Vācijas farmācijas kompānija Merck KGaA Grieķijas slimnīcām parādu dēļ apturējusi pretvēža medikamentu Erbitux piegādi, vēsta Reuters.

Vācijas kompānijas finanšu direktors Matias Zaherts (Matthias Zachert) norādīja, ka eirozonas parādu krīzes skartajos Eiropas dienvidos valsts slimnīcas saskaras ar finansiālām grūtībām un bieži iekavē maksājumus.

Jūnijā Grieķijas valsts slimnīcām zāles pārtrauca piegādāt cita Vācijas farmācijas kompānija Biotest. Arī šī kompānija norādīja, ka uz tādu rīcību to pamudinājuši Grieķijas slimnīcu iekrātie parādi.

Merck finanšu direktors uzsvēra, ka medikamentu piegāžu apturēšana patlaban skar tikai Grieķiju un tikai vienu kompānijas ražoto produktu. Tāpat Grieķi joprojām varēs nepieciešamās zāles iegādāties aptiekās.

Veselības ministrijā top jauns Ārstniecības likums. Nozarē strādājošie cer, ka varbūt beidzot tiks rasts risinājums daudzajām šīs sfēras «slimībām», pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pašreizējais Ārstniecības likums ir bezcerīgs – rakstīts pirms teju 20 gadiem, neskaitāmas reizes grozīts, atstājot iespaidu, ka katrs labojis kaut ko, kas ienācis prātā, saka Latvijas ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis. Kā absurds minams kaut vai tas – likumā teikts, ka tā mērķis «ir regulēt sabiedriskās attiecības ārstniecībā, lai nodrošinātu slimību vai traumu kvalificētu profilaksi un diagnostiku, kā arī kvalificētu pacienta ārstēšanu un rehabilitāciju un noteikt īpašus ārstniecības iestāžu saimnieciskās darbības tiesiskā regulējuma noteikumus». Tas ir fundamentāli nepareizi, viņš saka, jo likumam būtu jānosaka ārstniecības, diagnostikas, profilakses un rehabilitācijas process.

No šodienas Latvijā tiek ieviesta valsts veselības apdrošināšana, paredz pagājušā gada beigās pieņemtais Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Ieviešot valsts veselības apdrošināšanu, Latvijā valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu saņemšana tiek saistīta ar veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Pakalpojumi turpmāk tiks dalīti divos grozos - pamata un pilnā.

Visi valsts veselības aprūpes pakalpojumi jeb pakalpojumu pilnais grozs, kas līdz šim pienācās visiem Latvijas iedzīvotājiem, turpmāk par valsts naudu tiks sniegti tikai personām, kuras apdrošinātas valsts veselības aprūpes saņemšanai. Pārējiem pienāksies tikai valsts veselības pakalpojumu minimums.

Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.

Informācijas tehnoloģiju (IT) infrastruktūras problēmu dēļ Nacionālais veselības dienests (NVD) gada sākumā nebūs spējīgs dzīvē ieviest likuma izmaiņas, kas paredz medicīnas pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem dalīt divos grozos - pamata un pilnajā, kas pieejami atkarībā no veiktajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.

NVD ir izplatījis paziņojumu, kurā informē, ka 31.decembrī NVD savā IT infrastruktūras darbībā, kurai ir jānodrošina veselības aprūpei apdrošināto personu datubāzes darbība tiešsaistē, konstatējis darbības kļūdu, tāpēc līdz īpašam NVD paziņojumam visām ārstniecības iestādēm joprojām ir jāievēro 2018.gada pacientu pieņemšanas nosacījumi, kas neparedz iedzīvotāju dalīšanu divos grozos.

NVD apgalvo, ka dienesta sistēmās notiek kļūdu novēršanas darbi, tādējādi pacientu statuss tiešsaistē nav pieejams.

Plašāku redzējumu par to, cik IT problēmas ir lielas un cik drīzā laikā tās varētu atrisnāt, NVD pārstāvji vēl nesniedza.

NVD direktore Inga Milaševiča vēl 28.decembrī preses konferencē apgalvoja, ka veselības aprūpei apdrošināto personu datubāze ir gatava, tomēr uzsvēra, ka tehnisku problēmu gadījumā, ja ārstniecības iestādēm nebūs elektroniski pieejama informācija par pacienta apdrošināšanas statusu, tad pakalpojumus pacientam sniegs atbilstoši iepriekšējai kārtībai - neiedalot pacientus apdrošinātajos un neapdrošinātajos.

Ja zālēm tiktu piemērota 21% PVN likme, iedzīvotāju tēriņi pieaugtu par vismaz 10,53 milj. Ls.

Par to liecina Zāļu valsts aģentūras veiktais aprēķins par to, kā PVN paaugstināšana zālēm ietekmētu to kopējo apgrozījumu un par cik palielinātos iedzīvotāju izdevumi par zālēm.

Pagājušajā gadā zāļu realizācijas apgrozījums aptiekās bijis 118,3 milj. Ls ar PVN. Šajā summā neesot iekļauta tā daļa, ko par zālēm kompensē valsts. Zāļu valsts aģentūra atgādina, ka ar pērnā gada 1.janvāri tika mainīta PVN likme no 5% uz 10% un zāļu viena iepakojuma vidējā cena pērn pieauga par 19% salīdzinājumā ar 2008. gadu.

Vērtējot zāļu patēriņu slimnīcās, secināts, ka slimnīcām pie paaugstinātās PVN likmes savas darbības nodrošināšanai būtu jātērē vairāk nekā 1,63 milj. Ls pie nosacījuma, ja slimnīcas iegādātos zāles 2009. gada apjomā.

Veselības ministrs Juris Bārzdiņš ierosinājis pārbaudi Veselības ekonomikas centrā (VEC) un nolēmis uz laiku no amata atstādināt VEC direktori Daigu Behmani, vēsta laikraksts Latvijas Avīze, kas norāda arī uz baumām, ka Bārzdiņš pats pēc valdības maiņas vēlas ieņemt šo amatu.

Veselības ministrs informējis, ka iemesls šādam rīkojumam esot centra direktores nespēja izveidot kompensējamo zāļu sistēmu tā, lai nebūtu jāprasa papildu līdzekļi un varētu iekļauties 72 miljonu latu lielajā budžetā, kas šogad piešķirts valsts apmaksātajām zālēm.

Ministrija bija uzdevusi Veselības norēķinu centram (VNC), Veselības ekonomikas centram un Veselības inspekcijai (VI) izanalizēt kompensējamo zāļu sistēmu un atrast iespējas nodrošināt ar valsts apmaksātām zālēm visus pacientus, kam tās pienākas. Šo iestāžu vadītāji, arī D. Behmane, pildot ministra noteikto uzdevumu, konstatējuši – pieaugot smagi slimo pacientu skaitam un ārstēšanu pārorientējot no slimnīcām uz ambulatorajām iestādēm, palielinās arī kompensējamo zāļu patēriņš. No 5% līdz 12% paaugstināts arī PVN medikamentiem. Visu to ņemot vērā, minēto ie­stāžu vadītāji aprēķināja, ka 2011. gadā kompensējamo zāļu budžets nedrīkstētu būt mazāks par 78 miljoniem latu. Ņemot vērā, ka piešķirti ir 72 miljoni latu, deficīts varētu būt 5 – 6 miljoni latu.

Saskāries ar asu pretestību sāktajām reformām farmācijas nozarē, veselības ministrs Guntis Belēvičs ieceres mazliet piebremzē, tomēr no pārkārtojumiem pilnībā neatsakās, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Medikamentu pieejamības palielināšana ir viena no veselības ministra prioritātēm, tiesa, skaļi pieteiktā reforma gan saskaras ar nozares pretestību, arī varas aprindās visi par to nav sajūsmā, tiek piesaukts interešu konflikts, ko gan ministrs kategoriski noraida. G. Belēvičs DB saka, ka veselības aprūpē vēl ir daudz jomu, kurām «vajag pieķerties klāt», tādēļ ir jautājums, vai vērts «sadedzināt savu ministra dzīvību tikai farmācijas dēļ vai sakārtot vēl daudz ko citu». Viņš izvēlas pēdējo, bet tas nenozīmējot, ka nekādi pārkārtojumi farmācijas nozarē vairs nesekos.

Lai kļūtu lētāk

Jāatgādina, ka šogad ir pieņemti asas diskusijas izraisījušie grozījumi Ministru kabineta noteikumos par zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtību, kas skar paralēlā importa medikamentus. Veselības ministrija izstrādāja grozījumos, paredzot, ka ar zāļu paralēlās izplatīšanas un paralēlā importa atbalstīšanas pasākumiem tiks stiprināta konkurence medikamentu kompensācijas kārtības ietvaros, kas veicinātu kompensējamo zāļu sarakstā iekļauto zāļu cenu samazināšanu un ietaupījumu valsts budžetā, kas savukārt ļautu paplašināt kompensācijas iespējas pacientiem ar smagām hroniskām saslimšanām. DB jau vairākkārt ziņojis, ka šie grozījumi nozarē raisījuši bažas gan par iespējamu atsevišķu medikamentu deficītu, gan nevienlīdzīgu konkurenci.

Igaunijā joprojām pieaugot saslimstībai ar Covid-19, valdība ceturtdien vienojusies par stingrākiem ierobežojumiem, kas balstīti uz konsultatīvās zinātniskās padomes ieteikumiem.

Pēc skolēnu brīvlaika, kas beigsies 1.martā, vispārizglītojošajās skolās, sākot no 5.klases, mācības vienu nedēļu notiks attālināti. Klātienē turpinās mācīties 1.-4.klašu skolēni, kā arī skolēni ar īpašām izglītības vajadzībām, būs atļautas arī praktiskās nodarbības un konsultācijas nelielās grupās

Jau no nākamās pirmdienas, 22.februāra, uz vismaz divām nedēļām būs slēgti akvaparki, kas arī atzīti par potenciāli bīstamām vietām, un nenotiks grupu nodarbības bērnu, pusaudžu un pieaugušo interešu izglītības pulciņos, kā arī semināri un sporta nodarbības.

Premjerministre Kaja Kallasa preses konferencē norādījusi, ka valdībai nācies noteikt ierobežojumus jomās, kur vīrusa izplatības risks ir visaugstākais, un pašlaik to var teikt tieši par bērnu un jauniešu vidi.

Izdevniecības Dienas bizness rīkotā konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde aprīlī pulcēja veselības aprūpes un farmācijas iestāžu un uzņēmumu vadītājus un vadošos darbiniekus, par valsts drošību atbildīgo institūciju darbiniekus un sabiedrības viedokļu līderus, lai iezīmētu medikamentu pieejamības nepārtrauktības un veselības aprūpes lomu, kā arī rīcības stratēģiju dažādu krīžu situācijās, tai skaitā militāra apdraudējuma gadījumā.

Ukrainas pieredzē dalījās Vineta Kleine, NATO Informācijas un dokumentācijas centra vadītāja Kijivā Ukrainā.

Kad 2022. gada 24. februārī Krievija sāka karadarbību Ukrainā, tieši pirmās dienas pēc iebrukuma bija viskritiskākās, jo iedzīvotāji steidza izpirkt un uzkrāt medikamentus un, neskatoties uz to, ka no 23 000 Ukrainas aptieku darbību nepārtrauca vien 10%, dažādu hronisku saslimšanu, pretiekaisuma un pretsāpju, kā arī antibiotiku pārdošanas apjomi pieauga divas reizes, salīdzinot ar datiem par 2021. gada februāri. Savukārt kodoluzbrukuma un atomelektrostaciju avāriju draudu ietekmē iedzīvotāji steidza izpirkt jodu saturošus medikamentus.