziņā pārspēs finanšu tirgus gaidas. Dolāru refinansēšanas likme ir augstāka, kas nozīmē, ka FRS salīdzinoši ir krietni lielāka telpa, kur vispār kustēties (kamēr ECB, šķiet, vairs daudz šajā ziņā nevar darīt). Nu ASV centrālie baņķieri dolāra bāzes likmi noteikuši 1,75% līdz 2% koridorā, un vēl viena likmju samazināšana tiek gaidīta jau šajā mēnesī. ECB eiro refinansēšanas likme jau ilgi atrodas pie apaļas nulles, un depozītu likme bankām ir negatīva – pie -0,5% atzīmes. Būtībā daudzus biedē tas, ka ECB īsti vairs nevar samazināt likmes, kas ierobežo tās spēju palīdzēt ekonomikai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Kripto pasaulē dažās stundās no stabilitātes garanta par dārgu joku

Jānis Šķupelis, 27.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kas augstu kāpj, tas zemu mēdz arī krist. Šogad, stiprinoties pieņēmumiem par augstu inflāciju, centrālo banku stimulu atbalsta zudumu, zemāku ekonomikas pieaugumu un pat varbūtēju recesiju, uz pasaules finanšu tirgu skatuves milzu apmēros sadeg nauda.

Piemēram, Bloomberg eksperti sarēķinājuši, ka pasaules akciju tirgos cenu krituma iespaidā zaudēta varētu būt nauda 11 triljonu ASV dolāru vērtībā.

Kopumā, sākoties problēmām, dažkārt ir redzams, kurš pirms tam dīķī peldējies kails. Saistībā ar šo nesenie notikumi rāda, ka kaut kāda veida patvērums virtuālajās valūtās drīzāk ir izrādījies kā kaut kas līdzīgs slazdam. Faktiski šādu veidojumu vērtību pēdējā laikā apņēmis īstens haoss, ko nākamajā pakāpē ielicis šādu instrumentu TerraUSD un Luna sabrukums. Ironiski, ka šo veidojumu pati to sludinātā būtība bija stabilitāte, kur TerraUSD tika it kā sasaistīta ar ASV dolāra vērtību.

Faktiski viena TerraUSD galvenais uzdevums bija maksāt tikpat, cik viens ASV dolārs, ko tam kopš sava 2020. gada starta lielā mērā arī līdz šim (līdz 9. maijam) bija izdevies izdarīt, šī pasākuma kapitalizācijai sasniedzot jau 18 miljardus ASV dolāru. Attiecīgi TerraUSD tika dēvēta pat par “stabilo monētu”, kas tagad faktiski ir kļuvis par joku, jo pagājušās nedēļas sākumā TerraUSD vērtība bija atkritusi līdz deviņiem ASV dolāra centiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz to, ka samazinās skaidras naudas izmantošana, tā turpinās pastāvēt, ceturtdien Latvijas Bankas konferencē "Ilgtspēja un nauda: veidojot nākotnes ekonomiku" atzina paneļdiskusijas "Naudas nākotne" dalībnieki.

Zviedrijas centrālās bankas prezidents Stefans Ingvess uzsvēra, ka mūsdienās arvien vieglāk ir veikt maksājumus un pārskaitījumus, izmantojot internetu, viedtālruņus, banku kartes un tas ir veicinājis visas sistēmas izmaiņas, ievērojami samazinot skaidrās naudas lietojamību. Vienlaikus, lai tas notiktu, ir nepieciešama drošība, ka bezskaidras naudas norēķini darbojas un, pārskaitot naudu no viena tālruņa uz otru, cilvēki netiks apkrāpti un nauda kaut kur nepazudīs.

Viņš atgādināja, ka mūsdienās, kad domājam par naudu, daudz biežāk ar to tiek saprasta elektroniska nauda. Tomēr galu galā to, kāda nauda katrā valstī tiks lietota, nenosaka centrālās bankas, bet gan likumdevēji. "Tehnoloģijas ir jāsalāgo ar likumdošanas bāzi," uzsvēra Ingvess, atgādinot, ka parasti tieši nauda ir tā mērvienība, kurā tiek definēti likumīgi darījumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, investoriem ar bažām gaidot ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) paziņojumu par nākamo procentlikmju paaugstināšanu, un ir gaidāms, ka ceturtdien procentlikmes pacels arī Anglijas Banka.

ASV un Lielbritānijas centrālo banku mērķis ir iegrožot augošo inflāciju, paceļot procentlikmes.

Arī Zviedrijas centrālā banka otrdien nolēma īstenot straujāko bāzes procentlikmes paaugstinājumu kopš inflācijas mērķa noteikšanas 1993.gadā, tādējādi cenšoties samazināt inflāciju, kuras kāpumu veicina Ukrainas kara negatīvā ietekme. Zviedrijas centrālā banka bāzes procentlikmi palielināja no 0,75% līdz 1,75%.

Akciju cenas Volstrītā pēdējās dienās ietekmē FRS pārstāvju paziņojumi pirms gaidāmā FRS lēmuma paaugstināt bāzes procentlikmi par 0,75 procentpunktiem. Ir gaidāms, ka FRS politiku noteicošā Federālā atvērtā tirgus komiteja (FOMC) paziņos savu lēmumu trešdien.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien pārsvarā kritās, bažām par recesiju radot nestabilitāti finanšu tirgos. Šo bažu dēļ britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka līdz rekordzemam līmenim, un samazinājās arī naftas cenas.

Volstrītas indeksi "Dow Jones Industrial Average" un "Standard & Poor's 500" kritās par vismaz 1%, noslēdzot tirdzniecības sesiju šī gada zemākajos līmeņos.

Gaidām vēl vienu paritāti  

Iespējams, pēc gada jau tiks apspriesta situācija, kad par vienu ASV dolāru...

Londonas biržas indekss nedaudz pieauga, atkopjoties pēc sākotnējā krituma, kas sekoja britu mārciņas vērtības sarukumam bažās par Lielbritānijas ekonomikas stāvokli. Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi kritās.

Britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru pirmdien uz neilgu laiku sasniedza visu laiku zemāko līmeni - 1,0350 dolārus par mārciņu. Savukārt eiro vērtība pret dolāru īslaicīgi nokritās līdz jaunam 20 gadu zemākajam līmenim - 0,9554 dolāriem par eiro.

Dienā pēc labējo partiju alianses uzvaras Itālijas parlamenta vēlēšanās procentlikmes 10 gadu valdības obligācijām sasniedza pēdējās desmitgades augstāko līmeni Francijā, Vācijā un Itālijā. Itālijas akciju tirgū tomēr bija kāpums, tirgum izvērtējot nākotnes politisko ainavu.

"Laiks rādīs, cik veiksmīga izrādīsies jaunā [Itālijas] valdība, bet zināmas politiskas stabilitātes perspektīva šodien rada neliela atvieglojuma izraisītu kāpumu" akciju tirgū, atzina tiešsaistes tirdzniecības platformas OANDA analītiķis Kreigs Erlams.

Naftas cenas kritās, jo stiprs ASV dolārs radīja spiedienu uz tām, kā arī turpinājās bažas par naftas pieprasījumu.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,1% līdz 29 260,81 punktam, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,0% līdz 3655,04 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 0,6% līdz 10 802,92 punktiem.

Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien pieauga par mazāk nekā 0,1% līdz 7020,95 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,5% līdz 12 227,92 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,2% līdz 5769,39 punktiem.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien kritās par 2,6% līdz 78,71 ASV dolāram par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 2,4% līdz 84,06 dolāriem par barelu.

Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien kritās no 0,9687 līdz 0,9611 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru saruka no 1,0859 līdz 1,0689 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 143,31 līdz 144,72 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 89,29 līdz 89,87 pensiem par eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī desmitgade tiem investoriem, kas pirkuši un turējuši akcijas, bijusi ļoti veiksmīga. Tiesa gan, nekur nav teikts, ka tikpat veiksmīga tiem būs arī nākamā desmitgade.

Piemēram, laika posms no 2000. gada līdz 2010. gadam akciju tirgū dažkārt tiek saukts par "zaudēto desmitgadi". To ieskicēja divi milzīgi vērtspapīru cenu sabrukumi. Viens ir tūkstošgades sākumā, kad plīsa interneta akciju burbulis, un otrs - globālais finanšu krahs, ko pilnā mērā 2008. gadā iezīmēja ASV investīciju bankas "Lehman Brothers" bankrots. Kopumā šajā periodā akciju cenas stagnēja (vidējais gada sniegums pat bija nedaudz negatīvs). Tas savukārt nāca pēc akcijām ļoti veiksmīgajiem 90-tajiem gadiem.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Journal" komentētājs Džeisons Cveigs, runājot par šiem atskaites posmiem, norādījis, ka iepriekšējie 10 gadi pamatā varētu būt bijusi "aizmiršanas desmitgade".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas telekomunikāciju aprīkojuma ražotājs "Ericsson" pirmdien paziņoja, ka iegādāsies ASV mākoņtehnoloģijā balstītās saziņas pakalpojumu sniedzēju "Vonage".

6,2 miljardu ASV dolāru (5,5 miljardu eiro) vērtais darījums ir lielākais, ko pēdējos gados veikusi Zviedrijas kompānija, īstenojot stratēģiju paplašināties bezvadu tehnoloģiju tirgū un palielinot savu piedāvājumu globālajā tirgū.

"Ericsson" informēja, ka tās piedāvājumu vienbalsīgi pieņēmusi "Vonage" direktoru padome.

"Ericsson" piedāvātā cena - 21 ASV dolārs par akciju - ir par 28% augstāka nekā "Vonage" akcija maksāja piektdien biržas slēgšanas brīdī.

Darījumu plānots pabeigt 2022.gada pirmajā pusē. Tam nepieciešama "Vonage" akcionāru, kā arī regulatoru piekrišana.

Zviedrijas kompānija ir viens no pasaulē lielākajiem telekomunikāciju aprīkojuma ražotājiem, piemēram, 5G tīklu aprīkojuma sektorā konkurējot ar Ķīnas "Huawei" un Somijas "Nokia".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV prezidents Džo Baidens trešdien uzdos valdības iestādēm sākt darbu pie digitālā ASV dolāra izveides, paziņojis Baltais nams.

Ņemot vērā kriptovalūtu straujo izplatību, tiks pētīti potenciālie ieguvumi un riski, apzinoties, ka jārīkojas steidzami, teikts Baltā nama paziņojumā.

Tādējādi ASV pievienosies vairāk nekā 100 valstīm, kas izvērtē iespēju sākt vai jau sākušas savu digitālo valūtu pilotprogrammas.

Taču Baltā nama amatpersonas noraida kritiku, ka Vašingtona šajā ziņā iepaliek.

"Digitālā dolāra emitēšanai varētu būt ļoti liela ietekme," sacījusi kāda amatpersona, norādot uz ASV valūtas nozīmīgo lomu globālajā ekonomikā. ASV dolārs ir pasaules lielākā rezervju valūta.

Baidena rīkojums uzdos vairākām iestādēm, tostarp Finanšu ministrijai, aplūkot dažādus jautājumus, tostarp patērētāju aizsardzību, finansiālo iekļaušanu un digitālo aktīvu izmantošanu pretlikumīgām darbībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kriptovalūtas, Bitcoin faktors un to nākotne

Dainis Gašpuitis, AS "SEB banka" ekonomists, 14.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kriptovalūtu un Bitcoin vērtība pēdējā gada laikā strauji augusi un tās sākušas nostiprināties kā aktīvu klase, kuru pieņem arvien vairāk investoru un uzņēmumu. Kriptovalūtu nākotne izskatās daudzsološa, taču tām vēl jāpārvar daudzi šķēršļi, pirms kļūt par nozīmīgu finanšu sistēmas daļu.

Pirmām kārtām ir vajadzīga tirgus regulēšana. Tomēr maz ticams, ka neatkarīga kriptovalūta, piemēram, Bitcoin, varētu apdraudēt tradicionālās valūtas. Bet Bitcoin var turpināt attīstīties kā alternatīva tradicionālajiem aktīviem, piemēram, zeltam.

2020. gadā, palielinoties riska apetītei un finanšu tirgiem atgūstoties, vienas no lielākajām ieguvējām bija kriptovalūtas, īpaši Bitcoin. No zem 5000 USD 2020. gada martā Bitcoin cena šī gada aprīlī jau pārsniedza 63000 USD, bet šobrīd jau noslīdējusi līdz nedaudz zem 50000 USD. Papildus spēcīgajai riska apetītei Bitcoin ir guvusi labumu no pieaugošajām bažām, ka masveidīgā naudas drukāšana mazinās tradicionālo valūtu vērtību gan arī, ka atzīti investori un uzņēmumi ir sākuši ieguldīt kriptovalūtās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien naftas cena pieauga, jo ASV stimulēšanas programma un Āzijas pieprasījuma atgūšanās uzlaboja investoru noskaņojumu.

Rezultātā Brent naftas cena pieauga par 22 centiem jeb 0,5% līdz 45,21 dolāram par barelu, bet ASV WTI cena pakāpās par 32 centiem jeb 0,8% līdz 42,36 dolāriem par barelu.

"Jēlnaftas cenas pieaugumu veicina signāli par tālākiem ekonomikas stimulēšanas pasākumiem," norāda "ANZ" eksperti.

Tāpat naftas cenai palīdz vājāks ASV dolārs, norāda "Energy Aspects" analītiķe Virendra Čauhana.

Svētdien "Saudi Aramco" vadītājs Amins Nassers sacīja, ka paredz naftas pieprasījuma pieaugumu, ņemot vērā, ka Āzijas ekonomikas pamazām sāk atgūties.

Tiesa gan, līdzšinējie dati par pēdējā laika pieprasījumu nav pozitīvi - ASV pasažieru aviosatiksme jūnijā saruka par 80%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pārliecība par nākotni izkūp (un tam pēdējā laikā fons ir bijis labvēlīgs), tad ticība atsevišķām lietām tāpat tomēr saglabājas. Drošais patvērums finanšu pasaulē tiek meklēts, piemēram, zeltā un ASV dolāros. Tiesa gan, šāds statuss tiek piemērots gluži vai veselai valstij - Šveicei.

Proti, Šveices ekonomika, salīdzinot ar citiem, parasti tiek uztverta kā relatīvi droša un stabila. Tas var nozīmēt, ka šogad šīs valsts aktīvos var turpināt ieplūst nauda. Drošā patvēruma statusu iematojusi arī šīs valsts valūta. Eiro cena gada laikā Šveices frankos sarukusi par 6,4% un pietuvojusies paritātei (šīs nedēļas vidū eiro cena atradās pie 1,062 franku atzīmes). Turklāt, iespējams, nemaz tik slikta ideja nebūtu uzmanības pievēršana šīs valsts akciju tirgum. Kopš janvāra sākuma Šveices akciju tirgus "Swiss Market" indeksa vērtība palēkusies jau gandrīz par 6%. Savukārt kopš pagājušā gada sākuma šis pieaugums ir jau 30% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Septembra vidus paies nozīmīgu centrālo banku sapulču zīmē, un tam droši vien vēl ilgi būs ietekme gan uz tendencēm finanšu tirgos, gan arī ekonomikā.

Jau šo ceturtdien gaidāms Eiropas Centrālās bankas (ECB) mītiņš, un tirgus dalībnieki no šī pasākuma gaida procentu likmju samazināšanu un vēl kādus nestandarta pasākumus, lai pasargātu reģiona tautsaimniecību no atgriešanās mazasinīgas izaugsmes un deflācijas slazdā. Būtībā tiek pieņemts, ka ECB šefs Mario Dragi pirms šī amata atstāšanas nometīs kārtīgu monetārās politikas «atombumbu».

Problēma gan šoreiz tāda, ka likmes jāsāk samazināt jau no eksperimentāli zema līmeņa, un centrālā banka savas nesen iepauzētās kvantitatīvās mīkstināšanas programmas ietvaros jau ir uzpirkusi gigantisku kaudzi vērtspapīru. Eiro refinansēšanas likme ir nulle, depozītu likme bankām ir negatīvos ūdeņos un atrodas pie -0,4%. Šobrīd tiek lēsts, ka šī likme negatīvajā teritorijā tiks vesta vēl dziļāk un ceturtdien tiks noteikta -0,5% vai uzreiz -0,6% apmērā. Tas nozīmē to, ka bankām par savu lietā nelikto naudu būs jāmaksā vairāk, kam pamatā ir doma – tas spiedīs tās izsniegt aizdevumus un tādā veidā stimulēt ekonomiku.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investoru panikas dēļ kriptovalūtas "Bitcoin" kurss pirmdien krities līdz zemākajam līmenim pēdējo 18 mēnešu laikā, noslīdot zem 23 000 ASV dolāru.

Investoriem cenšoties atbrīvoties no riskantajiem aktīviem, pasaules slavenākās kriptovalūtas kurss sācis strauju kritumu tikai septiņus mēnešus pēc tam, kad bija sasniedzis rekordaugstu līmeni.

Paniku vairojis apstāklis, ka kriptoaizņēmumu platforma "Celsius Network" uz laiku apturējusi izmaksas, to pamatojot ar tirgus nestabilitāti.

"Bitcoin" kursa kritums paātrinājās, kad par izmaksu apturēšanu paziņoja arī viena no lielākajām kriptovalūtas biržām "Binance", kas gan ieteikusi izmantot citas platformas.

Pasaules biržās akciju kursi piedzīvo strauju kritumu kopš piektdienas, kad parādījās dati par ASV inflācijas pieaugumu, sasniedziet augstāko līmeni pēdējo četru desmitgažu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiro izmantošana pasaulē pērn piedzīvojusi kāpumu no iepriekš sasniegtā rekordzemā līmeņa, ņemot vērā bažas par tirdzniecības konfliktiem un noteiktās sankcijas, teikts ceturtdien publiskotajā Eiropas Centrālās bankas (ECB) paziņojumā.

Eiro 2018.gadā veidoja 20,7% no ārvalstu valūtas rezervēm, kas ir par 1,2 procentpunktiem vairāk nekā pirms gada.

Lai arī ASV dolārs saglabājis savas līderpozīcijas, tā daļa ārvalstu valūtas rezervēs nokritusies līdz 61,7%, kas ir zemākais līmenis kopš eiro ieviešanas pirms 20 gadiem.

Faktori, kas ietekmē dolāru izmantošanu, ir tādi, ka valstis pārdod dolārus savu valūtu atbalstīšanai, un ASV finanšu sankcijas, piemēram, pret Krieviju, kuru dēļ aktīvi tiek pārvietoti no dolāriem uz citām valūtām, lai izvairītos no Savienoto Valstu sankcijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV dolāra vērtība augustā sarukusi par 1,2%, un izskatās, ka šis būs sliktākais augusts ASV valūtai pēdējo piecu gadu laikā, raksta "Reuters".

Tāpat dolāra vērtība samazinājusies jau četrus mēnešus pēc kārtas, un tas ir sliktākais rādītājs kopš 2017.gada vasaras.

Dolāram papildu spiedienu radīja pagājušajā nedēļā izskanējušie Federālo Rezervju sistēmas vadītāja Džeroma Pauela paziņojumi par centrālās bankas stratēģijas izmaiņām, jo investori uzskata, ka šie izteikumi nozīmē, ka procentu likmes turpinās palikt zemā līmenī ilgāku laika periodu.

Eksperti uzskata, ka dolāra vērtība tuvāko gadu laikā turpinās samazināties. "Nākamo piecu gadu laikā dolārs pret galveno valūtu grozu varētu samazināties par 15-20%," "Financial Times" prognozē "State Street Global Advisors" vecākais portfeļu pārvaldnieks Ārons Hērds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas kanclers noraida Krievijas prasību par gāzi maksāt rubļos

LETA--UKRINFORM, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir noraidījis Krievijas prasību maksāt par Krievijas gāzi rubļos un uzsvēris, ka vairums līgumu paredz samaksu eiro vai ASV dolāros.

Šolcs to paziņoja žurnālistiem pēc Lielā septiņnieka (G7) samita Briselē, vēsta izdevums "Politico".

"Mēs pētījām šo jautājumu (..) Nupat noskaidrojām, ka ir fiksēti kontrakti, kuros ir norādīta valūta, kādā tiek veikti maksājumi. Un lielākoties tur ir norādīts eiro vai ASV dolārs," atzīmēja kanclers.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Viņš arī uzsvēra, ka G7 vienojās "saglabāt sankcijas [pret Krieviju] tik lielā mērā, cik tas nepieciešams, un sekot to efektivitātei". "Mēs reaģēsim ar tālākām sankcijām, ja tas būs nepieciešams," piebilda Šolcs.

Polijas valsts enerģētikas kompānija "PGNiG" ceturtdien paziņoja, ka nemaksās par Krievijas gāzi rubļos. PGNiG vadītājs Pavels Majevskis paskaidroja, ka līgumā ar "Gazprom" ir paredzēti maksāšanas līdzekļi, un tas neparedz, ka "viena puse to var mainīt pēc savas iegribas".

Lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos paaugstinās gāzes cenu 

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos...

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos. Lēmums saistīts ar starptautiskajām sankcijām, kuras noteiktas Krievijai saistībā ar tās mēnesi ilgušo iebrukumu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlijā Valsts prezidenta pilnvaras nolikušais Raimonds Vējonis arī šogad turpinājis palielināt uzrājumus, liecina deklarācija, kuru viņš iesniedzis, beidzot pildīt Valsts prezidenta pienākumus.

Pērn Vējonis bija uzkrājis 178 237 eiro un 1041 ASV dolāru, kas ir par 5352 eiro vairāk nekā gadu iepriekš. Savukārt šogad aptuveni sešu mēnešu laikā viņš savus uzkrājumus palielinājis par 17 905 eiro.

Visvairāk Vējonis uzkrājis AS «Citadele banka» - 164 801 eiro. AS «SEB banka» uzkrāti 26 035 eiro un 1041 ASV dolārs, AS «SEB atklātais pensiju fonds» - 2857 eiro, bet 2448 eiro uzkrāti «SEB Dzīvības apdrošināšanā».

Šogad Vējonis no Valsts prezidenta kancelejas algā saņēma 31 723 eiro, kā arī kompensāciju 8112 eiro. Savukārt AS «Citadele banka» Vējonim procentos izmaksājusi 32 eiro. Eksprezidents nav deklarējis nedz parādsaistības, nedz izsniedzis aizdevumus, kuru summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas. Tāpat Vējonis nav deklarējis sev piederošu nekustamo īpašumu vai transportlīdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru