Pārtika

Spilvai jauna mārrutku līnija, pavisam investēs 710 tūkstošus

Sandra Dieziņa, 12.06.2013

Jaunākais izdevums

Jaunajā mārrutku sakņu mazgāšanas un smalcināšanas līnijā SIA Spilva ieguldījusi 57 tūkstošus eiro.

Kā informē uzņēmums, kopējais augļu un dārzeņu pārstrādes uzņēmuma Spilva investīciju budžets 2013. gadā ir 710 000 eiro.

«Ar jaunās mārrutku mazgāšanas un smalcināšanas līnijas uzstādīšanu esam ievērojami samazinājuši roku darba apjomu mārrutku pārstrādes procesā, kā arī ievērojami palielinājuši mārrutku ražošanas produktivitāti,» skaidro Spilvas ražošanas direktore Egita Bērziņa.

Šovasar uzņēmumā aizsākta virkne jaunu investīciju projektu, kuru īstenošanai nepieciešams ilgāks laika posms un kuru darba rezultāts būs novērtējams pakāpeniski. Jūlijā Spilvas ražotnē paredzēts pabeigt produktu vārītavas automatizācijas projektu, kurā investēti 36 000 eiro.

«Jūlijā arī uzstādīsim jaunu marināžu pildītāju, kas mums ļaus palielināt marinētu dārzeņu pagatavošanas ražību,» tā Spilvas ražošanas direktore. Augustā darbu sāks jauna majonēzes fasēšanas iekārta, kas ļaus paaugstināt majonēzes ražošanas jaudu, uzlabos majonēzes iepakojuma kvalitāti un kurā tiek investēti 100 000 eiro.

Savukārt septembrī un oktobrī paredzēti būtiski uzlabojumi šampinjonu ražošanas procesā. Plānots uzstādīt jaunu sēņu mazgāšanas, blanšēšanas un fasēšanas iekārtu, kas tāpat uzlabos šampinjonu produkcijas pagatavošanas procesa ražību; sēņu ražošanas iekārtas investīciju summa ir 128 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mārrutku ražotājs MārLapiņi pacēlis mārrutkus citā līmenī, pievienojot tiem dažādas ogas, piparus un garšvielas

MārLapiņu saimnieks Māris Lapiņš jau apsver domu paplašināt ražošanu un izveidot savu pārstrādes cehu. Pašlaik mārrutku pārstrāde notiek pašu mājās Mārupes novadā. Saimnieks ir gandarīts, ka mārrutkus izdevies izcelt citā gaismā. Jāatgādina, ka padomju laikos teju ikvienā kolhozā bija savs mārrutku pārstrādes cehs. Tolaik mārrutku audzēšana un pārstrāde bija plaši izplatīta nodarbošanās, kas vēlāk gan gāja mazumā. Pašlaik Latvijā rūpnieciskos apjomos mārrutkus ražo SIA Spilva un SIA Firma Rosība, bet lielākoties tas ir mājražotāju rūpals. Māris Lapiņš uzskata, ka tirgū vietas pietiks visiem, jo katram ir sava niša.

MārLapiņu mārrutku pārstrādes process aizsācies pirms nepilniem diviem gadiem ar Miķeļdienas tirdziņu, uz kuru Lapiņu meitām Annai un Elizabetei bija jāņem līdzi rudens raža. Sagatavojuši pašu lasītās tējas un pārstrādājuši dārzā izaudzētos mārrutkus. Sapratuši, ka «tā lieta iet» un sākuši darboties. Tagad jau procesā iesaistīta visa ģimene – Māris atbild par ražošanu, viņa dzīvesbiedres Intas pārziņā ir PR, mārketings un loģistika, vecākiem palīdz arī meitas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mājražotāju - Māra Lapiņa un viņa ģimenes - mārrutku produktu tirdzniecības apjomi aug. Arī šogad tiks pārstrādāts apmēram par 40% vairāk veselīgo sakņu nekā pērn.

Jaunākie «Mārlapiņu» produkti ir mārrutku etiķis ar čili, kā arī marinādes, ko paši ražotāji nosaukuši par «Lapinādēm», un marinēti mārrutki. Ja līdz šim vislielākais pieprasījums ir bijis tieši pēc «Īstajiem mārrutkiem», kam sastāvs nav bagātināts ne ar etiķi, ne citronskābi, tad jaunpienākušais etiķis tagad ierindojas pirktākā produkta līdera pozīcijā.

Pašlaik «Mārlapiņu» piedāvājumā ir 13 veidu mārrutki - arī saldā veidā, turklāt mārrutku šokolāde un mārrutki ar avenēm esot diezgan pieprasīti.

Strādāts tiek arī pie citu jaunu produktu tapšanas. Drīzumā ražotāji iepazīstinās mārrutku fanus ar kaut ko pavisam veselīgu, kur sastāvā bez mārrutkiem būšot vēl deviņas vērtīgas sastāvdaļas, atklāt M.Lapiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sarunās ar Finanšu ministriju izdevies vienoties par valdībā jau iepriekš atbalstīto ieceri - piešķirt papildu finansējumu pedagogu algām 1,4 milj. eiro apmērā tām 88 pašvaldībām, kuras veikušas ar skolu tīkla sakārtošanu saistītus pasākumus, informē Izglītības un zinātnes ministrijā.

Šis finansējums pašvaldībām tiks pārskaitīts neatkarīgi no tā, ka ir panākta vienošanās no 2018. gada 1. septembra paaugstināt zemāko pedagoga darba samaksu par likmi.

«IZM nepiedāvās iekļaut šo papildus piešķirto finansējumu 1,4 miljonu eiro apmērā, lai rastu nepieciešamos līdzekļus pedagogu minimālās darba samaksas palielināšanai līdz 710 eiro par likmi, un 88 pašvaldības saņem tām piešķirto finansējumu,» uzsver izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis.

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS), pastāstīja, ka attiecīgie Ministru kabineta noteikumi valdības dienaskārtībā tiks iekļauti jau nākamajā otrdienā, 4.septembrī. Vienlaikus nolemts, ka nākamajā gadā, lai domātu par iespējām turpināt kāpināt pedagogu atalgojumu, tiks organizēta ekspertu komisija, kas vērtēs skolu tīkla sakārtošanas rezultātus un tajā ieekonomēto līdzekļu apjomu, ko var novirzīt pedagogu algām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vidusskolām ar sliktiem kvalitātes rādītājiem valsts naudu pedagogu algām varētu nepiešķirt

LETA, 31.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja vidusskola vairākus gadus pēc kārtas nesasniegs noteiktus izglītības kvalitātes kritērijus, tā varētu nesaņemt valsts budžeta finansējumu pedagogu algām, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotais noteikumu projekts par kritērijiem un kārtību pedagogu darba samaksas finansēšanā vidusskolas posmā.

Noteikumu projektā ietverta norma, kas nosaka, ka, aprēķinot un sadalot valsts budžeta mērķdotāciju pedagogu darba samaksas finansēšanai, tiek paredzēts ņemt vērā vairākus kritērijus - viens no tiem paredz minimālo skolēnu skaitu, bet otrs - izglītības kvalitātes rādītājus. IZM noteikusi, ka izglītības kvalitātes rādītāji būs primāri finansējuma piešķiršanai.

Attiecībā uz izglītības kvalitāti, tiks vērtēta vidusskolas vispārējās vidējās izglītības programmu īstenošanas kvalitāte. Tai spēkā esošajā akreditācijā vairākos kvalitātes kritērijos (mācību saturs, mācīšanas kvalitāte, atbalsts mācību darba diferenciācijai, iekārtas un materiāltehniskie resursi, fiziskā vide) ir jābūt novērtētai ar vismaz III kvalitātes vērtējuma līmeni (labi).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pedagogiem minimālo algu par likmi no 680 eiro līdz 710 eiro, visticamāk, varētu celt jau šogad, izriet no izglītības un zinātnes ministra Kārļa Šadurska (V) sacītā aģentūrai LETA.

Ministrs pastāstīja, ka šonedēļ viņam bijusi neformāla tikšanās ar Ministru prezidentu Māri Kučinski (ZZS) un finanšu ministri Danu Reiznieci-Ozolu (ZZS). Tikšanās laikā, izvērtējot jaunākos datus par ekonomikas izaugsmi, secināts, ka minimālo algu par likmi pedagogiem līdz 710 eiro varētu pacelt jau šogad, tādējādi pildot pedagogu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Oficiāla tikšanās starp minētajām amatpersonām, kā arī ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību (LIZDA) notiks nākamajā nedēļā.

Šadurskis skaidroja, ka šim gadam nepieciešamie līdzekļi algu celšanai pamatā tiktu rasti budžeta programmā Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem, savukārt nākamajam gadam vajadzīgajai summai būtu jābūt iekļautai kopējā budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Jelgavas tipogrāfija ražošanas iekārtās investē 2,5 miljonus

Dienas Bizness, 20.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Jelgavas tipogrāfija ir pabeigusi šogad ieplānoto ražošanas procesa modernizāciju kopumā investējot 2,5 miljonus eiro, informē kompānijā.

Jelgavas tipogrāfijā ir uzstādīta grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunā līnija, jauna vāku izgatavošanas iekārta, uzstādīta atgriezumu nosūkšanas sistēma, kā arī iegādātas jaunās iespiedformu izgatavošanas iekārtas. Šī ir lielākā investīcija Jelgavas tipogrāfijā pēc astoņkrāsu iespiedmašīnas iegādes 2012.gadā.

Būtiskākais jauninājums ir Jelgavas tipogrāfijas grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunā līnija.

SIA Jelgavas tipogrāfija valdes priekšsēdētājs Juris Sīlis uzsver, ka līdz ar grāmatu cietā sējuma ražošanas jaunās līnijas darba uzsākšanu, uzņēmums nostiprina savu konkurētspēju Latvijas un ārvalstu tirgos, paaugstina grāmatu kvalitāti un ražošanas procesu efektivitāti, kā arī atvieglo darbu cehā strādājošiem darbiniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Eksperts: Skanstes tramvaja līnija palielinās sastrēgumus Brīvības ielā un pie Nacionālā teātra

LETA, 17.02.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā Skanstes tramvaja līnija palielinās sastrēgumus uz Brīvības ielas un pie Latvijas Nacionālā teātra, Lielo kapu draugu rīkotajā informatīvajā pasākumā par Skanstes transportu pauda transporta nozares eksperts Tālis Linkaits.

Viņā teica, ka Rīgā pēdējie pētījumi par to, kas ir vajadzīgs satiksmes infrastruktūras uzlabošanā ir veikti 2000.gadu sākumā. Viens bijis pētījums par velotransporta attīstību un otrs par sabiedriskā transporta infrastruktūru. Viņaprāt, pašreizējā Rīgas dome darot visu pretēji šajos pētījumos konstatētajam.

Piemēram, 2005.gadā tika veikta sabiedriskā transporta analīze par to, kurš tramvaja maršruts būtu visizdevīgākais. Tajā ticis secināts, ka pēc pasažieru plūsmas viedokļa visizdevīgāk būtu attīstīt tramvaja infrastruktūru uz Purvciemu un Pļavniekiem. Tāpat šajā pētījumā esot secināts, ka minēto tramvaja līniju izbūve būtu izdevīgāka nekā Juglas tramvaja līnijas modernizācija, kas tika veikta ilgāku laiku pēc šī pētījuma tapšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas mēbeļu koncernā Ikea ietilpstošā Lietuvas kompānija Ikea Industry Lietuva jaunās mēbeļu ražotnes celtniecību plāno sākt pavasarī, ceturtdien ziņo laikraksts Verslo žinios.

«Desmit kompānijas piedalījās konkursā, lai izraudzītos celtniecības darbuzņēmēju, un trīs uzņēmumi turpina sacensties par šo līgumu,» norāda Ikea Industry Lietuva vadītāja Inga Urbonavičiūte.

«Celtniecības darbi tiks sākti šā gada pavasarī. Precīzāks datums pagaidām vēl nav zināms,» piebilst Urbonavičiūte.

Ikea Industry Lietuva paredzējusi rūpnīcu pabeigt 2019.gada vasarā.

Jau ziņots, ka Ikea Industry Lietuva investēs 46,8 miljonus eiro jaunā mēbeļu ražotnē ar plāniem dubultot pašreizējo ražošanas jaudu un radīt 20 jaunas darbvietas.

LASI VĒL:

Ikea investēs 47 miljonus eiro jaunā mēbeļu ražotnē Lietuvā

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sūtījumu piegādes loģistikas uzņēmums Omniva investēs vairāk nekā 40 miljonus eiro Baltijas valstīs modernākā paku šķirošanas termināļa būvniecībā un tajā uzstādītajās tehnoloģijās Kauņas Brīvajā ekonomiskajā zonā (Lietuvā).

Šis būs līdz šim lielākais Baltijas valstīs strādājošās Omniva grupas ieguldījums un jaunais terminālis apstrādās ne tikai Lietuvā piegādājamos, bet arī starptautiskos sūtījumus uz visām trim Baltijas valstīm.

“Ņemot vērā e-komercijas un ar to saistītās sūtījumu loģistikas nozares nākotnes perspektīvas, uzskatām šo ieguldījumu par ļoti savlaicīgu. Pirmkārt, jaunā šķirošanas līnija palīdzēs optimizēt biznesa procesus, tādējādi vēl vairāk uzlabojot mūsu sniegto pakalpojumu kvalitāti un paplašinot to pieejamību. Otrkārt, jaunais terminālis stiprinās Omniva grupas kā prioritārā loģistikas partnera pozīcijas visā Baltijā, kā arī uzlabos darba apstākļus darbiniekiem un būs paraugs ilgtspējīgai dabas resursu izmantošanai,” uzsver Omniva valdes priekšsēdētājs Marts Mägi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Ceturtā industriālā revolūcija palīdz efektivitātē

Anda Asere, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražošanā arvien vairāk ienāk dažādas tehnoloģijas, kas palīdz uzlabot efektivitāti

"Carlsberg Group" digitālā vadītāja Nensija Kruikšanka (Nancy Cruickshank) norāda, ka ne vienmēr tehnoloģiju izmantošana nozīmē ļoti lielas izmaiņas – biežāk tās ir mazas nianses, kas palīdz uzlabot rezultātus kādā no ražošanas posmiem. Mūsdienās pircēji vēlas arvien dažādākus un individuālākus produktus, kas ražošanā nozīmē biežāku produkcijas veidu maiņu ražošanas līnijā, kas samazina efektivitāti. Nelieli uzlabojumi dažādos posmos šo efektivitāti palīdz atgūt.

Reizēm šķiet, ka visi to vien dara, kā runā par ceturto industriālo revolūciju. Ko "Carlsberg Group" saistībā ar šo ir paveikusi?

Es esmu digitalizācijas vadītāja un manos amata pienākumos ir pilns digitalizācijas un datu spektrs – kā mēs varam strādāt citādāk visā biznesā. Patērētājus interesē amatalus, bezalkoholiskais alus un cita interesantāka produkcija. 35 tirgos mēs strādājam paši, vairāk nekā simt tirgos uz licences pamata.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būve

Restorāna paplašināšanai pilnveidos lokālplānojumu

Agrita Aune - speciāli DB, 19.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

#Lielupes restorāns 36.līnija vēlas paplašināties, taču likumdošana to liedz.

Lielupes restorāns 36.līnija vēlas paplašināties, taču likumdošana to liedz; Jūrmalas dome cer situāciju atrisināt ar lokālplānojuma pilnveidošanu, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Jūrmalas dome 18. janvārī nolēmusi pilnveidot lokālplānojumu zemesgabalam Lielupē, 36. līnijā, uz kura atrodas SIA Lauris Restaurant Service restorāns 36.līnija. Domei nāksies samērot uzņēmēja un sabiedrības vēlmes un vajadzības.

Pašlaik restorāna ēka atbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam vien kā pagaidu celtne, kas nedod tās īpašniekiem tiesības būvēt patstāvīgas ēkas vai veikt kādas pārbūves. Ne domnieki, ne iedzīvotāji neiebilst pret restorānu kā tādu, taču izsaka bažas, ka, atļaujot to pārveidot par patstāvīgu būvi, neviens nevarēs vairs kontrolēt, ko un kāpēc kāds minētajā zemesgabalā būvē. Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietniece Rita Sproģe skaidro, ka lēmums pilnveidot lokālplānojumu ir saistīts ar viena no veiksmīgākajiem Jūrmalas uzņēmumiem attīstību. Viņa uzskata, ka pašvaldībai šādi uzņēmumi ir jāatbalsta, nevis jāliek nevajadzīgi šķēršļi to darbībai. Ja uzņēmums, kas veiksmīgi darbojas jau daudzus gadus, saredz iespējas attīstīt savu darbību, uzlabojot un paplašinot restorānu, tad tas esot jāatbalsta. «Ar šīs dienas domes lēmumu esam uzdevuši uzņēmuma īpašniekiem veikt precizējumus lokālplānojumā. Kad tas tiks izdarīts, lokālplānojums tiks nodots atkārtotai publiskajai apspriešanai un valsts institūciju atzinumu saņemšanai,» par tālāko stāsta R.Sproģe. Lokālplānojuma mērķis ir detalizēt Jūrmalas pilsētas teritorijas plānojuma prasības un pamatot sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu objekta kā pastāvīgas būves izvietojumu 36.līnijā pie jūras. Projektā paredzēta īslaicīgas būves pārbūve par patstāvīgu būvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomisku apsvērumu dēļ Tallink noņem no līnijas vienu prāmi; autopārvadātāji neizpratnē

Lai uzlabotu darbības efektivitāti un rentabilitāti, AS Tallink Grupp nule kā paziņojis par prāmja Romantika pārcelšanu maršrutā Tallina–Stokholma, atstājot Rīgas virzienā vienu pašu prāmi Isabelle, kas kursēs katru otro dienu. Autopārvadājumu kompānijām šis lēmums izraisījis neapmierinātību, jo bijis pilnīgi negaidīts, liekot pārplānot maršrutus nokļūšanai Zviedrijā.

Nelāga attieksme

«Tā tās lieta nedara, ja ir vēlēšanās biznesā ilgstoši darboties,» par pēkšņo Tallink paziņojumu sašutis starptautisko transporta un loģistikas pakalpojumu kompānijas SIA Altreks valdes priekšsēdētājs Lauris Fišers. Viņam nav izprotama prāmju līnijas rīcība, ik pa laikam šajā maršrutā mainot prāmju kursēšanu. Tas tikai liecinot, ka Tallink nerēķinās ar saviem klientiem un izturas tā, it kā pārvadājumu kompānijas savu biznesu neplānotu. Lai nodrošinātu pakalpojumus klientiem, Altreks nāksies pārplānot maršrutus, izmantojot prāmju satiksmi uz Zviedriju no citām Baltijas jūras ostām gan Latvijā, gan kaimiņvalstīs. Viņaprāt, izveidojusies situācija ir iespēja citām prāmju līnijām, kā Stena Line vai DFDS, ieņemt tukšo vietu Rīgā, norāda L. Fišers. Komersanti var izmantot aprīlī turp un atpakaļ ieviesto vienu papildu reisu maršrutā Ventspils–Nīneshamna (Zviedrija), saka Stena Line Freight reģionālais vadītājs Baltijas valstīs, Krievijā un NVS Aivars Tauriņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kosmētikas ražotājs Mara Naturals: Mūsu produktiem un sastāviem mēs neredzam konkurentus

Monta Glumane, 28.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zīmols «Mara Naturals» kosmētikas produktu ražošanu uzsāka pirms nedaudz vairāk nekā gada, taču tagad piedāvā jau 51 kosmētikas produktu, nesen laidis klajā jaunu produktu līniju un kaļ plānus par sava veikala atvēršanu, biznesa portālam Db.lv pastāstīja SIA «Mara Naturals» līdzīpašnieks Aivars Jermolovičs.

Uzņēmuma līdzīpašniekam, kurš kosmētikas ražošanas nozarē darbojas jau deviņus gadus, 2013. un 2014.gada mijā radusies ideja, ka savas zināšanas un pieredze jāiegulda latviskā zīmolā, kas būtu starptautiski labskanīgs un tajā būtu iestrādāts kods, kas saistītos ar Latviju. Tika uzstādīts mērķis,ka zīmolam jābūt individuālam, īpašam, atšķirīgam no tā, kas jau ir tirgus piedāvājumā.

«Lēnām būvējām un likām visu kopā, bet sarežģītākais bija mūsu pašu uzstādītie mērķi. Mēs gribējām atšķirties ar to, ka radīsim maksimāli dabīgu kosmētiku un uzstādījām sev ļoti augstus standartus, kas paša zīmola palaišanu aizkavēja par aptuveni divarpus gadiem. Mums jau bija radīts dizains, etiķetes, bet problēmas sagādāja receptūras. Izvēlējāmies produktus, kurus mēs vēlamies radīt, bet mēs uzstādījām augstāko mērķi – vēlamies izvairīties no sls, parabēniem, alergēniem, krāsvielām,» skaidro uzņēmuma līdzīpašnieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikoniskais amerikāņu kečups Heinz izauga no ideālisma un laba mārketinga

Heinca kečupa pirmsākumi meklējami tālajā 1876. gadā, kad vācu imigrantu dēls Henrijs Džons Heincs kopā ar vēl diviem radiniekiem nodibināja kompāniju, kas kā pirmo produktu sāka ražot kečupu. Pirms tam H.Dž. Heincs bija izmēģinājis roku mārrutku piedevas ražošanā, tomēr nesekmīgi – ar draugu aizsāktajai kompānijai bija lemts bankrotēt. Tomēr pāris lietas H.Dž. Heincs paņēma līdzi arī uz jauno dibinājumu, piemēram, caurspīdīgā stikla pudeli, kas nu ir Heinca kečupa globālā atpazīšanas zīme un kļuvusi pat par dizaina ikonu. Jau mārrutkus Heincs pildīja nevis tolaik pieņemtajā brūna, bet gan caurspīdīga stikla burkā, lai pircējs varētu pārliecināties, ko pērk, un lai uzsvērtu produkta nevainojamību un «tīrību». 19. gadsimta komerciāli ražotais kečups bija diezgan šmucīgs izstrādājums. To ne tikai gatavoja no puszaļiem tomātiem, bet tas arī saturēja bīstami daudz visādu ķīmisku brīnumu, bet jo īpaši ražotāji aizrāvās ar ogļu darvu, ko lika klāt, lai kečupu padarītu sarkanu, un nātrija benzoātu (E211), kas neļāva šai virai sabojāties. Kādā 1896.gadā veiktajā komerciāli ražoto kečupu pētījumā, 90% no visiem izpētītajiem saturēja kaitīgas vielas, kas «var novest līdz nāvei». Tādēļ gadsimtu mijā arvien skaļākas kļuva balsis, kas teica, ka benzoāts ir bīstams veselībai. Tas savukārt sadalīja kečupa pasauli divās karojošās nometnēs. Kā raksta The New Yorker, vienā pusē bija kečupa establišments, kas uzstāja, ka ir neiespējami uzražot kečupu bez benzoāta un ka tās devas, kas tiek izmantotas, nav kaitīgas (familiāra diskusija, vai ne?), un otrā pusē bija kečuppasaules buntavnieki, kas bija pārliecināti, ka vajag tik mazliet paprātot, un gan jau ar kulinārās zinātnes palīdzību tiks atrasts risinājums. Kā būtu, ja kečupu taisītu nevis no zaļiem tomātiem, kam ir maz pektīna, un bez kura mērce ir ūdeņaina, bet gan no gataviem? Un ja nu benzoāta vietā izmantotu vienkārši vairāk etiķa? Opozicionāru kečups bija pavisam citāds: tīrāks, ar labāku garšu un drošāks, tāds, ko arī mēs atpazītu kā kečupu, un visaktīvākais un veiksmīgākais no visiem buntavniekiem bija nu jau mums zināmais Henrijs Džons Heincs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lielajās ostās februārī turpinājās palielināties pārkrauto kravu apjoms, un pieaugums vērojams gandrīz visās kravu grupās, liecina Satiksmes ministrijas apkopotie operatīvie dati.

Kopumā janvārī un februārī ostās pārkrauti 7,5 miljoni tonnu kravu, un tas ir par 464,2 tūkstošiem tonnu vairāk nekā 2021. gada pirmajos divos mēnešos, kā arī par 18 tonnām vairāk nekā janvārī.

Kravu apgrozījumu ostās pagaidām nav ietekmējis Krievijas sāktais karš Ukrainā un tā rezultātā pret Krieviju noteiktās starptautiskās sankcijas, taču sagaidāms, ka turpmāk šis faktors atstās būtisku iespaidu uz ostu darbu, pauž satiksmes ministrs Tālis Linkaits. "Transporta un loģistikas nozari ģeopolitiskā situācija ietekmē vairākos veidos – sākot no Eiropas Savienības un citu valstu noteiktajām sankcijām, lielo starptautisko uzņēmumu lēmumiem slēgt darbu Krievijā, visbeidzot arī preču gala saņēmēji bieži vien atsakās no kravām, kas tādā vai citādā veidā saistītas ar Krieviju," atzīst ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Nissan Lielbritānijā paplašina investīcijas elektrisko automobiļu ražošanā

LETA/AFP, 24.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Japānas autobūves uzņēmums "Nissan" piektdien paziņoja, ka investēs līdz pat diviem miljardiem sterliņu mārciņu (2,3 miljardi eiro) elektrisko automobiļu ražošanā Lielbritānijā.

"Nissan" norāda, ka ražos populāro modeļu "Juke" un "Qashqai" elektriskās versijas Sanderlenda rūpnīcā Anglijas ziemeļaustrumos, kas ir lielākā ražotne Eiropā.

Uzņēmums investēs 1,12 miljardus sterliņu mārciņu šajā rūpnīcā un plašākā piegādes tīklā, lai ražotu šos abus modeļus.

Tāpat "Nissan" investēs infrastruktūras projekots un piegāžu tīklā, tostarp vēl vienā elektrisko automobiļu akumulatoru ražotnē, kopējam investīciju apjomam pieaugot līdz pat diviem miljardiem mārciņu.

Pateicoties šīm investīcijām, Lielbritānijā tiks atbalstīti arī tūkstošiem darbavietu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

SEB grupas peļņa Latvijā pērn bija 152,4 miljoni eiro

Db.lv, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SEB grupa pagājušajā gadā Latvijā guvusi peļņu 152,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 61,4% vairāk nekā 2022.gadā, informē bankā.

SEB grupas Latvijā ieņēmumi pagājušajā gadā bija 246 miljoni eiro, kas ir par 62,6% vairāk nekā 2022.gadā, bet izmaksas pērn bija 59,6 miljoni eiro, tādējādi grupas peļņa pirms uzkrājumiem bija 186,4 miljoni eiro.

Uzkrājumi paredzamiem kredītzaudējumiem pērn palielināti divu miljonu eiro apmērā.

Kopējais noguldījumu apmērs 2023.gada beigās bija 4,5 miljardi eiro, kas ir par 1,6% vairāk nekā 2022.gada beigas, bet kopējais kredītportfelis - 3,3 miljardi eiro, kas ir pieaugums par 3,7%.

"SEB bankas" grupas aktīvi 2023.gada beigās bija 5,6 miljardi eiro, kas ir par 2,3% vairāk nekā 2022.gada beigās, bet kapitāls - 611 miljoni eiro, kas ir par 20,8% vairāk.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Šosezon Spilva plāno iepirkt par 50% vairāk vietējo gurķu

Sandra Dieziņa, 23.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tā kā pieprasījums pēc Spilvas ražotajiem Latvijas lauku gurķiem audzis par 37 % un to krājumi izpirkti jau šā gada martā, jaunajā šā gada dārzeņu sezonā Spilvas ražošanas vajadzībām paredzēts iepirkt 123,8 tonnas gurķu, kas ir par 50,1% vairāk nekā 2012. gada sezonā.

«Jaunā dārzeņu iepirkuma sezona saistībā ar laika apstākļiem Latvijā kavēsies aptuveni par 2 nedēļām. Iepirkumu sezonas sākumu plānojam ap 20. maiju, kad jau tradicionāli uzsāksim skābeņu iepirkumu, kas šogad ieplānots 109 tonnu apjomā,» informē Spilvas mārketinga direktore Dana Erciņa-Užāne.

Šosezon Spilvas ražotne plāno iepirkt ne mazāk kā 331,6 tonnas dārzeņu, taču šis nav galīgais apjoms, jo tajā vēl nav iekļauti mārrutku, pelēko zirņu, kā arī ogu iepirkuma apjomi, kas kļūst zināmi iepirkumu sezonas gaitā. Šobrīd zināmajās dārzeņu iepirkuma pozīcijās iepirkuma apjoma pieaugums veido 19,6%. Kopumā 2013. gada sezonā ir plānots iepirkt 123,8 tonnas gurķu, 109 tonnas skābeņu, 33,6 tonnas saldo piparu, 39,8 tonnas kabaču, 22,5 tonnas baklažānu, 2,2 tonnas diļļu u.c.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunā dārzeņu pārstrādes sezona uzņēmumā Spilva ir sākusies. Jau ir iepirktas 30,5 tonnas skābeņu, kas veido 25% no plānotā skābeņu piegāžu apjoma, informēja uzņēmuma pārstāvis Andris Zeļenkovs.

«Darbs ar jaunās sezonas dārzeņiem tradicionāli sākas ar sezonas vēstnesi – skābeni. Šo kultūru sākam pārstrādāt pirmo un salīdzinoši lielā apjomā. Šogad ir plānots iepirkt un pārstrādāt 120 tonnas skābeņu, kas tiek piegādātas galvenokārt no Cēsu, Bauskas un Engures novadiem,» informē Spilvas Iepirkumu nodaļas vadītāja Anda Stepanoviča.

Šosezon plānotās lielākās dārzeņu iepirkuma pozīcijas ir – skābenes (120 tonnas), gurķi (180,2 tonnas), kabači (44,2 tonnas), saldie pipari (20 tonnas), baklažāni (12,6 tonnas), svaigi tīrīti sīpoli (13,4 tonnas), pelēkie zirņi (10 tonnas). Konkrēti ogu un arī mārrutku pārstrādes plānotie apjomi būs precīzi zināmi sezonas gaitā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Severstaļ plāno metālapstrādē Rīgā investēt 2,5 miljonus

Māris Ķirsons, 07.05.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

A/s Severstaļlat investēs aptuveni 2,5 milj. ASV dolāru tērauda lokšņu griešanas līnijā, kāpinot gan ražošanas, gan eksporta jaudu.

Tā, apmeklējot metāla tirdzniecības un produkcijas ražošanas a/s Severstaļlat ražotni Rīgā, atzina tās īpašnieka a/s Severstaļ ģenerāldirektors Aleksejs Mordašovs. Viņš norādīja, ka līdz šim Rīgā esošajos aktīvos kopš 2001. gada ir investēti aptuveni 50 milj. ASV dolāru.

«Uzskatu, ka efektīvai ražošanai vienmēr būs iespējas atrast tirgus nišas, un arī Severstaļlat rezultāti rāda tieši to pašu, tāpēc iespējama tālākā attīstība,» uzsvēra A. Mordašovs. A/s Severstaļlat patlaban jau strādā cauruļu ražošanas un ruļļu garengriešanas līnijas, kā arī viena ASV ražotā tērauda lokšņu griešanas līnija, kas ļauj veikt augstas precizitātes šķērsgriešanu un garengriešanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Sporta klubu pārstāvji: Sliktāk vairs nevar būt!

Db.lv, 25.03.2021

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Veselības un Fitnesa asociācija informē, ka nozares apgrozījums 2021.gadā ir samazinājies par 90% un zaudējumi sasniedz gandrīz pusmiljonu eiro mēnesī, kas jau ir sarkanā gaisma luksoforā.

Tā atgādina, ka sports un sporta klubi ir viena no retajām nozarēm, kuras darbība tika pilnībā pārtraukta kopš decembra, un tās darbība bijusi ierobežota praktiski visu laiku kopš pandēmijas sākuma valstī.

“Sliktāk vairāk nav kur! Runājot veselības ministra žargonā, sporta nozares luksoforā jau no gada sākuma ir ieslēgusies sarkanā lampiņa. Tas nozīmē, ka ir jāsāk apsvērt, vai nav vieglāk slēgt sporta centrus un sporta klubus, nevis mēģināt izdzīvot laikā, kad redzams, ka valdībai nav cita plāna, kā tikai sagaidīt pandēmijas beigas pasaulē. Varbūt valdība to var atļauties, bet mēs kā nozare to nevaram, jo valsts atbalsts ir nepietiekams. Valdībai ir steidzami jāpieņem lēmums – sekot citu valstu pieredzei un ļaut sportam pastāvēt. Pasaules piemēri ir pierādījuši, ka arī pandēmijas apstākļos var nodrošināt gudru un vienlaikus drošu sportošanu gan iekštelpās, gan ārā,” norāda asociācijas vadītājs un valdes loceklis Gints Kuzņecovs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Atklāta 170 miljonus eiro vērtā elektrolīnija Igaunijas - Latvijas 3. starpsavienojums

Db.lv, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas un Igaunijas premjerministri Krišjānis Kariņš un Kaja Kallasa 25.augustā atklāja abu valstu elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) un "Elering" uzbūvēto 330 kV elektropārvaldes līniju "Igaunijas – Latvijas 3. starpsavienojums".

Jaunais starpsavienojums darbojas jau kopš šī gada sākuma un ir būtiski uzlabojis elektroapgādes drošumu abās valstīs, palielinājis starpvalstu elektroenerģijas tirdzniecībai atvēlēto jaudu un ir būtisks tīkla pastiprinājums, lai Baltijas valstis 2025. gadā varētu atvienoties no Krievijas un Baltkrievijas elektrotīkliem, uzsākot sinhronu darbu ar Eiropu.

Projekta ietvaros Latvijā izbūvēta 330 kV augstsprieguma elektropārvades līnija no Rīgas TEC-2 līdz Igaunijas robežai 176 kilometru garumā: jauna elektropārvades līnija aptuveni 28 kilometru garumā no Igaunijas robežas līdz esošajam elektropārvades līnijas koridoram posmā Rūjiena-Aloja, tālāk tā turpinās pa esošās 110 kV līnijas koridoru gar Aloju, Limbažiem un Skulti līdz Saulkrastiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

CrossChem investējis 300 000 eiro jaunā ražošanas un fasēšanas līnijā Olainē

Db.lv, 10.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dīzeļdegvielas piedevas "AdBlue" ražotājs SIA "CrossChem" investējis 300 000 eiro jaunas, digitalizētas ražošanas un fasēšanas līnijas izveidē Olainē, teikts kompānijas paziņojumā biržai "Nasdaq Riga".

Projekts īstenots sadarbībā ar Norvēģijas grantu programmu.

Jaunā ražošanas un fasēšanas līnija ir daļa no "AdBlue EVO" ieviešanas projekta. Tā īstenošanai "CrossChem" izveidota īpaša programmatūra, kas nodrošina un uzrauga ražošanas procesa darbību.

Digitalizētā ražošanas līnija sastāv no vairākiem sektoriem, kas iekļauj "AdBlue" ražošanu noteiktās partijās, uzglabāšanu lielākos apmēros un fasēšanu dažādu tilpumu tarā. Attīstot ražošanas procesu, "CrossChem" pietuvojas vienai no uzņēmuma prioritātēm - procesu automatizācijai.

"Jaunā ražošanas un fasēšanas līnija ir pēdējais solis darbā pie "CrossChem" radītā "AdBlue EVO" nonākšanas tirgū. Jaunā ražošanas un fasēšanas līnija ļaus apgādāt tirgu ar nepieciešamajiem produkta apjomiem. Šobrīd iekārta ir uzstādīta un pabeigta, to testējam un pielāgojam programmatūru," atzīmē "CrossChem" valdes priekšsēdētājs Ričards Andersons.

Komentāri

Pievienot komentāru