Rēķinot uz vienu iedzīvotāju, pērn Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no grāmatu eksporta.

Tā var teikt šā raksta virsrakstā, nedaudz pārveidojot bērnu dzejnieka Pētera Sila (1908–1953) jau folklorizējušās rindas no dzejoļa “Uz skolu”, jo 2024. gadā Latvija bija pasaules līdere grāmatu eksportā uz vienu iedzīvotāju un galvenais Latvijā iespiesto grāmatu eksporta tirgus bija Eiropas valstis – Vācija, Zviedrija un Norvēgija.Kā liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no poligrāfijas produkcijas – grāmatu eksporta.Poligrāfija un papīra ražošana ir nozīmīga Latvijas rūpniecības nozare.

Latvijā kopumā saules enerģētiskie resursi ir visumā vienmērīgi sadalīti pa visu valsts teritoriju.

Kā liecina The Energy Sector Management Assistance Program (ESMAP) un Pasaules Bankas (World Bank) pētijuma Global Photovoltaic Power Potential by Country rezultāti, tad Latvijai ir vieni no vissliktākajiem apstākļiem pasaulē elektroenerģijas ražošanai no saules rudens un ziemas laikā. Savukārt vasarā (jūnijā) pēc saules enerģētikas potenciāla Latvija ir 69. vietā pasaulē no 191 valsts, par kuru ir dati.

Saules enerģiju cilvēce izmanto un izmantos vienmēr un visos laikos.Dzīvību uz zemes nodrošina saules enerģijas plūsma. Augu biomasas pieaugums (fotosintēze) ir tieši atkarīgs no saules enerģijas daudzuma un arī no ūdens pieejamības. Ideāli – ja saules enerģijas ir daudz un pietiek ūdens. Ja saules enerģijas būs daudz, bet ūdens pieejamība ir niecīga, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema – tad tie ir tuksneša apstākļi. Ja saņemtās saules enerģijas būs ļoti maz vai nemaz (polārā ziema) un tā būs tikai sezonāla, tad dabiskā produktivitāte būs ļoti zema, Antarktīda vai Grenlande - tie ir polārie ledus tuksneši. Maksimāla dabiska produktivitāte - daudz saules un daudz nokrišņu - ir ekvatoriālajā joslā. Ja saules daudzums būs vidējs un ūdens pieejamība būs vidēja, produktivitāte būs augsta. Šādi apstākļi ir mērenajā joslā, kur esam mēs.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2024. gadā Latvija bija trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no biodīzeļdegvielas eksporta.

Starptautiskajā tirdzniecībā pie atjaunojamās jeb biodīzeļdegvielas (KN kods 3826) tiek pieskaitīta biodegviela, kas tiek ražota no augu eļļām, dzīvnieku taukiem vai atkritumiem, kā arī biodīzeļdegvielas maisījumi, kas nesatur vispār vai satur mazāk nekā 70 % naftas destilācijas produktu. Parastai – naftas vai citu ogļūdeņražu pārtvaices procesā iegūta dīzeļdegvielai - ir cita preču grupa (HS 2710).

Biodīzeļdegvielas ražošana

Tradicionāli biodīzeļdegviela tiek ražota, izmantojot ķīmisku reakciju starp taukvielām un spirtiem (parasti metilspirtu), kuras rezultātā rodas taukskābju metilesteri (biodīzeļdegviela), un vienlaikus kā blakusprodukts tiek iegūts glicerīns. Reakcija notiek 50–65 °C temperatūrā katalizatoru klātbūtnē.Kā taukvielu avots var būt augu eļļas (sojas, rapša, palmu, saulespuķu), izlietotās eļļas no ēdiena gatavošanas procesa, pārtikā neizmantojami dzīvnieku tauki u.c.

Katra simtā svece pasaulē ir ražota Latvijā.

Visu XXI gadsimta pirmo ceturtdaļu Latvijas sveču eksports ir ievērojami pārsniedzis importu. Turklāt svētku un piemiņas brīžos Latvijas ļaudis izvēlas Latvijas, nevis importa sveci.Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2024. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no sveču eksporta.

Visvairāk – Ziemassvētkos

No neatminamiem laikiem kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantots degošs skals vai sveķaini zari. Bišu vaska sveces un to ražošanas tehnoloģija radās tikai pirms aptuveni tūkstoš gadiem Eiropas mērenās joslas ziemeļu daļā. Svarīgākajai sveču ražošanas izejvielai – bišu vaskam – kušanas temperatūra ir aptuveni 62 grādi pēc Celsija, bet augu dzīvnieku izcelsmes (piemēram, aitas) taukvielām, kuras pievienoja vaskam sveču ražošanā, kušanas temperatūra ir vēl zemāka. Karstajā joslā vasaras laikā saulē vaska sveces nav uzglabājamas, jo tās izkūst. Siltajās zemēs sveču vietā kā gaismas avots tumšajā laikā tika izmantotas eļļas lampiņas. Vaska sveces ir relatīvi dārgas, tāpēc to masveida izmantošana bija visai ierobežota. Būtiskas pārmaiņas sākās, kad XIX gadsimtā sveču ražošanā sāka izmantot no dzīvnieku taukiem rūpnieciski nodalītu taukskābi – stearīnu, kuru joprojām izmanto gan ziepju, gan sveču ražošanā. No XIX gadsimta beigām sveču ražošanā sāka izmantot naftas pārstrādes procesā iegūstamu parafīnu (piesātināto ogļūdeņražu maisījumu ar 20 līdz 40 oglekļa atomiem molekulā).

Latvija ir pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem uz vienu iedzīvotāju no griķu eksporta, otrajā vietā – Lietuva, bet Igaunija – trešā.

Latvija 2024. gadā ar 3,8 eiro uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no griķu eksporta, liecina Starptautiskā Tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika. (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.)Lai gan griķus ārējās tirdzniecības statistikā iekļauj lielajā preču grupā kopā ar labības graudaugiem, tomēr, stingri pieejot, griķu sēkla ir nevis grauds, bet trīsšķautņu riekstiņš. Uz atšķirību no klasiskajām labībām norāda arī griķu latīniskais nosaukums Fagopyrum, kas veidots, savienojot latīnisko dižskābarža nosaukumu un grieķisko kviešu nosaukumu, citiem vārdiem – griķi ir dižskābaržu kvieši.

Pēc ienākumiem no kviešu kliju eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija 2024. gadā – pirmajā vietā pasaulē.

2024. gadā pēc ienākumiem no kviešu kliju eksporta uz vienu iedzīvotāju Latvija bija pirmajā vietā pasaulē, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika.ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Pārstrādes blakusprodukts

Vispirms ir jāatzīmē, ka kliju ražošana nav mērķis. Klijas ir labības graudu pārstrādes blakusprodukts. Labības grauds vienkāršoti sastāv no trim daļām – graudu apvalka, kodola (endospermas jeb miltuma) un dīgļa. Katrai no šīm daļām ir atšķirīgas bioloģiskās funkcijas un ķīmiskais sastāvs. Graudu apvalkam ir jānodrošina grauda dīgļa aizsardzība no apkārtējās vides un kaitēkļu iedarbības līdz dīgšanas brīdim. Dīglī atrodas enzīmi (fermenti), kuri aktivizējas, tiklīdz izveidojas noteikta gaisa mitruma un temperatūras attiecība – apstākļi, kas atbilst pavasarim, kad ir jāsāk dīgt. Kodolā ir uzkrātas barības vielas, kurām ir jānodrošina, lai, sākoties dīgšanai, izveidotos asni un saknītes.Atšķirības funkcijās nosaka atšķirīgu ķīmisko sastāvu.

Latvija nodrošina 1,3% no kaltētu zirņu piegādēm globālajam tirgum.

Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center (ITC) apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tir-dzniecības organizācija) liecina, ka, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, 2023. gadā Latvija bija pirmajā, bet 2024. gadā – trešajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no kaltētu zirņu eksporta.

Ar senu vēsturi

Zirņi ir viens no vissenākajiem kultūraugiem, kurš no savvaļas zirņiem tika selekcionēts aptuveni pirms 9500 gadiem mūsdienu Afganistānas un Ziemeļindijas teritorijā. Kā liecina arheoloģiskie atradumi, tad ap 5000. gadu p.m.ē. zirņus jau audzēja Senajā Ēģiptē – Nīlas ielejā. Senākie kaltētu zirņu atradumi cilvēku apmetnēs Centrālajā Eiropā un Indijā tiek datēti ar 4000. gadu p.m.ē. Savukārt ap 2000. gadu p.m.ē. zirņus audzēja praktiski visā Eiropā (Elzebroek A. T. G., Wind K. Guide to cultivated plants. Kembridža: CABI North Amer-ican Office, 2008, 238. lpp.).Zirņi bija nozīmīga lauksaimniecības kultūra Senajā Grieķijā un Senajā Romā, bet Latvijas teritorijā zirņus sāka audzēt krietni pirms Romas impērijas izveidošanās. Arheoloģiskajos izrakumos zirņi Latvijā ir atrasti senākos slāņos, nekā tie ir atrasti Zviedrijā (Rasiņš A., Tauriņa M. Pārskats par Latvijas PSR arheoloģiskajos izrakumos konstatētajām kultūraugu un nezāļu sēklām. Arheoloģija un etnogrāfija XIV. Rīga: Zinātne, 1983, 152. lpp.). Tomēr zirņi nekad nebija noteicošā lauksaimniecības kultūra Latvijas teritorijā.Līdz Pirmajam pasaules karam zirņi aizņēma aptuveni 2,2% no visas sējumu platības apriņķos, kuri vēlāk kļuva par Latvijas valsts teritoriju. Kā liecina Latvijas statistikas dati, 1923. gadā ar zirņiem tika apsēti vairāk nekā 37 tūkstoši hektāru, kas veidoja 3,4% no vi-sas sējumu platības (Bokalders J. Lauksaimniecība. Grām. Skujenieks M. Latvija. Zeme un iedzīvotāji. Rīga: A. Gulbja apgādniecība, 1927, 516. lpp.). 1935. gadā pākšaugu sējumi Lat-vijā jau sasniedza 41,8 tūkstošus hektāru, no kuriem zirņi un pupas veidoja vairāk nekā 80%. Latgales augstienes ziemeļaustrumos ar zirņiem un pupām bija apsēti 6% no sējumi-em, bet Ezernieku pagastā – pat 8% no visiem sējumiem (Rutkis J. Latvijas ģeogrāfija. Stokholma: apgāds Zemgale, 1960, 528. lpp.). 1940. gadā pākšaugus audzēja 36 tūkstošus hektāru lielā platībā.

Latvija 2024. gadā bija ceturtā lielākā kaltētu lauka (cūku) pupu eksportētāja pasaulē.

2024. gadā Latvija ar 20,95 eiro uz vienu iedzīvotāju bija pirmajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no kaltētu lauka (cūku) pupu eksporta, liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūra, Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija).

Tūkstošiem gadu sena vēsture

Lauka (cūku) pupu (Vica faba) sēklas gan vizuāli, gan arī pēc olbaltumvielu daudzuma ir līdzīgas parastajām pupiņām (Phaseolus vulgaris), tomēr starp lauka pupām, kas pieder pie vīķu ģints, un parastajām pupiņām, kas pieder pie pupiņu ģints, ir ievērojama atšķirība. Lauka pupu dabiskā izcelsme ir Vidusjūras austrumu piekraste un Ziemeļāfrika. Tuvajos Austrumos lauka pupas audzē vismaz 10 tūkstošus gadu. Savukārt pupiņu dabiskās izplatības areāls ir Centrālamerika un Dienvidamerika, kur lielajās Amerikas civilizācijās tās tika kultivētas pēdējos 7000 gadus. Līdz pat XVI gadsimta pirmajā pusei, kad Eiropā tika ievestas pupiņu sēklas no Amerikas, Eiropā un Tuvajos Austrumos audzēja tikai lauka pupas un to šķirnes. Lai gan lauka pupas ir produkts ar ļoti augstu proteīnu (olbaltumvielu) saturu, tomēr plašu lauka pupu izplatību ierobežoja tas, ka termiski nepietiekami apstrādātas lauka pupas lielos daudzumos nedrīkst lieto pārtikā cilvēki, kuriem ģenētisku īpatnību dēl ir pārāk zems enzīma G6PD (glikozes-6-fosfāta dehidrogenāzes) līmenis. Attiecīgais enzīms aizsargā sarkanos asinsķermenīšus, tāpēc cilvēkiem ar šo ģenētisko īpatnību lauka pupu lietošana lielos daudzumos var izraisīt anēmiju – sarkano asinsķermenīšu koncentrācijas kritisku samazināšanos asins sastāvā. Tāpēc, piemēram, Senajā Grieķijā pret lauka pupu lietošanu pārtikā izturējās piesardzīgi. Sengrieķu filozofs Pitagors (570. g. p.m.ē.–495. g. p.m.ē.) saviem sekotājiem aicināja lauka pupas pārtikā nelietot vispār (Elzebroek A. T. G., Wind K. Guide to cultivated plants. Kembridža: CABI North American Office, 2008, 233. lpp.).

Latvijā izaugušās biomasas apjoms pārsniedz pašmāju patēriņu siltumstacijās, tāpēc tā tiek eksportēta un rada papildu ienākumus, perspektīvā tiek prognozēts šī resursa patēriņa pieaugums valstī, ko nodrošinātu tā pārstrāde citos produktos.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā diskusiju ciklā Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija. Šķelda ir atjaunīgs resurss, kurš izaudzis pašu zemē, kurš ļāvis samazināt fosilo energoresursu importa apjomus un tēriņus, vienlaikus ļaujot šai naudai palikt Latvijā un strādāt tautsaimniecības izaugsmei, kā arī paaugstināt energodrošību valstī.

Resursu pietiek

„Labā ziņa - Latvijai ir ilgtspējīga biomasa, kas ir pierādāms, un tādējādi mums ir vietējā atjaunojamā zaļā enerģija, tāpēc būtiskākais ir jautājums, kā šo resursu izmantojam,” uz jautājumu par biomasas - pašu zemē izaudzētās zaļās enerģijas - esamību Latvijā atbild Latvijas Biomasas asociācijas valdes priekšsēdētājs Didzis Palejs. Viņš atgādina, ka Latvijā vēsturiski ir izmantota pašu zemē izaugusī biomasa un arī pašlaik būtībā vairumā Latvijas pilsētu centralizētā siltumapgāde kā resursu izmanto pašu zemē izaudzēto. „Vienlaikus Latvijā ik gadu iegūstamās biomasas apjoms pārsniedz tos apjomus, ko patērējam Latvijā, tāpēc tā dažādos veidos tiek eksportēta uz ārzemēm,” norāda D. Palejs. Viņš gan piemetina, ka tieši šis ievērojamais biomasas eksports ir tas potenciāls, kuru izmantot pašu mājās, tādējādi stiprinot vietējo ekonomiku, vienlaikus paaugstinot energodrošību. „Biomasu var izmantot ne tikai kā energoresursu, bet arī kā izejvielu jaunajiem produktiem, kuru ražošana stiprinātu Latvijas tautsaimniecību,” uzsvēra D. Palejs.

Kā liecina Eurostat apkopotā informācija, tad, rēķinot naftas ekvivalentā, 2024. gadā ilgtspējīgā cietā biokurināmā patēriņš Latvijā bija 745 kg uz vienu iedzīvotāju, un pēc šī rādītāja Latvija bija 3. vietā ES.

Malka vai, izsakoties Eiropas zaļā kursa terminoloģijā, cietais biokurināmais izsenis bija vienīgais enerģijas ieguves veids mērenajā klimatiskajā joslā. Mērenajā joslā malka, žagari, koku mizas, čiekuri, pārpalikumi no lietas koksnes ieguves kopš neatminamiem laikiem tiek izmantoti mājokļu apsildei, ēdiena gatavošanai, gaismas ieguvei un citam vajadzībām. Pirmsindustriālajā laikmetā biokurināmā patēriņš mērenajā joslā pēc svara pārspēja jebkuru citu lauksaimniecības produktu. Atbilstoši pirmsindustriālajā laikmetā Džona Henriha van Tūnena (1783-1850) izstrādātajam lauksaimniecības specializācijas modelim (grāmatā Izolētā valsts, 1826) visefektīvāko zemes izmantošanu var nodrošināt, ja vistuvāk galvenajai patēriņa vietai (pilsētai) zemes īpašnieki specializējas dārzeņu un augļu ražošanā, kā arī malkas un lietas koksnes ieguvē, jo tad transporta izdevumi būtu vismazākie. Šī loģika ir zaļās pieejas pamatā. Iegūstot cilvēka dzīvošanai nepieciešamo kurināmo dzīves vietas tiešā tuvumā, līdz minimumam samazinās enerģijas patēriņš (izmaksas) transportam un transporta radītais piesārņojums (izmeši).

Latvijas sporta sistēma ir sarežģīts politiskās varas, administratīvo procesu, federāciju interešu un infrastruktūras uzturētāju tīkls. Reālā ietekme bieži slēpjas nevis skaļākajos amatos, bet spējā virzīt lēmumus - politiskus, finansiālus, stratēģiskus vai institucionālus.

Sporta Avīze apkopoja 2025. gada ietekmīgākos cilvēkus Latvijas sporta varas struktūrā, balstoties ietekmē, pieejā resursiem un spējā noteikt spēles noteikumus sporta nozarei.

1. vieta - Dāvis Mārtiņš Daugavietis

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs - faktiskais sporta politikas virzītājs

Daugavietis šobrīd ir Latvijas sporta politikas centrālā persona. Formāli atbildīgs par sporta nozari kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, viņš ir tas, kurš vada darba grupas, koordinē federācijas, izstrādā jaunos finansēšanas modeļus un uztur dialogu starp nozari un valdību.Politikas lēmumi, sporta budžeta sadalījums, prioritāšu noteikšana - tas viss ikdienā iet caur viņu. Šī loma nav tikai “administratīva”. Tā ir gan politiska, gan stratēģiska, padarot Daugavieti par cilvēku, kurš reāli nosaka virzienu, kādā attīstās Latvijas sporta sistēma.Viņa rokās ir gan ietekme, gan mandāts to īstenot.

Lido mātesuzņēmums Apollo Group, kas ir lielākais izklaides un ēdināšanas uzņēmums Baltijā, plāno investēt aptuveni 30 miljonus eiro Somijā, kā arī veikt būtiskas investīcijas Baltijā, īstenojot uzņēmuma izaugsmes stratēģiju.

Lai finansētu turpmāko izaugsmi Latvijā, Lietuvā un Somijā, uzņēmums emitē obligācijas ar 7% gada procentu likmi. Investori Baltijā, tostarp Latvijā, var pieteikties obligāciju iegādei līdz 16. marta pēcpusdienai.

“Ja Somija šobrīd veido aptuveni 6% no grupas pārdošanas ieņēmumiem, tad dažu gadu laikā šis īpatsvars varētu sasniegt pat piekto daļu. Lai to panāktu, līdzās jau esošajiem astoņiem restorāniem plānojam atvērt vēl ap 20 jaunus ne tikai KFC, bet arī Lido un Vapiano restorānus,” norāda Apollo Group izpilddirektors Tomass Tīvels (Toomas Tiivel).

Šobrīd ikviens investors Baltijā var piedalīties Apollo Group izaugsmes stāstā. Obligāciju emisijā piesaistīto finansējumu plānots izmantot ne tikai uzņēmuma attīstībai Somijā, bet arī jauniem projektiem Baltijā. Rīgā uzņēmums būvē Lido centrālo virtuvi Imantā – modernu risinājumu, kas ļaus no vienas lokācijas koordinēt ēdiena piegādes restorāniem vairākās valstīs un uzlabot darbības efektivitāti. Plānots, ka Lido centrālo virtuvi, kas kalpos kā loģistikas centrs uz pārējiem uzņēmuma tirgiem, pabeigs 2027. gadā. “Obligāciju emisija dos mums iespēju paātrināt Apollo Group izaugsmi un nostiprināt pozīcijas mūsu darbības tirgos. Tas ļaus attīstīt gan esošos, gan jaunus konceptus un gandrīz divkāršot darbības vietu skaitu Baltijā un Somijā – no 170 līdz aptuveni 300,” uzsver T. Tīvels.

Dūmu nav, un ekonomikas krāsns ir auksta. Tieši šādu secinājumu var izdarīt par Zaļā kursa ietekmi uz Latvijas un Eiropas ekonomiku.

Latvijas siltumnīcas gāzu emisiju apjoms 2023. gadā bija par 66,6% mazāks nekā 1990. gadā. Pēc emisiju apjoma samazinājuma Latvija ir ceturtajā vietā pasaulē, liecina Pasaules Bankas dati. Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pirmrindniece vislabāk parāda visas ES tendenci. Proti, daudzos gadījumos, lai samazinātu emisiju apjomu, energoietilpīgā ražošana vienkārši tiek likvidēta, kas loģiski izraisa ekonomikas stagnāciju. Tendence ir vērojama visā ES, bet Latvijā īpaši.

Globālā aina

Kopš 2004. gada, kas ir arī Latvijas iestāšanās ES gads, situācija emisiju jomā globālajā tirgū ir krasi mainījusies. Salīdzinājuma ņemam trīs lielākās salīdzināmās ekonomikas – Ķīnu, Amerikas Savienotās Valstis (ASV) un ES. Salīdzināmais lielums – CO2 ekvivalenta miljardi tonnu. Proti, 2000. gadā Ķīna emitēja 3,67 miljardus tonnu, ASV – 5,93, bet ES – 3,56. 2004. gadā Ķīnas emisiju apjoms sasniedza aptuveni ASV emisijas un Eiropas kopējo izmešu daudzumu pārsniedza jau par aptuveni pusotru miljardu CO2 ekvivalenta tonnām. 2010. gadā Ķīna emitēja 9,13 miljardus tonnu, ASV – 5,52, ES – 3,41. 2023. gadā ES emisijas bija 2,51 miljards tonnu CO2 ekvivalenta, ASV – 4,68, bet Ķīnas – 13,26.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Kā liecina Eurostat apkopotā statistika, tad 2023. gadā Latvijā tika saražots aptuveni 1% no visā ES saražotās hidroelektroenerģijas, bet hidroelektroenerģijas ražošanas apjoms uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija 2,5 reizes lielāks nekā vidēji ES

Ūdens enerģijas izmantošana enerģijas iegūšanai cilvēka vajadzībām nav 20. gadsimta izgudrojums.

Jau 2. gadsimtā pirms mūsu ēras Senajā Grieķijā tika izgudrotas un izmantotas iekārtas, kas ļāva izmantot ūdens straumi vai ūdens tilpņu līmeņu starpības plūsmu graudu malšanai vai citiem darbiem. Ap mūsu ēras sākumu ūdensdzirnavas plaši izplatījās gan Romas impērijā, gan arī Eirāzijas dienvidu un austrumu daļā līdz pat Ķīnai. Latvijas teritorijā pirmās ūdensdzirnavas rakstu avotos ir minētas 13. gadsimta sākuma dokumentos un līgumos. No šī laika pie lielākajām apdzīvotajām vietām un pie muižām Latvijas teritorijā tika veidotas ūdens dzirnavas.

Kā savā grāmatā Latvijas dzirnavas (Stokholma, Daugava, 1985) norāda arhitekts Arno Teivens (1905-1995), tad 1638. g. Vidzemes muižās bija reģistrētas 47 dzirnavas un 114 izpostītu dzirnavu vietas (76.lpp.).1802. gadā Kurzemes guberņā tika uzskaitītas 192 ūdens dzirnavas, bet 1857. gadā Kurzemes guberņā kopumā tika reģistrētas 457 dzirnavas, no kurām 245 bija ūdensdzirnavas, bet 212 bija vējdzirnavas (200.lpp.). 19. gs. beigās Kurzemē un Zemgalē ūdens dzirnavas sāka izkonkurēt tvaika dzirnavas, tomēr, Latvijai izcīnot neatkarību, ūdens dzirnavas bija viens no vienkāršākajiem un lētākajiem miltu ražošanas veidiem Latvijas lauku pagastos. 1920. gadā Latvijā darbojās 473 ūdens dzirnavas, no tām 232 bija Vidzemē, 105 - Latgalē, 88 - Kurzemē, bet 48 - Zemgalē (202.lpp.). 1938. gadā Latvijā bija reģistrētas un darbojās 666 ūdens dzirnavas. Jau no 20. gadu vidus sākās ūdens dzirnavu pārveidošana no graudu ražošanas par elektrības ģenerācijas uzņēmumiem. Paplašinot senākos dzirnavu dambjus, tika veidotas pirmās nelielās hidroelektrostacijas. Pēc Otrā pasaules kara daudzas dzirnavas tika atjaunotas un turpināja darboties līdz pat 20. gadsimta sešdesmitajiem gadiem, tomēr tās pakāpeniski izkonkurēja rūpnieciska miltu ražošana. 1974. gadā Latvijā aktīvi strādāja vairs tikai daži desmiti ūdensdzirnavu.

Latvijas augstākajā izglītībā ir liels institūciju skaits, un kvalitāte tajās ir nevienmērīga. Kādā brīdī Latvijā bija aptuveni 65 augstākās izglītības iestādes – tas ir daudz valstij ar tik nelielu iedzīvotāju skaitu. Tāpēc izšķiroša nozīme ir kvalitātei – tādai, kas balstās starptautiskā un ciešā sadarbībā ar industriju un studiju saturā, kas ir pietiekami lietišķs, lai absolventi būtu gatavi darba tirgum.

Tāintervijā Dienas Biznesam teic Rīgas Ekonomikas augstskolas partnerību un stratēģijas viceprezidente, asociētā profesore Kata Fredheima (Kata Fredheim).

Jums ir bagātīga starptautiskā pieredze, tai skaitā darbs Kembridžas Universitātē. Kā jūs raksturotu savu skatījumu uz Latviju – valsti, kuru esat izvēlējusies par savām mājām?

Tas notika jau senāk, nekā varētu šķist, – es Latvijā dzīvoju jau septīto gadu. Pats fakts, ka es šo valsti izvēlējos par savām mājām un vietu profesionālajam darbam, daudz ko pasaka: man Latvija patiesi patīk. Mani piesaista tās skaistums – gan lauku ainavas, gan pilsētvide, gan Rīgas dzīves kvalitāte. Taču vēl vairāk mani saista tās sarežģītība un pretrunas. Sabiedrības, uzņēmējdarbības un politikas procesu izpratne un orientēšanās tajos nav vienkārša, un tieši tas mani īpaši fascinē.

Īstenojot Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projektu 99,5 miljonu eiro apmērā, gāzes sistēmas lietotājiem ir nodrošināta elastīga dabasgāzes iesūknēšanas un izņemšanas iespēja, proti, var iesūknēt gāzi ne tikai iesūknēšanas sezonā, bet arī tās izņemšanas laikā, kas palielina ne tikai Latvijas, bet visa Baltijas reģiona energodrošību.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētājs Uldis Bariss. Viņš norāda, ka Inčukalna pazemes gāzes krātuve ir sava veida enerģētikas sistēmas amortizators, kas savu nozīmi īpaši apliecināja 2026. gada janvārī – februārī, kad tika piedzīvots pēdējos gados lielākais sals, kas būtiski palielināja gāzes patēriņu reģionā.

Kādi ir ieguvumi no Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekta īstenošanas?

Inčukalna pazemes gāzes krātuves modernizācijas projekts ir viens no lielākajiem un nozīmīgākajiem pēdējo gadu infrastruktūras projektiem Latvijā, kura īstenošana tika veikta pakāpeniski vairāk nekā septiņu gadu laikā, un tā izmaksas sasniedza aptuveni 99,5 miljonus eiro, no kuriem 44 miljonus eiro sedza Eiropas infrastruktūras (CEF) fondu līdzfinansējums. Neapšaubāmi tas ir lielākais investīciju projekts, ko īstenojis Conexus. Šī projekta ietvaros ir veikta piecu esošo gāzes pārsūknēšanas agregātu rekonstrukcija — modernizācija, kā arī uzstādīts viens jauns, ASV ražots gāzes pārsūknēšanas agregāts - kompresors. Šo nozīmīgo investīciju mērķis ir nodrošināt gāzes iesūknēšanas un izņemšanas elastību. Proti, agrāk uzņēmums paļāvās uz to, ka pazemes gāzes krātuvē vienmēr būs atbilstošs spiediens un no tās varēs nepieciešamajā apjomā un brīdī izņemt tirgum nepieciešamo gāzes daudzumu, taču pēdējo gadu laikā tirgus apstākļi ir piedzīvojuši būtiskas pārmaiņas. Iepriekš krātuve darbojās kā sezonāla gāzes glabātava, jo vasarā, kad gāzes cenas bija zemākās, gāzi krātuvē iesūknēja, bet ziemā, kad gāze bija dārga, to no krātuves izņēma.

Konflikts Tuvajos Austrumos var veicināt minerālmēslu cenu kāpumu, kā arī radīt papildu riskus piegāžu ķēdēm, kas savukārt var palielināt pārtikas ražošanas izmaksas un ietekmēt pārtikas cenas, atzina aptaujātie lauksaimnieki un eksperti.

Zemkopības ministrijas (ZM) Tirgus un tiešā atbalsta departamentā skaidroja, ka Latvija tieši nepaļaujas uz Persijas līča valstu mēslojuma eksportu, taču globālā tirgus saspringums, energoresursu cenu kāpums un loģistikas traucējumi var izraisīt negatīvu ietekmi uz importētā mēslojuma cenu un pieejamību.

Latvija minerālmēslus importē no dažādām Eiropas Savienības (ES) valstīm, tādēļ patlaban nav iespējams prognozēt būtiskus pieejamības traucējumus. Tomēr ilgstoši loģistikas traucējumi globālajos tirgos var ietekmēt cenu dinamiku arī Eiropā. Ilgstoša konflikta gadījumā tā ietekme uz pasaules tirgiem un piegādes ķēdēm tikai pieaugs, radot arvien būtiskākus traucējumus, minēja ZM.

Iepirkumu uzraudzības birojs (IUB) aizliedzis Valsts digitālās attīstības aģentūrai (VDAA) slēgt iepirkuma līgumu ar konkursa "Eiropas digitālās identitātes maka (EDIM) izstrāde, ieviešana, attīstīšana un uzturēšana" uzvarētājiem, liecina informācija IUB mājaslapā.

VDAA uzdots novērst iesniegumu izskatīšanas komisijas konstatētos pārkāpumus un atkārtoti izvērtēt konkursā iesniegtos pieteikumus.

Jau ziņots, ka VDAA pērn novembrī izsludināja EDIM izstrādes konkursu. Iepirkums tika īstenots, izmantojot dialoga procedūru, kas paredz dialogu ar kandidātiem, lai definētu prasības projektam, nodrošinot efektīvu risinājumu un sabalansētu risku sadalījumu.

Konkursa dialoga posmos plānota kandidātu atlase, sarunas ar tiem par iepirkuma priekšmetu, prasībām un līguma noteikumiem, uzaicinājums iesniegt galīgos piedāvājumus un piedāvājumu vērtēšana. VDAA norāda, ka šī procedūra ļauj izmantot kandidātu zināšanas prasību definēšanā.

Dzērienu ražotājs SIA "Cido grupa" no 2029. gada 1. janvāra pārstās ražot ASV atspirdzinošo dzērienu ražotāja "PepsiCo" produkciju, informēja uzņēmuma pārstāvji.

"Cido grupas" mātesuzņēmums "Royal Unibrew" un "PepsiCo" paziņo, ka, tuvojoties esošo izplatīšanas un ražošanas līgumu termiņa beigām, ilggadējā partnerība Ziemeļeiropā netiks turpināta.

"Cido grupas" pārstāvji skaidro, ka "Royal Unibrew" un "PepsiCo" savstarpējie līgumi, kas ietver "PepsiCo" produktu ražošanu, pildīšanu un pārdošanu Baltijas valstīs un Dānijā, tostarp Vācijas pierobežas tirdzniecībā, kā arī Somijā, būs spēkā līdz 2029. gada sākumam.

Savukārt "Royal Unibrew" un "PepsiCo" partnerība Beniluksa valstīs turpināsies arī pēc 2029. gada saskaņā ar spēkā esošajiem līgumiem.

"PepsiCo" daudzu gadu garumā ir bijis nozīmīgs "Royal Unibrew" partneris Ziemeļeiropā, tostarp Baltijas tirgū, un šī sadarbība ir devusi būtisku ieguldījumu uzņēmuma attīstībā.

Latvijā ir zinātnieki, kuri spēj pārbaudīt idejas, izstrādāt jaunus inovatīvus produktus, to tehnoloģiskos risinājumus laboratorijas mērogā, taču pietrūkst pārejas uz rūpnieciskajiem izmēriem, kas ļautu īstenot straujāku izaugsmi.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Zinātņu akadēmiju rīkotajā diskusijā par zinātnes, biznesa un valsts sinerģijas impulsu Latvijas ekonomikas izaugsmei. Latvijas Zinātņu akadēmijas Ekonomikas institūts sadarbībā ar zinātnisko partneri - Nobela prēmijas laureātu kalvi Kalifornijas Bērklijas universitāti - no 5 līdz 7. martam rīko 8. Starptautisko ekonomikas forumu Inovāciju ekonomika ģeopolitisko transformāciju laikā, kurā tiks prezentēti un analizēti Latvijas investīciju projekti ar kopējo vērtību 500 miljoni eiro, un tajā pulcēsies vadošie zinātnieki, uzņēmēji, investori, finanšu institūciju un diplomātiskā korpusa pārstāvji no Eiropas Savienības, ASV, Centrālāzijas un Kaspijas jūras reģiona valstīm.

Saules elektrostacijas Latvijai dažu gadu laikā kļuvušas par nozīmīgu elektroenerģijas ģenerācijas avotu, tādējādi paaugstinot energodrošību un neatkarību, taču perspektīvā šīs atjaunīgās enerģijas jaunu jaudu ienākšanai būtisks būs elektrifikācijas temps.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu rīkotajā cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija diskusijā par saules enerģijas nozīmi un tās nākotnes iespējām. Dažu gadu laikā saules elektrostacijās saražotās elektroenerģijas apjoms pieaudzis teju 23 reizes, un saulainā dienā šīs stacijas var ar šo enerģiju nodrošināt visas Latvijas patēriņu. Vienlaikus saules elektrostacijas ir nozīmīgs Latvijas energoneatkarības un energodrošības elements.

No eksotikas līdz spēlētājam

“Šobrīd saules enerģija Latvijas enerģētiskajai neatkarībai ir kļuvusi par ļoti nozīmīgu avotu,” secina Klimata un enerģētikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Irbe. Viņš savu sacīto pamato ar to, ka pašlaik lielu ģeopolitisko satricinājumu laikā novērtējam, cik labi, ka Latvijā ir attīstījusies saules enerģija un nav tādas elektroenerģijas cenas, kādas ir tajās valstīs, kur primārais energoresurss ir nafta. “Saules enerģija ir būtiska, taču tās ieguvei jābūt līdzsvarotai ar citiem enerģijas ražošanas veidiem, piemēram, vēja enerģiju, kurai jāattīstās Latvijā,” skaidro J. Irbe. Saules enerģijas pienesums elektroenerģijas ražošanā dažu gadu laikā ir būtiski pieaudzis. “Latvijas minimālais patēriņš ir 500 MW, bet šobrīd pie AS Augstsprieguma tīkls pieslēgtas ir saules elektrostacijas ar jaudu apmēram 1000 MW, kam līdztekus jāņem vērā arī saules paneļu pieslēgumi pie AS Sadales tīkls, kas konkrētos brīžos ļauj visas valsts elektroenerģijas patēriņu nodrošināt ar saules enerģiju,” uzsver Latvijas Atjaunīgās enerģijas alianses valdes priekšsēdētājs Alnis Bāliņš. J. Irbe steidz piemetināt, ka 2026. gada martā jau ir bijušas konkrētas stundas vairākas dienās, kad visu Latvijas elektroenerģijas patēriņu sedz saule. “Saules enerģijas ražošana gandrīz 1000 MW spēja nodrošināt visas vajadzības pēc elektroenerģijas,” tā J. Irbe.

Ģeopolitiskā spriedze, inflācija un piegāžu ķēžu traucējumi pēdējos gados uzņēmējdarbībā kļuvuši par normu. Taču līdzās šiem ārējiem faktoriem uzņēmumi arvien biežāk saskaras ar mazāk pamanāmu, bet tikpat bīstamu risku – situācijām, kad pircējs kavē maksājumus, bet piegādes turpinās, līdz kādā brīdī parāds kļūst par būtisku slogu uzņēmuma naudas plūsmai. Tirdzniecības kredītu apdrošināšana ir instruments, kas palīdz uzņēmumiem pārdot drošāk, plānot stabilāk un augt pārliecinošāk arī nenoteiktos tirgus apstākļos.

“Klasiska kļūda ir uzskatīt, ka vislabāk riskus varam pārvaldīt paši – tas ir līdzīgi kā mēģināt pašiem ārstēt slimību laikā, kad pieejama moderna medicīna. Profesionāla tirdzniecības kredītu apdrošināšana ir ne tikai atlīdzība, bet arī ikdienas riska monitorings un praktisks atbalsts,” uzsver “Coface Baltics” vadītājs Mindaugs Sventickis.

Kas ir tirdzniecības kredītu apdrošināšana?

Vienkāršiem vārdiem sakot, tā ir uzņēmuma debitoru parādu aizsardzība. Ja jūs pārdodat preces vai sniedzat pakalpojumus ar atlikto maksājumu (vidēji no 30 līdz 120 dienām), pastāv risks, ka pircējs kavēs maksājumu, nonāks finanšu grūtībās, bankrotēs, tiks restrukturizēts vai vispār nesamaksās.

Konkursa "Latvijas Būvniecības gada balva 2025" "Grand Prix" ieguvuši Jēkabpils aizsargdambis un Taurupes muižas klēts atjaunošana Ogres novadā.

Nominācijā "Jauna dzīvojamā ēka" pirmā vietā piešķirta projektam "Muuna", Gaujas ielā, Mārupē, otrā vieta - dzīvokļu ēkai Ceriņu ielā 8, Bauskā, bet trešā vieta - dzīvojamo ēku kompleksam "Domesnes Rezidence", Kolkasraga ielā, Rīgā.

Nominācijā "Jauna sabiedriska ēka" pirmo vietu ieguva biroju ēka "Satekles biznesa centrs", Rīgā, otro vietu - atpūtas centrs un jahtklubs "ExPorto", Rīgā, bet trešo vietu - biroju ēka Krišjāņa Barona ielā 30A, Rīgā.

Nominācijā "Fasādes" pirmo vietu ieguva fasādes atjaunošana Šķūņu ielā 12, Rīgā, otro vietu - fasādes atjaunošana Brīvības ielā 64, Rīgā, bet trešo vietu - fasādes atjaunošana Ģertrūdes ielā 34, Rīgā.

Nominācijā "Jauna inženierbūve" pirmo vietu ieguvis Valmieras industriālais parks, otro vietu - Gaujas tilts posmā Drustu stacija - Zosēni, bet trešo vietu - Strauta iela Valmierā.

Par mākslīgo intelektu mūsu ikdienā un to, cik būtiski šajā jomā spert savlaicīgus soļus, lai neatpaliktu no citiem, stāsta uzņēmuma Accenture biznesa attīstības vadītāja Baltijā Zane Segruma.

TEORĒTISKI visi zinām (vismaz domājam, ka zinām), kas ir mākslīgais intelekts (MI), par to arvien vairāk tiek runāts. Mums pat ir Mākslīgā intelekta centrs. Vārdu sakot, lielā mērā MI jomā mums viss it kā aktīvi notiek, tomēr šķiet, ka daudziem joprojām nav pilnīgas izpratnes, kas tad ir tas MI. Datorprogramma, cita veida IT rīks? Tas ir draugs vai drauds?

Jūs uzdevāt ļoti daudz jautājumu (smaida), par kuriem varētu runāt ļoti ilgi. Sāksim ar šo – kas ir MI un ko mums par to vajadzētu saprast? Pirmkārt, saprotam to, ka MI ir datorzinātnes virziens – par to, kā var strādāt tehnoloģija, kā var veidot algoritmus. MI nav viena vienība, kas izpaužas, kontaktējas ar mums caur dažādām ierīcēm. Esam pieraduši, piemēram, pie Excel, kurā ievadām noteiktas komandas, veidojot formulas, pēc kurām tiek veikti aprēķini. MI ir cita veida tehnoloģija – tajā nav jāievada katru reizi precīzi algoritmi, lai tehnoloģija mūs saprastu; tieši pretēji, ar MI varam sarunāties sarunvalodā, jo MI savā ziņā darbojas līdzīgi cilvēka smadzenēm – tas spēj pats analizēt, ko pateicām, pieņemt lēmumus par to, ko no viņa sagaidām un kādu rezultātu prezentēt.Pie plašākas sabiedrības MI ir nonācis caur Generative AI (Generative artificial intelligence – Ģeneratīvais mākslīgais intelekts), ko izmantojam ChatGPT, Grok AI u.c.