Latvijas sporta sistēma ir sarežģīts politiskās varas, administratīvo procesu, federāciju interešu un infrastruktūras uzturētāju tīkls. Reālā ietekme bieži slēpjas nevis skaļākajos amatos, bet spējā virzīt lēmumus - politiskus, finansiālus, stratēģiskus vai institucionālus.

Sporta Avīze apkopoja 2025. gada ietekmīgākos cilvēkus Latvijas sporta varas struktūrā, balstoties ietekmē, pieejā resursiem un spējā noteikt spēles noteikumus sporta nozarei.

1. vieta - Dāvis Mārtiņš Daugavietis

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs - faktiskais sporta politikas virzītājs

Daugavietis šobrīd ir Latvijas sporta politikas centrālā persona. Formāli atbildīgs par sporta nozari kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, viņš ir tas, kurš vada darba grupas, koordinē federācijas, izstrādā jaunos finansēšanas modeļus un uztur dialogu starp nozari un valdību.Politikas lēmumi, sporta budžeta sadalījums, prioritāšu noteikšana - tas viss ikdienā iet caur viņu. Šī loma nav tikai “administratīva”. Tā ir gan politiska, gan stratēģiska, padarot Daugavieti par cilvēku, kurš reāli nosaka virzienu, kādā attīstās Latvijas sporta sistēma.Viņa rokās ir gan ietekme, gan mandāts to īstenot.

Svinīgā ceremonijā atklāts LNK Sporta parka (LNK SP) sporta komplekss - lielākais privātais sporta komplekss Latvijā un viens no modernākajiem sporta infrastruktūras objektiem Baltijā.

LNK SP būvniecība tika uzsākta 2020. gada augustā, un kopējās investīcijas kompleksa attīstībā sasniedz aptuveni 20 miljonus eiro. Projekta īstenošana bija tehniski sarežģīta un ambicioza - būvdarbu gaitā tika demontēta 31 ēka, savukārt viens no lielākajiem izaicinājumiem bija laukumu pamatnes sagatavošana ar īpaši augstu precizitāti - līdz pat 4 milimetriem.

LNK SP izveidots daudzfunkcionāls sporta komplekss, kas ietver augstas kvalitātes futbola infrastruktūru, kā arī pludmales tenisa, volejbola un basketbola laukumus. Kompleksā pieejama plaša atbalsta infrastruktūra sportistiem - trenažieru zāle, medicīnas un fizioterapijas kabineti, ģērbtuves, kā arī dzīvošanas un atpūtas iespējas.

Ogrē uzsākta mūsdienīgas pludmales volejbola halles un sporta centra būvniecība. Projektu īsteno volejbola klubs “Ķirzaka”, kas tā realizācijai piesaistījis “BluOr Bank” finansējumu 1,1 miljona eiro apmērā un valsts finanšu institūcijas “ALTUM” garantiju. Kopējās investīcijas projekta īstenošanā sasniedz teju 2,2 miljonus eiro, no kuriem apmēram pusi veido uzņēmuma pašu ieguldījums.

Iecerēts, ka sporta centrs apmeklētājiem durvis varētu vērt jau līdz šī gada beigām.

Jaunā sporta halle būs viena no retajām Latvijā īpaši pludmales volejbolam būvētajām iekštelpu hallēm un tikai trešā šāda veida infrastruktūra valstī, kas jau projektēšanas stadijā veidota atbilstoši šī sporta veida vajadzībām. Tās projektēšanā ņemta vērā arī citu valstu pieredze, tostarp labās prakses piemēri Igaunijā, kur pēdējos gados attīstīta līdzīga sporta infrastruktūra. Halle atbildīs nacionāla līmeņa sacensību prasībām, tostarp attiecībā uz griestu augstumu un citiem būtiskiem tehniskajiem parametriem.

Jaunais sporta centrs top Dārza ielā 33, Ogrē, stratēģiski izdevīgā vietā - pilsētas centra tuvumā un vien dažu minūšu gājiena attālumā no Ogres dzelzceļa stacijas. Tādējādi jaunā halle būs ērti sasniedzama ne tikai Ogres iedzīvotājiem, bet arī sportotājiem no Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes, Salaspils, Aizkraukles un Rīgas virziena.

Veiksmīgais Eiropas čempionāts varētu palīdzēt nākotnes pasākumu rīkotājiem.

Šīgada Eiropas basketbola čempionāta tiešā ietekme uz ekonomiku bija 82,99 miljonu eiro apmērā, bet netiešā – 51,45 miljoni eiro, teikts Elmāra Kehra izstrādātajā turnīra ekonomiskās ietekmes ziņojumā.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss atzīst, ka izlases izcīnītā 12. vieta Eiropā nav tas, kas tika cerēts sportiskajā ziņā, tomēr izlases spēlētāji atstāja laukumā visus spēkus un, tikai pateicoties viņiem, mums bija iespēja piedzīvot šos svētkus. Tikmēr amatpersonas otrdien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē pauda vienotu viedokli, ka nepieciešams pieņemt noteikumus, lai nākotnē šādus liela mēroga pasākumus Latvijā būtu vieglāk organizēt.

Latvijā dibinātais zīmols VPLAB jau vairāk nekā 20 gadus darbojas sporta uztura un uztura bagātinātāju nozarē. Jomā, kur ilgtermiņa panākumus nosaka pieredze, kvalitāte un spēja augt kopā ar tirgu. Uzņēmuma darbība aizsākās ar sporta uztura veikalu tīklu un vairāku pasaulē vadošu zīmolu izplatīšanu, tostarp Optimum Nutrition, GNC, Universal Nutrition, NOW Foods un Olimp Labs. Šis posms sniedza dziļu praktisku izpratni par produktu kvalitāti, sportistu vajadzībām un patērētāju uzvedību.

Darbs ar starptautiski atzītiem ražotājiem un ikdienas saskarsme ar tirgu ļāva uzkrāt zināšanas, kas bija nepieciešamas nākamajam loģiskajam solim, savu produktu līnijas izveidei. VPLAB attīstība nekad nav balstījusies tikai teorijā vai īslaicīgās tendencēs, bet gan reālā tirgus pieredzē un ilgtermiņa skatījumā, kur galvenā prioritāte vienmēr ir bijusi produktu kvalitāte.

Sākotnēji koncentrējoties uz sporta uztura segmentu, VPLAB pakāpeniski paplašināja savu darbību veselības un labsajūtas kategorijā. Šodien uzņēmums strādā ne tikai sporta kanālā, bet arī tieši ar aptieku segmentu, kuram ir izveidots atsevišķs, specializēts zīmols ULTRAVIT.

Katrs eiro, kas ieguldīts sporta infrastruktūrā, atgriežas sabiedrībā - nodokļos, darbavietās, cilvēku veselībā un valsts reputācijā. Tas ir ieguldījums nākotnē, nevis izmaksas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Viņš norāda, ka sporta infrastruktūras pieejamības uzlabošana palīdz ne tikai profesionāliem sportistiem, bet dod iespēju ikvienam - arī bērniem, jauniešiem un amatieriem - nodarboties ar sportu, veicinot sabiedrības veselību un aktīvu dzīvesveidu.

2022. gada 27. septembrī Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais sporta centrs, apvienojot četras valsts kapitālsabiedrības – kultūras un sporta centru Daugavas stadions, bobsleja un kamaniņu trasi Sigulda, tenisa centru Lielupe un sporta centru Mežaparks. Šobrīd tām pievienojušās arī jaunuzceltā Komandu sporta spēļu halle un sporta bāze Kleisti. Kāpēc bija nepieciešams apvienot būtībā tik dažādas sporta bāzes?

Latvijā plānots ieviest jaunu pieeju sporta nozares finansēšanai, dibinot Latvijas Sporta fondu kā īpašu institūciju valsts līdzekļu sadalei, liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātais fonda likumprojekts.

Likumprojekta mērķis ir padarīt sporta finansēšanu caurskatāmāku, efektīvāku un vairāk balstītu konkrētos rezultātos. Plānots, ka fonds darbosies kā publisks nodibinājums, kas papildinās esošo valsts budžeta finansēšanas sistēmu, nevis to pilnībā aizstās.

Pašlaik sporta finansēšana Latvijā galvenokārt notiek caur IZM programmām, un to nereti kritizē par fragmentētību, nepietiekamu caurskatāmību un ierobežotu orientāciju uz ilgtermiņa rezultātiem. Uz problēmām norādījušas gan Valsts kontrole, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, uzsverot arī interešu konfliktu riskus un nepietiekamu datu analīzi.

Jaunais modelis paredz, ka finansējumu sadalīs, izmantojot dažādus instrumentus - projektu konkursus, mērķprogrammas, sadarbības līgumus un uz rezultātiem balstītu finansējumu. Lēmumu pieņemšanā plānots iesaistīt neatkarīgus ekspertus, kā arī noteikt skaidrus un publiski pieejamus kritērijus.

Valmierā darbu uzsākusi Avotu golfa zāle — Latvijā pirmā pilna formāta iekštelpu golfa zāle, kas piedāvā pilnvērtīgu golfa treniņu vidi 300 m² plašās telpās visa gada garumā, neatkarīgi no laikapstākļiem, īstenojot pieeju “golfs 365 dienas gadā”.

Jaunā zāle ir nozīmīgs solis golfa infrastruktūras attīstībā Latvijā, mazinot sezonalitātes ietekmi un paplašinot sporta pieejamību reģionos.

Golfa laukums “Avoti” Valmierā jau 20 gadus nodrošina spēles un apmācību iespējas vasaras sezonā. Meklējot risinājumus treniņu nepārtrauktībai ziemā, vairāk nekā pirms pieciem gadiem kluba mājā tika izveidots golfa simulators. Ar laiku radās ideja spert nākamo soli — izveidot treniņu vidi, kas būtu maksimāli pietuvināta spēlei golfa laukumā.

“Tā kā golfs Latvijā ir sezonāls sporta veids, vēlējāmies nodrošināt treniņu iespējas ziemā maksimāli golfa laukumam pietuvinātā vidē. No šīs vajadzības arī radās ideja par pilna formāta iekštelpu golfa zāli,” stāsta “Avotu” saimnieks Jānis Matisons.

Daļa sporta objektu Latvijā arī nākotnē prasīs valsts finansējumu, uzskata Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Fragments no intervijas

Vai LNCS nošķir sporta objektus, kuros ieguldījumi atgriežas sabiedrībai, no tiem, kurus valsts uztur galvenokārt stratēģisku vai pat politisku iemeslu dēļ?

Es teikšu, ka uz visiem objektiem var skatīties no abām pusēm. Es pieļauju, ka politiskais konteksts ir domāts par Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi. Ir skaidrs, ka neviena šāda veida trase pasaulē nekad nestrādās ar plusiem. Piemēram, Lillehammeres trase Norvēģijā saņem lielāku dotāciju nekā viss LNSC kopā. Arī nekur citur pasaulē trases nedarbojas kā biznesa objekti. Savukārt šos mīnusus mazina, piemēram, to pašu izklaides braucienu organizēšana. Tāpat no trases ēkas 6.stāva ir iespēja ieraudzīt skaistāko skatu uz Siguldu, un tas ir iecienīts tūrisma galamērķis. Līdz ar to, ja mēs par Siguldas trasi runājam ne tikai kā par sporta, bet arī kā par izklaides un tūrisma objektu, tad trases ārzemju braucēji vidēji gadā Latvijā pavada 6500 naktis, kas, pieņemot, ka vidēji viena sportista izdevumi par vienu pavadīto nakti ir 200 eiro, kopā veido ap 1,3 miljonu eiro gadā tiešo ekonomisko ietekmi. Tas ir, neskaitot trenerus un citu pavadošo personālu. Šī ekonomiskā ietekme atsver LNSC gada dotāciju, kas nākamajā gadā būs nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro..

Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta iniciatīva Celt valsti, nevis nodokļus, kuru pastiprina arī sabiedrības aptauja, pēc būtības pasaka, ka valstij un tās uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem.

Iniciatīva ir, un nosaukums cēls. Kurš gan vēlas maksāt lielākus nodokļus, ja var citādi? Tomēr jautājums ir – kā to praktiski panākt? Par to Dienas Bizness jautājumus uzdeva Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta vadītājam Latvijā Andrim Grafam, padomes loceklei Daigai Auziņai-Melalksnei un Signet Bankas valdes priekšsēdētājam Robertam Idelsonam.

Ir iniciatīva, ir iedzīvotāju aptauja. Saka tauta, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem. Kā tulkot un interpretēt šādu sabiedrības vēlmi? Pieņemu, ka iedzīvotāji tāpat ar “jā” atbildētu, ka veselības aprūpei jākļūst efektīvākai, kas paredz pretējas loģiskās sekas. Kā sākt? Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

Ražošana un būvniecība ir noteicošie globālās konkurences rādītāji, un pēdējo 20 gadu laikā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas pievienotās vērtības radīšanā gan globāli, gan reģionāli – tepat Baltijā.

Ķīna ir apsteigusi ASV pēc rūpnieciskās ražošanas un celtniecības apjomiem, Latvija, starp citu, pēc izaugsmes nedaudz apsteidz Lietuvu un Igauniju, bet apstrādes rūpniecībā tomēr pamatīgi atpaliek, liecina Jura Paidera pētījumā ASV un ES virzās uz rūpniecisku atkarību no Ķīnas un globālajiem Dienvidiem (Dienas Bizness, 23.12.2025.) apkopotie dati.

Ražošana ar būvniecību un bez tās

Globālā mērogā tiek mērīta ražošana kopā ar celtniecību. Proti, laikā no 2004. līdz 2023. gadam Ķīnas rūpniecībā un celtniecībā veidotā pievienotā vērtība ir augusi aptuveni 7,5 reizes, bet ASV – tikai nepilnas divas reizes. Tas Ķīnu ir padarījis par vadošo pasaules ekonomiku. ES valstīm klājas vēl bēdīgāk nekā ASV. Līdztekus jāuzsver, ka visā Baltijā izaugsme šajā sadaļā ir praktiski vienāda – nepilnas trīs reizes. Rūpniecībā un celtniecībā radītā pievienotā vērtība Latvijā no 2004. līdz 2023. gadam palielinājusies 2,98 reizes, Lietuvā – 2,87 reizes, Igaunijā – 2,91 reizi. Savukārt, apskatot apstrādes rūpniecībā radīto pievienoto vērtību uz vienu iedzīvotāju, redzams nepārprotams līderis reģionā. Lietuvā izaugsme no 2004. līdz 2024. gadam ir 2,5 reizes, Igaunijā – 1,5 reizes, Latvijā – 1,3 reizes.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) atklāta Sporta un uztura izpētes laboratorija, kura ir aprīkota ar iekārtām detalizētai ķermeņa kompozīcijas un darbaspēju testēšanai.

Atklājot pasākumu, Sporta un uztura izpētes laboratorijas izveidošanas idejas autore un vadītāja asoc. prof. Dace Reihmane uzsvēra: “Mums ir spēcīga pētnieku komanda, kurā ir dažādu jomu pārstāvji – sporta zinātnieki, farmaceiti, bioķīmiķi, uzturzinātnieki un citi. Tā ir nozīmīga platforma pētniekiem, studentiem un industrijai. Laboratorijā jau šobrīd tiek realizēti vairāki starpdisciplināri projekti, sadarbojoties ar vietēja un starptautiska mēroga partneriem, piemēram, MFYS zinātnisko grupu no Beļģijas un Xlab zinātnisko grupu no Dānijas. Mēs patiesi priecājamies, ka mūsu pētījumu rezultāti dod būtisku pienesumu onkoloģijas, novecošanās un sportistu funkcionālo spēju izpētes un citu sabiedrībai svarīgu jautājumu izpētē.”

Rīgā top premium klases sporta komplekss - "Tonybet Padel" arēna, kuerā nesen atzīmēti spāru svētki. Tās izveidē plānots ieguldīt 10 miljonus eiro un atklāšana plānota 2026. gada vasarā.

Arēna atrodas Kauguru ielā, Rīgā, blakus LNK Properties Kalnciema birojiem.

Projekts iezīmē jaunu posmu vietējā tirgū – pretēji ierastajai telpu pielāgošanai, šī ir viena no retajām ēkām Latvijā, kas no pašiem pirmsākumiem projektēta un celta tieši kā augstākās klases padela sporta arēna. Projekta kopējā platība pārsniegs 6,5 tūkstošus kvadrātmetru, un tās arhitektūra ir pilnībā pakārtota profesionāliem standartiem – ēkai ir izbūvēti 12 metru augsti griesti, kas ir būtisks priekšnoteikums šādai sporta infrastruktūrai.

“Padels šobrīd ir viens no pieprasītākajiem un visstraujāk augošajiem sporta veidiem, taču spēlētāju skaits Latvijā pieaug ievērojami straujāk nekā kvalitatīvu laukumu pieejamība. Ieguldot 10 miljonus eiro un atzīmējot padel arēnas spāru svētkus, mēs speram būtisku soli šīs situācijas risināšanā, radot modernu, premium klases un starptautiskiem standartiem atbilstošu sporta vidi, kas paplašinās iespējas gan profesionāliem spēlētājiem, gan aktīvā dzīvesveida entuziastiem,” norāda “LNK Properties” valdes loceklis Pāvels Broitmans.

Baltijā vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs “Linstow Baltic” starptautiskajā nekustamā īpašuma izstādē MIPIM Kannās, Francijā, prezentēja SPORTA 2 kvartāla daudzfunkcionālās pilsētvides attīstības projektu.

Tas tika pārstāvēts Rīgas pilsētas stendā, kur starptautiskajiem investoriem, uzņēmējiem un pilsētattīstības ekspertiem tika prezentēta projekta attīstības koncepcija un nākotnes potenciāls.

SPORTA 2 attīstības projekta pirmās kārtas atklāšana plānota jau 2028. gadā, un tās galvenais uzsvars būs uz A klases biroju telpu attīstību.

SPORTA 2 kvartāls ir jauns daudzfunkcionāls pilsētvides attīstības projekts Rīgas centrā, kas atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā - starp UNESCO Pasaules mantojuma teritoriju “Rīgas vēsturiskais centrs” un strauji augošo Skanstes rajonu. SPORTA 2 kvartāls veido modernu un dinamisku vidi, kur vēsturiskais industriālais mantojums savienojas ar mūsdienīgām pilsētas attīstības tendencēm.

Latvijas minimālā mēnešalga 2026. gadā Eiropas Savienības valstu vidū ir zemākajā minimālo algu grupā, kas nepārsniedz 1000 eiro mēnesī, liecina Eurostat jaunākie dati. Pēc pirktspējas paritātes standarta ir vēl sliktāk – aiz mums tikai Igaunija.

Eurostat publiskotā minimālās algas statistika attiecas uz valstu noteikto minimālo algu. Gadījumā, ja šāda likuma nav, nav arī informācijas. Ja noteikums pastāv, tad minimālā alga ir attiecināma uz lielāko daļu vai visiem darbiniekiem valstī. Minimālo algu norāda kā algas likmes bruto ienākumiem, proti, pirms nodokļiem. Dati ir gan pateicīgi salīdzināšanai, gan maldina par patiesajiem ieņēmumiem, jo nodokļu politika valstīs atšķiras.

Kopaina

Minimālā alga Eiropas Savienībā svārstās no 620 eiro mēnesī Bulgārijā līdz 2704 eiro mēnesī Luksemburgā. No 27 ES valstīm minimālā alga 2026. gada 1. janvārī bija noteikta 22 valstīs. Valsts minimālā alga nav noteikta Zviedrijā, Dānijā, Itālijā, Austrijā un Somijā. Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīs (Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice) minimālā alga nav noteikta. No 10 ES kandidātvalstīm septiņās minimālā alga ir noteikta (Melnkalne, Ziemeļmaķedonija, Moldova, Albānija, Serbija, Turcija un Ukraina). Savukārt Bosnijā un Hercegovinā, Gruzijā un Kosovā minimālās algas nav.

Nodokļu īpatsvara pieaugums, rēķinot pret IKP, Latvijā 2024. gadā bijis otrs lielākais Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati.

Kopējā nodokļu un IKP attiecība, kas nozīmē nodokļu un neto sociālo iemaksu summu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Eiropas Savienībā (ES) 2024. gadā bija 40,4%, bet 2023. gadā tā bija 39,9%.

Nodokļu izaugsme apsteidz inflāciju

Absolūtos skaitļos 2024. gadā ieņēmumi no nodokļiem un sociālajām iemaksām ES palielinājās par 387 miljardiem eiro salīdzinājumā ar 2023. gadu, sasniedzot 7281 miljardu eiro. Ja veicam tiešu aprēķinu no absolūtajiem skaitļiem, nevis salīdzinām nodokļu īpatsvaru IKP procentos, tad procentuālais pieaugums gads pret gadu bijis 5,6%, savukārt inflācija Eiropas Savienībā 2024. gadā bija vien 2,6%. Proti, nodokļu pieaugums pret IKP par diviem procentpunktiem apsteidz inflāciju. Iepriekšējos gados ES valstu nodokļu ieņēmumus pamatīgi ietekmēja pandēmijas ierobežojumi.

Xiaomi Arēnā 10. janvārī gaidāms viens no Latvijas vēsturē lielākajiem cīņas šoviem, kurā attiecības ringā gan Latvijas labākie cīkstoņi noskaidros savā starpā, gan tiksies ar prestižajā UFC organizācijā pabijušiem sportistiem. Par Bazara 0 Fight Club III cīņas šovu stāsta tā rīkotājs Danils Vesņenoks, kurš pats savulaik bija MMA cīkstonis.

Viņš uzsver, ka organizatori vēlas radīt apstākļus, lai katrs šī cīņas šova apmeklētājs no Xiaomi Arēnas iziet, ieguvis pozitīvu adrenalīnu un dopamīnu.

Šis būs lielākais pasākums Latvijā, kurā apvienoti dažādi cīņas sporta veidi, vismaz 15 gadu laikā. Kā nonācāt līdz vēlmei un gatavībai organizēt šādu šovu?

Savulaik es pats biju profesionāls cīkstonis un gribēju startēt lielās arēnās. Dažādu iemeslu dēļ mana profesionālā karjera pārtrūka, bet priecājos, ka mums ir radusies iespēja izveidot ko tik grandiozu. Pirmo Bazara 0 šovu 2023. gadā tikai uz entuziasma pamata sarīkojām saviem draugiem – tas bija slēgts pasākums, un nepazīstamos iekšā nelaidām, tomēr interneta tiešraidei bija liels skatījumu skaits. Turpinājumā mums pievienojās partneri, kuriem ir lielāka pieredze un saprašana. Ne tieši cīņas industrijā, bet biznesā un pasākumu organizēšanā. Mums nepatīk stāvēt uz vietas, gribam attīstīties. Otrais šovs jau bija augstākā līmenī par pirmo, bet tagad lecam vēl trīs galvas augstāk, un trešais jau notiks Xiaomi Arēnā. Tieši tāpēc pirms katra pasākuma ir milzīgs stress. Katrs nākamais šovs ir tik ļoti lielāks, jāiepazīst tik daudz jaunu detaļu, ka katra reize liekas gandrīz kā pirmā.

Latvijas valdība atbalstījusi jaunā Nacionālā futbola stadiona projekta turpināšanu, apliecinot, ka šis projekts ir nozīmīgs solis Latvijas sporta, ekonomikas un infrastruktūras attīstībā - projekts, kas iemieso ilgtspējīgas būvniecības, dizaina un sabiedriskās atbildības principus.

Projekta izpētes un konceptuālās izstrādes darbus veica arhitektūras birojs SEP kopā ar starptautisko stadionu konsultantu Populous, nosakot optimālo stadiona ietilpību – vismaz 15 000 skatītāju – un mērķi radīt daudzfunkcionālu, energoefektīvu infrastruktūru, kas kalpos ne tikai sportam, bet visai sabiedrībai.

Jaunais stadions nav tikai futbola laukums – savā ziņā tas būs nacionālās identitātes simbols, kas veicinās ne tikai sporta pieejamību, jauniešu iesaisti un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, bet arī būs biznesa katalizators Rīgā. Futbols jau šobrīd ir pieejamākais sporta veids Latvijā, un ar jaunu, mūsdienīgu infrastruktūru šis potenciāls tikai pieaugs.

Ar dzīvi savā pilsētā ir apmierināti 96,8% aptaujāto valstspilsētu iedzīvotāju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais apsekojums. Ar dzīves kvalitāti savā pilsētā visapmierinātāko iedzīvotāju īpatsvars ir Valmierā (99,5%), apmierinātība pieaugusi Jelgavā un Daugavpilī, bet nedaudz kritusies Jūrmalā un Rēzeknē.

CSP aptauja par dzīves kvalitāti deviņās valstspilsētās, izņemot Rīgu, veikta 2025. gadā. Iepriekšējā šāda aptauja notikusi 2022. gadā, un salīdzinājums tiek veikts ar iepriekšējās aptaujas rezultātiem.

Apmierinātība aug, ir izņēmumi

Valstspilsētās iedzīvotāji bija apmierināti ar dzīvi savā pilsētā arī 2022. gadā, kad CSP veica iepriekšējo aptauju. Apmierināto iedzīvotāju īpatsvara pieaugums ir novērots Jelgavā (par 1,9 procentpunktiem) un Daugavpilī (par 1,5 procentpunktiem), taču nedaudz samazinājies tas ir Jūrmalā (par 2,7 procentpunktiem) un Rēzeknē (par 2,0 procentpunktiem). Nelielas svārstības, līdz 1 procentpunktam (pp) ieskaitot, ir arī citās pilsētās. Piemēram, Liepājā trīs gadu laikā kritums par 1 pp, Ventspilī - par 0,3 pp.

Liepājā, Kroņu ielā norisinās jaunas padel un pludmales volejbola halles izbūve, kas būtiski stiprinās pilsētas sporta infrastruktūru un paplašinās aktīvās atpūtas iespējas, informē nekustamo īpašumu kompānija SIA "LaDex".

Plānotās investīcijas ir aptuveni 3,3 miljoni eiro, aģentūrai Leta atklājis uzņēmuma valdes loceklis Krišjānis Vēsmiņš.

Pasaules sporta vidē strauju popularitāti ieguvis padel teniss. Pēdējos gados tas arvien straujāk attīstās arī Baltijas valstīs, piesaistot plašu interesentu loku dažādās vecuma un sagatavotības grupās.

Liepājā jau izveidojušās aktīvas pludmales tenisa un pludmales volejbola kopienas, kurām vasaras sezonā ir pieejama atbilstoša infrastruktūra, taču aukstajos gada mēnešos treniņu iespējas iekštelpās ir ierobežotas. Padel laukumu un smilšu seguma halles izbūve nodrošinās iedzīvotājiem un pilsētas viesiem iespēju nodarboties ar šiem sporta veidiem neatkarīgi no gadalaika un laikapstākļiem.

Tirgū izveidojusies paradoksāla situācija: gandrīz 40% mājokļu piedāvājuma Rīgā veido dzīvokļi jaunbūvēs pirmreizējā tirgū, taču darījumu īpatsvars tajos būtiski atpaliek, secina nekustamo īpašumu aģentūras “Latio” eksperti.

Siltāks nekā mīnusi aiz loga, taču līdz pārkaršanai tālu – tā, mērot mājokļu tirgus temperatūru gada sākumā, spriež eksperti. Tā sauktais pudeles kakls ir pārdevēju gaidas, kas neatbilst inflācijas ietekmētajai pirktspējai – joprojām aptuveni 17% pārdevēju, tostarp jauno projektu attīstītāji, īpašumus tirgo par neadekvāti augstu cenu.

Jāņem vērā, ka vidējā cena sludinājumos dzīvoklim jaunbūvē sasniedz nepilnus 3200 EUR/ m². Nekustamo īpašumu eksperti novērojuši: bargā ziema liek kritiskāk izvērtēt potenciālo īpašumu iegādei, jo pat salīdzinoši komfortablu ikmēneša hipotēkas maksājumu var “pārsist” komunālo maksājumu rēķini.

Latvijas tehnikas nomas uzņēmums Storent ir kļuvis par vienu no retajiem Baltijas uzņēmumiem, kas īstenojis uzņēmuma iegādes darījumu ASV, jo šoruden tas iegādājās 70% no Teksasas tehnikas nomas kompānijas Connect Rentals, dubultojot uzņēmuma vērtību no 79,9 līdz 158,2 miljoniem eiro un iezīmējot jaunu izaugsmes posmu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Storent Holding valdes locekle un finanšu direktore Baiba Onkele. Viņa norāda, ka uzņēmums jau novembrī sāk jaunu obligāciju piedāvājumu 18,5 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs finansēt paplašināšanos ASV un Eiropā. Mērķis - īstenot IPO tuvāko 2-3 gadu laikā.

Kā uzņēmumam no Latvijas izdevās nonākt ASV tirgū?

Par atslēgas faktoru veiksmīga darījuma noslēgšanā kļuva vairāku nozīmīgu cilvēku satikšanās un sadarbība. Lai šāds darījums izdotos, ir jābūt trim lietām: jāpārzina nozare, kurā strādā, jāapzinās savi mērķi un jābūt atklātam un godīgam partnerim. Nepieciešams arī zināms briedums un pieredze — to jūt arī darījuma partneri, un tieši šī pieredze rada uzticēšanos un pārliecību, ka sadarbība spēs vairot abu pušu biznesu. Storent izaugsme Baltijā un vēlāk arī Ziemeļvalstīs, kā arī ieguldījumi tehnoloģijās, lai tehnikas nomu padarītu ērtāku un efektīvāku, kļuva par pamatu un gatavošanās posmu ieiešanai ASV tirgū.Jā, arī šoreiz mūsu kā Latvijas uzņēmuma priekšrocība izrādījās inovācijas un digitalizācija. Ja klientu apkalpošanas kultūra ASV ir ļoti augstā līmenī, tad tehnoloģiju izmantošanā šis tirgus joprojām dzīvo aizvakardienā — un tieši tas mums paver lieliskas iespējas.

No politiskajām partijām lielāko popularitāti Latvijas interneta lietotāju vidū iegūst Latvija pirmajā vietā (LPV) un Progresīvie (P). Vienlaikus vislielāko atbalstu premjerministra amata kandidātu vidū iegūst Ainārs Šlesers (LPV), kam seko Andris Kulbergs (AS) un Evika Siliņa (JV), savukārt ievērojamai daļai aptaujāto nav viedokļa par nākamo premjerministru, liecina Dienas rīcībā esošie starptautiskā pētījumu un tehnoloģiju uzņēmuma Gemius aptaujas dati.

Aptaujā tika noskaidrots Latvijas interneta lietotāju viedoklis par politiskajām partijām, un iegūtie dati liecina, ka 14,3% respondentu balsotu par Latvija pirmajā vietā (LPV), popularitātei pieaugot par 5,9 procentpunktiem, salīdzinot ar Gemius februārī veikto aptauju. Otrajā vietā ar 14,1% ierindojas Progresīvie (P), uzrādot pieaugumu par 0,9 procentpunktiem. Trešo vietu ieņem Jaunā Vienotība (JV) ar 9,4%, un partijas atbalsts sarucis par 5,7 procentpunktiem.

Tālāk seko Nacionālā apvienība (NA) ar 8,4%, kuras atbalsts samazinājies par 0,5 procentpunktiem, un Apvienotais saraksts (AS) ar 8,2%, kas ir pieaugums par 1,3 procentpunktiem. Ar 8,1% atbalstu ierindojas Mēs mainām noteikumus (MMN), uzrādot pieaugumu par 0,8 procentpunktiem, bet Suverēnā Vara, Apvienība Jaunlatvieši (SV/AJ) sasniedz 6,1%, kas ir pieaugums par 0,8 procentpunktiem.

Neskatoties uz Eiropas Komisijas plānotajām izmaiņām ilgtspējas ziņojumu regulējumā un prasību vienkāršošanā, lielākā daļa lielo un vidējo uzņēmumu Baltijā jau ir ieviesuši vai sākuši ieviest vides, sociālās atbildības un pārvaldības (ESG) prasības, liecina OP Corporate Bank plc klientu aptaujas dati.Skaidra ilgtspējas pieeja uzņēmumos veicina investoru uzticību un pieeju kapitālam.

Latvijas uzņēmēji regulējuma izmaiņas negaida, rīkojas jau tagad

Eiropas Komisija 2025. gada pavasarī nāca klajā ar ESG regulējuma vienkāršošanas jeb Omnibus paketi, paredzot ilgtspējas ziņošanas termiņu atlikšanu un administratīvā sloga mazināšanu, vienlaikus saglabājot ESG mērķu sasaisti ar Eiropas Zaļā kursa īstenošanu. Šobrīd tiek pārskatīti ilgtspējas ziņošanas standarti, samazināts prasīto datu apjoms un pilnveidota ES ilgtspējas finanšu sistēma, lai efektīvāk novirzītu kapitāla plūsmas ilgtspējīgai izaugsmei. Papildus tam, šī gada februārī tika apstiprināts, ka obligātā ilgtspējas ziņošana tiks attiecināta uz ievērojami mazāku skaitu lielo uzņēmumu.

Cīņu šovs “BAZARA 0 Fight Club III” 10. janvārī vienkopus pulcēs vadošos sportistus no visas pasaules

Jau šajā sestdienā, 10. janvārī, Rīgas Xiaomi Arena norisināsies “BAZARA 0 Fight Club III” — trešais un līdz šim vērienīgākais BAZARA 0 cīņu sērijas turnīrs. Šajā vakarā Rīga kļūs par tikšanās vietu sportistiem no dažādām valstīm: līdzās vadošajiem Latvijas cīkstoņiem būrī dosies pārstāvji no Lietuvas, Brazīlijas, Ukrainas, Zviedrijas un Turcijas, padarot turnīru par vienu no internacionālākajiem projekta vēsturē. Cīņas norisināsies pēc īpašiem hibrīdnoteikumiem, kas apvieno dažādu cīņas sporta disciplīnu elementus.

Starp galvenajiem vakara notikumiem gaidāma attiecību skaidrošana starp pašmāju šovmeni Kristapu Zuti un bokseri Franci Rozentālu.