Būvniecība un īpašums

Šogad saremontētas avārijas bedres gandrīz 6000 m2 platībā

Žanete Hāka, 02.03.2016

Jaunākais izdevums

Šogad avārijas bedres saremontētas gandrīz 6000 m2 platībā, un no tām 89% saremontētas februārī, informē Latvijas autoceļu uzturētājs.

Salīdzinājumā ar pagājušā gada sākumu saremontēto bedru apjoms ir nedaudz pieaudzis, pērn janvārī un februārī bedres saremontētas vairāk nekā 5000 m2 platībā.

Bedru veidošanās uz melnajām segām ir tieši saistīta ar ceļa seguma vecumu. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī. Uz novecojuša autoceļa seguma ir mikroporas, mikroplaisas, pa kurām klātnē tiek ūdens un tas veicina ceļa sabrukšanu. Autoceļa seguma virskārta vai virsmas apstrāde ir kā jumtiņš, kas nodrošina, ka ceļa klātnē mitrums neiekļūst. Pretējā gadījumā veidojas bedres.

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem. Bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību.

Gaisa temperatūru svārstību ietekmē un satiksmes intensitātes rezultātā uz sabrukušiem autoceļu segumiem veidojas neprognozējams bedru apjoms. No 8 901 km melnā seguma valsts autoceļiem sliktā tehniskā stāvoklī ir 48%.

Avārijas bedru remontam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju, kas ir vienīgā šādos laika apstākļos pielietojamā metode bedru remontam. Bedre tiek attīrīta un aizpildīta ar aukstā asfalta maisījumu. Laika apstākļi neietekmē asfalta saķeri ar bedres virsmu un malām.

Par satiksmei bīstamām tiek uzskatītas tādas bedres asfalta segumos, kuru laukums lielāks par 0,1 m2 (~30 cm x 30 cm) un tās ir dziļākas par pieciem centimetriem. Saņemot informāciju par satiksmei bīstamu bedri, uz A uzturēšanas klases autoceļiem tās tiek labotas 24 h laikā, B uzturēšanas klases autoceļiem piecu diennakšu laikā, C uzturēšanas klases ceļiem nedēļas laikā un D uzturēšanas klases ceļiem divu nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Šogad saremontētas satiksmei bīstamās bedres gandrīz 4000 m2 platībā

Žanete Hāka, 19.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējos laika apstākļos, VAS Latvijas autoceļu uzturētājs uz valsts autoceļiem ar melno segumu labo satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres.

Satiksmei bīstamās bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, jo bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību, informē uzņēmums.

Šogad satiksmei bīstamās bedres ir saremontētas gandrīz 4000 m2 platībā no tām 83% saremontētas februārī. Bedres galvenokārt veidojas uz novecojušiem autoceļu segumiem, kuru asfalta vecums jau ir 30 un vairāk gadu, jo uz tiem nav veikti regulāri virsmas atjaunošas darbi un ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, no 8901 km melnā seguma valsts autoceļiem tādi ir 48%. Līdz ar atkušņa iestāšos un gaisa temperatūras svārstībām ap nulli satiksmes intensitātes rezultātā veidojas neprognozējams bedru apjoms. Bedru remontu visā valsts teritorijā veic 60 ceļu uzturētāju remontbrigādes, skaidro LAU.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Februāra sākumā salabotas avārijas bedres par 65 tūkstošiem eiro

Žanete Hāka, 10.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī valdošais atkusnis veicina to, ka uz autoceļiem pastiprināti veidojas bedres, uzsver VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Periodā no 1. līdz 9. februārim VAS Latvijas autoceļu uzturētājs jau ir salabojis 1229 m² avārijas bedru par kopējo summu 65 250 eiro. Savukārt kopš gada sākuma kopumā jau ir salaboti vairāk kā 1800 m² avārijas bedru, no tiem 35 % jeb 650 m² janvārī, bet 65 % jeb 1229 m² – no februāra sākuma līdz 9. februārim.

Atkušņa ietekmi uz bedru veidošanos uzskatāmi uzrāda janvāra statistika – no 1. līdz 24. janvārim uz valsts ceļiem tika konstatēti tikai 49 m² avārijas bedru, savukārt janvāra pēdējā nedēļā, kad iestājās atkusnis, tika labots jau 601 m² bedru.

Ziemas atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Laikā, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem, to aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Ceļu uzturēšana janvārī izmaksājusi lētāk nekā pirms gada

Žanete Hāka, 03.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada janvārī ziemas ceļu uzturēšanas darbiem saskaņā ar operatīvajiem datiem ir izlietoti 8,069 miljoni eiro, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU).

Pērn janvārī tika izlietoti 8,834 miljoni eiro.

2015. gada janvāri vairāk raksturoja ceļu apledojums, tāpēc slīdamības likvidēšanai, kaisot ceļus ar sāli vai smilti, iztērēja 5,008 miljonus eiro, bet ceļu attīrīšanai no sniega – 3,360 miljonus eiro. Savukārt šogad janvāris bija bagāts ar sniegu, tāpēc slīdamības likvidēšanai iztērēti 3,138 miljoni eiro, bet ceļu attīrīšanai no sniega – 4,773 miljoni eiro. Atšķirīgs finansējums janvārī iztērēts arī rievu izveidei uz apledojušiem autoceļiem. Pērn tie bija 465 127 eiro, šogad – 157 841 eiro.

Šobrīd, iestājoties atkusnim, uz valsts autoceļiem joprojām notiek ziemas uzturēšanas darbi, taču galvenokārt ceļu uzturētāji nodarbojas ar avārijas bedru lāpīšanu. Ziemas atkušņa apstākļos uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Pašreizējos laika apstākļos, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem. Bedru aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli, skaidro LAU.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gada aprīļa beigās Latvijā plānota jaunā izklaides parka Avārijas brigāde atklāšana. Par ideju, tās īstenošanu un finansējuma piesaisti intervijā biznesa portālam db.lv stāsta pārstāvis Mārtiņš Brezauckis.

Jaunais izklaides parks būs paredzēts ģimenēm ar bērniem līdz 14 gadu vecumam. Parka teritorija aptver vairāk nekā 24 ha un tas atradīsies Lielvārdes novadā, autoceļa Tīnūži - Koknese malā, pretī nobrauktuvei uz Lēdmani. Parks piedāvās Avārijas brigādes pilsētiņu, dinozauru taku, ūdens spēļu laukumu, leļļu taku. Tāpat parkā būs virvju trase, mazā autoskola bērniem, karuseļi un piepūšamās atrakcijas.

- Kad radās ideja par šāda atrakciju parka projektu? Cik ilgs ir bijis process no idejas līdz tās īstenošanai?

Ideja par to, ka Latvijā vajag savu tematisko atpūtas parku radās jau 2014.gadā, kopā ar bērniem apmeklējot dažādus atpūtas un izklaides objektus ģimenēm. Bet skaidrāka vīzija par to, ko tieši un kādā veidā attīstīt, izkristalizējās tikai 2015. gada vidū. Tad arī pieņēmu lēmumu pilnā mērā veltīt savu darbu šim projektam. Viens no uzstādījumiem sev bija radīt tādu parku, kurā būtu patīkami pavadīt brīvo laiku un atgriezties tur atkārtoti. Parka pirmo posmu atklāsim 2017. gada pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sliktā ceļa tehniskā stāvokļa dēļ uz Daugavpils šosejas (A6) posmā no Arodiem līdz Daugavpils apvedceļam (A14), ieviests ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā, kas papildināts ar ceļazīmi "Nelīdzens ceļš", informē VSIA "Latvijas valsts ceļi" pārstāvji.

Daugavpils šosejas posms, kurā noteikts ātruma ierobežojums, ir pirms Daugavpils - no 212,52. līdz 224,86.kilometram.

Jau ziņots, februāra sākumā ātruma ierobežojums 70 kilometri stundā šāda paša iemesla dēļ tika noteikts arī uz Daugavpils apvedceļa - šosejas A6 posmā no 232,2. līdz 238,5.kilometram jeb no Križu dzelzceļa pārvada līdz pagriezienam uz Krāslavu un šosejas A14 posmā no 8,30. līdz 15,57.kilometram jeb no Sventes līdz Daugavpils šosejai.

Visi minētie posmi ir sliktā tehniskā stāvoklī, un mainīgu laikapstākļu un gaisa temperatūras svārstību ietekmē tajos pastiprināti veidojas bedres.

Šogad šiem posmiem tiks uzsākta projektēšana, paredzot pilnu segas pārbūvi. Būvdarbi tur varētu sākties 2024.-2025.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Mainīgu laika apstākļu dēļ uz ceļiem var pastiprināti veidoties bedres

Žanete Hāka, 16.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainīgu laika apstākļu ietekmē uz ceļiem ar asfalta segumu var pastiprināti veidoties bedres. Īpaši tas attiecas uz ceļiem, kas ir sliktā vai ļoti sliktā stāvoklī, informē VAS Latvijas Valsts ceļi.

Saskaņā ar meteorologu sniegto informāciju arī turpmākajās dienās gaidāmas gaisa temperatūras svārstības – naktī temperatūra nokritīsies zem nulles, savukārt dienā tā pakāpsies līdz pat +5 grādiem. Sākot ar piektdienu visā valstī gaidāmi nokrišņi. Šādi laika apstākļi autoceļu asfalta segumam ir īpaši nelabvēlīgi un veicina bedru veidošanos.

Kūstošais sniegs, ledus un lietus iekļūst asfalta mikroplaisās un caur tām nonāk ceļa segas konstrukcijā. Temperatūrai noslīdot zem nulles, šis ūdens sasalst un, tam izplešoties, plaisas asfaltā padara lielākas. Katrs nākamais šāds temperatūras svārstību cikls plaisas ik reizi palielina un tādējādi grauj autoceļu asfalta segumu. Plaisu dēļ segas konstrukcija kļūst neviendabīga, zūd seguma saiste un no tā ir viegli izraut sākumā sīkas, bet vēlāk jau arvien lielākas asfalta daļiņas. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc pavasarī īpaši veidojas bedres.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā mainīgos laikapstākļus un pēdējo nedēļu laikā novērotās temperatūras svārstības, šogad atšķirībā no citiem gadiem bedru remonts uz asfalta seguma autoceļiem uzsākts pakāpeniski, nevis vienlaicīgi visā valsts teritorijā.

Bedru masveida remontdarbi uz asfalta seguma autoceļiem visā valsts teritorijā uzsākti šonedēļ, bet daļā teritorijas, kur laikapstākļi to atļāva, bedres jau ir saremontētas. Remontdarbi uz asfalta seguma ceļiem tiek veikti prioritārā secībā. Vispirms bedres tiks remontētas uz galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā – A uzturēšanas klase. Remontdarbi šogad tika uzsākti pakāpeniski, jo to veikšanai ir nepieciešami atbilstoši laika apstākļi, lai bedres labotu ar ierastajām tehnoloģijām. Plānots, ka bedru remontu šogad veiks aptuveni 400 darbinieku jeb 90 remontbrigādes.

Šogad no 1. janvāra līdz 30. aprīlim uz asfaltbetona segumu ceļiem veikta bedrīšu aizpildīšana ar karsto asfaltbetonu – 2 806 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 160 m2, reģionālajiem – 1 520 m2, bet vietējiem – 1 126 m2); bedrīšu aizpildīšana ar šķembām un bitumena emulsiju – 11 276 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1 641 m2, uz reģionālajiem – 7 850 m2, bet uz vietējiem – 1 785 m2); bedrīšu aizpildīšana ar auksto asfaltbetonu – 11 562 m2 platībā (t.sk. uz galvenajiem autoceļiem – 1595 m2, uz reģionālajiem – 7385 m2, bet uz vietējiem – 2582 m2). Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, bedru remonts uz A uzturēšanas klases autoceļiem jāveic līdz 1. jūnijam, uz B uzturēšanas klases autoceļiem līdz 15. jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1. jūlijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Kopumā 2018. gada sezonas investīcijas ir plānotas robežās no EUR 500 000 - EUR 900 000

Pirmo sezonu izklaides parks «Avārijas brigāde» (ABpark) noslēdzis ar vairāk nekā 86 000 apmeklētāju, ko parka idejas autors Mārtiņš Brezauckis vērtē kā ļoti labu rezultātu. Viņš biznesa portālam db.lv atklāj, ka nākamajā sezonā nedaudz sadārdzināsies parka ieejas biļetes.

Mārtiņš Brezauckis atbild uz biznesa portāla db.lv jautājumiem:

Kā Tu vērtē aizvadīto, pirmo sezonu? Kad tā noslēdzās?

Īsā atbilde ir – labi!

Protams, šī bija tāda kā mācību sezona visiem - gan pašam, gan kolēģiem, darbiniekiem, apmeklētājiem. Pozitīvā ir daudz vairāk nekā negatīvā, jo nepārtraukti sekojām atsauksmēm, novērsām nepilnības, uzlabojām visu, kas ir uzlabojams. Esam paši ieviesuši dažādas jaunas pieejas organizatoriskiem procesiem, lai apmeklētāju pieredze būtu maksimāli pozitīva. To noteikti vislabāk spēja novērtēt tie, kas parku apmeklēja atkārtoti, un tādu nebija mazums, katru reizi tas bija arvien jaunā kvalitātē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz asfaltētajiem valsts autoceļiem notiek bedru masveida remonts un izmantojamā tehnoloģija izvēlēta atbilstoši ceļu segumam, informē VAS Latvijas autoceļu uzturētājs.

Visplašāk izmantotā bedru remontu metode ir šķembas un bitumena emulsija. Metode ir piemērota sliktā tehniskā stāvoklī esošajiem autoceļiem un ir lētākā no visām tehnoloģijām. Šī ir ekonomiski pamatota darbu tehnoloģija uz avārijas stāvoklī esošiem autoceļiem, tā ir izstrādāta un tiek izmantota daudzviet Eiropā, piemēram, Francijā, Igaunijā, kā arī Skandināvijas valstīs.

Karstā asfaltbetona tehnoloģiju izmanto, lai remontētu atsevišķas bedres, kuras izveidojušās uz relatīvi jauniem asfalta segumiem. Metode ir 1,5 reizes dārgāka nekā šķembas un bitumena emulsija.

Savukārt satiksmei bīstamās bedres remontam (lielāka par A4 formāta lapu un dziļāka par pieciem centimetriem) izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju, kas ir 2-3 reizes dārgāka metode nekā šķembas un bitumena emulsija. Šādas bedres tiek labotas neatkarīgi no laika apstākļiem, jo bedres remonta mērķis ir novērst avārijas situācijas un nodrošināt satiksmes drošību. Ar šo metodi satiksmei bīstamās bedres tiek labotas visa gada garumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bruto darba algu saņēmēju, kuri valsts sektorā saņem 6000 eiro un vairāk mēnesī un kas ir maksimālā algu grupa Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datos, skaits 2012. gadā bija 324 cilvēki, bet 2023. gada novembrī – jau 3004 cilvēki. Privātajā sektorā 2012. gadā algu virs 6000 eiro saņēma 1202 cilvēki, bet 2023. gada novembrī tādu bija 6773. Acīmredzami, ka lielo algu saņēmēji valsts sektorā aug daudz straujāk nekā privātajā sektorā.

Pētījumu par dažādu algu izaugsmes tendencēm veicām, neņemot vērā 2023. gadu, jo līdz 2022. gada beigām algu inflācija nebija sākusies. Līdz ar to atklājas, ka lielo algu pieauguma tendence valsts sektorā ir ilgstoša un augoša. 2023. gada beigās algu inflācija jau sākusies, kas arī ļauj sociālā tīkla X lietotājam Jānim Vinteram pamanīt tendenci, tomēr pagājušā gada algu datos jau ir nepieciešamība izdalīt algas, kas ir diapazonā no 6000 līdz 8000 eiro, līdz 10 tūkstošiem eiro un virs 10 tūkstošiem eiro, bet šāda dalījuma CSP vēl nav. Laikā no 2012. līdz 2022. gadam lielāko algu grupā virs 6000 eiro darbinieku skaita pieaugums valsts sektorā bijis 5,66 reizes, bet privātajā sektorā – tikai 4,72 reizes. Labi redzams, ka straujais uzrāviens pērn ir vien ilgstošas politikas sekas, kas mērenas inflācijas apstākļos bija vāji pamanāmas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāzes sadales sistēmas uzlabošanā plānots investēt 55 miljonus eiro

Armanda Vilciņa, 02.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atsevišķi dabasgāzes sadales sistēmas elementi ir fiziski un morāli novecojuši, tāpēc ir nepieciešama to nomaiņa.

To intervijā DB norāda AS Gaso valdes loceklis Aleksandrs Koposovs. Viņš uzsver, ka pēdējo piecu gadu laikā Gaso dabasgāzes sadales sistēmas drošības uzlabošanā un modernizēšanā ieguldījusi 27,5 miljonus eiro, nākamajā desmitgadē plānots investēt vēl vismaz 55 miljonus eiro.

A. Koposovs atzīmē, ka, lai veidotu drošu un pieejamu sadales sistēmas infrastruktūru, liela uzmanība ikdienā tiek pievērsta avārijas dienesta darbam, sadales sistēmas uzturēšanai, kā arī sabiedrības informēšanai par drošu dabasgāzes lietošanu.

Kā jūs kopumā vērtējat dabasgāzes sistēmas drošumu?

Latvijas dabasgāzes sistēmas drošums ir ļoti augstā līmenī, par to liecina fakts, ka vairākas desmitgades nav konstatēta neviena nopietna vai smaga avārija, kuras iemesls būtu meklējams sadales sistēmas defektos. Viena no Gaso prioritātēm ir drošas un pieejamas sadales sistēmas infrastruktūras nodrošināšana. Tas saistās gan ar infrastruktūras fizisko drošību, gan nepieciešamās jaudas nodrošināšanu. Jāatgādina, ka dabasgāze var būt ļoti bīstama lietošanā, radot postījumu cilvēkiem, īpašumam un videi, tādēļ mēs rūpējamies par to, lai dabasgāzes piegāde būtu droša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Mainīgos laika apstākļos uz ceļiem var pastiprināti veidoties bedres

Lelde Petrāne, 15.02.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saskaņā ar laika prognozēm šonedēļ gaidāmas gaisa temperatūras svārstības – nedēļas vidū piesals, turpmāk kļūs siltāks un jau piektdien visā valstī gaidāmi nokrišņi. Šādi laika apstākļi autoceļu asfalta segumam ir īpaši nelabvēlīgi un veicina bedru veidošanos. Tas īpaši attiecas uz ceļiem, kas ir sliktā vai ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, vēsta Latvijas Valsts ceļi.

Pie gaisa temperatūras virs nulles kūstošais sniegs un ledus iekļūst asfalta mikroplaisās un caur tām nonāk ceļa segas konstrukcijā. Temperatūrai noslīdot zem nulles, šis ūdens sasalst un izplešoties plaisas asfaltā padara lielākas. Katrs nākamais šāds temperatūras svārstību cikls plaisas ik reizi palielina un tādējādi grauj autoceļu asfalta segumu. Plaisu dēļ segas konstrukcija kļūst neviendabīga, zūd seguma saiste un no tā ir viegli izraut sākumā sīkas, bet vēlāk jau arvien lielākas asfalta daļiņas. Tas ir galvenais iemesls, kāpēc pavasarī īpaši veidojas bedres.

Atkusnī uz valsts autoceļiem tiek labotas tikai satiksmei bīstamās jeb avārijas bedres. Laikā, kad gaisa temperatūra dienā ir virs nulles, bet naktī – zem tās, šim nolūkam izmanto aukstā asfalta tehnoloģiju. Avārijas bedres tiek labotas, neatkarīgi no laika apstākļiem, to aizpildīšana ar auksto asfaltu ir pieļaujama arī lietus laikā un gaisa temperatūrā, kas zemāka par nulli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pabeigti remontdarbi uz B uzturēšanas klases autoceļiem

Žanete Hāka, 17.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeidzis bedru masveida remontu uz valsts autoceļiem, kuriem ir noteikta otra augstākā – B uzturēšanas klase. Bedres saremontētas vairāk nekā 92 tūkstošu m2 platībā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Bedru masveida remonts turpinās uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem, kur darbs jāveic līdz 1.jūlijam. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek remontētas visa gada garumā.

Bedru remontam visplašāk izmanto šķembas un bitumena emulsija tehnoloģiju. Šī ir piemērota metode autoceļu segumiem ar augstu bojājumu pakāpi. Savukārt karstā asfaltbetona tehnoloģiju galvenokārt izmanto, lai remontētu bedres uz relatīvi jauniem asfalta segumiem.

Valsts autoceļi ir sadalīti dažādās uzturēšanas klasēs (A – augstākā uzturēšanas klase, B, C, D – zemākā uzturēšanas klase) un tiek uzturēti prioritārā secībā. Uzturēšanas klases ir noteiktas ņemot vērā autoceļu klasifikāciju – valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi, kā arī transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vasaras sezonas laikā VAS Latvijas autoceļu uzturētājs (LAU) veic dažādus valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbus, kuri nodrošina drošākus braukšanas apstākļus, uzlabo pārredzamību ceļu krustojumos, kā arī novērš tālāku ceļa seguma stāvokļa pasliktināšanos, informē LAU.

Kopumā šogad ir saremontētas bedres uz melnā seguma 351 949 m2 platībā. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek labotas visa gada garumā.

Lai uzlabotu ūdens atvadi no ceļa seguma, visā Latvijas teritorijā 98 744 m3 apmērā LAU ir veicis autoceļu nomaļu uzauguma noņemšanu.

Ceļa nomalēs izcirsti krūmi 84 ha platībā, tādējādi uzlabojot autovadītājiem pārredzamību ceļa krustojumos.

Lai ierobežotu latvāņu izplatību autoceļa nodalījuma joslā, ir nopļauti latvāņi 326 ha platībā. Vislielākā latvāņu izplatība ir Latgales reģionā – tie ir nopļauti 134 ha platībā (Jēkabpils, Preiļu, Daugavpils, Dagdas, Ludzas un Balvu nodaļās), 88 ha Vidzemē (Limbažu, Smiltenes, Valmieras, Cēsu, Madonas, Alūksnes un Gulbenes nodaļās), Kurzemē 75 ha (Dobeles, Saldus, Talsu, Tukuma, Ventspils, Kuldīgas un Liepājas nodaļās), bet centra reģionā (Rīgas, Jelgavas, Bauskas, Aizkraukles un Ogres nodaļās) latvāņi nopļauti 29 ha platībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Pabeigti remontdarbi uz melnā seguma valsts autoceļiem

Lelde Petrāne, 04.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeidzis bedru masveida remontu uz melnā seguma valsts autoceļiem. Šogad saremontēto bedru apjoms ir vairāk nekā 302 tūkstošu kvadrātmetru platībā.

A un B uzturēšanas klases autoceļiem bedru masveida remontdarbi saskaņā ar normatīvajiem aktiem tika pabeigti jau iepriekš, bet C un D uzturēšanas klases autoceļiem darbi paveikti līdz 1. jūlijam. Lielākais remontdarbu apjoms 107 tūkstošu m2 platībā veikts uz A uzturēšanas klases autoceļiem, uz B uzturēšanas klases – vairāk nekā 95 tūkstošu m2 platībā, bet uz C un D klases ceļiem bedres saremontētas 100 tūkstošu m2 platībā.

Valsts autoceļi ir sadalīti dažādās uzturēšanas klasēs (A – augstākā uzturēšanas klase, B, C, D – zemākā uzturēšanas klase) un tiek uzturēti prioritārā secībā. Uzturēšanas klases ir noteiktas ņemot vērā autoceļu klasifikāciju – valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi, kā arī transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pabeigts bedru masveida remonts uz valsts galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem ceļiem

Žanete Hāka, 03.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas autoceļu uzturētājs ir pabeidzis bedru masveida remontu uz valsts galvenajiem un svarīgākajiem reģionālajiem asfaltētajiem autoceļiem jeb uz tiem autoceļiem, kuriem ir noteikta augstākā - A uzturēšanas klase, informē uzņēmums.

Bedres saremontētas gandrīz 205 tūkstošu m2 platībā, kas ir līdzvērtīgs apjoms kā pērnajā gadā.

Bedru masveida remonts turpinās uz B uzturēšanas klases autoceļiem, darbs jāveic līdz 15.jūnijam, uz C un D uzturēšanas klases autoceļiem līdz 1.jūlijam. Bedres, kuras rodas no jauna, tiek remontētas visa gada garumā.

Bedru remontam visplašāk izmanto šķembas un bitumena emulsija tehnoloģiju. Šī ir piemērota metode autoceļu segumiem ar augstu bojājumu pakāpi. Savukārt karstā asfaltbetona tehnoloģiju galvenokārt izmanto, lai remontētu bedres uz relatīvi jauniem asfalta segumiem.

Valsts autoceļi ir sadalīti dažādās uzturēšanas klasēs (A – augstākā uzturēšanas klase, B, C, D – zemākā uzturēšanas klase) un tiek uzturēti prioritārā secībā. Uzturēšanas klases ir noteiktas ņemot vērā autoceļu klasifikāciju - valsts galvenie, reģionālie, vietējie autoceļi, kā arī transportlīdzekļu satiksmes intensitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - Apturēta neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas

LETA, 25.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šonakt Liepājā izdevies apturēt notekūdeņu noplūdi jūrā un notekūdeņu attīrīšanas iekārtu darbība atjaunota pagaidu režīmā, aģentūru LETA informēja pašvaldības sabiedrisko attiecību un mārketinga daļas vadītāja Zita Lazdāne.

Pašlaik situācija ar notekūdeņu ieplūšanu jūrā atrisināta un tie vairs neiztek ārpus attīrīšanas iekārtām, apgalvo pašvaldība.

Patlaban iedarbināti septiņi sūkņi, kas pārpumpē notekūdeņus, apejot sagruvušo priekšattīrīšanas bloku, lai novērstu neattīrītu notekūdeņu nokļūšanu jūrā.

Papildināta - Liepājā vidē noplūduši aptuveni 1250 kubikmetri neattīrītu notekūdeņu 

Liepājas notekūdeņu attīrīšanas iekārtu avārijas rezultātā vidē noplūduši aptuveni 1250...

Pēc Lazdānes vārdiem, SIA "Liepājas ūdens" darbinieki kopā ar ekspertiem kopš avārijas brīža meklēja tehniskos risinājumus konstrukciju atjaunošanai. Šajā laikā bija apturēta notekūdeņu novirzīšanu uz bojāto rezervuāru un notekūdeņu attīrīšanas iekārtām. Savāktie notekūdeņi iespēju robežās tikuši uzkrāti cauruļvados, spiedvados un sūkņu stacijās.

Pašvaldības pārstāve klāstīja, ka šodien turpināsies avārijas seku novēršanas darbi, sagruvušās sienas tehniskā ekspertīze un iemeslu skaidrošana kopā ar Rīgas Tehniskās universitātes ekspertiem. Tāpat tiek veiktas ūdens analīzes un sekots līdzi ūdens kvalitātes izmaiņām.

Arī Valsts vides dienesta (VVD) Kurzemes reģiona pārvaldes vadītāja Evita Šestakova intervijā TV3 atzina, ka neattīrīto notekūdeņu noplūde jūrā pie Liepājas ir pārtraukta. Viņa stāstīja, ka vakar vakarā VVD saņēma ziņu no SIA "Liepājas ūdens", ka ir sākta notekūdeņu sūknēšana uz attīrīšanas iekārtām.

Jautāta, cik ilgi vēl varētu saglabāties Liepājas pusē noteiktais aizliegums peldēties jūrā, Šestakova atbildēja, ka pagaidām vēl tiek ņemtas analīzes un iepriekš noteiktie ierobežojumi paliek spēkā līdz brīdim, kad publiski tiks izziņota cita informācija.

Pēc sākotnējām aplēsēm, jūrā vairāk nekā diennakts laikā varētu būt noplūduši ap 12 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu, tomēr šie dati vēl tiks precizēti.

Lūgta komentēt notikušās vides avārijas nopietnību, Šestakova atbildēja, ka jūrā noplūdušo neattīrīto notekūdeņu daudzumu nevar nosaukt ne par mazu, ne lielu, taču viņa salīdzināja, ka, piemēram, Rīgā lielu lietavu periodā Daugavā nokļūst ap 50 000 līdz 80 000 kubikmetru neattīrītu notekūdeņu vienā reizē, kas ir krietni vairāk nekā Liepājā notikušās avārijas laikā.

VVD pārstāve gan uzsvēra, ka tagad ir ļoti svarīgi saprast, kādi bija notekūdeņu attīrīšanas būves sagrūšanas cēloņi, lai nākotnē nepieļautu līdzīgas avārijas atkārtošanos.

Kā ziņots, svētdienas pievakarē Liepājā, Šķēdē sabrukusi notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena, radot daļas neattīrītu kanalizācijas ūdeņu noplūdi jūrā.

VVD aprēķinās Liepājas attīrīšanas iekārtās notikušās avārijas rezultātā videi nodarīto kaitējumu un vērtēs amatpersonu atbildību.

Kā pirmdien skaidroja SIA "Liepājas ūdens" vadītājs Andis Dejus, tehniskā konstrukcija līdz šim bija tāda, ka abas sekcijas darbojās kopā, tādēļ tagad ir jārada tehniskais risinājums, lai tās atdalītu. Pieņemts lēmums būvēt kanalizācijas vadu, kas apietu sagruvušo sekciju.

Būve ir celta 2009.gadā. Ņemot vērā, ka tā ir virszemes būve, speciālisti to apsekojuši katru dienu, un nekas neesot liecinājis, ka notekūdeņu attīrīšanas iekārtu pirmsattīrīšanas rezervuāra siena varētu atdalīties.

Tiešu draudu cilvēku veselībai avārijas rezultātā nav, bet iedzīvotāji aicināti tuvāko dienu laikā izvairīties no peldēšanās Liepājas apkārtnē, īpaši Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, jo straumes virzās uz turieni. Atbildīgie dienesti veic ūdens paraugu monitoringu, lai sekotu līdzi ūdens kvalitātei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Nav izdevies atrast nevienu cilvēku no Baltijas jūrā avarējušās lidmašīnas

LETA, 05.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz pirmdienas rītam glābējiem nav izdevies atrast nevienu cilvēku no lidmašīnas, kas svētdienas vakarā avarēja Baltijas jūrā, netālu no Ventspils, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Nacionālo bruņoto spēku (NBS) Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centra vadītājs Pēteris Subbota.

Meklēšanas darbi noritējuši visu nakti, taču jūrā pamanīts tikai viens lidmašīnas atlūzas gabals un plankums ar pastiprinātu gružu koncentrāciju, kas varētu būt saistīts ar notikušo negadījumu.

Subbota stāstīja, ka, saskaņā ar glābēju rīcībā esošo informāciju, lidmašīnā bijuši četri cilvēki, bet sakari ar lidaparātu pazuduši jau ilgu laiku pirms avārijas.

Meteoroloģiskie laika apstākļi meklēšanas darbiem patlaban esot diezgan labvēlīgi. Drīzumā virs avārijas vietas pacelsies Valsts robežsardzes helikopters, bet pēc tam tiks lemts par to, kā īstenot tālākos meklēšanas darbus, pastāstīja Subbota, piebilstot, ka cer uz dienasgaismas palīdzību meklēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Kanālmalas stāvokļa dēļ varētu apturēt teju 30 miljonu vērto atjaunošanas projektu

LETA, 28.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Centrāltirgus (RCT) teritorijā esošās piegādes zonas kanālmalas avārijas stāvokļa dēļ varētu tikt apturēts teju 30 miljonus eiro vērtais Rīgas kanālmalas revitalizācijas projekts, liecina Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas darba kārtībai pievienotie dokumenti.

Pilsētas attīstības departamenta īstenotais kanālmalas atjaunošanas projekts sastāv no diviem posmiem - RCT kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanas un RCT pazemes pagrabu pārbūve uzņēmējdarbības veicināšanai.

Pirmā projekta vērtība ir 13,35 miljoni eiro, no kuriem 2,75 miljonus eiro bija plānots piesaistīt no ES fondiem, 1,3 miljonus - no valsts budžeta, bet 9,29 miljonus eiro - no pašvaldības budžeta. Savukārt kanālmalas infrastruktūras un publiskās ārtelpas sakārtošanas projekta kopējās izmaksas tiek lēstas 16,65 miljoni eiro apmērā. 2,42 miljonus eiro plānots piesaistīt no ERAF, 1,9 miljonus eiro piešķirtu valsts, bet 12,32 miljonus - pašvaldība.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Zemnieku saeima: Daļai lauksaimnieku plūdu dēļ pavasarī var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā

LETA, 26.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības piešķirtā atbalsta summa par plūdu postījumiem zemniekiem palīdzēs izdzīvot līdz pavasarim, un tad daļai Latvijas lauksaimnieku var nebūt finanšu resursu, ko ieguldīt ražošanā, aģentūrai LETA sacīja biedrības «Zemnieku saeima» priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja-Burmistre.

«Zaudējumus vai neiegūto peļņu kompensēt nevar, bet lauksaimniecība ir ilglaicīgs bizness. Svarīgi, lai šīs kompensācijas palīdzētu vismaz samaksāt tos parādus, kas šobrīd ir jāsamaksā, un izdzīvot līdz pavasarim. Uz pavasari mēs ceram, ka gan valdība, gan bankas, gan finanšu sektors kopumā izdomās labākus instrumentus nākamās sezonas finansēšanai. Lai nākamajā sezonā būtu raža, ir nepieciešami ieguldījumi, un daudziem lauksaimniekiem nebūs to resursu, ko pavasarī ieguldīt sēklās, mēslojumā, augu aizsardzībā un degvielas iegādē, lai varētu turpināt ražošanu. Ar kompensācijām varēs izdzīvot līdz pavasarim,» sacīja Dzelzkalēja-Burmistre.

Viņa arī atzina, ka Latvijas lauksaimnieki joprojām cer, ka Latvijai izdosies saņemt Eiropas Savienības (ES) atbalstu par plūdu nodarītajiem postījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par savas privātmājas iegādi Mārupē sapņo ļoti daudzas ģimenes. Šai vietai raksturīga samērā jauna savrupmāju un rindu māju apbūve, bieži vien ar lielām platībām un plašiem zemes gabaliem.

Vadoties pēc Cenubanka.lv pieejamās informācijas, pirmajā pusgadā Mārupē nav noticis neviens privātmājas iegādes darījums vērtībā virs EUR 300 000 (darījumi uz pirkuma līguma pamata). 2018. gadā kopā tika reģistrēti pieci darījumi 300 000 EUR vērtībā vai virs tās, no kuriem gada vērtīgākais īpašums nopirkts par EUR 460 000.

2019 gada pirmā pusgada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.1

Eur 298 000

Baltlāču iela, 366.2 kv.m telpu platība un 1800 kv.m plaša zeme.

Vērtīgākajam pirmā pusgada darījumam raksturīga ļoti liela telpu platība un tam atbilstoša zeme.

Nr.2

Eur 259 000

Grūdupu iela, 233.9 kv.m telpu platība un 1538 kv.m plaša zeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

SM Ķekavas apvedceļa projekta īstenošanai atsavinās zemi par teju 80 000 eiro

LETA, 06.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Satiksmes ministrija (SM) valsts galvenā autoceļa projekta E67/A7 Ķekavas apvedceļš īstenošanai atsavinās nekustamos īpašumus teju 80 000 eiro vērtībā, šodien lēma valdība.

SM par 2816 eiro atpirks nekustamu īpašumu Staņķi C, kas sastāv no zemes vienības 0,02 hektāru platībā, zemes vienības 0,06 hektāru platībā un īpašuma Staņķi.

Tāpat paredzēts par 3855 eiro atpirkt īpašumu Šmiti C, kas sastāv no zemes vienības 0,0042 hektāru platībā, zemes vienības 0,1082 hektāru platībā un īpašuma Šmiti.

Plānots arī par 7913 eiro atsavināt nekustamā īpašuma Circeņi daļu, kas sastāv no zemes vienības 0,2229 hektāru platībā, un par 8502 eiro nekustamo īpašumu Lustes, kas sastāv no zemes vienības 0,2538 hektāru platībā.

Tāpat SM tērēs 41 889 eiro, lai atsavinātu nekustamā īpašuma Vecgaņģi-3 zemes vienību 0,86 hektāru platībā, un 6131 eiro, lai atsavinātu nekustamo īpašumu Mežvidi C, kas sastāv no zemes vienības 0,1522 hektāru platībā, zemes vienības 0,0071 hektāru platībā un īpašuma Mežvidi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tik daudzu iekāroto Mārupes privātmāju tirgū novērojama visai izteikta sabalansētība lielāko darījumu vērtības ziņā.

Deviņi no desmit lielākajiem darījumiem ir 250 000 – 300 000 eiro robežās.

Vadoties pēc "Cenubanka.lv" pieejamās informācijas, 2019. gadā Mārupē reģistrēts tikai viens privātmājas (viena dzīvokļa māja ar zemi) iegādes darījums vērtībā virs 300 000 eiro (darījumi uz pirkuma līguma pamata).

2019 gada vērienīgāko Mārupes privātmāju darījumu TOP10:

Nr.10

Eur 255 000

Mēmeles iela, 344.50 kv.m telpu platība un 1445 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts decembrī.

Nr.9

Eur 255 000

Mēmeles iela, 220 kv.m telpu platība un 1900 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts maijā.

Nr.8

Eur 259 000

Laimdotas iela, 267.3 kv.m telpu platība un 1848 kv.m plaša zeme. Darījums reģistrēts februārī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" īstenošanai Satiksmes ministrija par kopumā 182 383 eiro atpirks divus īpašumus Zolitūdē netālu no lidostas "Rīga", Kārklu ielā.

Atbilstoši otrdien valdības pieņemtajam lēmumam Satiksmes ministrija pirks trīs nekustamā īpašuma daļas - zemes vienības 0,1522, 0,6442 un 0,0047 hektāru platībā Kārklu ielā 7, Rīgā. Noteiktā atlīdzība ir 122 011 eiro.

Tāpat Ministru kabinets atbalstīja, ka Satiksmes ministrija pirks nekustamā īpašuma Kārklu ielā 17, Priedaines ielā 102 un Gramzdas ielā sastāvā esošo zemes vienību 0,4529 hektāru platībā ar adresi Priedaines iela 102 atbilstoši noteiktajai atlīdzībai 60 372 eiro apmērā.

Savukārt atbilstoši Publiskas personas mantas atsavināšanas likumam un Dzelzceļa likumam bez atlīdzības valsts īpašumā tiks pārņemtas vairākas Rīgas pilsētas pašvaldībai piederošo nekustamo īpašumu daļas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā Lēdmanes izklaides parks Avārijas brigāde (ABPark) apmeklētājus uzņem tikai gada siltajā laikā, pieņemts lēmums atvērt arī iekštelpu izklaides centru. Saskaņā ar plāniem tas piesaistīs trīs tūkstošus apmeklētāju mēnesī, biznesa portālam db.lv pastāstīja īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Testa režīmā tirdzniecības centra Spice Home otrajā stāvā tas durvis ver 10. novembrī.

«Sākumā startēsim 450 kvadrātmetru platībā, kas nav daudz salīdzinājumā ar Avārijas Brigādes 20 hektāru platību, un bija ļoti jāpiedomā pie tā, lai radītu gana daudzveidīgu piedāvājumu dažādām vecuma grupām,» stāsta M. Brezauckis. Iekštelpu izklaides centra izveidē investēti 150 tūkstoši eiro. «Faktiski tas ir finanšu atlikums no šā gada darbības, kas šogad vairs netiek ieguldīts Avārijas Brigādes parkā Lēdmanē, bet jaunajā izklaides centrā,» informē īpašnieks.

Viņš stāsta, ka par iekštelpu izklaides centru domāts kopš pagājušā gada un tika meklēta atbilstoša vieta. Tas ļaus uzņēmumam aktīvi strādāt visu sezonu un arī darbiniekiem būs pastāvīgs nevis sezonāls darbs. Domājot par iekštelpu izklaides centru, bijis skaidrs, ka tam jāatrodas Rīgā tieši sasniedzamības dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru