Finanses

Šogad Latvijā veikti 193,6 miljoni maksājumi

Žanete Hāka, 25.08.2016

Jaunākais izdevums

Latvijas maksājumu sistēmā 2016. gada 1. pusgadā veikti 193,6 miljoni kredītiestāžu, elektroniskās naudas (e-naudas) iestāžu, maksājumu iestāžu, Latvijas Bankas, VAS Latvijas Pasts un Valsts kases klientu maksājumu, liecina LB dati.

To kopapjoms bija 148,2 miljardi eiro (t.i., vidēji dienā 1 milj. maksājumu vairāk nekā 760 milj. eiro kopapjomā).

2015. gada 1. pusgadā Latvijā veikti 174 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 177 mljrd. eiro kopapjomā, savukārt 2. pusgadā – 187 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 189 mljrd. eiro kopapjomā.

Salīdzinājumā ar 2015. gada 2. pusgadu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieauga par 3.5%, un to galvenokārt nodrošināja karšu maksājumi, kas bija visbiežāk lietotie maksājumi bezskaidrā naudā. Karšu maksājumu skaits 2016. gada 1. pusgadā bija 117.1 milj., bet to apjoms – 2.2 mljrd. eiro. Salīdzinājumā ar 2015. gada 2. pusgadu karšu maksājumu skaits pieauga par 4.3%, bet apjoms nemainījās.

2016. gada 1. pusgada beigās bija izdoti 2.4 milj. maksājumu karšu, no kurām lielākā daļa bija debetkartes. Iedzīvotājiem bija pieejami 33.9 tūkst. karšu pieņemšanas vietu termināļu (POS) un 1 033 bankomāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs krāpniecība ar iekšzemē izdotām maksājumu kartēm 2016. gadā bijusi viena no zemākajām Eiropā, informē Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperte Kristīne Grīviņa.

Latvijā uz 100 000 maksājumiem bija vidēji četri krāpnieciski maksājumi, Igaunijā un Lietuvā – vidēji trīs. Vidējais rādītājs eiro zonas valstīs - 22 krāpnieciski karšu maksājumi uz 100 000 maksājumiem, liecina Eiropas Centrālās bankas publicētais 5. karšu krāpniecības ziņojums par krāpšanas tendencēm vienotajā eiro maksājumu telpā SEPA. Statistiskie dati ir apkopoti no aktīvajām eiro zonas karšu maksājumu shēmām par 2016.gadu.

Kopējais ar SEPA telpā izdotām kartēm visā pasaulē veikto krāpniecisko maksājumu apjoms 2016. gadā sasniedza 1,8 miljardus eiro (salīdzinājumā ar 2015. gadu tas samazinājies par 0,4%), tomēr šo darījumu skaits 2016. gadā pieaudzis būtiski - par 27,2% un sasniedza 17,3 miljonus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) piektdien izziņojuši pieteikšanos izsolei par tiesībām turpmākos 30 gadus nomāt vācu komponista Riharda Vāgnera vārdā dēvēto namu Riharda Vāgnera ielā 4, Rīgā, informē VNĪ.

Šajā ēkā kādreiz atradās Rīgas pirmais Pilsētas muzikālais teātris un šajā namā no 1837. līdz 1839. gadam operas diriģēja pasaules slavenais komponists Rihards Vāgners. No 1988. līdz 2006. gadam šajā namā darbojās Vāgnera koncertzāle. Īpašuma lietošanas mērķis – kultūras funkcijas nodrošināšanai.

Nomas tiesību izsole notiks 23.augustā. Pieteikšanās ir līdz 21.augustam.

Izsoles sākuma cena tiek noteikta 0,50 EUR/m²/ mēnesī, kam papildus jāmaksā nomas maksa par zemi 1,5% no kadastrālās vērtības gadā, n.ī. nodoklis par ēku un zemesgabalu, apdrošināšanas maksājumi, kā arī komunālie maksājumi.

Nomas tiesību pretendentam, līdz publikācijā norādītajam pieteikšanās brīdim (21.08.2018. pl. 17:00) , VNĪ kontā ir jāieskaita nodrošinājuma maksa EUR 10 000,- apmērā, kas līguma noslēgšanas gadījumā tiks novirzīta nomas maksas segšanai, bet gadījumā, ja nomas tiesību pretendents, pēc nomas līguma nosūtīšanas, līgumu neparaksta vai iesniedz attiecīgu atteikumu, nodrošinājuma maksa šādam dalībniekam netiek atmaksāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tagad jāatbalsta stiprākie ķēdes posmi, lai spēcinātu visu ekonomiku

Reinis Bērziņš, "Altum" valdes priekšsēdētājs, 21.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo trīs mēnešu laikā valdība ir aktīvi mēģinājusi ne tikai novērst vīrusa izplatīšanos, bet arī palīdzēt neapstāties valsts ekonomikai. Kopš krīzes sākuma līdz šim brīdim ar "Altum" palīdzību vien ekonomikā iepludināti ap 300 miljoniem eiro.

Lielākoties ar finanšu instrumentu starpniecību palīdzēts maziem, mikro un vidējiem uzņēmumiem, taču īpaši lielo uzņēmumu atbalstam pēc krīzes laikā tam īpaši radītas programmas līdz šim ir pietrūcis.

Šī ir neparasta situācija, kas ietekmējusi ekonomikas un uzņēmumus visa pasaulē, tāpēc arī pat ļoti lieliem un kopumā veselīgiem uzņēmumiem nācies saskarties ar īstermiņa finanšu plūsmas grūtībām, kas apdraud to pastāvēšanu. Pagarināti preču apmaksas termiņi, pārrautas piegādes ķēdes, apturēti eksporta tirgi, piespiedu dīkstāves, kamēr vienlaikus jāturpina maksāt algas, nodokļi, kredītu maksājumi un izejvielu izmaksas, un tas viss var radīt īslaicīgu "naudas badu". Savukārt komercbankas ne vienmēr var noreaģēt ar finanšu aizdevumu, kāds šiem uzņēmumiem ir nepieciešams, uzņemoties visus ar to saistītos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Nākotnē skaidra nauda būs relikvija

Kerli Gabrilovica, "Luminor" vadītāja Latvijā, 22.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šobrīd neskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk nekā skaidra un darījumu īpatsvars turpina pieaugt. Arvien biežāk tiek pieteikti risinājumi, kas ļauj cilvēkiem iepirkties, neizmantojot ne skaidru naudu, ne bankas kartes.

Zviedri iecerējuši tuvāko gadu laikā no skaidras naudas atteikties pilnībā, arī citas valstis vēlas sekot. Skaidra nauda iespējams drīz piedzīvos relikvijas statusu, jautājums tikai – cik ilgu laiku aizņems paradumu maiņa?

Arī Latvijā pieaug bezskaidras naudas maksājumu skaits

Latvijas Bankas dati liecina, ka valstī izplatīti ir gan skaidras, gan bezskaidras naudas maksājumi – skaita ziņā tie ir aptuveni līdzīgi, tomēr apmēra ziņā bezskaidras naudas maksājumi veido jau vairāk nekā pusi no kopējās naudas plūsmas. Tātad bezskaidra nauda tiek apgrozīta vairāk, nekā skaidra, un šādu darījumu īpatsvars Latvijā pieaudzis kopš eiro ieviešanas. Piemēram, pērnā gada pirmajos sešos mēnešos tika veikti 262,1 miljoni bezskaidras naudas maksājumi 92,8 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar 2018. gada otro pusgadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits pieaudzis par 4,1%, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Lursoft: Visbiežāk norēķinus kavē mazumtirdzniecības, ēdināšanas un būvniecības uzņēmumi

LETA, 13.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vērtējot, kuru nozaru uzņēmumi visbiežāk ierindojas starp parādniekiem, līderos izvirzījušās mazumtirdzniecība, vairumtirdzniecība, ēdināšana un būvniecība, liecina SIA «Lursoft» veiktais pētījums.

«Lursoft» pētījums arī apgāž pieņēmumu, ka visbiežāk maksājumu disciplīnas problēmas ir jauniem uzņēmumiem, kuri vēl nav nostabilizējuši savu darbību un korekti izplānojuši savu finanšu plūsmu.

Apkopotie dati atklāj, ka visbiežāk norēķinu savlaicīgu apmaksu kavē uzņēmumi, kuri sasnieguši deviņu gadu vecumu, savukārt vecumā līdz trīs gadiem ir 8,77% no visiem parādniekiem un tiem reģistrēti 9,44% no visiem kavēto maksājumu datu bāzē fiksētajiem parādiem. Tas visticamāk izskaidrojams ar faktu, ka sadarbības partneri ar jaunreģistrētajiem uzņēmumiem biežāk izvēlas sadarboties, par piegādātajām precēm un pakalpojumiem lūdzot norēķināties ar priekšapmaksu, norāda «Lursoft».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku nozare gadā dažādos obligātajos nodokļu un nenodokļu maksājumos valstij nomaksā teju 200 miljonus eiro. Lielāko daļu no tā veido vispārējie nodokļu maksājumi, taču ir arī banku nozarei specifiski maksājumi – īpaša nodeva, uzraudzības uzturēšana, iemaksas noguldījumu garantiju fondā un vienotajā noregulējuma fondā, skaidro Latvijas Komercbanku asociācija.

2014. gadā kopumā bankas nodokļos un obligātajos maksājumos valstij samaksājušas 188,7 miljonus eiro – 145,3 miljoni eiro no tā ir nodokļi, ko maksā visas biznesa nozares, kā uzņēmumu ienākuma nodoklis, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (izņemot nekustamā īpašuma nodokli).

Savukārt 43,4 miljonus latu bankas 2014. gadā nomaksājušas kā citus obligātos papildu maksājumus, kādu nav citām nozarēm: finanšu stabilitātes nodeva (tiek ieskaitīta vispārējā valsts budžetā) 4,3 miljonu eiro apmērā, maksājumi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzturēšanai 4,3 miljonu eiro apmērā, iemaksas noguldījumu garantiju fondā 34,5 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pašvaldībās vērojams būtisks izdevumu pieaugums ES fondu projektu īstenošanai

Db.lv, 21.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidētajā kopbudžetā šā gada 11 mēnešos atbilstoši Valsts kases datiem bijis 357,8 miljonu eiro pārpalikums. Tā apmērs bija par 241,3 miljoniem eiro lielāks nekā pērn attiecīgajā periodā, ko lielā mērā ietekmēja virsplāna nenodokļu ieņēmumi valsts pamatbudžetā (+ 172,5 miljoni eiro), informē Finanšu ministrija.

Pārpalikums pamatā veidojas valsts konsolidētā budžeta līmenī (372,8 miljoni eiro), ņemot vērā nenodokļu ieņēmumu palielināšanos un saņemtās atmaksas no Eiropas Komisijas par Eiropas Savienības (ES) fondu projektu īstenošanu, tostarp noslēguma maksājumi par 2007.-2013. gada plānošanas perioda Kohēzijas politikas investīcijām (197,4 miljoni eiro). Pašvaldību budžetā tikmēr 11 mēnešos vērojama 15 miljonu eiro deficīta veidošanās, ko nosaka pašvaldību īstenoto ES fondu projektu investīciju intensitātes pieaugums.

Kopbudžetā ieņēmumi bija par 1 242,1 miljoniem eiro jeb 14,2% lielāki nekā pērn 11 mēnešos, veidojot 9 965,6 miljonus eiro. Savukārt izdevumi bija 9 607,7 miljoni eiro, par 1 000,8 miljoniem eiro jeb 11,6% lielāki nekā 2017. gada 11 mēnešos. Jāatzīmē, ka kopš septembra mēneša izdevumu apmērs kopbudžetā pārsniedz ieņēmumus un uzkrātais pārpalikums sarūk, un līdzīgi kā iepriekšējos gados decembrī līdz ar gadu noslēdzošu maksājumu veikšanu kopbudžetā veidosies deficīts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Swedbank klientiem pieejama jaunā mobilā lietotne, kas piedāvā, piemēram, biometrijas datu izmantošanu, zibmaksājumus un Android lietotājiem arī iespēju norēķināties ar viedtālruni, iztiekot bez ierastās maksājumu kartes.

Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs stāsta: «Saskaņā ar jaunākā bankas pētījuma datiem 92% no mūsu aktīvajiem klientiem Latvijā ir viedtālrunis, un viņi tajā veic arvien lielāku daļu ikdienas finanšu operāciju. Jaunā lietotne tika izveidota saskaņā ar pasaules labāko pieredzi, šajā procesā iesaistot arī mūsu klientus. Lietotnes izmēģinājuma versiju lejupielādēja vairāk nekā 60 tūkstoši klientu, un mēs saņēmām vairāk nekā 5 tūkstošus komentāru un ieteikumu, kas palīdzēja jaunās lietotnes izstrādē.»

Jaunajā lietotnē Swedbank klientiem būs pieejamas jaunas maksājumu iespējas – zibmaksājumi un mobilie bezkontakta maksājumi. Zibmaksājumi ļauj lietotājiem veikt ātrus pārskaitījumus ne tikai starp Swedbank klientiem, bet arī citām bankām, kas atbalsta zibmaksājumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīciju iespējas jaunā ES fondu plānošanas perioda noskaņās

Latvijas Bankas ekonomisti Kristofers Pone un Ieva Opmane, 17.05.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Swedbank korporatīvajiem klientiem nodrošina bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm

Lelde Petrāne, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" korporatīvajiem klientiem ieviesta iespēja veikt bezkontakta maksājumus ar viedierīcēm.

Uzņēmumu karšu lietotāji tagad var savas maksājumu kartes pievienot e-makiem un ar viedierīču starpniecību veikt mobilos bezkontakta maksājumus.

Jaunais maksājumu veids "Android" tālruņu lietotājiem ir pieejams ar "Swedbank" mobilās lietotnes uzņēmumiem starpniecību, savukārt, "iPhone" vai citu "iOS" operētājsistēmas viedierīču lietotājiem – ar "Apple Pay". Uzņēmumu karti var sasaistīt arī ar "Garmin" vai "FitBit" viedpulksteņiem.

Bezkontakta maksājumi ar viedierīcēm ir pieejami lielākajā daļā vietu, kur ir uzstādīti bezkontakta karšu termināļi.

"Mūsu dati liecina, ka šobrīd klientu – uzņēmumu vidū bezkontakta maksājumi nav tik bieži izmantota funkcionalitāte, kā tā ir privāto lietotāju vidū, taču paredzam, ka mūsu korporatīvie klienti novērtēs jaunās iespējas un bezkontakta maksājumu īpatsvars strauji pieaugs," lēš "Swedbank" Uzņēmumu pārvaldes vadītāja Ieva Vīgante.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Izskatām variantu pārcelt pamatdarbību uz Lietuvu

"Baltic Travel Group" vadītājs Vlads Korjagins, 27.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinājumā ar apjomīgu finansiālo atbalstu un iespēju turpināt darbu, ko savu valstu tūrisma nozares uzņēmumiem nodrošina Lietuva un Igaunija, Latvijā tūrisma eksports tiek nogalināts.

Atbalsta trūkums krīzes apstākļos sekmēsies ar lielāko tūrisma kompāniju aiziešanu no Latvijas, atstājot tirgū vien nelielos uzņēmumus, kas iespējams pāries pelēkajā zonā.

Lielākais nozares nodokļu maksātājs paliek bez atbalsta

Aizvadītais gads kompānijai bija veiksmīgs – Latvijā tika sasniegts gandrīz 21 miljona eiro apgrozījums, Lietuvā – 4,6 miljoni eiro, bet Igaunijā – 1,85 miljoni eiro. Mēs pārcēlāmies uz jaunām biroja telpām, kā arī aktīvi ieguldījām līdzekļus jaunu tirgu apguvē un tehnoloģiju izmantošanā. Saskaņā ar 2018. gada datiem tūrisma nozarē mēs bijām viens no lielākajiem nodokļu maksātājiem Latvijā. Gada laikā nodokļos Latvijā tika nomaksāts gandrīz 1 miljons eiro, no tiem 300 000 veido PVN maksājumi, savukārt vairāk nekā pusmiljons ir tieši ar nodarbinātību saistītie nodokļi. Esam godprātīgs nodokļu maksātājs, ko Valsts ieņēmumu dienests iekļāvis starp sudraba līmeņa uzņēmumiem. Jāpiezīmē, ka Lietuvā nodokļu maksājumi pagājušajā gadā veidoja 160 000 eiro, bet Igaunijā – 100 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pērn 7764 uzņēmumiem kopumā nodokļu pārmaksa uzrādīta vairāk nekā 160 milj. eiro apmērā, tostarp 1797 uzņēmumiem nodokļu pārmaksa pret valsti bijusi trīs gadus

Grafikus skatīt galerijā!

Par to liecina SIA Lursoft pētījums. Šāda situācija, kad valstij atskaites periodā ir jāatmaksā lielākas nodokļu summas uzņēmumiem, nekā tie tajā pašā gadā samaksājuši nodokļos, ir saistīta ar vairākiem likumdošanā noteiktiem apstākļiem.

Pirmkārt tā ir saistīta ar valsts praksi «dzīvot uz parāda», jo uzņēmumiem virkne nodokļu jāmaksā avansā - primāri jau ienākuma nodokļa veidā. Taču lielu daļu veido arī pievienotās vērtības nodokļa maksājumi: produkcijas un pakalpojumu eksportā, kā arī gadījumos, kad precēm vai pakalpojumiem tiek piemērota samazinātā PVN likme, bet nepieciešamās preces un pakalpojumi to sagatavošanai tiek aplikti ar PVN standarta likmi 21% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mācības no Latvijas finanšu sistēmas krīzes

Deniss Pospelovs - AFI Investīcijas dibinātājs, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Es esmu matemātiķis. Konsekvence, apdomība, loģika, precizitāte un definīciju pilnība ir tas, kas mani vienmēr piesaista, un tas, ko man gribētos redzēt cilvēku un organizāciju rīcībā sarežģītās situācijās. Turklāt es esmu arī finanšu analītiķis. Individuālu darbību un lēmumu plānošana, saskanība, koncentrēšanās uz saprotama kopējā rezultāta sasniegšanu ir tas, ko man gribētos redzēt krīzes gadījumā. Diemžēl, pagaidām Latvijas finanšu sistēmas krīzē visu šo īpašību un elementu ir visai maz.

Krīzes priekšvēsture

Latvijas banku sektors vienmēr visai skaidri dalījies divās daļās. Pirmo daļu veidoja (un veido) bankas, kas, galvenokārt, apkalpoja klientus no Latvijas un citām Eiropas Savienības valstīm, turklāt ne visus. Pie šīs piebildes «ne visus» es vēl atgriezīšos, jo tā ir ļoti svarīga, lai izprastu to, kāda situācija šobrīd izveidojusies nozarē. Otro banku grupu veidoja tās finanšu institūcijas, kas apkalpoja (lielākā vai mazākā apmērā) papildus Latvijas klientiem arī ofšoru uzņēmumus un fiziskas personas no bijušajām PSRS valstīm. Ļoti svarīgi ir norādīt, ka arī darījumu veids un caurspīdīgums no starptautisko normu viedokļa un šo klientu īpašnieku ģeogrāfiskā piederība bija pilnīgi citāda.Šādu klientu dažādo veidu raksturošanai nepieciešams atsevišķs apjomīgs raksts, taču es esmu pārliecināts, ka ievērojama daļa šo klientu nav saistīta ne ar starptautiskajām, ne nacionālajām kriminālajām aprindām, ne ar korupciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Tuvākajos gados fiziskajās tirdzniecības vietās būs aizvien vairāk iespēju maksāt ar zibmaksājumiem

Dienas Bizness, 20.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehnoloģiju straujā attīstība un lietotāju paradumu maiņa veicina dažādu modernu maksājumu pakalpojumu ieviešanu, norāda Latvijas Bankas maksājumu sistēmas eksperti Edīte Gailiša un Deniss Fiļipovs.

Piemēram, arvien plašāku izplatību gūst bezkontakta maksājumi, kurus var veikt ar viedtālruņu palīdzību un kas tiek izpildīti ātri un jebkurā laikā. Lietotāju pozitīvā pieredze, modernajiem maksājumu risinājumiem atvieglojot to ikdienu, kļūst teju tikpat nozīmīga kā šo risinājumu drošības aspekti.

Latvijas Banka 2017. gada augustā ieviesa zibmaksājumu infrastruktūru – uz jaunākajām informācijas tehnoloģijām balstītu inovatīvu maksājumu sistēmu. Nacionālā banka nodrošina infrastruktūru, bet ikdienas pakalpojumu izstrāde ir komercbanku un citu maksājumu iestāžu atbildības joma. Klienti arvien vairāk novērtē zibmaksājumu nodrošināto iespēju pārskaitīt naudu 1–3 sekunžu laikā no vienas bankas kontu uz citu, turklāt to var izdarīt jebkurā diennakts laikā, arī brīvdienās un svētku dienās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Decembra budžeta tēriņu drudzis – apzināti veidots mīts vai patiesība?

Finanšu ministrija, 24.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija, saņemot oficiālos mēneša pārskatus par budžeta izpildi, katru gadu sniedz detalizētu skaidrojumu par konkrētā gada valsts budžeta izpildi. Publiskajā telpā ir izskanējusi informācija, ka ministrijas decembrī neplānoti veikušas izdevumus atlīdzībai, precēm un pakalpojumiem. Taču šī ziņa gluži nesniedz sabiedrībai patieso valsts budžeta plānošanas un izpildes kopainu.

Pamatbudžeta izdevumu izpilde atlīdzībai 2016.gada divpadsmit mēnešos sasniedza 98,8% no 2016.gadam plānotajiem izdevumiem, savukārt precēm un pakalpojumiem – 95,0%. Tātad faktiskie izdevumi 2016.gadā bija mazāki nekā plānots, gada beigās veidojot līdzekļu atlikumu atlīdzībai 10,7 milj. eiro un 31,6 milj. eiro precēm un pakalpojumiem.

Budžeta izpilde tiek kontrolēta attiecībā pret kumulatīvo plānu, un ne tikai pret viena mēneša plānu, tātad decembrī izpildes kontrole tiek nodrošināta attiecībā pret decembra plānu un janvāra līdz novembra mēnešos nepagūto finansējumu.

Budžets un darbs kopumā ministrijām tiek plānots kārtējam gadam ar darbu izpildes termiņiem un norēķiniem decembrī, tāpēc katru gadu janvāra izpilde ir mazāka kā vidējā izpilde mēnesī, savukārt decembrī tā ir lielāka (skatīt grafiku).

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Krājbanka pārskaitījusi Noguldījumu garantiju fondam aptuveni 243 miljonus eiro

Žanete Hāka, 15.03.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināties ar bankas lielāko kreditoru Noguldījumu garantiju fondu (NGF), pārskaitot tam vēl 5 miljonus eiro, informē KPMG.

Kopumā NGF jau ir pārskaitīti aptuveni 243 milj. eiro, samazinot bankas saistības pret NGF līdz 228 milj. eiro.

No Latvijas Krājbankas maksātnespējas iestāšanās brīža ir atgūti līdzekļi aptuveni 255 milj. eiro apmērā, bet šī gada pirmajos divos mēnešos administrators ir atguvis naudas līdzekļus apmēram 1 milj. eiro apmērā. Bankrota procedūras gaitā ir izdevies jau pilnībā apmaksāt Valsts kases savulaik izsniegto aizdevumu Noguldījumu garantiju fondam garantēto atlīdzību izmaksām Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

Šobrīd Latvijas Krājbankas bankrota procedūra atrodas tiesvedību fāzē, kur līdzekļu atgūšana faktiski ir atkarīga no tā, kādā mērā tiesas atzīs par vainīgiem prettiesiskās darbībās bankas bijušo vadību un akcionārus, kā arī personas, kuras tām palīdzēja īstenot prettiesiskās shēmas, un no tā, cik lielā apmērā kriminālprocesā apsūdzētie spēs apmierināt pret viņiem izvirzītās mantiskās prasības. Tāpat daudz kas būs atkarīgs no tā, kā veiksies ar vairāku izsniegtu sarežģītu aizdevumu atgūšanu, kā arī ar naudas līdzekļu atgūšanu aptuveni 157 milj. eiro vērtībā, kas izgāja caur ārvalstu banku korkontiem, kuri tagad ir tukši. Šo prasību izskatīšanai tiesās varētu būt nepieciešami vairāki gadi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai norēķini ar virtuāliem aktīviem aizstās tradicionālos?

Latvijas Bankas maksājumu sistēmu eksperts Deniss Fiļipovs, 06.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo mēnešu laikā sabiedrībā pieaugusi interese par virtuālajām valūtām jeb kriptovalūtām, no kurām plašākai publikai pazīstamākā ir Bitcoin.

Par Bitcoin nu jau runā ne tikai kiberpanki, t.s. darknet (ar likumu nebūt ne tik draudzīgās attiecībās esoši sabiedrības pārstāvji) un blokķēžu, kriptogrāfijas un vienkārši tehnoloģiju entuziasti, bet arī investori, tirgotāji, plašsaziņas līdzekļi, ekonomisti, biznesa analītiķi un pat tādi cilvēki, kuri ar finanšu pasauli nav tiešā saskarsmē.

Situācija nedaudz atgādina 20. gs. 90. gados pieredzētās finanšu piramīdas, kad veidojās ažiotāža par iespējām viegli nopelnīt, un daudzi (pat izglītoti un parasti piesardzīgi un saprātīgi) cilvēki aktīvi tajās iesaistījās. Jā, kāds arī tad kaut ko nopelnīja, tomēr lielākā daļa cilvēku zaudēja savu naudu. Tomēr idejas autoru sākotnējais mērķis nebūt nebija pārvērst Bitcoin par spekulatīvu virtuālu aktīvu, kas tā esošajiem vai potenciālajiem īpašniekiem rada lielas gaidas par virtuālās bagātības nepārtrauktu pieaugumu. Ir pagājuši gandrīz 10 gadi kopš Bitcoin radīšanas, bet tas tā arī nav sasniedzis savu sākotnējo mērķi – kļūt par alternatīvu un plaši izmantojamu maksāšanas līdzekli, kas nav atkarīgs no valdību, centrālo banku un komercbanku lēmumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Swedbank" savā mobilajā lietotnē ieviesusi iespēju veikt maksājumus, nezinot saņēmēja konta numuru – pietiek tikai ar tālruņa numuru.

Šāda veida pārskaitījumi ir pieejami ne tikai starp "Swedbank", bet arī citu banku klientiem, kuras pievienojušās Latvijas Bankas uzturētajam Zibsaišu reģistram. Līdz ar to maksājumi, kur jānorāda tikai saņēmēja mobilā tālruņa numurs, nu ir kļuvuši pieejami vismaz 90% Latvijas komercbanku klientu, to padarot par jaunu starppersonu norēķinu standartu.

"Pēdējo ceturkšņu dati rāda, ka mūsu klientiem mobilā lietotne ir kļuvusi par pamata bankošanās veidu – šā gada martā autorizēšanās skaits "Swedbank" lietotnē vairāk nekā trīs reizes apsteidza internetbankas lietošanu datorā, savukārt lietotnē veikto maksājumu skaits internetbanku apsteidza jau pagājušajā gadā. Iecere, ka banka nav vieta, uz kuru speciāli jāiet vai jāzvana, bet tā bankas klientam ir pieejama visur, kur vien klients atrodas, ir piepildījusies. Turpinot šī sapņa realizāciju, esam ieviesuši nākamo elementu, kas ļauj ietaupīt laiku, veicot savstarpējos norēķinus starp privātpersonām, tai skaitā citu banku klientiem. Lai veiktu maksājumu, vairs nav jāievada saņēmēja konta numurs – varēs vienkārši izvēlēties personu no sava tālruņa kontaktu saraksta vai ievadīt tālruņa numuru manuāli," norāda "Swedbank" Klientu servisa pārvaldes vadītājs Vadims Frolovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Severstal Distribution: Valsts spiediens uz uzņēmējdarbību pieaug, tāpēc samazinām ražošanu Latvijā

Dienas Bizness, 09.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts spiediens uz uzņēmējdarbību pieaug, tāpēc mēs esam spiesti aiziet no ražošanas un pārstrādes sektora, komentējot plānus samazināt ražošanu Latvijā, portālam rus.db.lv norāda Severstal Distribution valdes priekšsēdētājs Andrejs Aleksejevs.

Kā zināms, sākot no jaunā gada uzņēmums samazinās savu ražošanu Latvijā un pārtrauks cauruļu ražošanu. Uzņēmuma kapitāls gan aizvien paliks Latvijā, taču neizslēdz iespēju 2017.gadā arī citus ražošanas segmentus pārnest uz citu valsti.

«Uzņēmums SIA Severstal Distribution 15 gadus attīstīja darbību Latvijā, un ir izveidojis veiksmīgu uzņēmumu – ievērojamu eksportētāju, tas ir 16.lielākais šīs valsts uzņēmums,» norāda uzņēmuma vadītājs. Tomēr šā gada decembrī kompānija plāno samazināt ražošanas programmas apmēru Latvijā, jo valsts kļūst pārāk dārga. Tā, piemēram, cauruļu ražošanas tiešās izmaksas Latvijā šogad, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, ir pieaugušas par 7%, vienlaicīgi tirgus cena metināto cauruļu tirgos Ziemeļeiropā un Centrāleiropā saruka par 9%. Atdeve no produktu pārdošanas Latvijā šajā gadā sarūk, tādējādi samazinās arī iespējas peļņu reinvestēt biznesa attīstībā, viņš skaidro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas Krājbanka pārskaitījusi Noguldījumu garantiju fondam vēl piecus miljonus eiro

Zane Atlāce-Bistere, 25.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Krājbankas administrators KPMG Baltics turpina norēķināties ar bankas lielāko kreditoru Noguldījumu garantiju fondu (NGF), pārskaitot tam vēl 5 miljonus eiro, informē KPMG Baltics sabiedrisko attiecību konsultants Oskars Fīrmanis.

Tādējādi šogad NGF ir pārskaitīti jau 10 milj. eiro, bet visa maksātnespējas procesa laikā NGF - aptuveni 248 milj. eiro, samazinot bankas saistības pret NGF līdz 223 milj. eiro.

No Latvijas Krājbankas maksātnespējas iestāšanās brīža ir atgūti līdzekļi aptuveni 260 milj. eiro apmērā, bet šī gada deviņos mēnešos administrators ir atguvis naudas līdzekļus apmēram 4,9 milj. eiro apmērā. Bankrota procedūras gaitā ir izdevies jau pilnībā apmaksāt Valsts kases savulaik izsniegto aizdevumu Noguldījumu garantiju fondam garantēto atlīdzību izmaksām Latvijas Krājbankas noguldītājiem.

«Šobrīd Latvijas Krājbankas bankrota procedūra atrodas tiesvedību fāzē, kur līdzekļu atgūšana faktiski ir atkarīga no tā, kādā mērā tiesas atzīs par vainīgiem prettiesiskās darbībās bankas bijušo vadību un akcionārus, kā arī personas, kuras tām palīdzēja īstenot prettiesiskās shēmas, un no tā, cik lielā apmērā kriminālprocesā apsūdzētie spēs apmierināt pret viņiem izvirzītās mantiskās prasības. Tāpat daudz kas būs atkarīgs no tā, kā veiksies ar vairāku izsniegtu sarežģītu aizdevumu atgūšanu, kā arī ar naudas līdzekļu atgūšanu aptuveni 157 milj. eiro vērtībā, kas izgāja caur ārvalstu banku korkontiem, kuri tagad ir tukši. Šo prasību izskatīšanai tiesās varētu būt nepieciešami vairāki gadi,» norāda O.Fīrmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) apstiprinājusi ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai, lai veicinātu kredītiestāžu spēju konstatēt aizdomīgus darījumus, tādējādi palīdzot cīņā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu, informē FKTK Komunikācijas daļas sabiedrisko attiecību speciāliste Agnese Līcīte.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas (NILLTFN) likums nosaka, ka par aizdomīgu tiek uzskatīts tāds darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu. Tomēr tā kā NILLTFN likumā sniegtā aizdomīgā darījuma definīcija ir vispārīga, un citi normatīvie akti nesniedz sīkāku skaidrojumu vai konkrētas pazīmes aizdomīgu darījumu konstatēšanai, FKTK izstrādāja Ieteikumus kredītiestādēm aizdomīgu darījumu pazīmju konstatēšanai.

Šo ieteikumu mērķis ir veicināt aizdomīgu darījumu konstatēšanu kredītiestādēs, tajos ietvertas pazīmes, kas var liecināt par aizdomīgu darījumu. Pazīmes veidotas, lai kalpotu kā praktisks rīks kredītiestādēm, veicot klientu darījumu uzraudzību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Swedbank daļai klientu sāk piedāvāt mobilos bezkontakta maksājumus

Db.lv, 18.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas Swedbank piedāvā jaunu mobilo lietotni Swedbank 2019, kas sākumā būs pieejams Android lietotājiem, bet drīzumā arī iOS, informē bankas pārstāvji.

Android lietotāji var izmantot jau pirmo jauno funkciju: mobilos bezkontakta maksājumus.

Swedbank 2019 mobilo bezkontaktu maksājumu limits ir izveidots 150 eiro vienai transakcijai, un šī funkcija tiek papildu aizsargāta ar obligāto ekrāna aizslēgšanu.

«Iesaistot klientus Swedbank 2019 lietošanā, mēs aicinām ikvienu izmēģināt tās jauno lietošanas loģiku, dizainu un funkcijas, kuru klāsts ar laiku tiks papildināts. Tādā veidā ikviens klients var piedalīties jauna digitāla pakalpojuma izstrādē, veidojot vēl nebijušu sadarbības modeli. Tāpēc aicinu ikvienu interesentu papildus esošajai Swedbank lietotnei lejupielādēt arī jauno Swedbank 2019, izmēģināt to ikdienā, maksāt ar tālruni un sniegt mums savus ieteikumus jaunās versijas izstrādē,» norāda Vadims Frolovs, Swedbank Klientu servisa pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 21. novembrī, zibmaksājumu infrastruktūra tiek ieviesta Eiropas mērogā, darbību sākot Eiropas banku dibinātā uzņēmuma EBA Clearing ātro maksājumu sistēmai RT1. Eiropas līmeņa risinājums ir saslēgts ar Latvijas Bankas Latvijā šā gada augustā ieviesto zibmaksājumu infrastruktūru, informē Latvijas Banka.

Tādējādi no šodienas iespējami zibmaksājumi starp AS «Citadele banka» klientiem un to Eiropas banku klientiem, kuras pievienojušās minētajai RT1 sistēmai (t.sk. «ABN AMRO», «Bankia», «Erste», «Intesa Sanpaolo», «Raiffeisen», «SEB», «Unicredit» banku grupas).

«Šis ir liels solis uz priekšu, ieviešot zibmaksājumus visā Eiropā. Tā ir būtiska inovācija, jo līdz šim naudas pārskaitījumiem starp dažādām eiro zonas valstīm bija nepieciešams diezgan ilgs laiks, turklāt nebija iespējams tos veikt brīvdienās un svētku dienās. Tagad maksājums, piemēram, starp Vāciju un Latviju, varēs notikt dažu sekunžu laikā,» uzsver Latvijas Bankas valdes loceklis Harijs Ozols. «Šodien zibmaksājumi tiek iedarbināti visā Eiropā, un pakāpeniski tie kļūst iespējami arī starp divu nozīmīgu Latvijas komercbanku – AS »Citadele banka« un AS »SEB banka« (kura ar šodienu ir pievienojusies minētajai RT1 sistēmai) – klientiem. Sava nauda vairs nebūs jāgaida stundām ilgi, darījumi varēs notikt zibenīgi jebkurā dienā un jebkurā diennakts laikā.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā, atšķirīgi no citur pasaulē izplatītās tendences, gan uzņēmumi, gan privātpersonas parasti iegādājas automašīnu ar līzingu bankā, taču pastāv vienkāršāka un ērtāka alternatīva bez pirmās iemaksas – pilna servisa noma. Kas tā ir un kā automašīnas noma var būt labāka par līzingu, to skaidro Rentest SIA, kas vairāk nekā 10 gadus piedāvā transportlīdzekļu pilna servisa nomu, reģionālais vadītājs Ardo Voll un Rentest Grupp (20 darbības gadu) vadītājs Andrus Valma.

Lielākais ieguvums, ko sniedz pilna servisa noma, ir laika un izdevumu ietaupījums, kā arī cenu pieauguma un neparedzētu apstākļu radīto risku vadība. „Uzņēmumi, tādi kā mēs, kuri ir specializējušies pilna servisa nomā, atbrīvo klientu no riska, fiksējot pilna servisa nomas maksājumus visā periodā,” paskaidro Andrus Valma.

Uzņēmuma laika patēriņš, kas saistīts ar vienu transportlīdzekli, ir aptuveni 20–25 darba stundas gadā

Uzņēmums bieži vien iegādājas transportlīdzekļus līzingā un nozīmē darbinieku, kura uzdevums ir sekot autoparka tehniskās apkopes termiņiem, iegādāties riepas, rezervēt riepu nomaiņas, tehniskās apskates un apkopes laikus. Pilna servisa nomas gadījumā visu klienta autoparka uzturēšanas uzraudzību veic pats nomas piedāvātājs, iegādājas riepas, uzglabā tās, vienojas par tehnisko apkopi, tehnisko apskati un rezervē riepu maiņas laikus. Rentest servisa ietvaros var paši nogādāt automašīnu uz riepu nomaiņu vai tehnisko apkopi, uz to laiku nododot klienta rīcībā maiņas automašīnu. Šo pakalpojumu var izvēlēties kā vienreizēju vai arī kā pastāvīgu papildpakalpojumu. Tā klients ietaupa savu vērtīgo laiku un var veltīt lielāku uzmanību savam pamatdarbam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būs jānorāda dzīvokļu īpašnieku maksājumi par nākotnē mājā veicamajiem remontiem

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 3.oktobrī, Ministru kabinetā (MK) skatīs Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus noteikumos par biedrību, nodibinājumu un arodbiedrību gada pārskatiem. Tādējādi tiek noteikta kārtība, kādā biedrībām, kas veic dzīvojamo māju pārvaldīšanu, jāuzskaita dzīvokļu īpašnieku veiktie maksājumi par nākotnē mājā veicamajiem remontiem, informē Finanšu ministrija.

Turpmāk dzīvokļu īpašnieku veiktie maksājumi tiks norādīti atsevišķā bilances postenī, kā arī būs jānorāda to izlietojums un atlikums gada beigās.

Saskaņā ar noteikumiem biedrībām, kas veic daudzdzīvokļu dzīvojamo māju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā viena no gada pārskata sastāvdaļām ir ieņēmumu un izdevumu pārskats. Tajā norāda biedrības ieņēmumus, izdevumus un to starpību noteiktā pārskata periodā. Līdzšinējā prakse dzīvokļu īpašnieku biedrībām, uz ko norāda Nekustamā īpašuma speciālistu apvienība NĪSA, ir no dzīvokļu īpašniekiem saņemtos maksājumus par nākotnē veicamajiem remontiem neuzkrāt, bet izlietot un norakstīt izdevumos to saņemšanas gadā. Tieši tāpēc ir svarīgi izveidot tādu uzskaites mehānismu, lai konkrētās mājas dzīvokļu īpašnieku nākotnes remontiem iemaksātā nauda patiešām tiktu uzkrāta un saglabāta katras atsevišķas mājas remontiem nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru