Šā gada decembrī AS Drogas svin 25 gadu jubileju, kopš tika atklāts pirmais veikals Drogas Rīgā, Dzirnavu ielā.

Vēsturiskās fotogrāfijas skatāmas raksta galerijā!

Kosmētikas un sadzīves preču veikalu tīkla Drogas attīstība aizsākās tieši pirms 25 gadiem. «Spēks ir komandā, un cilvēki ir mūsu lielākā vērtība,» norāda AS Drogas pārstāve Ilze Kirstuka-Ščeglova.

1993. gada 10. decembrī Rīgā, Dzirnavu ielā 57 tika atvērts pirmais veikals Drogas, kas vienlaikus bija arī pirmais pašapkalpošanās veikals Latvijā. Tas tirdzniecības vidē ienesa jaunas vēsmas, jo klientiem tika piedāvātas ērtības, kas līdz šim bija sastopamas tikai veikalos ārzemēs. Interesanti, ka vēsturiskajā ēkā, kurā atvērts pirmais veikals, pašlaik atrodas AS Drogas birojs.

Kosmētikas un sadzīves preču mazumtirdzniecības veikalu tīkla AS «Drogas» apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 77,039 miljonus eiro, kas bija par 4,2% jeb 3,087 miljoniem eiro vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi straujāk - par 24,5% jeb 2,601 miljonu eiro, sasniedzot 13,238 miljonus eiro.

AS «Drogas» apgrozījuma pieaugumu skaidro ar papildu aktivitātēm veikalu tīklā, jauna koncepta veikalu rekonstruēšanu, klientu lojalitātes stiprināšanu un jaunu klientu piesaisti, sacīts gada pārskatā. Uzņēmuma ienākumi no kosmētikas, higiēnas un mājsaimniecības preču tirgošanas pērn veidoja 74,512 miljonus eiro, savukārt ienākumi no displeju izvietošanas, logu platības nomas un dalības mārketinga aktivitātēs veidoja 2,528 miljonus eiro.

Mazumtirgotājs pagājušajā gadā veica ievērojamus rekonstrukcijas darbus un vēra durvis pieciem jauna koncepta veikaliem Rīgā. «Izstrādājot jauno veikala konceptu, tika ņemtas vērā mūsu klientu vēlmes un ierosinājumi,» sacīts AS «Drogas gada pārskatā. 2018. gada beigās Latvijā bija 88 «Drogas» veikali. Pērn arī izveidots «Drogas» interneta veikals, kuru šogad plānots attīstīt un pilnveidot.

Kosmētikas un saimniecības preču veikalu tīkla pārvaldītājs AS Drogas nākamgad neprognozē jaunu skaistumkopšanas, veselības un sadzīves preču tirgotāju ienākšanu Latvijā, sacīja Drogas Mārketinga un sabiedrisko attiecību direktore Ilze Kirstuka-Ščeglova.

«Mazumtirdzniecība ir viena no nozarēm ar visaugstāko un sīvāko konkurenci. Jaunus dalībniekus ar fokusu uz skaistumkopšanas, veselības, higiēnas un sadzīves preču segmentu neprognozējam, bet varam paredzēt, ka esošiem tirgus dalībniekiem konkurence savā starpā kļūs sīvāka un tiks piedāvāti jauni veidi un risinājumi savas tirgus daļas nosargāšanai,» viņa sacīja.

Kirstuka-Ščeglova arī piebilda, ka Drogas mērķi 2017.gadā ir saglabāt un stiprināt savu tirgus līdera un eksperta pozīciju, ko plānots panākt, atverot jaunus veikalus, labiekārtojot esošos veikalus, kā arī labāk iepazīstot klientu iepirkšanās paradumus un piedāvājot personalizētus piedāvājumus. Tāpat Drogas nākamgad plāno strādāt pie dažādu inovāciju ieviešanas.

Latvijā kosmētikas un saimniecības preču veikalu tīkla pārvaldītājs «Drogas» pagājušajā gadā strādāja ar 77,039 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa pieauga par 24,4% un bija 13,238 miljoni eiro, liecina «Firmas.lv» informācija.

Savukārt Lietuvā «Drogas» apgrozījums pērn pieauga par 3,2% un veidoja 30,044 miljonus eiro.

Vienlaikus «Drogas» koncerns pērn strādāja ar 107,083 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 3,9% vairāk nekā gadu iepriekš, bet peļņa pieauga par 23,7% un bija 13,255 miljoni eiro.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā sacīts, ka apgrozījuma pieaugums pagājušajā gadā skaidrojams ar jauna koncepta veikalu ieviešanu, klientu lojalitātes stiprināšanu un jaunu klientu piesaisti. Pērn «Drogas» atvēra piecus jaunā koncepta veikalus Rīgā.

Tāpat vadības ziņojumā norādīts, ka pērn «Drogas» ieviesa interneta veikalu, kura attīstība un pilnveide turpinās arī 2019.gadā.

2019. gadā laikā pārveidoti desmit un atvērti divi jauni skaistumkopšanas, mājsaimniecības un higiēnas preču mazumtirdzniecības uzņēmuma AS "Drogas" veikali, kuru dizains veidots atbilstoši jaunajai koncepcijai.

Aizvadītā gada beigās Latvijā kopumā darbojās 20 jaunās koncepcijas "Drogas" veikali. "Veikalu rekonstrukcija un jaunās koncepcijas ieviešana ir vērienīgs projekts, kuru sākām 2017. gada nogalē, rekonstruējot "Drogas" veikalu tirdzniecības centrā "Galerija Centrs". Veikalu rekonstrukciju turpināsim arī 2020. gadā, arvien palielinot jaunās koncepcijas veikalu skaitu," stāsta Ilze Kirstuka-Ščeglova, AS "Drogas" Mārketinga un sabiedrisko attiecību direktore.

Ejot līdzi laikam un sekojot aktuālākajām tendencēm digitālajā jomā, 2019. gadā īpaša uzmanība pievērsta e-veikala Drogas.lv attīstībai. "Interneta veikals, kas darbojas paralēli reālajām tirdzniecības vietām, jau kļuvis par pašsaprotamu uzņēmuma sastāvdaļu un ērtu platformu, kur iepirkties. Arī šajā jomā esam ņēmuši vērā mūsu klientu ieteikumus un vēlmes, lai iepirkšanās e-veikalā būtu maksimāli ērta visos tās posmos - no preču izvēles līdz piegādei. Prieks, ka klienti ir to novērtējuši - Drogas.lv nupat atzīts par 2019. gada labāko interneta veikalu skaistumkopšanas kategorijā," norāda I. Kirstuka-Ščeglova.

Kosmētikas un sadzīves preču mazumtirdzniecības veikalu tīkla AS «Drogas» apgrozījums pagājušajā gadā sasniedzis 73,952 miljonus eiro, kas bija par 5,1% vairāk nekā 2016.gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi straujāk - par 6,7%, salīdzinot ar 2016.gadu, un bija 10,637 miljoni eiro pēc nodokļu nomaksas.

AS «Drogas» apgrozījums pieaudzis, pateicoties aktivitātēm veikalu tīklā, jaunu veikalu atklāšanai un klientu lojalitātes stiprināšanai. 2017.gadā uzņēmums atvēra trīs jaunus veikalus un veica rekonstrukcijas darbus divos esošajos veikalos. Gada nogalē uzņēmums atklāja pirmo jaunā koncepta veikalu «Drogas», kā arī tas turpinājis darbu pie interneta veikala izveides, sacīts uzņēmuma gada pārskatā.

Uzņēmuma ienākumi no kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecības pērn veidoja 74,982 miljonus eiro (pieaugums par 8,3% salīdzinājumā ar 2016.gadu), ienākumi no displeju izvietošanas un logu platības nomas, kā arī no maksas par dalību mārketinga aktivitātēs veidoja 2,645 miljonus eiro (pieaugums par 5,0%), savukārt pircējiem piešķirtās pārdošanas atlaides (par kurām attiecīgi uzņēmuma apgrozījums samazināts) pērn bija 3,675 miljoni eiro (pieaugums 2,7 reizes).

Pandēmijas pirmajās nedēļās straujā pieprasījuma pieauguma dēļ pāris ražotāji atsevišķiem produktiem paaugstināja cenas, tomēr patlaban, pieprasījumam normalizējoties, sagaidām, ka tās tiks pārskatītas, biznesa portālam db.lv sacīja veikalu tīkla "Drogas" pārstāve Guna Kaše.

"Raugoties kopumā, nenovērojam cenu pieaugumu mūsu sortimenta precēm," viņa norādīja, piebilstot, ka veikalu tīkla "mērķis vienmēr ir bijis piedāvāt klientiem produktus dažādās cenu kategorijās, lai katrs var izvēlēties savām vēlmēm un iespējām atbilstošāko".

"Šobrīd situācija ir ļoti mainīga, jāspēj ātri pielāgoties un mainīties līdz ar cilvēkiem un pieprasījumu. Paredzam arī turpmāku e-komercijas pieaugumu. Cilvēki šajā ārkārtas stāvokļa periodā būs apguvuši un arvien vairāk novērtēs iepirkšanos e-veikalā. Tādēļ arī nākotnē šo virzienu turpināsim pilnveidot," viņa pauda.

Sākoties ārkārtas situācijai valstī, liela daļa iedzīvotāju apzinīgi ievēroja rekomendācijas neapmeklēt sabiedriskas vietas. Tādējādi, pavadot vairāk laika mājās, tiek izmantota iespēja iepirkties attālināti, un līdz ar to arī "Drogas" e-veikalā www.drogas.lv ir pieaudzis pasūtījumu skaits. Klienti tajā pavada vairāk laika, lasot produktu aprakstus, atsauksmes, tādējādi izvēloties preces un veicot pasūtījumus.

Parfimērijas un kosmētikas tirgotājs Drogas ieviesis mobilo lietotni, informē uzņēmumā.

Lietotnē būs iespējams gan noformēt pasūtījumu "Drogas" e-veikalā, gan to izmantot kā svītru kodu skeneri, kas ļaus atrast informāciju par precēm. Tāpat lietotne dos iespēju lietot klienta karti mobilajā telefonā, informē AS Drogas pārstāve Ilze Kirstuka-Ščeglova.

"Drogas" grupa pērn strādāja ar 106,462 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 4,7% mazāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 10% un bija 9,791 miljons eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Latvijā "Drogas" pērn strādāja ar 80,8 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 0,2% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 13,8% un bija 9,667 miljoni eiro.

Kompānija reģistrēta 1995.gada novembrī, un tās pamatkapitāls, 1,821 miljons eiro.

Par klientu augstāk novērtētajiem internetveikaliem dažādās kategorijās šogad atzīti "Rdveikals.lv", "JanisRoze.lv", "lensor.eu", "Barbora.lv", "Douglas.lv", "Weekendshoes.lv", "220.lv" un "drogas.lv".

Šā gada oktobrī digitālā mārketinga aģentūrā "iMarketings.lv " sadarbībā ar "Kantar/TNS" veica pētījumu, lai noskaidrotu pircēju visaugstāk novērtētos Latvijas interneta veikalus. Kopumā pētījumā piedalījās vairāk nekā tūkstoš respondentu, kuri pēdējo sešu mēnešu laikā bija veikuši vismaz vienu pirkumu internetā. Pētījuma gaitā interneta veikali tika vērtēti pēc 23 atlases kritērijiem, piemēram, piegādes laika, drošības, reputācijas, preces atgriešanas iespējam, klientu apkalpošanas utt.

Interneta veikali tika vērtēti desmit kategorijās. Elektronikas kategorijā bija izvirzīti "1a.lv", "220.lv" un "Rdveikals.lv". Šī gada patērētāju iecienītākais internetveikals šajā kategorijā, tāpat kā pērn, ir "Rdveikals.lv".

Iekārojamākais darba devējs Latvijā jau piekto gadu ir AS Latvenergo, liecina darba portāla cvmarket.lv veiktā aptauja.

Šogad, salīdzinot ar 2015. gadu, topa augšgalā ir divi jaunpienācēji - mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA Rimi Latvia un banka AS Swedbank kas no savas pozīcijas izstūmuši komunikāciju uzņēmumu SIA Lattelecom. Tas no trešās vietas noslīdējis uz ceturto.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, iekārojamāko darba devēju topā ienākuši arī tādi uzņēmumi kā būvmateriālu un mājas preču mazumtirdzniecības veikalu tīkls SIA DEPO DIY, telekomunikāciju uzņēmums SIA Bite Latvija, VID Rīgas reģionālā iestāde, elektrotīkla uzturētājs un attīstītājs AS Sadales tīkls, IT un spēļu ārpakalpojumu sniedzējs SIA Evolution Latvia (Evolution Gaming), kā arī kokapstrādes uzņēmums AS Latvijas finieris.

Modes un izklaides centra Rīga Plaza īpašnieki SIA Dīksna noslēgusi darījumu par centram piegulošo teritoriju iegādi, informē uzņēmums.

Kopā papildu SIA Dīksna īpašumā nonākuši 24,2 tūkstoši kvadrātmetru zemes, uz kuras patlaban atrodas noliktavu angāri un citas ēkas.

Iegādātās zemes plānots izmantot modes un izklaides centra Rīga Plaza turpmākai attīstībai. Šī gada pirmajā pusgadā apmeklētāju plūsma ir augusi par 5% un apgrozījums - par 16%, salīdzinot ar 2014.gadu.

Šogad „Rīga Plaza telpās veikti rekonstrukcijas darbi veikalos Eiropas Apavi, Milani, atvērts KidzOne un Toy’s Planet, septembrī darbu uzsāks Drogas un Subway, no mazāk Latvijā pazīstamiem zīmoliem centrā 2015.gada pavasarī tika atvērti divi itāļu apakšveļas veikali Intimissimi un Calzedonia, savukārt 14.augustā durvis vēra Baltijā pirmais Adidas jaunā Homecourt koncepta veikals.

Uzņēmējdarbības attīstībai Luminor banka piešķīrusi vairāk nekā pusmiljonu eiro SIA BCS, vienam no lielākajiem uzņēmumiem profesionālās uzkopšanas jomā. Uzņēmumam atvērta jauna kredītlīnija 350 000 eiro apmērā un izsniegts līzings par 200 000 eiro.

Aizdevums piešķirts ar Altum garantijas nodrošinājumu.

SIA BCS kredītlīniju izmantos tehnikas apkopei, kā arī ikdienas izdevumu segšanai, savukārt līzings paredzēts dažādas tehnikas iegādei, kas nepieciešama saimnieciskajai darbībai, tostarp teritorijas uzkopšanas tehnikai, mazgāšanas mašīnām u.c.

Uzņēmums nodarbojas ar lielveikalu, biroju ēku un citu telpu uzkopšanu, kā arī sniedz ķīmiskās tīrīšanas pakalpojumus un veic cita veida uzkopšanas darbus. SIA BCS lielākie sadarbības partneri ir Maxima, Rimi, IKEA, Drogas, Kronospan, Realto, Euro Aptieka, Vairāk saules u.c., t.sk. valsts un pašvaldību objekti, piemēram, Valsts Ieņēmumu dienests, RTU, Latvijas nacionālais vestūres muzejs, Daugavpils Olimpiskais centrs, Liepājas koncertzāle Lielais dzintars u.c.

Šogad Latvijas kosmētikas ražotāji turpina attīstību vietējā un eksporta tirgos un laiž klajā jaunus produktus, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Šo gadu plānojam beigt ar 25 līdz 30% apgrozījuma pieaugumu,» saka Agate Jurkovska-Kanča, Kivvi Organic Cosmetics (SIA Kiwi Cosmetics) līdzīpašniece. 2014. gadā šī uzņēmuma apgrozījums bija 105,9 tūkstoši eiro. Arī SIA Madara Cosmetics šogad plāno apgrozījuma pieaugumu aptuveni 30% apmērā. «Mēs esam turpinājuši attīstīties tādā pašā tempā kā iepriekš. Prognozētais realizācijas pieaugums ir līdzīgs kā iepriekšējos gados. Esam saglabājuši tempu,» saka Uldis Iltners, SIA Madara Cosmetics direktors. Pērn uzņēmuma apgrozījums bija 3,03 miljoni eiro. Izaugsmes pamatā ir uzņēmuma attīstība eksporta tirgos, realizācija Latvijā ir saglabājusies iepriekšējā gada līmenī. Pašmāju tirgus ir sasniedzis zināmu briedumu. Šogad stabilus rezultātus uzrādījusi uzņēmuma ražotā kosmētikas līnija Mossa. «Mums ir veiksmīga sadarbība ar veikaliem Drogas. No nākamā gada plānojam pamazām iziet eksportā ar šiem produktiem,» atklāj U. Iltners. Šobrīd Mossa produkti veido nelielu daļu no uzņēmuma apgrozījuma – aptuveni 3%.

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Kas ir labāk – iegādāties kosmētiku fiziskajā veikalā vai internetā? Lai arī daudzi joprojām izvēlas veikt savus pirkumus fiziskajos veikalos, it sevišķi iegādājoties dekoratīvo kosmētiku, jo ir iespēja izmantot testerus pirms produkta iegādes un apskatīt produktu reālajā dzīvē, arvien vairāk cilvēku pērk kosmētiku arī internetā. Kādi ir vērtīgākie ieguvumi kosmētikas iegādei interneta veikalā un fiziskajā veikalā un kur labāk veikt pirkumus?

Kosmētikas interneta veikalu priekšrocības

Gandrīz ikviens kosmētikas interneta veikals piedāvā ļoti plašu produktu daudzveidību, dažādas akcijas un īpašos piedāvājumus, kas ir viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc pircēji izvēlas online veikalu. Taču arī fiziskie veikali neatpaliek dažādu akciju rīkošanā, izdevīgu cenu piedāvāšanā un sortimenta papildināšanā. Tad kāda ir būtiskākā priekšrocība kosmētikas iegādei internetā? Tas viennozīmīgi ir iepirkšanās ērtums un arī ātrums. Lai arī daudzi izbauda pastaigas pa veikaliem, bieži šai nodarbei var nepietikt laika. Arī ilgstoša stāvēšana pie veikala plauktiem un produktu pētīšana dažkārt var kļūt par visai nogurdinošu procesu. Tāpēc talkā nāk ērtā iepirkšanās internetā, kas ļauj no mums ērtas vietas un vēlamajā laikā veikt nepieciešamos pirkumus. Ne mazāk svarīgi, ka šis process norit diezgan ātri, it sevišķi, ja zini, kādi produkti ir vajadzīgi – daži klikšķi un preces jau tiek gatavotas nosūtīšanai klientam.

Šajā piektdienā portāls db.lv ielūkojās AS Rīgas farmaceitiskā fabrika ražotnē, kur top medikamenti un zāļu tējas.

Uzņēmums savu darbību sāka 1950. gadā kā zāļu līdzekļu fasēšanas iecirknis. Farmaceitiskās fabrikas statusu uzņēmums ieguva 1957.gadā, bet 1963. gadā Rīgas farmaceitiskā fabrika tika pārcelta uz telpām Duntes ielā, kur tā atrodas arī patlaban.

1966. gadā atvēra Stirnu ielā Acu pilienu ražošanas cehu. Acu pilienus izgatavoja rūpnieciski, ar to apgādāja visu Latviju.

1979. gadā Pērnavas ielā tika izveidota acu pilienu ražotne, kuru apvienoja un nosauca par Drogu un acu pilienu iecirkni.

Valsts Rīgas farmaceitiskā fabrika tika nodota privatizācijai 1997. gadā.

Pēc privatizācijas uz Duntes ielu pārnāca arī Drogu iecirknis, kur atrodas arī pašlaik.

Kā informē uzņēmuma pārstāvji, Ārstniecības līdzekļi, kuru receptūrā ietilpst ārstniecības augu drogas vai to pārstrādes rezultatā iegūtas vielas, veido ap 80% no fabrikas kopējā produkcijas apmēra. Kopumā AS Rīgas farmaceitiskā fabrika piedāvā vairāk nekā 90 nosaukumu drošu ārstniecības līdzekļu.

Maltā bāzētais nekustamo īpašumu investīciju uzņēmums «Hili Properties» pabeidzis tirdzniecības centra «Dole» iegādi Rīgā.

Trīs stāvus augstajai tirdzniecības centra ēkai ir 8000 kvadrātmetru liela nomas platība, un tajā šobrīd atrodas vairāk nekā 60 nomnieki. Šobrīd ir iznomāti 95% tirdzniecības centra platības, un starp nomniekiem ir lielveikalu tīkls «Rimi», «Olimpic Casino», ātrās ēdināšanas restorāns «Hesburger», kā arī skaistumkopšanas un saimniecības preču veikals «Drogas».

Tirdzniecības centrs «Dole» ir jaunākais papildinājums «Hili Properties» starptautiskajam komerciālo nekustamo īpašumu portfelim, kas ietver nekustamos īpašumus Baltijas valstīs, Rumānijā un Maltā. «Hili Properties» portfelis šobrīd sasniedz 125 miljonus eiro. Uzņēmuma pēdējais nozīmīgais iegādes darījums Baltijā tika īstenots 2015. gadā, kad «Hili Properties» iegādājās deviņus mazumtirdzniecības kompleksus Rīgā un tās apkārtnē.

Pēdējās nedēļās kārtējo reizi aktivizējusies diskusija par pārtikas cenām veikalos un mazumtirdzniecības uzcenojumu ražotāju piegādātajām precēm. Stāsts nav jauns – tas ilgst jau vairāk nekā 15 gadus, un šo gadu laikā ir tikai augusi mazumtirgotāju tirgus vara – spēja ietekmēt ražotājus un uzspiest tiem mazumtirgotājiem izdevīgus noteikumus.

Kamēr publiski no mazumtirgotāju puses tiek manevrēts ar taktiku labākā aizsardzība ir uzbrukums, neviens no iesaistītajiem nav balts un pūkains un taisnība ir kaut kur pa vidu, īstenībā šai spēlei ir skaidri noteikumi un visiem zināms arbitrs. Pēdējo 15 gadu laikā ir izstrādāta un pieņemta virkne likumdošanas iniciatīvu, lai normatīvi regulētu noteikumus darījumos starp ražotāju, pārstrādātāju un tirgotāju, ar pēdējo likumdošanas iniciatīvu šajā pārtikas piegādes ķēdē iekļaujot arī lauksaimnieku, lai veicinātu godīgas uzņēmējdarbības praksi visos pārtikas piegādes ķēdes posmos. Normatīvi izstrādāti, lai skaidri visiem pateiktu, ka spēcīgākais spēlētājs ir pārtikas (un arī nepārtikas) preču iepircējs - mazumtirgotājs, pret kuru jāaizstāv lauksaimnieks un pārtikas preču ražotājs. Līdz ar to nevajadzētu ļauties mazumtirgotāju publiskajai retorikai par ražotāju veikto cenu palielinājumu, jo likumdevējs skaidri noteicis, ka atbildība par gala cenu jāuzņemas mazumtirgotājam. Pēdējā desmitgadē nav notikusi šo normu piemērošana no uzrauga, kas attiecīgi spārno mazumtirgotāju. Kamēr sabiedrisko pakalpojumu cenas ierobežo SPRK, komercbankas uzrauga Latvijas Banka, zāļu maksimālie uzcenojumi ir noteikti ar MK noteikumiem, mazumtirgotājus jau kopš 2008. gada uzrauga Konkurences padome (KP).

Devīto gadu pēc kārtas jauniešu karjeras portāls Prakse.lv rīko projektu Uzņēmumu atvērto durvju nedēļa. Tā laikā studentiem būs iespēja doties ekskursijās uz uzņēmumiem, lai iepazītu jauniešiem draudzīgākos darba devējus un pieteiktos praksei vai darbam, savukārt skolēni varēs noskaidrot piemērotāko nozari un profesiju karjeras veidošanai.

Ekskursijās jaunieši varēs doties no 11.-15.aprīlim.

Šogad savas durvis jauniešiem vērs 70 uzņēmumi, kas esot projekta visu laiku labākais rezultāts. Pretēji valdošajam uzskatam, ka jaunieši nav darba tirgū pieprasīti, darba devēji labprāt vēlas studentus pieņemt gan praksē, gan darbā. Projekta ietvaros 71% darba devēju izrādījuši interesi piesaistīt jaunus darbiniekus. Ekskursiju laikā būs iespēja atstāt savu CV un pieteikties vakancēm, kā arī uzdot sev interesējošos jautājumus un neformālā gaisotnē iepazīt darba devēju un potenciālos kolēģus.

Lielākais pieprasījums ir pēc informāciju tehnoloģijas, finanšu un ekonomikas, pārtikas rūpniecības, mārketinga un apkalpošanas speciālistiem.

Nekustamā īpašuma apsaimniekotājam SIA Ditton nams otrdien, 22.janvārī, atcelts 2018.gada 31.maijā piemērotais nodrošinājums, tādējādi uzņēmumam šobrīd vairs nav aktuāls neviens nodrošinājums, ziņo Lursoft Klientu portfelis.

Aizliegumu komercķīlas reģistrācijai, pārreģistrācijai, pārjaunošanai un grozīšanai uzņēmumam piemēroja Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvalde - 2018.gada maijā uzņēmumam bija izveidojies nodokļu parāds gandrīz 74 tūkstošu eiro apmērā. Uz šī gada 7.janvārī SIA Ditton nams nodokļu parāds bija sarucis līdz 11 tūkstošiem eiro.

SIA Ditton nams pieder tirdzniecības un izklaides centrs Daugavpilī; starp uzņēmuma nomniekiem ir mazumtirgotāji SIA Maxima Latvija, AS Drogas, SIA Sportland, SIA Douglas Latvia un citi. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 260 000 eiro un tā vienīgais īpašnieks ir Vladislavs Drīksne.

2017.gadā SIA Ditton nams apgrozījums bija 5,199 miljoni eiro un tā peļņa pēc nodokļiem bija 811 tūkstoši eiro. Tas nodarbināja 96 darbiniekus un tā kopējie maksājumi valsts kopbudžetā 2017.gadā sasniedza 1,418 miljonus eiro.

SEB banka piešķīrusi 50 tūkstošus eiro finansējumu vienam no lielākajiem un atpazīstamākajiem ārstniecības augu audzētājiem Latvijā – z/s “Rūķīšu tēja” Dobeles novadā.

Saimniecība, kas audzē vairāk kā 40 dažādus ārstniecības augus, iegulda saules paneļu uzstādīšanā, lai nodrošinātu augstas kvalitātes produktu ražošanu un samazinātu enerģijas patēriņu.

Pirmie saules paneļi zemnieku saimniecībā uzstādīti jau 2014. gadā, arī izmantojot SEB bankas finansējumu. “Ražošanas procesā vasaras mēnešos patērējam visvairāk enerģijas – gan ogu saldēšanai, gan nodrošinot tēju žāvēšanu. Saules paneļu sistēma mums sniedz iespēju lietot pašiem savu enerģiju,” stāsta z/s “Rūķīšu tēja” īpašnieks Raimonds Lignickis.

Lai varētu izsekot kvalitātei un nodrošināt augstvērtīgus produktus, apmēram 95% tējas produkcijas uzņēmums audzē un kaltē savā saimniecībā. Produktu gatavošanā tiek izmantotas tehnoloģijas, kas maksimāli saglabā augu vērtīgās vielas. “Lai arī lielākajai daļai produktu visa pamatā ir tēja, meklējam idejas arvien jauniem produktiem. Viens no jaunumiem ir ķermeņa krēmi, kuros izmantotas mūsu pašu ražotās ēteriskās eļļas. Cenšamies virzīties uz priekšu lēnām, jo skrienot gadās arī pakrist. Soli pa solim audzējam gan dažādu produktu klāstu, gan to apjomu,” papildina Raimonds Lignickis.

SIA Madara Cosmetics mērķi ir visnotaļ ambiciozi – kļūt par vienu no dabīgās kosmētikas TOP 10 pazīstamākajiem zīmoliem pasaulē. To sasniegšanai 10 gados izveidota pārdomāta platforma

Ar Madara Cosmetics dibinātājiem un līdzīpašniekiem Lotti Tisenkopfu-Iltneri un Uldi Iltneru tiekamies jaunajā uzņēmuma ražotnē Mārupē divas dienas pirms tās oficiālās atklāšanas. Beidzot zem viena jumta apvienots Madara Cosmetics birojs un ražošanas līnijas, kas uzņēmumam ļauj kļūt par vienu no modernākajām un kapacitātes ziņā lielākajām kosmētikas ražotnēm Ziemeļeiropā.

Fragments no intervijas:

Kā jūs spējat atdalīt darbu no privātās dzīves? Vai darbs bieži vien netiek nests uz mājām?

Lotte Tisenkopfa-Iltnere: Sanāk jau, protams, bet mūsu attiecības tas neietekmē. Tas lielākoties ir atkarīgs no slodzes, ja notiek intensīvs darbs. Piemēram, kad būvējām jauno ražotni, visi bijām šajā procesā iesaistīti, turklāt nevarējām nevienam citam savus darba pienākumus deleģēt kā vien paši sev. Ja nu vienīgi kosmosam. (Smejas.)

Tuvojoties tirdzniecības centra Origo piebūves celtniecības darbu noslēgumam, Linstow Center Management atklāj, kādi nomnieki atradīsies topošajā sešstāvu iepirkšanās un biroju centrā.

Video skatāms raksta beigās!

Db.lv jau vēstīja, ka jauno piebūvi apmeklētājiem paredzēts atklāt nākamā gada pavasarī. Ēkas pirmajos trīs stāvos plānots izvietot tirdzniecības, ēdināšanas un pakalpojumu sniedzēju telpas, bet ēkas augšējos trīs stāvos A klases birojus - Origo One.

Paredzēts, ka ēkas pirmajā stāvā atradīsies pirmās nepieciešamības preces. Tajā tiks izvietoti tādi veikali kā Drogas, Euronics, Douglas, Jāņa Rozes grāmatnīca, Mēness Aptieka, Pasaules Optika, kā arī tehnoloģiju un mobilo sakaru operatori – LMT, Bite, Tele 2, Lattelekom, Samsung, kā arī kafejnīcas un ātrās ēdināšanas pakalpojumi – Blender, Lage Gastranome, Costa Coffee u.c. Tāpat pirmajā stāvā atradīsies lielākais Rimi pilsētas centrā.

Konkurences padome (KP) ir noslēgusi veļas mazgāšanas līdzekļu tirgus uzraudzību, kuras ietvaros KP izvērtēja konkurences apstākļus un pārbaudīja, vai tirgū nepastāv konkurences ierobežojumi, kas kaitē uzņēmumu darbībai vai patērētāju interesēm.

Apkopojot tirgus uzraudzībā iegūtos datus, KP secināja, ka Latvijas patērētājiem ir nodrošinātas plašas veļas mazgāšanas līdzekļu iegādes iespējas, jo produktu vidū pastāv daudzveidība - tirgū tiek piedāvāti veļas pulveri, šķidrie veļas mazgāšanas līdzekļi, kā arī pēdējos gados aizvien lielāku popularitāti ieguvušās kapsulas, kas paredzētas vienai mazgāšanas reizei.

Latvijā iespējams iegādāties ap 250 veļas mazgāšanas līdzekļu, izvēloties starp kopumā 40 dažādiem ražotāju zīmoliem, mazumtirgotāju pašzīmoliem, kā arī starp tradicionālajiem un ekoloģiskajiem mazgāšanas līdzekļiem. Veļas mazgāšanas līdzekļus Latvijas tirgum piegādā vairāk nekā 30 piegādātāji.