Mazumtirdzniecība

Specializējušies basketbolā

Monta Glumane, 05.04.2019

Online menedžeris Rūdolfs Rudzītis (no kreisās), izpilddirektors un līdzīpašnieks Ernests Moruss un menedžeris, līdzīpašnieks Salvis Mētra. Fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā.

Foto: Ieva Leiniša/LETA

Jaunākais izdevums

Ideja veidot specializētu basketbola veikalu attaisnojusies, bet plašākai attīstībai iespējas saredz interneta vidē

Basketbola preču veikala Pro Basketball dibinātājs Ernests Moruss jau kopš bērnības bija sapņojis par sava veikala atvēršanu, tādēļ 2015.gadā viņš pameta tā laika darbu, apvienoja spēkus kopā ar biznesa partneri Salvi Mētru un uzņēmās risku jauna uzņēmuma dibināšanā.

Izglīto klientus

«Biju pirmais, kurš pārliecināja cilvēkus, ka basketbola preces var tirgot kā atsevišķu kategoriju. 2008. - 2009. gadā bija parādījušies skriešanas inventāra veikali. Jau kādu laiku bija arī hokeja preču veikali. Es nespēju saprast, kāpēc basketbolam, kas ir otrs izplatītākais sporta veids, nav sava specializētā veikala. Bija ierasta lieta, ka jauniešu vecāki ļoti daudz apavus pasūtīja no ārzemēm, piemēram, no Amerikas, līdz ar to daļa naudas no Latvijas tirgus aizgāja citur,» biznesa pirmsākumus atceras veikala Pro Basketball līdzīpašnieks E. Moruss. Galvenā atšķirība starp sporta preču veikaliem, pēc E.Moruss domām, jau ir pateikta nosaukumā. Pro Basketball galvenais mērķis - lai klients būtu pārliecināts, ko iegādājies, jo visi apavi neder visiem cilvēkiem. Ņemot vērā šo iemeslu, veikala darbinieki izglīto klientus. Katru jauno apavu modeli viņi paši arī testē, lai varētu sniegt objektīvāku viedokli par produktu. «Zīmols kopējo vilcienu dzen ar milzu mārketingu un influenceru vidi. Mūsu uzdevums ir jauno modeli piemeklēt tam, kam tas vislabāk atbilst, un tas mūs atšķir no jebkura cita veikala. Ļoti bieži cilvēki vēlas jaunākos kāda zīmola apavus, kuri ir dārgākie veikalā, bet mēs nepārdodam, ja tas neatbilst konkrētajam cilvēkam. No biznesa viedokļa nepareizi, » stāsta E.Moruss.

Maikla Džordana ietekme

Veikala sortimentā galvenais uzsvars likts uz basketbola apaviem. Kā stāsta E.Moruss, tad galvenais noteikums ir tas, ka šie apavi ir paredzēti lietošanai sporta zālē, agresīvām sporta kustībām, tāpēc basketbola apavi atšķiras, piemēram, no skriešanas apaviem. Veikalā tiek pārdots basketbola inventārs, apģērbs un aksesuāri. Katram zīmolam Latvijā ir savs izplatītājs, tāpēc nekas netiek iegādāts uzreiz no ražotāja. Par Pro Basketball tiešajiem konkurentiem šajā nišā E. Moruss uzskata vēl divus veikalus Latvijā: «Piemēram, Sportsdirect netirgo ne tuvu tos produktus kurus mēs, jo viņi netiek tiem klāt, bet mums ir premium produkti. Sportsdirect, kā mēs sakām, ir lētā desa. Tur nopietnus sporta apavus, iespējams, var nopirkt vienīgi futbolam. Drīzāk mūsu konkurenti varētu būt veikals Sportland, jā, arī jebkurš interneta veikals, kas specializējas konkrētajā kategorijā».

Latvijā pārmaksā

Veikala līdzīpašnieks secinājis, ka basketbola apavi maksā aptuveni 100 eiro, kas, viņaprāt, nav daudz. «Nevajag veidot ilūzijas, ka outlet veikalā nopirkšu par 30 eiro un viss būs ļoti labi,» domā E.Moruss. Dārgākie apavi veikalā maksā aptuveni 250 eiro. «Latvijā mazumtirdzniecības cenas ir būtiski uzpūstas. Mēs pieturamies pie tās cenas, ko iesaka zīmols. Protams, tas ir saistīts arī ar peļņu. Diemžēl ir situācija, kad, piemēram, Nike zīmols Latvijā maksā par 25-30% dārgāk vienkārši tāpēc, ka tāda ir tā politika – loģistika, izplatītāji,» uzskata E.Moruss. Viņš novērojis, ka visbiežāk klienti apavus izvēlas pēc atsauksmēm no apkārtējiem. Tāpat bieži klienti iegādājas arī zeķes, jo tās basketbolistiem nepieciešamas vienmēr. Basketbola zeķes ir ļoti specifiskas – polsterētas vietās, kurās apavos ir lielākā slodze, lai pēdas tiktu pasargātas, piemēram, no noberzumiem.

Porziņģa faktors

Veikala klienti visbiežāk ir vecumā no 7 līdz 22 gadiem, viņiem fiziska slodze ir katru dienu, basketbola spēles katru nedēļu. Pēc E.Morusa novērojumiem, Latvijā pirktspēja nav augsta, taču jaunieši uz basketbola laukuma izskatās ļoti labi un stilīgi. Arī kopējais sporta līmenis valstī ir augsts. Klientu vidū ir arī Latvijas basketbola izlases spēlētāji, jo ne visiem ir līgumi ar zīmoliem. «Tādā lielā tirgū kā, piemēram, Vācijā vai Polijā, klienti biežāk gatavi iegādāties 2 līdz 3 apavu pārus sezonā. Latvijā pircēji gatavi iegādāties pašu jaunāko, bet sagaida, ka šie apavi kalpos vismaz gadu vai pat divus,» stāsta uzņēmuma līdzīpašnieks. Emocionālu pacēlumu Latvijas basketbola videi devuši Kristapa Porziņģa panākumi. Iespējams, vecāki līdz ar šo fenomenu sāka vairāk skatīties, kurā virzienā bērnu 6-7 gadu vecumā nodarbināt. «Pieaugums Porziņģa dēļ ir milzīgs, viņa faktors noteikti ir nācis par labu biznesa videi un jebkurā citā saistītā biznesa vidē, kurā ir promocijas, un Porziņģis vienmēr tiek kaut kur apspēlēts,» stāsta E.Moruss.

Interneta bizness aug

Domājot par nākotnes attīstības plāniem, E.Moruss atzīst, ka Latvijā noteikti nebūs vēl viens Pro Basketball veikals. «Nav nepieciešams. Arī citā valstī atvērt veikalu nav nepieciešams, jo interneta bizness aug strauji un tas ir mūsu galvenais attīstības virziens. Esošo tirgu īsti izplest nevar, jo zinām, ka cilvēki turpina braukt prom no valsts, atpakaļ neviens neiebrauc, un nav īsti pamata, ka šis tirgus ļoti strauji paplašināsies. Kapacitāte - tas pīrādziņš ir tik liels, cik tas ir. Interneta vide ir vieta, kur attīstīties,» saka E.Moruss. Viņš apsver, ka kādā dienā, iespējams, veikals darbosies tikai interneta vidē un tajā būs pieejami online konsultanti. Pagaidām uzņēmumam katrs gads ir ar pieaugumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem noteikti ir zināma dziesma "Video Killed the Radio Star", kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt.

Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video on demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: pirmkārt, satura piegādes/patēriņa veida attīstību un, otrkārt, satura patēriņam izmantoto iekārtu ekrānu attīstību.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degsme, ticība un pārliecība, ka cītīgs darbs nes augļus, ir Latvijas sieviešu volejbola izlases galvenās treneres Ingunas Minusas sabiedrotie

Inguna pati izprot «drēbi» un ir piedzīvojusi gan spožu uzvaru pludmales volejbola disciplīnā Eiropas līmenī, gan, protams, izjutusi zaudējuma smeldzi, bet tā rūdās tērauds. Fakts, ka pats savulaik esi bijis profesionāls sportists, nepadara par lielisku treneri, viņasprāt, tam ir jābūt dabas dotam talantam. Ir jābūt vēlmei sevi pilnveidot un jāspēj motivēt komanda neatlaidīgam, ilgstošam darbam, tikai tad var plūkt augļus – uzvaras.

Fragments no intervijas, kas publicēta 26. oktobra laikrakstā Dienas Bizness:

Patlaban Latvijā par sporta karaļa titulu cīnās te hokejs, te futbols, te basketbols. Volejbols cīņā par troni vismaz pagaidām aktīvi nepiedalās. Kādēļ, tavuprāt, volejbols nespēj popularitātes ziņā apsteigt citus sporta veidus un atrodas tādā kā pabērna lomā?

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ir sākusies ēra: Ko, kur un kad gribu, to lietoju!

Tele2 komercdirektors Raivo Rosts, 30.11.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Daudziem noteikti ir zināma dziesma «Video killed the radio star», kuras nosaukumā minētais apgalvojums gan nav piepildījies. Šobrīd līdzīgi tiek spriests par klasiskās jeb lineārās televīzijas norietu, jo cilvēki paši vēlas noteikt, kādu saturu patērēt. Šīm runām ir zināms pamats, jo patiešām: arvien vairāk cilvēku paši pieņem lēmumu, kad un kur skatīties konkrēto video saturu, izvēloties tā saucamās video-on-demand (VOD) platformas.

Televīzijas attīstības tendenču un nākotnes perspektīvu kontekstā ir svarīgi izprast divus procesus: 1) satura piegādes/patēriņa veida attīstību; 2) iekārtu ekrānu attīstību, uz kurām saturs tiek patērēts.

Ja raugāmies uz satura piegādes veidu, tad klasiskie jeb lineārie kanāli vēl joprojām ir absolūti dominējošais satura patēriņa veids visā pasaulē, arī Latvijā. Iemesli tam ir dažādi: skatītāju ilgtermiņa ieradumi, nepieciešamība pēc TV fona trokšņa brīvdienu rītos, garantēts satura serviss, par ko parūpējusies attiecīgā kanāla redakcija, un nekas nav jāmeklē pašam.

Tā saucamie cordcutters jeb cilvēki, kas pilnībā ir pārgājuši uz VOD saturu, Latvijā ir ap 10–15%. Citviet pasaulē šie dati ir līdzīgi vai nedaudz augstāki, kad vienīgi VOD saturu patērē ap 15–20% skatītāju. Latvijai no pasaules tendencēm ir dažu gadu nobīde VOD platformu satura patēriņā. To ietekmē ne tikai tehnoloģiskā attīstība, bet samērā augstais pirātisma līmenis. Ar pirātismu TV industrijā ir jācīnās atbilstošajām valsts institūcijām, taču arī pakalpojumu kvalitātes līmenis šo situāciju noteikti mainīs. Proti, pakalpojumiem kļūstot ērtākiem un vieglāk pieejamiem, cilvēki pārskatīs arī savus ieradumus. Lielisks piemērs ir Spotify. Pirms gadiem ļoti daudzi mūziku lejuplādēja nelegāli, taču tagad liela klausītāju daļa izmanto Spotify, jo tā ir ļoti ērta un lietotājiem draudzīga platforma. Turklāt lietotāji par to ir gatavi arī maksāt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar basketbolistu Kristapu Porziņģi saistītais izvarošanas/izspiešanas skandāls sporta preču pārdošanas biznesu nav ietekmējis, biznesa portālam Db.lv atzina aptaujātie sporta preču veikali.

«Ar pārliecību varu teikt, ka tas mūsu biznesu nav ietekmējis nemaz. Biznesu ir ietekmējusi viņa komandas maiņa, jo palicis pāri daudz NY Knicks atribūtikas, kuru iztirgot būs krietni grūtāk. Lielās atlaides KP krekliem arī ir saistītas ar komandas maiņu,» komentēja Ballzy Ballers Pro Store veikala menedžeris Mārtiņš Šteinbergs. Arī basketbola preču veikala Pro Basketball veikala online menedžeris Rūdolfs Rudzītis norādīja, ka veikalā izmaiņas nejūt.

Savukārt sporta preču veikals «Sporta bode» norādīja, ka nesenie notikumi saistībā ar Kristapu Porziņģi pieprasījumu noteikti nav ietekmējuši. «Patiesībā to ir ļoti grūti arī izmērīt, jo Kristaps nesen mainīja komandu, un Knicks preces nav tik aktuālas vairs, taču Dallasas Mavericks preces veikaliem Eiropā vēl nav pieejamas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Gunta Baško kļūst par sieviešu valstsvienības ģenerālmenedžeri

Lelde Petrāne, 17.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ilggadējā Latvijas sieviešu valstsvienības spēlētāja un kapteine Gunta Baško nolēmusi beigt 23 gadus ilgās profesionālas basketbolistes gaitas un pieņēmusi izaicinājumu kļūt par Latvijas sieviešu basketbola valstsvienības ģenerālmenedžeri, informē Latvijas Basketbola savienība.

G. Baško komentē: «Lēmums beigt spēlētājas karjeru bija rūpīgi pārdomāts visas sezonas garumā. Par sevi lika manīt savainojumi, kā arī vēlos vairāk laika pavadīt ar saviem mīļajiem. Dzīvē sākas cits posms ar jauniem izaicinājumiem. Iespēja palīdzēt valstsvienībai jaunā statusā man ir liels izaicinājums un pagodinājums, un ceru, ka mana līdzšinējā pieredze un devums Latvijas basketbolam būs noderīgs mūsu komandai arī turpmāk.

Basketbols, jo īpaši spēlēšana valstsvienībā, ir kļuvis par daļu no manas sirds un dvēseles. Šajā ziņā nekas nemainīsies un arī turpmāk atbalstīšu sieviešu basketbolu un izlases komandu.

Jaunajā amatā par savu pirmo uzdevumu uzskatu izveidot labu komunikāciju un sadarbību ar spēlētājām, treneriem, atbalstītājiem, mediju pārstāvjiem un līdzjutējiem. Mūs visus vieno mīlestība uz basketbolu un lieli mērķi, tāpēc kopīga valoda būs divtik svarīga!

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Attīsta un popularizē ekstrēmo sportu

Laura Mazbērziņa, 07.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Multifunkcionālais alternatīvo un ekstrēmo sporta veidu centrs The Spot nākotnē vēlas piesaistīt vairāk skolas un privātskolas, lai jaunieši vairāk nodarbotos ar ekstrēmo sportu.

Jau šobrīd The Spot sadarbojas ar dažādām privātskolām, tomēr nākotnē viņi vēlētos, lai arī valsts skolas sporta stundas padarītu aizraujošākas, dodoties ārpus skolas telpām. «Valsts skolās šobrīd joprojām ir ļoti strikta sistēma, jo viņi sporta stundas laikā nevar izdomāt uz vienu vai divām stundām doties ārpus skolas un vēl papildus par to maksāt. Savukārt privātskolās tas ir daudz vienkāršāk. Es ceru, ka nākotnē mēs spēsim arī valsts skolām pierādīt, ka sporta stundas var padarīt aizraujošākas,» teic Einārs Lansmanis, The Spot sporta centra direktors.

The Spot atrodas Rīgā, Ūnijas ielā. Tas iekārtojies vecas instrumentu ražotnes telpās, kuras ir renovētas un pielāgotas centra vajadzībām. The Spot darbības virziens ir sporta bāze, kas piedāvā dažāda veida sporta telpas, kuras pielāgotas ekstrēmajam sportam. Centra kopējā platība ir 2800 kvadrātmetri, kurā iekārtotas atsevišķas zonas ar batutiem un porolonu bedri, klinšu kāpšanas sienu, fiziskās sagatavotības treniņu zāli un diviem skeitparkiem. Jaunieši savus spēkus var izmēģināt inline, bmx, skeitborda, veikborda skolā. Ir gan brīvais apmeklējums, gan treniņi, kuros centrs sadarbojas ar dažādām sporta biedrībām un klubiem, individuālajiem treneriem. Šobrīd treniņu sadaļa ir sporta centra galvenais darbības virziens. Sporta centra treneri ir sertificēti un ar atbilstošu izglītību. «Šis centrs sevī ietver gan nepieciešamo nopietniem treniņiem visdažādāko sporta veidu pārstāvjiem, gan arī aktivitātes bērniem un jauniešiem, kuri vienkārši vēlas iemācīties kaut ko jaunu. Mēs vēlamies mainīt cilvēku priekšstatu, par ekstrēmo sportu, ka tas nav domāts tikai huligāniem un karstgalvjiem, bet ir tik pat nopietns, kā vieglatlētika, hokejs, basketbols vai futbols. Lai to panāktu, mums ir jāmaina vecāku konservatīvā domāšana, rādot pareizus piemērus, tai skaitā, veidojot stabilas un uzticamas treniņu grupas ar profesionāliem treneriem, izceļot talantīgākos sportistus un organizējot kvalitatīvas sacensības visos līmeņos,» teic E. Lansmanis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Sākusi darboties viena no pasaulē jaudīgākajām lāzersistēmām, ko radījuši lietuvieši

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ungārijas Segedas pilsētā bāzētajā starptautiskajā lāzerpētījumu centrā «Extreme Light Infrastructure - Attosecond Light Pulse Source» (ELI-ALPS) šonedēļ sākusi darboties viena no pasaulē jaudīgākajām lāzersistēmām, ko radījuši lietuvieši, raksta Lietuvas biznesa ziņu avīze «Verslo žinios».

Lāzersistēmu «Sylos», kas tapusi pēc ELI-ALPS pasūtījuma, kopīgiem spēkiem izstrādājušas un uzbūvējušas divas Lietuvas lielākās lāzertehnoloģiju kompānijas - «Ekspla» un «Light Conversion».

Šī lāzersistēma ģenerēs ultraīsus lielas intensitātes impulsus, kas tiks izmantoti, pētot elektronu kustību atomos un molekulās. To varēs izmantot arī kodolatkritumu neitralizēšanai, norāda avīze.

«Lai gan lāzeri kā produkts Lietuvas kopējā eksporta tirgū ieņem salīdzinoši nelielu vietu, tomēr tie palīdz nest Lietuvas vārdu visā pasaulē ne mazāk kā mūsu basketbols un liek sasparoties visas pasaules zinātniekiem,» norādījis Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministra vietnieks Gintars Vilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Sports

Mana pieredze: Izjūt Porziņģa panākumu fenomenu

Monta Glumane, 18.02.2019

Individuālās sagatavošanas basketbola skolas īpašnieki Reinis Strupovičs un Aivars Svirido.

Foto: Zane Bitere/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielu interesi par basketbolu raisījis Eiropas čempionāts, pēc kura Individuālās sagatavošanas basketbola skola guvusi uzrāvienu.

«Latvijā ir ļoti augsts basketbola līmenis, reti kurš to apzinās. Visi priecājas par Lietuvu, taču mums ir trīs NBA spēlētāji! Mūsu skolai milzīgu grūdienu iedeva pēdējais Eiropas čempionāts, kurā piedalījās arī Kristaps Porziņģis,» saka viens no Individuālās sagatavošanas basketbola skolas (ISBS) izveidotājiem Reinis Strupovičs. «Uz nodarbību atnāk maza meitenīte, kad viņai jautāju, kas ir tas, ko tu vēlētos iemācīties, pirmais, ko viņa atbild – mest trīnīti kā Porziņģis, kaut gan viņas mestajai bumbai līdz grozam ceļš vēl tāls. Daudz kas ir arī atkarīgs no tā, kā valstī šo sporta veidu attīstīs, bet varam priecāties par līmeni, kāds ir jau šobrīd,» viņš piebilst.

Komentāri

Pievienot komentāru