2026. gada janvārī spēkā stāsies vairākas nozīmīgas tiesību normu izmaiņas, kas skars gan privātmāju, gan dzīvokļu īpašniekus un citu sabiedrības grupu pārstāvjus.

Viens no būtiskākajiem jaunumiem, kas tiks ieviests ar 2026. gada 6.janvāri, ir vienotais process būvniecības jomā. Tas paredz, ka Būvniecības informācijas sistēmā reģistrēts iesniegums par būvniecību būs arī iesniegums par būves tālāku reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un pēc tam - arī par ierakstu zemesgrāmatā. Vienotais process nozīmē plašu informācijas sistēmu savietojamību un datu apmaiņu starp iestādēm. Līdz ar vienotā procesa ieviešanu Valsts zemes dienesta veikta kadastrālā uzmērīšana (būvniecības kadastrālās uzmērīšanas lieta, agrāk saukta par inventarizācijas lietu) vairs nebūs nepieciešama, tādējādi ievērojami samazinot līdzšinējo administratīvo un finanšu slogu, kā arī ietaupot laiku. Procesa darbība būs pilnībā digitalizēta un dati starp sistēmām tiks nodoti automātiski un secīgi.

Satversmes tiesa (ST) trešdien atzina, ka Satversmei neatbilst regulējums par zemes likumiskās lietošanas maksu un likumiskajā lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtēšanas kārtību, informēja tiesā.

Tiesā vērsās 21 zemes īpašnieks, kam pieder zeme, uz kuras atrodas citām personām piederošas būves. Lietā apstrīdēta tādu trīs normatīvo aktu normu satversmība, kuras nosaka zemes likumiskās lietošanas maksu un tās aprēķināšanas principus.

Pieteicēji apstrīdēja normas, kas nosaka zemes likumiskās lietošanas maksas apmēru. Attiecībā uz dzīvojamo ēku īpašniekiem apstrīdētajās normās paredzēts zemes lietošanas maksas apmēra pieauguma ierobežojums laikposmā no 2025. gada 1. janvāra līdz 2028. gada 31. decembrim.

ST secināja, ka joprojām nav panākts taisnīgs līdzsvars starp ikviena zemes īpašnieka tiesībām saņemt tādu zemes likumiskās lietošanas maksu, kas pilda atlīdzības funkciju, un būvju īpašnieku tiesību aizsardzību. Tiesiskais regulējums, kas vienu tiesisko attiecību dalībnieku nostāda acīmredzami sliktākā situācijā nekā otru, ST ieskatā nevar nodrošināt sociālo mieru un sabiedrības labklājības aizsardzību.

Satversmes tiesa (ST) par neatbilstošiem valsts pamatlikumam atzinusi vides un dabas aizsardzības organizācijas apstrīdētos Jūrmalas teritorijas plānojuma grozījumus, informēja tiesā.

Ar apstrīdētajām normām Jūrmalas teritorijas plānojumā tika grozīts atsevišķu zemes vienību izmantošanas veids, mainot funkcionālo zonējumu zemes vienībām "Stirnurags 0601", "Bulduri 4508", "Bulduri 5912", "Jaundubulti 2702" un "Pumpuri 3101" no dabas pamatnes teritorijas uz savrupmāju apbūves teritoriju.

Pieteikuma iesniedzēja ir biedrība, kuras darbības mērķis ir vides un dabas aizsardzība. Tās ieskatā funkcionālā zonējuma izmaiņas minētajās teritorijās esot pretrunā ar vides aizsardzības principiem.

Paredzot, ka strīdus teritorijas ir nododamas apbūvei, pašvaldība neesot pienācīgi izvērtējusi iespējamo kaitējumu dabas daudzveidībai un tajās esošajiem aizsargājamajiem augiem, īpaši aizsargājamām sugu dzīvotnēm, dižkokiem un biotopiem. Ņemot vērā minēto, esot aizskartas pieteikuma iesniedzējas Satversmes 115. pantā paredzētās tiesības uz labvēlīgu vidi.

Augošās būvniecības izmaksas, EURIBOR procentu likmju svārstības un stingrāki banku finansēšanas nosacījumi pēdējos gados būtiski mainījuši nekustamo īpašumu attīstības vidi.

Svarīgi saprast, ka līdztekus šiem faktoriem ne mazāk svarīgs ir jautājums par to, kā tiek finansēta dzīvojamo projektu attīstība, jo tieši tas lielā mērā nosaka, cik daudz jaunu mājokļu nonāk tirgū.

Kas Latvijas tirgū būtu jāpilnveido?

Ņemot vērā, ka Rīgā gadā tiek uzbūvēti vien aptuveni 2000–2500 jaunu dzīvokļu, lai gan sabalansētai mājokļu tirgus attīstībai būtu nepieciešami vismaz 4000–5000, kļūst skaidrs, ka problēma nav tikai pieprasījumā, bet arī tirgus spējā pietiekami efektīvi finansēt jaunu mājokļu attīstību. Latvijā lielākā daļa dzīvojamo projektu joprojām tiek finansēti ar aizņēmumiem no bankām, attīstītāju pašu kapitālu un pirmspārdošanas līdzekļiem. Taču šāds modelis nozīmē, ka būtiska daļa ieņēmumu attīstītāj saņem tikai pēc ēkas nodošanas ekspluatācijā un sadalīšanas dzīvokļu īpašumos. Praksē tas nozīmē, ka 85–90 % no kopējās darījuma summas attīstītājs saņem tikai projekta noslēgumā, līdz ar to piesaistītais kapitāls vienā projektā tiek “iesaldēts” uz ilgāku laiku un jaunu projektu uzsākšana kļūst lēnāka. Protams, kapitāla izmaksas tiek pārliktas uz dzīvokļu cenu, padarot tos dārgākus un mazāk pieejamus pircējiem.

Rīgas apgabaltiesa bijušo Saeimas deputātu un "Latvijas Krājbankas" vadītāju Mārtiņu Bondaru un viņa sievu Ievu Bondari ir atzinusi par vainīgiem dokumentu viltošanā, katram nosakot 22 200 eiro naudas sodu.

Spriedums gan vēl nav stājies spēkā un to var pārsūdzēt kasācijas kārtībā. Pašlaik par pilna sprieduma pieejamības dienu noteikts 2026. gada 6. janvāris.

Prokurors debatēs lūdza tiesu katram no apsūdzētajiem piespriest naudas sodu 50 minimālo mēnešalgu apmērā jeb 37 000 eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka iepriekš pirmās instances tiesa abus apsūdzētos attaisnoja. Par attaisnojošu spriedumu tika saņemts prokurora protests.

Prokuratūras ieskatā Bondars, viņa sieva un nu jau mūžībā aizgājusī zvērināta notāre Līga Eglīte mantkārīgā nolūkā personu grupā pēc iepriekšējas vienošanās viltoja un izmantoja viltotu dokumentu, radot būtisku kaitējumu likvidējamās "Latvijas Krājbankas" ar likumu aizsargātajām interesēm.

Skaļi virsraksti un populistiskas runas pēdējā laikā arī ekonomikas nozarē nodarbojas ar sabiedrības biedēšanu, prognozējot mazo uzņēmumu bojāeju un zīmējot situāciju lauku reģionos pavisam drūmās krāsās. Vai tā ir patiesība? Kā vadītāja vienam no lielākajiem un straujāk augošajiem pašmāju mazumtirdzniecības uzņēmumiem, varu teikt – jā un nē!

Protams, pēdējā laika norises, legālas tirdzniecības ierobežojumi, nepārdomāti lēmumi, kas prasa lielas investīcijas, inflācijas izaicinājumi, demogrāfiskā situācija un kopējās ekonomikas tendences nosaka to, ka pirmās nepieciešamības preču un pakalpojumu tirgum reģionos ir daudz izaicinājumu. To pārvarēt vienatnē, izmantojot ierasto saimniekošanas praksi, ir grūti, tomēr nevaru piekrist viedoklim, ka situācija ir tik drūma un visi lauku uzņēmumi tuvojas bankrotam. ELVI Latvijas tirgū strādā vairāk nekā 25 gadus, mēs vistiešāk redzam reālo situāciju dažādos novados, varu droši apgalvot - šis ir iespēju laiks. Uzņēmumi var atrast veidu, kā kļūt efektīvāki, strādāt labāk un būt absolūti konkurētspējīgi, ja vien nebaidās mainīties. To varu apgalvot, analizējot gan ELVI zīmola veikalu datus, gan mūsu loģistikas uzņēmuma rezultātus, gan informāciju no korporatīvajiem klientiem, kas uzsākuši vienoto preču pasūtīšanu no mūsu centrālās noliktavas. Kas ir panākumu atslēga? Optimizācija, spēja bezkaislīgi analizēt datus un drosme attīstīties. Pircējam ir svarīga cena un sortiments, uzņēmumam – naudas aprites ātrums. Kā šo risināt, ja nākas strādāt reģionā ar ierobežotām iespējām? Man ir atbildes.

Aukstais laiks un elektroenerģijas izmaksu pieaugums tuvākajos mēnešos ietekmēs inflāciju, taču šī ietekme drīzāk būs pārejoša, norāda banku ekonomisti.

Kā ziņots, Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam transporta grupā, kā arī apģērbam un apaviem. Cenas palielinājās maksai par mājokli.

Ekonomists skaidro, ka inflācijas kritums janvārī ir strauji sabremzējis inflācijas turpmāko gaitu.

Aukstie laikapstākļi ir ietekmējuši enerģijas cenas, kas, aukstajai ziemai pasaulē ieilgstot, var nedaudz pacelt inflāciju. Gašpuitis pauž, ka šī ietekme drīzāk būs pārejoša, un lejupvērstās pārtikas izejvielu un ražotāju cenu tendences sola arī lēnāku pārtikas cenu pieaugumu.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Pēdējos gados būtiski pieaugusi Baltijas uzņēmēju aktivitāte starptautiskajos uzņēmumu apvienošanās un iegādes (M&A) darījumos, īpaši liela interese bijusi par Ziemeļvalstīm un Austrumeiropu.

Lai gan vēsturiski Baltijas uzņēmumi biežāk paši bijuši ārvalstu investoru iegādes mērķi, šī tendence pakāpeniski mainās, norāda Eva Berlaus, Sorainen vadošā partnere, kā arī korporatīvo un M&A darījumu prakses vadītāja Latvijā. Pēdējos gados vietējie komersanti uzkrājuši gan pietiekami lielu kapitālu, gan vadības pieredzi, tas ļāvis tiem iesaistīties starptautiskajā M&A tirgū arī kā pircējiem. Vienlaikus paplašināšanos ārvalstīs veicina arī nelielais vietējā tirgus izmērs un nepieciešamība turpināt izaugsmi, skaidro E.Berlaus.

Kādi ir galvenie iemesli, kas veicina Baltijas uzņēmēju aktivitāti starptautiskajos M&A darījumos?

Baltijas valstis pēdējos gados bieži tiek minētas kā dinamiskas un elastīgas ekonomikas, kas spējušas pielāgoties krīzēm un atgriezties uz izaugsmes ceļa. Taču aiz makroekonomiskajiem rādītājiem slēpjas mazāk ērta realitāte – ienākumu nevienlīdzība Latvijā un Lietuvā ir viena no augstākajām Eiropas Savienībā, un arī Igaunijā tā saglabājas virs ES vidējā līmeņa.

Tas vairs nav tikai sociālā taisnīguma jautājums. Tas arvien vairāk ir saistīts ar mūsu ekonomikas ilgtspēju un konkurētspēju nākamajos gados.

Saskaņā ar “Eurostat” pētījumu par dzīves apstākļiem Eiropā, kas tika publicēts pagājušajā gadā, Lietuva un Latvija joprojām ir starp Eiropas Savienības (ES) valstīm ar visaugstāko ienākumu nevienlīdzības līmeni. Igaunijas situācija ir nedaudz labāka – no ES vidējā rādītāja to šķir tikai viens procentpunkts, tomēr tas nenozīmē, ka šo jautājumu var ignorēt. ES vidējais Džini koeficients 2024. gadā bija 29,4, kamēr Igaunijā – 30,8 Igaunijā, Latvijā – 34,2 un Lietuvā – 35,3. Augstāks nevienlīdzības līmenis ES dalībvalstīs reģistrēts tikai Bulgārijā.

Latvijā diskusija par to, vai virsstundu piemaksai jābūt 50% vai 100%, bieži tiek pasniegta kā principiāls vērtību jautājums. Taču patiesībā šī ir izšķiršanās starp ekonomisko realitāti un komforta ilūziju likumā.

Ekonomiskā izaugsme nav abstrakta ambīcija - tā ir vienīgais ilgtspējīgais ceļš uz valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Ja ekonomika neaug, nepalielinās ne algas, ne budžeta ieņēmumi, ne publisko pakalpojumu kvalitāte.Vispirms jāuzsver, ka darba devēju priekšlikums Darba likuma grozījumos nav samazināt virsstundu apmaksas apmēru darbiniekiem, bet gan noteikt likumā saprātīgu un konkurētspējīgu bāzes minimumu 50% apmērā, vienlaikus atstājot pilnīgu brīvību pusēm vienoties par lielāku virsstundu apmaksu bez jebkādiem ierobežojumiem.

No ekonomikas skatupunkta šī nav morāla dilemma. Tā ir izvēle par to, kā regulējums ietekmē izmaksas, elastību un uzņēmējdarbības vidi. Uzņēmumiem un publisko finanšu plānotājiem izšķiroši ir tas, cik prognozējama un pielāgojama ir sistēma, kurā jāstrādā. No šīs izvēles ir atkarīgs, vai ekonomika spēj attīstīties stabili un piesaistīt investīcijas, vai arī pakāpeniski zaudē konkurētspēju un tempu. Pašlaik Latvijas regulējums ir nepārprotams – virsstundu darbs jāapmaksā ar piemaksu, kas nav mazāka par 100% no noteiktās algas likmes. Tas nav izvēles jautājums un nav atkarīgs no situācijas. Tas ir likumā noteikts vispārējs minimums, no kura sākas jebkura aprēķina loģika.

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Lai arī līdz Atmežosanas regulas spēkā stāšanās brīdim ir atlikušas mazāk nekā 35 dienas, bet nav skaidrs, vai tā stāsies spēkā, vai arī tās ieviešana vēlreiz tiks atlikta, tāpat arī tas, kādas prasības būs jāspēj izpildīt mežsaimniekiem un liellopu audzētājiem.

Pašlaik spēkā ir norma, kura paredz, ka no 2026. gada 1. janvāra liellopu gaļai, kakao, kafijai, palmu eļļai, gumijai, sojai, koksnei un produktiem, kas no tiem iegūti, būs nepieciešams apliecinājums, ka to ieguve nav saistīta ar atmežošanu un meža degradāciju. Tiesa, ir šaubas par Atmežošanas regulas prasību izpildi, jo ES līmenī neesot veikti visi atbilstošie mājasdarbi, turklāt vairākas valstis, tostarp Latvija, vēlas, lai tās tiktu klasificētas kā tādas, kurām nav nekādu risku mežu izciršanai, tāpat ir piedāvājums vienkāršot šīs regulas prasības mazajiem saimniekiem.

To, kāds būs risinājums, rādīs laiks, taču pēc vairāku nozaru aptaujāto uzņēmēju domām ES līmenī ir radīts haoss, kas veido neprognozējamu situāciju tiem, kuri strādā attiecīgajās sfērās.Jāatgādina, ka jau 2023. gada 29. jūnijā spēkā stājās ES Atmežošanas regula, kuras mērķis ir mazināt riskus, ka produkti, kas saistīti ar atmežošanu un mežu degradāciju, tiek realizēti ES tirgū vai eksportēti no tā, tādējādi mazinot ES ietekmi uz atmežošanu un mežu degradāciju visā pasaulē. Sākotnēji bija paredzēts, ka no 2024. gada 30. decembra regula jāsāk ievērot lielajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī tiem, uz kuriem attiecas ES Kokmateriālu regula, bet no 2025. gada 30. jūnija – mazajiem un mikro uzņēmumiem. Tas nozīmēja, ka no 2025. gada 1. jūlija pilnīgi visiem uzņēmumiem būs jāspēj izpildīt regulas prasības attiecībā uz dažādiem produktiem, kas iegūti no koksnes, palmu eļļas, sojas, liellopu gaļas, kakao, kafijas, kaučuka (piemēram, riepas, mēbeles, šokolāde, kartons, papīrs).

Sociālo un darba lietu komisija sagatavojusi grozījumus Veselības aprūpes finansēšanas likumā, kas paredz veselības aprūpes pakalpojumu grozu ieviešanu rosina atlikt vēl uz pusgadu.

Paredzēts, ka par grozījumiem deputāti lems Saeimas sēdē, ceturtdien, 27. novembrī.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, pašreizējā kārtība nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus visiem iedzīvotājiem neatkarīgi no apdrošināšanas iemaksām, savukārt jaunā sistēma paredzētu dalījumu "pamata" un "pilnajā" grozā.

Likumprojekta anotācijā norādīts, ka dalītā sistēma nav īstenota kopš likuma pieņemšanas un tās ieviešana regulāri tiek atlikta. Izmaiņas nepieciešamas, lai novērstu risku, ka no 2026. gada 1. janvāra stātos spēkā regulējums, kas varētu ierobežot pakalpojumu pieejamību.

Jau vēstīts, ka Veselības ministrija (VM) plāno ieviest vienotu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu apjomu visām personām, kuras deklarējušas savu dzīvesvietu vai strādā Latvijā, kārtējo reizi atsakoties no divu veselības aprūpes pakalpojumu "grozu" principa īstenošanas.

Latvijas kapitāla tirgus attīstība jau daudzus gadus iestrēgusi “vāveres ritenī” – konferencēs, darba grupās, valdības dokumentos atkal un atkal tiek uzsvērts, ka tirgus ir jāattīsta, jāveicina vietējo investoru līdzdalība, jāvirza valsts un pašvaldību uzņēmumi uz biržu. Tomēr, pārāk reti esam nonākuši līdz praktiskiem lēmumiem un darbībām.

2026. gads ir brīdis, kad šo apburto loku beidzot varētu pārraut. Latvijas korporatīvo obligāciju tirgū pēdējo gadu laikā esam pieredzējuši pārliecinošu izaugsmi un virkni jaunu emitentu un ieguldītāju – tas ir spilgts apliecinājums tam, ka spējam darboties kapitāla tirgū, ja vien tiek dots starts. Tagad šis starts nepieciešams arī akciju tirgum.Pēdējā laikā kā reālākie kandidāti kotācijai tiek minēti trīs: SIA Rīgas namu pārvaldnieks, AS airBaltic un VAS Latvijas autoceļu uzturētājs. Šie trīs uzņēmumi kopā varētu radīt kritisko masu, kas Latvijas kapitāla tirgu no marginālas nišas pārvērstu par funkcionējošu ekonomikas izaugsmes instrumentu. Uzņēmumus vada augsti kvalificēti profesionāļi, kas kopā ar kapitāla tirgus ekspertiem ir spējīgi izveidot atraktīvu piedāvājumu investoriem, tajā pašā laikā iegūstot maksimālo iespējamo labumu saviem akcionāriem.

Latvijas alus nozare 2026. gadā paredz mērenu alus un dzērienu cenu pieaugumu mazumtirdzniecībā. Ražotāji šobrīd atrodas krustcelēs – no vienas puses pieaug ražošanas izmaksas, no otras – alus tirgus Latvijā turpina samazināties, norāda Latvijas Alus Darītāju savienība.

Šī kombinācija rada nopietnu spiedienu uz ražotājiem un liek pārskatīt līdzšinējos cenu un investīciju plānus, īpaši vietējiem ražotājiem, kuri strādā ar atbildību pret darbiniekiem, piegādātājiem, mazumtirdzniecības partneriem, pircējiem un sabiedrību kopumā.

Pēdējos gados nozare saskaras ar būtisku izmaksu pieaugumu: klimata un globālo notikumu ietekme atspoguļojas izejvielu cenās, tostarp iesala un apiņu cenas pieaug. Vienlaikus aug energoresursu cenas, iepakojuma, loģistikas un citu pakalpojumu izmaksas. Būtisku izmaksu pozīciju veido arī darba spēks – vietējie ražotāji nodrošina darba vietas, drošu darba vidi, profesionālās attīstības iespējas Latvijas iedzīvotājiem, arī reģionos. Šos faktorus nav iespējams vienkārši optimizēt.

Mazumtirgotājs Rimi Latvijā pircējiem visos savos veikalos ieviesis iespēju apstiprināt vecumu, izmantojot Smart-ID identifikāciju.

Jaunais digitālais risinājums ir pieejams pašapkalpošanās kasēs, lai veiktu vecuma pārbaudi, iegādājoties preces ar vecuma ierobežojumu. Smart-ID risinājums ir ieviests visās Baltijas valstīs un ietaupa pircēju pavadīto laiku pašapkalpošanās kasēs, vecuma pārbaudei veltot vien 15 sekundes.

“Ikdienā redzam, ka vidēji 15-20 % no visiem pirkumiem ir nepieciešama vecuma pārbaude. Savukārt kopumā no visām situācijām, kad pircējam palīdz konsultants, 60 % gadījumu ir tieši vecuma pārbaude, kas ir samērā liels darbinieku resursa patēriņš. Turpmāk pircējiem būs iespēja ātri un vienkārši apstiprināt savu vecumu, bet mūsu darbinieki varēs pievērst uzmanību citiem ikdienas uzdevumiem, koncentrējoties uz veikala un klientu iepirkšanās pieredzes uzlabošanu,” skaidro Rimi Baltic digitālās attīstības direktore Liene Perija.

Eiropas valstu pieredze un OECD (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija) jaunākie pārskati nepārprotami apliecina — ilgtermiņā digitālās pārvaldības efektivitāti nosaka trīs savstarpēji cieši saistīti virzieni: vienota koordinācija, kompetence un drošība.

Tās valstis, kuras šos principus ievieš konsekventi, spēj efektīvāk izmantot resursus, nodrošināt augstāku infrastruktūras drošības līmeni un ieviest kvalitatīvus, uz iedzīvotāju vajadzībām vērstus digitālos pakalpojumus.Latvijā digitālās pārvaldības sistēma joprojām atgādina mozaīku bez vienota rāmja.

Pēdējo mēnešu laikā daudz diskutēts par Eiropas Digitālās identitātes maka (Digital Identity Wallet) ieviešanu Latvijā, kas saskaņā ar ES regulējumu jānodrošina līdz 2026. gada nogalei. Tomēr projekta īstenošana pat vēl nav reāli sākusies, un nav skaidrs — kurš par to atbild, kādi resursi nepieciešami un kā nodrošināt drošu un efektīvu rezultātu. Pat vēl vairāk! Domāju, ka absolūti lielākajai Latvijas sabiedrības daļai nav priekšstata, kas ir digitālās identitātes maks un kādas ikdienas priekšrocības tas var sniegt (dažādu papīra un reģistru apliecinājumu pieejamība vienviet savā telefonā).

Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” regulāri veic pieejamības novērtējumu ar “slepenā pircēja” metodi, kurā piedalās cilvēki ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Šī pieeja ļauj praksē pārbaudīt, cik patiesībā iekļaujoši un pieejami ir konkrētā uzņēmuma pakalpojumi, digitālā vide un klientu apkalpošana. Kā norāda “Apeirons” valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, līdzšinējā pieredze rāda, ka aptuveni katra otrā slepenā vizīte atklāj būtiskus trūkumus, kas cilvēkam ar funkcionāliem traucējumiem liedz patstāvīgi saņemt pakalpojumu. Lielākoties tas saistīts ar nepietiekamām zināšanām par likumdošanu, izpratnes trūkumu par klientu vajadzībām un vides pieejamību, tostarp nezināšanu par palīgtehnoloģijām, kas palīdz cilvēkiem ar dažāda veida invaliditāti.

Saskaņā ar 2025. gada Centrālās statistikas pārvaldes datiem Latvijā ir vairāk nekā 215 tūkstoši pieaugušo ar invaliditāti, kas veido aptuveni desmito daļu Latvijas iedzīvotāju, un vienlaikus sabiedrība strauji noveco — seniori veido gandrīz 22 % iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka ir milzīga daļa sabiedrības, kurai ikdienā ir grūtības piekļūt dažādu uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem.

“A komanda” ir apvienības “Apeirons” izveidota iniciatīva – tā ir 4-5 cilvēku ar funkcionāliem traucējumiem komanda, kura, izmantojot “slepenā pircēja” metodi, sniedz iespēju uzņēmumiem praktiski pārbaudīt, vai piekļūstamības risinājumi, kurus tas ieviesis, patiešām strādā un atbilst cilvēku ar funkcionāliem ierobežojumiem vajadzībām, vienlaikus sniedzot ieteikumus, kādi uzlabojumi ir nepieciešami.

Elektroenerģijas ražošana no saules pieaugusi sprādzienveidā, tomēr Latvija šī enerogresursa izmantošanā pagaidām atpaliek no kaimiņvalstīm — Lietuvas un Igaunijas, kuras ir priekšā arī vēja resursu izmantošanā.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. Viņš norāda, ka līdz ar vēja un saules parku projektu īstenošanu Latvijas energosistēma iegūst augstāku diversifikāciju un arī lielāku energoneatkarību, jo pašlaik ik gadu patērētās elektroenerģijas apjoms būtiski pārsniedz saražotās daudzumu.

Kāda ir situācija atjaunīgās — tieši saules un vēja – elektroenerģijas ražošanā Baltijā?

Pēdējos gados, kopš 2022. gada augusta, kad elektroenerģijas cenas Latvijā un visā Baltijā sasniedza 4000 eiro/MWh, jo īpaši saules enerģijas ražošanas apjomi ir pieauguši simtiem reižu, pieaugums ir arī vēja enerģijas izmantošanā, taču ne tik apjomīgs kā saulei. Visā Baltijā situācija nebūt nav vienāda, un katrai valstij būtībā ir savas specifiskas nianses. Diemžēl, bet gan attiecībā uz saules un vēl jo vairāk uz vēja enerģijas izmantošanu Latvija būtiski atpaliek gan no Igaunijas, gan Lietuvas. Tiesa, Latvija pēdējā gada laikā šīs atjaunīgās – saules – enerģijas izmantošanā uzrāda daudz straujāku pieaugumu nekā kaimiņvalstis, jo Lietuva un Igaunija savus saules enerģijas mājasdarbus (elektroenerģijas ražošanas jaudu diversifikāciju) īstenoja jau daudz agrāk nekā mūsu valsts.

Autoceļu nozarei šogad plānots 314,1 miljona eiro valsts finansējums, kas ir par 40,6 miljoniem eiro mazāk nekā 2025. gadā, informēja Satiksmes ministrijā (SM).

Tāpat autoceļu projektiem šogad plānotas papildu 38 miljonu eiro Eiropas Savienības (ES) fondu investīcijas.

Ar pieejamo finansējumu plānots veikt valsts autoceļu un tiltu būvniecību un uzturēšanu, nodrošināt mērķdotācijas pašvaldībām ielu būvniecībai, kā arī izbūvēt gājēju un velosipēdu ceļus. Tāpat plānots nodrošināt savienojamību un iedzīvotāju mobilitāti reģionos, kā arī īstenot ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumus.

Kopumā šogad plānots atjaunot vai izbūvēt autoceļus 570 kilometru kopgarumā. Tādējādi aplēsts, ka vismaz apmierinošā stāvoklī būs 86% valsts galveno autoceļu un 66% valsts reģionālo autoceļu.

Valsts autoceļu būvniecībai un atjaunošanai šogad plānots ieguldīt 142,7 miljonus eiro. Savukārt mērķdotācijām pašvaldībām ielu uzturēšanai un būvniecībai šogad būs pieejams 60,1 miljons eiro, kas ir tikpat daudz, cik 2025. gadā. Savukārt 20 000 kilometru valsts autoceļu ikdienas uzturēšanas darbiem šogad plānots tērēt 79,64 miljonus eiro.

Eiropas Savienībā (ES) šogad notiek nozīmīgs pavērsiens elektronisko rēķinu aprites ieviešanā, lielai dalībvalstu grupai pārejot no brīvprātīgas e-rēķinu lietošanas uz obligātu. Ja līdz šim e-rēķini lielākoties izmantoti valsts pārvaldē vai komersantu sadarbībā ar valsts budžeta iestādēm, tad no šā gada aizvien vairāk valstīs stājas spēkā prasība privātuzņēmumiem savstarpēji piestādīt mašīnlasāmus rēķinus.

Saskaņā ar «PVN digitālajā laikmetā» (VAT in the Digital Age jeb ViDA) iniciatīvu, digitāla risinājuma ieviešana nepieciešama, lai izskaustu krāpšanos ar PVN, efektīvāk administrētu nodokļus un pielāgotu PVN sistēmu digitālajai ekonomikai.

E-rēķinu ieviešanas pionieriem ES Itālijai šogad pilnvērtīgi pievienojas vairākas valstis. Horvātijā kopš 1. janvāra rēķini elektroniski jāsagatavo visiem komersantiem, kuri reģistrējušies kā PVN maksātāji. Polijā no 1. februāra e-rēķini obligāti kļuva lielajām kompānijām, un aprīlī tām pievienojās visas pārējās. Francijā sākot ar 1. septembri visiem PVN maksātājiem ir jāspēj saņemt e-rēķinus, savukārt lieliem un vidējiem uzņēmumiem tie ir gan jāizsniedz, gan jāspēj sagatavot e-pārskatus. Grieķijā, kur jau bija spēkā e-rēķinu aprite gan ar valsts budžeta iestādēm, gan komersantu savstarpējos norēķinos, no februāra ir noteiktas papildu prasības rēķinu izrakstīšanai, pamatojoties uz ieņēmumu sliekšņiem.

Par mākslīgā intelekta ietekmi šodien un nākotnē, tostarp uzņēmējdarbības procesu efektivizēšanā stāsta kompānijas SAP inovāciju evaņģēlists Timo Eliots.

Jāsāk šajā gadījumā acīmredzami ir ar jautājumu – kas īsti slēpjas aiz formulējuma «inovāciju evaņģēlists»?

Piekritīšu, ka šāds amata tituls var šķist nedaudz neparasts, taču tas vienlaikus labi raksturo mana darba uzņēmumā būtību – mans darbs ir runāt par to, kā jaunās tehnoloģijas maina uzņēmējdarbības pasauli.

Kādas ir jūsu prognozes par mākslīgā intelekta (MI) attīstību tuvākajos gados? Kāds ir tā potenciāls uzņēmumu transformācijai?

Visi zina fabulu par skriešanās sacensībām starp zaķi un bruņurupuci. Izmantojot šo līdzību, mans viedoklis ir, ka pašlaik mēs atrodamies sacensības starp zaķi un bruņurupuci vidū. Zaķis pārstāv tos cilvēkus, kuri izmanto MI kā indivīdi savā darbā. Un gandrīz visas publikācijas presē, lietošanas gadījumi u. c. ir saistīti ar šo ģeneratīvā MI jomu, kura ir ievērojami palīdzējusi atsevišķiem cilvēkiem, bet ne vienmēr ir radījusi gaidīto atdevi uzņēmumiem, tostarp tāpēc, ka to ir bijis grūti pielāgot uzņēmumu vajadzībām. Tāpēc šobrīd ir daudz rakstu par to, kā organizācijas cīnās, lai iegūtu pilnu vērtību no šīm jaunajām tehnoloģijām.Mēs, es domāju kompāniju SAP, tikmēr uzskatām, ka ir pienācis bruņurupuča laiks. Jūs zināt – bruņurupucis beigās uzvar. Patiesā MI vērtība parādās tad, kad tas tiek integrēts esošajos biznesa procesos. Un tas ir grūtāk nekā pielāgot to viena cilvēka vajadzībām un prasa ilgāku laiku. Organizāciju rīcībā ir jābūt pareiziem datiem, noteiktas darbības ir jāveic īstajā laikā, vietā un veidā u. c. Tas visbiežāk nozīmē virzīšanos uz priekšu bruņurupuča gaitā. Vienlaikus tas nozīmē arī to, ka šīs organizācijas, uzņēmumi tiešām vēlas ieviest MI, vēlas panākt no tā reālu atdevi saviem biznesiem. Tāpēc mēs esam koncentrējušies uz dažādām mūsu lietojumprogrammām, esam nodrošinājuši vairāk nekā 300 dažādu moduļu, no kuriem iespējams izvēlēties sev nepieciešamos, lai savos korporatīvajos procesos gūtu reālu atdevi no MI.