Jaunākais izdevums

Ņemot vērā, ka pandēmijas laikā vairums gan strādā, gan sporto mājās, pieaudzis pieprasījums pēc sporta un komforta apģērba.

Zīmols Wings Activewear piedāvā Latvijā ražotus sieviešu sporta apģērbus dažādām aktivitātēm – fitnesam, skriešanai, jogai, pilatēm u.c. Apģērbi ir piemēroti gan iekštelpām, gan aktivitātēm brīvā dabā. Jaunākās kolekcijas apģērbi ir dabai draudzīgi, ražoti no pārstrādātas plastmasas un okeāna atkritumiem. Zīmola izveidotāja Beatrisa Trušina stāsta, ka, veidojot turpmākās kolekcijas, Wings Activewear paliks pie šīs auduma izvēles, jo atsaucība pārstrādātam, dabai draudzīgam apģērbam ir ļoti liela.

Viss apģērbu ražošanas process notiek Rīgā. Šobrīd zīmols sadarbojas ar divām sporta apģērbu ražotnēm, kuras realizē Wings Activewear idejas un padara tās par reālu produktu.

Vēl viena ideja par komforta apģērbu ražošanu radās pirms pieciem gadiem, kad Paulas Lores mīlestība uz kustību un mākslu tika apvienota zīmolā MUTA. "Atskatoties tagad, tas bija stāsts par mutāciju – mainīšanos līdzi laikam. MUTA tika nolikta atstatus līdz 2019. gadam, kad radās sajūta, ka šis ir īstais laiks, kad turpināt iesākto jaunā veidolā un komandā," komentē zīmola MUTA dizainere un līdzdibinātāja P.Lore. Zīmola mērķis ir domāt ilgtspējības virzienā, tādēļ produktu ražošanā izmanto kokvilnas audumus. Vaicājot par investīcijām biznesa uzsākšanai, P. Lore stāsta, ka primāri tas noteikti ir cilvēku laiks. Jāņem vērā, ka visām trīs komandas meitenēm šis ir darbs brīvajos mirkļos ar mērķi, ka kādu dienu varēs pilnībā nodoties MUTAi.

Visu rakstu lasiet 11.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kam tērējam ārkārtējās situācijas laikā?

Līva Zorgenfreija, Swedbank galvenā ekonomiste Latvijā, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes laikā, kad īpaši izteikti jūtams, ar cik lielu novēlošanos nāk tradicionālie ekonomikas rādītāji, daudz lielāku lomu pievēršam alternatīviem aktivitātes rādītājiem.

Piemēram, Google Mobility dati rāda, ka iedzīvotāju plūsma veikalos, atpūtas un darba vietās manāmi sarūk jau kopš oktobra otras puses. Taču kritums nav tik krass, kā redzējām pirmā viļņa brīdī. Līdzīgi arī ar citu “netradicionālo” rādītāju - Swedbank karšu datiem. Oktobrī jau vērojām bremzēšanos, un kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas 9. novembrī kritums kļuvis manāmāks, taču pagaidām vēl ir mazāks, nekā dziļākajā punktā pavasarī. Kopumā norēķini ar kartēm un skaidras naudas izņemšana kopš rudens ārkārtējās situācijas iestāšanās krituši par aptuveni 8% pret pagājušo gadu.

Labāk turas maksājumi ar kartēm, kur kritums ārkārtējās situācijas laikā ir par 3% pret 2019. gadu, kamēr skaidras naudas izņemšana sarukusi par 14%. Tendence pāriet uz elektroniskiem norēķiniem tika novērota jau iepriekš – arī pirms Covid-19 krīzes iestāšanās, bet šī krīze un iespējas izmantot bezkontakta norēķinus vīrusa laikā visdrīzāk šo tendenci tikai pastiprina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbilstoši starptautiskās pasta nozares organizācijas Pasaules pasta savienības (Universal Postal Union) jaunajiem standartiem no 2021.gada 1.janvāra pasta sūtījumiem uz trešajām valstīm – ārpus Eiropas Savienības – būs jānorāda detalizētāks sūtījuma saturs, informē "Latvijas Pasts".

Noformējot pasta sūtījumus uz ārvalstīm, to pavaddokumentos nosūtītāji jau pašlaik norāda informāciju par sūtījuma saturu – precēm, kas tajā ievietotas, un sūtījuma svaru. Taču atbilstoši Pasaules pasta savienības jaunajiem standartiem, kas iekļauti Pasaules pasta konvencijā (Universal Postal Convention), no nākamā gada 1.janvāra sūtījuma saturam, adresējot preces uz trešajām valstīm – ārpus Eiropas Savienības –, jābūt maksimāli detalizētam. Jaunā kārtība saistīta ar pasta sūtījumu datu un muitai vajadzīgās informācijas apriti starp valstīm, kas ļaus galamērķa valstī ātrāk apstrādāt sūtījumus un veikt muitas formalitātes. Tajā pašā laikā sūtījuma satura nepilnīga vai pat maldinoša informācija var kavēt sūtījumu piegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Ja kravu no Ķīnas gribi saņemt līdz Ziemassvētkiem – jāsāk domāt jau tagad!

Sadarbības materiāls, 20.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vai esi aizdomājies, kur tiek ražotas tavas Ray-Ban brilles, Converse kedas, Nike sporta apģērbs, Calvin Klein apakšveļa un Iphone, no kura tu, pavisam iespējams, šo lasi? Šie ir tikai daži no produktiem, kas tiek ražoti Ķīnā, un esam pārliecināti, ka lielākā daļa pasaules iedzīvotāju ir turējuši rokā preci, uz kuras drukātiem burtiem ir rakstīts “MADE IN CHINA”. Tas pierāda to, ka Ķīna ir viena no lielākajām ražotājvalstīm pasaulē, ņemot vērā importa un eksporta apjomus, un saistībā ar Latviju, Ķīna ierindojas 6. vietā pēc importēto kravu apjoma. 2020. gadā Ķīna bija trešais lielākais eksporta partneris Eiropas Savienībā (10,5%) un vislielākais importa partneris, veidojot 22,4% no visām precēm.

Aptuveni 90% visu pasaules preču tiek pārvadāti ar konteineriem, veicot starptautiskās kravu piegādes no viena kontinenta uz otru. Lielākā daļa preču no Ķīnas tiek transportētas, izmantojot tieši jūras kravu pārvadājumus ar konteineru kuģiem, taču, kā zināms, pasaulē joprojām valda konteineru krīze, kas izpaužas kā konteineru deficīts, augstas kravu pārvadājumu izmaksas un sastrēgumi ostās.

Esošā situācija liek aizdomāties – vai konteineru krīze ietekmēs preču plūsmu no Ķīnas Ziemassvētku laikā? Ja esi ieplānojis pasūtīt kravu no Ķīnas, un tas var būt jebkas – telefona vāciņi, makšķerēšanas piederumi, matu gumijas, portatīvie datori – tad lasi tālāk, jo, iespējams, tev nāksies izskatīt citas alternatīvas.

Komentāri

Pievienot komentāru