Jaunākais izdevums

Lai neiznīcinātu sporta un fitnesa nozari Latvijā un vienlaikus nesamazinātu sportiskās aktivitātes, kas ir būtiskas sabiedrības veselībai, Latvijas veselības un fitnesa asociācija aicina valdību pārskatīt lēmumu par sporta nodarbību aizliegšanu, diferencējot ierobežojumus gan pēc sporta veidiem, gan pēc sporta nodarbību veidiem.

Sporta klubi pilnībā atbalsta nepieciešamību Latvijā ieviest uz faktiem balstītus ierobežojumus, lai mazinātu Covid-19 infekcijas izplatību, uzsver Latvijas veselības un fitnesa asociācijas (LVFA) vadītājs Gints Kuzņecovs. Vienlaikus šobrīd noteiktie ierobežojumi ir nesamērīgi un pretrunīgi, kā arī nenovērš virkni reālo risku.

Tādēļ LVFA ir nosūtījusi vēstuli Ministru kabinetam, Veselības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai un Ekonomikas ministrijai, aicinot pārskatīt noteiktos ierobežojumus un atļaut grupu nodarbības sporta klubos un zālēs, ja sporta nodarbība notiek bezkontakta veidā un tiek ievērotas valstī noteiktās distancēšanās, pulcēšanās un dezinfekcijas prasības.

Sporta klubi vērš valdības uzmanību, ka pašlaik aizliegtie treniņi sporta klubos nav komandu sporta veids, kur ir nepārtraukts kontakts. Grupu nodarbības sporta klubos notiek organizēti ar iepriekšēju pierakstu vai reģistrāciju, trenera vadībā un uzraudzībā, zāles kapacitāte ir samazināta, lai varētu ievērot 2 metru distanci, lietotais inventārs tiek dezinficēts pirms un pēc katra treniņa, treniņu paklājiņš tiek dezinficēts pirms un pēc katra treniņa, daudzos sporta klubos kā obligāta prasība ir personīgais dvielis, ko uzliek un paklājiņa, lai būtu vēl mazāka saskarsme ar inventāru.

Lai novērstu sporta klubu apmeklētāju un darbinieku ciešu saskari kluba telpās un ģērbtuvēs, šajās telpās ir obligāta prasība lietot sejas maskas gan apmeklētājiem, gan darbiniekiem. Un, kā uzsver klubu pārstāvji, atšķirībā no lielajiem mazumtirdzniecības centriem klubi ir pietiekam mazi, lai darbinieki gribētu un spētu kontrolēt šīs prasības pilnīgu ievērošanu.

“Kopš sporta klubi ir atsākuši savu darbību pēc pirmā Covid-19 uzliesmojuma, no atbildīgajām Latvijas institūcijām nav saņemta oficiāla informācija, ka kādā no sporta klubiem ir konstatēti Covid-19 gadījumi vai bijušas aizdomas par inficēšanos ar Covid-19 vīrusu,” uzsver G.Kuzņecovs. “No sporta klubu atvēršanas brīža pēc pirmā Covid-19 uzliesmojuma sporta klubi ir veikuši visus preventīvos drošības pasākumus Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanas nolūkos un ieguldījuši apjomīgu darbu, resursus un finanses, lai nodrošinātu drošu vidi sporta klubos tā apmeklētājiem un darbiniekiem, ņemot vērā gan valstī noteiktās vadlīnijas, gan pasaulē atzītos pasākumus.”

Papildus sporta klubu pozitīvajai ietekmei, sabiedrības veselību nozares asociācija uzsver arī nozares devumu Latvijas ekonomikai, kas ierobežojumu dēļ būtiski mazināsies. Sporta klubu un fitnesa industrija 2019. gadā Latvijā veidoja 25 miljonu eiro apgrozījumu, kas dod 5,3 miljonu eiro PVN maksājumus valsts budžetā, tajā strādā vairāk nekā 1500 darbinieki. Nozare apkalpo 125 000 klientus, kas ir gandrīz 10% no visiem Latvijas iedzīvotājiem.

“Diemžēl valdības pieņemto ierobežojumu dēļ sporta klubos bez darba paliks neskaitāmi darbinieki, kuri ir nodarbināti kā grupu treneri, jo sporta klubu saimnieciskā darbība ir būtiski ierobežota. No kādiem avotiem viņiem maksāt algas vai pabalstus, ja valdības finansējums dīkstāves pabalstiem vairs nav paredzēts?” jautā nozares asociācijas vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Iekštelpās pulcēties varēs līdz 1000 cilvēkiem; mazinās ierobežojumus ēdinātājiem un kultūrai

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 17.augusta iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz otrdien valdības atbalstītie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000. Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem. Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Likumi

Rosina no jaunnedēļas ļaut iekštelpās pulcēties līdz 1000 cilvēkiem

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veselības ministrija (VM) rosina no 17.augusta ļaut iekštelpās vienlaicīgi pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, pašreizējo 500 vietā, kā arī mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, liecina tās sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.

Ministrija rosina mazināt ierobežojumus ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem arī rosināts ļaut strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.

Legāli tikai līdz pusnaktij 

Latvijā noteiktie darba laika ierobežojumi bāriem, naktsklubiem, azartspēļu namiem un izklaides...

Arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām plānots ļaut strādāt līdz plkst.2 - par divām stundām ilgāk. Veselības ministrijā (VM) skaidro, ka šādas vietas pamatā ir organizētas un var nodrošināt cilvēku plūsmas kontroli un to, kā tiek ievēroti Covid-19 ierobežošanas noteikumi.

Tāpat rosināts samazināt uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmo nepieciešamo platību - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiktu saglabāta.

Vienlaikus rosināts saglabāt nosacījumu, ka cilvēku skaits, kas vienlaicīgi pulcējas konkrētā vietā, nedrīkst pārsniegt 50% no konkrētās vietas kapacitātes.

Ņemot vērā šīs izmaiņas, kā arī to, ka no 1.augusta brīvā dabā vienlaicīgi var pulcēties 3000 cilvēku, rosināts arī pārskatīt normu, kas nosaka pienākumu pasākuma organizatoriem vai pakalpojuma sniedzējiem, kuru telpu platība pārsniedz 1000 kvadrātmetrus, izstrādāt pasākumu plānus, lai ieviestu Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas vietā vai pasākuma norises vietā.

Jaunā norma paredz, ka pasākumu plāns Covid-19 izplatības ierobežošanai, paredzot cilvēku plūsmu plānošanu un citus pasākumus, būs jāizstrādā saimnieciskā pakalpojuma sniedzējiem un pasākuma organizētājiem, kuru pasākuma norises laikā vai saimnieciskā pakalpojuma sniegšanas laikā var pulcēties vairāk nekā 500 cilvēku - gan iekštelpās, gan brīvā dabā.

Tāpat VM rosina noteikt, ka jaunais valstu saraksts, no kurām atgriežoties, ir jāievēro 14 dienu pašizolācija stājas spēkā dienu pēc tā publicēšanas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) mājaslapā, proti sestdien. VM skaidro, ka SPKC šo sarakstu savā tīmekļa vietnē publicē piektdienā, un atbilstoši esošajam regulējam saraksts uzreiz stājas spēkā. Līdz ar to sabiedrībai ir grūtības to piemērot, jo nav iespējams izsekot, no kura brīža jānodrošina attiecīgo nosacījumu ievērošana. Tādēļ tiek rosināts noteikt konkrētu brīdi, kurā SPKC publicētais valstu saraksts tiek piemērots.

Ņemot vērā to, ka ir iespējamas situācijas, kad Latvijas robežu šķērso persona, kas Covid-19 jau ir pārslimojusi un nevar inficēt citus cilvēkus, tiek rosināts noteikt, ka šie cilvēki var neievērot pašizolāciju, ierodoties no valsts, kas ir publicēta SPKC tīmekļa vietnē kā valsts attiecībā, uz kuru ir attiecināmi īpaši piesardzības vai drošības pasākumi. Šādos gadījumos personas rīcībā būtu jābūt ārsta slēdzienam par pārslimotu Covid-19, kuru persona var uzrādīt ģimenes ārstam. Nepieciešamības gadījumā ģimenes ārsts šīm personām var nozīmēt Covid-19 antivielu testu, lai pārliecinātos par slimības gaitu.

Ņemot vērā to, ka atsevišķās situācijās personām, kurām ir pozitīvs Covid-19 tests, ir nepieciešami veselības aprūpes pakalpojumi ārstniecības iestādē, piemēram, nepieciešams veikt antivielu testu, lai pārliecinātos, vai tiešām persona ir infekcioza, rosināts ieviest iespēju, ka persona, kurai ir apstiprināts Covid-19, var pamest dzīvesvietu, lai ar ārsta norīkojumu apmeklētu ārstniecības iestādi.

Šādā gadījumā persona uz ārstniecības iestādi dotos, maksimāli ievērojot piesardzības pasākums - lietojot medicīnisko sejas maksu, neizmantojot sabiedrisko transportu un ievērojot citus piesardzības pasākumus saskaņā ar ārsta norādījumiem.

VM tāpat rosina noteikt izglītības iestādēs atbildīgās personas par Covid-19 ierobežojošiem pasākumiem. Atsākoties klātienes mācību procesam, ministrijas ieskatā, ir svarīgi, lai šīs personas varētu pēc iespējas operatīvāk atklāt saslimšanas gadījumu izglītības iestādē, spētu operatīvi rīkoties un informēt SPKC. Šai personai, saskaņā ar ministrijas piedāvājumu, nav jābūt sertificētai ārstniecības personai, bet šādus pienākumus varētu veikt jebkura reģistrēta ārstniecības persona.

Pēdējo nedēļu laikā Covid-19 izplatība pasaulē, tai skaitā arī Eiropas Savienībā (ES) pakāpeniski palielinās. ES Covid-19 saslimstības rādītājs palielinājies par 19%. Arī Latvijā novērojama neliela kumulatīvā Covid-19 14 dienu saslimstības rādītāja palielināšanās no 1,7, kas bija reģistrēts 27.jūlijā uz 2,9 - 3.augustā. Pagājušajā nedēļā apmēram 35% saslimšanas gadījumu saistīti ar uzturēšanos ārvalstīs. Vietējas izcelsmes Covid-19 saslimšanas gadījumi ir saistīti ar vietējiem perēkļiem.

Tādēļ, ministrijas ieskatā, Latvijā Covid-19 izplatība tiek kontrolēta un ir iespējas mazināt atsevišķus ierobežojumus.

Ministrijā skaidro, ka, lai nodrošinātu sabiedrības līdzestību ieviestajiem Covid-19 ierobežošanas pasākumiem, ir jāveic to pakāpeniska mazināšana, situācijā, kad ir zemi Covid-19 izplatības riski valstī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Var pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, mazinās ierobežojumi ēdinātājiem un kultūras pasākumiem

LETA, 17.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas iekštelpās vienlaicīgi varēs pulcēties līdz 1000 cilvēkiem, kā arī tiks mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem un arī kultūras, sporta, reliģiskās darbības vietām, paredz grozījumi Ministru kabineta noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārtelpās nav plānotas - tāpat kā patlaban maksimāli pieļaujamais cilvēku skaits ir līdz 3000.

Tiek mazināti ierobežojumi ēdināšanas pakalpojumu sniedzējiem, ļaujot pie viena galdiņa iekštelpās sēdēt astoņiem apmeklētājiem līdzšinējo četru vietā un atsakoties no cilvēku skaita ierobežojuma pie galdiņiem ārtelpās.

Ēdināšanas uzņēmumiem tiks atļauts strādāt līdz plkst.2, proti, par divām stundām ilgāk nekā to pieļauj pašreizējais regulējums. Šis nosacījums attiektos uz vietām, kur pamatpakalpojums ir ēdināšana un kur cilvēki atrodas sēdus pie galdiņiem.

Tāpat tiek samazināta uz vienu cilvēku ēdināšanas vietās, tirdzniecības centros un kultūras norises vietās nosakāmā nepieciešamā platība - no četriem kvadrātmetriem līdz trīs kvadrātmetriem. Savukārt prasība ēdinātājiem nodrošināt divu metru distanci starp galdiņiem tiek saglabāta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

LPB Bank: attīstoties e-komercijai, pieaug arī e-vides riski

Jānis Goldbergs, 26.10.2020

LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Publicitātes foto

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Covid-19 ierobežojumiem, visdažādāko nozaru uzņēmumi, pielāgojoties jaunajiem apstākļiem, uzsāka e-komercijas pakalpojumus - savus produktus vai pakalpojumus pārdodot internetā. Tirgotāji uzreiz apzinājās tiešo labumu – uzņēmējdarbības turpināšanu, tomēr ne vienmēr tiek izvērtēti riski e-komercijas jomā.

E-komercijas iespējas, riskus un jaunākās tendences Dienas Biznesam izklāstīja LPB Bank Maksājumu karšu krāpniecisko operāciju novēršanas departamenta vadītāja Jekaterina Trifonova.

Cik ilgi LPB Bank darbojas e-komercijas jomā?

LPB Bank darbojas vairāk nekā 12 gadus, pirms 10 gadiem banka uzsāka darbību e-komercijas jomā - iegūta Visa un Mastercard licence. Esam banka, kas piedāvā e-komercijas risinājumus bez starpniekiem. Bankas apgrozījuma un peļņas rādītāji aug un savu tālāko izaugsmi saskatām e-komercijas attīstības turpināšanā, piedāvājot aizvien jaunus pakalpojumus un iespējas. Tapāt piedāvājam plašu klasiskas bankas pakalpojumu klāstu – norēķinu kontus, maksājumu kartes, depozītus, kreditēšanu, līzingu un POS termināļus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk valsts apmaksātus Covid-19 testus varēs veikt tikai ar ārsta norīkojumu, informē Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.

Jaunā kārtība stāsies spēkā no pirmdienas, 26.oktobra, bet jau no 23.oktobra plkst.13 ir atceltas iespējas brīvprātīgi pierakstīties uz Covid-19 testiem, jo "bez simptomiem esošo testēties gribētāju apmērs rada slogu testēšanas kapacitātei".

VM skaidro, ka ministrijas mērķis ir panākt, ka Covid-19 testēšana ir mērķtiecīgāka un to pēc iespējas drīzāk saņem cilvēki, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams, piemēram, cilvēki ar saslimšanas simptomiem.

Atklāts līdz šim lielākais Covid-19 gadījumu skaits - 250 

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti vēl 250 Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim...

Ministrijas vērojumi liecinot, ka šobrīd ir sacelta nepamatota ažiotāža un cilvēki pastiprināti piesakās Covid-19 testiem, tā radot neadekvātu slogu testēšanas kapacitātei, kas līdz ar to nevar pildīt savu primāro mērķi - savlaicīgi testēt cilvēkus ar saslimšanas simptomiem, lai mazinātu tālāku nekontrolētu vīrusa izplatību sabiedrībā.

Šādi mākslīgi tiek pagarināta rinda un ir apgrūtinātas iespējas uz testēšanu tikt cilvēkiem ar saslimšanas simptomiem, uzskata VM. Līdz ar to pieņemts lēmums no šodienas apturēt brīvprātīgu pierakstīšanos uz Covid-19 testiem.

Speciālisti uzsver un atgādina - ja cilvēkam ir saslimšanas simptomi, viņam ir nekavējoties jāpaliek mājās un pēc tam jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš izvērtēs Covid-19 testa nepieciešamību.

Ministrijā norāda, ka Latvijā šobrīd veiktais testēšanas apjoms ir optimāls un, salīdzinot ar citām valstīm, piemēram, Vāciju, Lietuvu, Igauniju, Somiju, ir pat lielāks. Vadoties pēc ministrijas datiem par testēšanas apjomiem nedēļā no 5. līdz 11.oktobrim, Latvijā tika veikti 1421,8 uz 100 000 iedzīvotāju, savukārt Vācijā - 1320, Lietuvā - 1367, Igaunijā - 1076, bet Somijā - 1382.

Ministrijas mērķis ir šādu testēšanas apjomu pēc iespējas saglabāt, vienlaikus nodrošinot, ka primāri valsts apmaksāti testi ir cilvēkiem, kuriem tas ir visvairāk nepieciešams. Šāda kārtība, ka uz valsts apmaksātiem testiem var pieteikties ar ārsta nosūtījumu jau no oktobra sākuma darbojas arī Igaunijā.

Jaunā kārtība paredz - ja cilvēkam būs aizdomas par Covid-19 saslimšanu, vispirms viņam būs jāsazinās ar ģimenes ārsta praksi. Ja ārstniecības persona, uzklausot pacientu par viņam esošajiem slimības simptomiem, lems, ka tests ir nepieciešams, tiks izrakstīts e-nosūtījums.

Pēc tam, pašam cilvēkam zvanot uz tālruni 8303, viņš tiks pierakstīts rindā uz testa veikšanu pēc iespējas drīzāk. Ņemot vērā, ka šobrīd jau ir izveidojušās garas gaidīšanas rindas, kopā ar laboratorijām tiek meklēti risinājumi, kas ļautu pierakstīt cilvēkus ar ārsta nosūtījumu prioritāri.

Vienlaikus cilvēkiem, kas līdz šim ir pierakstījušies paši uz Covid-19 analīzēm un gaida rindā, testēšana tiks veikta pēc iepriekšējās kārtības un nav jāuztraucas, ka valsts apmaksātu testu vairs nesaņems.

Uz Covid-19 testiem tāpat kā līdz šim varēs nosūtīt arī ārstējošais ārsts, piemēram, ja tests nepieciešams pirms operācijas veikšanas. Plašu testēšanu turpinās veikt arī slimnīcās pie aizdomām par Covid-19 - ir simptomi vai epidemioloģiskie riski.

Jaunajai sistēmai uzsākot strādāt, VM sola kopā ar ģimenes ārstiem analizēt sistēmu, lai saprastu, cik efektīvi tā strādā un vai ir nepieciešami uzlabojumi. Pēc tam tiks pieņemts lēmums par turpmāko rīcību.

Vienlaikus ministrija rēķinās, ka atsevišķās dienās varētu samazināties veikto Covid-19 testu skaits, kā arī pieaugt pozitīvo testu skaits, jo testētas tiks precīzākas mērķagrupas.

Mērķis neesot mākslīgi samazināt testēšanas apjomu, bet nodrošināt, ka cilvēki, kuriem tests ir pamatoti nepieciešams, varētu to saņemt pēc iespējas drīzāk.

Ja cilvēkam nebūs saslimšanas simptomu un cita pamatota iemesla testa veikšanai, viņam būs iespēja individuāli pieteikties testam, gaidot rindā ilgāku laiku un pašam sedzot testēšanas izmaksas. Tas nozīmē, ka valsts neapmaksās testus cilvēkiem, kuri, piemēram, testu vēlētos veikt, lai dotos ceļojumā uz Igauniju.

Tāpat arī turpmāk tiks nodrošināts valsts apmaksāts plašs skrīnings ar siekalu testiem. Šo testēšanu organizēs Slimību profilakses un kontroles centrs konkrētās pašvaldībās, uzņēmumiem, izglītības un ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes centros un citās vietās, kur būs aizdomas par Covid-19 izplatību. Tāpat epidemiologi varēs nozīmēt parasto testēšanu lielākām cilvēku grupām, lai nenoslogotu ģimenes ārstus. Pilns testēšanas algoritms pieejams SPKC mājas lapā. Rezultātā valsts nodrošinās plašu, savlaicīgu un mērķtiecīgu testēšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 krīze palielinās emigrāciju no Latvijas?

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs, 01.07.2020

1. attēls. Emigrācija no Latvijas (tūkst. iedzīvotāju)

Avots: Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši masveida iedzīvotāju emigrāciju var pamatoti uzskatīt par vienu no svarīgākajām 2009. gada ekonomiskās krīzes ilgtermiņa sekām Latvijā.

2008. - 2012. gadā no valsts izbrauca 160 tūkst. cilvēku – divreiz vairāk nekā iepriekšējo piecu gadu laikā. Tāpēc arī nav pārsteigums, ka cilvēku atmiņās šī krīze asociējas ar masveida emigrāciju. Vai arī pašreizējā Covid-19 krīze (uzreiz pēc gaisa satiksmes atjaunošanas) radīs masveida emigrāciju tāpat, kā tas bija 2009. gada krīzē? Uzskatu, ka emigrācijas būtiska pieauguma šoreiz nebūs, un šajā rakstā vēlos pamatot savu viedokli.

2019. gadā migrācijas saldo (iebraukušo un izbraukušo cilvēku starpība) bija tuvāka nullei nekā jebkad, kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas, arī emigrācija (cilvēku aizbraukšana) bija rekordzema (1. attēls).

Emigrantu galamērķis pārsvarā ir Rietumeiropa un Skandināvija, emigrantu plūsmu galvenokārt nosaka bezdarba un ienākumu atšķirība starp Latviju un pārtikušajām Eiropas valstīm. Proti, nekas cits tik ļoti nepalielina cilvēku izbraukšanu no valsts kā augsts bezdarbs un zemi ienākumi. Emigrācijas pieaugumu pēc 2009. gada krīzes galvenokārt noteica tas, ka bezdarbs Latvijā kāpa ievērojami straujāk nekā attīstītākajās Eiropas valstīs (2. attēls), arī ienākumu kritums bijis lielāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmijas ierobežošanai radīto mobilo lietotni "Apturi Covid" līdz šim lejupielādējuši 100 000 iedzīvotāju, informēja "LMT" preses sekretāre, "Apturi Covid" komunikācijas vadītāja Elīna Lidere

Visbiežāk lietotne lejupielādēta dienās, kad atklāti jauni Covid-19 uzliesmojumi.

"Pēc atkārtota Covid-19 uzliesmojuma redzam, ka lietotnes "Apturi Covid" loma un iedzīvotāju interese par to pieaug," norāda E. Lidere.

No 29. maija ir pieejama Latvijā izstrādātā brīvprātīgā kontaktu fiksēšanas lietotne "Apturi Covid".

Mobilo lietotni "Apturi Covid" brīvprātīgi un bez maksas radījuši pašmāju informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares un zinātnes pārstāvji, lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā.

Lietotne "Apturi Covid" neievāc GPS datus un neizseko lietotājus, akcentē E. Lidere. Viedtālruņi, kuros tā būs uzstādīta, ar "Bluetooth" palīdzību apmainās ar signāliem jeb digitāliem "rokasspiedieniem", ko uzglabā lietotāja tālrunī šifrētā veidā. Ja viena tālruņa lietotājs saslimst, otrs tiek brīdināts, ka kādā brīdī savās ikdienas gaitās ir saskāries ar Covid-19 inficētu cilvēku. Inficētā persona un vieta, kur noticis kontakts, lietotājam paliek anonīma.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai Latvija ieklausās ES prasībās atbalstīt tautsaimniecību?

ZAB "PricewaterhouseCoopers Legal" vadošais vecākais jurists Māris Butāns, 20.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze ir smags pārbaudījums katrai valstij, noteiktie valstu ierobežojumi ir apstādinājuši daudzas nozares, savukārt, pētījumi lēš, ka Eiropā varētu tikt zaudēts ap 12 miljoniem pastāvīgo darba vietu [1].

Šāds "sitiens" ekonomikai nepārprotami atstās ilgtermiņa sekas, tādēļ gan valstu valdības, gan arī Eiropas Savienības (ES) institūcijas strādā pie nākotnes plāniem, kas vērsti tieši uz ekonomikas atveseļošanos pēc globālās krīzes.

Nedz Eiropas Komisija, nedz arī Eiropas Parlaments nav nākuši klajā ar oficiālu paziņojumu par nozarēm, kuras dalībvalstīm būtu jāatbalsta Covid -19 krīzes laikā vai pēc tās. Piemēram, saistībā ar valsts atbalsta nosacījumu pagaidu noregulējumu Komisija ļauj pašām valstīm izvēlēties, kā un kam tiks piešķirts atbalsts. Padarot elastīgākus valsts atbalsta nosacījumus un ieviešot pagaidu noregulējumu valsts atbalsta piešķiršanai, Komisija atstājusi katras valsts ziņā noteikt, kam atbalsts būtu jāpiešķir un pēc kādiem kritērijiem jāvadās atbalsta piešķiršanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Covid-19 uzliesmojuma dēļ SPKC vērš Aqua Luna un Riviera apmeklētāju uzmanību

LETA, 07.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 uzliesmojuma dēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina Rīgā esošo restorānu "Aqua Luna" un "Riviera" jūnija beigās apmeklējušos cilvēkus sekot līdzi savam veselības stāvoklim.

SPKC pārstāve Elīna Dimiņa žurnālistiem pastāstīja, ka personām, kuras 27.jūnija vakarā apmeklējušas restorānu "Aqua Luna" vai 28.jūnija vakarā bijušas restorānā "Riviera" Rīgā, tuvākās divas nedēļas ir rūpīgi jāseko līdzi savam veselības stāvoklim un Covid-19 raksturīgo simptomu parādīšanās gadījumā jāsazinās ar ārstu vai jāzvana uz vienoto tālruni Covid-19 testa pieteikšanai.

Minētā prasība saistāma ar Covid-19 uzliesmojumu, kā dēļ jau vairākiem cilvēkiem ir konstatēta saslimšana ar vīrusu.

Aizvadītajā diennaktī Latvijā reģistrēti septiņi saslimšanas gadījumi, bet šonedēļ kopumā - jau desmit.

Pagājušajā nedēļā tika reģistrēti astoņi saslimšanas gadījumi, un pieci no tiem bija ievesti no citām valstīm - cilvēki inficējušies Zviedrijā, ASV, Indonēzijā, Šveicē. Bijuši arī daži sekundāri gadījumi, kad infekcija izplatījusies Latvijas iedzīvotāju vidū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Nenovērojot saslimšanas simptomus, Covid-19 pacienti izolāciju ar ārsta lēmumu varēs pārtraukt septītajā dienā

LETA, 24.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pamatojoties uz šobrīd pieejamo informāciju par Covid-19 norises gaitu un citu valstu pieredzi, turpmāk, ja Covid-19 pacientam jau sākotnēji nebūs bijuši Covid-19 simptomi, izolāciju ar ārsta lēmumu varēs pārtraukt septītajā, nevis četrpadsmitajā dienā pēc Covid-19 laboratoriskās apstiprināšanas, informēja Veselības ministrijas (VM) pārstāve Anna Strapcāne.

Savukārt, ja personai būs slimības pazīmes, par izolācijas pārtraukšanu varēs lemt sākot no četrpadsmitās dienas, ja kopš simptomu izzušanas būs pagājušas vismaz trīs dienas. Šajos gadījumos gala lēmumu pieņem ārsts un pacientam tiks izsniegts apliecinājums, ka stingro izolāciju var pārtraukt.

Vienlaikus, lai samazinātu jebkādus riskus, ilgāk darbā nevarēs atgriezties ārstniecības personas, sociālās aprūpes centru darbinieki, kā arī izglītības iestāžu darbinieki, kas strādā tiešā kontaktā ar citiem cilvēkiem. Viņi pārtraukt stingo izolāciju varēs pēc tādas pašas shēmas kā citi, bet darbā atgriezties nedēļu vēlāk.

Ja nav bijuši slimības simptomi minētās personas darba pienākumu veikšanu varēs sākt - četrpadsmitajā dienā. Savukārt, ja Covid-19 simptomi būs, tad pie darba pienākumu veikšanas varēs atgriezties ne ātrāk kā pēc 21 dienas, ja vismaz trīs dienas nebūs bijuši slimības simptomi. Līdz tam brīdim tiks saglabāta atvērta darbnespējas lapa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pozitīvie pārsteigumi ekonomikā ir beigušies

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 29.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc COVID-19 šoka un straujā ekonomikas krituma gada pirmajā pusē, Latvijas ekonomikas sniegums šī gada trešajā ceturksnī ir ievērojami uzlabojies un IKP kritums trešajā ceturksnī bija vairs tikai 3,1 % salīdzinājumā ar 2019. gada 3. ceturksni, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Par Latvijas ekonomikas atkopšanos no COVID-19 sākotnējā šoka pēdējos mēnešos liecināja jau daudzi indikatori, piemēram, mazumtirdzniecības apgrozījuma un rūpniecības izlaides atgriešanās pirms COVID-19 līmeni, bezdarba samazinājums un negaidīti labi budžeta ieņēmumi. Tādēļ IKP datu uzlabošanās noteikti nav pārsteigums un pēdējo mēnešu laikā arī Latvijas izaugsmes prognozes ir būtiski koriģētas uz augšu.

Tomēr straujie uzlabojumi un pozitīvie pārsteigumi ekonomikā šobrīd, visticamāk, ir beigušies, un īstermiņa rādītājos jau vairāk nekā mēnesi ir redzamas nelielas bremzēšanās pazīmes. Un tas ir pat pirms COVID-19 otrā viļņa, kas no teorētiska riska ir kļuvis par realitāti. Protams, esam labāk sagatavoti nekā pavasarī, tomēr saslimstības pieaugums ir bijis ļoti straujš un jau šobrīd ir jādomā par lielākiem ierobežojumiem, nekā šķiet bijām plānojuši. Tas nozīmē, ka tuvākajos mēnešos ekonomikā ir iespējams atkārtots kritums un no valsts puses būtu jāsāk domāt par jauniem ekonomikas atbalsta pasākumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā diennaktī Latvijā reģistrēti 95 saslimšanas ar Covid-19 gadījumi, kas ir līdz šim lielākais diennaktī atklāto saslimšanas gadījumu skaits, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka 63 saslimušie inficējušies no iepriekš zināmiem infekcijas avotiem, četri inficējušies ārzemēs - Ukrainā, Krievijā un Austrijā, bet par 28 personām tiek precizēti inficēšanās apstākļi un epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās. Aizvadītajā diennaktī veikts 4271 Covid-19 tests, kas ir līdz šim lielākais veikto pārbaužu apjoms.

Kopš Covid-19 parādīšanās valstī veikti kopumā 320 018 izmeklējumi. Patlaban aktīvo saslimšanas ar Covid-19 gadījumu skaits ir 480. Kopumā inficēšanās ar Covid-19 apstiprināta 1824 personām, savukārt 1307 izveseļojušās. Latvijā mirušas 37 personas, kam bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Epidemioloģiskās izmeklēšanas rezultātā noskaidrojies, kā kādā atsevišķā uzliesmojumā no viena Covid-19 pacienta inficējušies kopumā 109 cilvēki, savukārt divi pacienti miruši, piektdienas preses konferencē atklāja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Viņš skaidroja, ka vienā izglītības iestādē izveidojās sākotnējais perēklis ar 16 gadījumiem, kamēr inficēšanās ar Covid-19 bija konstatēta arī pedagogiem. No šī sākotnējā perēkļa Covid-19 izplatījās tālāk vismaz piecos virzienos - korī, sporta klubā, ģimenēs un divās baznīcas draudzēs.

Pirmā infekcijas ķēde bija, kad Covid-19 izplatījās līdz kādam kora dalībniekam, kā rezultātā saslima vēl divi cilvēki. Tālāk šī ķēde izplatījās līdz citai izglītības iestādei, inficējot vēl vienu personu.

Otrajā gadījumā infekcija izplatījās līdz sporta klubam, kur papildu pirmajam pacientam ar Covid-19 saslima vēl seši cilvēki. No šīs ķēdes tālākā slimības izplatība noveda pie vēl trīs ģimenes locekļu inficēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salaspils mēbeļu uzņēmums SIA "Dižozols plus" - pēc dezinfekcijas vienā no ražošanas blokiem strādājošajiem konstatētās saslimšanas ar Covid-19 dēļ - turpina darbu, sacīja uzņēmuma līdzīpašnieks, valdes loceklis Ģirts Plakans.

Pēc viņa teiktā, galdniecības bloks, kurā strādājošiem konstatēts Covid-19, ir "pamatīgi dezinficēts". Visi "Dižozols plus" darbinieki, kuriem konstatēta saslimšana ar Covid-19, atrodas karantīnā savās mājās. Apzinātas arī šo darbinieku kontaktpersonas, kurām arī ir nozīmēta karantīna mājās.

Savukārt pārējie uzņēmuma darbinieki, kuriem saslimšana ar Covid-19 nav konstatēta un kuri nav bijuši kontaktā ar vīrusa skartajiem cilvēkiem, turpina darbu iztīrītajās telpās. Papildus jau līdzšinējiem uzņēmumā ieviestajiem drošības pasākumiem darbinieki aprīkoti ar speciālām stikla maskām un aizsarglīdzekļiem. Tāpat pirms darba vietas apmeklējuma kompānijas apsardze ikvienam izmēra temperatūru un pārliecinās par šo cilvēku veselības stāvokli.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Kultūras ministrs aicina tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjus sēsties pie sarunu galda

LETA, 11.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvji ir aicināti sēsties pie sarunu galda, lai kopīgā dialogā ar Kultūras ministriju (KM) risinātu nozares problēmas, tādu viedokli žurnālistiem preses konferencē pauda kultūras ministrs Nauris Puntulis (VL-TB/LNNK).

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Kultūras ministrs uzsvēra, ka diez vai jebkad agrāk KM ir pievērsusi tik lielu uzmanību un cieši sadarbojusies ar neakadēmiskās mūzikas pārstāvjiem. Tieši šajā nozarē tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi procentuāli darbojas vislielākajā apjomā. Puntulis akcentēja, ka ministrijai nekad iepriekš nav bijusi tik cieša sadarbība ar privāto sektoru.

"Pirms gada, kad vēl neviens nenojautām par Covid-19 krīzi, mēs aicinājām pie sarunu galda privātā sektora pārstāvjus, uzsverot, ka mēs saprotam un apzināmies, ka jūs esat Latvijas kultūras telpas nozīmīga un liela sastāvdaļa. Mums kopā ir jāstrādā pie kultūrpolitikas veidošanas un tiem jautājumiem, kuriem gadu gaitā nav pievērsta pietiekama uzmanība," uzsvēra ministrs, norādot, ka par sadarbības trūkumu būtu pārdroši runāt.

Ministrs atzina, ka Covid-19 krīze ir izgaismojusi dažus jautājumus, kas iepriekš radīja sarežģījumus, piemēram, dažādie nodokļu maksāšanas režīmi pašnodarbinātām personām. Tomēr soli pa solim, sēžot pie sarunu galda un veidojot dialogu, ir atrasts risinājums.

"Šobrīd, satiekoties ar saviem kolēģiem - mūziķiem, es dzirdu, ka lielākā daļa, tomēr ir saņēmuši gan dīkstāves pabalstu, gan arī izmantojuši Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) piedāvātās iespējas," teica Puntulis.

Kultūras ministrs pauda pārliecību, ka kopā ar tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu pārstāvjiem ir iespējams atrast visām iesaistītajām pusēm atbilstošu rezultātu. Puntulis sacīja, ka ir zināmi sarežģījumi ar NACE kodiem un vēl ir virkne uzdevumu, kas būtu jārisina.

"Manuprāt, nav nekā labāka, kā sēsties pie sarunu galda un šo risināt. Es neredzu nekādus šķēršļus, lai mēs kopīgā dialogā netiktu ar šiem jautājumiem galā," uzsvēra ministrs.

Tāpat viņš uzsvēra, ka Covid-19 krīze aicina būt emocionāliem un skatīties lietas emocionālā prizmā, taču, ministra ieskatā, lai sasniegtu rezultātu, emocijas nav tas labākais ceļabiedrs. Puntulis pauda pārliecību, ka ministrijas politika ir pareiza, atbalsts kultūras nozarei un ar to saistītajām jomām finansiālā ziņā ir pietiekams.

"Pasākumu tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi ir plaša spektra kompānijas, kuru darbībā ietilpst ne tikai pakalpojumu sniegšana, bet arī ražošana un tirgošana. Jā, šeit ir mazi birokrātiski džungļi, kuros var apmaldīties, bet tās ir risināmas problēmas. Esmu pārliecināts, ka kopā mēs tiksim galā," uzsvēra ministrs.

Kā pavēstīja KM Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Lita Kokale, pasākumu rīkotāju nozari pārstāvošajām profesionālajām sabiedriskajām organizācijām, sākot konstruktīvu dialogu ar atbildīgajām nozaru ministrijām, nozarei, tai skaitā tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem jau krīzes sākumposmā nodrošināti tie paši atbalsta mehānismi, kas citām Covid-19 izraisītās krīzes nozarēm: apgrozāmo līdzekļu aizdevumi saimnieciskās darbības veicējiem, kredītu brīvdienu garantijas uzņēmumiem, kuriem Covid-19 izplatības dēļ radušās objektīvas grūtības veikt aizdevumu maksājumus komercbankās, nodokļu samaksas termiņa pagarinājumi vai sadalīšana nomaksas termiņos uz laiku līdz trīs gadiem, kā arī iespēja neveikt iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājumus 2020.gadā un valsts atbalsts dīkstāvē esošo darbinieku darba algas nosegšanai. Tehniskā nodrošinājuma kompānijas minēto atbalstu izmantojušas.

Kokale akcentēja, ka patlaban pasākumu rīkotāji, tostarp arī tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi var pieteikties atbalstam VKKF 2,4 miljonu eiro vērtajā mērķprogrammā "Covid-19 ietekmēto kultūras institūciju ilgtspēja". Tās mērķis ir atbalstīt komersantus, biedrības un nodibinājumus, tai skaitā ar pasākumu organizēšanu saistīto nozaru uzņēmumus, kuru darbība ir saistīta ar pastāvīgu publisku kultūras norišu nodrošināšanu un ir bijusi ierobežota Covid-19 valstī noteikto ierobežojumu dēļ. Lai nodrošinātu to darbības nepārtrauktību, VKKF mērķprogrammas ietvaros komersantiem, biedrībām un nodibinājumiem tiek daļēji kompensēti ierobežojumu pastāvēšanas laikā radušies kārtējie izdevumi.

Tāpat tehniskā nodrošinājuma uzņēmumiem pieejama Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) atbalsta programma "Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai un nodarbinātības sekmēšanai tūrisma nozares uzņēmumiem". Tā paredz vienreizēju grantu jeb dāvinājumu darba samaksas kompensēšanai, ko uzņēmējs saņems 30% apmērā no 2019.gadā nomaksātām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, bet ne vairāk nekā 0,8 miljoni eiro.

Šī atbalsta programma ir paredzēta pamatā tūrisma un saistīto nozaru saimnieciskās darbības veicējiem, tomēr uz atbalstu tajā var pretendēt arī pasākumu tehniskie nodrošinātāji. LIAA atbalsta programma jau ir atvērta, tuvāko nedēļu laikā Ekonomikas ministrija solījusi vērtēt pieteikumu apjomu un pieprasījuma summas, lai izsvērtu, vai ir iespējams veikt izmaiņas programmā ierobežota finansējuma apstākļos, atzīmēja KM pārstāve.

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi: Stāvoklis ir kritisks 

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumi rīkos piketu pie Kultūras ministrijas...

Latvijas pasākumu nozares tehniskā nodrošinājuma uzņēmumu apvienībā norādīja, ka drīz būs pagājuši pieci mēneši, kopš 12.martā izsludinātās ārkārtas situācijas valstī, kas bija saistīta ar jaunā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 izplatības ierobežošanu. Valstī stājās spēkā pulcēšanās ierobežojumi, kas pilnībā apstādināja jebkādu pasākumu un kultūras notikumu darbību.

Lai gan ārkārtas situācija valstī ir beigusies un daudzas nozares atgriežas pie normālas darba ikdienas, pasākumu industrijā situācija vēl joprojām raksturojama ar vārdu "ārkārtēja" - dažādie ierobežojumi, kas saistīti ar cilvēku pulcēšanos, joprojām liedz šai nozarei pilnvērtīgi strādāt, nodrošināt uzņēmumu darbību un iztiku darbinieku ģimenēm, atzīmēja apvienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Biroju telpu nākotne Covid- 19 pandēmijas laikā

Līga Uzkalne, SIA “Vestabalt” valdes locekle, 22.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā mūsu visu dzīves un ikdienas gaitas negaidīti un neatgriezeniski mainījās. Pēc ierobežojumu un drošības prasību ieviešanas mēs vairs nevaram ceļot, tikties, strādāt, iepirkties un socializēties kā bijām raduši to darīt iepriekš.

Covid-19 ieviestie drošības pasākumi ir kaut kas iepriekš nepiedzīvots un mums visiem līdz šim nezināms. Daudz uzņēmumiem iepriekš neplānoti bija īsā termiņā jānodrošina iespēja saviem darbiniekiem strādāt attālināti vai maiņās, ievērojot ārkārtas stāvokļa ierobežojumus un jānodrošina visas nepieciešamās drošības prasības darba vietā tiem darbiniekiem, kas nevarēja strādāt attālināti.

Šī gada sākumā lielākā daļa no mums uzskatīja, ka Covid-19 krīze uz ieviestie ierobežojumi ir kas īslaicīgs un ātri pārejošs. Tagad līdz ar Covid-19 pandēmijas otro vilni un atkārtotajiem ierobežojumiem, aizliegumiem mums nākas pieņemt, ka Covid-19 nekur nepazudīs un ar jauno lietu kārtību ir jāiemācās sadzīvot ilgākā laika periodā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot novērot epidemioloģisko rādītāju pasliktināšanos un ieviešot stingrākus Covid-19 ierobežojumus, ar esošo Covid-19 regulējumu varētu nepietikt, līdz ar to vienā brīdī būtu jāizsludina ārkārtējā situācija, skaidroja veselības ministre Ilze Viņķele (AP).

"Tas, ko saka juristi, ir, ka oranžajā fāzē jau ar Covid-19 regulējumu nepietiek. Vienā brīdī, acīmredzot, ir jāiet atkal uz ārkārtējo situāciju," sacīja ministre.

Tas, kurā momentā būtu nepieciešams izsludināt ārkārtējo situāciju, būtu atkarīgs no ierobežojumu plašuma, jo Ministru kabinetam, neizsludinot ārkārtējo situāciju, ir noteikti ierobežojumi, "cik daudz tas var uzlikt" attiecībā uz cilvēku pārvietošanas brīvību, lai tas neietu pretrunā ar Satversmi, skaidroja ministre.

Epidemioloģiskie kritēriji, pēc kuru sasniegšanas tiktu spriests par papildu ierobežojumiem, ir saslimšanas gadījumu skaits uz 100 000 gadījumiem. Par papildu ierobežojumiem tiktu lemts, ja tas par 50% pārsniedz vidējo Eiropas Savienības (ES) rādītāju. Tāpat viens no kritērijiem ir, ka stacionēto Covid-19 slimnieku skaits sasniedz 80% no slimnīcu kapacitātes. Pēdējais faktors ir mirstības rādītājs. Ļoti augsts risks iestātos, ja mirstība Covid-19 pacientu vidū pārsniegtu vidējo ES rādītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā pandēmiju pārvarēja savstarpējo aizdevumu platformu tirgus?

Roberts Lasovskis, TWINO Investīciju platformas vadītājs, 21.10.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No Covid-19 pandēmijas izraisītās krīzes ir cietuši ne tikai akciju tirgi un finanšu pakalpojumi, bet arī savstarpējo aizdevumu (P2P) pakalpojumu sektors.

Kopš pandēmijas sākuma ir pagājis jau pietiekoši ilgs laiks, lai atskatītos uz nozares darbības rezultātiem un izvērtētu, kā kopumā nozarei ir izdevies pārdzīvot pasaules krīzi.

Pandēmijas ietekmi TWINO, tāpat kā vairums savstarpējo aizdevumu platformu visā pasaulē, sāka izjust martā un aprīlī, tomēr kopumā platforma šo laiku pārdzīvoja bez lieliem zaudējumiem un pat ar mērenu izaugsmi. Uzskatu, ka salīdzinoši labos darbības rezultātus ietekmēja vairāki faktori:

  • Atklāta un aktīva komunikācija. Kopš pandēmijas sākuma mēs pastiprinātu uzsvaru likām uz atklātu un skaidru komunikāciju ar investoriem, medijiem un sabiedrību. Manuprāt, ka šis faktors bija viens no noteicošajiem pandēmijas laikā, saglabājot uzticību no investoru puses.
  • Ātra uzņēmuma darbības pielāgošana. Zibenīgā reakcija un spēja diennakts laikā pārorientēt uzņēmuma darbu, strādājot no mājām ne tikai centrālajā birojā Rīgā, bet arī mūsu birojos Varšavā, Maskavā un citur, ļāva mums netraucēti turpināt darbu. Nepārtrauktā saziņa ar mūsu valstu komandām, akcionāru un darbiniekiem – bija noteicošais, lai pielāgotu uzņēmuma darbu jaunajiem apstākļiem un pieņemtu atbilstošus biznesa lēmumus.
  • Kreditēšanas produktu ekonomiskā analīze. Nepārtraukta datu un ekonomisko tendenču analīze valstīs, kurās strādājām, palīdzēja mums pieņemt pārdomātus un savlaicīgus, ar datiem pamatotus, lēmumus, ļoti īsā laikā pielāgojot kreditēšanas produktu specifikāciju tirgus izmaiņām un attiecīgi ievērojami mazinot potenciālos riskus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā diennaktī reģistrētie septiņi Covid-19 slimnieki ar vīrusu inficējušies Latvijā un ne visi jaunatklātie gadījumi ir izsekojami.

Tā preses konferencē informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Elīna Dimiņa.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ SPKC vērš Aqua Luna un Riviera apmeklētāju uzmanību  

Covid-19 uzliesmojuma dēļ Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) aicina Rīgā esošo...

Viņa stāstīja, ka jau otro dienu tiek ziņots par septiņiem jauniem Covid-19 inficēšanās gadījumiem, kas nozīmē, ka pēdējo trīs dienu laikā kopumā Latvijā atklāti jau 17 jauni saslimšanas gadījumi. Pēdējo četru nedēļu laikā, saslimušo skaits esot variējis robežās līdz 15, taču šonedēļ tas jau ir pārsniegts.

SPKC pārstāve informēja, ka neviens no aizvadītajā diennaktī reģistrētajiem infekcijas slimniekiem nav ar Covid-19 inficējies ārzemēs. No septiņiem gadījumiem divi ir saistīti ar jau vakar ziņoto uzliesmojumu privātā kompānijā, kas paviesojusies divos Rīgas restorānos, bet divi ir sekundāri inficēšanās gadījumi. Dimiņa norādīja, ka vēl viens inficēšanās gadījums varētu būt saistīts ar vakardien konstatēto uzliesmojumu restorānos, tomēr tas vēl nav droši zināms.

Vēl divas personas, iespējams, inficējušās, apmeklējot kādu publisku vietu, tomēr to, vai inficēšanās saistīta ar konkrēto uzliesmojumu, precizēs epidemioloģiskajā izmeklēšanā. Vaicāta, vai šobrīd visi jaunatklātie gadījumi ir izsekojami, Dimiņa atbildēja noliedzoši, uzsverot, ka par vismaz pieciem gadījumiem SPKC vēl nav pilnīgas pārliecības par inficēšanās apstākļiem.

Papildināta - Aqua Luna darbiniekiem Covid-19 testi negatīvi 

Veicot visus drošības pasākumus un, lai novērstu jebkādas bažas klientiem un darbiniekiem,...

Dimiņa uzsvēra, ka SPKC ļoti daudz laika ir veltījis vakar ziņotā uzliesmojuma izmeklēšanai, ar ko kopumā, iespējams, saistīti 10 saslimšanas gadījumi - pieci no tiem bija privātā pasākuma apmeklētāji, četri inficējušies sekundāri, bet par vienu gadījumu šajā kontekstā vēl tiek skaidrots. Cilvēki, no kuriem slimība izplatījusies jeb primārie gadījumi, ir vecumā no 20 līdz 45 gadiem, savukārt cilvēki, kuri aplipuši pēc tam - vecumā no 20 līdz 50 gadiem.

Pēc viņas sacītā, divi cilvēki vakar masu medijos izlasīja par konstatēto uzliesmojumu, devās pārbaudīties un viņiem tika konstatēta saslimšana ar Covid-19. Dimiņa aicināja ikvienu turpināt sekot līdzi savam veselības stāvoklim un, parādoties pat nelielai simptomātikai, telefoniski vērsties pie ģimenes ārsta un veikt Covid-19 testu.

Sociālajos tīklos izskanējis, ka minētā cilvēku kompānija varētu būt apmeklējusi vēl kādas publiskas iestādes, uz ko Dimiņa atbildēja, ka SPKC ir informēts par vietām, kur uzturējās šī cilvēku grupa, taču, izvērtējot riskus, eksperti identificējuši divas vietas, par kurām attiecīgi vakar tika ziņots plašāk.

Dimiņa lūdza iedzīvotājus arī turpmāk ievērot divu metru savstarpējo distanci, kā arī ievērot elpceļu higiēnu, jo "ikdienas gaitās cilvēkiem vēl aizvien būs jābūt piesardzīgiem".

Jau ziņots, ka aizvadītajā diennaktī veikti 1773 Covid-19 testi un otro diennakti pēc kārtas reģistrēti septiņi jauni saslimšanas gadījumi, liecina SPKC apkopotā informācija.

SPKC rīcībā esošā informācija liecināja, ka divi saslimušie iespējami saistīti ar iepriekš ziņoto uzliesmojumu privātā paziņu lokā. Šie cilvēki kopā bija apmeklējuši vairākas publiskas vietas, tostarp 27.jūnija vakarā restorānu "Aqua Luna" un 28.jūnija vakarā restorānu "Riviera" Rīgā.

SPKC norādīja, ka vēl divi jaunie slimnieki norādījuši apmeklējumu "Aqua Luna", bet saistību ar uzliesmojumu speciālisti vēl skaidro. Savukārt ar vēl trīs saslimušajiem uzsākta saziņa.

Līdz šim Latvijā ir veikti 162 054 Covid-19 izmeklējumi, saslimusi 1141 persona un 30 mirušas. Savukārt atveseļojušies ir 1008 cilvēki.

Pēdējās diennakts laikā nav stacionētu pacientu ar Covid-19. Patlaban stacionāros ārstējas pieci ar Covid-19 sirgstošie, no tiem četri ar vidēji smagu, bet viens - ar smagu slimības gaitu.

Kopumā līdz šim no stacionāra izrakstīts 181 pacients, tostarp gan tādi, kuri atveseļojušies, gan tādi, kuri miruši, liecina NVD apkopotie dati.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izraisītā krīze smagi skārusi visas pasaules ekonomikas, un neviena no tām šādai krīzei nebija gatava. Labāk veicas valstīm, kas spēja laicīgi rīkoties, kuru veselības aprūpes sistēma ir augstā līmenī, ekonomiskā attīstība bijusi sabalansēta, valdības var atļauties balstīt privāto sektoru, un kuru uzņēmumi un iedzīvotāji ir ar augstām digitālajām prasmēm, teikts jaunakajā "Swedbank" Ziemeļvalstu-Baltijas biznesa apskatā.

Krīzes laikā reformas uzsākt ir vienkāršāk nekā "miera" laikos, kad nav steidzamības sajūtas un jācīnās ar politiskās gribas trūkumu. Tāpēc gan Latvijai, gan pārējām Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona ekonomikām krīze rada iespēju uzlabot iedzīvotāju, uzņēmumu un valsts nākotnes attīstības iespējas, norāda eksperti.

Ziemeļvalstu un Baltijas pozīcija cīņā ar Covid-19 drīzāk vērtējama kā laba, tomēr krīze izceļ arī trūkumus. Piemēram, Latvijas veselības nozare nav sakārtota, un tās finansējums jau gadiem bijis nepietiekams. Latvija arī ievērojami atpaliek no reģiona kaimiņiem digitalizācijas ziņā. Krīze rada iespēju šos un citus trūkumus risināt. Latvijas trumpis ir spēja ātri reaģēt gan valdības, gan uzņēmumu un iedzīvotāju līmenī, lai veiktu nepieciešamās reformas, pārorientētos, un atrastu jaunas iespējas arī grūtos laikos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Epidemiologs: Igaunija varētu nokļūt to valstu vidū, no kurām atgriežoties ir jāievēro pašizolācija

LETA, 02.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Novērojot strauju Covid-19 saslimstības pieaugumu Eiropas Savienības dalībvalstīs, līdz piektdienai Igaunija potenciāli varētu nokļūt to valstu vidū, no kurām atgriežoties ir jāievēro pašizolācija, Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē pavēstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors Jurijs Perevoščikovs.

Lietuvā, kur, vadoties pēc otrdienas datiem, saslimstība ar Covid-19 sasniegusi 16,8 gadījumus uz 100 000 iedzīvotājiem, šis rādītājs ir jau pārsniedzis noteikto robežu 16 gadījumu robežu, paziņoja epidemiologs.

Latvijā patlaban tiek reģistrēti 4,2 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem, kas jau vairāk nekā divas nedēļas ir zemākais rādītājs Eiropā no visām valstīm, kur ir reģistrēti Covid-19 pacienti. Tikmēr, pēc Perevoščikova paustā, Latvijā joprojām pieaug testēšanas apjomi, sasniedzot aptuveni 1900 testus diennaktī.

No visiem veiktajiem testiem 0,4% gadījumu tie bijuši pozitīvi, turklāt nedēļas laikā tiek atklāti no 15 līdz 56 pozitīviem gadījumiem, kas liecina par to, ka īpaša pieauguma tendence netiek konstatēta, atzīmēja SPKC eksperts. Viņš norādīja, ka citur Eiropā pēdējo divu mēnešu laikā saslimstība ar Covid-19 ir teju trīskāršojusies. Proti, ja pirms diviem mēnešiem saslimstība ar Covid-19 Eiropā bija mērāma vidēji 16 gadījumos uz 100 000 iedzīvotājiem, tad patlaban šis rādītājs ir pieaudzis līdz 46 gadījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Sejas aizsargmasku valkāšana iekštelpās Latvijā varētu kļūt par obligātu prasību

LETA, 15.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atkal viens no ierobežojumiem Covid-19 izplatības pieauguma apstākļos varētu būt sejas masku obligāta valkāšana visiem Latvijas iedzīvotājiem arī iekštelpās, šorīt intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Kariņš stāstīja, ka, izskatot jautājumus par ierobežojumiem Covid-19 apstākļos, galvenais ir saprast, kā mēs varam sevi pasargāt no saslimšanas ar vīrusu.

"Man kā valdības vadītājam viens no svarīgākajiem uzdevumiem ir nepieļaut situāciju, ka Latvijā atkārtojas Covid-19 uzliesmojumi, kas liktu veikt krietni stingrākus ierobežojošus pasākumus un būtiski ietekmētu ekonomiku. Tāpēc pieļauju, ka noteikt sejas masku valkāšanu par obligātu prasību arī iekštelpās būtu labs instruments, kā Latvijas iedzīvotājiem sevi pasargāt no Covid-19," sacīja Kariņš.

Covid-19 uzliesmojuma dēļ saīsina sabiedriskās ēdināšanas vietu darba laiku 

Lai ierobežotu Covid-19 izplatību un novērstu arvien jaunus slimības uzliesmojumus, Ministru kabinets...

Viņš piebilda, ka valstis, kurās saslimušo skaits ir krietni lielāks nekā Latvijā, var kalpot par piemēru, jo, piemēram, Francijā un vēl citās Eiropas valstīs sejas masku valkāšana ir noteikta kā obligāta prasība. "Arī starptautiskās veselības organizācijas un epidemiologi nepārtraukti atgādina, ka divu metru distances ievērošana un sejas masku valkāšana darbojas kā efektīvs līdzeklis, lai cilvēki varētu sevi pasargāt no saslimšanas ar Covid-19," piebilda premjers.

Tāpēc, runājot par citiem piesardzības pasākumiem, premjers minēja, ka tuvākajā nākotnē varētu nepārskatīt skaitu, cik daudz cilvēku var pulcēties iekštelpās Covid-19 apstākļos.

Jau ziņots, ka no 1.jūlija sejas aizsargmaskas sabiedriskajā transportā nebūs obligātas, paredz Ministru kabineta akceptētie grozījumi noteikumos "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".

Līdz ar to sejas aizsargmasku nēsāšanai sabiedriskajā transportā tiek saglabāts rekomendējošs raksturs.

Toreiz veselības ministre Ilze Viņķele (AP) norādīja, ka šie atvieglojumi ir iespējami, pateicoties labajiem epidemioloģiskās situācijas rādītājiem un zemajai saslimšanai ar Covid-19 Latvijā.

Tomēr viņa arī pauda savu personīgo viedokli, ka, pieredzot Covid-19 iekšējās transmisijas kritumu, masku obligātu valkāšanu sabiedriskajā transportā varēja atcelt vēl ātrāk.

"Tas ir mans viedoklis, ne [Ministru] kabineta kopumā," piebilda Viņķele. Viņas ieskatā, atbrīvojoties no šīs prasības jau ātrāk, netiktu devalvēta nozīmīga "pretepidēmijas norma", pēc kuras tajā brīdī nebija vajadzības.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Epidemiologs: Covid-19 izplatības situācija pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka

LETA, 21.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 izplatības situācija pasaulē un Eiropā kļūst arvien sliktāka, šorīt LTV "Rīta panorāmā" atkārtoti uzsvēra Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Infekcijas slimību riska analīzes un profilakses departamenta direktors, epidemiologs Jurijs Perevoščikovs.

Epidemiologs stāstīja, ka slimības izplatību var vērtēt pēc dažādiem rādītājiem, piemēram, pēc pozitīvo testu īpatsvara no kopējā skaita. Ja Covid-19 pozitīvi ir vairāk nekā 3% veikto testu, šis rādītājs esot vērtējams kā kritisks, jo liecina, ka slimība sabiedrībā izplatās nekontrolēti.

Latvijā šis rādītājs ir ap 0,3%, tikmēr desmit Eiropas Savienības valstīs tas jau pārsniedz minētos 3%. Covid-19 izplatība būtiski palielinās arī Latvijas kaimiņvalstīs. Perevoščikovs vērtēja, ka Lietuvā pozitīvi ir tas, ka lielākā daļa Covid-19 gadījumu ir izsekoti un arī pozitīvo testu īpatsvars ir zem 1% no kopskaita.

Runājot par vakcīnu pret Covid-19, eksperts nebija ļoti optimistisks, pieļaujot, ka drošāk to gaidīt ir nākamā gada rudenī un arī tad vispirms to saņems riska grupas un tās valstis, kas jau pieteikušās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Pagājušajā diennaktī konstatēti seši Covid-19 gadījumi, viens saslimušais miris

LETA, 27.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā diennaktī, veicot 2004 testus, reģistrēti seši jauni Covid-19 gadījumi, savukārt viena persona, kam bija apstiprināta inficēšanās ar Covid-19, mirusi, liecina Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) apkopotie dati.

Mirušais pacients bija vecuma grupā no 75 līdz 80 gadiem un ar vairākām hroniskām slimībām.

SPKC rīcībā esošā informācija liecina, ka divi saslimušie ir Covid-19 slimnieku kontaktpersonas, vēl divi ir atgriezušies no ārzemēm, bet ar atlikušajiem diviem ir sākta saziņa un epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās.

Pagājušajā diennaktī izveseļojušies vēl 28 Covid-19 pacienti, kas nozīmē, ka Latvijā patlaban ir 169 aktīvi saslimšanas gadījumi. Līdz šim izveseļojušies 1163 pacienti jeb 85,1% inficēto.

Latvijā veikti kopumā 244 827 Covid-19 izmeklējumi, no kuriem 0,56% gadījumu jeb kopumā 1366 personām bijusi apstiprināta inficēšanās ar Covid-19. Kopumā mirušas 34 personas, kam bijusi apstiprināta saslimšana ar Covid-19.

Komentāri

Pievienot komentāru