Latvijas sporta sistēma ir sarežģīts politiskās varas, administratīvo procesu, federāciju interešu un infrastruktūras uzturētāju tīkls. Reālā ietekme bieži slēpjas nevis skaļākajos amatos, bet spējā virzīt lēmumus - politiskus, finansiālus, stratēģiskus vai institucionālus.

Sporta Avīze apkopoja 2025. gada ietekmīgākos cilvēkus Latvijas sporta varas struktūrā, balstoties ietekmē, pieejā resursiem un spējā noteikt spēles noteikumus sporta nozarei.

1. vieta - Dāvis Mārtiņš Daugavietis

Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs - faktiskais sporta politikas virzītājs

Daugavietis šobrīd ir Latvijas sporta politikas centrālā persona. Formāli atbildīgs par sporta nozari kā Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs, viņš ir tas, kurš vada darba grupas, koordinē federācijas, izstrādā jaunos finansēšanas modeļus un uztur dialogu starp nozari un valdību.Politikas lēmumi, sporta budžeta sadalījums, prioritāšu noteikšana - tas viss ikdienā iet caur viņu. Šī loma nav tikai “administratīva”. Tā ir gan politiska, gan stratēģiska, padarot Daugavieti par cilvēku, kurš reāli nosaka virzienu, kādā attīstās Latvijas sporta sistēma.Viņa rokās ir gan ietekme, gan mandāts to īstenot.

Veiksmīgais Eiropas čempionāts varētu palīdzēt nākotnes pasākumu rīkotājiem.

Šīgada Eiropas basketbola čempionāta tiešā ietekme uz ekonomiku bija 82,99 miljonu eiro apmērā, bet netiešā – 51,45 miljoni eiro, teikts Elmāra Kehra izstrādātajā turnīra ekonomiskās ietekmes ziņojumā.

Latvijas Basketbola savienības (LBS) ģenerālsekretārs Kaspars Cipruss atzīst, ka izlases izcīnītā 12. vieta Eiropā nav tas, kas tika cerēts sportiskajā ziņā, tomēr izlases spēlētāji atstāja laukumā visus spēkus un, tikai pateicoties viņiem, mums bija iespēja piedzīvot šos svētkus. Tikmēr amatpersonas otrdien Saeimas Sporta apakškomisijas sēdē pauda vienotu viedokli, ka nepieciešams pieņemt noteikumus, lai nākotnē šādus liela mēroga pasākumus Latvijā būtu vieglāk organizēt.

Katrs eiro, kas ieguldīts sporta infrastruktūrā, atgriežas sabiedrībā - nodokļos, darbavietās, cilvēku veselībā un valsts reputācijā. Tas ir ieguldījums nākotnē, nevis izmaksas. To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Latvijas Nacionālais sporta centrs (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Viņš norāda, ka sporta infrastruktūras pieejamības uzlabošana palīdz ne tikai profesionāliem sportistiem, bet dod iespēju ikvienam - arī bērniem, jauniešiem un amatieriem - nodarboties ar sportu, veicinot sabiedrības veselību un aktīvu dzīvesveidu.

2022. gada 27. septembrī Uzņēmumu reģistrā tika reģistrēta sabiedrība ar ierobežotu atbildību Latvijas Nacionālais sporta centrs, apvienojot četras valsts kapitālsabiedrības – kultūras un sporta centru Daugavas stadions, bobsleja un kamaniņu trasi Sigulda, tenisa centru Lielupe un sporta centru Mežaparks. Šobrīd tām pievienojušās arī jaunuzceltā Komandu sporta spēļu halle un sporta bāze Kleisti. Kāpēc bija nepieciešams apvienot būtībā tik dažādas sporta bāzes?

Daļa sporta objektu Latvijā arī nākotnē prasīs valsts finansējumu, uzskata Latvijas Nacionālā sporta centra (LNSC) valdes priekšsēdētājs Daniēls Nātriņš.

Fragments no intervijas

Vai LNCS nošķir sporta objektus, kuros ieguldījumi atgriežas sabiedrībai, no tiem, kurus valsts uztur galvenokārt stratēģisku vai pat politisku iemeslu dēļ?

Es teikšu, ka uz visiem objektiem var skatīties no abām pusēm. Es pieļauju, ka politiskais konteksts ir domāts par Siguldas bobsleja un kamaniņu trasi. Ir skaidrs, ka neviena šāda veida trase pasaulē nekad nestrādās ar plusiem. Piemēram, Lillehammeres trase Norvēģijā saņem lielāku dotāciju nekā viss LNSC kopā. Arī nekur citur pasaulē trases nedarbojas kā biznesa objekti. Savukārt šos mīnusus mazina, piemēram, to pašu izklaides braucienu organizēšana. Tāpat no trases ēkas 6.stāva ir iespēja ieraudzīt skaistāko skatu uz Siguldu, un tas ir iecienīts tūrisma galamērķis. Līdz ar to, ja mēs par Siguldas trasi runājam ne tikai kā par sporta, bet arī kā par izklaides un tūrisma objektu, tad trases ārzemju braucēji vidēji gadā Latvijā pavada 6500 naktis, kas, pieņemot, ka vidēji viena sportista izdevumi par vienu pavadīto nakti ir 200 eiro, kopā veido ap 1,3 miljonu eiro gadā tiešo ekonomisko ietekmi. Tas ir, neskaitot trenerus un citu pavadošo personālu. Šī ekonomiskā ietekme atsver LNSC gada dotāciju, kas nākamajā gadā būs nedaudz vairāk par vienu miljonu eiro..

Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta iniciatīva Celt valsti, nevis nodokļus, kuru pastiprina arī sabiedrības aptauja, pēc būtības pasaka, ka valstij un tās uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem.

Iniciatīva ir, un nosaukums cēls. Kurš gan vēlas maksāt lielākus nodokļus, ja var citādi? Tomēr jautājums ir – kā to praktiski panākt? Par to Dienas Bizness jautājumus uzdeva Baltijas Korporatīvā pārvaldības institūta vadītājam Latvijā Andrim Grafam, padomes loceklei Daigai Auziņai-Melalksnei un Signet Bankas valdes priekšsēdētājam Robertam Idelsonam.

Ir iniciatīva, ir iedzīvotāju aptauja. Saka tauta, ka valsts un pašvaldību uzņēmumiem jākļūst efektīvākiem. Kā tulkot un interpretēt šādu sabiedrības vēlmi? Pieņemu, ka iedzīvotāji tāpat ar “jā” atbildētu, ka veselības aprūpei jākļūst efektīvākai, kas paredz pretējas loģiskās sekas. Kā sākt? Kā celt valsti, neceļot nodokļus?

Ražošana un būvniecība ir noteicošie globālās konkurences rādītāji, un pēdējo 20 gadu laikā ir notikušas nozīmīgas pārmaiņas pievienotās vērtības radīšanā gan globāli, gan reģionāli – tepat Baltijā.

Ķīna ir apsteigusi ASV pēc rūpnieciskās ražošanas un celtniecības apjomiem, Latvija, starp citu, pēc izaugsmes nedaudz apsteidz Lietuvu un Igauniju, bet apstrādes rūpniecībā tomēr pamatīgi atpaliek, liecina Jura Paidera pētījumā ASV un ES virzās uz rūpniecisku atkarību no Ķīnas un globālajiem Dienvidiem (Dienas Bizness, 23.12.2025.) apkopotie dati.

Ražošana ar būvniecību un bez tās

Globālā mērogā tiek mērīta ražošana kopā ar celtniecību. Proti, laikā no 2004. līdz 2023. gadam Ķīnas rūpniecībā un celtniecībā veidotā pievienotā vērtība ir augusi aptuveni 7,5 reizes, bet ASV – tikai nepilnas divas reizes. Tas Ķīnu ir padarījis par vadošo pasaules ekonomiku. ES valstīm klājas vēl bēdīgāk nekā ASV. Līdztekus jāuzsver, ka visā Baltijā izaugsme šajā sadaļā ir praktiski vienāda – nepilnas trīs reizes. Rūpniecībā un celtniecībā radītā pievienotā vērtība Latvijā no 2004. līdz 2023. gadam palielinājusies 2,98 reizes, Lietuvā – 2,87 reizes, Igaunijā – 2,91 reizi. Savukārt, apskatot apstrādes rūpniecībā radīto pievienoto vērtību uz vienu iedzīvotāju, redzams nepārprotams līderis reģionā. Lietuvā izaugsme no 2004. līdz 2024. gadam ir 2,5 reizes, Igaunijā – 1,5 reizes, Latvijā – 1,3 reizes.

Rīgas Stradiņa universitātē (RSU) atklāta Sporta un uztura izpētes laboratorija, kura ir aprīkota ar iekārtām detalizētai ķermeņa kompozīcijas un darbaspēju testēšanai.

Atklājot pasākumu, Sporta un uztura izpētes laboratorijas izveidošanas idejas autore un vadītāja asoc. prof. Dace Reihmane uzsvēra: “Mums ir spēcīga pētnieku komanda, kurā ir dažādu jomu pārstāvji – sporta zinātnieki, farmaceiti, bioķīmiķi, uzturzinātnieki un citi. Tā ir nozīmīga platforma pētniekiem, studentiem un industrijai. Laboratorijā jau šobrīd tiek realizēti vairāki starpdisciplināri projekti, sadarbojoties ar vietēja un starptautiska mēroga partneriem, piemēram, MFYS zinātnisko grupu no Beļģijas un Xlab zinātnisko grupu no Dānijas. Mēs patiesi priecājamies, ka mūsu pētījumu rezultāti dod būtisku pienesumu onkoloģijas, novecošanās un sportistu funkcionālo spēju izpētes un citu sabiedrībai svarīgu jautājumu izpētē.”

Nodokļu īpatsvara pieaugums, rēķinot pret IKP, Latvijā 2024. gadā bijis otrs lielākais Eiropas Savienībā, liecina Eurostat dati.

Kopējā nodokļu un IKP attiecība, kas nozīmē nodokļu un neto sociālo iemaksu summu procentos no iekšzemes kopprodukta (IKP), Eiropas Savienībā (ES) 2024. gadā bija 40,4%, bet 2023. gadā tā bija 39,9%.

Nodokļu izaugsme apsteidz inflāciju

Absolūtos skaitļos 2024. gadā ieņēmumi no nodokļiem un sociālajām iemaksām ES palielinājās par 387 miljardiem eiro salīdzinājumā ar 2023. gadu, sasniedzot 7281 miljardu eiro. Ja veicam tiešu aprēķinu no absolūtajiem skaitļiem, nevis salīdzinām nodokļu īpatsvaru IKP procentos, tad procentuālais pieaugums gads pret gadu bijis 5,6%, savukārt inflācija Eiropas Savienībā 2024. gadā bija vien 2,6%. Proti, nodokļu pieaugums pret IKP par diviem procentpunktiem apsteidz inflāciju. Iepriekšējos gados ES valstu nodokļu ieņēmumus pamatīgi ietekmēja pandēmijas ierobežojumi.

Latvijas valdība atbalstījusi jaunā Nacionālā futbola stadiona projekta turpināšanu, apliecinot, ka šis projekts ir nozīmīgs solis Latvijas sporta, ekonomikas un infrastruktūras attīstībā - projekts, kas iemieso ilgtspējīgas būvniecības, dizaina un sabiedriskās atbildības principus.

Projekta izpētes un konceptuālās izstrādes darbus veica arhitektūras birojs SEP kopā ar starptautisko stadionu konsultantu Populous, nosakot optimālo stadiona ietilpību – vismaz 15 000 skatītāju – un mērķi radīt daudzfunkcionālu, energoefektīvu infrastruktūru, kas kalpos ne tikai sportam, bet visai sabiedrībai.

Jaunais stadions nav tikai futbola laukums – savā ziņā tas būs nacionālās identitātes simbols, kas veicinās ne tikai sporta pieejamību, jauniešu iesaisti un veselīga dzīvesveida popularizēšanu, bet arī būs biznesa katalizators Rīgā. Futbols jau šobrīd ir pieejamākais sporta veids Latvijā, un ar jaunu, mūsdienīgu infrastruktūru šis potenciāls tikai pieaugs.

Xiaomi Arēnā 10. janvārī gaidāms viens no Latvijas vēsturē lielākajiem cīņas šoviem, kurā attiecības ringā gan Latvijas labākie cīkstoņi noskaidros savā starpā, gan tiksies ar prestižajā UFC organizācijā pabijušiem sportistiem. Par Bazara 0 Fight Club III cīņas šovu stāsta tā rīkotājs Danils Vesņenoks, kurš pats savulaik bija MMA cīkstonis.

Viņš uzsver, ka organizatori vēlas radīt apstākļus, lai katrs šī cīņas šova apmeklētājs no Xiaomi Arēnas iziet, ieguvis pozitīvu adrenalīnu un dopamīnu.

Šis būs lielākais pasākums Latvijā, kurā apvienoti dažādi cīņas sporta veidi, vismaz 15 gadu laikā. Kā nonācāt līdz vēlmei un gatavībai organizēt šādu šovu?

Savulaik es pats biju profesionāls cīkstonis un gribēju startēt lielās arēnās. Dažādu iemeslu dēļ mana profesionālā karjera pārtrūka, bet priecājos, ka mums ir radusies iespēja izveidot ko tik grandiozu. Pirmo Bazara 0 šovu 2023. gadā tikai uz entuziasma pamata sarīkojām saviem draugiem – tas bija slēgts pasākums, un nepazīstamos iekšā nelaidām, tomēr interneta tiešraidei bija liels skatījumu skaits. Turpinājumā mums pievienojās partneri, kuriem ir lielāka pieredze un saprašana. Ne tieši cīņas industrijā, bet biznesā un pasākumu organizēšanā. Mums nepatīk stāvēt uz vietas, gribam attīstīties. Otrais šovs jau bija augstākā līmenī par pirmo, bet tagad lecam vēl trīs galvas augstāk, un trešais jau notiks Xiaomi Arēnā. Tieši tāpēc pirms katra pasākuma ir milzīgs stress. Katrs nākamais šovs ir tik ļoti lielāks, jāiepazīst tik daudz jaunu detaļu, ka katra reize liekas gandrīz kā pirmā.

Latvijas tehnikas nomas uzņēmums Storent ir kļuvis par vienu no retajiem Baltijas uzņēmumiem, kas īstenojis uzņēmuma iegādes darījumu ASV, jo šoruden tas iegādājās 70% no Teksasas tehnikas nomas kompānijas Connect Rentals, dubultojot uzņēmuma vērtību no 79,9 līdz 158,2 miljoniem eiro un iezīmējot jaunu izaugsmes posmu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Storent Holding valdes locekle un finanšu direktore Baiba Onkele. Viņa norāda, ka uzņēmums jau novembrī sāk jaunu obligāciju piedāvājumu 18,5 miljonu eiro apmērā, kas palīdzēs finansēt paplašināšanos ASV un Eiropā. Mērķis - īstenot IPO tuvāko 2-3 gadu laikā.

Kā uzņēmumam no Latvijas izdevās nonākt ASV tirgū?

Par atslēgas faktoru veiksmīga darījuma noslēgšanā kļuva vairāku nozīmīgu cilvēku satikšanās un sadarbība. Lai šāds darījums izdotos, ir jābūt trim lietām: jāpārzina nozare, kurā strādā, jāapzinās savi mērķi un jābūt atklātam un godīgam partnerim. Nepieciešams arī zināms briedums un pieredze — to jūt arī darījuma partneri, un tieši šī pieredze rada uzticēšanos un pārliecību, ka sadarbība spēs vairot abu pušu biznesu. Storent izaugsme Baltijā un vēlāk arī Ziemeļvalstīs, kā arī ieguldījumi tehnoloģijās, lai tehnikas nomu padarītu ērtāku un efektīvāku, kļuva par pamatu un gatavošanās posmu ieiešanai ASV tirgū.Jā, arī šoreiz mūsu kā Latvijas uzņēmuma priekšrocība izrādījās inovācijas un digitalizācija. Ja klientu apkalpošanas kultūra ASV ir ļoti augstā līmenī, tad tehnoloģiju izmantošanā šis tirgus joprojām dzīvo aizvakardienā — un tieši tas mums paver lieliskas iespējas.

Aizvadītajā sestdienā, 10. janvārī, Xiaomi Arēnā norisinājās trešais un līdz šim vērienīgākais cīņu sporta pasākums no “BAZARA 0 Fight Club” sērijas. Pilna arēna, 12 intensīvas cīņas un starptautisks dalībnieku sastāvs padarīja “BAZARA 0 Fight Club III” par vienu no nozīmīgākajiem notikumiem Latvijas cīņu sporta kalendārā.

Vakara centrālais notikums bija galvenā cīņa starp Latvijas publikai labi zināmo šovmeni Kristapu Zuti un bokseri Franci Rozentālu. Rozentāls ieradās uz cīņu ar pilnu šova arsenālu, efektīgi nolaižoties no Xiaomi Arēnas griestiem — šāds iznāciens līdz šim Latvijas cīņu pasākumos nebija redzēts. Tas bija īpaši simboliski, ņemot vērā sarežģīto posmu sportista karjerā pēc pleca savainojuma 2025. gada rudenī. Pašā ciņā Rozentāls jau no pirmajām minūtēm diktēja tempu, agresīvi spiežot ar sitienu sērijām un kontrolējot cīņas ritmu. Otrajā raundā viņš noslēdza cīņu ar pārliecinošu nokautu, izcīnot uzvaru ar TKO/KO un apliecinot savu gatavību augstākā līmeņa cīņiem.

Cīņu šovs “BAZARA 0 Fight Club III” 10. janvārī vienkopus pulcēs vadošos sportistus no visas pasaules

Jau šajā sestdienā, 10. janvārī, Rīgas Xiaomi Arena norisināsies “BAZARA 0 Fight Club III” — trešais un līdz šim vērienīgākais BAZARA 0 cīņu sērijas turnīrs. Šajā vakarā Rīga kļūs par tikšanās vietu sportistiem no dažādām valstīm: līdzās vadošajiem Latvijas cīkstoņiem būrī dosies pārstāvji no Lietuvas, Brazīlijas, Ukrainas, Zviedrijas un Turcijas, padarot turnīru par vienu no internacionālākajiem projekta vēsturē. Cīņas norisināsies pēc īpašiem hibrīdnoteikumiem, kas apvieno dažādu cīņas sporta disciplīnu elementus.

Starp galvenajiem vakara notikumiem gaidāma attiecību skaidrošana starp pašmāju šovmeni Kristapu Zuti un bokseri Franci Rozentālu.

2025. gada mājokļu tirgus kļuvis manāmi aktīvāks, liekot pircējiem lēmumus pieņemt ātrāk. Tā liecina jaunākais “Latio” Mājokļu pircēju pārliecības indekss.

Pirmajos trīs gada ceturkšņos kopējais darījumu skaits Latvijā audzis par aptuveni 20%. Daļu statistikas veido darījumi, kas bija atlikti iepriekšējos periodos un noslēgušies vien šogad. Līdz ar kārtējo EURIBOR likmes samazinājumu pavasarī, sabiedrībai signalizējot par inflācijas augstākā punkta pārvarēšanu, pakāpeniski samazinās arī mājokļa pārdošanai nepieciešamais laiks. Analizējot mājokļu tirgus tendences gada griezumā, “Latio” eksperti fiksējuši paradoksu: lai gan valstī būtiski pieaug viena cilvēka mājsaimniecību skaits, vienlaikus Latvija ir ES līdere pēc to iedzīvotāju īpatsvara, kuri spiesti dzīvot pārpildītos mājokļos.

Latvija 2024. gadā ierindojās otrajā vietā Eiropas Savienībā pārapdzīvoto mājsaimniecību jomā. Pirmo pozīciju jau gadiem ieņem Rumānija, liecina Eurostat dati.

Pirms uzsākt stāstu par to, kādā nepatīkamā pozīcijā Latvija atkal ir vadībā, ir vērts paskaidrot, ko Eurostat uzskata par pārapdzīvotību. Persona tiek uzskatīta par dzīvojošu pārapdzīvotā mājsaimniecībā, ja mājsaimniecības rīcībā nav minimālā istabu skaita vairākos gadījumos. Proti, par normu tiek uzskatīts, ka mājsaimniecībā ir vismaz viena atsevišķa istaba laulātam pārim, viena atsevišķa istaba jebkurai 18 gadus sasniegušai personai. Nepilngadīgie no 12 līdz 17 gadiem var dzīvot pa diviem vienā istabā, ja vien ir viena dzimuma. Ja runa ir par brāli un māsu, tad normāli ir, ja katram ir sava istaba. Līdz 12 gadiem nav prasības nodalīt zēnus un meitenes atsevišķās istabās. Pēc būtības šie ir galvenie kritēriji, kas definē pārapdzīvotību, un acīmredzami, ka kopumā runa ir par ģimenēm ar bērniem, kas dzīvo īpašā šaurībā.

Kā prēmijas, tā naudas balvas un piemaksas par īpašu darbu ir tāda pati darba samaksa kā valsts amatpersonas darba alga.

Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma (turpmāk Atlīdzības likums) 3. panta 1. punkts saka: «Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu (darbinieku) atlīdzību šā likuma izpratnē veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šā likuma izpratnē ir mēnešalga, piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šā likuma izpratnē ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.»

Nedalāmā aisberga virsotne

30. septembra raidījums Kas notiek Latvijā? Jāņa Dombura vadībā Latvijas sabiedrības priekšā nolika valsts amatpersonu prēmiju, piemaksu un naudas balvu sadaļu, kas aug ik gadu. Ievērojot, ka 245 miljoni eiro 2025. gadā ir par teju 100 miljoniem vairāk nekā 2019. gadā, tas viegli ierosināja sabiedrisko domu. Proti, ir konkrēts un skaidrs piemērs, kurā redzama pamatīga atlīdzības izaugsme konkrētā sadaļā un periodā.Tas, ko, pirmkārt, vēlos uzsvērt – tā ir aisberga virsotne jeb neliela daļa no tā, kas kopumā ir valsts amatpersonu atlīdzība, kuru nosaka vienots Atlīdzības likums. Es runāju par to, ka atlīdzības pieaugumu nosaka kopējs likums un nianses vien veido atsevišķi Ministru kabineta (MK) noteikumi, kas realizējas katrā ministrijā un iestādē atsevišķi.

Latvijas lielākie energointensīvās rūpniecības un datu centru uzņēmumi - AS Valmieras stikla šķiedra, AS Latvijas Finieris, SIA Schwenk Latvija, SIA Knauf, SIA TET un SIA Delska Latvia pieprasa Saeimai nekavējoties vērtēt Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) atbildību.

Nozare norāda, ka 2025. gada laikā Regulators ir pieņēmis vairākus ekonomikas konkurētspēju graujošus lēmumus, prioritizējot monopoluzņēmumu peļņu, nevis valsts ekonomisko attīstību.

Nozare uzsver, ka, neskatoties uz patērētāju iebildumiem, Regulators ir atļāvis palielināt pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) peļņu un atalgojumu, vienlaikus lielāko daļu pārvades un balansēšanas izmaksu no elektrostacijām pārliekot uz patērētāju pleciem.

Apstrādes rūpniecība un datu centri veido 29% no kopējā Latvijas enerģijas patēriņa (1,8 TWh elektroenerģijas un 1 TWh dabasgāzes). Atšķirībā no regulētajiem monopoluzņēmumiem, šie eksportējošie uzņēmumi nevar diktēt cenas un saskaras ar sīvu globālo konkurenci. Jebkurš lēmums mākslīgi palielināt tīkla tarifus tiešā veidā pasliktina šo uzņēmumu finanšu rādītājus un apdraud tālākas investīcijas Latvijā.

Par uzņēmējdarbības attīstību ārpus Rīgas un citām lielajām pilsētām tiek spriests gadiem ilgi, taču daudzviet Latvijā nekādu biznesa “uzrāvienu” nejūt – jauni cilvēki ir spiesti aizbraukt, jo nav darba. Veidojas paradoksāla situācija – vienlaikus dzirdam par darbinieku trūkumu un to, ka nevar atrast darbu.

Uzņēmējdarbības aktivitāte galvenokārt koncentrējas Rīgā un dažās Latvijas pilsētās, taču tā varētu un tai vajadzētu attīstīties arī citviet. Galvenie nosacījumi ir, lai pašvaldība gribētu pie sevis redzēt jaunus uzņēmumus, jo tad sekos gan bieži daudzinātā birokrātijas mazināšana un biznesam labvēlīgas vides radīšana. Uzņēmējam jābūt pārliecinātam, ka valsts pārvalde un pašvaldība ir partneri, kas palīdz biznesam attīstīties.

Mana pieredze, savulaik attīstot uzņēmumu Jelgavā un tagad – Kalnciemā, liecina, ka biznesa veicināšanai palīdzētu pašvaldības spēja saskatīt savu īpašo nišu vai ekonomikas nozari, kurā tā vēlas un spēj būt spēcīga. Ja vēsturiski kādā Latvijas vietā ir attīstījusies ražošana, kokapstrāde vai tūrisma nozare, iespējams, tieši tā ir konkrētās pašvaldības attīstības iespēja. Te varētu būt arī citi priekšrocību faktori – izejvielu tuvums, kultūrvēsturiskais mantojums, attiecīgu izglītības iestāžu klātbūtne vai infrastruktūra. Atalgojums un mērogs nelielai pašvaldībai nekad neļaus konkurēt ar Rīgu vai citu valsti, bet šaurāka specializācija gan var dot tai labvēlīgu konkurences priekšrocību.

Lai efektivizētu ražošanas un patēriņa jaudu pārvaldību elektrotīklā, Latvijas enerģētikas tehnoloģiju jaunuzņēmums “Engycell” sadarbībā ar AS “Sadales tīkls” izstrādājis jaunu inovāciju – elektroenerģijas uzkrātuves sistēmas (BESS ) algoritmu, kas ļauj dinamiski pārvaldīt BESS uzlādes un izlādes lēmumus atkarībā no sadales transformatora reāllaika situācijas elektrotīklā.

Pilotprojekta mērķis ir rast jaunus risinājumus, kā ar digitālām tehnoloģijām efektīvi izmantot visu tīkla kapacitāti. Ieceres fokusā ir inovatīva tehnoloģija, kura sekmē algoritma ātrdarbību un tā nostrādes ātrumu, tādējādi nodrošinot atbilstošu elektrotīkla aizsardzības mehānismu.

“Šajā gadījumā mēs izveidojām tehnoloģiju, kas risina arvien pieaugošā jaudu pieprasījuma problēmas. Piemēram, mūsdienās strauji attīstās elektroauto uzlādes staciju tīkls ar augstu elektrības pieprasījumu vakaros, kad visintensīvāk tiek lādēti elektroauto. Tas rada tīkla pārslodzes riskus, tādēļ mēs piedāvājam alternatīvu risinājumu ar uzkrājošo bateriju sistēmu un mūsu algoritmu, kas spēj nodrošināt nepieciešamās jaudas, nepārslogojot tīklu un nepārbūvējot esošo transformatoru. Tas ir finansiāli izdevīgākais un ātrākais risinājums. Nākotnē redzam, ka šo inovāciju var izmantot arī jebkura rūpnīca vai cits uzņēmums, kuri saskaras ar jaudas pārslodzēm,” norāda Egija Gailuma, jaunuzņēmuma “Engycell” viena no dibinātājām.

Šā gada 3. ceturksnī iekšzemes kopprodukts (IKP) salīdzināmajās cenās pieauga par 2,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Šā gada deviņos mēnešos pieaugums ir 1,7% pret pērnā gada deviņiem mēnešiem.

Deviņu mēnešu IKP faktiskajās cenās sasniedza 30,8 miljardus eiro, bet šā gada 3. ceturksnī IKP bija 11,2 miljardi eiro. Iepriecinošākais fakts, ka lielāko ieguldījumu IKP izaugsmē 3. ceturksnī veido tieši apstrādes rūpniecības nozare. Nepatīkamākais, ka importa izaugsme apsteidz eksporta apjomu pieaugumu.

Apstrādes rūpniecība - izaugsmes priekšgalā

3. ceturksnī lielāko ieguldījumu pievienotās vērtības izaugsmē devusi ne tikai apstrādes rūpniecība, bet arī būvniecība, tirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu, kā arī izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi.Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība auga par 7,3%, ko ietekmēja palielinājums 16 no 22 apstrādes rūpniecības apakšnozarēm. Pēc īpatsvara lielākajās apstrādes rūpniecības apakšnozarēs – koksnes un koka izstrādājumu ražošanā - pievienotā vērtība pieauga par 9,2% un pārtikas produktu ražošanā – par 10,7%.

“Lietuvos centrinė kredito unija” (LCKU), kas apvieno lielāko krājaizdevu sabiedrību tīklu Baltijas valstīs, uzsāk publisku subordinēto obligāciju emisiju. Sabiedrība ieguldītājiem Lietuvā, Latvijā un Igaunijā piedāvās iegādāties 10 gadu obligācijas vērtībā līdz 4 miljoniem eiro, kas tiek izlaistas saskaņā ar 8 miljonu obligāciju programmu. Procentu likme sasniegs 8–8,25 % gadā, procenti tiks izmaksāti reizi pusgadā. Obligācijas tiks izvietotas no 26. novembra līdz 12. decembrim. Emisija būs iekļauta tirdzniecībā “First North” alternatīvajā NASDAQ tirgū.

Izvietošanu organizē un veic ieguldījumu pakalpojumu uzņēmums “Orion Securities”.

Saskaņā ar LCKU valdes priekšsēdētāja un administrācijas vadītāja Mindauga Vijūna (Mindaugas Vijūnas) teikto, obligāciju emisija ir dabiska Lietuvā izveidojušās nobriedušās krājaizdevu sabiedrību sistēmas izaugsmes daļa. Piesaistītie līdzekļi tiks veltīti LCKU kapitāla stiprināšanai un tālākai grupas ilgtspējīgai attīstībai.

“Lietuvas krājaizdevu sabiedrību nozare ir pārredzama, atbildīgi regulēta finanšu sistēma, kas atbilst stingrajiem ES standartiem un pārvalda risku tikpat profesionāli, kā to dara banku nozare. Vienlaikus tā ir saglabājusi kooperatīvu darbības modeli, kas nodrošina papildu stabilitāti un ciešu saikni ar vietējām kopienām. Cenšamies nodrošināt nepārtrauktu tās ilgtspēju, vienlaikus piedāvājot iespēju ieguldīt mūsu emitētajā finanšu instrumentā,” saka M. Vijūns.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2025. gada septembrī, salīdzinot ar 2024. gada septembri, pieauga par 4,1%. Aptuvenais 4% inflācijas līmenis ir noturīgs pēdējā pusgada laikā un par pāris procentpunktiem apsteidz vecās Eiropas valstis.

Inflācijas procents atspoguļojas visos tautsaimniecības izaugsmes lielumos, kurus prezentē Centrālā statistikas pārvalde. Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām bijusi pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, kur galveno lomu spēlē kafijas, mājputnu gaļas, šokolādes, olu, sviesta, žāvētas, sālītas vai kūpinātas gaļas cenu pieaugums.

Būtiska ietekme bijusi ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, vēl – alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem. Ražotāju cenas eksportā aug adekvāti Ražotāju cenas, lai arī neregulāri, bet seko vispārējai inflācijas tendencei pa mēnešiem. Lielāko cenu pieaugumu ražotāji piedzīvojuši gada sākumā, un līdz ar rudeni gatavās produkcijas cenas palielinās līdzvērtīgi vispārējās inflācijas tendencei.

Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģiona "Top 500" lielāko un pelnošāko uzņēmumu reitingā iekļuvuši 39 uzņēmumi no Baltijas valstīm - pieci no Latvijas, deviņi no Igaunijas un 25 no Lietuvas, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas "Coface" ikgadējais pētījums par ekonomisko situāciju CAE reģionā.'

Latvija šogad ieņem pēdējo vietu gan Baltijas, gan CAE mērogā pēc reitingā pārstāvēto uzņēmumu skaita.

Vienlaikus "Coface" ekonomisti publicējuši arī 2026. gada iekšzemes kopprodukta (IKP) prognozes, paredzot Latvijai 2,1% izaugsmi, kamēr Lietuvai un Igaunijai - attiecīgi 3,3% un 2,6%, tādējādi arī šajā rādītājā kaimiņvalstis apsteidz Latviju.

No Latvijas uzņēmumiem visaugstāko pozīciju - 175. vietu - ieņem elektrības ražotājs un tirgotājs AS "Latvenergo". Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzņēmums reitingā nokritis par 24 pozīcijām, ko lielā mērā ietekmējis pērnā gada apgrozījuma un peļņas kritums - attiecīgi par 16% un 22%.

Reitingā pārstāvēti arī mazumtirgotāji SIA "Rimi Latvia" (287. vieta, kāpums par 13 pozīcijām), SIA "Maxima Latvija" (294. vieta, kāpums par astoņām pozīcijām) un informācijas tehnoloģiju (IT) produktu un sadzīves elektronikas izplatītājs AS "Elko Grupa" (309. vieta, par divām pozīcijām augstāk). No jauna reitingā šogad iekļuvusi AS "Air Baltic Corporation" (467. vieta), reitingā aizstājot degvielas ražotāju "Orlen Latvija".

Skanstes City kvartāls turpina attīstīt daudzveidīgu ikdienas pakalpojumu vidi, kurā līdzās darba vietām arvien plašāk pieejami arī veselības, labsajūtas, sporta un radošie pakalpojumi. Pēdējā laikā kvartālā darbu uzsākuši vairāki jauni uzņēmumi, kas paplašina pakalpojumu piedāvājumu un nodrošina dažādas iespējas gan ikdienas vajadzībām, gan profesionālai attīstībai.

Jaunpienācējs Skanstes City ir skaistumkopšanas salons “La Vie”, kas piedāvā pilna spektra friziera un estētiskās kopšanas pakalpojumus sievietēm, vīriešiem un bērniem. Salona klāstā ietilpst matu griezumi, veidošana un krāsošana dažādās tehnikās, tostarp šķipsnu balināšana, ombre un balayage, kā arī matu struktūras maiņas procedūras – keratīns un ilgviļņi. Papildus friziera pakalpojumiem pieejams manikīrs, pedikīrs, gēla nagu modelēšana, uzacu korekcija un krāsošana, kā arī skropstu krāsošana. “ La Vie ” darbība balstās uz profesionālu pieeju, augstas kvalitātes materiālu izmantošanu un rūpīgi pielāgotiem risinājumiem katram klientam.

Augusta beigās un septembra sākumā Rīgā notikušais Eiropas čempionāts basketbolā pamatīgi palīdzējis viesmīlības un ēdināšanas nozarei. Sporta foruma norises trīs nedēļās Latvijas galvaspilsētā ieradās vairāk nekā 50 tūkstoši sporta līdzjutēji no ārzemēm, noslogojot viesnīcas un krodziņus vairāk nekā parasti vasaras noslēgumā.

Benchmarking Alliance dati rāda, ka 32 Rīgas lielo viesnīcu noslogojums EuroBasket 2025 laikā bijis par 7 % augstāks nekā augusta pēdējā un septembra pirmajās divās nedēļās pirms gada un par 13 % augstāks nekā šajā periodā 2023. gadā. Savukārt numuriņa vidējā cena bija par 57 % lielāka nekā iepriekšējos divos gados.

Līdz ar to šo viesnīcu trīs nedēļu kopējais apgrozījums pārsniedza 10 miljonus eiro, kas ir par 80 % vairāk nekā 2023. gadā un par 60 % vairāk nekā pērn.

«EuroBasket laiks kopumā viesnīcām vēsturiski šajā periodā ir ar augstu noslogojumu, taču lielā pieprasījuma kontekstā, it īpaši, uz izslēgšanas spēlēm un pēdējā brīža pieprasījumi, ļāva maksimizēt viesnīcas ieņēmumus un noslogojumu. Tas attiecās ne tikai uz izmitināšanu, bet arī uz restorāna pakalpojumiem. Kopumā šāda veida sporta notikumi viennozīmīgi ir ar lielu pievienoto vērtību, ne tikai īstermiņa finansiālo, bet tieši ilgtermiņā ar pilsētas un valsts atpazīstamības veicināšanu starptautiski. Katrs līdzjutējs ir potenciāls mūsu tūrisma «pārdevējs» savās mājās,» komentē Grand Hotel Kempinski Riga Pārdošanas direktors Andis Kielbickis.