Vairāk nekā 900 personu, kuras Somijā ir apsūdzētas smagos noziegumos vai kurām šajā valstī aizliegts veikt uzņēmējdarbību, reģistrējušas uzņēmumus Igaunijā, lai apietu aizliegumu, ziņo Igaunijas laikraksts "Postimees", atsaucoties uz Somijas sabiedriskās raidorganizācijas "Yle" žurnālistu pētījumu.

Žurnālisti atklājuši, ka Somijas noziedznieki, kurus par vainīgiem atzinusi tiesa, izmanto Igauniju, lai apietu savā valstī noteiktos uzņēmējdarbības aizliegumus vai lai paslēptu savus aktīvus no kreditoriem.

"Yle" žurnālisti identificēja 58 personas, kurām finanšu noziegumu dēļ Somijā ir aizliegts veikt uzņēmējdarbību, bet kuras turpina veikt uzņēmējdarbību Igaunijā.

Aizliegums veikt uzņēmējdarbību tiek piemērots gadījumos, kad tiesa konstatē, ka persona izmantojusi uzņēmējdarbību kā līdzekli noziegumu izdarīšanai. Somijā noteikts uzņēmējdarbības aizliegums būtu jāpiemēro arī Igaunijā.

Vairāk nekā 900 "Yle" žurnālistu izmeklēšanā identificētās personas Somijā ir parādā vairāk nekā 40 miljonus eiro, tostarp tie ir nodokļu parādi un nesamaksāti sodi par noziedzīgām darbībām.

Viens no lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā AS Storent Holding (Storent) ir saņēmis obligāciju emisijas pamatprospekta apstiprinājumu no Latvijas Bankas. Pirmajā obligāciju laidienā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 35 miljoniem eiro.

Baltijas privātie un profesionālie investori ir aicināti ieguldīt garantētās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10 % un dzēšanas termiņu 3,5 gadi. Parakstīšanās periods sāksies 2. aprīlī un ilgs līdz 17. aprīlim.

Storent stratēģiskais mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas Baltijas tirgū un turpināt paplašināšanos Zviedrijā, Somijā un citos reģionos, izskatot iespējas arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Storent tehnikas noma tiek plaši izmantota vispārējā būvniecībā, infrastruktūras projektos, renovācijā, atjaunīgās enerģijas objektu izbūvē, militārā sektora un biznesa parku attīstībā, kā arī pasākumu organizēšanā.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu Storent plāno izmantot: 1) uzņēmuma saistību refinansēšanai; 2) uzņēmuma paplašināšanas plānu finansēšanai, kas potenciāli ietver uzņēmumu iegādes darījumus esošajos tirgos un ASV; 3) jaunu ieguldījumu veikšanu tehnikas parka paplašināšanai.

Klimata neitralitātes sasniegšana, emisiju samazināšana, bioloģiskās daudzveidības saglabāšana radījusi riskus mazināt saimniecisko aktivitāti zemes nozarēs, kas ir nozīmīgākais darba devējs laukos; vienlaikus īstenojot saraušanās politiku, ir risks zaudēt cilvēkus un arī nodokļu ieņēmumus, kuri nepieciešami sabiedrībai vajadzīgo pakalpojumu finansēšanai.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Kā zemes nozarēm strādāt un attīstīties arvien pieaugošo prasību un ierobežojumu apstākļos. Zemes nozares ir būtiskas eksporta ienākumu un nodokļu ģeneratores, cilvēku, jo īpaši reģionos, nodarbinātājas.

Izpratnes maiņa

Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, SIA Laflora valdes priekšsēdētājs Uldis Ameriks norāda, ka gads aizvadīts dažādu pārmaiņu zīmē. Proti, pasaules tirgū kūdras produkcija – stādu audzēšanā nepieciešamie substrāti - ir bijuši ļoti pieprasīti, tas ļāvis kāpināt to eksporta apmērus. „Ne jau velti statistikas dati rāda, ka Latvija ir sava veida kūdras produktu lielvalsts,” tā U. Ameriks. Viņš atgādina, ka pasaulē drošību bieži vien saprot nevis tikai tā kā pašlaik Latvijā, bet arī kā cilvēku veselības, pārtikas drošību. „Nozare attīstās, taču gada laikā ir arī pastiprinājusies nedrošība, jo nevalstiskās organizācijas pauž ievirzi par kūdras ieguves pilnīgu pārtraukšanu Latvijā līdz 2050. gadam, piedevām ir klāt nācis Nacionālais klimata un enerģētikas plāns, kurā ir pasākumi attiecībā uz emisiju samazināšanu,” skaidro U. Ameriks. Viņš pozitīvi vērtē faktu, ka Latvijas politiķiem ir laba izpratne par nozari, vēl jo vairāk, piemēram, zemkopības ministrs Armands Krauze ir paudis nozarei nelokāmu atbalstu.

Šveices investīciju uzņēmums "Partners Group" gatavojas pārdot centralizētās siltumapgādes uzņēmumu "Gren", kas darbojas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Somijā un Lielbritānijā, un cer par to saņemt apmēram 1,5 miljardus eiro, Igaunijas sabiedriskā raidorganizācija ERR uzzinājusi no informētiem avotiem.

Vairākas ar Igaunijas uzņēmējdarbību saistītas personas sacījušas ERR, ka "Partners Group" meklē pircēju "Gren". Kā tas parasti notiek uzņēmumu apvienošanās un pārņemšanas gadījumos, visas iesaistītās puses ir parakstījušas konfidencialitātes vienošanās, kas liedz publiski komentēt šo jautājumu.

"Gren" pašlaik pārstrukturē savu darbību. Mātesuzņēmums "Gren Holding Company", kas reģistrēts Nīderlandē, tiek apvienots ar Somijā reģistrēto meitasuzņēmumu "Gren Estonia". Pēc uzņēmuma sniegtās informācijas, mātesuzņēmumā netiek veiktas nozīmīgas darbības. Paredzams, ka apvienošana tiks pabeigta līdz 9.decembrim.

Spekulācijas par iespējamo "Gren" pārdošanu izskan jau ilgāku laiku. Martā aģentūra "Bloomberg" ziņoja, ka "Partners Group" plāno pārdot piecu miljardu ASV dolāru vērtus infrastruktūras aktīvus, tostarp "Gren", kura vērtība tiek lēsta 1,5 miljardu eiro apmērā. Biznesa analītikas platforma "ION Analytics" novembra vidū, atsaucoties uz četriem avotiem, rakstīja, ka "Partners Group" turpina meklēt "Gren" pircēju, "Morgan Stanley" sniedz konsultācijas par pārdošanu un iespējamais darījums varētu notikt 2025.gadā.

Igaunijas privātais dabasgāzes apgādes uzņēmums "Eesti Gaas" šajā apkures sezonā pirmo reizi gāzes glabāšanai izmanto ne tikai krātuvi Latvijā, bet arī Polijā un Vācijā.

"Mēs jau kopš pavasara esam veidojuši gāzes krājumus ziemai. Tā kā mūsu darbība tagad sniedzas no polārā loka līdz Vācijas robežai, mēs izmantojam krātuves vairākās valstīs," sacīja "Eesti Gaas" ģenerāldirektors Marguss Kāziks.

"Gāzes cenas pašlaik ir zemākas nekā pagājušajā ziemā, un, ja tirgus saglabāsies stabils, cenas līdz pavasarim varētu vēl vairāk samazināties. Raugoties ilgtermiņā, ir pamats optimismam - tiek būvēti vairāki jauni termināļi un eksporta projekti, un pasaules gāzes tirgū notiek pāreja no strukturālā deficīta uz pārpalikumu, kam vajadzētu veicināt vēl zemākas cenas," viņš teica.

Iepriekšējā apkures sezonā gāzes patēriņš Igaunijā salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu palielinājās par gandrīz 40%, bet plašākā Somijas un Baltijas reģionā - par 50%.

Neste paplašina savu piedāvājumu un atklāj jau ceturto Neste My Renewable Charge elektroauto uzlādes staciju Baltijā.

Jaunā uzlādes stacija atrodas Pērnavā, Nīdu (Niidu) degvielas uzpildes stacijā, kur pieejami četri uzlādes spraudņi ar kopējo jaudu līdz pat 300 kW. Uzlādes stacija piedāvā tikai no atjaunojamiem energoresursiem iegūtu elektroenerģiju, nodrošinot ilgtspējīgu risinājumu elektroauto lietotājiem.

“Neste savu pirmo lieljaudas uzlādes staciju atklāja Somijā 2022. gada decembrī. Kopš tā laika esam saņēmuši labas klientu atsauksmes, tāpēc mūsu mērķis ir līdz 2024. gada beigām piedāvāt gandrīz 50 Neste My Renewable Charge staciju tīklu Somijā un Baltijā. Jaunajā Neste My Renewable Charge stacijā Pērnavā klienti var izmantot efektīvos Kempower lādētājus ar kopējo jaudu līdz pat 300 kW. Papildus lielai jaudai un ātrai uzlādei mēs esam pievērsuši uzmanību ērtai norēķinu veikšanai par uzlādi, ko iespējams veikt ar bankas vai kredītkarti, Neste lietotni vai Neste karti,” saka Neste ilgtspējīgas izaugsmes, mārketinga un pakalpojumu viceprezidents Risto Karpinens (Risto Karppinen).

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Globālais finanšu pakalpojumu uzņēmums “Ebury”, kura akciju vairākumu kontrolē viena no lielākajām Eiropas bankām "Santander", iegādājies Lietuvas "fintech" uzņēmumu “ArcaPay”, kas sniedz valūtas konvertēšanas un maksājumu pakalpojumus uzņēmumiem.

Pēdējo gadu laikā strauji augošajam Lietuvas uzņēmumam, kas darbojas Baltijas valstīs un Somijā, radīsies vēl plašākas attīstības iespējas. Paredzams, ka šis darījums stiprinās reģiona finanšu tehnoloģiju (fintech) ekosistēmu un palielinās konkurenci uzņēmumu banku sektorā.

Viļņā bāzētais ArcaPay nodrošina starptautiskos maksājumus, valūtas konvertēšanas un riska pārvaldības pakalpojumus maziem un vidējiem uzņēmumiem. Kopš 2011. gada uzņēmums apkalpo vairāk nekā 1500 biznesa klientu Baltijas valstīs un Somijā. "Esam piesaistījuši pasaules līmeņa tirgus spēlētāja uzmanību, kas ir nozīmīga atzinība visai komandai. Kopā ar “Ebury” mēs varēsim ne tikai turpināt izaugsmi, bet arī paplašināt pakalpojumu portfeli, piedāvāt jaunus risinājumus un turpināt veicināt konkurenci finanšu pakalpojumu sektorā biznesa segmentā," saka “ArcaPay” dibinātājs Marius Bausys.

AS Storent Holding (Storent), kas ir Baltijā viens no lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem, šī gada pirmajos divos mēnešos palielināja ieņēmumus Baltijas valstīs par 20 %, bet Ziemeļvalstu tirgos (Somijā un Zviedrijā) par 6 %, salīdzinot ar to pašu periodu pērn.

Kāpumu nodrošināja gan augošais būvniecības tirgus Baltijā, gan Storent līdzšinējie ieguldījumi IT sistēmās un tehnikas parka modernizācijā.

2025. gadā Storent plāno 10–15% izaugsmi, lai gan paredzams, ka izaugsmes temps noieta tirgos atšķirsies. Būvniecības nozares prognozes Baltijā liecina, ka no 2025. līdz 2028. gadam sektors piedzīvos stabilu izaugsmi. Latvijā un Igaunijā tiek prognozēts vidējais gada pieauguma temps virs 4%, ko veicinās ieguldījumi infrastruktūras, dzīvojamo un komerciālo ēku būvniecībā. Lietuvas būvniecības sektora kāpums tiek lēsts 3,5% apmērā gadā, galvenokārt pateicoties investīcijām enerģētikā, transportā, mājokļu attīstībā un rūpnieciskajā būvniecībā. Šie attīstības tempi liecina par stabilu pieprasījumu pēc būvniecības tehnikas nomas, radot labvēlīgu vidi turpmākai Storent izaugsmei esošajos tirgos. Turklāt Storent darbojas ne tikai būvniecības, bet arī ceļu infrastruktūrā, militārajā, ražošanas, lauksaimniecības, renovāciju un pasākumu jomā.

Pagājušā gada izskaņā notikusī Igauniju un Somiju savienojošā elektroenerģijas kabeļa "EstLink 2" atslēgšanās ir motivējusi pēc iespējas ātrāk kļūt pilnībā neatkarīgiem no esošā ar Krieviju saistītā BRELL elektrotīkla, aģentūrai LETA sacīja Latvijas elektroenerģētiķu un elektrobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors Ivars Zariņš.

Viņš norādīja, ka bojājumi nav ietekmējuši Baltijas valstu elektroenerģijas sistēmu virzību uz sinhronizāciju ar kontinentālo Eiropas elektroenerģijas sistēmu, kas jau ir sagatavota un plānota 2025.gada februārī.

"Domāju, ka tieši saistībā ar šo sagaidāmo atslēgšanos tagad notiek šie "nejaušie" elektrokabeļu bojājumi - tiek testēta mūsu sistēmas stabilitāte un rīcība - šis jau nav vienīgais šāds bojājums pagājušā gada laikā," sacīja Zariņš.

Viņš uzsvēra, ka Baltijas energosistēma ir tā izveidota, ka arī tad, ja tiktu bojāti visi trīs Baltijas jūrā esošie elektrokabeļi, kuri savieno Baltiju ar Skandināviju, tik un tā būtu iespējams nodrošināt savu energosistēmas drošumu un energoapgādi.

Baltijas un Somijas reģiona lielākais privātais enerģētikas uzņēmums “Elenger” ir veicis pirmo komerciālo biometāna jeb zaļās gāzes darījumu Latvijā, kura ietvaros piegādās biometānu SIA “Schneider Electric Latvija”, kas nomā telpas savam birojam ēkā, kas pieder SIA “BLRT Invest Latvia”.

“Šis darījums iezīmē būtiskas pārmaiņas Latvijas uzņēmumu un valsts virzībā uz ilgtspējīgiem enerģijas risinājumiem, veicinot zaļākas enerģētikas attīstību. Tas ir arī būtisks solis ceļā uz “Elenger” mērķi kļūt par biometāna tirdzniecības līderi Baltijā, ļaujot mums dažādot savu enerģijas portfeli un paplašināt atjaunojamās enerģijas piedāvājumu. Mēs ne tikai plānojam paši ražot biometānu – šobrīd Igaunijā papildus jau esošajām trim ražotnēm būvējam vēl vienu biometāna ražotni un ceram arī Latvijā attīstīties šajā jomā –, bet arī veidot sadarbību ar citiem Eiropas ražotājiem. Tas mums ļaus piegādāt biometānu klientiem Latvijā par konkurētspējīgāko cenu,” saka SIA “Elenger” valdes priekšsēdētājs Dāvis Skulte.

Būtu jāapsver atļautā braukšanas ātruma samazināšana ārpus apdzīvotām vietām atsevišķos ceļu posmos, kur ir paaugstināta bīstamība, piemēram, līdz 80 kilometriem stundā (km/h), izriet no Satiksmes ministrijas (SM) sagatavotā informatīvā ziņojuma par Ceļu satiksmes drošības plāna 2021.-2027.gadam starpposma ietekmes izvērtējumu, kuru otrdien, 7.janvārī, skatīs valdībā.

Satiksmes ministra padomnieks Jānis Meirāns aģentūrai LETA skaidroja, ka ierosinājums nav par kopējā atļautā ātruma samazināšanu, tātad tas neattiektos lielākajā daļā gadījumu. "Ierosinājums par 80 km/h ātruma ierobežojumu būtu attiecināms tikai uz atsevišķiem ceļu posmiem, kur ir paaugstināta bīstamība," papildināja Meirāns.

SM norāda, ka līdzīga prakse ir Somijā, kur ārpus apdzīvotām vietām noteikts maksimālais braukšanas ātrums 80 km/stundā, tostarp uz melnā seguma ceļiem. Vienlaikus ministrijā atzīmē, ka Somijā ir ievērojami mazāks uz ceļa bojā gājušo skaits uz 1000 iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Latviju.

Tāpat SM uzskata, ka ir jāvērtē iespēja atļauto braukšanas ātrumu samazināt pilsētvidē, piemēram, līdz 30 km/h blīvi apdzīvotās zonās vai zonās ar lielu gājēju un mikromobilitātes rīku plūsmu.

Latvijā strādājošais sūtījumu piegādātājs SIA "Itella Logistics", kas pārvalda "Smartpost Itella" paku piegādes tīklu, mainīs nosaukumu un zīmolu uz "SmartPosti", informēja kompānijas pārstāvji.

Zīmols "Smarpost Itella" tiks mainīts uz "SmartPosti" visās Baltijas valstīs, lai tuvotos Somijas mātesuzņēmumam "Posti".

"Pēc zīmola maiņas uzņēmuma mērķis ir nostiprināt zīmola pozīcijas Latvijā un Lietuvā, vienlaikus turpinot Igaunijā iesākto," pauž "SmartPosti" vadītājs Baltijas valstīs Ģedimins Mickus, piebilstot, ka, pēc Baltijas tirgus analīžu rezultātiem, uzņēmums ir viens no populārākajiem zīmoliem Igaunijā.

Attiecīgi Baltijā kompānija turpmāk strādās ar nosaukumu "SmartPosti", bet Zviedrijā un Somijā ar nosaukumu "Posti".

Jau ziņots, ka Latvijā strādājošās "SmartPosti" apgrozījums 2023.gadā bija 9,779 miljoni eiro, kas ir par 4,5% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma zaudējumi saruka par 32,4% - līdz 427 389 eiro.

Pigu.lt dibinātājs un bijušais izpilddirektors Daiņus Ļuļis (Dainius Liulys) atgriežas PHH Group kā uzņēmuma izpilddirektors.

PHH Group ir vadošā e-komercijas tirdzniecības platforma Baltijas reģionā un Somijā, pārvaldot pazīstamo tiešsaistes mazumtirdzniecības platformu portfeli, kurā iekļaujas 220.lv, Pigu.lt, Kaup24.ee, Hansapost.ee, kā arī Somijā zināmais HobbyHall.fi.

D. Ļuļis atgriežas uzņēmuma vadībā saskaņā ar galvenā akcionāra MidEuropa aicinājumu, tādējādi nomainot iepriekšējo vadītāju Darjušs Včislo (Dariuszu Wcislo), kurš iepriekš ir atstājis amatu.

“Šobrīd e-komercijas nozarē vērojama sīva konkurence un tā saasinās vēl nepieredzētā tempā. D. Ļuļis ir padziļināta pieredze nozarē, viņam piemīt stratēģiskais redzējums, savukārt ievērojamā izpratne par reģionālo tirgus dinamiku pasvītro viņa augsto kompetenci kā kvalificētam vadītājam, kurš uzņēmumam spēj nodrošināt ilgtermiņa panākumus. Ņemot vērā minētos aspektus, kopā ar citiem investoriem, tostarp EBRD un MCI, esam aicinājuši Daiņus Ļuļi atgriezties un vadīt PHH Group jau nākamajā attīstības posmā,” norāda MidEuropa partneris un PHH Group valdes priekšsēdētājs Metjū Strassbergs (Matthew Strassberg).

Draugiem Group uzņēmums Mapon paplašina biznesu Ziemeļvalstīs, iegādājoties 100% Zviedrijas pilsētā Lundā bāzētā autoparka pārvaldības risinājumu uzņēmuma Interkom AB akciju.

Mapon un Interkom AB piedāvā autoparka pārvaldības un GPS izsekošanas risinājumus, palīdzot klientiem efektīvi pārvaldīt resursus, uzlabot ceļu satiksmes drošību un veicināt ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību. Pateicoties šim darījumam, Mapon paplašinās savu klientu bāzi Zviedrijā un papildinās komandu ar pieredzējušiem speciālistiem, kas sekmēs uzņēmuma straujāku attīstību Zviedrijas tirgū.

"Interkom AB iegādes darījums ir būtisks solis Mapon attīstībā, lai nostiprinātu mūsu pozīcijas Zviedrijā. Mēs turpinām realizēt savu stratēģiju, iegādājoties nozares uzņēmumus, un Interkom AB ar vairāk nekā piecu gadu pieredzi nozarē būs vērtīgs papildinājums mūsu komandai. Iepriekš jau esam izveidojuši pārstāvniecības Baltijas valstīs, Dānijā, Somijā un Spānijā, un Mapon komanda ik dienu sniedz atbalstu klientiem un partneriem visā pasaulē," darījumu komentē Mapon izpilddirektors Dāvis Siksnāns.

Somijā pirmdienas pēcpusdienā divās atsevišķās vietās bojāti sauszemes optiskie kabeļi, kas nodrošina interneta savienojumu starp Somiju un Zviedriju, un tie jau ir salaboti, otrdien paziņoja digitālās infrastruktūras nodrošinātājs "GlobalConnect".

Kabeļu bojājumus izmeklē Somijas policija, kas norādījusi, ka tā nav kriminālizmeklēšana.

"GlobalConnect" preses pārstāvis Niklass Ēkstrems pavēstījis, ka kabeļi tika bojāti divos punktos lauku apvidū starp Espo un Vihti, un viens no bojājumiem saistīts ar rakšanas darbiem, bet otra bojājuma iemesls vēl nav noskaidrots.

Somijas transporta aģentūra "Traficom" paziņoja, ka optiskās šķiedras kabeļi starp Somiju un Zviedriju, šķiet, ir pārgriezti nejauši.

"Šķiet, ka abi kabeļi ir pārgriezti būvdarbu laikā," paziņojumā presei norādīja "Traficom", piebilstot, ka kabeļi ir salaboti.

Kabeļa bojājumi izraisījuši interneta sakaru pārtraukumus apmēram 6000 klientiem Somijā.

Lielākais privātais enerģētikas uzņēmums Baltijas un Somijas reģionā “Eesti Gaas” mainīs zīmola nosaukumu uz “Elenger”, ar kādu uzņēmums jau ir pazīstams Somijā, Polijā, Latvijā, Lietuvā un Vācijā.

Uzņēmuma jaunais juridiskais nosaukums būs AS “Elenger Grupp”.

“Mūsu uzņēmums jau sen ir vairāk nekā tikai “Eesti” un “gāze” – mēs esam izauguši par starptautisku enerģētikas uzņēmumu ar daudzveidīgu produktu portfeli. Tagad, metaforiski runājot, mēs darbojamies no Polārā loka līdz Vācijas robežai, un lielākā daļa mūsu ieņēmumu un aktīvu atrodas ārzemēs, t.i. ārpus Igaunijas. Papildus enerģijas pārdošanai mēs paši ražojam saules enerģiju un “zaļo” gāzi, kā arī pārvaldām sadales tīklu infrastruktūru,” saka “Elenger Grupp” vadītājs Marguss Kāsiks (Margus Kaasik).

“Ar nosaukuma maiņu mēs pielāgojam ārējo veidolu mūsu būtībai. Jaunais nosaukums aptver mūsu paplašināto vērtības piedāvājumu: elektrību un enerģiju, “zaļo” gāzi un LNG – tīru Rietumu izcelsmes dabasgāzi, kuru piegādājam visam reģionam un ar kuru esam kļuvuši par tirgus līderi,” uzsver M.Kāsiks.

Tehnikas nomas uzņēmums Storent gatavojas iegādāties uzņēmumu ASV, tādējādi īstenojot nozīmīgu attīstības lēcienu, vienlaikus Baltijā un Ziemeļvalstīs, turpinot nomājamās tehnikas atjaunināšanu, digitālo risinājumu plašāku izmantošanu un esošo saistību refinansēšanu, īstenos jaunu obligāciju emisiju.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta tehnikas nomas AS Storent Holding līdzīpašnieks un valdes priekšsēdētājs Andris Pavlovs, norādot, ka nomas bizness ir kapitālietilpīgs — lai augtu, ir jāspēj piesaistīt finansējumu jaunas tehnikas iegādei.

Storent izmanto dažādus kapitāla piesaistes veidus, jo bankas finansē lielās tehnikas vienības, piemēram, pacēlējtehniku vai traktorus, bet uzņēmums investē, balstoties uz tirgus pieprasījumu un biznesa izaugsmi, ne tikai to, ko bankas atbalstītu. Viņš uzsver, ka, biznesam augot, ir jāattīsta arī tās produktu grupas, kuras bankas nefinansē, tāpēc obligācijas palīdz uzņēmumam augt atbilstoši tā stratēģijai, un šādu iespēju ir vērts izmantot.

Būvkompānija un nekustamo īpašumu attīstītājs SIA "YIT LATVIJA" rudenī ekspluatācijā nodevis būvprojektu Āgenskalnā - “Mārpagalmi” otro namu, kas tapis, izveidojot kopuzņēmumu un piesaistot investorus - čehu investīciju grupu “RSJ Investments”.

SIA “YIT LATVIJA” valdes loceklis Andris Božē ir pārliecināts, ka nākotnē sadarbība ar investīciju fondiem ļaus efektivizēt darbību un īstenot jaunus projektus dzīvojamā fonda attīstības ietvaros.

Andris Božē norāda, ka esošā situācija nekustamo īpašumu tirgū ir sarežģīta, Euribor likmes joprojām ir augstas un jaunu projektu attīstību bremzē dažādi ar to saistīti faktori. Piemēram, pašu attīstītāju rokās ir jābūt pietiekami lieliem un brīviem finanšu līdzekļiem, lai īstenotu būvniecību, turklāt vēl vairākos projektos vienlaicīgi. Diemžēl finanšu resursi augsto Euribor likmju dēļ ir ievērojami dārgāki nekā tas ir bijis pāris gadus atpakaļ. Arī dzīvokļu iegādes nosacījumi Baltijā nav īsti labvēlīgi attīstītājiem. Latvijas prakse paredz, ka tad, kad objekts ir nodots ekspluatācijā, sadalīts dzīvokļu īpašumos, tikai pēc tam attīstītāji var saņemt naudu no klientiem, kas ir 85–90% no kopējās darījuma summas, līdz ar to finansējums par padarīto tiek saņemts tikai projektu noslēdzot.

Igaunijas bankas "Inbank" konsolidētie ieņēmumi pagājušajā gadā bija 75,5 miljoni eiro jeb par 26% lielāki salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, savukārt peļņa pērn pieauga par 20% līdz 12,2 miljoniem eiro, paziņojusi banka.

"Inbank" kredītportfelis un līzinga portfelis sasniedza 1,15 miljardus eiro, palielinoties par 11%, savukārt noguldījumu portfelis pieauga par 8% līdz 1,17 miljardiem eiro.

"Inbank" kopējie aktīvi 2024.gada beigās bija 1,44 miljardi eiro, kas ir par 9% vairāk nekā gadu iepriekš.

2024.gada beigās "Inbank" bija 872 000 aktīvu klientu līgumu un vairāk nekā 6000 aktīvu mazumtirdzniecības partneru.

"Inbank" izveidojusies uz 2010.gadā dibinātā finanšu tehnoloģiju uzņēmuma "Cofi" bāzes. Bankas licence tai ir kopš 2015.gada.

Latvijā "Inbank" pieder uzņēmums "Inbank Latvia", kas piedāvā patēriņa kredītus, auto līzingu un preču nomaksu.

"Inbank" darbojas Baltijas valstīs, Polijā un Čehijā, kā arī papildus piesaista depozītus Vācijā, Austrijā, Nīderlandē un Somijā.

Bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā Bens Hodžess ir neizpratnē, kāpēc joprojām kaut daļēji nav izbūvēti "Rail Baltica" sliežu ceļi, kas ir vissvarīgākais projekta posms no militārā viedokļa, jo vajadzības gadījumā ļautu NATO spēkiem iespējami ātri ierasties Baltijas valstīs.

"Būtu taču jāapzinās vajadzība ar to pasteigties. Esmu tiešām pārsteigts, ka "Rail Baltica" joprojām nav pabeigts. Daļa šī projekta jau varēja būt realizēta, un no militārā skatupunkta svarīgā daļa ir paši sliežu ceļi - izbūvējiet taču tos pirmos," uzsvēra atvaļinātais ģenerālleitnants Hodžess.

"Pēc tam varam uztraukties par skaistām dzelzceļa stacijām, bet tā nav prioritāte. Prioritāte ir nodrošināt NATO spēkiem spēju iespējami ātri pārvietoties, iespējami ātri ierasties Lietuvā, Latvijā un Igaunijā. Tieciet vispirms ar to galā," viņš mudināja.

Bijušais ASV bruņoto spēku komandieris Eiropā norādīja, ka pēdējos gados situācija loģistikas jomā Eiropā ir uzlabojusies, tomēr "spēku pārvietošana īsā laikā, piemēram, no Bavārijas uz Lietuvu, joprojām ir izaicinājums".

Luminor banka piešķīrusi finansējumu sešu miljonu eiro apmērā “Bonava” īres dzīvokļu ēkai projektā “Krasta kvartāls”, kas ir lielākais jaunais dzīvojamais projekts Latgales priekšpilsētā Rīgā.

Piešķirtais finansējums tiks izmantots uzņēmuma pašu investīciju refinansēšanai, lai veiktu ieguldījumus citos dzīvojamo ēku attīstības projektos, piedāvājot jaunas mājvietu iespējas rīdziniekiem.

“Baltijas īres tirgus pēdējos gados ir pieredzējis būtiskas pārmaiņas, un ir kļuvis skaidrs, ka šajā segmentā pastāv ievērojams izaugsmes potenciāls. Kaut arī tradicionāli īres piedāvājumu lielākoties veidojuši privātīpašnieku individuālie piedāvājumi, tirgū arvien vairāk ienāk profesionāli attīstītāji, kuri ne tikai būvē mājokļus, bet arī rūpējas par to pārvaldību. Šis attīstītāja un bankas darījums apliecina, ka mūsu izstrādātais īres biznesa modelis tiek augstu novērtēts un banka saredz tā perspektīvu nākotnē,“ piebilst Bonava Latvija valdes priekšsēdētājs Mareks Kļaviņš.

Zviedrijas vistas gaļas produktu ražotājs "Scandi Standard" par 18 miljoniem eiro iegādāsies vēl sešas putnkopības kompānijas Lietuvā, otrdien vēstīja lietišķo ziņu portāls "Verslo žinios".

Zviedrijas kompānija, kas pērn iegādājās grupas "Šiaures vilkas" mājputnu pārstrādes biznesu, paziņojusi, ka iegādāsies "ļoti rentablus" putnkopības uzņēmumus Lietuvā. "Scandi Standard" katru uzņēmumu iegādāsies atsevišķi.

Kā informēja "Scandi Standard" vadītājs Jūnass Tunestols, darījums uzlabos Zviedrijas kompānijas spējas "apvienot zemas izmaksas ar nepieciešamo kontroli".

Pērn Zviedrijas grupa Lietuvā par 23,5 miljoniem eiro iegādājās četrus uzņēmumus. To vidū bija "Šiaures vilkas" mājputnu pārstrādes bizness, kas piederēja Viļum Kaikarim.

Zviedrijas grupa ar Lietuvā reģistrētās kompānijas "Scandi Standard Lithuania Holding" starpniecību iegādājās arī gaļas pārstrādes uzņēmumu "Delikatesas".

Atzīmējot jumta nesošo konstrukciju un nozīmīgāko būvdarbu pabeigšanu jaunajā projektā “Valterciems”, mājokļu attīstītājs “Bonava Latvija” atzīmējis spāru svētkus pirmajā ciemata daudzdzīvokļu ēkā Ēvalda Valtera ielā.

Sešstāvu mājā, kuru plānots nodot ekspluatācijā šī gada beigās, paredzēts izbūvēt 42 dzīvokļus.

Līdz 2030. gadam ciematā paredzēts uzbūvēt vēl 14 energoefektīvas daudzdzīvokļu ēkas, nodrošinot mājvietu vairāk nekā 1800 rīdzinieku.

“Projekts “Valterciems” tiks īstenots piecās kārtās. Kā projekta sirds kalpos centrālais rekreācijas laukums ar daudzfunkcionālām atpūtas un sporta zonām – basketbola un pludmales volejbola laukumiem, āra fitnesa staciju ar brīvo svaru zonu un tribīnēm skatītājiem. Vizuālu un emocionālu vērtību videi piešķirs tēlnieka Pētera Ķimša veidotie vides mākslas objekti,” stāsta projekta attīstības vadītājs Kristaps Žvīgulis, piebilstot, ka darbs pie šo objektu īstenošanas sāksies jau tuvākajā laikā.