No šā gada 1. janvāra VID ir ieviesta jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Publiski pieejamajam Reitingam ir informatīvs raksturs. Vienlaikus tā mērķis ir veicināt godīgas uzņēmējdarbības stiprināšanu un motivēt uzņēmumu uzlabot savu nodokļu samaksas disciplīnu.

Nedaudz ieskicējot Reitinga vēsturi, to var iedalīt trīs posmos. Pirmais posms ir pilotprojekta laiks no 2018. līdz 2020. gadam, kad Reitings bija ierobežoti pieejams (tikai pašam uzņēmējam) un ar ierobežoto rādītāju skaitu. Reitings bija kā rīks uzņēmumiem ar mērķi paraudzīties uz savu darbību no Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) puses. Otrajā posmā no 2020. līdz 2021. gadam norisinājās Reitinga paplašināšana, jo uzņēmumiem radās vairāki jautājumi par to, kā reitings ir izveidots. Tika paplašināts rādītāju skaits, tomēr informācija joprojām palika pieejama tikai uzņēmumam. Savukārt, sākot ar 2024. gadu, iesākās trešais posms – jaunā Nodokļu maksātāju reitinga sistēma. Proti, Reitings būs ar publiski pieejamiem elementiem aplūkojams VID publiskojamajā datubāzē no 2024. gada marta.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Eiropas Komisija (EK) apsver aizliegt reitingu aģentūrām publiskot kredītreitingu novērtējumus tām Eiropas Savienības (ES) valstīm, kas piedzīvojušas finansiāla rakstura grūtības, atsaucoties uz Vācijas laikrakstu Financial Times Deutschland, vēsta AFP.

ES iekšējā tirgus un pakalpojumu komisāra Mišela Barnjē izstrādātais priekšlikums ļaus Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei «uz laiku aizliegt» reitingu aģentūrām publiskot savas analīzes par finanšu nedienās nonākušo valstu maksātnespēju. Minētā laikraksta rīcībā esot nonācis priekšlikuma melnraksts.

M. Barnjē uzskata, ka valstu reitingu publiskošana «nepiemērotā brīdī» valstij, kas aizvada sarunas par starptautiskas palīdzības iegūšanu, var izraisīt «negatīvus efektus tās valsts finanšu stabilitātei, kas tālak destabilizē globālo ekonomiku».

Starptautiskās reitingu aģentūras, kā, piemēram, Moody’s, Standard & Poor’s un Fitch nereti tiek apsūdzētas nepareizā atsevišķu valstu finansiālās situācijas izpratnē, kas finanšu krīzi saasina vēl vairāk.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Eiropas Savienības (ES) plāni ieviest stingrākus noteikumus, lai regulētu starptautisko reitingu aģentūru darbību, ir bīstami, jo tie ietekmēs reitingu noteikšanas kvalitāti un neatkarību, šodien paziņojusi starptautiskās reitingu aģentūras Moody's Investors Services vadība.

Es to redzu kā apsēstību apstrīdēt reitingu noteikšanas procesu kā tādu un vainot aģentūras eirozonas parādu krīzē. ES priekšlikumi nevar atjaunot investoru uzticību un atvieglot sabiedrības un Eiropas valstu piekļuvi kredītu tirgum,» skaidro Moody’s prezidents Maikls Madelains.

Eiropas Komisija (EK) šonedēļ nākusi klajā ar plāniem noteikt stingrākus starptautisko kredītreitingu aģentūras regulējošos noteikumus. Plānots, ka aģentūru lēmumu pieņemšanas procesam būs jākļūst caurspīdīgākam, un tām nāksies atbildēt par savām kļūdām. Tāpat ES projekta mērķi ir mazināt finanšu iestāžu aklo paļaušanos tikai uz kredītreitingiem ieguldījumu veikšanā, veikt biežāku kredītreitingu izvērtēšanu. Tiek arī paredzēts, ka emitentiem būtu ik pēc trim gadiem jāmaina aģentūras, kas tos novērtē. Turklāt sarežģītiem strukturētiem finanšu instrumentiem būs nepieciešami divi reitingi no divām dažādām kredītreitingu aģentūrām, un vienas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam nebūs ļauts vienlaicīgi būt citas kredītreitingu aģentūras lielam akciju turētājam.

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Ceļu satiksmes likumā, kas paredz bargākus sodus par pārkāpumiem ceļu satiksmē.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, ar grozījumiem plānots noteikt, ka par ātruma pārsniegšanu no 61 līdz 70 kilometriem (km/h) stundā ar mopēdiem, motocikliem, vieglajiem automobiļiem un kravas auto, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5 tonnas, transportlīdzekļa vadītājam varēs piemērot naudas sodu no 720 līdz 960 eiro (pašlaik - no 360 līdz 480 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz deviņiem mēnešiem (pašlaik - sešiem).

Savukārt, ja minētajā apjomā ātrums tiks pārsniegts apdzīvotā vietā, plānots piemērot naudas sodu no 1040 līdz 1400 eiro (pašlaik - no 540 līdz 680 eiro) un atņemt transportlīdzekļu vadīšanas tiesības no deviņiem līdz 12 mēnešiem (pašlaik uz 12 mēnešiem piemēro tiesību izmantošanas aizliegumu).

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch piektdien paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils, informēja Finanšu ministrija.

«Šis ir trešais Latvijas kredītreitinga paaugstinājums pēdējā mēneša laikā, kas ir augsts novērtējums mūsu valsts un visas sabiedrības panāktajam. Fitch savu lēmumu pamato ar Latvijas pozitīvo ekonomikas izaugsmi, labiem valsts finanšu rādītājiem un panākumiem publisko finanšu sakārtošanā,» paziņojumā norādīja finanšu ministrs Andris Vilks.

Latvijas iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi Fitch prognozē 3,6% apmērā 2014. gadā un 3,8% apmērā 2015. gadā. Reitingu aģentūra Latvijas budžeta deficītu arī turpmāk paredz gana zemā līmenī - vidēji 0,9% no IKP līdz 2016. gada beigām.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu no B2 uz B1, turklāt paaugstinājusi arī bankas nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir B1/Not Prime/E+ Positive.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu Moody’s skaidro ar bankas finanšu rezultātu un pelnītspējas paaugstināšanos, kā arī kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanos un privāto investoru ienākšanu bankas akcionāru sastāvā, kā rezultātā banka var veidot spēcīgāku kapitāla bāzi. Līdztekus Moody’s ir noteicis Citadelei kontraģenta reitingu Ba3(cr)/NP(cr).

«Fakts, ka viena no vadošajām reitingu aģentūrām pasaulē ir paaugstinājusi Citadeles reitingu, ir apliecinājums tam, ka Citadele attīstās pareizajā virzienā un akcionāru maiņa ir nākusi par labu bankas attīstības iespējām,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 13 Itālijas bankām, kā arī vairākām kompānijām un pašvaldībām piešķirtos reitingus.

Moody’s reitingu samazinājums tostarp skāris divas Itālijas lielākās bankas – Intesa SanPaolo un Unicredit, kurām piešķirtie reitingi samazināti no A3 līdz Baa2, turklāt tiem noteikta negatīva nākotnes perspektīva.

Reitingu aģentūra samazinājusi Itālijas elektroenerģijas operatoru un gāzes kompānijas, kā arī 23 pašvaldību, tostarp Milānas un Neapoles reitingus.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā Moody’s par divām atzīmēm samazinājusi Itālijai piešķirto kredītreitingu, uzsverot Grieķijas iespējamo aiziešanas no eirozonas un Spānijas banku problēmu ietekmi uz Romu.

Itālijas reitingu Moody’s samazinājusi no A3 līdz Baa2, kā arī brīdinājusi par iespējamu reitingu tālāku «apcirpšanu», norādot, ka valsts, iespējams, piedzīvos straujāku aizņemšanās izmaksu kāpumu un zaudēs piekļuvi starptautiskajiem tirgiem.

Trīs reitingu aģentūras no Ķīnas, Krievijas un ASV, izlēmušas kopīgi mest izaicinājuma cimdu esošajai globālo reitingu sistēmai, kurā patlaban dominē trīs ASV milži – Fitch, Moody’s un Standard & Poor’s (S&P).

Ķīnas Dagong Global Credit Ratings Co., ASV Egan-Jones Ratings un Krievijas RusRating kopīgi veidos jaunu reitingu aģentūru Universal Credit Rating Group. Jaunā aģentūra atradīsies Honkongā un tiks izveidota nākamo sešu mēnešu laikā. Patlaban nav vēl īsti izlemts investīciju apmērs, bet paredzēts, ka visām trim dalībniecēm tajā būs vienādas daļas.

Dagong vadītājs Guans Jianžongs (Guan Jianzhong) preses konferencē norādīja, ka interesi par jaunās institūcijas izteikušas daudzas citas pasaules kompānijas, tomēr Universal Credit Rating Group nekādā gadījumā nedrīkstēs darboties neviena no trijām lielajām aģentūrām. Tas esot saistīts ar atšķirīgām pozīcijām un izpratni, atsaucoties uz G. Jianžonga teikto, vēsta AFP.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) pazeminājusi Grieķijai piešķirto reitingu no CC līdz «selektīvai maksātnespējai». Tādējādi šī valsts kļuvusi par pirmo eirozonas dalībnieci, kurai piešķirts šāds reitings.

S&P «ir samazinājusi [Grieķijas] CC ilgtermiņa un C īstermiņa kredītreitingus līdz SD (selektīva maksātnespēja),» norādīja reitingu aģentūra, vēsta AFP.

Aģentūra skaidro, ka reitings samazināts ņemot vērā Grieķijas vienošanos ar parāda vērtspapīru īpašniekiem par tā norakstīšanu. S&P norādīja, ka, Grieķijas parāda restrukturizācijas procesam beidzoties, aģentūra pārskatīs valsts reitingu no jauna un, iespējams, to paaugstinās līdz CCC. Tiek prognozēts, ka līdzīgi rīkosies arī citas reitingu aģentūras, ieskaitot Moody’s Investors Service un Fitch Ratings.

Grieķijas valdība norāda, ka šāds solis bija gaidīts un tas neietekmēs banku nozari. «Šim reitingam nav nekādas ietekmes uz Grieķijas banku sistēmu,» uzsvēra valsts finanšu ministrija.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi eirozonas glābšanas fondu kredītreitingus. Aģentūra līdz Aa1 samazinājusi gan Eiropas stabilitātes mehānismam (ESM), gan Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam (EFSF), kurš savu darbu pārtrauks nākamgad, piešķirtos reitingus.

Moody’s arī pieļāvusi, ka abiem fondiem piešķirtie kredītreitingi varētu tikt samazināti vēl vairāk, vēsta Euobserver. Abos fondos Francija, kuras reitingu Moody’s nesen samazināja, ir otrs lielākais maksātājs.

«ESM un EFSF kredītriski ir cieši saistīti ar to tuvākajiem atbalstītājiem,» skaidrojot saistību starp Francijas un eirozonas glābšanas fondu kredītreitingu samazināšanu, norādīja Moody’s.

Tikmēr fondu vadītājs Klauss Rēglings norādījis, ka viņam ir grūti saprast Moody’s lēmumu. «Mēs nepiekrītam reitingu aģentūras pieejai, kas nav ņēmusi vērā ESM spēcīgo institucionālo tīklu, politisko apņēmību un kapitāla struktūru,» sacīja K. Rēglings. Moody’s rīcība arī nekādā veidā neietekmēs eirozonas fondu spējas izsniegt parādzīmes un aizņemties naudu.

Eiropas Savienības (ES) tiesa saņēmusi izskatīšanai miljardiera Pjotra Avena un viņa biznesa partnera Mihaila Fridmana pieteikumus par ES noteikto sankciju pārsūdzēšanu.

Līdz paziņojumam par abu tiesvedību ierosināšanu ES Tiesas Oficiālajā Vēstnesī lietas pamatojums ir ierobežotas pieejamības informācija.

Avens un Fridmans jau iepriekš publiski pauduši gatavību vērsties atbildīgajās instancēs, lai apstrīdētu viņiem piemērotās sankcijas. Uzņēmēji uzskata, ka viņiem piemērotās sankcijas nebija pamatotas.

Iepriekš tieslietu ministrs Jānis Bordāns (K) pauda viedokli, ka Avens ar savām darbībām ir sniedzis tostarp propagandisku atbalstu agresorvalstij - Krievijai, līdz ar ko viņam būtu jāatņem Latvijas pilsonība.

Saeimā aprīlī pieņemtie grozījumi Pilsonības likumā paredz Latvijas pilsonības atņemšanu personai, kura sniegusi būtisku finansiālu, materiālu, propagandisku, tehnoloģisku vai cita veida atbalstu valstīm vai personām, kuras ir veikušas darbības, tai skaitā genocīdu, noziegumu pret mieru, noziegumu pret cilvēci, kara noziegumu, kas grauj vai apdraud demokrātisku valstu teritoriālo integritāti, suverenitāti un neatkarību vai konstitucionālo iekārtu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's pazeminājusi bankai Citadele piešķirto ilgtermiņa depozītu reitingu no Ba3 līdz B2 līmenim. Aģentūra bankai saglabājusi līdzšinējo bankas finanšu stipruma reitingu E+ un arī īstermiņa reitingu Not Prime.

Moody's reitinga pazemināšanu saista ar zemo kapitāla līmeni, ko izraisījuši problemātiskie kredīti un relatīvi zemais uzkrājumu līmenis. Aģentūra prognozē, ka turpmāki ieguldījumi no valsts puses ir maz ticami, ja vien nebūs ļoti nepieciešami.

«Nestabilajā Eiropas valstu ekonomikas situācijā, kad virknei valstu un lielu uzņēmumu tiek pazemināti reitingi, ir loģiski, ka reitingu aģentūras ir piesardzīgas savos vērtējumos un reaģē atbilstoši tam, kas notiek tirgos Eiropā,» norāda bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Juris Jākobsons, piebilstot, ka kopumā bankas Citadele darbības rādītāji atbilst bankas restrukturizācijas plānam, un vairākās pozīcijās ir labāki par plānotajiem.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Lielbritānijai atņēmusi prestižo AAA kredītreitingu, samazinot to līdz AA+, savu lēmumu skaidrojot ar sliktākām valsts ekonomikas un fiskālajām prognozēm.

Reitingu aģentūra norāda, ka Lielbritānijas valdības parāds 2015. – 2016. gadā sasniegs 101% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP) un samazināties sāks tikai 2017. – 2018. gadā. Iepriekš Fitch lēsa, ka laika posmā no 2015. līdz 2016. gadam, Lielbritānijas parāds sasniegs 97% no IKP.

Tāpat aģentūra norādījusi uz augstāku nekā iepriekš prognozēts budžeta deficītu, kas liecina par Lielbritānijas vārgulīgo izaugsmi pēdējo gadu laikā. Tam par iemeslu lielākoties bijusi eirozonas krīzes ietekme.

Fitch skaidro, ka, neskatoties uz Lielbritānijas finanšu elastīgumu, kuru veicinājis fakts, ka valstij ir pašai sava valūta, tomēr «fiskālā telpa», kas nepieciešama, lai amortizētu finanšu satricinājumus, nav savienojama ar AAA reitingu.

Starptautiskās reitingu aģentūras Standard & Poor’s (S&P) lēmums samazināt Francijas un astoņu citu Eiropas valstu reitingus liecina par Eiropas Savienības (ES) izvēlētās stratēģijas nespēju apturēt parādu krīzes izplatīšanos, raksta ASV plašsaziņas līdzekļi, vēsta AFP.

«S&P piektdienas lēmumam par deviņu valstu, tostarp Francijas, Itālijas un Spānijas, reitingu samazināšanu jākalpo kā atgādinājumam Eiropas līderiem, ka to izvēlētā ekonomikas stratēģija, kura balstās taupības pasākumos, nedarbojas,» redakcijas slejā raksta The New York Times. «Pēc neskaitāmiem glābšanas plāniem, Eiropa joprojām ir visai tālu no krīzes atrisināšanas,» piebilst laikraksts.

Savukārt izdevums The Wall Street Journal (WSJ) uzsver, ka Francijai draudošais reitingu samazinājums «iespējams, bijis sliktāk glabātais finanšu noslēpums». «Līdzīgi kā tas bija ar ASV reitinga samazināšanu aizvadītajā vasarā, reitingu aģentūras nepasaka pasaulei vai tirgiem kaut ko jaunu,» raksta WSJ, piebilstot, ka S&P rīcība ilustrē, ka Eiropas darbības vienotās valūtas glābšanai nav apturējušas finanšu infekciju – bet gan tikai pastiprinājušas.

Lēmumu pazemināt deviņu eirozonas valstu kredītreitingus aģentūras ir ilgi apsvērušas. Aģentūras vērtē valstu spēju atdot parādus, un pašlaik šī spēja kļūst vājāka, Db.lv pauda DNB bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš. «Drīzāk pārsteigumu ir radījis tas, ka pagāja tik ilgs laiks, līdz valstu kredīreitingi tika samazināti,» citējot CMC Markets tirgus analītiķi Maiklu Hevsonu (Michael Hewson), vēsta Associated Press.

Pirmkārt, palielinās šo Eiropas valstu parāds, turklāt aģentūras vērtē arī banku situāciju, un pašlaik, piemēram, Austrijas bankām ir diezgan lieli riski, norādīja P. Strautiņš. Analītiķi un eksperti ir norādījuši, ka reitingu samazinājums ir bijis plaši paredzams, tādējādi Standard&Poor’s paziņojums gan par Francijas trīskāršā A reitinga samazinājumu, gan citu Eiropas valstu kredītreitinga samazinājumu, radīja «pavisam nelielu šoku» obligāciju tirgos, vēsta Associated Press. Labā vēsts ir Vācijas AAA kredītreitinga saglabāšana, turklāt tā nākotnes prognozes paaugstinātas no negatīvām uz stabilām.

Ukrainai jācīnās ar smagu parādu nastu – valsts ekonomika atgriezusies XX gadsimta 90.gadu sākumā un balansē uz maksātnerspējas robežas, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Nesen Eiropas Savienības (ES) Padome apstiprināja Eiropas Komisijas priekšlikumu par 1,8 miljardu eiro piešķiršanu Ukrainai kā starptautisku makroekonomisko palīdzību. Savukārt iepriekš – marta otrajā pusē – starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service pazemināja Ukrainas ilgtermiņa valsts parāda reitingu no Caa3 līdz Ca, turklāt ar negatīvu nākotnes prognozi.

Reitingu Ca aģentūra Moody’s piešķir tām parādsaistībām, kuras ir tuvas maksātnespējai. Zemāks ir tikai vērtējums C, kas nozīmē maksātnespējas iestāšanos. Jāpiebilst, ka Moody’s bija pēdējā no tā dēvētā lielā trijnieka aģentūrām, kura pazemināja Ukrainas valsts obligāciju ārvalstu valūtā reitingu. 7. februārī Fitch pazemināja to no B- līdz CCC jeb «ārkārtīgi spekulatīvam» līmenim, bet 20. februārī Standard & Poor’s – no CCC+ līdz CCC ar negatīvu prognozi, lēmumu skaidrojot ar politiskajām problēmām un Kijevas iespēju apkalpot parādus pasliktināšanos.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard&Poor’s paaugstinājusi Latvijas kredītreitingu. Valsts kredītreitings ilgtermiņa saistībām vietējā un ārvalstu valūtā ir paaugstināts no BBB+ uz A-. Nākotnes prognozes (outlook) vērtējums ir noteikts stabils.

«Latvijas iekļaušana starp A grupas reitinga valstīm ir starptautiska atzinība. Tas arī izvirza mums pašiem arvien lielākus nākotnes standartus un uzdevumus. Šī ir iespēja mums ar kopēju darbu apliecināt ilgtermiņa piederību šīs grupas valstīm. Tas būtu jāņem vērā visiem politikas veidotājiem Latvijā gan valstiskajā, gan pašvaldību, gan arī privātajā sektorā, īpaši ņemot vērā tuvojošās Saeimas vēlēšanas,» norāda finanšu ministrs Andris Vilks.

Standard&Poor’s savu lēmumu pamato ar spēcīgu Latvijas ilgtermiņa ekonomikas izaugsmi, labākiem ārējā sektora rādītājiem, nekā tika gaidīts, un pārdomātu un piesardzīgu fiskālo politiku.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s samazinājusi Francijas kredītreitingu, jo uzskata, ka valsts prezidenta Fransuā Holanda īstenotajai politikai neizdosies veicināt izaugsmi un uzlabot valsts finanses, raksta Bloomberg.

Valsts ilgtermiņa ārvalstu un vietējās valūtas reitings pazemināts par vienu pakāpi no AA+ līdz AA, bet reitinga perspektīva noteikta stabila. Augstāko reitingu Francija zaudēja pērnā gada janvārī.

Reitinga pazeminājums norāda uz Eiropas otras lielākās ekonomikas atveseļošanās bremzēšanos finanšu krīzes un recesijas rezultātā.

Francijas prezidents nav spējis mazināt Francijas konkurētspējas kritumu ar izmaiņām darbaspēka likumos un nodokļos, jaunākajā ziņojumā norādījusi arī Eiropas Komisija.

«Reitinga pazeminājums atspoguļo mūsu uzskatu, ka Francijas valdības pašreizējā pieeja budžeta un strukturālajām reformām, kas attiecas uz nodokļiem, pakalpojumu un preču, kā arī darba tirgu, nespēj veicināt Francijas vidēja termiņa izaugsmes perspektīvas,» norādījusi reitingu aģentūra. «Tāpat Francijas fiskālā elastība ir ierobežota un mēs redzam, ka valdība nespēj ievērojami samazināt kopējos tās tēriņus,» norāda aģentūra.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investor Service samazinājusi kredītreitingus Itālijai, Portugālei un Spānijai, bet Francijas, Lielbritānijas un Austrijas reitingiem mainījusi nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu.

Reitingu aģentūra samazināja arī piešķirtos reitingus mazākām eirozonas valstīm – Slovēnijai, Slovākijai un Maltai. Savu lēmumu Moody’s skaidro ar parādu krīzes izraisītiem izaicinājumiem un reģiona vājo ekonomikas attīstības perspektīvu, kas izraisa spiedienu uz finanšu tirgiem, vēsta Bloomberg.

Itālijas reitings tika samazināts no A2 uz A3, Spānijas – no A1 uz A3, Portugāles – no Ba2 uz Ba3, Slovākijas un Slovēnijas – no A1 uz A2, bet Maltas – no A2 uz A3.

«Visiem šiem reitingiem ir piešķirta arī negatīva nākotnes perspektīva,» norādīja Moody’s. Negatīva nākotnes perspektīva nozīmē, ka Moody’s saskata vismaz 40% iespējamību, ka valsts reitings tuvāko 18 mēnešu laikā varētu tikt samazināts.

Reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Ungārijas valdības parāda reitingu līdz «junk» (miskastes) statusam, vēsta BBC.

Reitingu aģentūra norādījusi uz Ungārijas parāda augstajiem apmēriem un vājajām izaugsmes perspektīvām, kā arī uz nenoteiktību, vai valdība spēs sasniegt izvirzītos ekonomiskos mērķus.

Ungārijas valdība pavēstījusi, ka Moody’s reitinga samazinājums ir «viens no finansiālajiem uzbrukumiem», kas tiek vērsti pret valsti. Ungārijas ekonomikas ministrs norādīja, ka šim Moody’s solim nav bijis nopietna pamatojuma, jo, neņemot vērā ārējās grūtības, pēdējā pusotra gada laikā lielākajā daļā Ungārijas ekonomikas ir notikušas pozitīvas izmaiņas.

Jau iepriekš reitingu aģentūra Standard&Poor’s samazināja Ungārijas reitingu. Šis samazinājums tika noteikts līdz Ungārija pabeigs sarunas ar Starptautisko Valūtu fondu (SVF) un Eiropas Savienību (ES). Aizvadītajā nedēļā Ungārijas valdība paziņoja, ka meklēs finansiālu atbalstu no iepriekš minētajām institūcijām.

Starptautiskās reitingu aģentūras Fitch Ratings (Fitch) Latvijas nākotnes novērtējuma samazināšana no pozitīva uz stabilu valsts pievilcību investoru acīs nepasliktinās, uzskata biznesa portāla Nozare.lv aptaujātie ekonomisti.

Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna stāstīja, ka Fitch, samazinot Latvijas kredītreitinga nākotnes vērtējumu no pozitīva uz stabilu, mazina varbūtību, ka drīzumā reitings varētu būt paaugstināts. Tomēr pats reitings netika samazināts un joprojām ir investīciju zonā. Tādējādi tas Latvijas pievilcību investoru acīs nepasliktina,» uzsvēra Strašuna.

Arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš sacīja, ka Fitch lēmums nenozīmē, ka Latvija būs investoriem mazāk pievilcīga.

Pēc viņa sacītā, aģentūra nesagaida, ka Latvijas kļūs pievilcīgāka tuvākajā nākotnē. Reitingu aģentūra nevērtē mūsu pievilcību visiem investoriem, bet tieši mums aizdotās naudas drošību - cik liels ir defolta risks. Aģentūra nevērtē, cik izdevīgi vai neizdevīgi ir ieguldīt naudu Latvijas uzņēmumu kapitālā, lai arī tiešo investīciju veicēji aģentūras viedokli, bez šaubām, var ņemt vērā, sacīja Strautiņš.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch samazinājusi Itālijai piešķirto kredītreitingu, par iemeslu norādot valsts parlamenta vēlēšanu iznākumu, kas Itālijā radījis politiskā strupceļa situāciju, kura savukārt var atsaukties uz valsts ekonomiku.

Reitingu aģentūra samazinājusi Itālijai piešķirto reitingu no A- līdz BBB+ un noteikusi tam negatīvu perspektīvu. Fitch norāda, ka ir visai mazticams, ka Itālijai izdosies tuvāko nedēļu laikā nodibināt jaunu valdību. Tādējādi rezultātā, ekonomiskās reformas, kuras Itālijai jāveic, lai sakārtotu savu tautsaimniecību, visticamāk, tuvākajā laikā netiks uzsāktas.

Par draudošu politisko neskaidrību, kuras sekas atbalsosies arī ārpus Itālijas, jau iepriekš brīdināja starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s.