Somijas elektroenerģijas patērētāji decembrī no tirgotājiem saņēmuši instrukcijas, kā rīkoties elektrības pārrāvumu gadījumā; Latvijā izsūtīt šāda veida ziņojumus pagaidām nav plānots.
Vēstulēs, kas izplatītas Tamperes pilsētā, teikts, ka šajā ziemā konkrētais reģions krīzes situācijā varētu saskarties ar pārrāvumiem, kas ilgtu līdz divām stundām. Tajā pašā laikā paziņojumā norādīts, ka šis scenārijs gan varētu tikt īstenots tikai kritiska enerģijas jaudu trūkuma gadījumā. Instrukcijā apkopoti dažādi padomi, kā rīkoties, ja piedzīvots elektrības pārrāvums un kā šādai situācijai vislabāk sagatavoties, tajā skaitā ieteikts izslēgt elektroierīces, nelietot silto ūdeni, ja mājā ir centralizētā apkure, kā arī laikus nodrošināties ar pārnēsājamajām uzlādes ierīcēm, svecēm, atbilstošiem pārtikas krājumiem, degvielu un skaidru naudu.
Ar iespējamās krīzes situācijas plānu savus klientus iepazīstinājušas arī atsevišķas Tamperes izglītības iestādes, norādot, ka skolas un bērnudārzi jau laikus ir iegādājušies rezerves barošanas avotus, lai nodrošinātu nepārtrauktu telekomunikāciju tehnoloģiju darbību saziņai ar vecākiem, ar baterijām darbināmus radio, lukturīšus un citas lietas. Informatīvos ziņojumus par to, kā rīkoties elektroenerģijas pārrāvumu gadījumā, namos izvietojuši arī māju īpašnieki.
AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) valdes loceklis Gatis Junghāns norāda, ka Latvijā šāda tipa informatīvie ziņojumi elektroenerģijas patērētājiem, sadarbojoties ar elektroenerģijas tirgotājiem, pagaidām izsūtīti netiek, jo jaudu nepietiekamības iespēja ir neliela. To apstiprina arī paši tirgotāji, norādot, ka no AST nav saņēmuši nekādu informāciju, kas varētu liecināt, ka Latvija šajā ziemā varētu saskarties ar elektrības pārrāvumiem.
Raksturojot situāciju kopumā, AST valdes loceklis gan nenoliedz, ka nelabvēlīgu apstākļu sakritības gadījumā jaudu pietiekamība reģionālā līmenī var būt problemātiska. “Gadījumā, ja Latvijas valsts teritorijā un arī kaimiņu valstu elektroenerģijas sistēmās nebūs pieejams nepieciešamais jaudas un elektroenerģijas apjoms, lai segtu Latvijas elektroenerģijas sistēmas patēriņu, sistēmu operatori var būt spiesti noteikt īslaicīgus elektroenerģijas patēriņa ierobežojumus augsta pieprasījuma stundās, lai sabalansētu elektroenerģijas patēriņu un ģenerāciju Latvijas elektroenerģijas sistēmā un nepieļautu sistēmas avāriju. AST darīs visu iespējamo, lai izvairītos no elektroenerģijas sistēmas patērētāju atslēgšanas, bet, esošajā saspringtajā enerģētikas situācijā, nevar apgalvot, ka būs iespējams jaudu pietiekamību nodrošināt par 100%,” atzīmē G.Junghāns.
Vidējais elektroenerģijas pieprasījums vidēji aukstas un aukstas ziemas pīķa stundās (ekrānuzņēmums no Baltijas jūras operatoru ziņojuma).
Viņš stāsta, ka šobrīd AST ir publicējis jaudas pietiekamības ziņojumus trīs līmeņos - nacionālajā, reģionālajā un Eiropas. “Saskaņā ar aprēķiniem, Latvija ir salīdzinoši labā situācijā ar 10 līdz 17% jaudas rezervēm aukstā un vidēji aukstā ziemā, Somijā šis rādītājs savukārt ir zemāks - mīnus 8%,” teic G.Junghāns, apstiprinot, ka šī gada decembrī arī Latvijā tika piedzīvots pirmais saspringtais mirklis, par ko AST informēja arī iedzīvotājus, aicinot maksimāli samazināt elektrības patēriņu.
“Latvijas mediji, īpaši radio, šajās dienās palīdzēja paziņojumam nonākt līdz iedzīvotāju ausīm. Paredzam, ka līdzīgi aicinājumi varētu atkārtoties. Ja iedzīvotāji spēs samazināt patēriņu saspringtajās pīķa stundās, tas ļaus izvairīties no patērētāju īslaicīgas atslēgšanas,” teic G.Junghāns.
Enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš gan uzskata, ka situācija Somijā un Baltijas valstīs būtiski neatšķiras - ja krīze iestāsies, visas valstis būs līdzīgās pozīcijās. "Labāk gatavoties pirms sniegs uzkrīt uz galvas. Visticamāk, šie padomi, ko elektroenerģijas tirgotāji Somijā nosūtījuši saviem klientiem, nāk no "Fingrid", kas Somijā pilda tādu pašu funkciju kā AST Latvijā. Ja viņi šādu paziņojumu izplatīšanu uzskata par nepieciešamu, to darīt ir viņu likumīgais pienākums. Man personīgi šie Somijas tirgotāju ieteikumi un atsauce uz "Fingrid" ir pilnīgi saprotama, jo šobrīd situācija pasaulē ir tik nestabila, ka elektrības sistēmā var notikt jebkas. Sevišķi, ja pārvades līnijas ir ļoti noslogotas vai sistēmā ir lielas ģenerācijas vienības, piemēram Somijā tie ir kodolbloki, bet Baltijā - gāzes bloki, kā TEC-2," skaidro J.Ozoliņš.
Krists Mertens, Enefit valdes priekšsēdētājs savukārt domā, ka šobrīd Latvijas iedzīvotājiem nav pamata satraukties par elektroenerģijas pārrāvumiem. “Teorētiski tas ir iespējams, ja iedarbojas kāds no diviem riska faktoriem. Pirmais, ja iestātos ilgstošs aukstums un kāptu dabasgāzes patēriņš, strauji tukšojot krājumus. Otrais, ja Latvija tiktu atvienota no BRELL sistēmas jeb kopējā elektrotīkla ar Krieviju. Ņemot vērā esošo situāciju un tuvāko mēnešu laikapstākļu prognozes, nav pamata domāt, ka kāds no šiem scenārijiem varētu īstenosies,” teic K.Mertens, norādot, ka Enefit savus klientus gan Latvijā, gan pārējās Baltijas valstīs ir informējusi par iespējamiem elektroenerģijas pārtraukuma riskiem šoziem, tomēr masveida sabiedrības informēšanu uzņēmums uzskata par valstiska līmeņa uzdevumu. “Mēs, kā komersanti, varam informēt tikai atsevišķu sabiedrības daļu, kas ir mūsu klienti. Aktīvai rīcībai būtu jānāk no Ekonomikas ministrijas, kas ir atbildīgā nozares ministrija, lai šos jautājumus komunicētu plašākai sabiedrībai,” domā K.Mertens.
Arī AS "Sadales tīkls" (ST) norāda, ka situācija šobrīd ir stabila iedzīvotājus un aicina iedzīvotājus sekot līdzi AST paziņojumiem. "Ar izaicinājumiem saskārāmies pirms pāris nedēļām, taču tagad viss ir normalizējies," teic Sandis Jansons, ST valdes priekšsēdētājs.
#1/2
