Eiropas valūtai pirmdien kārtējo dunku sagādāja Spānijas Bankas lēmums pārņemt kontroli pār banku CajaSur. Papildus bažas sagādājuši Spānijas darba apvienību paziņojumi par gatavošanos streikam.

Tādējādi turpinās bažas, ka problemātiskie Grieķijas ekonomikas baciļi izplatīsies tālāk eirozonā. Pastiprinājās arī spekulācijas ar reģiona banku sektora veselību. Valdot šādam fonam, eiro cena saruka līdz 1,237 ASV dolāru atzīmei (pagājušo nedēļu eiro cena noslēdza pie 1,255 dolāru atzīmes). Jāatgādina, ka pagājušajā nedēļā eiro cena noslīdēja līdz 1,2143 ASV dolāru atzīmei, kas ir pēdējo četru gadu zemākais minētā kursa līmenis.

Vairums analītiķu norādījuši, ka eiro cenas kritums turpināsies. «Uzmanības centrā joprojām ir eirozonas strukturālās problēmas. Eiropas parādu krīzei netiks atrasts risinājums tik ilgi kamēr eirozonas līderi nepanāks politisku vienotību. Tādējādi uz eiro vērtību spiediens saglabāsies,» norādījis Baring Asset Management analītiķi.

Lai Spānijā tiktu nodrošināta ekonomiskā atlabšana, valstij nepieciešamas «visaptverošas reformas», norāda Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), kā būtiskākās minot darba tirgu un banku sektoru, ziņo BBC.

Ar šādiem secinājumiem SVF nācis klajā pēc tam, kad Spānija iepriekšējā nedēļas nogalē bija spiesta glābt reģionālo aizdevēju Cajasur. Pagājušajā nedēļā Spānijas valdība arī apstiprināja veicamos taupības pasākumus budžeta deficīta samazināšanai. Šie pasākumi, kas valstij ietaupīs 15 miljardus eiro, paredz samazināt arī valsts sektorā strādājošo algas par 5%.

Patlaban Spānijas budžeta deficīts ir 11% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), kas ir krietni augstāk par eirozonas noteiktajiem 3% «griestiem» un kas ir vēl viena Spānijas ievērojama problēma, ko izcēla arī SVF.

Tāpat fonds uzsvēra kritumu Spānijas nekustamā īpašuma tirgū, ievērojamo parādu apjomu privātajā sektorā, kā arī vāju produktivitāti un konkurētspēju.

Septiņās dienās 12 no Spānijas 45 krājaizdevu sabiedrībām jeb cajām ir sākušas apvienošanās sarunas un trīspadsmito krājaizdevu sabiedrību izglābusi centrālā banka, raksta The Wall Street Journal.

Medijs norāda, ka tagad grūtībās nonākusī nozare ilgi pretojās valdības spiedienam apvienoties.

Pagājušās nedēļas piektdienā katra par saviem apvienošanās plāniem paziņojušas arī Spānijas divas lielākās krājaizdevu sabiedrības - Barselonā bāzētā La Caixa un Caja Madrid. Tās plāno apvienoties ar dažām valsts vājākajām krājaizdevu sabiedrībām. Abas pagaidām tiekot uzskatītas par finansiāli stabilām.

La Caixa, valsts trešā lielākā finanšu iestāde pēc aktīvu apjoma aiz Banco Santander SA un Banco Bilbao Vizcaya Argentaria SA, iepriekš esot izrādījusi mazu interesi par citu aizdevēju pārņemšanu. Bet piektdien tā paziņojusi, ka sākusi sarunas par apvienošanos ar krājaizdevu sabiedrību Caixa Girona.

Septiņas Eiropas Savienības (ES) bankas nav izturējušas tā saukto stresa testu, atsaucoties uz Eiropas Banku uzraudzības komitejas (CEBS) sniegto informāciju, ziņo BBC. Kopumā testa ietvaros tika pārbaudīta 91 banka.

Starp šīm septiņām bankām ir piecas Spānijas bankas - Diada, Espiga, Banca Civica, Unnim un Cajasur, kā arī Vācijas Hypo Real Estate un Grieķijas - ATEbank.

Tests pārbaudīja banku spēju pārdzīvot iespējamos ekonomiskos satricinājumus nākotnē.

Septiņām bankām būtu nepieciešami kopumā 3,5 miljardi eiro jauna kapitāla, lai atbilstu noteiktajiem standartiem, secinājusi CEBS.

BBC norāda, ka daži analītiķi uzskata - tests nav bijis pietiekami stingrs. Kāds no analītiķiem stāstījis, ka tuvākajās nedēļās būs redzams, vai uzticība Eiropas bankām ir atgriezusies.

Aizdevēji Eiropā varētu biežāk tikt pakļauti tā sauktajiem stresa testiem, lai stiprinātu uzticību reģiona banku nozarei, sacījis Eiropas Savienības ekonomikas un monetāro lietu komisārs Olli Rēns (Olli Rehn), ziņo Bloomberg.

Viņš intervijā Bloomberg Televīzijai stāstījis, ka Eiropas Savienība pašlaik apsver noteikt, ar kādu intervālu būtu veicama banku testēšana, kas noslēdzās pagājušajā mēnesī.

«Tā ir lieta, par kuru man jārunā ar finanšu ministriem,» sacījis komisārs. Viņaprāt stresa testi ir «ļoti noderīgs instruments» uzticības veicināšanai.

O. Rēns ar Eiropas finanšu ministriem tiksies Briselē šā gada 7. septembrī.

Kā vēstīts, tikko stresa testiem tika pakļauta 91 banka, kas veio 65% no Eiropas banku nozares. Starp bankām, kuras neizturēja testu, ir piecas Spānijas bankas - Diada, Espiga, Banca Civica, Unnim un Cajasur, kā arī Vācijas Hypo Real Estate un Grieķijas - ATEbank.