Uzņēmējdarbības vide un tās attīstība, ekonomiskā izaugsme, valsts kā investīciju galamērķis, konkurētspējīgi eksporta produkti ir cieši saistīti ar nodokļu politiku. Protams, nodokļu politika nav vienīgais instruments, bet tai noteikti ir ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un nodokļu ieņēmumiem.
Savukārt iekasēto nodokļu apjoms korelē ar iespējām nodrošināt sabiedrības labklājību, kas attiecīgi atspoguļojas demogrāfijā, izglītībā, veselībā u.tml.
Diemžēl turpat stāvoša ir ēnu ekonomika – nenomaksāto un neiekasēto nodokļu apjoms, kas uzglūn ne tikai uzņēmēju motivācijai un godprātīgumam, bet ir kā smagi sprunguļi ceļā uz tautsaimniecības izrāvienu.
Latvijas ekonomikas un attīstības salīdzināšana ar tuvākajiem kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā ir kļuvusi kā mēraukla gan labajām, gan ne tik labajām lietām – ekonomikas izaugsmē atpaliekam, nodokļu konkurētspējā atpaliekam, ēnu ekonomikas apmēros nevirzāmies uz būtisku samazinājumu. Ja vēlamies Latviju un tās iedzīvotāju labklājību redzēt augam, nedrīkstam turpināt tikai sekot līdzi rādītājiem samierinoties ar tiem. Mums ir jāatgūst ne tikai pārliecība, ka gan mazās uzņēmējdarbības attīstība, gan biznesa vienradži, gan milži var izaugt mūsu valstī, bet, virzienu mainītu, ir jāpieņem atbilstoši un drosmīgi lēmumi, kas radītu vidi un priekšnosacījumus straujākai izaugsmei.
Sekas vai cēloņi?
Ierasts, ka tajos gados, kad ekonomika aug, ēnu ekonomikai ir tendence samazināties. Diemžēl pandēmijas un ģeopolitisko notikumu ietekmē, nespējai ieraudzīt cēloņus un savlaicīgi novērst tos, ēnu ekonomikas “izaugsmei” Latvijā ir bijuši pārāk daudz priekšnosacījumu, un tās aktuālos, patiesos apmērus mēs uzzināsim ikgadējā ēnu ekonomikas pētījuma prezentācijā maija beigās. Tomēr jau tagad paredzams, ka visdrīzāk rezultāts nebūs iepriecinošs.
Ēnu ekonomika nav noteicošais konkurētspējas un izaugsmes bremzētājs. Tās ir sekas virknei priekšnosacījumu un bremzē godprātīgu uzņēmēju izaugsmi. Šobrīd ir uzsākts darbs gan pie jaunajām nodokļu pamatnostādnēm, gan pie ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna. Iepriekšējo ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu izstrāde noritēja atrauti no nodokļu politikas, pat bija nosacījums – nodokļu politikas un konkurētspējas jautājumus ēnu ierobežošanas plānā neietvert, tajā jāietver tikai instrumentus un uzdevumus cīņai pret pelēko sektoru, pie tam lielāko daļu uzdevumu virzot nodokļu administrēšanas virzienā, nosakot papildus atskaites un kontroles mehānismus. Šoreiz, skatot tos vienlaikus, ir iespēja risināt gan konkurētspējas, gan pretizvairīšanās instrumentus, tādējādi cīnoties ne tikai ar sekām, bet novēršot arī “ēnu” cēloņus, vienlaikus radot labvēlīgāku, konkurētspējīgāku uzņēmējdarbības vidi.
Spēcināt izaugsmi
Mana pārliecība ir, ka lielākā daļa uzņēmēju ir godprātīgi un vēlas maksāt visus nodokļus. Tomēr tādas valstu ekonomikas, kur nebūtu ēnu zonas, nepastāv. Vienmēr būs uzņēmumi, kas vēlēsies strādāt godprātīgi un būs tādi, kam pamatuzstādījumos ir ieprogrammēta darbošanās “pelēkajā zonā”. Būt “baltajā zonā” ir būtiski dārgāk, tas nozīmē strādāt vēl intensīvākas konkurences apstākļos. Turklāt, ja vienlaikus jākonkurē ar negodprātīgiem tirgus dalībniekiem, tad ne tikai zūd motivācija, bet mazinās arī izaugsmes jaudas un iestājas negatīvas fiskālas sekas. Nekonkurētspējīgs nodokļu slogs, sarežģītas un laikietilpīgas birokrātijas prasības, lēns un sarežģīts lēmumu pieņemšanas ātrums, rada labvēlīgu vidi “pelēkajai uzņēmējdarbības zonai” un negodīgai konkurencei. Viens no Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) uzstādījumiem ir radīt priekšnosacījumus Latvijas ekonomikas straujai izaugsmei – plānojot nodokļu izmaiņas, ēnu ekonomikas apkarošanas plānus, ekonomiskās izaugsmes stratēģijas, par centrālo skatu punktu izvēlēties ekonomikas izaugsmi un nodokļu ieņēmumus vairojot no spēcīgiem, augošiem, godprātīgiem uzņēmumiem, uz kuriem jau pašlaik balstās lielākā daļa nodokļu ieņēmumu: kā palīdzēt augt, nevis smacēt, kā stiprināt, nevis slīcināt, kā veicināt vidi, kurā tiek radīti vēl vairāk gan mazu, gan lielu uzņēmumu, kas Latvijai nestu vairāk nodokļu ieņēmumu?
LTRK veiktās uzņēmēju aptaujas, līdzšinējie pētījumi un paustie viedokļi apliecina, ka uzticēšanos publiskajai pārvaldei, uzticēšanos nodokļu sistēmai un labprātīgu nodokļu nomaksu nelabvēlīgi ietekmē ne tikai augstākais darbaspēju nodokļu slogs Baltijā, bet arī necaurspīdīgs, šķietami nelietderīgs, neefektīvs nodokļos samaksātās naudas izlietojums, birokrātija, sarežģītība. Jēgpilna, caurspīdīga iekasēto nodokļu izlietojamība, tās atdeve veselības, izglītības, drošības un citās valstiski nozīmīgās jomās, radītu augstāku sabiedrības uzticēšanos valsts pārvaldei kopumā.
Lai to mainītu gan LTRK, gan arī citas uzņēmēju intereses pārstāvošās organizācijas iestājas par virkni izmaiņām, kas ne tikai padarītu nodokļu sistēmu motivējošāku, bet arī sekmētu kopējo konkurētspēju – gan mūsu uzņēmumu izaugsmi, gan valsts kā investīciju galamērķa pievilcību. Viennozīmīgi – nodokļu sistēma nav vienīgais un unikālais instruments, bet tas ir viens no vairāku instrumentu kopuma pievilcīgas biznesa vides radīšanai. Galvenā prioritāte priekšlikumiem nodokļu sistēmas izmaiņām no LTRK puses jau ilgstoši ir nemainīga un skar visu nozaru uzņēmējus - darbaspēku nodokļu sloga un ar darbaspēku saistīto izmaksu samazināšana, jo joprojām esam ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu, ar visaugstākajām darba nespējas lapu un virsstundu izmaksām ne tikai Baltijā, bet plašākā reģionā.
Priekšlikumi ietver arī citas ar darbaspēka izmaksām saistītas iniciatīvas – darba devēja apmaksāto izglītības izdevumu, darbinieku labumu, apmaksāto attālinātā darba izmaksu neaplikšana ar papildus darbaspēka nodokļiem. Otra sadaļa ir motivējošu nodokļu instrumentu radīšana pašvaldībām, panākot, ka pašvaldības un to iedzīvotāji, caur iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumiem ir ieinteresēti piesaistīt pēc iespējas vairāk uzņēmumu savā teritorijā, vienlaikus radot interesi motivēt tajā strādājošos uzņēmumus uzrādīt darba vietas, godprātīgi maksāt algas un nodokļus. Šobrīd pašvaldības ieņēmumus no iedzīvotāju ienākuma nodokļa gūst balstoties tikai uz iedzīvotāju deklarētās dzīves vietas pamata – attiecīgi neparedzot nekādas saistības ar pašvaldības teritorijā esošu uzņēmumu radītajām darba vietām, darbinieku algām, nomaksātajiem nodokļiem, tādēļ LTRK ir aicinājis nodokļu politikā paredzēt iedzīvotāju ienākuma nodokļu pārdali ne tikai pēc dzīves vietas, bet arī pēc darba vietas. Tāpat, iespējams, ir jālūkojas arī kādas daļas no uzņēmuma ienākuma nodokļa sasaistes ar struktūrvienības atrašanās vietu.
Vietējās uzņēmējdarbības vides attīstībai, jaunu uzņēmumu radīšanai ir nepieciešami arī mazi, individuāli uzņēmēji, kas vienkāršā, saprotamā veidā var veikt nodokļu nomaksu. Tomēr, uzsākot savu saimniecisko darbību, joprojām jaunie komersanti tiek ierauti atskaišu, sarežģītu aprēķinu un nodokļu džungļos. Pašreiz spēkā esošie dažādie individuālie nodokļu režīmi un uzņēmējdarbības formas, likmes, atskaišu “džungļi” ne tikai veicina kļūdas un rada papildus izmaksas, bet nokauj vēlēšanos sīkā biznesa darbību reģistrēt. Tādēļ, kā trešo, būtisko sadaļu nodokļu sistēmas pilnveidošanai LTRK ir aicinājis pēc iespējas apvienot dažādos individuālos, mazā biznesa režīmus, paredzot, ka līdz noteiktam apmēram jeb nepārsniedzot PVN reģistrācijas apmēra slieksni, nodokļu aprēķinu balstīt uz apgrozījuma apmēru, nodrošināt automātisku nodokļa nomaksu no saimnieciskās darbības konta, vienlaikus izslēdzot iespējas režīmu izmantot negodprātīgiem mērķiem.
Ticība un paļaušanās uz valsti un drosmīgi lēmumi
Iepriekš minētie priekšlikumi ir saistīti ar ticību un paļaušanos. Abpusēji. Valsts paļaujas, ka tās iedzīvotāji būs godprātīgi nodokļu maksātāji. Savukārt sabiedrība – ka valsts nodrošinās iedzīvotāju drošību un labklājību, vienlīdzīgu pieeju likumdošanas prasību izpildē.
Ticība un paļaušanās ir jebkuru attiecību fundaments - arī tādu, kas pastāv starp valsti un sabiedrību. Latvijā sadarbība starp valsts pārvaldi un sabiedrību, laba pārvaldība uzlabojas ļoti pakāpeniski, tāpēc publiskajā pārvaldē kontrole un uzraudzība dominē pār “konsultē vispirms”. Lai gan gadu no gada uz klientiem orientētā virzienā dodamies arvien vairāk, tam nepalīdz joprojām pastāvošā birokrātija, ilgstošie termiņi, sarežģītība.
Tomēr viens no būtiskākajiem trūkumiem gadiem ir bijis kvalitatīvu, datos balstītu, uz ekonomikas izaugsmi vērstu valstisku lēmumu iztrūkums, kas nebūt nav palīdzējis mazināt ēnu ekonomiku un tās sekas. Latvijā ir nepieciešami drosmīgi lēmumi. Tādi, kas ne tikai izrautu mūs no ļoti lēnā tempa ekonomikas izaugsmes, bet motivētu noticēt, ka Latvija var!
Uz tikšanos 30. maijā – ēnu ekonomikas aktuālā pētījuma prezentācijā un diskusijā!
