No "Karl Fazer" sortimenta Latvijā visiecienītākā ir šokolāde ar veseliem lazdu riekstiem – aizvadītājā gadā pārdoti vairāk nekā 400 tūkstoši šo šokolādes tāfelīšu.

Ik gadu gardēžu rokās nonāk vairāk nekā 13 miljoni "Karl Fazer" šokolādes tāfelīšu. Tā tiek ražota Somijas pilsētā Vantā.

"Pasaulē šokolādes ražošanā lielākoties tiek izmantots piena pulveris, taču "Fazer" ir viens no retajiem, kas joprojām izmanto īstu, svaigu pienu. Piemēram, vienas 200 gramu šokolādes tāfelītes pagatavošanai ir nepieciešamas trīs svaiga piena glāzes. Katru gadu 20 miljoni litru svaiga piena pārtop "Fazer" piena šokolādē," stāsta Edmunds Jansons, "Fazer Confectionery" Tirdzniecības vadītājs Baltijas valstīs.

Šokolādes ražošanas procesā izmantoto svaigu pienu nogādā rūpnīcā īpašās autocisternās, kur tas tiek iebiezināts, iztvaicējot pienā esošo ūdeni. Pēc tam pievieno cukuru un maisījumu pārstrādā kondensētā pienā, kas piemērots šokolādes ražošanai. Tālākajā procesā tiek atkārtoti tvaicēts ūdens, kam tiek pievienota kakao masa un kakao sviests. Tad iegūto šokolādes masu divos posmos sasmalcina smalkā pulverī, lai no tās iegūtu piena šokolādi.

Būtiskais cenu kāpums ievērojami mainījis pircēju paradumus, mudinot arvien vairāk atteikties no impulsīviem pirkumiem un meklēt lētākas alternatīvas, norāda Mindaugs Gutausks, Mars Latvia vadītājs.

Līdzīgas tirgus tendences, visticamāk, būs novērojamas arī nākamajā gadā, spriež M.Gutausks, piebilstot, ka taupīgāko klientu lojalitāte 2023. gadā varētu samazināties. Tajā pašā laikā paredzams, ka gada otrajā pusgadā patērētāju noskaņojums un tirgus dinamika kļūs nedaudz pozitīvāka - cilvēki būs pielāgojušies jaunajai realitātei un iemācījušies dzīvot, daudz labāk kontrolējot tēriņus, prognozē Mars Latvia vadītājs.

Pēdējie gadi uzņēmējiem visā pasaulē ir bijuši gana izaicinoši. Kā Mars darbību ietekmēja Covid-19 pandēmija?

Jāsaka, ka pandēmija ietekmēja ne tikai mūsu uzņēmējdarbību, bet arī pasaules ekonomiku kopumā, jo mēs visi saskārāmies ar izaicinājumiem, ko iepriekš nekad nebijām piedzīvojuši. Šajā laikā mēs ne tikai pārdomājām mūsu biznesa stratēģiju, bet arī centāmies pievērst pastiprinātu uzmanību mūsu darbinieku veselībai un drošībai, kas vienmēr ir bijušas Mars prioritātes. Attālināts darbs mums nebija nekas svešs arī pirms pandēmijas, tāpēc pielāgoties jaunajai realitātei mums bija vieglāk. Tajā pašā laikā mēs skaidri apzinājāmies, ka pastāvīgs darbs no mājām palielina mentālās un fiziskās veselības riskus, tāpēc rūpīgi sekojām līdzi mūsu darbinieku labklājībai. Komandas mudinājām tikties virtuālajos semināros, lai apgūtu jaunas prasmes attālinātajam darbam. Vienlaikus, lai izvairītos no izdegšanas, sākām izmantot Mars patentēto rīku - Meet Smarter, kas saīsina tikšanās laikus, lai nodrošinātu piecu līdz desmit minūšu pārtraukumu katru stundu. Tāpat savus darbiniekus darba laikā aicinājām doties pastaigās, piemēram, izvedot ārā suni vai vienkārši paelpojot svaigu gaisu.

Pēc rekonstrukcijas "Laima" šokolādes muzejs atsāk apmeklētāju uzņemšanu, informē "Orkla Latvija".

Kopumā uzņēmums "Orkla Latvija" "Laimas" šokolādes muzeja attīstībā un ekspozīciju pilnveidē investējis 40 000 eiro.

"Aizvadītā gada nogalē, ņemot vērā pastāvošo situāciju, nolēmām izmantot laiku lietderīgi un ieguldīt "Laimas" šokolādes muzeja attīstībā. Mūsu muzeja komanda ir pilnveidojusi gan muzeju telpas, atjaunojusi ekspozīcijas, kā arī uzlabojusi sniegto pakalpojumu klāstu, padarot muzeju vēl pieejamāku, saistošāku un interesantāku. Kā ierasts – "Laimas" šokolādes muzejs turpinās priecēt gan lielos, gan mazos saldummīļus, piedāvājot iepazīt šokolādes un "Laimas" vēstures līkločus ar visām maņām – ieraugot, sagaršojot, sadzirdot un sajūtot. Tai pat laikā rūpīgi sekosim līdzi apmeklētāju drošībai, ievērojot virkni piesardzības pasākumu," uzsver "Orkla Latvija" komunikācijas direktore Lineta Mikša.

Jekaterina Bogdanova-Dudarenko ar vīru Oleksii Dudarenko Rīgā, Avotu ielā uzsākuši ražot šokolādi un plāno ar to sasniegt starptautiskos tirgus.

Lai uzsāktu šokolādes ražošanu, kopumā ieguldīti aptuveni 30 tūkstoši eiro.

Zīmols "Choco_lāde" ražo tā saukto Grand Cru bean-to-bar šokolādi, izmantojot tikai augstākās kvalitātes kakao pupiņas, audzētas konkrētā vietā, reģionā. Tādējādi zīmola sortimentā šokolādes veidi atšķiras tieši pēc reģioniem, jo katra reģiona kakao pupiņām piemīt savas īpašās garšu nianses.

Šobrīd "Choco_lāde" piedāvā šokolādi no Ekvadoras, Indonēzijas, Gvatemalas, Venecuēlas un Ugandas reģioniem, ka arī piena šokolādi, gatavotu no organiskā kokospiena un balto šokolādi, ražotu no organiskā kakao sviesta no Ekvadoras.

2020. gada beigās uzsākta arī tā dēvētās dzeramās šokolādes ražošana. "Tā ir ļoti populāra ārzemēs savas dabīgās izcelsmes dēļ. No mūsu ierastā kakao tā atšķiras ar to, ka ir gatavota nevis no kakao pulvera, bet no kakao pupiņām, tādējādi saglabājot dabīgo kakao sviestu. Rezultātā, karstais dzēriens sanāk maigāks un vieglāks pēc struktūras. Šis produkts pēc savas būtības, līdzīgi citiem mūsu produktiem, arī ir jauns Latvijas tirgum. Visa mūsu šokolāde ir ražota, neizmantojot dzīvnieku izcelsmes produktus un to var baudīt arī vegāni. Būdami veselīga dzīvesstila piekritēji, mēs izmantojam organisko kokosriekstu ziedu cukuru rafinēta cukura vietā. Tā bija mūsu apzinīga izvēle vēl ilgi pirms tā brīža, kad tā kļuva par modīgu lietu," stāsta J.Bogdanova-Dudarenko.

Aizvadītajā gadā SIA Chocolette Confectionary apgrozījums sasniedzis 1,95 miljonus eiro, liecina iesniegtais uzņēmuma gada pārskats Lursoft.

Savukārt kompānijas zaudējumi sasniedza 50,9 tūkstošus eiro.

Kompānijas apmaksātais pamatkapitāls ir 3 miljoni eiro, bet darbības veids - kakao, šokolādes, konfekšu un citu cukuroto konditorejas izstrādājumu ražošana. Pērn uzņēmumā strādāja 36 darbinieki.

Vienīgā kompānijas valdes locekle ir Natalija Morozova.

DB rakstīja, ka pērnā gada rudenī uzņēmums atvēra 10 miljonus eiro vērtu šokolādes fabriku.

SIA Chocolette Confectionary jaunā šokolādes fabrikā Jelgavā ieguldījuši Eiropas investora finansējumu. SIA Chocolette Confectionary valdes locekle Anastasija Repina stāsta, ka ideja par šokolādes ražošanu viņai radusies jau pirms vairākiem gadiem. «Man ļoti garšo šokolāde, taču tas atstāja ietekmi uz svaru. Sāku sapņot par šokolādi, kuru var patērēt, nepārdzīvojot par sekām,» stāsta A. Repina. Ideja ilgstoši lolota, un pamazām ar to «saslimuši» arī draugi, kas līdzējuši realizēt šo ieceri.

Jelgavā šodien atklāj 10 miljonus eiro vērtu šokolādes fabriku; ražos šokolādi ar zemu kaloriju daudzumu

SIA Chocolette Confectionary jaunā šokolādes fabrikā Jelgavā ieguldījuši Eiropas investora finansējumu. SIA Chocolette Confectionary valdes locekle Anastasija Repina stāsta, ka ideja par šokolādes ražošanu viņai radusies jau pirms vairākiem gadiem. «Man ļoti garšo šokolāde, taču tas atstāja ietekmi uz svaru. Sāku sapņot par šokolādi, kuru var patērēt, nepārdzīvojot par sekām,» stāsta A. Repina. Ideja ilgstoši lolota, un pamazām ar to «saslimuši» arī draugi, kas līdzējuši realizēt šo ieceri.

Viņas līdzšinējā pieredze saistīta ar darbu mārketinga jomā vairākās starptautiskās kompānijās, tostarp Heineken, Natur Produkt. 2014. gadā noīrējuši telpas biznesa centrā, kur sākuši recepšu izstrādi un tā gada nogalē nonākuši līdz Red šokolādes receptei. Galvenais mērķis bija panākt zemāku kaloritāti. Vienlaikus sākuši meklēt investorus, kas palīdzētu realizēt šo ideju. Lai sāktu šokolādes ražošanu, sākotnēji iegādājušies miniatūras šokolādes ražošanas iekārtas no Šveices kompānijas Buhler, bet 2016. gada sākumā pieņemts lēmums par uzņēmuma dibināšanu, iekārtu pirkšanu un šokolādes rūpnīcas izveidi Jelgavā.

Šokolādes ražotājs Pobeda Confectionery Ventspils ražotnē ieguldavairāk nekā divus miljonus eiro jaunā ražošanas līnijā.

Otrdien jaunā līnija tiks oficiāli atklāta, līdz ar to kopējās līdz šim ieguldītās investīcijas ražotnē sasniegs vairāk nekā 10 miljonus eiro. Kā liecina uzņēmuma sniegtā informācija, jaunā līnija ļaus ražot šokolādes konfektes Bear Family un Axiome ar šokolādes un riekstu pildījumu un poraino šokolādi. Pēc jaunās līnijas palaišanas fabrikā varēs saražot līdz 10 tūkstošiem tonnu šokolādes gadā, un 25-30% no tā veidos tieši šokolādes konfektes.

Uzņēmumā stāsta, ka līdz jaunās līnijas atklāšanai šogad būtiski uzlaboti pārdošanas rādītāji. Proti, šā gada pirmajā ceturksnī, salīdzinot ar analogu laikaposmu pērn, realizācija pieaugusi par 169%. Sekmīgi apgūti jaunu valstu tirgi, to vidū ārpus ES, kur apgrozījums audzis piecas reizes. Uzņēmums savu produkciju eksportē uz Vāciju, ASV, Ungāriju, Sauda Arābiju, Kipru un citām valstīm. SIA Pobeda Confectionery direktoru padomes priekšsēdētāja Olga Muravjova stāsta, ka šobrīd Venspils fabrikā tiek ražots vairāk nekā 10 veidu šokolādes, ko kompānija realizē veikalos top!, Lats, Elvi, Vesko un Mego. Savukārt veikalos Rimi un Maxima kopš 2016. gada oktobra tiek rīkotas akcijas šo produktu realizēšanai. Šobrīd kompānijas tirgus daļa Krievijā un Eirāzijas valstīs ir aptuveni 4%, bet pārējās valstīs, ieskaitot Baltijas valstis, sākotnējā attīstības stadijā.

Šogad daudzu pasaulē plašāk izmantoto izejvielu cena ir atkāpusies no savas pagājušā gada virsotnes. Biržas cenu izmaiņu cipari sevišķi neiepriecinoši šoreiz izskatās šokolādes mīļotājiem. Tas tādēļ, ka kakao cena preču biržā kopš šā gada sākuma ir palēkusies jau par trešo daļu līdz augstākajam līmenim vismaz četros gadu desmitos. Turklāt ticams izskatās vēl tālāks šīs šokolādes ražošanā izmantotās pārtikas izejvielas cenas pieaugums.

Pieprasījums pēc šokolādes paliek spēcīgs. Savukārt kakao piedāvājums klibo, ko pastiprina sliktu laika apstākļu prognozes, lai iegūtu labu šīs izejvielas ražu Rietumāfrikā.

Aptuveni par ceturto daļu kopš gada sākuma palielinājusies vēl cukura cena. Arī cukurs ir ierasta šokolādes produktu sastāvdaļa. Tādēļ kopumā var mēģināt prognozēt, ka izveidojies labs pamats tam, lai vismaz šokolādes un daudzu citu saldumu cena saglabātos augsta.

Raža slikta, pieprasījums liels

Rietumāfrikas reģiona audzētāji ir atbildīgi par 70% no visa pasaules kakao pupiņu piedāvājuma. Pasaulē lielākā kakao pupiņu ieguvēja ir Kotdivuāra, aiz kuras šajā ziņā seko Gana. Vairāki izejvielu eksperti agrāk vērsuši uzmanību uz to, ka šajās valstīs ir novecojušas kakao pupiņu koku plantācijas, kas neesot pietiekamos apjomos atjaunotas. Tādējādi arī radušās grūtības laicīgi un pietiekamos apjomos kāpināt šīs izejvielas piedāvājumu.

"Orkla Latvija" 2021. gadā uzsākusi pakāpenisku pāreju uz atbildīgi iegūta kakao izmantošanu zīmola "Laima" produkcijas ražošanā, informē uzņēmums.

Šobrīd ar kakao, kas saņēmis "Rainforest Alliance" sertifikātu, tiek ražotas zīmola "Laima" šokolādes dražejas, kā arī konfektes "Rudzupuķe" un "Vētrasputns". Pavisam drīz ar atbildīgi iegūtu kakao tirgū būs pieejamas arī "Laimas" "Mad Milk" piena šokolādes tāfelītes, "Prozit" konfekšu kārbas, "Selgas" cepumi un sāļie zemesrieksti šokolādē, cepumu bumbas piena šokolādē un citi produkti, bet līdz 2024. gadam pakāpeniski viss "Laimas" un "Selgas" šokolādes saldumu sortiments. Kopumā šajā pilnveides projektā uzņēmums plāno investēt 600 000 eiro.

"Kakao ir galvenā šokolādes sastāvdaļa, tādēļ tā ieguves praksei, izcelsmei un kvalitātei ir būtiska nozīme. Kakao koku audzēšana ir iespējama tikai noteiktos apstākļos, tieši tādēļ lielākā daļa kakao koku aug tikai šaurā apvidū ap ekvatoru. Diemžēl šajos reģionos, kuros tiek īstenota kakao koku audzēšana, augļu novākšana un nodošana pārstrādei, iedzīvotāju ikdiena ir sarežģīta dažādu ekonomisko un sociālo apstākļu dēļ. Tieši tādēļ "Rainforest Alliance" ir izstrādājusi kakao sertifikācijas programmu, kas veicina ilgtspējīgāku kakao audzēšanu šajos reģionos. Kakao stratēģijas galvenās prioritātes ir pārliecība, dalīta atbildība, piegādes ķēdes pārredzamība, rentabilitāte un noturība. Līdz ar pievienošanos šai programmai mēs apliecinām mūsu apņemšanos strādāt arvien ilgtspējīgāk, lai palīdzētu uzlabot kakao audzētāju darba un dzīves apstākļus. "Rainforest Alliance" sertifikāta logo uz produkta iepakojuma norāda, ka uzņēmums iegulda atbildīga kakao audzēšanā, bet šokolādes cienītāji, iegādājoties produktus ar šo logo, to atbalsta," norāda "Orkla Latvija" komunikācijas vadītāja Lineta Mikša.

Pačukstēsim priekšā – jā, variants “dīvāns pie sienas” nebūt nav labākais un vienīgais. Iepazīstieties ar mēbeļu speciālistu padomiem un radiet jaunu noskaņojumu savā viesistabā!

Reti kurš no mums aicinās palīgā interjera dizaineru, lai atrastu vietu jaunam dīvānam. Gandrīz vienmēr jauni dīvāni nonāk tieši turpat, kur veci – pie sienas, tukšā istabas stūrī. Un tas nav slikts vai nepareizs variants – taču nav arī optimāls. Tiem, kam interjeru labiekārtošana ir profesija, dīvāni ir telpas mugurkauls, neatkarīgi no atrašanās vietas – un ap tiem apkārt veido pārējo interjeru. Tad kāpēc gan nesmelties idejas no profesionāļiem? Kopā ar dīvānu speciālistiem no “ID Mēbeles” mēbeļu veikala stāstām, kur dīvāni izskatās vislabāk!

Kā milzīga sniega bumba, kas kļūst aizvien brangāka, Latvijā top jaunas intelektuālās realitātes spēles.

Spēles «Izbēgt no istabas» (Escape room) ideja ir radusies no piedzīvojumu datorspēlēm, kur jāmeklē dažādi priekšmeti un jārisina mīklas, lai izkļūtu no noslēgtas telpas, atrisinātu kādu noslēpumu ierobežotā laikā.

2007. gadā pirmās spēles istabas tika atvērtas Japānā un Ķīnā, pēc tam šis izklaides veids kļuva populārs arī Amerikā un Eiropā. Kopumā pasaulē 2015. gada sākumā bija jau vairāk nekā 2800 šādu spēļu istabu. To skaits turpina pieaugt, un arī Latvijā, sekojot popularitātes vilnim, salīdzinoši nesen sāka parādīties pirmās šāda veida spēļu istabas. Pašlaik to skaits Rīgā ir sasniedzis ievērojamu skaitu – 50. Tādas ir arī Liepājā un Jelgavā, stāsta DB aptaujātie spēļu istabas izveidotāji. Katrs no tiem radījis vairākas spēļu istabas un tuvākos mēnešos, par spīti piedāvājuma pārbagātībai, plāno atvērt vēl jaunas intelektuālās rotaļu telpas. «Pirmās spēļu istabas Latvijā parādījās jau pirms pāris gadiem, taču tie bija atsevišķi mēģinājumi, kurus, iespējams, cilvēki līdz galam nesaprata. Īstais popularitātes vilnis sākās šī gada pavasarī. Par spīti tam, ka šobrīd piedāvājums ievērojami pārsniedz pieprasījumu, patērētāji labāk iepazīst šo produktu un tirgus turpina strauji augt,» stāsta spēļu istabas Xroom vadītāja Madara Skukovska.

Latvija kļūs par vienu no Eiropas valstīm, kur veikalu plauktos blakus tumšajai, piena un baltajai šokolādei parādīsies ceturtais šokolādes veids - «Ruby» jeb tumši sarkanā šokolāde, liecina medijiem sniegtā informācija.

Jaunās šokolādes pirmā partija ir ceļā uz Latviju un būs pieejama lielākajos mazumtirdzniecības tīklos šā gada maijā.Oficiāli šī būs pirmā reize, kad Latvijas patērētājiem būs iespēja iegādāties jauno «Ruby» šokolādi.

80 gadus pēc baltās šokolādes ražošanas uzsākšanas, Šveices šokolādes ražotāji «Barry Callebaut» ir radījuši jaunumu - «Ruby» šokolādi, kas izgatavota no Ruby kakao pupiņām. Jaunā recepte tika izstrādāta vairāk nekā desmit gadus un «KITKAT» ir pirmais zīmols pasaulē, kas piedāvā «Ruby» šokolādi.

Pirmoreiz pasaulē «KITKAT Chocolatory Sublime Ruby» šokolādes tāfelītes parādījās Japānas un Korejas tirgū šā gada janvārī.

Nākot klajā ar jauno «Ruby» šokolādi, «Nestlé» paziņojusi arī par ieceri modernizēt savu ražotni Hamburgā-Vandsbekā, Vācijā, ieguldot tajā 40 miljonus eiro. Šobrīd tā jau ir lielākā «Nestlé» šokolādes fabrika Eiropā un tur tiks ražota arī «KITKAT Ruby» šokolāde Eiropas tirgum.

Vācijas Federālā tiesa, kas ir valsts augstākā tiesa, ceturtdien lēmusi par labu šokolādes zīmolam "Ritter Sport", nosakot, ka tikai tā ražotās šokolādes drīkst būt kvadrāta formas.

Tiesa ar šo lēmumu noraidījusi divas Vācijas šokolādes zīmola "Milka" prasības atcelt šīs ekskluzīvās tiesības uz kvadrāta formas šokolāžu ražošanu, tādējādi izbeidzot desmit gadus ilgušo strīdu.

Tiesa savā lēmumā atsaucas uz "Ritter Sport" saukli "Quadratisch.Praktisch.Gut" (Kvadrātveida. Praktiska. Laba) un norāda, ka šokolādes forma ir daļa no mārketinga stratēģijas, kas saistīta ar šokolādes izcelsmi un tādējādi noteiktām kvalitātes gaidām.

Tiesneši arī secinājuši, ka šai formai nav īpašas mākslinieciskas vērtības un tā nerada cenas atšķirības.

Informācija "Ritter Sport" mājaslapā liecina, ka kvadrātveida dizains izveidots 1932.gadā pēc tam, kad uzņēmuma līdzdibinātāja Klāra Ritere nolēma, ka šokolādes tāfelītei jāspēj ietilpt ikvienā sporta jakā bez tās salaušanas.

Apmēram puse iedzīvotāju katrā no Baltijas valstīm neveic nekādas investīcijas. Savukārt, izvēloties, kur ieguldīt naudu, igauņi dod priekšroku nekustamajam īpašumam, latvieši – privātajiem pensiju fondiem, bet lietuvieši vienādi iegulda gan nekustamajā īpašumā, gan pensiju fondos, gan uzkrājošā apdrošināšanā, secināts SEB bankas veiktajā aptaujā.

Salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir vismazāk to iedzīvotāju, kuri vispār veic kādas investīcijas – 49% aptaujāto atzīmē, ka viņi kaut kur iegulda naudu. Lielākā daļa (24%) iegulda privātajos pensiju fondos. Otrajā vietā ir uzkrājošā apdrošināšana, ko izvēlas 16% respondentu, bet trešajā – nekustamais īpašums, ko izvēlas 11% aptaujāto.

No tiem Latvijas iedzīvotajiem, kuri veic investīcijas, 60% dara to reizi mēnesī. Gandrīz puse no viņiem ik mēnesi iegulda no 20 līdz 50 eiro, ap 20% – līdz 20 eiro un tikpat daudz – no 50 līdz 100 eiro. Pārējie var atļauties novirzīt investīcijām virs 100 eiro mēnesī.

Igaunijas iedzīvotāji ir visaktīvākie ieguldītāji – tur investēšanas pieredze ir 59% iedzīvotāju. Apmēram trešdaļa dod priekšroku nekustamajam īpašumam. Otrajā vietā ir privātie pensiju fondi, ko izvēlas 26% aptaujāto, bet trešajā – akcijas, kurās iegulda 18% respondentu.

Topošajā SIA Chocolette Confectionary šokolādes fabrikā Jelgavā līdz šā gada beigām ieguldītās investīcijas būs vairāk nekā 10 miljoni eiro, pastāstīja kompānijas biznesa attīstības direktors Guntars Dzērve.

«Prognozējoši līdz šī gada beigām Chocolette Confectionary ieguldītās investīcijas būs vairāk kā 10 miljoni eiro, summā iekļaujot produktu izstrādi un attīstību, ražošanas iekārtu iegādi un uzstādīšanu,» sacīja Dzērve.

Viņš teica, ka rūpnīcā plānots ražot šokolādi RED bez cukura ar pazeminātu enerģētisko vērtību, tādējādi iekarojot jaunu salduma kategorijas nišu. «Produkta izstrāde notikusi vairāku gadu garumā, strādājot pie savas unikālās receptes sadarbībā ar šokolādes meistariem no Francijas un Šveices, lai šokolādes garša būtu patīkama un maiga, un tāpēc tai ir ievērojami mazāk tauku un nemaz - cukura. Tieši cukura neesamība un zemais tauku sastāvs ir mūsu atbilde pasaulē pieaugošajam pieprasījumam pēc šokolādes ar pazeminātu enerģētisko vērtību, un šī ir niša, kurā specializēsimies,» pastāstīja Dzērve. Šokolādi plānots realizēt galvenokārt Baltijā, lielākajos Eiropas tirgos, kā arī Lielbritānijā, Skandināvijā, Āzijā un ASV.

Konditorejas un uzkodu ražotājs Orkla Confectionery & Snacks Latvija investējis vairāk nekā 100 000 eiro Latvijā mīlētākā saldumu zīmola Laima tumšās šokolādes segmenta attīstībā, radot vienota dizaina līniju tumšās un rūgtās šokolādes produktiem, informē uzņēmumā.

Līdz ar vienotu zīmola Laima tumšās un rūgtās šokolādes līnijas dizaina izveidi, jaunu vizuālo veidolu ir ieguvušas septiņas tumšās šokolādes sērijas tāfelītes, kā arī radītas divas jaunas tumšās šokolādes tāfelītes – ķiršu, mandeļu un ar kafijas kraukšķiem.

Pašlaik Laimas produktu portfelī ir teju 200 dažādi produkti, kas pieejami Latvijā un ārvalstīs. Produkcija tiek eksportēta uz 27 pasaules valstīm – ASV, Kanādu, Ķīnu, Izraēlu, Lielbritāniju, Īriju, Krieviju, Baltkrieviju, Azerbaidžānu, Kazahstānu, Turkmenistānu un citām.

Piena pārstrādes uzņēmums «Food Union» paplašinājis zīmola «Kārums» sortimentu ar jaunu produktu kategoriju, pirmo reizi radot jaunas formas biezpiena sieriņus ar pildījumu un beļģu šokolādes glazūru.

Investīciju apmērs, kas ieguldīts jaunumu izstrādē un palaišanā tirgū, tai skaitā jaunās ražošanas līnijas iegādē, ir gandrīz 625 tūkstoši eiro.

Kopumā uzņēmums ir radījis trīs jaunus «Kārums» biezpiena sieriņus – ar šokolādes gabaliņiem un ar sāļās karameles pildījumu tumšās beļģu šokolādes glazūrā, kā arī ar aveņu- granātābolu pildījumu baltās beļģu šokolādes glazūrā.

«Jaunie sieriņi ar beļģu šokolādes glazūru ir sākums vairākiem jauninājumiem kā biezpiena sieriņu kategorijā, tā arī citu pa ceļam baudāmo našķu segmentā, kurus plānojam ieviest līdz ar svaigo piena produktu Izcilības centra attīstību,» stāsta Ieva Ražinska, «Food Union» mārketinga direktore.

Meklējot inovatīvus risinājumus šokolādes pārstrādes jomā, starptautiskā kompānija Pobeda Confectionery radījusi vairākus jaunumus, kuru pamatā ir ideja par garšīgiem un veselīgiem desertiem, informē uzņēmumā.

«Šodien konditorejas izstrādājumiem ir pilnībā jāatbilst augstākajiem ražošanas standartiem, kā arī jāveicina patērētāju dzīves kvalitātes uzlabošanās. Tādēļ uzskatām, ka ir nepieciešams ne tikai ražot ļoti kvalitatīvus produktus, bet arī piešķirt tiem papildu labumus. Šādu produktu vidū ir arī 2019.gada sezonas jaunumi: šokolādes trifeles bez cukura ar stēviju un inulīnu, konfekšu un šokolādes līnija Amare ar karsēta piena, vārīta kondensētā piena un karameļu drupatu pildījumu, šokolādes līnija Single Origin Chocolate no vienas izcelsmes kakao pupiņām, kā arī mūsu īpašais lepnums – inovatīvas šokolādes līnija Charged ar funkcionālām piedevām, vitamīnu un minerālu premiksiem,» skaidro Pobeda Confectionery direktoru padomes loceklis Andrejs Muravjovs.

Attēls: Unsplash.com

Kafijas pupiņu pasaulē katrs reģions piedāvā unikālu garšas pieredzi. Šodien mēs dosimies ceļojumā uz diviem aizraujošiem galamērķiem – Zambiju un Panamu – lai atklātu to kafijas pupiņu noslēpumus un palīdzētu jums izvēlēties sev piemērotākās.

Galvenās atšķirības starp Zambijas un Panamas kafijas pupiņām:

Audzēšanas apstākļi

Šā gada rudenī Jelgavā darbu sāks šokolādes rūpnīca SIA Chocolette Confectionary, kas ražos saldumus ar pazeminātu kaloritāti

Konkurence Latvijas saldumu tirgū nepārtraukti saasinās – aktīvi darbojas ne tikai vietējie spēlētāji, bet arī ārvalstu ražotāji, tostarp Dienas Bizness rakstīja, ka pērn Ventspilī darbību sāka Krievijas uzņēmums Pobeda.

SIA Chocolette Confectionary īpašnieks – Kiprā reģistrētā kompānija Mediahold SBC Limited – Jelgavā ražoto šokolādi ar zīmolu RED pamatā plāno eksportēt. Galvenie ārvalstu noieta tirgi būs Baltijas valstis, Skandināvija un ASV. Šokolādes rūpnīca atradīsies NP Jelgavas biznesa parkā.

Trīs gadu laikā jaunā uzņēmuma darbinieku skaits varētu sasniegt 60 cilvēkus.

Pasaulē vadošais Šveices šokolādes un kakao ražotājs Barry Callebaut paziņojis par jaunu šokolādes veidu – Ruby (rubīns), liecina kompānijas paziņojums.

Patlaban pasaulē ir pieejamas trīs veidu šokolādes – tumšā, piena un baltā, no kurām pēdējā izgudrota pirms 80 gadiem.

Jaunais šokolādes veids tiek ražots no speciālām Ruby veida kakao pupiņām, tai ir spēcīga garša un sārta krāsa. Kakao pupiņām ir ogu garša, un krāsa tiek panākta dabiskā veidā. Šīs kakao pupiņas ražotājs ir ievācis dažādos pasaules reģionos, un tām ir specifiskas īpašības, kuras Barry Callebaut neatklāj, jo kompānija pie to izveides strādājusi daudzus gadus, sadarbojoties ar izpētes un attīstības centriem Francijā un Beļģijā. Tāpat uzņēmums ar neatkarīgu izpētes kompāniju palīdzību veicis plašu patērētāju vēlmju aptauju.

Jaunais šokolādes veids tikšot izmantots dažādās produktu kategorijās.

Neliela, taču intensīvi izmantota mājokļa telpa, kam jābūt gan funkcionālai un ergonomiskai, gan estētiski pievilcīgai. Bieži vien vēl svarīgāka par redzamo pusi ir vannas istabas remonta kvalitāte, piemēram, pareizi izveidota hidroizolācija, kas ļauj ilgtermiņā izvairīties no daudzām problēmām. Lasi un uzzini, kas jāņem vērā, lai remonts vannas istabā atbilstu visiem šiem kritērijiem!

Kad nepieciešams remonts vannas istabā?

Iemesli, kāpēc vannas istabā vajadzīgs veikt remontu, var būt dažādi – daļa no tiem ir saistīti ar konkrētu problēmu novēršanu vai telpas un santehnikas nolietojumu, savukārt citi vairāk saistīti ar interjera noformējumu. Krāsas un iekārtojuma nianses, kas pirms gadiem desmit šķita tīkamas, nu apnikušas un mudina vannas istabu pārveidot.

Funkcionāli vannas istabai jādarbojas nevainojami, tāpēc esošās vannas istabas iekārtas nolietojums vai arī problēmas ar hidroizolāciju var būt nopietns iemesls remonta veikšanai. Tāpat remontu nevajadzētu atlikt, ja vannas istabā parādījies pelējums, ko ar tīrīšanas līdzekļiem vien neuzveikt.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Investējot 200 tūkstošus eiro produktu izstrādē un 2 miljonus eiro jaunās ražošanas līnijās, Latvijas piena pārstrādes uzņēmums "Food Union" šosezon ir radījis 10 jaunus saldējuma veidus, informē uzņēmumā.

Jaunie saldējuma veidi izstrādāti un ražoti Latvijā primāri pašmāju tirgum, taču daļa jaunumu priecēs pircējus arī Lietuvā, Igaunijā un Norvēģijā un Dānijā.

"Food Union grupas Saldējuma kompetences centrs, kas atrodas Rīgā, Latvijā, uzņem apgriezienus. Šosezon mūsu Eiropas uzņēmumi laiž klajā vairāk nekā 100 jaunus produktus, no kuriem daļa ir izstrādāti šeit. Tāpat mēs audzējam ražošanas kapacitāti - šovasar Eiropas uzņēmumiem Lietuvā, Igaunijā, Norvēģijā, Dānijā un Rumānijā plānojam saražot saldējuma produkciju 2000 tonnu apmērā, kas ir aptuveni puse no tā, cik ražojam Latvijas tirgum. Un mēs plānojam šo apjomu pakāpeniski audzēt, vienlaikus stiprinot produktu izpētes un izstrādes kompetences," uzsver Normunds Staņēvičs, Food Union vadītājs Eiropā.

Trīs veidu šokolādes krēmi Magmum, kurus šogad tirgū laidis Saldus novada uzņēmums SIA Vajars, var iekarot jebkuras valsts tirgu, uzskata uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Rolands Mockevičs

Šā gada starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 šokolādes krēmi Magmum Šoko, Magmum Šoko dark un Magmum Šoko light izcīnīja bronzas medaļu iepakojuma konkursā. Jau drīzumā uzņēmums paredz noslēgt līgumu ar Latvijas un Lietuvas izplatītāju – uzņēmumu Osama distributors. Savukārt galvenā vēsts visiem klientiem par Šoko līnijas gardumiem ir – tie ir dabīgi produkti, kuru sastāvā nav e-vielu, emulgatoru, stabilizatoru un citu veselībai kaitīgu vielu.

Āķis – tehnoloģija

Jautāts, kas ir realizācijas termiņa – 12 mēneši – noslēpums, nelietojot konservantus, Rolands Mockevičs (Rolandas Mockevičius) uzsver, ka āķis ir tehnoloģija. Pavisam šokolādes krēmu ražošanai ar šādu uzglabāšanas termiņu izstrādātas astoņas tehnoloģijas. Veselu gadu ilguši ražošanas eksperimenti, pārbaudot, kurš no variantiem ir visveiksmīgākais katrā komponentu gadījumā.