Jaunākais izdevums

Nodokļu slogs pakāpeniski tiek pārnests no tiešajiem uz netiešajiem jeb patēriņa nodokļiem, raksta Dienas bizness.

Turklāt ielūkojoties Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas projektā, var secināt, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) un akcīzes nodokļa likmju kāpums un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana ir tikai pirmie soļi nodokļu sloga pārdalē - jau 2010. gadā pieaugs nodokļu slogs uz īpašumu. Proti, 2010. gadā plānots uzsākt mājokļu aplikšanu ar nekustamā īpašuma nodokli, vienlaikus nosakot atvieglojumus par reģistrētās dzīvesvietas mājokļiem, kā arī sākt aplikt ar IIN ienākumus no kapitāla un tā pieauguma.

Negaidīti un tikai trīs nedēļas pirms 2009. gada sākuma Latvijā noteikto PVN likmi tika nolemts būtiski palielināt - no 1. janvāra šī nodokļa vispārējā jeb standartlikme ir 21 % līdzšinējo 18 % vietā, bet samazinātā likme - 10 % līdzšinējo 5 % vietā. Turklāt samazinātā PVN likme, kura ir dubultota, turpmāk tiks piemērota tikai bērnu pārtikai, medikamentiem un medicīnas precēm, siltumenerģijai, elektroenerģijas un dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, kā arī sabiedriskajam transportam. Pārējām precēm un pakalpojumiem, kam līdz šim tika piemērota samazinātā PVN likme, piemēram, ūdensapgādes un atkritumu izvešanas pakalpojumiem, apbedīšanas pakalpojumiem, kabeļtelevīzijai, kino biļetēm, frizieru pakalpojumiem un viesu izmitināšanas pakalpojumiem PVN likme pieaug no 5 % līdz 21 %. Vēl gadu samazināto PVN likmi, kura būs 10 %, varēs piemērot preses piegādēm, savukārt viesnīcas līdzšinējo PVN likmi 2009. gadā varēs piemērot tikai tiem pakalpojumiem, par kuru sniegšanu līgumi noslēgti līdz 2008. gada 12. decembrim. No 2009. gada 1. janvāra spēkā stājas jaunās akcīzes nodokļa likmes tabakas izstrādājumiem, bet no 1. februāra būtiski pieaugs akcīzes likmes degvielai, visu veidu alkoholiskajiem dzērieniem, kā arī kafijai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kam nodoklis nebija paaugstināts jau kopš 2000. gadu sākuma. Tiesa, līdz ar degvielas akcīzes kāpumu par 60 Ls uz 1000 litriem benzīna un par 56 Ls uz 1000 litriem dīzeļdegvielas, naftas produktiem noteiktās akcīzes nodokļa likmes degvielai būs sasniegušas ES minimālo līmeni, un turpmākajos gados nodoklis degvielai varētu vairs nepieaugt. Tomēr pagaidām grūti prognozēt, cik lielā mērā naftas cenu krituma izraisītā degvielas cenu samazināšanās spēs «amortizēt» nodokļu pieauguma ietekmi uz benzīna un dīzeļdegvielas mazumtirdzniecības cenām. Arī tabakas izstrādājumiem akcīzes nodokļa likmes 2009. gadā jau sasniegušas līmeni, kuru Latvija apņēmās sasniegt, stājoties ES.

Visu rakstu lasiet šodien, 5. janvārī, laikrakstā Dienas bizness. Laikraksta abonenti rakstu var lasīt, klikšķinot šeit.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Trīs receptes nodokļu ieņēmumu palielināšanai

Latvijas Bankas ekonomisti Klāvs Zutis, Kārlis Vilerts, Ludmila Fadejeva, 03.12.2019

1. attēls. Darbaspēka nodokļu ieņēmumi (2017) un darbaspēka nodokļu slogs (2018) OECD sastāvā esošajās ES dalībvalstīs

Avots: Eurostat un OECD

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskutējot par veidiem, kā mazināt ienākumu nevienlīdzību un nabadzību Latvijā, nedrīkst aizmirst, ka nodokļi nodrošina lauvas tiesu no valsts budžeta ieņēmumiem un ir nozīmīgākais finansējuma avots valdības izdevumiem, tai skaitā pabalstiem un citiem sociālās aizsardzības instrumentiem.

Jo vairāk pieejamo līdzekļu valsts budžetā, jo lielāku atbalstu var sniegt sociāli mazāk aizsargātajiem. Ne velti valstīs, kurās nodokļu ieņēmumi ir salīdzinoši augsti, arī ienākumu nevienlīdzība un nabadzība ir caurmērā zemāka. Tā kā nodokļu ieņēmumi Latvijā ir ievērojami mazāki nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), augstie ienākumu nevienlīdzības un nabadzības rādītāji nešķiet tik pārsteidzoši. Drīzāk rodas jautājums – kāpēc nodokļu ieņēmumi Latvijā ir tik zemi un kā to var mainīt? Par to arī šajā rakstā.

Zemi ieņēmumi ≠ zems nodokļu slogs

Zemi nodokļu ieņēmumi nebūt nenozīmē, ka arī nodokļu slogs Latvijā ir zems. Gluži pretēji – par vidējās algas saņēmēju Latvijā nodokļos tiek samaksāts vairāk nekā lielā daļā ES dalībvalstu. Līdz ar to radusies visai savdabīga situācija, ka vairākās ES dalībvalstīs, neskatoties uz zemāku darbaspēka nodokļu slogu, ir lielāki nodokļu ieņēmumi nekā Latvijā (1. attēls).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijas iedzīvotājiem Ugunīgā Gaiļa gads nav nesis būtiskas izmaiņas atalgojuma nodokļu sloga ziņā, tikmēr kaimiņvalstīs strādājošajiem tas iezīmējas ar plus zīmi, norāda Swedbank Finanšu institūta eksperti.

Lietuva viena gada laikā spējusi ieviest būtiskus nodokļu sloga atvieglojumus darba ņēmējiem, tādējādi straujiem soļiem pietuvojoties mūsu priekšzīmīgākajam kaimiņam Igaunijai. Tā, piemēram, saņemt zemākus ienākumus visizdevīgāk tagad ir Lietuvā, savukārt augstākus ienākumus - Igaunijā. Turpretī Latvijas iedzīvotājiem, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, nodokļiem arī šogad jāatvēl vislielākā daļa no ikmēneša ienākumiem. Šajā ziņā starp Baltijas valstīm esam pārliecinoši nodokļa sloga līderi. Kopumā strādājošiem labvēlīgākā arvien ir Igaunijas darbaspēka nodokļu politika.

Latvijā strādājošie šogad izjūt ikmēneša ienākumu samazinājumu diferencētā neapliekamā minimuma dēļ

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ekonomists: Nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas jādara

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis nav pateicīgs laiks mainīt alternatīvo nodokļu režīmu, bet tas ir jādara, pirmdien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijas sēdē norādīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Nodokļu politikas apakškomisija šodien uzklausīja Finanšu ministrijas (FM) sniegto informāciju par gaidāmajām izmaiņām darbaspēka nodokļos, skarot arī jautājumu par alternatīvajiem nodokļu režīmiem.

Vilerts atzina, ka FM piedāvājums mazināt darbaspēka nodokļus ir pareizs, jo Latvijā darbaspēka nodokļu slogs ir viens no augstākajiem Eiropā. Tajā pašā laikā Latvijas Bankas ekonomists norādīja, ka šis nav īstais brīdis ierobežot alternatīvos nodokļu režīmus, bet tas ir jādara. "Mēs zinām, ka alternatīvos nodokļu režīmus mēdz izmanto zemā nodokļu sloga pievilcības dēļ. Taču šo nodokļu maksāšanas režīmu pievilcība būtu mazināma," klāstīja centrālās bankas eksperts, paužot atbalstu iecerētajām izmaiņām mikrouzņēmumu nodokļa režīmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai nodokļu samazināšana sekmētu legālo ekonomiku?

Harijs Švarcs, Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs, 17.06.2010

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdēja laikā ir dzirdēti daudzi viedokļi, ka pelēko ekonomiku varētu apkarot ar nodokļu samazināšanu.

Doma parasti ir sekojoša – pašreizējie augstie nodokļi neļauj uzņēmumiem darboties legāli, līdz ar ko nodokļu samazināšana atgriezīs tos legālajā ekonomikā. Ja mēs izvairīšanos no nodokļiem automātiski iekļaujam pelēkajā ekonomikā, tad protams, nodokļu slogs, pēc definīcijas, ietekmē pelēko ekonomiku (ja nebūtu nodokļu, tad nebūtu arī pelēkās ekonomikas). Taču tas gan nenozīmē, ka pelēkā ekonomika ir mazāka valstīs ar zemu nodokļu slogu un augstāka valstīs ar augstu nodokļu slogu. Starptautiskā pieredze rāda, ka ir valstis, kur pat pie augsta nodokļu sloga pelēkā ekonomika ir salīdzinoši maza un ir valstis, kur pie zema nodokļu sloga pelēkā ekonomika ir augsta. Tas nozīmē, ka vienkārša nodokļu apcirpšana Latvijā legālo ekonomiku nepalielinās un visticamāk tikai samazinās valsts nodokļu ieņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā

Dienas Bizness, 08.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lai arī Latvijas nodokļu politikas mērķis ir nodokļu sloga samazinājums zemāku ienākumu guvējiem, pārējās Baltijas valstis virzās uz priekšu straujāk.

Lai gan vērienīgā nodokļu reforma nesusi virkni jauninājumus nodokļu likumdošanā, Latvija joprojām ir valsts ar augstāko darbaspēka nodokļu slogu Baltijā - secināts Swedbank Finanšu institūta veiktajā Baltijas valstu nodokļu sloga salīdzinājumā. Latvijas nodokļu politika nelutina kā darba ņēmējus, tā arī darba devējus, radot Baltijā lielākos kopējos izdevumus uz vienu darbinieku.

Latvijā 2018.gads likumdošanas jomā nesis gana daudz jaunumu, tādēļ galvu lauzīt nākas ne tikai darba algas saņēmējiem, bet arī to izmaksātājiem. Cenšoties mazināt sociālo nevienlīdzību, ir palielināta minimālā alga (no 380 eiro uz 430 eiro), mainīts neapliekamā minimuma noteikšanas un piemērošanas princips (no 60 līdz 115 eiro pērn, no 0 līdz 200 eiro šogad) un ieviestas progresīvās iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes (no 23% uz 20%, 23% vai pat 31,4% atkarībā no ienākumu apmēra). Tāpat, saskaņā ar reformas nestajām izmaiņām, palielināts atvieglojums par apgādājamo (no 175 eiro līdz 200 eiro) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmes (no 10,5% uz 11% darba ņēmējiem un no 23,59% uz 24,09% darba devējiem).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Finanšu ministrija (FM) svinīgi apbalvoja 2016.gada lielākos nodokļu maksātājus.

Šogad netika speciāli apbalvots valstī lielākais nodokļu maksātājs, bet gan tika pasniegtas balvas un atzinības raksti katra Latvijas reģiona lielākajam nodokļu maksātājam mazo, vidējo un lielo nodokļu maksātāju grupā, kā arī tika godināts lielākais darba nodokļu maksātājs, lielākais eksportētājs (pēc eksporta apjoma uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām), lielākais nodokļu maksātājs - valsts, pašvaldību kapitālsabiedrība un 2016.gada debija.

Kā skaidroja VID, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona lielākais nodokļu maksātājs SIA Circle K Latvia pēc nodokļos samaksātās summas vienlaikus ir arī valstī lielākais nodokļu maksātājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Ko konkurētspēja domā par nodokļiem?

Latvijas Bankas ekonomiste Baiba Traidase, 22.09.2016

Latvijas preču eksporta tirgus daļu kumulatīvā pieauguma tempa pārmaiņas un virzītāji.

Avots: Latvijas Bankas aprēķins

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskās krīzes laikā valdība bija spiesta palielināt nodokļus, lai uzlabotu valsts finanses.

Savukārt attīstības periodā nepieciešams no kvantitātes pārlikt uzsvaru uz kvalitāti. Ir sākts darbs pie jaunas nodokļu politikas stratēģijas. Tiek plānots sekmēt konkurētspēju, mazināt nevienlīdzību un palielināt budžeta ieņēmumus. Turpmākajā rakstā par to, vai tas viss liecina par fokusa maiņu un to, cik lielā mērā tieši nodokļi ietekmē konkurētspēju.

Līdz nākamā gada aprīlim valdība plānojusi izdiskutēt un apstiprināt nodokļu politikas pamatnostādnes 2017. – 2021. gadam. Tas ir ļoti gaidīts, lai arī lēni sperts solis. Augošas ekonomikas apstākļos saturiski pārskatīt nodokļus varēja sākt agrāk. Tomēr, iespējams, bija jānobriest sajūtai par to, ar kuru reģionu sevi salīdzinām un ar ko vēlamies konkurēt globālajā tirgū - gan eksportējot, gan piesaistot investīcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Banku analītiķi: rosinātās izmaiņas nodokļu politikā var sekmēt ēnu ekonomiku

LETA, 13.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrijas (FM) piedāvātie nodokļu politikas attīstības virzieni valsts sociālās un veselības apdrošināšanas ilgtspējas veicināšanai var sekmēt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā, kā arī nerisinās jautājumu par nepieciešamību palielināt finansējumu veselības aprūpei, uzskata banku analītiķi.

"Swedbank" galvenā ekonomiste Latvijā Līva Zorgenfreija sacīja, ka nodokļu izmaiņu mērķis - novērst sociālās aizsardzības trūkumu alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošajiem - ir atbalstāms, taču piedāvātais risinājums nozīmē būtisku nodokļu sloga celšanu šajos nodokļu režīmos strādājošajiem salīdzinoši īsā laika periodā.

Tāpat viņa minēja, ka, pārdalot valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kā arī ieviešot veselības apdrošināšanas obligāto maksājumu, darbaspēka nodokļu slogs vispārējā režīmā zināmā mērā tiks padarīts regresīvs, proti, zemāku un vidēju algu saņēmēji ar apgādājamiem no izmaiņām būs zaudētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nodokļu politikā jāatsakās no pēdējos gados valdošā ugunsdzēšanas principa un jāpāriet uz ilgtermiņa plānošanu, vienlaikus domājot par darbaspēka nodokļu mazināšanu un ēnu ekonomikas apkarošanu

Tā liecina uzņēmēju aptauja. Viņi uzskata, ka arī Latvijā beidzot ir laiks nodokļu politikā un jo īpaši to normatīvo aktu izmaiņu jomā atteikties no pēdējos gados valdošā ugnsdzēšanas principa un pāriet uz ilgtermiņa plānošanu, kur izmaiņas, kas apgrūtina legālos nodokļu maksātājus, stājas spēkā reizi trijos gados. Turklāt gan uzņēmējiem, gan nodokļu administrācijai jādod pietiekami ilgs laiks, lai sagatavotos šādu izmaiņu ieviešanai, tādējādi minimizējot iespējamās neskaidrības par kādu konkrētu normu piemērošanu un līdz ar to arī domstarpības starp nodokļu maksātājiem un iekasētājiem. Tas gan nenozīmējot, ka nodokļu normatīvi un likumdošana būtu pilnībā jāiesaldē, taču arī prakse, ka īsi pirms valsts budžeta sastādīšanas tiek konstatēts naudas iztrūkums valsts makā un, balstoties uz to, triecientempā tiek izdarītas izmaiņas, kuru ieviešana uzsākta teju vai ar to izsludināšanas brīdi. Lai arī tiek uzskatīts, ka krīze ir aiz muguras, tomēr nodokļu eksperti ir skeptiski par to, ka nākamā valdība spēs izvairīties no nodokļu pārskatīšanas un pat atsevišķu nodokļu likmju pacelšanas. Arī pašreizējais finanšu ministrs Andris Vilks ar aicinājumu diskutēt par iespējamo nodokļu paaugstināšanu «pielēja eļļu ugunī», tādējādi raisot ne tikai bažas par iespējamo PVN likmes paaugstināšanu, bet arī par iepriekš solītā un jau reiz atliktā iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu, kas paredzēta no 2015. gada. Šoruden paredzētās Saeimas vēlēšanas tikai vairojot, nevis slāpējot bažas par nodokļu sistēmas nākotni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VK: VID iedzīvotājiem nav laicīgi atmaksājis nodokļu pārmaksu 23,6 miljonu apmērā

Rūta Lapiņa, 03.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Revīzijā par Saimnieciskā gada pārskatu Valsts kontrole (VK) atklājusi trūkumus gan aktīvu un ieguldījumu uzskaitē pašvaldībās, gan normatīvo aktu regulējumā, gan arī valsts iestāžu darbībā, pildot to pamatfunkcijas. Tostarp VK norāda uz četriem aspektiem Valsts ieņēmumu dienesta (VID) darbībā, kas norāda uz trūkumiem vienlīdzīgas un godprātīgas attieksmes nodrošināšanā pret iedzīvotājiem.

Pirmkārt, VK revīzijā ir konstatējusi, ka VID 2016. gadā nav savlaicīgi atmaksājis pārmaksātos nodokļus 23, 6 milj. EUR apmērā. Kavējot likumā noteikto atmaksas termiņu, VID nodokļu maksātājiem atmaksājamo summu nepalielināja ar nokavējuma naudu kopumā 30 tūkst. EUR apmērā.

Otrkārt, VK ir secinājusi, ka tiesību akti viennozīmīgi nenosaka, kādā termiņā pēc fiziskās personas nāves ir dzēšamas nodokļu pārmaksas. Tāpēc pastāv iespēja, ka VID ir dzēsis nodokļu pārmaksas mirušām personām laikā, kad uz nodokļu pārmaksu vēl bija tiesīgi pieteikties mantinieki. Pērn VID dzēsa gandrīz 300 personu, kuras mirušas 2015. gadā, nodokļu pārmaksas 44 tūkst. EUR apmērā. 2016. gadā 392 mirušo personu nodokļu pārmaksas ir 55 tūkst. EUR apmērā. Mantiniekiem ir tiesības šīs pārmaksas atgūt mantošanas procesā, taču mantinieki atbilstoši normatīvajiem aktiem nevar no VID iegūt informāciju par nodokļu pārmaksas apjomu. «Lai nodrošinātu vienlīdzīgu un godprātīgu attieksmi pret iedzīvotājiem, VID ir jābūt konsekventiem savā darbībā, gan iekasējot nodokļus, gan atmaksājot pārmaksātos nodokļus, kā arī samazinot administratīvo slogu. VID ir jārāda piemērs, ievērojot visas tās pašas prasības, kas jāizpilda ikvienam nodokļu maksātājam,» norāda valsts kontroliere Elita Krūmiņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Tuvojas nodokļu orkāns

Agnese Pastare, finanšu eksperte, Latvijas rezidente, 10.10.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā Karību reģionu pašlaik plosa desmitgadē baisākā viesuļvētra Metjū, tā, manuprāt, Latvijai tuvojas nodokļu orkāns – jau pavisam drīz, nākamajā gadā, un tas varētu būt pat spēcīgāks nekā 2008.-2009. gada krīzes zemākais punkts un, iespējams, spēs noslaucīt no biznesa vides lielu daļu uzņēmumu, vissmagāk skarot tieši visneaizsargātāko daļu – mazos uzņēmējus.

3.oktobrī presē lasāms, ka valdībai «vēl esot savdabīgas rezerves patēriņa nodokļu izmaiņām» un ka, «visticamāk, visām pusēm būs jāiznāk no savas komforta zonas».

Ar šo publiski paziņoju, ka «man kā mazajam uzņēmējam šādu rezervju potenciāliem nodokļu pieaugumiem nav» un aicinu no komforta zonas iznākt visupirms jau politiķus.

Jau šobrīd veicam klientu apziņošanu par cenu kāpumu un darbinieku algu samazinājumu no 2017. gada 1. janvāra. Mums nauda ir tik, cik ir, pēc algu, izdevumu un nodokļu nomaksas peļņas daļa, kas veidojas, ir tik minimāla, ka nav vērā ņemama, līdz ar to – nē, man patiešām nav kur ņemt jaunu nodokļu nomaksai paredzētus līdzekļus. Alternatīvas ir skarbas – cenu celšana, algu samazināšana vai biznesa slēgšana Latvijā un tā pārcelšana uz uzņēmējiem labvēlīgākām jurisdikcijām vai arī došanās pieteikties darbā par ierēdni, jo valdība, paziņojot, ka nevis tiks apcirpti izdevumi, bet gan celti nodokļi, publiski atzīst, ka ierēdniecība ir neaizskarama, tātad apmaksājama!

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Vēl pēdējo dienu var pieteikties nodokļu parāda daļējai dzēšanai

LETA, 02.01.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu maksātājiem, kuriem nodokļu atbalsta pasākuma sākšanas diena ir 2012.gada 1.oktobris, iesniegums par dalību šajā pasākumā jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestā (VID) līdz šodienai, 2.janvārim, ieskaitot, informēja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Sabiedrisko attiecību daļā.

Jau ziņots, ka nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas datums var nebūt 2012.gada 1.oktobris tiem nodokļu maksātājiem, kuriem līdz 2012.gada 1.oktobrim VID ir paziņojis par nodokļu audita vai datu ticamības pārbaudes veikšanu, bet līdz 2012.gada 1.oktobrim VID nav paziņojis viņiem lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem. Šādos gadījumos par nodokļu atbalsta pasākuma uzsākšanas dienu uzskatāma nākamā diena pēc tam, kad VID paziņojis lēmumu par nodokļu audita vai datu ticamības atbilstības pārbaudes rezultātiem.

Jau vēstīts, ka no 1.oktobra nodokļu maksātāji, kuriem ir izveidojies nodokļu parāds, var pieteikties īpašai atbalsta programmai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ideja Latvijā palielināt nodokļus ir saprātīga, jo jau tagad vairākas jomas Latvijā ir kļuvušas par maksas pakalpojumiem, šādu viedokli pauda Eiropas Savienības (ES) ekonomisko un finanšu lietu ģenerāldirektorāta darbinieks, kurš savulaik piedalījies Eiropas Komisijas aizdevuma uzraudzības misijā Latvijā, taču nevēlējās publiskot savu vārdu.

«Nodokļu celšana ir būtiska politiska izšķiršanās, jo Latvijā ir vairāki sektori, kuriem trūkst finansējuma. Ja skatās Baltijas un arī plašākā kontekstā, nodokļus vajadzēs celt,» sacīja ES ierēdnis, par piemēru minot nepietiekamo finansējumu veselības, augstākās izglītības, un aizsardzības jomām. «Ja paskatās, cik tiek tērēts Latvijā attiecībā pret iekšzemes kopproduktu (IKP) un cik tiek tērēts Igaunijā, Lietuvā vai citās ES dalībvalstīs, tas cipars ir ļoti, ļoti zems. Līdz ar to ir izveidojusies situācija, ka vairākas jomas Latvijā ir kļuvušas par maksas pakalpojumiem, jo valsts vairs nespēj segt nepieciešamās izmaksas no nodokļu naudas.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaugstākais nodokļu parādnieku īpatsvars - mēbeļu ražošanā un sabiedriskajā ēdināšanā

Monta Glumane, 26.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni piektajai daļai Latvijas uzņēmumu nodokļu parāds pārsniedz 150 eiro. Analizējot parādnieku informāciju, redzams, ka atšķiras nemaksātāju īpatsvars dažādās nozarēs - kamēr ēdināšanas pakalpojumu nozarē teju trešdaļai uzņēmumu nodokļu parāds ir jau pēdējos sešus mēnešus pēc kārtas, lauksaimniecībā tādi ir vien nepilni 3% no visiem nozares uzņēmumiem, informē Lursoft.

Lursoft pētījums atklāj, ka uzņēmumu kopējais nodokļu parāds sasniedz 611,74 miljonus eiro un parādnieku rindās atrodami vairāk nekā 39 tūkstoši uzņēmumi, kas nozīmē, ka nodokļu maksāšanas disciplīnas problēmas ir piektdaļai Latvijas uzņēmumu.

Kā norādījusi VID vadītāja Ieva Jaunzeme, iestādes mērķis ir veicināt brīvprātīgu nodokļu nomaksu, kas Latvijā patlaban veido vien 57%, kamēr Zviedrijā šis rādītājs ir 90%. Tiekoties ar VID vadītāju, premjers Krišjānis Kariņš informējis, ka valdība ir iecerējusi līdz 2021.gadam izskatīt esošo nodokļu politiku, identificēt tās trūkumus un nepieciešamības gadījumā sistēmu uzlabot. «Ja visi maksātu nodokļus, nevis kā tagad - daļa maksā, bet daļa maksā minimāli, - tad varētu pat samazināt nodokļu likmes un iekasēt vairāk naudas,» skaidrojis premjers.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu slogs Latvijā 2008. gadā veidojis 29,3% no IKP un tādējādi bijis otrs mazākais Eiropas Savienībā (ES). Šādus Eurostat apkopotie dati gandrīz vai varētu uzskatīt par labu ziņu, ja vien nebūtu daži būtiski aspekti, kurus nedrīkst neņemt vērā.

Pirmkārt, piemēram, salīdzinot ar Franciju (44,6%) vai Austriju (44,4%), kopējais nodokļu slogs Latvijā tiešām izskatās salīdzinoši mazs, un tā vien šķiet, ka ir vēl pietiekami daudz iespēju to palielināt. Tomēr tā nav. Pārsvarā jau tāpēc, ka mūsu valstī vēsturiski ir izveidojies ačgārns nodokļu sloga sadalījums. Proti, visvairāk ar nodokļiem ir aplikts tieši darbaspēks, savukārt kapitāla pieauguma vai nekustamā īpašuma nodokli joprojām par augstu nosaukt nevar. Tas gan nenozīmē, ka rokas var sākt berzēt nekustamā īpašuma strauja kāpuma piekritēji, jo, sperot šādu soli, vienlaikus nemainot pārējo nodokļu politiku, labklājības līmenis Latvijā kristos vēl lielākā tempā nekā līdz šim. Zināmā mērā nodokļu sloga pārdale par sliktu darbaspēkam ir viens no iemesliem, kas attur investorus ieguldīt Latvijā. Respektīvi, lai gan darba algas Latvijā ir vienas no zemākajām ES, investoriem ir jārēķinās ar pietiekami lieliem izdevumiem šajā jomā, jo mums ir augstas iedzīvotāju ienākumu nodokļa un socnodokļa likmes. Tas nenoliedzami palielina gan vietējo, gan ārvalstu investoru izdevumus un padara mūsu valsti konkurētnespējīgāku.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Bez nodokļu politikas ceļa kartes gaidāms strupceļš

Māris Ķirsons, 15.09.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā būs jāīsteno pasākumi, jo īpaši uzņēmējdarbības veicināšanā, kas ļautu valsts budžetam 2020. gadā iztikt bez ES finanšu palīdzības un budžeta deficīta pieauguma, neceļot nodokļus, būtiski nesamazinot tēriņus

To intervijā DB atzīst Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Menģelsone. Viņa saka, ka situācija Latvijā dinamiski mainās, priecīgās ziņas par ekonomikas augšupeju vienlaikus aptumšo iedzīvotāju skaita sarukums, ēnu ekonomikas pieaugums, kā arī paredzamais ES struktūrfondu samazinājums. Par šo aspektu gan līdz šim nav daudz runāts, tomēr jāsaprot, ka Latvijai jau tuvākajā laikā no ES attīstāmās jaunās dalībvalsts jākļūst par palīgu un atbalstu citām attīstāmajām valstīm, kas savukārt nozīmē fondu līdzekļu pārdali par labu tām. Lai šos negatīvos faktorus neitralizētu un Latvijas nodokļu maksātājiem nenāktos maksāt vēl lielākus nodokļus, ir vajadzīga jauna nodokļu politikas stratēģija 2015. – 2018. gadam, pie kuras LDDK strādā, organizējot diskusijas ar uzņēmējiem, ekspertiem un publiskā sektora pārstāvjiem, un kura būtu jāievēro valdībai, kas tiks izveidota pēc vēlēšanām. Ar jauno stratēģiju darba devēju skatījumā varēs iepazīties 19. septembrī Saeimā notiekošajā nodokļu politikas jautājumiem veltītajā konferencē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

VID jau zaudējis tiesā par uzņēmuma darbības apturēšanu informācijas nesniegšanas dēļ

LETA, 07.08.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) šovasar jau ir zaudējis tiesā par uzņēmuma saimnieciskās darbības apturēšanu, jo tas nesniedza pieprasīto informāciju par citām personām.

Šodien interneta nozares ekspertu sasauktajā preses konferencē par sludinājumu portāla ss.lv slēgšanu un ar to saistītā uzņēmuma SIA Internet darbības apturēšanu zvērināts advokāts Jānis Zelmenis norādīja uz šo tiesas precedentu un sacīja, ka tas ievērojami uzlabo ss.lv īpašnieku izredzes tiesvedībā ar VID.

Administratīvā apgabaltiesa šā gada 12.jūnijā izskatīja AS Pagastiņi pieteikumu par VID 2015.gada 7.augusta lēmumu apturēt Pagastiņi saimniecisko darbību, pamatojoties uz likuma Par nodokļiem un nodevām 34.1 panta pirmās daļas 2.punktu, jo Pagastiņi VID noteiktajā termiņā nebija iesniegusi pieprasīto informāciju par darījumiem ar SIA RTS Baltic. 2015.gada 13.augustā VID Pagastiņu saimniecisko darbību atjaunoja, jo uzņēmums iesniedza prasīto informāciju, taču Pagastiņu pārsūdzēto lēmumu par saimnieciskās darbības apturēšanu VID aizvien uzskatīja par tiesisku.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Bez investoriem, toties ar lepni paceltiem nodokļiem

Raivis Bahšteins, DB viedokļu redaktors, 03.03.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Premjeru sakodusi tā pati muša, kas pārējos valdības deklarācijas rakstītājus un citus ar nodokļu celšanas retoriku «sasirgušos»

Atliek pabrīnīties, cik vieglprātīgi valdības cilvēki bārsta frāzes par nodokļu sloga vieglumu, zemumu un niecību, to it kā samērot ar citām valstīm. Nodokļu deķis kārtējo reizi tiek purināts un kritizēts kā pārāk plāns. Nesen apstiprinātā valdība, it kā pirmo reizi būtu ar pīpi uz jumta, jau savā deklarācijā, lasot starp tās rindiņām, draud izraisīt ugunsgrēku nodokļu jomā. Medijos, neskopojoties ar izteikumiem par to, ka «pakāpeniski jāievieš nodokļu korekcijas», gozējas gan premjers, gan jaunā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola, kurai taču būtu jāapzinās, ka mutes dzisināšana nevietā var maksāt ar nošļūkšanu no reitinga kalna, jo iepriekš ekonomikas ministres ampluā viņa tika vērtēta kā populārākā Ministru kabineta locekle. Nenoliedzami, finanšu ministra postenis ir ievērojami sarežģītāks. Mīlēt finanšu ministru laikam gan būtu aptuveni tas pats, kas no sirds nopriecāties, krūmos ieraugot ceļu policistu. Pašlaik izskatās, ka politiķi pavasarīgās noskaņās jau «gatavo augsni», pa pilienam sabiedriskajā telpā pilinot apgalvojumus par nepieciešamību pēc nodokļu kārtējās pieaudzēšanas. Tomēr nespējai nodrošināt nodokļu efektīvāku iekasēšanu, PVN krāpnieku iegrožošanu un ēnu ekonomikas apkarošanu nevajadzētu nozīmēt brutālu nodokļu pieauguma piesaukšanu valdības deklarācijā un pat ne izteikumu līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Finanšu ministram lūdz skaidrot Valsts ieņēmumu dienesta darbību

Saeimas deputāts Andrejs Elksniņš, 15.10.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir saņemtas finanšu ministra atbildes uz deputātu jautājumiem par Valsts ieņēmumu dienesta darbību (reģistrācijas nr. 57/J12 un 70/J12). Deputātu jautājumi tiek uzdoti par pārtikas mazumtirdzniecības jomu nevis par kopējo mazumtirdzniecības jomu, tāpēc sniegtās atbildes līdz pat šim brīdim ir vispārīgas un nesniedz skaidru priekšstatu par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) nodokļu kontroles pasākumiem, kas tiek veikti attiecībā uz pārtikas mazumtirdzniecības jomu.

Vēl vairāk, nav saņemta atbilde par pārtikas mazumtirdzniecības veikalu tīkliem ar būtisku ietekmi uz tautsaimniecību, tas ir, RIMI/MAXIMA. Precīzas informācijas saņemšana par VID darbu un īstenotiem pasākumiem ir nepieciešama, lai izvairītos no koruptīviem riskiem VID atbildīgo amatpersonu darbā un spriestu par iestādes darbības efektivitāti nodokļu iekasēšanas jomā.

Bez tam, VID nav sniedzis precīzas atbildes par pārtikas mazumtirdzniecības ķēžu nodokļu kontroles pasākumiem – kam un kādi ir veikti, kādi riski ir pārbaudīti, kādi pārkāpumi ir konstatēti, kādi riski ir izvērtēti.

Sakarā ar minēto, finanšu ministram Jānim Reiram lūgts atkārtoti sniegt atbildes uz sekojošiem jautājumiem, -

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

FOTO: Apbalvoti 2018. gada lielākie nodokļu maksātāji Latvijā

Zane Atlāce - Bistere, 18.04.2019

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, AS «UPB» pārstāve ar saņemto balvu kategorijā «2018.gada lielo nodokļu maksātāju grupā kā lielākais nodokļu maksātājs Kurzemes plānošanas reģionā» un finanšu ministrs Jānis Reirs VID Lielo nodokļu maksātāju svinīgajā apbalvošanas ceremonijā.

Foto: Edijs Pālens/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Lielo nodokļu maksātāju apbalvošanas pasākumā godināti 2018.gada Latvijas lielākie nodokļu maksātāji 22 dažādās nominācijās, informē VID.

«Jūs esat mūs lepnums, kas ne tikai nodrošina darba vietas, riskē, attīstās, smagi strādā, bet arī nodrošina visas Latvijas dzīvotspēju. Jūsu biznesa veiksme un līdz ar to arī godprātīgi nomaksātie nodokļi ir ieguldījums mūsu valsts attīstībā. Tas ir atbildības, godprātības, pienākuma apziņas un ilgtspējas piemērs,» klātesošos uzrunāja finanšu ministrs Jānis Reirs.

«Valsts budžeta naudu nerada kādi mistiski rūķi, tāpat to nedrukā ne VID, ne Finanšu ministrijā un pat ne Ministru kabinetā. Tā ir uzņēmumu un iedzīvotāju samaksātā nauda. Šī ir reize, kas saku paldies jums – lielie nodokļu maksātāji – par jūsu darbu, par jūsu uzticību Latvijai, par jūsu godaprātu, apmaksājot dažādas mūsu valsts attīstībai un pat pastāvēšanai būtiskas vajadzības,» atzina VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Uzņēmēji: Pēc nodokļu reformas īstenošanas iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas

LETA, 12.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īstenojot vidēja termiņa nodokļu stratēģiju Latvijā, iedzīvotāju «maciņos» paliks vairāk naudas, šodien preses konferencē par nodokļu stratēģiju un tās ilgtermiņa ieguvumiem Latvijas ekonomikai pauda uzņēmēju pārstāvji.

Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone teica, ka viens no galvenajiem indikatoriem, ko plānots paveikt nodokļu reformas kontekstā, ir 5% iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsme, būtisks ēnu ekonomikas samazinājums un nodokļu iekasējamības pieaugums. Tāpat nodokļu reformas mērķis ir valsts budžeta pieaugums, uzņēmēju izaugsme un konkurētspējas pieaugums. Savukārt iedzīvotājiem tās ietvaros «maciņos» paliks vairāk naudas, jo mazo atalgojumu saņēmējiem alga pēc nodokļu nomaksas būs lielāka.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu reformas īstenošanas kontekstā, vajadzīgs sabiedrības atbalsts un izpratne. «Jautājums, pa kādu ceļu mēs iebrauksim Latvijas simtgadē - pa bedrainu vai gludu, skaidru un saprotamu,» pauda Meņģelsone, piebilstot, ka nodokļu reforma palīdzēs īstenot otro scenāriju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu normatīvajos aktos ir paredzētas vairākas iespējas, lai gan fiziskām, gan juridiskām personām, kam izveidojušies nodokļu parādi, atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Lai atvieglotu labprātīgu nodokļu parādu nomaksu, likumos paredzētas vairākas iespējas - nodokļu samaksas termiņa pagarināšana, šī termiņa atlikšana vai vienošanās noslēgšana ar VID. Izvēloties sev piemērotāko nomaksas risinājumu, nodokļu maksātājam jāņem vērā nodokļu parāda rašanās iemesls, tā esamības ilgums un tas, vai jau ir uzsāktas parāda piedziņas darbības, klāsta dienestā.

Nodokļu parāds, kuram vēl nav uzsākta parāda piedziņa

Šādā situācijā nodokļu maksātājam ir visplašākās iespējas vērsties VID un rast piemērotāko risinājumu nodokļu parādu brīvprātīgai nomaksai – noteiktos gadījumos nodokļu parādu samaksu var gan sadalīt vairākos maksājumos, gan atlikt uz noteiktu laiku vai pat pagarināt nomaksas termiņu līdz pat pieciem gadiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijai ir vieni no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) Eiropā, tādēļ finanšu ministra Andra Vilka (V) ierosinājums par nodokļu celšanu ir pareizs, pauda Baltijas Starptautiskā ekonomikas politikas studiju centra (BICEPS) direktors Alfs Vanags.

Vilka ierosinājums ir pareizs, uzskata Vanags, jo Latvijai ir vieni no zemākajiem nodokļu ieņēmumiem pret iekšzemes kopproduktu (IKP) visā Eiropā. «Es domāju, ka tas ir pareizs virziens, taču svarīgs ir jautājums, kā šie nodokļi tiks celti,» uzskata Vanags. Viņaprāt, tikpat svarīga ir nodokļu iekasēšana.

«Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati liecina, ka pievienotās vērtības nodokļa (PVN) starpība starp iekasēšanas plāniem un tā izpildi procentuāli Latvijā ir viena no lielākajām Eiropā,» sacīja Vanags, piebilstot, ka Latvijai ir vajadzīgi lielāki ieņēmumi, kas nozīmē vai nu lielākus nodokļus, vai labāku nodokļu iekasēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru