Spānija pašlaik ir ceturtā lielākā eiro zonas ekonomika. Vēl nesenā vēsturē, pirms apmēram 4-5 gadiem, šī valsts kopā ar Portugāli, Itāliju, Īriju un Grieķiju tika uzskatīta par vienu no eiro zonas nestabilākajiem posmiem jeb iekļauta tā saucamajā PIIGS valstu grupā.

Spānijas vārds tika piesaukts pat kā iespējamais vienotās valūtas eiro sabrukšanas iemesls. Tomēr laiks iet, reformas no papīriem pārvēršas realitātē un 2015. gadā Spānijai veicās labi un tās izaugsme ievērojami pārsniedza pat eiro zonas iekšzemes kopprodukta (IKP) attīstības tempus (un sagaidāms, ka arī 2016. gadā).

Spānijas tautsaimniecības atkopšanās gan 2015. gadā, gan 2016. gada pirmajos trijos ceturkšņos balstījās uz privāto patēriņu, eksportu un investīciju pieaugumu. Pozitīvi tautsaimniecību ietekmēja šādi faktori:

auguši iedzīvotāju ienākumi pēc nodokļu un citu maksājumu veikšanas;

It kā spēle, bet nav spēle – Agnese Aljēna izstrādājusi Biznesa rūnas, kas palīdz rosināt domāšanas procesu par biznesu trijās dimensijās

Agnese desmit gadu nostrādāja bankā, vadīja pārdošanas attīstības nodaļu un paralēli mācījās maģistratūrā. «Viss bija vienkārši – izlasi nodaļu grāmatā, aizej uz darbu un pārliecinies, ka viss tā arī pēc labākās prakses darbojas,» viņa atceras.

Agnese paralēli darbam fotografēja un, kad piedzima pirmais bērniņš, neatgriezās darbā, bet pievērsās fotografēšanai, atvēra savu studiju un saprata, ka radošajā biznesā ir gadījumi, kad viss nenotiek kā grāmatās aprakstīts. Viņa nopirka vairākas grāmatas, bet daudz kam tajās nepiekrita. Kad piedzima otrs bērns, viņa iestājās apvienotajā Banku augstskolas, Rīgas Starptautiskās ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolas un Ventspils augstskolas doktorantūras programmā, lai šai tēmai pievērsos tuvāk. Šobrīd viņa pēta biznesu mākslā un vada apmācības.

Latvijas vīriešu basketbola izlase svētdien Džakartā Pasaules kausa finālturnīra otrā posma otrajā spēlē ar 104:84 uzvarēja Brazīliju. Līdz ar panākumu Latvija iekļuva ceturtdaļfinālā un turpinās cīņu par ceļazīmi uz Parīzes olimpiskajām spēlēm.

Mūsējo pretinieki cīņā par vietu pusfinālā būs Vācijas vai Slovēnijas basketbolisti.

Latvijas izlasē rezultatīvāko spēli Džakartā aizvadīja Andrejs Gražulis, kurš guva 24 punktus, realizējot deviņus no 12 divpunktu un divus no trim trīspunktu metieniem. 17 punktus guva Artūrs Žagars, trāpot abus divpunktu un visus četrus soda metienus, kā arī trīs no pieciem tālmetieniem.

14 punktus sakrāja Dāvis Bertāns, kurš realizēja četrus no deviņiem tālmetieniem, Artūrs Kurucs guva 12 punktus, trāpot visus četrus tālmetienus, bet Rolands Šmits guva desmit punktus.

Pretiniekiem Brunu Kaboklu sakrāja 20 punktus un septiņas atlēkušās bumbas, 14 punktus guva Jagu Santoss, bet 13 punktus un septiņas atlēkušās bumbas sakrāja Lukass Diass.

Domājams, vēl samērā daudzi atceras iepriekšējo globālo finanšu krīzi, kad līdz ar milzīga apmēra naudas sadegšanu izgaismojās daudzu pasaules banku caurumi.

Eiropā problēmas finanšu sektoram raisīja vēl arī sekojošā reģiona parādu krīze. Tas nozīmēja, ka vairākās Dienvidu valstīs banku sektors īsti pārliecinošs joprojām neizskatījās pat pirms šīs pandēmijas.

Sevi, šķiet, piesakot Covid-19 nākamajam vilnim, daudzu kompāniju finansiālie izaicinājumi var ievilkties un kļūt dziļāki. Tas raisa risku, ka kādā brīdī problēmas būs arī bankām, kur pat nosacīti visai spēcīgi uzņēmumi var attapties, ka vairs nespēj norēķināties par savām parādsaistībām. Jeb – ja esmu tev parādā 10 tūkstošus, tā ir mana problēma. Savukārt, ja esmu tev parādā 100 miljonus, tā jau ir tava problēma.

Pārāk daudz banku 

Eiropas banku pelnītspēja rūk, tādēļ, lai spētu izdzīvot un konkurēt globālajā tirgū, nākotnē...

Bloomberg izceļ analītiķu teikto, ka Eiropas banku sistēma kopumā nākamajā gada vien var pārciest nesamaksātus parādus 255 miljardu eiro apmērā. Tiesa gan, vienmēr zināms risks ir tam, ka notiek kaut kas neparedzēts.

Eiropas Centrālās banka (ECB) norādījusi, ka, piemēram, vēl viena plaša pandēmijas ierobežojumu kārta apgrūtināto aizdevumu kaudzi var papildināt par vienu triljonu eiro!

Ja tā arī būs, tad nebūt nav izslēgts, ka veco kontinentu atkal pārņem kādi lēmumi par banku glābšanu. Šķiet, nevajadzētu maldināt sevi ar to, ka tas tad bieži vien nenotiks uz nodokļu maksātāju rēķina.

Jāpiebilst, ka Eiropas banku akciju cenu kopuma vērtība šogad noplanējusi zemāk jau par 40%. “Būs bankas, kas cietīs vairāk un kurām nebūs pietiekami daudz kapitāla vai tās būs tuvu šai robežai. Ar tīru privātā sektora risinājumu, iespējams, nepietiks, lai izkļūtu no šīs krīzes ar spēcīgu banku sektoru,” Bloomberg komentē Londonas Biznesa universitātes pasniedzēji.

Tiek arī piebilsts, ka pagaidām skaidrības par bankas bilanču bojājumiem neesot. Tiesa gan, trauksmes signāli skanot pie tādu aizdevējiem kā BNP Paribas (Francija) un HSBC Holdings (Apvienotā Karaliste) durvīm. BNP Paribas brīdinājusi, ka tai problēmas var radīt aviācijas un tūrisma industrijas nostopēšanās. Tāpat Vācijas Commerzbank AG ziņojusi, ka sagaida vairāk saistību nepildīšanas gadījumus un mēģinājusi palielināt savu kapitāla drošības spilvenu.

Faktiski ar bažām tiek gaidīts tas brīdis, kad beigsies valdību atbalsta programmas. Tad arī varēs redzēt, cik izturīga un ilgtspējīga ir aktuālā ekonomikas atveseļošanās.

Valdības un bankas ar moratoriju un saistību maksājumu atbrīvojumu starpniecību lielu daļu ekonomikas uztur pie dzīves. Tiesa gan, daudzos gadījumos šāda kompāniju dzīvība galu galā var būt pielīdzināma veģetatīvai stadijai. Ir pat manāmas aplēses, ka pēc šīs pandēmijas vajadzēs vēl kādus 10 gadus, lai tiktu galā ar šīs ērās kredītiem.

Pavisam reālas problēmas jau tagad ir Itālija, kuras valdībai nupat nācās piekrist Banca Monte dei Paschi di Siena lielas daļas tās ekstra slikto kredītu (11,6 miljardu eiro apmērā) pirkšanai. Banka jau ir glābta un gandrīz 70% no tās akcijām pieder valdībai. Pieejamā informācija liecina, ka Itālijas valdība meklē investoru, kas no tās šīs daļas varētu nopirkt. Skaidrs, ka tas nenotiks pie nefunkcionējošas bankas (jautājums gan par cenu).

“Sagatavošanās un problēmu identificēšana šobrīd ir vissvarīgākā lieta. Fāze, kurā mēs šobrīd atrodamies, ir gatavošanās triecienam,” vēl septembra beigās norādīja ECB Banking Supervision vadītājs Andrea Enria.

“Varas iestādēm ir jāgatavojas sliktām lietām. Tām vajadzētu pavadīt laiku sava veida aktīvu pārvaldīšanas rīka sagatavošanai, ja tas galu galā būtu vajadzīgs. Pavisam privāti viņiem arī vajadzētu rūpīgi domāt par to, kā veikt publisku banku glābšanu,” piebildis arī bijušais Anglijas Bankas vadītāja vietnieks Pauls Takers.

“Pandēmija eirozonas amatpersonas jau piespieda lauzt tabu par kopēju aizņemšanos. Tikmēr banku nozares nepatikšanas arī var likt tām vēlreiz apsvērt politiski sarežģītus soļus. Runas par Eiropas “slikto banku”, kura pārņemtu sliktos aktīvus, parādījās jau aprīlī,” atgādina Bloomberg.

Šādi milzīgu pārmaiņu laiki dažiem sniegs arī iespējas. Dažādu uzņēmumu aktīvus un daļas pa lēto varēs uzpirkt visi tiem, kam šādā brīdī būs paliksi nauda (tam palīdzēs arī zemās procentu likmes).

Covid-19 pandēmija izraisījusi staujas pārmaiņas patērētāju tendencēs un veicinājusi uzņēmumu un insititūciju interesi par valodu tehnoloģiju risinājumiem straujāk, kā varējām prognozēt.

Vēlos dalīties pārdomās, kas mūs sagaida 2021.gadā, un par kādiem mākslīgā intelekta risinājumiem uzņēmumiem vajadzētu domāt.

Runas tehnoloģijas pielāgojas katra uzņēmuma vajadzībām

Pirms deviņiem gadiem, līdz ar tā brīža jaunāko Apple viedtelefonu iPhone 4S, pie lietotājiem devās balss digitālais asistents Siri. Tehnoloģiju pasaulē tas bija liels notikums, jo daudziem atsauca atmiņā reiz redzētās fantastikas filmas, kuru varoņi ar balss komandām ieslēdz istabā gaismu, pārslēdz televizora kanālus vai vada automašīnu. Kopš tā laika balss vadības risinājumi veikuši garu ceļu un patiešām nonākuši televizoros, teju ikvienā viedtelefonā un daudzās citās ierīcēs. Jau šobrīd daudzu uzņēmumu produktu un paklapojumu attīstības stratēģijās iekļaut dažādi runas tehnoloģiju pielietojuma scenāriji. Vairāki veiksmīgi piemēri ir tepat Latvijā - Latvenergo klientiem ir iespēja skaitītāju rādītājus nosaukt Tildes veidotajai runas atpazīšanas sistēmai, bet mediju monitoringa un tirgus izpētes kompānija Kantar TNS izmanto runas atpazīšanas tehnoloģiju mediju satura analīzei. Mūsu runas atpazīšanas risinājumi tiek izmantoti arī Igaunijas tiesās un Lietuvas valsts pārvaldē. Drīzumā tie palīdzēs arī Latvijas Iekšlietu ministrijas daudzo struktūrvienību darbiniekiem gan gatavojot dažādus dokumentus, automatizēti apstrādājot dažādu procesuālo darbību audioierakstus, gan arī ļaujot veikt meklējumus audio un video arhīvos.

Līdz ar salsas, flamenko un citu spāniski runājošo valstu simbolu popularitāti arī Latvijā ir interese apgūt šo valodu un kultūru

«Pārsteidzošā kārtā interese par Spāniju, Latīņameriku un spāņu valodu ir nemainīgi augsta. Protams, mēs vēlētos, lai pie mums nāktu mācīties vēl divreiz vairāk studentu, bet interese ir vienlīdz liela. Ik pa laikam ir novērojamas svārstības saistībā ar konkurenci vai krīzi, bet kopumā pieprasījums ir augsts,» teic Marta Jēkule, spāņu mācību centra Centro Picasso vadītāja. Viņa neizpauž, cik cilvēku šogad uzsāks mācības, bet šobrīd izskatās, ka būs 20 līdz 25 grupas, katrā maksimums deviņi cilvēki. «Aptuveni paliekam pagājušā gada līmenī, varam būt apmierināti,» vērtē Marta.

Katram savi knifi

Spānijas nākamais lielais solis tuvāko mēnešu laikā, visticamāk, būs starptautiskās palīdzības pieņemšana. Tā uzskata arī eksperti.

Vairākas Eiropas lielākās ekonomikas nupat kā prezentējušas savus nākamā gada budžetus. Pamatā tie ir taupības budžeti, kas tika gaidīti un paredz gan izmaksu samazināšanu, gan nodokļu palielināšanu. Viena no valstīm, kas prezentēja savu budžetu, bija Francija, kas paredz nākamgad budžeta deficītu samazināt līdz 3% (no šogad prognozētajiem 4,5%, bet Francijas valsts parāds ir 91% apmērā no IKP no 86% 2011. gadā). Par taupības budžetu šonedēļ paziņojusi arī Spānija.

Eiropā dominē taupība, taupība un vēlreiz taupība, kas nebūt nepatīk ierindas iedzīvotājiem, kuru vairumam nākas piedzīvot pirktspējas samazināšanos, par ilgāka termiņa efektu dažkārt aizdomājoties maz. Protams, neviena sociālā grupa negrib ilgstoši samierināties ar atvadīšanos no labākas dzīves apstākļiem, bet diemžēl ekonomikas konsolidācijas un lēnas izaugsmes laikmets ir tieši tagad. Pēc dzīrēm iestājušās paģiras, un kārtējā uzlāpīšanās vēlama nebūtu; citādāk – pēc tam būs vēl sliktāk vai slimība vispār aizies pašplūsmā. Prātā nāk, piemēram, Grieķijas gadījums, kad valsts vienkārši nespēj atgriezties uz konkurētspējīgas takas, un parāds jāņem, lai atdotu iepriekšējo parādu.

Cerot atdzīvināt tūrisma sektoru, Spānija no pirmdienas atvērusi savas robežas visiem pret Covid-19 vakcinētajiem cilvēkiem no visas pasaules.

"Spānija ir drošs galamērķis," paziņoja veselības ministre Karolina Dariasa, piebilstot, ka Spānija ir procesā, lai atgūtu savu globālā līdera statusu tūrismā.

Eiropieši, kas nav vakcinējušies pret Covid-19, pašreiz var iebraukt Spānijā ar negatīvu Covid-19 testu, kas veikts pēdējo 72 stundu laikā, paņemot uztriepi no deguna un kakla. No pirmdienas viņi šī testa vietā varēs izvēlēties arī lētāko antigēnu testu.

Taču Lielbritānija, kas Spānijai ir milzīgs tūrisma tirgus, vēl nav izslēgusi Spāniju no sava saraksta ar valstīm, uz kurām doties ir riskanti. Tas nozīmē, ka britu tūristiem jāievēro karantīna, atgriežoties no Spānijas, kā arī jāveic dārgie Covid-19 testi.

Apritējuši pieci gadi, kopš Latvija ir pievienojusies eirozonai, un ir vērts atskatīties, kas kopš tā laika eirozonā mainījies finanšu stabilitātes jomā.

Jāteic, ka tieši pēdējos piecos gados eiro zonas un līdz ar to arī Latvijas finanšu sektora stabilitātes nodrošināšanas jomā notikušas iespaidīgas, fundamentālas pārmaiņas.

Šīs pārmaiņas eiro zonā galvenokārt saistāmas ar Banku savienības izveidi. Banku savienība nozīmē, ka tās dalībvalstīs tiek īstenota:

Vienotā banku uzraudzība, atveseļošana un noregulējums balstās uz vienotu regulējošo prasību kopumu[2] (Single rule book), kurā ietverti:

Izdalītajā Latvijas Krājbankas krimināllietā apsūdzība celta bijušajam bankas līdzīpašniekam Vladimiram Antonovam, informē Antonova advokāts Viesturs Zauls.

Advokāts atklāja, ka Antonovam apsūdzība ir celta pēc tā paša panta, kas bijušajam bankas prezidentam Ivaram Priedītim, un neattiecas uz grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Priedītim celta apsūdzība, kur pirmā apsūdzības daļa ir par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 179.panta trešās daļas, proti, par piesavināšanos, ja to izdarījusi personu grupa pēc iepriekšējas vienošanās.

Savukārt otra apsūdzības daļa ir par statistisko atskaišu sniegšanu, proti, Priedītis, pēc likumsargu domām, šīs atskaites un informāciju slēpis. Apsūdzība celta pēc Krimināllikuma 217.panta otrās daļas par grāmatvedības un statistiskās informācijas noteikumu pārkāpšanu.

Medicīnas sabiedrība ARS 7.februārī prezentēja savu pirmo ārstniecības iestādes filiāli. Tā atrodas Rīgā, R.Blaumaņa ielā 11/13.

Lai izveidotu un attīstītu jauno filiāli, medicīnas sabiedrība ARS investējusi vairāk nekā 50 000 latu.

Jaunajā filiālē tiek piedāvātas speciālistu konsultācijas, profilakses un rehabilitācijas iespējas pieaugušajiem, kā arī bērniem domātas programmas ar logopēdijas un fizioterapijas elementiem. Filiālē pieaugušajiem pieejamas algologa jeb sāpju speciālista, psihiatra, dermatologa, neirologa, terapeita, uztura speciālista, fizioterapeita konsultācijas, saišu jeb slinga terapija un masāžas, kā arī ārstnieciskā pēdu aprūpe.

Bērniem pieejamas mikrologopēdu, neirologu, pediatru un fizioterapijas speciālistu konsultācijas, ārstnieciskās vingrošanas nodarbības un bēbīšu skoliņa.

Šis gads pārtikas izejvielu cenu izmaiņu ziņā ir bijis dažāds. Ir vairākas izejvielas, kuru cena preču biržā kopš janvāra palielinājusies, piemēram, kakao, Arabica kafijas pupas un cukurs. Savukārt kviešu, sojas pupiņu un kukurūzas piegāžu līgumu cena, ja salīdzina ar šā gada sākumā vērojamo līmeni, ASV preču biržā daudz mainījusies nav.

Ir arī tādas pārtikas izejvielas, kuru cena preču biržā visai strauji planējusi zemāk. Viena no tām ir olīveļļa. Pieejamā informācija liecina, ka Spānijā augstas klases olīveļļas (Extra Virgin) vērtība šogad sarukusi aptuveni par ceturto daļu un Itālijā - gandrīz par trešo daļu. Pamatā šajā tirgū turpinās 2018. gadā uzņemtais kurss. Iespējams, šādām tendencēm kādā brīdī vajadzētu atbalsoties cenrāžos mūsu veikalos.

Spānijā šogad bijusi laba olīvu raža, kas nozīmējis, ka pasaulē pārskatāmā periodā netiek paredzēts to iztrūkums. Tāpat zināma loma uz tendencēm šajā tirgū bijusi tirdzniecības kariņiem. ASV ir lielākā olīvu importētāja pasaulē, un oktobrī šīs valsts prezidents Donalds Tramps paziņoja par 25% papildu tarifu olīvām, kas uz šo valsti ceļo no Spānijas.

Sacensību par Rail Baltica Rīgas Centrālās pasažieru stacijas, tilta un estakāžu projektēšanu un būvniecību iepirkuma otrajā kārtā turpinās sešas starptautiskas apvienības, informē projekta Rail Baltica ieviesējs Latvijā - Eiropas Dzelzceļa līnijas.

Apvienībās iekļāvušies arī Latvijas lielākie būvuzņēmēji un eksperti. Šogad tiks izsludināta iepirkuma otrā kārta, lai noskaidrotu uzvarētāju un noslēgtu līgumu par minēto darbu veikšanu.

Starp pretendentiem ir tādi uzņēmumi kā:

piegādātāju apvienība BASA (AS BMGS (Latvija); AS A.C.B. (Latvija); SIA STRABAG (Latvija); SIA AECOM Baltics (Latvija);

personu apvienība AB Kauno tiltai (Lietuva); Comsa S.A.U. (Spānija); Trakcja PRKil Spolka akcyjna (Polija); UAB Geležinkelio tiesimo centras (Lietuva); SIA Ceļu būvniecības sabiedrība IGATE (Latvija);

piegādātāju apvienība Acciona Mostostal Skonto Būve (Acciona Construccion S.A. (Spānija); Mostostal Warszawa S.A. (Polija); SIA Skonto Būve (Latvija);

Eiropas parādu krīzes nomocītās valstis trešdien pārņēmis protestu un streiku vilnis, kas gandrīz paralizējis sabiedriskā transporta kustību, licis atcelt lidojumus un slēgt skolas.

Ibērijas pussalā koordinētu streiku uzsākuši Spānijas un Portugāles iedzīvotāji, tādējādi reģionā paralizēta sabiedriskā transporta satiksme, atcelti simtiem lidojumi, slēgtas daudzas skolas un uzņēmumi. Spānijas galvaspilsētā Madridē starp demonstrantiem un drošības spēkiem izcēlušās arī sadursmes, vēsta BBC.

Paredzēts, ka Spānijā darbosies tikai 20% no starppilsētu vilcieniem, savukārt Lisabonas metro tiks gandrīz pilnībā slēgts, vēsta France 24. Streiks Spānijā jau ir ievērojami iedragājis sabiedriskā transporta kustību un licis atcelt 700 lidojumus. Demonstranti tikmēr norāda, ka streika dēļ nestrādā arī vairāku lielo kompāniju, tostarp, Danone un Heineken, ražotnes Spānijā. Streika kulminācija paredzēta trešdienas vakarā Madridē.

Bezdarba līmenis Spānijas jauniešu vidū sasniedzis astronomisku augstumus – vecumā no 16 līdz 24 gadiem bez darba ir 53,3% valsts iedzīvotāju, bet vecumā no 25 – 34 gadiem – 27% spāņu. Šādos apstākļos Spānijā ļoti iecienītas kļuvušas dažādas savstarpējās palīdzības organizācijas un kustības, kuru dalībniekiem gandrīz nav jātērē nauda.

Īpašu popularitāti Spānijā ieguvušas t. s. «laika bankas» (time banks) – organizācijas, kuras fiksē laiku, kuru to biedrs pavadījis palīdzot citiem bankas locekļiem, un cik daudz savukārt palīdzēts viņam.

Tādējādi tiek rēķināta bankas biedra laika bilance un tas ļauj cilvēkiem savstarpēji mainīties ar dažādiem pakalpojumiem – piemēram, kāds bankas biedrs apmaiņā pret savu bērnu pieskatīšanu citam biedram var nodrošināt transportu līdz veikalam utt.

Laikraksts Wall Street Journal vēsta, ka šāda kārtība jaunajiem spāņiem ļauj ne tikai veiksmīgi iztikt bez naudas, bet arī justies noderīgiem sabiedrībai. Laika banku skaits Spānijā pēdējo divu gadu laikā sasniedzis 291.

Lietuvas politiķiem laiks apzināties, ka ekonomikas pieauguma periods beidzies un jāsāk gatavoties ekonomiskajai krīzei, kas var sākties jau rudenī, tādēļ būtu jāvairās dalīt "helikoptera naudu", ceturtdien brīdinājusi bijusī valsts prezidente Daļa Grībauskaite.

Runājot ar žurnālistiem pēc prezidenta Gitana Nausēdas ikgadējā ziņojuma Seimam, viņa sacījusi, ka nekomentēs sava pēcteča runu, bet, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, vēlētos politiķu retorikā un rīcībā redzēt gatavošanos šai iespējamajai krīzei.

"Ne šai runā, ne valdības runās vai politiskajos plānos es nedzirdu, ka būtu jārēķinās ar ģeopolitiskās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Pastāv liela varbūtība, ka globālā ekonomika no stagflācijas teorijām pāries uz recesiju, un to mēs varēsim ieraudzīt jau šajā rudenī un ziemā, kas nozīmē, ka arī Lietuvā pēc diviem trim mēnešiem var pieteikties ekonomiskā krīze," norādījusi Grībauskaite.

"Jebkuros plānos par papildu finansējumu, par pretinflācijas paketēm jāņem vērā globālās ekonomikas palēnināšanās, un jārēķinās (..), ka tāds finansējums var nebūt pieejams. Bet to es nesaklausu, es dzirdu tās pašas runas, kas bija arī miera, izaugsmes un labklājības laikā. Diemžēl šis laiks tuvojas beigām," viņa izteikusies.

Spānijas vēstniece Latvijā Konsuelo Femenija uzskata, ka valsts spēs pārvarēt krīzi bez starptautisko aizdevēju palīdzības.

Vai ekonomikas krīze rosina valstis būt aktīvākas savstarpējās attiecībās?

Spāņu ekonomika tradicionāli ir ļoti starptautiska. Spānija ir desmitais lielākais investors pasaulē, un esam arī paši ļoti atvērti citu ieguldījumiem. Krīze to ir nedaudz veicinājusi, bet tā ir mūsu tradicionāla tendence. Latīņamerika Spānijas uzņēmējiem ir dabiska orientācija, bet tāpat arī ASV, kur pārdodam enerģētikas un transporta tehnoloģijas. Vilcienus un transporta mehānismus pārdodam arī arābu zemēs. Nesen ļoti lielā Saūda Arābijas iepirkuma konkursā uzvarēja Spānijas uzņēmumu konsorcijs – tas būs ātrvilciens no Mekas uz Medīnu. Spāņu kompānijām labi klājas arī Ķīnā.

Par svešas mantas prettiesisku iegūšanu lielā apmērā, grāmatvedības un statistiskās informācijas slēpšanu, kā arī pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu un pārsniegšanu apsūdzētais bijušais AS Latvijas Krājbanka (Krājbanka) prezidents Ivars Priedītis nekad, ne pie kādiem apstākļiem nav piesavinājies svešu mantu ne lielākā, ne mazākā apmērā, apgalvoja viņa advokāts Jānis Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka Priedītis noliedz vienošanos ar Vladimiru Antonovu, noliedz abu kopīgu noziedzīgu nolūku esamību un noziedzīgu darbību veikšanu. Starp Priedīti un Antonovu esot valdījušas tikai lietišķas attiecības - padotā un priekšnieka, bankas galvenā līdzīpašnieka attiecības, sacīja Davidovičs.

Advokāts norādīja, ka saskaņā ar bankas normatīvajiem dokumentiem Priedītis ir bijis tiesīgs parakstīt ķīlas līgumus ar visām bankām, tāpat Priedītis noliedz apgalvojumus par apzinātu nepatiesu gada pārskatu sniegšanu Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) un Latvijas Bankai.

Dokumentu parakstīšana bijusi nepieciešama, lai sagatavotu dokumentus atvasināto finanšu vērtspapīru izlaišanai un kotēšanai Rietumeiropas fondu biržās. Antonovs Priedītim apgalvojis, ka tiek gatavota Air Baltic Corporation (airBaltic) un Baltijas Aviāciju sistēmu (BAS) pārkreditēšana ar vērtspapīru izlaišanu un kotēšanu fondu biržās un ka visu šo periodu no attiecīgo dokumentu parakstīšanas līdz vērtspapīru izlaišanai naudas līdzekļi būšot pieejami, un šīs ķīlas esot formālas.

Latvijā dibinātais starptautiskais IT uzņēmums TestDevLab Spānijas pilsētā Malagā oficiāli atklājis savu ceturto starptautisko biroju.

Šobrīd Spānijā strādā 12 no uzņēmuma vairāk nekā 500 darbiniekiem. Pagājušajā gadā uzņēmums atklāja savus birojus Igaunijā, Lietuvā un Ziemeļmaķedonijā.

Latvijā TestDevLab ir seši biroji. Attālināti uzņēmumā strādā darbinieki no Albānijas, Azerbaidžānas, Bulgārijas, Gruzijas, Igaunijas, Kazahstānas, Rumānijas, Spānijas, Turcijas un citām valstīm.

Malaga ir ne tikai viena no vissenākajām apdzīvotajām pilsētām Rietumeiropā, bet to par mājvietu sauc daudzi pieredzējuši IT speciālisti. Tāpat lokālā biroja atklāšana ir svarīgs solis, lai attīstītu uzņēmējdarbību Spānijā.

“Mums jau ilgus gadus uzņēmumā attālināti strādāja vairāki darbinieki no Spānijas un tas ļāva iepazīt šīs valsts darba kultūru un biznesa vidi. Tāpēc pieņēmām stratēģisku lēmumu atvērt biroju Spānijā, lai varētu nodrošināt ērtu darba vidi mūsu darbiniekiem un attīstīt uzņēmējdarbību šajā valstī. Spānijā darbojas daudzi uzņēmumi, kuriem mūsu programmatūras kvalitātes nodrošināšanas pakalpojumi un produkti var lieti noderēt un paredzu, ka mūsu lokālā pārstāvniecība ļaus ar tiem izveidot veiksmīgas sadarbības. Tāpat plānojam sadarboties arī ar vietējo IT komūnu dažādos pasākumos, kā arī piedalīties studentu izglītošanā programmatūras izstrādes un testēšanas jomās. Par biroja atvēršanu Spānijā ir priecīgi arī mūsu citu valstu darbinieki un tagad viņi var izmantot iespēju pastrādāt no saulainās Spānijas,” tā Malagas biroja atvēršanu komentē TestDevLab līdzdibinātājs Ervins Grīnfelds.

Spānija šogad un nākamgad nespēs izpildīt savus budžeta deficīta samazināšanas mērķus, bet valsts parāds pieaugs līdz 90% no iekšzemes kopprodukta (IKP), pavēstījis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF).

SVF prognozē, ka Spānijas budžeta deficīts šogad sasniegs septiņus, bet nākamgad 5,7 procentus no valsts IKP, vēsta Reuters. Salīdzinājumam – patlaban Spānija cer budžeta deficītu «noturēt» 6,3% apmērā šogad un 4,5% apmērā 2013. gadā.

Lai cīnītos ar ekonomikas nedienām, Spānija ieviesusi stingru taupības režīmu, kura ietvaros valsts tēriņus iecerēts samazināt par 13 miljardiem eiro. Premjera Marjano Rahoja vadītā valdība ir pārliecināta, ka dramatiskā tēriņu samazināšana esot nepieciešama, lai atgrieztu valstī ekonomisko izaugsmi. Iepriekš Spānijas banku auditā tika secināts, ka valsts kredītiestāžu sekotram būs nepieciešami 59,3 miljardi eiro, lai varētu pārvarēt ekonomikas krīzi.

Bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Nelija Jezdakova kopā ar advokātiem apmeklējusi Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju (KNAB), kur izmeklētāji ar viņas piedalīšanos veikuši procesuālās darbības.

Kā novēroja aģentūra LETA, smaidošo Jezdakovu KNAB pagalmā sagaidīja advokāte Ieva Garanča. KNAB darbinieka pavadītas, abas iegāja biroja telpās, bet jau pēc aptuveni desmit minūtēm bijusī VID vadītāja iznāca ārā. Tur viņa nedaudz parunāja ar Garanču, sagaidīja advokātu Rinaldu Bušu un devās prom tumšas krāsas automašīnā Audi.

Aģentūrai LETA nekādus komentārus par savu vizīti KNAB un par viņai inkriminētajām darbībām Jezdakova nevēlējās sniegt, aizbildinoties, ka ir privātpersona. Vēlāk telefoniski no komentāriem atturējās arī advokāti Bušs un Garanča.

«Parakstījām papīrus par procesuāliem lēmumiem, ar kuriem mūs iepazīstināja,» informēja Bušs, skaidrojot, ka nedrīkst izpaust sīkākas detaļas. Vaicāts, vai Jezdakova gadījumā neparakstīja lēmumu par drošības līdzekļa maiņu vai lēmumu, ar kuru viņa atzīta par aizdomās turēto kriminālprocesā, Bušs atbildēja noraidoši. «Mums šodien dienaskārtībā bija citi procesuāli lēmumu,» paskaidroja advokāts.

Jaunā koronavīrusa izplatības novēršanas nolūkā ieviestie ierobežojumi pirmdien beidzot tiks mīkstināti arī Madridē un Barselonā, kamēr citviet Spānijā tiks atvērtas pirmās pludmales.

Abu lielpilsētu iedzīvotāji savās mājās vai bāru un restorānu terasēs tagad drīkstēs pulcēties grupās, kas nepārsniedz desmit cilvēku.

Tiks atvērti arī galvaspilsētas parki, bet lielākajiem muzejiem būs atļauts uzņemt ierobežotu apmeklētāju skaitu.

Madridē un Barselonā, kā arī Kastīlijas un Leonas reģionā ar pirmdienu tiek uzsākta pirmā no četrām ierobežojumu atcelšanas fāzēm, kas citviet Spānijā tika uzsākta jau agrāk, jo tieši šīs teritorijas pandēmija bija skārusi vissmagāk.

Līdz šim Covid-19 Spānijā prasījis vairāk nekā 28 700 cilvēku dzīvības.

Madrides un Barselonas iedzīvotājiem ēkās un atklātās sabiedriskās vietās, kur nav iespējams ievērot savstarpēju divu metru distanci, joprojām būs jānēsā sejas maskas.

Grieķijas ģenerālstreiks trešdien pāraudzis nekārtībās, vairojot investoru bažas, ka vardarbīgi protesti parādu krīzes nomocītajās Eiropas Dienvidu valstīs liecina par reģiona nespēju savaldīt finanšu krīzi, vēsta AP.

Demonstranti Grieķijā iesaistījās sadursmēs ar policiju, kārtībsargus apmētājot ar degbumbām un akmeņiem. Policija, savukārt, protestētājus centās savaldīt, izmantojot asaru gāzi. Iepriekš vēstīts, ka Grieķijā trešdien sākās ģenerālstreiks, kura ietvaros darbu pārtrauca skolas, slimnīcas, valdības aģentūras un nekursēja sabiedriskais transports.

Streiku organizēja Grieķijas arodbiedrības. Valsts galvaspilsētā Atēnās protesta akcijās piedalījās 60 tūkstoši cilvēku, kas devās gājienā uz parlamenta ēku. Protestētāji skandēja saukļus «ES, SVF ārā no Grieķijas» un «Grieķija nepakļausies troikai», tādējādi paužot savu neapmierinātību ar starptautiskā aizdevuma programmu.

Spānijā no 15.maija visiem ieceļotājiem būs obligāti divas nedēļas jāievēro karantīna, nolēmusi valdība.

Iebraucējiem būs jāievēro izolācija un viņi drīkstēs atstāt savu dzīvesvietu vienīgi, lai dotos uz pārtikas veikalu vai veselības aprūpes centru, ja radīsies šāda nepieciešamība, liecina šodien publiskotais valdības lēmums.

Divu nedēļu karantīna būs obligāta visiem iebraucējiem vismaz līdz 24.maijam, līdz kuram spēkā ārkārtējā situācija.

Taču prasību par karantīnas ievērošanu iespējams pagarināt kopā ar ārkārtējos situāciju.

Spānijā ierobežojumi cīņā ar jauno koronavīrusu tika ieviesti marta vidū un kopš tā laika četras reizes pagarināti.

Divu nedēļu karantīna būs obligāta visiem ieceļotājiem, arī Spānijas pilsoņiem, kuri atgriežas valstī no ārzemēm. Izņēmums būs kravas automašīnu šoferi, lidmašīnu un kuģu apkalpes locekļi, veselības aprūpes nozares darbinieki, kas ierodas strādāt Spānijā, un cilvēki, kas strādā pierobežā un tādēļ regulāri šķērso valsts robežu.

Lai ierobežotu jaunā koronavīrusa izplatīšanos, Spānijā tiks slēgti naktsklubi un aizliegts smēķēt uz ielas, ja nav iespējams ievērot sociālo distancēšanos, piektdien paziņojis Spānijas veselības ministrs Salvadors Ilja.

Tiks slēgtas arī diskotēkas un deju zāles, restorāni un bāri varēs strādāt tikai līdz plkst.1 naktī un pēc pusnakts nedrīkstēs ielaist jaunus apmeklētājus.

Aizliegums smēķēt uz ielas Spānijā jau bija spēkā divos apgabalos - Galisijā un Kanāriju salās, bet tagad tiks attiecināts uz visu valsti.

Pansionātos tiks ierobežotas apmeklētāju vizītes un visiem jaunajiem iemītniekiem būs obligāti jāveic Covid-19 tests.

Reģionālajām varasiestādēm būs jāveic Covid-19 testi cilvēku grupām, kas pakļautas sevišķi lielam riskam inficēties ar jauno koronavīrusu, un blīvi apdzīvotos apgabalos, kurus vīruss skāris sevišķi smagi, taču Veselības ministrija nav paziņojusi, kad tieši šīs prasības stāsies spēkā.