Jaunākais izdevums

Energoresursu imports no Krievijas joprojām ir būtisks Eiropas enerģijas vajadzību apmierināšanai, paziņojis Vācijas kanclers Olafs Šolcs laikā, kad Ukrainu atbalstošās valstis apsver iespējas noteikt embargo Krievijas fosilajam kurināmajam.

"Pašlaik nevienā citā veidā nav iespējams nodrošināt energoresursu piegādes Eiropai siltuma ražošanai, transportam, elektrībai un rūpniecībai," paziņoja Šolcs.

Viņš norādīja, ka Krievijas energoresursi ir būtiski Eiropas ikdienai, tādēļ pret energoresursiem sankcijas nav vērstas.

"Tas bija apzināts lēmums ļaut Vācijas uzņēmumiem turpināt sadarbību ar Krieviju attiecībā uz enerģijas piegādēm," paskaidroja Vācijas kanclers.

Vienlaikus viņš uzsvēra, ka Vācijas un citu valstu noteiktās sankcijas Krieviju skārušas smagi.

Bažas, ka Krievijai piemēroto sankciju dēļ Vācija nespēs pietiekamā daudzumā nodrošināt energoresursus saviem uzņēmumiem un iedzīvotājiem, pamudinājušas vairākus Vācijas politiķus ierosināt valstij paļauties uz atomenerģiju ilgāk nekā plānots.

Bavārijas konservatīvais premjers Markuss Zēders pirmdien intervijā raidorganizācijai ZDF aicināja par vairākiem gadiem pagarināt Vācijas atomelektrostaciju (AES) slēgšanas termiņus.

Ierosinājums ir pretrunīgs, jo gan iepriekšējā, gan pašreizējā Vācijas valdība ir parakstījušas plānus līdz šī gada beigām slēgt visas Vācijas atomelektrostacijas.

"Es domāju, ka trīs līdz pieci gadi būtu labs pārejas posms šajā ārkārtas situācijā, lai ražotu lētu elektroenerģiju, kas tajā pašā laikā arī nekaitē klimatam," sacīja Zēders, kuram ir liela ietekme uz valsts politiskās skatuves.

Tai pat nedēļā, kad Krievija iebruka Ukrainā, Vācija apturēja gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu.

Vācijas Ekonomikas un klimata politikas ministrijas parlamentārais valsts sekretārs Mihaels Kelners intervijā ZDF norādīja, ka valdība skatās uz visām iespējām, lai sagatavotos nākamajai ziemai.

"Tomēr es nesaprotu, kā atomelektrostacijas varētu palīdzēt nākamajā ziemā, jo arī tām vajag degvielu, to tik vienkārši arī nevar dabūt," sacīja Kelners.

Visiem gadījumiem rezervē tiks paturētas ar oglēm darbināmas elektrostacijas, atklāja Kelners. Tai pat laikā zaļo politiķis norādīja, ka Vācija vēlas līdz 2030.gadam atteikties no oglēm, ja iespējams. Tāpēc "mums būtu masveidā jāpaātrina atjaunojamo energoresursu paplašināšana un ātrāk jāatsakās no oglēm", uzskata Kelners.

Vācijas ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Habeks šomēnes izteicās, ka AES mūžu pagarināšanai nav jēgas.

Vācijas valdības preses pārstāvis pirmdien paziņoja, ka valdība plāno mazināt atkarību no Krievijas energoresursiem, bet tas prasīs gadus vai pat desmitgades, un to nav viegli panākt īsā laikā.

Runājot par strauji augošām apkures un benzīna cenām, Zēders pieprasīja pēc iespējas ātrāk noraut bremzes enerģijas cenām.

"Tāpēc PVN [pievienotās vērtības nodoklis] ir jāsamazina tik daudz, cik iespējams, un, iespējams, pat jāsamazina līdz nullei ar Eiropas Savienības apstiprinājumu," uzskata Zēders.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu.

Šolcs pavēstīja, ka lūdzis Vācijas regulatoru apturēt gāzesvada izskatīšanas procesu.

"Tas izklausās tehniski, taču tas ir nepieciešamais administratīvais solis, lai gāzesvadu nevarētu sertificēt un bez šīs sertifikācijas "Nord Stream 2" nevar sākt darbu," sacīja Šolcs.

"Ir vēl citas sankcijas, ko mēs varam ieviest, ja notiks citas darbības, bet šobrīd runa ir par to, lai darītu kaut ko konkrētu," kanclers sacīja žurnālistiem.

Viņš arī mudināja turpināt sarunas Rietumu un Krievijas starpā.

Diplomātijas turpināšana ir "svarīga, lai novērstu tālāku eskalāciju un tādējādi arī katastrofu", sacīja Šolcs.

"Tas ir mūsu diplomātisko pūliņu mērķis," viņš uzsvēra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centienos ierobežot koronavīrusa omikrona paveida izplatību Vācija nākamo nedēļu laikā noteiks ierobežojumus attiecībā uz privātu pulcēšanos un slēgs klubus, bet lieli publiski pasākumi notiks bez skatītāju klātbūtnes, pavēstīja kanclers Olafs Šolcs.

Par pasākumiem zemju un federālās valdības vienojās sanāksmē otrdien, un tie stāsies spēkā ne vēlāk kā 28.decembrī.

Vienkopus privātos pasākumos varēs sanākt ne vairāk kā desmit cilvēki, neieskaitot par 14 gadiem jaunākus bērnus, un tas attieksies arī uz vakcinētajiem un pārslimojušajiem.

Vīrusa jaunā paveida dēļ Vācijai jārēķinās ar Covid-19 gadījumu jaunu vilni, sacīja Šolcs.

"Tā nebeigsies tik drīz, kā mēs cerējām," izsakoties par pandēmiju, norādīja kanclers.

"Es īsi pirms Ziemassvētku brīvdienām labprātāk jums sniegtu pozitīvākas ziņas," pēc sanāksmes žurnālistiem sacīja Šolcs. "Mēs visi esam trausli un noguruši. Bet tas nepalīdz. Mums atkal ir jābūt kopā un daudzos gadījumos jāievēro distance."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs ceturtdien paziņoja, ka noraida paātrinātu Ukrainas iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) procedūru.

Šolcs to pateica žurnālistiem pirms ES samita Parīzes piepilsētā Versaļā.

"Ir ļoti svarīgi, lai mēs turpinātu nodarboties ar to, ko mēs tiešām esam nolēmuši pagātnē," sacīja Šolcs.

Kanclers atsaucās uz asociācijas līgumu, kuru ES un Ukraina noslēdza 2017.gadā un kas paredz padziļināt politiskos un ekonomiskos sakarus. "Tas ir kurss, kuram mums vajag sekot," sacīja Šolcs.

Vācijas līderis deva mājienu, ka 27 ES dalībvalstīm jau ir grūti panākt vienbalsīgus ES lēmumus tādos jautājumos kā ārpolitika, ekonomiskā un finanšu politika. Viņš sacīja, ka ES jāturpina attīstīties perspektīvā, "kad ir runa par lēmumu pieņemšanu, kas padara iespējamus vairākuma lēmumus".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācijas kanclers noraida Krievijas prasību par gāzi maksāt rubļos

LETA--UKRINFORM, 25.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir noraidījis Krievijas prasību maksāt par Krievijas gāzi rubļos un uzsvēris, ka vairums līgumu paredz samaksu eiro vai ASV dolāros.

Šolcs to paziņoja žurnālistiem pēc Lielā septiņnieka (G7) samita Briselē, vēsta izdevums "Politico".

"Mēs pētījām šo jautājumu (..) Nupat noskaidrojām, ka ir fiksēti kontrakti, kuros ir norādīta valūta, kādā tiek veikti maksājumi. Un lielākoties tur ir norādīts eiro vai ASV dolārs," atzīmēja kanclers.

Papildināta - Krievija samaksu par gāzes piegādēm Eiropai pieņems tikai rubļos 

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām...

Viņš arī uzsvēra, ka G7 vienojās "saglabāt sankcijas [pret Krieviju] tik lielā mērā, cik tas nepieciešams, un sekot to efektivitātei". "Mēs reaģēsim ar tālākām sankcijām, ja tas būs nepieciešams," piebilda Šolcs.

Polijas valsts enerģētikas kompānija "PGNiG" ceturtdien paziņoja, ka nemaksās par Krievijas gāzi rubļos. PGNiG vadītājs Pavels Majevskis paskaidroja, ka līgumā ar "Gazprom" ir paredzēti maksāšanas līdzekļi, un tas neparedz, ka "viena puse to var mainīt pēc savas iegribas".

Lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos paaugstinās gāzes cenu 

Krievijas prezidenta Vladimira Putina lēmums maksu par gāzes piegādēm pieņemt tikai rubļos...

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņoja, ka Krievija par gāzes piegādēm "nedraudzīgām valstīm", tostarp visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, maksājumus pieņems tikai rubļos. Lēmums saistīts ar starptautiskajām sankcijām, kuras noteiktas Krievijai saistībā ar tās mēnesi ilgušo iebrukumu Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs ceturtdien paziņoja, ka Vācija uz laiku samazinās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi gāzei, lai palīdzētu patērētājiem, kuriem gaidāmi lielāki rēķini par enerģijas patēriņu.

Šolcs norādīja, ka lēmums samazināt PVN likmi no 19% šobrīd līdz 7% paredzēts, lai kompensētu valdības iecerēto gāzes nodevu, kas mājsaimniecībām izmaksās vairākus simtus eiro.

"Samazinātā PVN likme tiks piemērota tik ilgi, kamēr spēkā būs gāzes nodeva, proti, līdz 2024.gada 31.martam," sacīja Šolcs. "Tādējādi mēs piedāvājam gāzes patērētājiem atvieglojumu, kas ir ievērojami lielāks par papildu slogu, ko radīs nodeva."

Vācija pirmdien paziņoja, ka patērētājiem par gāzi tiks piemērota valsts nodeva, kas veidos 2,4 centus par kilovatstundu.

Šīs nodevas mērķis ir palīdzēt Vācijas gāzes importētājiem, kuriem nākas pirkt dārgāku gāzi no piegādātājiem ārpus Krievijas un kas cieš vērienīgus zaudējumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ziemeļvalstīm nav vienota viedokļa par tūristu vīzu neizsniegšanu Krievijas pilsoņiem

LETA--DPA, 16.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piecu Ziemeļvalstu premjerministri pirmdien tikšanās laikā Oslo pārrunāja ierosinājumu pārtraukt izsniegt tūristu vīzas Krievijas pilsoņiem, tomēr viņiem nebija vienotas nostājas šajā jautājumā.

Somijas premjerministre Sanna Marina, kas jau iepriekš iestājusies par to, lai Krievijas pilsoņiem netiktu izsniegtas tūristu vīzas, uzsvēra, ka laikā, kad Krievijas karaspēks nogalina cilvēkus Ukrainā, Krievijas pilsoņiem nebūtu kā tūristiem jādodas uz Eiropas valstīm, jo daudzi no viņiem atbalsta karu.

"Krievijas pilsoņi nesāka šo karu, bet tajā pašā laikā mums jāsaprot, ka viņi atbalsta šo karu," pēc premjeru tikšanās žurnālistiem teica Somijas valdības vadītāja.

"Nedomāju, ka ir pareizi, ka Krievijas pilsoņi var ierasties Eiropas Savienībā un Šengenas zonā un apskatīt ievērojamākās vietas, kamēr Krievija nogalina cilvēkus Ukrainā," uzsvēra Marina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclers Olafs Šolcs kā pašreizējais G7 valstu grupas prezidents ielūdzis pasaules septiņu lielāko ekonomiku līderus tikties, lai paralēli Eiropas Savienības (ES) un NATO samitiem pārrunātu Krievijas iebrukumu Ukrainā, piektdien paziņoja viņa birojs.

24.martā Briselē gaidāmajās sarunās galvenā uzmanība tiks pievērsta "jo īpaši situācijai Ukrainā", un sarunas tiks iekļauts iepriekš plānotajā G7 sarunu grafikā, žurnālistiem teica Vācijas valdības preses pārstāve Kristiane Hofmana.

Vācija šogad ir "Lielā septiņnieka" prezidējošā valsts. Grupā vēl ir Lielbritānija, Kanāda, Francija, Itālija, Japāna un ASV.

Šolcs apmeklēs ceturtdien gaidāmo NATO samitu Briselē, kur, kā pauda Hofmana, "galvenais temats būs Krievijas uzbrukums Ukrainai un tā ietekme uz aliansi". Tāpat NATO līderi plāno runāt par veidiem, kā stiprināt alianses aizsardzības spējas.

ES samitā plānots apstiprināt jauno stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt 27 valstu bloka militāro autonomiju. ES līderi plāno runāt arī par enerģijas cenām un piegāžu drošumu pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, klāstīja Vācijas valdības pārstāve.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Saules baterijas, granulas vai malka – kas izdevīgāk un dabai draudzīgāk?

Edgars Čerkovskis, Ekonomikas un kultūras augstskolas studiju programmas “Aprites ekonomika un sociālā uzņēmējdarbība” direktors, 18.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Runājot par piemērotākajiem siltumenerģijas veidiem, svarīgi nodalīt valsts pārvaldītos enerģijas resursus un mājsaimniecības. Tas, kas piemērots valsts līmenī, ne vienmēr derēs mājsaimniecībām un otrādāk, turklāt, nepastāv arī viens siltumenerģijas veids, kas būs izdevīgākais pilnīgi visām mājsaimniecībām.

Izvēloties sev piemērotāko, jāņem vērā dažādi faktori, ne tikai lietošanas izmaksas, bet arī uzstādīšanas izmaksas, apkope, mājokļa lielums, cik cilvēki dzīvo tajā u.tml. Turklāt, milzīga nozīme ir arī mājokļa energoefektivitātei – ja nebūs padomāts par to, arī ekonomiskākais un dabai draudzīgākais siltumenerģijas veids nenesīs cerētos rezultātus.

Enerģētika vienmēr ir bijis svarīgs jautājums, tomēr pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā, tas kļuvis īpaši aktuāls. Energoresursi iedalās atjaunojamos un neatjaunojamos – raugoties visas Eiropas kontekstā, jāatzīmē, ka šobrīd sadalījums ir 20% (atjaunojamie) un 80% (neatjaunojamie)1. Eiropā un Latvijā situācija ir labāka nekā pasaulē un līdz 2050. gadam plānots panākt, ka Eiropa kļūs par klimatneitrālu kontinentu, nodrošinot tīru un drošu enerģiju par pieņemamu cenu2.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons, 02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu sūtņi trešdien plāno lemt par jaunām sankcijām pret Krieviju saistībā ar tās sākto karu Ukrainā un pastrādātajiem kara noziegumiem, atsaucoties uz anonīmiem avotiem diplomātiskajās aprindās, vēstīja izdevums "Financial Times".

Avoti atklājuši, ka vairākas valstis piedāvājušas sankcijas vērst gan pret atsevišķām personām, gan arī noteikt Krievijas preču eksporta embargo.

Tiek piedāvāti papildu ierobežojumi un embargo Krievijas energoresursu, piemēram, ogļu, naftas un gāzes ievešanai ES, kā arī aizliegums Krievijas izmantotiem kuģiem ienākt ES ostās.

"Financial Times" atgādina, ka iepriekš pret embargo Krievijas energoresursiem iebilda "dažas lielas Eiropas ekonomikas", tomēr tagad "arvien skaļāki kļūst aicinājumi noteikt sankcijas pret Krievijas energoresursu eksportu, no kuriem zināmā mērā ES ir atkarīga".

Publiski "sankciju pret Krieviju pastiprināšanu un vēl lielāka atbalsta sniegšanu Ukrainas aizsardzībai" solījusi Vācijas ārlietu ministrs Annalēna Bērboka, un viņas Francijas kolēģis Žans Īvs Ledriāns aicināja pret Maskavu izdarīt "visspēcīgāko iespējamo starptautisko ekonomisko spiedienu".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā ekonomikas izaugsmē

LETA, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sankcijas pret Krieviju varētu atsaukties augstākā inflācijā un lēnākā Latvijas ekonomikas izaugsmē, taču tam nevajadzētu atturēt no sankciju ieviešanas, pauda banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš sacīja, ka situācija Ukrainā ir ļoti mainīga un ir iespējami dažādi situācijas attīstības scenāriji.

"Ja runa ir tikai par pašreizējām sankcijām finanšu sektorā, tad jūtamai ietekmei uz Latvijas ekonomikas rādītajiem nevajadzētu būt. Arī energoresursu cenas pēdējos nedēļu laikā pagaidām nav būtiski mainījušās. Tomēr dabasgāzes, naftas un elektrības cenas joprojām ir augstas, un šobrīd valsts tērē aptuveni 60 miljonus eiro mēnesī, kompensējot izmaksu kāpumu mājsaimniecībām un uzņēmumiem," pauda Āboliņš.

Viņš arī norādīja - ja dabasgāzes cenas saglabāsies esošajā līmenī līdz vasarai un par šādu cenu tiks iegādāta dabasgāze nākamajai apkures sezona, apkures tarifi rudenī Latvijā vēl būtiski kāps un energoresursu importam gadā tērēsim par 1-1,5 miljardiem eiro vairāk nekā iepriekšējos gados.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs nodrošinājumu Baltijā

Db.lv, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas elektrības importa pārtraukšana neietekmēs elektroapgādes nodrošinājumu Baltijā, informē AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) Komunikācijas daļas vadītāja Elīna Grīvāne.

Kā ziņots, no svētdienas pārtraukts elektroenerģijas imports no Krievijas uz Baltijas valstīm un Somiju. Kā norāda AST, tirdzniecība ir apstājusies uz Krievijas-Latvijas, Kaļiņingradas-Lietuvas un Krievijas-Somijas robežām, caur kurām līdz šim notika Krievijas elektroenerģijas komerciālais imports.

"Tas nozīmē, ka Krievijas elektroenerģija vairs nenonāk ne tikai Baltijas valstīs, bet arī visā vienotajā Eiropas elektroenerģijas tirgū. Krievijas elektroenerģijas importa pārtraukšana nav ietekmējusi Baltijas energosistēmas paralēlo sinhrono darbu ar Krievijas energosistēmu - Baltijas energosistēmas joprojām tehniski ir savienotas ar Krievijas energosistēmu", skaidro AST valdes loceklis Gatis Junghāns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Naftas cenas aug bažās par iespējamu ASV aizliegumu importēt Krievijas naftu

LETA--AFP, 08.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās pirmdien kritās, bet naftas cenas pieauga pēc ziņām, ka ASV varētu aizliegt Krievijas jēlnaftas importu tās iebrukuma Ukrainā dēļ.

Volstrītas galvenie indeksi kritās par 2,4-3,6%.

"Šķiet, ka fundamentāla pārmaiņa Krievijas iebrukuma Ukrainā dēļ ir tāda, ka inflācijas spiediens paliks paaugstināts daudz ilgāk, nekā bija gaidāms, un ekonomikā sāksies recesija kaut kad nākamo 24 mēnešu laikā," atzīmēja OANDA analītiķis Edvards Moja.

"Šķiet, ka mēs varētu pāriet uz nākamo stadiju, kad valstis pieņemtu noteikumus nepirkt naftu un citas preces no Krievijas, kas savukārt samazinātu tās finansējumu karam," sacīja "AJ Bell" investīciju direktors Rass Moulds.

ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens svētdien paziņoja, ka Baltais nams un sabiedrotie risina sarunas par naftas importa no Krievijas aizliegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas produktus no Krievijas 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums

LETA, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Investējot miljonu eiro, CITRO paplašina veikalu tīklu Rīgā

Db.lv, 18.03.2022

Imants Kelmers, "CITRO" zīmola pārstāvis, SIA "Latvian Retail Management" valdes priekšsēdētājs.

Foto: publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vietējais Latvijas uzņēmumu mazumtirdzniecības veikalu tīkls "CITRO" paplašina veikalu tīklu Rīgā, atverot jaunāko "CITRO" veikalu Āgenskalnā. Kopumā, ieguldot 1 miljonu eiro zīmola koncepta - "Svaigums ikdienai!" attīstīšanā, līdz gada beigām plānots atvērt vairākus "CITRO" zīmola veikalus Rīgā.

Jaunatvērtais "CITRO" veikals Āgenskalnā ir trešais "CITRO" zīmola veikals Rīgā, bet jau aprīlī plānots atvērt nākamo "CITRO" veikalu Ziepniekkalnā un līdz gada beigām plānots atvērt vēl vairākus jaunus "CITRO" veikalus Rīgā, tādejādi nostiprinot zīmola pozīcijas galvaspilsētā.

"Mazumtirdzniecības zīmols "CITRO" mērķtiecīgi turpina zīmola attīstību un tirdzniecības tīkla pārklājuma paplašināšanu, attīstot darbību arī galvaspilsētā Rīgā. Šogad plānots pakāpeniski atvērt vairākus veikalus galvaspilsētā, tādējādi nostiprinot "CITRO" zīmola klātbūtni Rīgā. Līdz ar to "CITRO" veikalu tīkla attīstību un modernizāciju plānojam atbilstoši jaunākajām mazumtirdzniecības tendencēm, lai pircējiem nodrošinātu patīkamu vidi, ērtu iepirkšanos un daudzveidīgu preču sortimentu, tostarp plašu vietējo ražotāju piedāvājumu," norāda Imants Kelmers, "CITRO" zīmola pārstāvis, SIA "Latvian Retail Management" valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas krītas, bet naftas cenas pieaug Ukrainas krīzes apstākļos

LETA--AFP, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien pārsvarā kritās pēc tam, kad ASV noteica jaunas sankcijas pret Krieviju par agresiju pret Ukrainu, bet naftas cenu pieagumu ierobežoja prognozes, ka šie pasākumi neietekmēs Krievijas jēlnaftas ieguvi.

ASV prezidents Džo Baidens savā runā Baltajā namā paziņoja, ka Kremļa lēmums atzīt okupēto Donbasa teritoriju ''neatkarību" uzskatāms par uzbrukuma sākumu Ukrainai, uz ko Vašingtona reaģēs ar pirmo sankciju paketi. Sankcijas tiks vērstas pret Krievijas valsts parādu, Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem, pret valstij piederošo investīciju banku VEB.RF un "armijas banku".

Visi trīs galvenie ASV biržu indeksi kritās par vismaz 1%, Frankfurtes un Parīzes biržu indeksiem bija neliels kritums, bet Londonas biržas indekss nedaudz pieauga.

Vācijas kanclers Olafs Šolcs otrdien paziņoja, ka viņš aptur gāzesvada "Nord Stream 2" sertifikācijas procesu, reaģējot uz Donbasa "republiku" atzīšanu. Viņš arī norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) vienosies par "spēcīgu un masīvu" sankciju noteikšanu Krievijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretrunīgi vērtētais gāzesvads "Nord Stream 2", kura sertifikācijas process ticis apturēts saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, ir miris, otrdien paziņoja ASV valsts sekretāra vietniece politiskajos jautājumos Viktorija Nulanda.

"Manuprāt, "Nord Stream 2" tagad ir miris," ASV likumdevējiem sacīja Nulanda. "Tas ir metāla gabals jūras dzelmē, un nedomāju, ka tas tiks atdzīvināts."

Šādi komentāri izskanējuši tajā pašā dienā, kad ASV prezidents Džo Baidens paziņoja, ka Savienotās Valstis, reaģējot uz Krievijas agresīvo karu pret Ukrainu, aizliedz Krievijas naftas importu.

Nulanda piebilda, ka Krieviju sagaida arī papildu sankcijas no G7, Eiropas Savienības un citām valstīm visā pasaulē, ja Krievijas prezidents Vladimirs Putins neapturēs šo karadarbību.

"Mēs arī strādājam ar mūsu sabiedrotajiem un partneriem, lai ierobežotu globālo enerģijas piegāžu traucējumus un liegtu Krievijai iespēju tās enerģijas eksportu izmantot kā ieroci.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Kara un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk

LETA, 08.03.2023

Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas izraisītā kara Ukrainā un tā seku dēļ Latvijas ekonomika ir augusi uz pusi lēnāk, nekā varēja prognozēt kara priekšvakarā, bet preču un pakalpojumu cenas ir par aptuveni piektdaļu augstākas.

Tā 8.martā Latvijas Bankas ekspertu sarunā "Gads kara ēnā: ko tas maksājis Latvijas ekonomikai?" sacīja Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Pētniecības daļas vadītājs Kārlis Vilerts.

"Karš ir galvenais iemesls, kāpēc Latvijas iedzīvotāji pieredz desmitgadēm neredzēti strauju cenu pieaugumu un kāpēc ekonomika stagnē. Protams, ne viss cenu pieaugums un ekonomikas bremzēšanās ir tiešs kara rezultāts, bet lauvas tiesa gan," teica Vilerts.

Viņš skaidroja, ka iemeslu, kāpēc Krievijas iebrukums Ukrainā nav gājis secen Latvijas ekonomikai, ir visai daudz. Trīs potenciāli svarīgākie ir tirdzniecības apsīkšana ar Krieviju un tās sabiedroto Baltkrieviju, energoresursu un citu izejvielu cenu sadārdzināšanās un zemāka reģiona pievilcība uzņēmēju acīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi piektdienas rītā panāca vienošanos par "ceļa karti" ar mērķi dažu nedēļu laikā ieviest pasākumus Eiropas patērētāju pasargāšanai no augošām enerģijas cenām.

Vienošanās tika panākta pēc 11 stundas ilgām diskusijām par plašiem priekšlikumiem enerģijas rēķinu samazināšanai laikā, kad karš Ukrainā ir ievērojami paaugstinājis gāzes cenas.

Tuvojoties ziemai, 27 ES dalībvalstis mēnešiem ilgi ir diskutējušas, kā labāk risināt strauji augošo apkures cenu problēmu mājsaimniecībām un uzņēmumiem.

Lai gan samita paziņojumā ir publiski pausta vienotība, ir skaidrs, ka gaidāmās sarunas vēl arvien būs grūtas. Viens solis šajā virzienā būs ES valstu enerģētikas ministru sanāksme Luksemburgā nākamnedēļ.

Samitā panāktā vienošanās nozīmē "stingru ceļa karti, lai turpinātu strādāt pie enerģijas cenu temata", mediju konferencē paziņoja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz Valsts drošības dienesta (VDD) konstatētiem riskiem Latvijas nacionālajai drošībai, iekšlietu ministrs Māris Kučinskis (AS) trīs uzņēmuma SIA "Pobeda Confectionery" īpašniekus ir iekļāvis to ārzemnieku sarakstā, kuriem ieceļošana Latvijā ir aizliegta, informē VDD.

Martā VDD sāka pārbaudi saistībā ar aizdomām par Latvijā reģistrētā uzņēmuma "Pobeda Confectionery" iespējamu iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas bruņotajiem spēkiem.

Dienesta rīcībā bija nonākusi informācija, ka Krievijā bāzētā saldumu ražotne "Pobeda", iespējams, ir ziedojusi lielu apjomu produkcijas Krievijas bruņotajiem spēkiem, kuri veic kara noziegumus, noziegumus pret mieru un noziegumus pret cilvēci Ukrainā.

Latvijā kopš 2014.gada ir reģistrēts ar Krievijas saldumu ražotni saistīts uzņēmums "Pobeda Confectionery", kas arī ražo un tirgo "Pobeda" zīmola produkciju. Pārbaudes gaitā VDD atbilstoši savai kompetencei vērtēja Latvijā reģistrētā uzņēmuma, tā īpašnieku un patieso labuma guvēju iespējamo iesaisti atbalsta sniegšanā Krievijas armijai.

Komentāri

Pievienot komentāru