Svinīgā ceremonijā atklāts LNK Sporta parka (LNK SP) sporta komplekss - lielākais privātais sporta komplekss Latvijā un viens no modernākajiem sporta infrastruktūras objektiem Baltijā.

LNK SP būvniecība tika uzsākta 2020. gada augustā, un kopējās investīcijas kompleksa attīstībā sasniedz aptuveni 20 miljonus eiro. Projekta īstenošana bija tehniski sarežģīta un ambicioza - būvdarbu gaitā tika demontēta 31 ēka, savukārt viens no lielākajiem izaicinājumiem bija laukumu pamatnes sagatavošana ar īpaši augstu precizitāti - līdz pat 4 milimetriem.

LNK SP izveidots daudzfunkcionāls sporta komplekss, kas ietver augstas kvalitātes futbola infrastruktūru, kā arī pludmales tenisa, volejbola un basketbola laukumus. Kompleksā pieejama plaša atbalsta infrastruktūra sportistiem - trenažieru zāle, medicīnas un fizioterapijas kabineti, ģērbtuves, kā arī dzīvošanas un atpūtas iespējas.

Ogrē uzsākta mūsdienīgas pludmales volejbola halles un sporta centra būvniecība. Projektu īsteno volejbola klubs “Ķirzaka”, kas tā realizācijai piesaistījis “BluOr Bank” finansējumu 1,1 miljona eiro apmērā un valsts finanšu institūcijas “ALTUM” garantiju. Kopējās investīcijas projekta īstenošanā sasniedz teju 2,2 miljonus eiro, no kuriem apmēram pusi veido uzņēmuma pašu ieguldījums.

Iecerēts, ka sporta centrs apmeklētājiem durvis varētu vērt jau līdz šī gada beigām.

Jaunā sporta halle būs viena no retajām Latvijā īpaši pludmales volejbolam būvētajām iekštelpu hallēm un tikai trešā šāda veida infrastruktūra valstī, kas jau projektēšanas stadijā veidota atbilstoši šī sporta veida vajadzībām. Tās projektēšanā ņemta vērā arī citu valstu pieredze, tostarp labās prakses piemēri Igaunijā, kur pēdējos gados attīstīta līdzīga sporta infrastruktūra. Halle atbildīs nacionāla līmeņa sacensību prasībām, tostarp attiecībā uz griestu augstumu un citiem būtiskiem tehniskajiem parametriem.

Jaunais sporta centrs top Dārza ielā 33, Ogrē, stratēģiski izdevīgā vietā - pilsētas centra tuvumā un vien dažu minūšu gājiena attālumā no Ogres dzelzceļa stacijas. Tādējādi jaunā halle būs ērti sasniedzama ne tikai Ogres iedzīvotājiem, bet arī sportotājiem no Ikšķiles, Ķeguma, Lielvārdes, Salaspils, Aizkraukles un Rīgas virziena.

Uzņēmēji Latvijā, vērtējot biznesa izaugsmes iespējas, attīstības perspektīvas un finansējuma pieejamību tuvāko 12 mēnešu laikā, noskaņojumu raksturo ar piesardzīgu optimismu. Lai arī finansējuma pieejamība un piedāvājuma daudzveidība vairs netiek vērtēta tik kritiski kā iepriekšējos gados, lēmumos par biznesa attīstību joprojām dominē piesardzība.

Šādu ainu iezīmē vietējās bankas Signet Bankas veiktās uzņēmēju aptaujas rezultāti.

Aptauja liecina arī par pozitīvām tendencēm finanšu pratībā – 51% uzņēmēju ir dzirdējuši par alternatīvā finansējuma iespējām, 21% plāno tuvāko 12 mēnešu laikā piesaistīt papildu finansējumu, 33% tieši kapitāla tirgus finansējumu, savukārt 18% apsver iespēju mainīt sava uzņēmuma finansējošo banku. Tas norāda uz emocionālās piesaistes vienai bankai mazināšanos un veselīgāku konkurenci finanšu sektorā, kas uzņēmējiem nodrošina plašākas finansējuma izvēlēs iespējas.

Noskaņojumus gadu no gada par finansējuma pieejamību kļūst pozitīvāks

Salīdzinājumā ar situāciju pirms diviem gadiem uzņēmēju vērtējums par finansējuma pieejamību Latvijā ir uzlabojies. Ja 2023. gadā 40% uzņēmēju uzskatīja, ka aizdevumu vai citu finansējumu saņemt ir kļuvis grūtāk, tad 2025. gadā šādu vērtējumu pauda vairs tikai 25%. Vienlaikus pieaudzis to uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata, ka finansējumu saņemt ir kļuvis vieglāk – 9%, kas ir par 6% vairāk nekā pirms diviem gadiem. Lai arī šī izaugsme procentuālā izteiksmē nav liela, tomēr iezīmē būtiskas pārmaiņas kopējā uzņēmējdarbības vidē un uzņēmēju noskaņojumā.

Signet Bankas jaunākās uzņēmēju aptaujas dati rāda , ka Latvijas uzņēmēju finansējuma piesaistes plāni nākotnes attīstībai kopš 2023. gada atrodas stagnācijas periodā – ambīciju līmenis svārstās robežās no 19-21%, gadu no gada mainoties vien par aptuveni vienu procentpunktu.

Lai arī izpratne par finansējuma pieejamību un tā daudzveidību pakāpeniski uzlabojas, tā vēl nav kļuvis par pietiekamu katalizatoru, lai zināšanas pārtaptu aktīvākā rīcībā, kas veicinātu plašāku finansējuma izmantošanu un līdz ar to arī kopējo valsts ekonomisko izaugsmi.

Aptaujas dati rāda, ka tuvāko 12 mēnešu laikā finansējumu sava biznesa attīstībai plāno piesaistīt tikai 20% uzņēmēju, 56% to neplāno darīt, savukārt 25% vēl nav pieņēmuši lēmumu. Uzņēmēju piesardzība, kas zināmā mērā kļuvusi par stabilu tendenci, saglabājas jau vairākus gadus.

Visbiežāk minētie iemesli, kas attur no finansējuma piesaistes, ir banku politika (23%), birokrātija (20%), kā arī ekonomiskā un politiskā situācija (20%). Retāk tiek norādīta valsts politika (7%) un paša uzņēmuma finanšu problēmas (5%). Šie faktori veido ārējo apstākļu kopumu, kuram uzņēmējiem jāpielāgojas, tomēr būtiska loma joprojām ir arī riska uztverei un izpratnei par finansējuma iespējām biznesa izaugsmei.

Latvijā dibinātais zīmols VPLAB jau vairāk nekā 20 gadus darbojas sporta uztura un uztura bagātinātāju nozarē. Jomā, kur ilgtermiņa panākumus nosaka pieredze, kvalitāte un spēja augt kopā ar tirgu. Uzņēmuma darbība aizsākās ar sporta uztura veikalu tīklu un vairāku pasaulē vadošu zīmolu izplatīšanu, tostarp Optimum Nutrition, GNC, Universal Nutrition, NOW Foods un Olimp Labs. Šis posms sniedza dziļu praktisku izpratni par produktu kvalitāti, sportistu vajadzībām un patērētāju uzvedību.

Darbs ar starptautiski atzītiem ražotājiem un ikdienas saskarsme ar tirgu ļāva uzkrāt zināšanas, kas bija nepieciešamas nākamajam loģiskajam solim, savu produktu līnijas izveidei. VPLAB attīstība nekad nav balstījusies tikai teorijā vai īslaicīgās tendencēs, bet gan reālā tirgus pieredzē un ilgtermiņa skatījumā, kur galvenā prioritāte vienmēr ir bijusi produktu kvalitāte.

Sākotnēji koncentrējoties uz sporta uztura segmentu, VPLAB pakāpeniski paplašināja savu darbību veselības un labsajūtas kategorijā. Šodien uzņēmums strādā ne tikai sporta kanālā, bet arī tieši ar aptieku segmentu, kuram ir izveidots atsevišķs, specializēts zīmols ULTRAVIT.

Valmierā darbu uzsākusi Avotu golfa zāle — Latvijā pirmā pilna formāta iekštelpu golfa zāle, kas piedāvā pilnvērtīgu golfa treniņu vidi 300 m² plašās telpās visa gada garumā, neatkarīgi no laikapstākļiem, īstenojot pieeju “golfs 365 dienas gadā”.

Jaunā zāle ir nozīmīgs solis golfa infrastruktūras attīstībā Latvijā, mazinot sezonalitātes ietekmi un paplašinot sporta pieejamību reģionos.

Golfa laukums “Avoti” Valmierā jau 20 gadus nodrošina spēles un apmācību iespējas vasaras sezonā. Meklējot risinājumus treniņu nepārtrauktībai ziemā, vairāk nekā pirms pieciem gadiem kluba mājā tika izveidots golfa simulators. Ar laiku radās ideja spert nākamo soli — izveidot treniņu vidi, kas būtu maksimāli pietuvināta spēlei golfa laukumā.

“Tā kā golfs Latvijā ir sezonāls sporta veids, vēlējāmies nodrošināt treniņu iespējas ziemā maksimāli golfa laukumam pietuvinātā vidē. No šīs vajadzības arī radās ideja par pilna formāta iekštelpu golfa zāli,” stāsta “Avotu” saimnieks Jānis Matisons.

Rīgā top premium klases sporta komplekss - "Tonybet Padel" arēna, kuerā nesen atzīmēti spāru svētki. Tās izveidē plānots ieguldīt 10 miljonus eiro un atklāšana plānota 2026. gada vasarā.

Arēna atrodas Kauguru ielā, Rīgā, blakus LNK Properties Kalnciema birojiem.

Projekts iezīmē jaunu posmu vietējā tirgū – pretēji ierastajai telpu pielāgošanai, šī ir viena no retajām ēkām Latvijā, kas no pašiem pirmsākumiem projektēta un celta tieši kā augstākās klases padela sporta arēna. Projekta kopējā platība pārsniegs 6,5 tūkstošus kvadrātmetru, un tās arhitektūra ir pilnībā pakārtota profesionāliem standartiem – ēkai ir izbūvēti 12 metru augsti griesti, kas ir būtisks priekšnoteikums šādai sporta infrastruktūrai.

“Padels šobrīd ir viens no pieprasītākajiem un visstraujāk augošajiem sporta veidiem, taču spēlētāju skaits Latvijā pieaug ievērojami straujāk nekā kvalitatīvu laukumu pieejamība. Ieguldot 10 miljonus eiro un atzīmējot padel arēnas spāru svētkus, mēs speram būtisku soli šīs situācijas risināšanā, radot modernu, premium klases un starptautiskiem standartiem atbilstošu sporta vidi, kas paplašinās iespējas gan profesionāliem spēlētājiem, gan aktīvā dzīvesveida entuziastiem,” norāda “LNK Properties” valdes loceklis Pāvels Broitmans.

Baltijā vadošais nekustamo īpašumu attīstītājs “Linstow Baltic” starptautiskajā nekustamā īpašuma izstādē MIPIM Kannās, Francijā, prezentēja SPORTA 2 kvartāla daudzfunkcionālās pilsētvides attīstības projektu.

Tas tika pārstāvēts Rīgas pilsētas stendā, kur starptautiskajiem investoriem, uzņēmējiem un pilsētattīstības ekspertiem tika prezentēta projekta attīstības koncepcija un nākotnes potenciāls.

SPORTA 2 attīstības projekta pirmās kārtas atklāšana plānota jau 2028. gadā, un tās galvenais uzsvars būs uz A klases biroju telpu attīstību.

SPORTA 2 kvartāls ir jauns daudzfunkcionāls pilsētvides attīstības projekts Rīgas centrā, kas atrodas stratēģiski nozīmīgā vietā - starp UNESCO Pasaules mantojuma teritoriju “Rīgas vēsturiskais centrs” un strauji augošo Skanstes rajonu. SPORTA 2 kvartāls veido modernu un dinamisku vidi, kur vēsturiskais industriālais mantojums savienojas ar mūsdienīgām pilsētas attīstības tendencēm.

Latvijā trūkst koordinētas un mērķtiecīgas politikas klimata mērķu sasniegšanai transporta nozarē, informē Valsts kontrolē, atsaucoties uz veikto revīziju "Klimata mērķu sasniegšana transporta nozarē".

Valsts kontrole revīzijā secinājusi, ka neskaidra izmaksu efektivitāte un sadrumstalota pārvaldība apdraud klimata mērķu sasniegšanu transporta nozarē.

Latvija riskē līdz 2030. gadam nesasniegt klimata mērķus transporta nozarē, jo no 35 paredzētajiem pasākumiem 66% pasākumu nav noteikta ietekme uz siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu, 69% ir ar augstu vai vidēji augstu izpildes risku, bet 31% nav sākti.

Vienlaikus ieplānoto pasākumu īstenošanai nepieciešami aptuveni 2,9 miljardi eiro, bet patlaban identificēts 41% no nepieciešamā finansējuma. Turklāt daļa ierobežoto līdzekļu novirzīti pasākumiem bez ietekmes uz klimata mērķiem, uzsver revidenti.

Pēdējos gados būtiski paplašinājusies investoru piekļuve alternatīviem finansējuma veidiem, tostarp privātajai kreditēšanai, kas līdz šim lielākoties bija pieejama tikai institucionālajiem tirgus dalībniekiem.

Viktorija Vaitkevičiene, INVL Bridge Finance fonda vadošā partnere, intervijā DB norāda, ka to veicinājuši elastīgāki fondu risinājumi, lielāka caurskatāmība un vietējo pārvaldnieku kompetences pieaugums. Arvien vairāk investoru meklē stabilākus un prognozējamākus ienākumu avotus, bet uzņēmēji, kuri vēlas aizņemties naudu, - elastību un ātrumu, atzīmē V.Vaitkevičiene, uzsverot, ka privātais kapitāls tuvākajos gados kļūs par nozīmīgu virzītājspēku Latvijas ekonomikas attīstībā. Tas veicinās produktivitātes paaugstināšanu, uzņēmumu konsolidāciju, eksporta izaugsmi, kā arī atjaunojamās enerģijas un inovāciju attīstību, vienlaikus aizpildot plaisu starp banku finansējumu un kapitāla tirgiem, prognozē INVL Bridge Finance fonda vadošā partnere.

Rīgas apgabaltiesa trešdien atcēlusi apcietinājumu informācijas tehnoloģiju (IT) iepirkumu krimināllietā iesaistītajam "Corporate Solutions" uzņēmumu grupas īpašniekam un vadītājam Aigaram Cerusam, savukārt bijušajam Valsts Digitālās attīstības aģentūras (VDAA) direktoram Jorenam Liopam drošības līdzeklis atstāts negrozīts.

Cerusa advokāts Guntars Precinieks apstiprināja, ka klientam atcelts apcietinājums un patlaban nav piemērots cits drošības līdzeklis. Aizstāvamais esot jāatbrīvo nekavējoties.

Valsts policija kā procesa virzītāja aģentūrai LETA komentārus par tiesas lēmumu un turpmākajām darbībā nesniedza.

LETA noskaidroja, ka apgabaltiesa atstājusi spēkā apcietinājumu Liopam. Apgabaltiesas lēmums nav pārsūdzams.

Jau ziņots, ka abu aizdomās turēto personu sūdzības par pirmās instances lēmumu par apcietinājuma piemērošanu, apgabaltiesa skatīja videokonferences režīmā.

Valsts policija (VP) EPPO sāktajā kriminālprocesā aizdomās par krāpšanos 1,5 miljonus eiro vērtos IT iepirkumos aizturēja 21 personu, tostarp valsts amatpersonas.

Rietumu Bankas 2007. gadā dibinātais Nākotnes Atbalsta fonds jau teju divas desmitgades Latvijā veicina labdarību un atbalsta sabiedrībai nozīmīgas iniciatīvas. 2025. gadā Nākotnes Atbalsta fonds gandrīz divkāršojis piešķirto finansējumu, izvērtējot un apstiprinot projektus vairāk nekā 700 tūkstošu eiro apmērā, salīdzinājumā ar 2024. gadu, kad projektu atbalstam tika piešķirti 382 tūkstoši eiro.

2025. gadā fonda darbība bija vērsta uz ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu, nodrošinot stabilu un pārdomātu ieguldījumu Latvijas sabiedrības attīstībā, palīdzot īstenot būtiskus sociālos projektus un stiprinot mecenātisma un filantropijas tradīcijas. Nākotnes Atbalsta fonds turpināja atbalstīt kultūru un mākslu, zinātni un izglītību, kultūrvēsturiska mantojuma saglabāšanu, bērnu un jauniešu sportu, veselības aprūpi un bērnu medicīnu, kā arī palīdzēja mazināt Latvijā sociālo nevienlīdzību.

“Man ir patiess gandarījums, ka Nākotnes Atbalsta fonds mērķtiecīgi turpina sniegt ieguldījumu Latvijas sabiedrības labklājībā un attīstībā. Atbalstot kultūru, medicīnu, bērnu izglītību, sporta aktivitātes, sniedzot palīdzību tur, kur tas ir visvairāk nepieciešams. Tā veidojas pārliecinoša nākotne, kas iedvesmo turpināt darbu ar vēl lielāku atdevi un atbalstu,” uzsver Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāja un Nākotnes Atbalsta fonda padomes locekle Jeļena Buraja.

Eiropas Investīciju bankas (EIB) grupa 2025. gadā palielināja finansējumu Latvijai līdz rekordlielam apmēram, proti, 381 miljoniem eiro, lai paātrinātu zaļo pārkārtošanos, stiprinātu infrastruktūru un veicinātu mājsaimniecību un uzņēmumu kreditēšanu.

Pagājušajā gadā EIB grupa arī atvēra savu pirmo biroju Rīgā, lai sekmētu vēl ciešākas partnerattiecības ar Latvijas iestādēm, uzņēmumiem un finanšu starpniekiem.

“EIB grupai 2025. gads bija nozīmīgs gads Latvijā,” sacīja EIB priekšsēdētājas vietnieks Karls Nēhammers (Karl Nehammer). “Ņemot vērā rekordlielo finansējumu un jaunā biroja atvēršanu Rīgā, tagad esam tuvāk saviem partneriem nekā jebkad agrāk un atbalstām enerģētisko drošību, mūsdienīgu infrastruktūru un labāku finansējuma pieejamību iedzīvotājiem un uzņēmumiem visā valstī.”

Pagājušajā gadā EIB grupas finansējums Latvijā veidoja 0,9 % no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP). Šis atbalsts palīdzēja piesaistīt kopējās investīcijas aptuveni 1,3 miljardu eiro apmērā, kas atbilst 2,9 % no IKP jeb 682 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Vietējā banka Signet Banka jau ceturto gadu organizē bezmaksas izglītojošu projektu “Kapitāla tirgus akadēmija”, un šī gada pirmā akadēmija notiks 24. aprīlī Daugavpilī, Saules skolā, no plkst. 11.00 līdz 16.00, sniedzot uzņēmējiem praktisku ieskatu finansējuma piesaistē, izmantojot kapitāla tirgus instrumentus.

Dalība akadēmijā bez maksas.

“Kapitāla tirgus akadēmija” ir vienas dienas mācību programma, kurā nozares profesionāļi un vietējie uzņēmēji, kas jau izmantojuši kapitāla tirgus finansējuma tālākai biznesa izaugsmei, dalās gan teorētiskās, gan praktiskās zināšanās par to, kā sagatavoties finansējuma piesaistei un veiksmīgi darboties kapitāla tirgū.

“Uzņēmēju finanšu pratība Latvijā pakāpeniski aug, taču joprojām sastopami priekšstati, ka kapitāla tirgus finansējums ir pārāk sarežģīts vai laikietilpīgs, dārgs vai pieejams tikai lieliem uzņēmumiem un nav piemērots reģionu uzņēmējiem. Mūsu pieredze rāda, jo vairāk uzņēmēji iegūst praktisku informāciju un redz reālus piemērus, jo drošāk viņi pieņem lēmumus par uzņēmuma attīstību caur kapitāla tirgus finansējumu. Tāpēc mūsu mērķis “Kapitāla tirgus akadēmijā” ir skaidrot un parādīt, ka šie instrumenti ir pieejami dažādu nozaru uzņēmumiem visā Latvijā,” saka Roberts Idelsons, Signet Bankas valdes priekšsēdētājs.

Mūsdienu dinamiskajā biznesa vidē finansējuma pieejamība un lēmumu pieņemšanas ātrums bieži ir izšķiroši faktori uzņēmuma konkurētspējas stiprināšanā. Kamēr tradicionālie finanšu modeļi turpina slīkt smagnējā birokrātijā, alternatīvie finanšu iespēju risinājumi ir kļuvuši par vienīgo racionālo izvēli uzņēmumiem, kuru mērķis ir attīstīties, nevis tikai eksistēt.

Lonzo Finance pēdējo divu mēnešu laikā ir finansējis vietējo uzņēmumu attīstības projektus vairāk par 1,5 miljonu eiro. Tas apliecina, ka pieprasījums pēc elastīga un profesionāla finanšu partnera šobrīd ir augstāks nekā jebkad agrāk.

Latvijas biznesa vidē vairs nav vietas ilūzijām par “ideālo brīdi”. Tāds neeksistē. Uzņēmumu izaugsme ir tiešas rīcības un savlaicīgu investīciju rezultāts. Tie uzņēmumi, kas šodien vilcinās investēt attīstībā, rītdienas tirgū būs zaudētāji. Alternatīvais finansējums šeit vairs nav “plāns B”, bet gan efektīvs instruments, kas ļauj realizēt projektus tagad, rīkojoties ātri un mērķtiecīgi, neiestrēgstot ilgstošos saskaņošanas un vērtēšanas procesos.

Notikusi Latvijas šokolādes ražotāja “Pure Chocolate” īpašnieku maiņa – uzņēmuma kontrolpaketi no “BaltCap Latvia Venture Capital Fund AIF KS”, kas ir Attīstības finanšu institūcijas ALTUM līdzfinansēts fonds, iegādājies jaundibināts uzņēmums “PCh Holding”, ko speciāli šim darījumam izveidojusi “Pure Chocolate” līdzšinējā vadības komanda un mazākuma akcionāri.

Biznesa attīstības mērķiem un darījuma realizācijai uzņēmums šī gada sākumā piesaistījis “BluOr Bank” finansējumu vairāk nekā trīs miljonu eiro apmērā, kas ietver gan daļēju finansējumu kapitāldaļu iegādei, gan uzņēmuma turpmākajai attīstībai nepieciešamos finanšu instrumentus. Daļai no finansējuma kā nodrošinājums kalpojusi arī ALTUM sniegtā garantija.

Pērnā gada nogalē pabeigtā darījuma rezultātā par “Pure Chocolate” kontrolpaketes īpašniekiem kļuvušas trīs latviešu uzņēmēju ģimenes, kuras uzņēmumu ir vadījušas iepriekš, tādējādi nodrošinot uzņēmuma turpmāku attīstību Latvijā.

“Pure Chocolate” valdes priekšsēdētājs Normunds Sala skaidro, ka darījums bijis apzināta izvēle, lai saglabātu uzņēmumu kā nacionālu zīmolu. Viņš uzsver, ka “Pure Chocolate” ir pirms teju 20 gadiem Latvijā dibināts uzņēmums, tādēļ uzņēmuma vadībai un mazākuma akcionāriem bija īpaši svarīgi saglabāt šokolādes trifeļu ražotni Latvijā un turpināt stiprināt zīmolu gan vietējā, gan starptautiskajos tirgos. Uzņēmuma akcionāri arī turpmāk plāno ražošanu attīstīt tieši Pūrē.

Liepājā, Kroņu ielā norisinās jaunas padel un pludmales volejbola halles izbūve, kas būtiski stiprinās pilsētas sporta infrastruktūru un paplašinās aktīvās atpūtas iespējas, informē nekustamo īpašumu kompānija SIA "LaDex".

Plānotās investīcijas ir aptuveni 3,3 miljoni eiro, aģentūrai Leta atklājis uzņēmuma valdes loceklis Krišjānis Vēsmiņš.

Pasaules sporta vidē strauju popularitāti ieguvis padel teniss. Pēdējos gados tas arvien straujāk attīstās arī Baltijas valstīs, piesaistot plašu interesentu loku dažādās vecuma un sagatavotības grupās.

Liepājā jau izveidojušās aktīvas pludmales tenisa un pludmales volejbola kopienas, kurām vasaras sezonā ir pieejama atbilstoša infrastruktūra, taču aukstajos gada mēnešos treniņu iespējas iekštelpās ir ierobežotas. Padel laukumu un smilšu seguma halles izbūve nodrošinās iedzīvotājiem un pilsētas viesiem iespēju nodarboties ar šiem sporta veidiem neatkarīgi no gadalaika un laikapstākļiem.

Investīciju pārvaldības uzņēmums “Capitalica Asset Management”, kas plaši pazīstams kā Latvijā zaļākā biznesa kvartāla “Verde” attīstītājs, uzsāk darbu pie jauna nekustamā īpašuma projekta Rīgā.

Uzņēmuma meitas sabiedrība “Capitalica Residential” no “SBA Urban” ir iegādājusies 7,2 hektārus plašu teritoriju Pārdaugavā, Lielirbes ielā, ar mērķi attīstīt mūsdienīgu, daudzfunkcionālu kvartālu ar dzīvojamo un komerciālo apbūvi.

Plānots, ka projekta kopējā platība pārsniegs 100 000 m², un kopējās investīcijas plānotas 300 miljonu eiro apmērā. Pirmā posma būvniecība sāksies 2027. gadā. Līdz ar jaunā kvartāla attīstību Pārdaugavā, kopējais “Capitalica Asset Management” investīciju apjoms Rīgā, tostarp biroju kvartālā “Verde”, tuvosies 500 miljoniem eiro.

“SBA Urban” vadītājs Mants Kunčaitis: “Gan “SBA Urban”, gan “Capitalica Asset Management” ir vienas grupas uzņēmumi, turklāt “Capitalica” jau ilgāku laiku veiksmīgi darbojas Rīgā, attīstot augstas kvalitātes projektus. Tāpēc lēmums uzticēt turpmākās attīstības iespējas kolēģu komandai bija loģisks un savlaicīgs. Esam pārliecināti, ka šeit taps projekts, ar kuru varēsim lepoties visas “SBA” grupas ietvaros”.

Obligācijas gan kā finansējuma piesaistes instruments uzņēmumiem, gan kā ieguldījumu instruments iegūst arvien lielāku popularitāti vietējā tirgū.

Aizvadītais 2025. gads bija kārtējais obligāciju rekorda gads – tika piesaistīts gan rekordliels finansējuma apjoms, gan sasniegts uzņēmumu skaits, kas emitēja obligācijas. Pērn Baltijas valstīs kopumā uzņēmumi emitēja obligācijas 6,68 mljrd. eiro apjomā, kas ir 2,2 reižu pieaugums pret 2024. gadu. Lauvas tiesu no šī apjoma ieņem lielu valsts uzņēmumu (piem., Latvenergo), banku (piem., Luminor, Citadele, Artea, LHV) un citu uzņēmumu (piem., Eleving Group, Akropolis) starptautiskās emisijas. Piemēram, Luminor banka emitēja trīs obligāciju emisijas kopsummā par 950 milj. eiro un Latvenergo emitēja 400 milj. eiro zaļās obligācijas, kas ir lielākā korporatīvo obligāciju emisija, ko jebkad īstenojis Latvijas uzņēmums. Līdere emitēto korporatīvo obligāciju ziņā ir Igaunija (3,68 mljrd. eiro), kas ir mājvieta daudziem uzņēmumiem, kuri emitējuši starptautiskās obligācijas. Pēc tam ir Latvija (1,53 mljrd. eiro) un Lietuva (1,47 mljrd. eiro).

Dzelzceļa projekta "Rail Baltica" pirmās kārtas jeb pamattrases pabeigšanai pietrūkst trīs līdz četri miljardi eiro, otrdien izskanēja Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdē.

Komisijas vadītājs Kaspars Briškens (P) uzsvēra, ka, nesaņemot šādu finansējumu, "Rail Baltica" pirmo kārtu neizdosies pabeigt līdz 2030. gadam, un tās pabeigšana var ievilkties līdz 2050. gadam. Arī vairāki citi komisijas deputāti pauda pārliecību, ka projekta pirmo kārtu nekādā veidā nav iespējams pabeigt līdz 2030. gadam.

Briškens pēc komisijas sēdes skaidroja, ka 2050. gads domāts vairāk ironiskā nozīmē, vienlaikus akcentējot, ka šobrīd sāktajās Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžeta sarunās Latvijas Ministru prezidentei sadarbībā ar pārējiem Baltijas valstu kolēģiem ir jāizcīna šie trīs līdz četri miljardi, pretējā gadījumā "Rail Baltica" projekta pabeigšana patiešām var ievilkties ilgā nākotnē uz vairākiem ES daudzgadu budžeta periodiem.

Lēmums atcelt prasību fiziskām personām norādīt būvdarbu finansējuma izcelsmi bija kļūda, šodien Valsts kontroles organizētajā diskusijā par valsts pieeju ēnu ekonomikas apkarošanā pauda Stokholmas Ekonomikas augstskolas Rīgā profesors, ēnu ekonomikas pētnieks Arnis Sauka.

Viņš uzsvēra, ka šāds lēmums nav saistīts ar jebkādu birokrātijas mazināšanu.

"Es biju ļoti pārsteigts, kad šo naudas izcelsmes pierādīšanu būvniecības procesā atcēla. Manuprāt, tas ir liels solis atpakaļ, un man nav skaidrs, kādēļ tas tika izdarīts un kā kādam varēja tāda ideja ienākt prātā," teica Sauka.

Jau vēstīts, ka Saeimas deputātu vairākums pagājušā gada nogalē galīgajā lasījumā pieņēma Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) sagatavotos grozījumus Būvniecības likumā, ar kuriem noteikts, ka fiziskām personām, iesniedzot iesniegumu par būvdarbu sākšanu, vairs nebūs jānorāda finansējuma izcelsme.

Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti no ZZS, partijas "Latvija pirmajā vietā", "Apvienotā saraksta" un "Stabilitātei". Pret grozījumiem balsoja 31 deputāts no koalīcijā ietilpstošās "Jaunās vienotības" un "Progresīvajiem".

Pēc vairākiem sarežģītiem gadiem, ko ietekmēja ekonomiskā un ģeopolitiskā nenoteiktība, 2025. gads iezīmēja aktivitātes pieaugumu globālajā akciju emisiju (IPO) tirgū. Tika novērots gan darījumu skaita, gan piesaistītā kapitāla pieaugums, kas liecina par investoru noskaņojuma uzlabošanos.

Tirgus atveseļošanos veicināja inflācijas samazināšanās, procentu likmju stabilizēšanās un apmierinoši makroekonomiskie rādītāji, kas radīja uzņēmumiem labvēlīgākus apstākļus atgriezties kapitāla tirgos un investoriem – vēlmi aktīvāk piedalīties jaunajos publiskajos piedāvājumos.Globālajā tirgū IPO skaits pieauga par 7% līdz 1 331 darījumam, savukārt piesaistītais kapitāls palielinājās par 44% līdz 151 mljrd. EUR.

Eiropā kopumā IPO aktivitāte bija zemāka – to lielā mērā ietekmē konkurence starp publisko un privāto tirgu – uzņēmumi ilgāk paliek privāti, pateicoties kapitāla pieejamībai privātajā sektorā. IPO skaits samazinājās par 20% līdz 105 darījumiem, bet piesaistītais kapitāls saruka par 10% līdz 14,8 mljrd. EUR. Tomēr uzņēmumi, kas devās biržā, bija kvalitatīvāki – ar stabilāku naudas plūsmu, labāku pārvaldību un skaidrākiem izaugsmes plāniem.

Latvijai ir labs potenciāls biodegvielu ražošanai, tā izmantošana ir atkarīga ne tikai no uzņēmēju spējām to attīstīt, bet jo īpaši no politiskajiem lēmumiem un sabiedrības attieksmes.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas Vides aizsardzības fondu diskusiju cikla Zaļā enerģija = konkurētspējīga Latvija ietvaros sarunā par biodegvielas ražošanu Latvijā šodien un rīt. Vienlaikus Latvijā izaudzētām rapša sēklām var pievienot augstāku vērtību, no tām ne tikai izspiežot eļļu un iegūstot lopbarībā izmantojamos raušus, bet šo rapšu eļļu izmantojot biodegvielas ražošanai, tādējādi transporta degvielas daļu izaudzējot savā zemē.

Vēsturisko lēmumu sekas

„Pašlaik Latvijā ir divas ražotnes, kur viena - SIA Bio-Venta - ir liela ražotāja un otra – mazāka ražotāja GVF Bio, un kopumā ražotnes var saražot dīzeļdegvielas piedevas –biodīzeļdegvielas - daudz vairāk, nekā valstij būtu nepieciešams, lai varētu izpildīt Eiropas Savienības uzstādītos mērķus,” pašreizējo situāciju raksturoja Latvijas Biodegvielu un bioenerģijas asociācijas valdes loceklis Renārs Pūce. Viņš norādīja, ka liela daļa no Latvijā saražotās biodīzeļdegvielas tiek eksportēta. Problēma ir ar Latvijas iekšējo patēriņu, kas laika gaitā pieredzējis pamatīgu viļņošanos.

Google paziņojusi par programmu AI Works for Europe. Tā ir ilgtermiņa iniciatīva, kas paredz sadarbību ar valsts sektoru, darba devējiem un universitātēm, lai palīdzētu darba ņēmējiem un studentiem Eiropā apgūt mākslīgā intelekta (MI) prasmes un sekmīgi darboties jaunajā, uz MI tehnoloģijām balstītajā ekonomikā.

Kā pirmo iniciatīvas jaunumu Google izziņoja papildu 30 miljonu ASV dolāru piešķiršanu Google.org Eiropas MI iespēju fondam (European AI Opportunity Fund) un jaunu resursu izveidi. Šis atbalsts paredzēts divām galvenajām grupām – Eiropas studentiem, kuri drīzumā absolvēs un uzsāks darba gaitas, kā arī esošajiem darbiniekiem, kuri MI iespējas var izmantot savā ikdienas darbā.

Kopš 2015. gada Google ir palīdzējis apgūt digitālās vai MI prasmes vairāk nekā 21 miljonam Eiropas iedzīvotāju, pēdējos gados īpašu uzmanību pievēršot tieši MI. Pateicoties ilgstošai sadarbībai ar Ekonomikas ministriju un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), Latvijā programmā Izaugsme ar Google MI prasmes pilnveidojuši jau vairāk nekā 20 000 cilvēku. Savukārt sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA) digitālās un MI iemaņas guvuši 4700 darba meklētāju. Tikmēr programma Experience AI, kas tiek īstenota kopā ar organizāciju Drošs Internets, līdz 2026. gada beigām plāno apmācīt 43 000 skolēnu un 850 pedagogu.

Baltijas loģistikas nekustamo īpašumu attīstītājs “SIRIN Development” aprīlī plāno uzsākt jauna pilsētas biznesa un pakalpojumu parka izbūvi Dreiliņos – SIRIN PARK Dreiliņi.

Jau 2027. gada sākumā paredzēts nodot ekspluatācijā divas pirmās ēkas ar kopējo platību aptuveni 27 tūkstošu kvadrātmetru platībā. Tostarp aptuveni 30 % telpu pirmajā ēkā jau šobrīd ir iznomātas. Starp nomniekiem, kas jau noslēguši līgumus ir SIA Gumi, kurš Dreiliņu parkā iecerējis attīstīt vienu no modernākajiem padel tenisa sporta centriem apkārtnē, radot pievienoto vērtību gan parka darbiniekiem, gan vietējiem iedzīvotājiem, un veicinot sabalansētu un cilvēkiem draudzīgas vides veidošanos.

Savukārt elektrisko apgaismes materiālu vairumtirdzniecības uzņēmums SIA Spector Light jauno biznesa centru izvēlējies, jo nolēmis no B klases noliktavas telpām pārcelties uz jaunām A klases noliktavas telpām SIRIN PARK Dreiliņi.