Dažādi nodibinājumi un organizācijas nelabprāt atklāj, cik tērē suvenīriem, kuriem pasaulē jānes stāsti par Latviju.

Paredzēts, ka 2014. gadā Rīgas Tūrisma attīstības biroja (RTAB) suvenīru iegādei tiks izmantoti 5% no kopējā gada budžeta, norāda biroja vadītāja Vita Jermoloviča.

Tiesa, cik liels ir gada budžets, informācija netiek sniegta. Arī nodibinājuma Rīga 2014 pārstāvji no šī jautājuma izvairās. Runātīgāka ir Tūrisma attīstības valsts aģentūras (TAVA) tūrisma mārketinga eksperte Liene Pīpkalēja. TAVA šogad šim mērķim plāno atvēlēt ap septiņiem tūkst. eiro (bez PVN), kas ir mazāk nekā pērn izmantotie gandrīz deviņi tūkst. eiro.

Neveiksmīga pieredze

TAVA drīzumā plāno organizēt iepirkumu personalizētu suvenīru iegādei. Pēdējos gados gan divi ar suvenīru iegādi saistīti konkursi noslēgušies bez rezultāta. 2012. gadā tika izsludināts konkurss ar domu atrast kādus jaunus oriģinālus suvenīrus, ko izmantot korporatīvo attiecību stiprināšanai un pasniegt starptautiskajās tūrisma izstādēs vai citos sarīkojumos gan tūrisma profesionāļiem, gan plašai publikai, lai veidotu viesmīlīgu priekšstatu par mūsu valsti un tās tūrisma piedāvājumu. Tā kā nebija svaigu un interesantu suvenīru ideju un arī cenas bija pārāk augstas, konkurss beidzās ar neko. Arī pērnruden izsludinātais iepirkums par suvenīru un kartona stendu izgatavošanu bija neveiksmīgs – tajā vispār nepieteicās neviens pretendents. Tas gan nenozīmē, ka TAVA iztiek bez suvenīriem – pērn par 2,6 tūkst. eiro (bez PVN) tika noslēgts līgums ar SIA Aba prezent par personalizētu šokolāžu izgatavošanu un piegādi, 2012. gada nogalē – ar SIA RicBerry par 5,3 tūkst. eiro par augļu un dārzeņu sukāžu un sīrupu piegādi mārketinga pasākumu īstenošanai, izriet no informācijas TAVA mājaslapā. L. Pīpkalēja papildina: pērn iegādātas arī briļļu tīrāmās drāniņas, plastmasas maisiņi, glāžu paliktņi, stikla šķīvji personalizēti ar tūrisma tēla logo. TAVA suvenīru iegādi plāno budžeta ietvaros un izvērtējot vajadzības – tiek apzināti iespējamie apakšuzņēmēji, noskaidrotas izmaksas un izvēlēts piedāvājums ar izdevīgāko cenu.

Katram kvadrātmetram ir jāpelna, tāpēc Shoe Hunt’In Cafe piedāvā ne tikai nopirkt kurpes vai padzert kafiju, bet tur arī varēs ieturēt maltīti itāļu stilā.

Shoe Hunt’In Cafe sākotnējā ideja bija piedāvāt ko nebijušu, tas ir, «trīs vienā» – kafejnīca dāmu pačalošanai, pasēdēšanai ar kūkām, kafiju un vīnu, itāļu apavu veikals un kurpju izgatavošana pēc individuāla pasūtījuma, stāsta Ieva Mazure, Shoe Hunt’In Cafe īpašniece. Saprotot, ka tikai ar kūkām un kafiju nepietiek, drīzumā tiks piedāvāta arī itāļu virtuve. Te notiek arī dažādi pasākumi – dzīvās mūzikas vakari, modes skates, tirdziņi, itāļu valodas kursi, gleznu izstādes utt.

Pirmā darbības gada laikā sortimentu ir papildinājuši kurpju aksesuāri. «Tā ir alternatīva jaunu kurpju iegādei – pie katra tērpa vai īpaši kādam pasākumam ar speciāliem klipšiem pie kurpēm var pielikt šo aksesuāru. Kurpīte uzreiz izskatās pavisam citādi,» saka I. Mazure.

Jūrmalas saldo garšu buķete jau piecus gadus nav iedomājama bez franču beķerejām un kafejnīcām Madam Brioš, pieprasījums pēc kūkām ir visnotaļ stabils, to tik ļoti neietekmē sezonalitāte.

Jūrmalā konditoreju netrūkst. Lielupē saldos našķus piedāvā Kalnakrastu raušu fabrika, Bulduros un Kauguros – Brown Sugar, bet Majoros – De Gusto. Jau piecus gadus jūrmalniekus un pilsētas viesus ar kūkām kārdina Madam Brioš konditorejas un kafejnīcas, tiesa gan, pēdējos gados to skaits ir krietni sarucis, turklāt mainījušies zīmola īpašnieki. Viņiem ir skaidra vīzija, kā kopt iecienītās garšas un attīstīties, turklāt ne tikai Jūrmalā, bet arī ārpus tās robežām.

Sirds lieta

Jau vairāk nekā gadu Madam Brioš saimnieko Dina un Anatolijs Pētersoni, kuru vadītais uzņēmums SIA Take Segunda preču zīmes izmantošanas tiesības uz franšīzes līguma pamata ir pārņēmis no Krievijas uzņēmējas Siranušas Giračevas. Preču zīme joprojām pieder uzņēmumam Noema Management. No savulaik plašās zīmola Madam Brioš našķu impērijas, kas bija izveidota Jūrmalā, pāri palikušas vien divas konditorejas un kafejnīcas – Mellužos un Majoros. Aizvērta arī Madam Brioš kafejnīca galvaspilsētā muzejā Rīgas biržā. Līdz franšīzes līguma noslēgšanai Anatolijs ir strādājis visos Madam Brioš zīmola uzņēmumos – bijis gan viesmīlis, gan pārvaldnieks, arī Dinai ir pieredze šo konditoreju un kafejnīcu darbā – viņa ir sākusi kā administratore un kādu laiku veikusi arī direktores pienākumus.

Gluži kā Mendeļejeva tabulā noteiktā kārtībā ir sakārotas dažādas vielas, arī alus veidiem profesionāļu aprindās ir strikts iedalījums, un šīs kārtības «augšējā segmenta» daļā atrodams porteris. Savu nosaukumu tas ieguvis no «šveicara» un dzerams, piemēram, ar kūkām vai pūdētu sieru.

Šoreiz Db.lv viesojās Aldara alus darītavā, kas nesen paziņojusi par plāniem lielu daļu ražošanas pārcelt uz ārvalstīm. Tiesa, portera ražošanu gan gaidāmās pārmaiņas Aldara alus darītavā neskaršot.

Porteris parasti ir tumšas kafijas krāsā, un tā aromātā ir daudzi «toņi», kas nav sastopami tumšajā vai gaišajā alū, proti, stiprāks alus un iesala aromāts, garša ir blīvāka. Tā porteri raksturo uzņēmuma galvenais aldaris vai galvenais alus eksperts Valdis Čunka. Porteri varot dzert arī pie kūkām, savukārt sevišķi labi tas garšojot ar pūdētu sieru, viņš skaidro. Tāpat porteris ir stiprāks par citiem alus veidiem - vidēji alus stiprums ir aptuveni 5%, bet porterim tie ir 6,8%.

Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā noslēgusies Dēliņkalna skatu torņa būvniecība un tas ir atvērts apmeklētājiem, informē Alūksnes novada pašvaldība.

Šomēnes plānots organizēt arī torņa atklāšanas pasākumu.

Dēliņkalna skatu tornis ir 27 metrus augsts, un tā virsotnē atrodas skatu platforma ar binokli, no kurienes paveras apkārtnes ainava. Tornis ir aprīkots ar apmeklētāju skaitīšanas ierīci. Savukārt pie ceļa, kas ved uz torni, izbūvētas labierīcības apmeklētājiem, izvietots informatīvais stends un izveidots automašīnu stāvlaukums.

Pēc Dabas aizsardzības pārvaldes datiem, Dēliņkalns sasniedz 271,5 metrus, bet tā relatīvais augstums - vairāk nekā 70 metru. No kalna dienvidu nogāzes paveras skats uz mežiem apaugušu pauguru un pļavu mozaīkainavu.

Torņa būvniecība notika Eiropas Reģionālās attīstības fonda projektā «Aizsargājamo ainavu apvidus «Veclaicene» infrastruktūras uzlabošana antropogēnās slodzes mazināšanai un pieejamības nodrošināšanai».

Pagājušā gada maijā Aizputes centrā atvērtā ceptuve jeb uzņēmums Beķereja-SS Ziemassvētkos saņēmusi ap 100 lielus un mazus pasūtījumus, kas, kā atzīst uzņēmuma īpašnieks Sandris Štāls, ir bijis līdz šim lielākais pasūtījumu skaits. Par biznesu mazpilsētā viņš nesūdzas, atzīstot: pēdējā laikā vērojama tendence, ka no Aizputes ne tikai aizbrauc, bet arī atgriežas, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Tikmēr pilsētnieki kopš pagājušās vasaras mielojas ar beķerejā ceptiem speķaraušiem, tortēm, klinģeriem un citiem gardumiem, ko ikdienā kopā ar tasi kafijas var nobaudīt arī blakus ceptuvei ierīkotajā kafejnīcā.

Taujāts par uzņēmuma darbību kopš tā atvēršanas jeb prognozēm un realitāti, Sandris atzīst, ka «ir pat mazliet labāk, nekā bija plānots». «Pats būdams vietējais, secināju, ka Aizputē mūsu pašu vietējiem nav iespēja iegādāties svaigi ceptas bulciņas, kūciņas, maizītes. Izlēmu pamēģināt,» vasarā Kursas Laikam stāstīja S. Štāls.

«Galvenais - lai būtu pa nullēm un nav parādi. Ja mazliet paliek pāri, tad viss ir kārtībā,» saka ceptuves saimnieks, kurš ir diplomēts finansists un ekonomists, bet darbu pēc studijām Latvijas Universitātē bez pieredzes nav varējis atrast. Tad arī īstenots sens ģimenes sapnis par neliela uzņēmuma izveidi.

#Medus kūka, Napoleons, Olu biskvīta kūka, ruletītes, Vecrīgas, pīrādziņi un cepumi – sortiments ir gana plašs.

Alūksnes novada z/s Saltupji saimniece Anda Cekule cep lauku tortes un plāno paplašināties

Saimniecība atrodas apmēram 16 km aiz Alūksnes, un Saltupjos nokļūstam laikā, kad Ziemeļlatvijai pāri brāžas sniegputenis un ceļš līdz mājai jau teju ir aizputināts. Kūku un konditorejas izstrādājumu cepšana nav vienīgais saimnieku Andas un Raivja Cekulu rūpals. Viņi audzē gaļas lopus, kas labi iederas paugurainajā Vidzemes ainavā.

Kūku cepšanai ziemeriete Anda Cekule aktīvāk pievērsās pirms aptuveni pieciem gadiem, kad ieguva mājražotājas statusu. Aroda noslēpumus apguvusi jau no savas vecmāmiņas, kas labi pārzināja konditorejas izstrādājumu gatavošanas smalkumus. Saimniece pēc profesijas ir pavārs– konditors. Pamudinājumu cept tortes un piedalīties konkursos Anda Cekule saņēmusi arī no Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra (LLKC) speciālistiem. «Tajā laikā bija gan savi dārzeņi, gan gaļas lopi, bet mums teica, ka vajag iet tautās arī ar kūkām,» atceras Raivis Cekuls. Uzrakstījuši projektu Nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības attīstības programmā, guvuši atbalstu, iegādājušies ledusskapi, mikserus un uzlabojuši virtuvi, kur top konditorejas izstrādājumi. Tagad jau abi spriež, ka telpas kļuvušas par mazu, jo izcepto kūku daudzums ar katru gadu pieaug. Izņēmums gan bijis pagājušais gads, taču šogad paredzēts paplašināt gan sortimentu, gan palielināt apjomus. Saimnieks Raivis Cekuls atklāj, ka ir gan šoferis, gan ekspeditors vienā personā, jo Andas izcepto piegādā klientiem.

Saistībā ar valsts svētku nedēļu šogad ievērojami pieaudzis atsevišķa sortimenta preču noiets, bet īpaši palielinājies pieprasījums pēc lāpām un dažādiem suvenīriem ar nacionālo simboliku, atzīst aptaujātie tirgotāji.

«Valsts svētku nedēļā ievērojami palielinājies pieprasījums pēc lāpām. Šogad visaktīvāk tās tika iegādātas 11.novembrī - Lāčplēša dienā. Turklāt pagājušās nedēļas laikā lāpas iegādātas pat par 112% vairāk nekā šajā pašā laika posmā pērn,» sacīja Maxima Latvija Zīmola un komunikāciju departamenta direktore Viktorija Gulbe.

Izpētot pārdošanas datus pagājušajā nedēļas nogalē, kad Latvijas iedzīvotāji gatavojās valsts svētku - 18.novembra svinībām, veikalu pārstāvji novērojuši pieprasījuma pieaugumu vairākās produktu kategorijās.

«Piemēram, laikā no 16. līdz 18.novembrim, salīdzinot ar laika posmu no 13. līdz 15.novembrim, par 14% pieaudzis pieprasījums pēc dažādām smalkmaizītēm un kūkām. Tāpat Latvijas iedzīvotāji svētkos aktīvāk iegādājušies šampanieti, jo pieprasījums pēc dzirkstošajiem vīniem šajā laika posmā pieaudzis par 38%,» sacīja Maxima Latvija pārstāve.

Pēc valdības lēmuma, kas lielā daļā tirdzniecības centru veikalos liedz izsniegt attālināti iegādātās preces, vairāki tirdzniecības centri Rīgā gatavi organizēt saviem nomniekiem tirdzniecību un attālināti iegādāto preču izsniegšanas punktus ārtelpās, aģentūru LETA informēja tirdzniecības centru pārstāvji.

Kopš piektdienas pie tirdzniecības centra "Akropole" ārā sācis darboties vienots pasūtījumu izsniegšanas punkts, kur apmeklētāji varēs saņemt iepriekš tiešsaistē iegādātas un apmaksātas preces no "Akropolē" esošajiem veikaliem, aģentūrai LETA pavēstīja tirdzniecības centra pārstāvji. Pasūtījumu izsniegšanas punkts darbosies ārpus "Akropoles" telpām, pie B ieejas.

"Akropoles" pārstāvji skaidroja, ka vienotais pasūtījumu izsniegšanas punkts izveidots, lai ierobežojumu apstākļos turpinātu apmeklētājiem nodrošināt attālināti iegādāto preču izsniegšanu, vienlaikus ievērojot visus valstī noteiktos ierobežojumus un epidemioloģiskos drošības pasākumus.

Kultūrvieta Kursas putni, kas Liepājā darbu uzsāka pirms trim gadiem, atradusi jaunu mājvietu Juliannas pagalmā. Kursas putnu īpašnieks Artūrs Butāns pats ir no Rīgas, bet nu jau kādu ir laiku cieši saistīts ar Liepāju. Savukārt nosaukums radies no Olafa Gūtmaņa dzejoļa ar nosaukumu Kursas putni, ko Ēriks Ķiģelis ir sarakstījis arī dziesmā.

«Ja patin filmu atpakaļ, tad iemesls, kāpēc tika izveidota vieta Kursas putni, ir personisks stāsts. Proti, es strādāju par viesmīli un biju jau sasniedzis zināmu līmeni savā izaugsmē, bet, lai varētu strādāt glaunā restorānā man prasīja krievu valodas zināšanas. Es nolēmu, ka labāk cīnīšos un pats vēršu vaļā savu uzņēmumu, jo, pēc manām domām, galvenajām prasībām ir jābūt darba kvalitātei, draudzīgai attieksmei un tādām lietām nevis svešvalodai,» atceras Artūrs.

Tas viss sakritis ar laiku, kad Artūrs jau otro reizi pārcēlies uz Liepāju, jo pats ir dzimis Rīgā, Pārdaugavā. «Šeit cilvēki skatās acīs nevis uz kurpēm, tas ir viens no iemesliem, kāpēc iemīlēju Liepāju. Kā arī man ir ļoti paveicies ar cilvēkiem, kas man ir apkārt. Uzņēmumā mums ir sadalīti pienākumi, un tā arī ir viena no veiksmes atslēgām. Proti, viens atbild par bāru, cits par lietvedību, cits par pasākumiem utt. Kopumā esam pieci darbinieki,» stāsta Artūrs.

Attīstītāji pēdējos gados ir atvēzējušies vairākiem projektiem Strēlnieku ielā Rīgā, kas nozīmē pārmaiņas šajā apkaimē nākotnē; mājvietu tur rod aizvien jauni komersanti.

Tiek sapostas ēku fasādes un būvēta jauna viesnīca un daudzdzīvokļu ēka, kas turpmāk varētu nodrošināt gan iedzīvotāju, gan tūristu plūsmu mazajiem komersantiem, kuri rosās šajā ielā. Tieši ar gaišām domām par skaisto nākotni šobrīd komersanti un jau esošie ielas iedzīvotāji un biroju darbinieki pārdzīvo šo laiku, jo putekļu mākonis ne vien aizsedz skatu uz greznajām jūgendstila ēkām, bet arī pasliktina ikdienu garāmgājējiem un tiem, kuri te attīsta biznesu. Tomēr putekļu sērga ir pārejoša lieta, un pozitīvā šajā ielā ir krietni vairāk, šīs vietas plusus izceļ gan tie uzņēmumi, kas te darbojas jau vairāk nekā desmit gadus, gan tie, kas šīs ielas potenciālu saskatīja pirms dažiem gadiem.

Mūžībā aizgājis ASV tehnoloģiju kompānijas Apple bijušais vadītājs un līdzdibinātājs Stīvs Džobss (Steve Jobs). Viņam bija 56 gadi, ziņo BBC.

«Stīva mirdzums, kaisle un enerģija bija avots neskaitāmām inovācijām, kas bagātina un uzlabo visu mūsu dzīvi. Stīva dēļ pasaule ir nesalīdzināmi labāka,» teikts Apple paziņojumā.

Džobss jau 2004. gadā atklāja, ka ir slims ar aizkuņģa dziedzera vēzi, un piecus gadus vēlāk viņam tika veikta aknu transplantācija.

Šajā piektdienā biznesa portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju ielūkoties SIA Smalkais muslis ražotnē Olainē, kur tiek ražots muslis ar ogām.

Ieva Biķe un Ilze Kalāce-Bērziņa ir radījušas smalka maluma auzu pārslu, augļu, sēklu un ogu maisījumu Smalkais muslis. Ražošanas process notiek kādreizējā piemājas dārza mājā, kura ir vien septiņus kvadrātmetrus liela. Uzņēmuma vadītājas uzsver, ka Smalkais muslis ir ne tikai klasiskais brokastu produkts, bet ēdams arī vakariņās. Tiešu konkurentu tam neesot, jo neviens Latvijā vēl nepiedāvā musli, kurš ir sasmalcināts. Produktam netiek pievienots cukurs, jo saldumu tam piešķir augļi un ogas. «Mēs gribējām atšķirties un visu samalt. Sākotnēji gan mums salūza vairākas iekārtas, jo samalt dateles vai rozīnes nav tik vienkārši, tomēr esmu atradusi tehniku, kā to izdarīt,» stāsta I. Kalāce-Bērziņa, kura ir atbildīga par ražošanas procesu.

Tehnoloģiju kompānija Google oficiāli iegādājusies Izraēlas karšu un navigācijas startup uzņēmumu Waze. Lai gan kompānijas neatklāj darījuma detaļas, tiek pieļauts, ka Google samaksājusi vairāk nekā 1,1 miljardu ASV dolāru.

Pagaidām Waze funkcionēs atsevišķi, bet vēlāk to plānots iekļaut tehnoloģiju giganta karšu pakalpojumos, atsaucoties uz Google paziņojumu, vēsta Reuters.

Analītiķi norāda, ka Google motivācija, pārņemot Waze, bijusi saistīta ar vēlmi savos karšu pakalpojumos palielināt sociālo aspektu, kā arī nepieļaut, ka Izraēlas uzņēmums nokļūst sāncenšu rokās. Interesi par Waze iegādi iepriekš bija izrādījusi Facebook. Sarunas ar sociālo portālu izgāzušās pēc tam, kad abas kompānijas nespēja panākt vienošanos par to, vai Waze izstrādātāji paliks Izraēlā.

Ja vien ir vēlme, izdevumus var samazināt – to beidzot pierādījušas Latvijā strādājošās ministrijas, parskatot vēl deviņdesmitajos gados dibinātās līgumattiecības ar mūsu valstī vecāko mobilo sakaru pakalpojumu sniedzēju LMT, tādējādi kopējos ikmēneša tēriņus šajā jomā samazinot divarpus reizes.

Tiesa gan, par šādu soli ministrijas izšķīrās vien pēc tam, kad uz nesamērīgo šķiešanos ar līdzekļiem bija norādījis DB, bet, kā parasti saka, labāk vēlāk nekā nekad. Pašreiz, ņemot vērā nupat minēto naudas ekonomijas piemēru, valsts aparātam ir būtiski izdarīt vismaz pāris secinājumus nākotnei.

Pirmkārt, šobrīd noslēgtie līgumi par mobilo sakaru pakalpojumu saņemšanu nedrīkst kļūt par kārtējām ilgtermiņa attiecībām starp valsti un operatoru. Pretējā gadījumā, paejot noteiktam laika posmam, atkal var rasties situācija, kad ministriju darbinieku telefonsarunu apmaksa vairāk līdzinās līdzekļu šķiešanai. Ņemot vērā straujās izmaiņas gan tehnoloģiju jomā, gan tirgū, optimālā variantā šādi iepirkumi ministrijām būtu jārīko reizi gadā. Šeit nav būtiski, kura kompānija katru gadu uzvarētu – LMT vai kāda cita. Svarīgi ir tas, lai par nodokļu maksātāju naudu tiktu apmaksāts ekonomiski izdevīgākais piedāvājums. Bet tas, kāda ir politika vienam otram Latvijā strādājošam, turklāt ļoti labi atpazīstamam mobilajam operatoram, jau sen nav noslēpums – sadarbības nosacījumi kļūst pievilcīgāki vien tajā brīdī, kad klients piedraud ar pāriešanu pie konkurenta. Turklāt, lai vēl vairāk palielinātu iespēju ietaupīt, varbūt gluži nevajadzētu noteikt, ka datu pārraides vai interneta pārklājumam jābūt katrā pludmalē un pat purvā. Grūti iedomāties, kā ministriju darbinieki kārto valstiski svarīgas darīšanas, gozējamies pludmalē, it īpaši ņemot vērā, ka daudzi no viņiem savus darba kabinetus labprātīgi parasti nepamet. Tāpat diez vai perfektam pārklājumam jābūt teju visās pasaules valstīs.

Ekvadorā es atgriezos otro reizi, jo pirmoreiz tur viesojos pirms aptuveni 15 gadiem, kad devāmies braucienā uz Galapagu salām, kas joprojām starp daudziem citiem ceļojumiem, kas pēc tam vēl piedzīvoti, ir viens no spilgtākajiem iespaidiem.

Galapagu salas ļauj cilvēkam nokļūt dzīvnieku pasaulē, un es joprojām atceros, kā pludmalē sauļojās jūras lauvas ar kuplām ģimenēm, nevis cilvēki. Šoreiz ceļojuma mērķis nebija vēlreiz nokļūt starp dzīvniekiem, bet bija vilinājums doties maģiskā braucienā ar seniem un mistiskiem ceremoniju piedzīvojumiem. Bija vairākas sakritības, un acīmredzot, ja cilvēks ir kaut kam nobriedis, tad tas dzīves ceļā nāk. Es pavisam nejauši saņēmu uzaicinājumu šī gada februārī piedalīties ceļojumā uz Ekvadoru un Kolumbiju pie senajiem džungļu dziedniekiem. Man tas šķita tieši laikā, un es pieteicos braucienam, kura programmu veidoja puisis no Igaunijas, kurš pirms četriem gadiem ar visu ģimeni pārcēlās uz dzīvi Ekvadorā. Grupā bija 12 pieredzējuši cilvēki, daudzi no viņiem bija ciguna praktizētāji.

Aizkrauklē tikai retais nebūs nogaršojis Agitas Kuzmenkovas konditorejas izstrādājumus – kūkas un dažādus saldos našķus.

Jau gadu pilsētas centrā plašās un mājīgās telpās mājo kafejnīca – konditoreja AK Gardumi vēstniecība – ģimenes uzņēmums, kuru A. Kuzmenkova izveidojusi kopā ar savu māsu Daci Zandbergu. Abu gardumu vēstnieču darbu atkārtoti paspējusi atzinīgi novērtēt Aizkraukles novada pašvaldība, Uzņēmēju dienās divus gadus pēc kārtas piešķirot AK Gardumu vēstniecībai gan radošakā, gan draudzīgākā uzņēmuma balvas. Baltos rāmīšos, kas novietoti uz galdiņiem un piestiprināti pie sienām, kas rotātas ar romantiskiem ziedu motīviem, ir dažādas atziņas, piemēram, «Kūkas ir ne tikai svētkiem, bet arī ikdienai», «Ēd kūku un saglabā mieru», kā arī pamudinājums nobildēties ar apetītelīgajiem gardumiem un dalīties ar šīm fotogrāfijām sociālajos tīklos.

Kad Naukšēnu vīna darītavas saimnieks Jānis Baunis pirmo reizi pagaršoja vīnu, viņš nevarēja iedomāties, ka pats kļūs par vīndari. Tagad Naukšēnos jau vairāk nekā divus gadus tiek ražoti bioloģiskie ogu un augļu vīni un sidri, kas pamazām, bet mērķtiecīgi iekaro Latvijas veikalu plauktus.

Pagājušā gada nogalē, Latvijas Vīnkopju un vīndaru biedrības rīkotajā vietējo augļu un ogu vīnu konkursā, SIA Lejasķērzēni Naukšēnu vīna darītava tika atzīta par labāko Latvijā. «Tagad tiešām ir jāizvērtē katra nianse. Ja esam nosaukti kā labākā vīna darītava, tad jāstrādā vēl vairāk,» stāsta Jānis.

Viņš uzsver, ka Latvijas vīndariem ir lieliska iespēja spēlēties ar dažādām ogām un augļiem, kas ir pieejami, ne tikai vīnogām. «Latvijā patērētāji pieņem to, ka no ogām un augļiem var pagatavot fantastiskas lietas un, līdz ar to, garšu nianses ir milzīgi plašas.»

Naukšēnu vīni ir bioloģiski. Tas nozīmē, ka ogas un augļi, kas tiek izmantoti vīnu ražošanā, netiek migloti. Jānis skaidro, ka šāda izvēle šķitusi loģiska: «Mums ir bioloģiskā saimniecība un tas ir tikai pašsaprotami, ka arī mūsu vīni ir bioloģiski.» Viņš uzskata, ka cilvēkiem ir vairāk jāpiedomā pie tā, kas tiek ēsts un dzerts.

Keramiķe Linda Romanovska atradusi līdzsvaru un īsto dzīves telpu, kurā bez stresa, rāmi var darināt savus darbus, gūstot no tā prieku un iepriecinot citus

Linda sevi par keramiķi sauc sešus gadus. Pirms tam daudzus gadus viņa bijusi «svētdienas mālu mīcītāja», kad brīvdienās pie draugiem gatavoja traukus un pēc tam pie sava skolotāja, latgaļu podnieka Evalda Vasilevska savu veikumu apdedzināja. Linda, tāpat kā viņas skolotājs, gatavo melno, svēpēto keramiku, neizmantojot mehāniskas ierīces un glazūras. «Darboties ar mālu es mācos vairāk nekā 15 gadus. Pirmsākumi bija, kad mācījos Alojas mākslas skolā un pēc tam Rīgas Lietišķās mākslas koledžā. Pēc tam Latvijas Mākslas akadēmijā izvēlējos studēt «grafiķos», jo šķita, ka tā būs praktiskāka nodarbošanās, neticēju, ka ar keramiku var pelnīt iztiku, bet pēdējos sešos gados esmu pierādījusi sev, ka var gan. Keramika ir tāda lieta, ko var sākt darīt, neņemot lielus kredītus, var attīstīt savu biznesu soli pa solim,» atzīst Linda.

Tradicionālo mājas kūku cepēja Ilze Kupča vēlas saglabāt mājražotājas statusu, lai nezaudētu kvalitāti un individuālo pieeju , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Viena no Latvijas vairāk atzītajām kūku gatavotājām Ilze Kupča prasa desmit eiro par kilogramu. Viņas nosauktā cena spēj konkurēt pat ar konditorejām un kūkām lielveikala plauktā. Līdz šim I.Kupča tortes septiņus gadus cepusi savā virtuvē dzīvojamā mājā Baldonē, par ko liecina karstumā nobrūnējušie cepeškrāšņu stūri. Šogad viņa cer iekārtot savu ceptuvi, taču nezaudējot ne tikai mājražotājas statusu, bet arī pieeju.

Mācījās Youtube

2014.gada decembrī bijušas dienas, kad I. Kupča vienatnē izcepusi pat 15 kūku, lai gan privātmājas virtuvīte ir visai pašaura. Dažādos konkursos viņa iepazinusies ar kolēģēm un konkurentēm no visas Latvijas. Kūku cepēju mūsu valstī netrūkst, viņa secina. I.Kupča ir gada labākās kūkas autore konkursa Latvijas mājas tortes 2013 Zemgales kārtā, savukārt Latgalē ieņēma 3. vietu. Dažādos konkursos dzirdējusi uzslavas un ieteikumus no pavārmākslas līderiem, I. Kupča sāka apzināties, ka hobijs varētu būt arī kaut kas vairāk.

Ja ministru vietnieki būtu garantija kompetences pieaugumam, tad šāda amata ieviešanu vēl varētu apsvērt

Valsts prezidents Raimonds Vējonis izteicis priekšlikumu līdzīgi kā vairākās citās valstīs ieviest ministru vietnieka institūciju. Minētie argumenti ir tādi, ka valdības sēdēs ministru komandējumu un citu iemeslu dēļ mēdz būt problēmas ar kvorumu. Turklāt parlamentārie sekretāri, kas faktiski pašlaik Latvijā ir otra augstākā amatpersona aiz konkrētās nozares ministra, starptautiskos pasākumos netiekot uztverti kā pilntiesīgi ministra aizstājēji.

Gribētos teikt, ka tas, ko starptautiski uztver vai neuztver pilntiesīgi, tomēr ir atkarīgs arī no paša cilvēka, nevis tikai no viņa amata nosaukuma. Vācijā, piemēram, par ministra vietnieku tiek uzskatīts valsts sekretārs, kurš tāpat kā Latvijā ir valsts ierēdnis. Savukārt ASV pat ministrus sauc par sekretāriem un nav gan dzirdēts, ka tāpēc kāds viņus neuztvertu pilntiesīgi. Amata nosaukuma maiņa nav problēma, bet velns, kā zināms, slēpjas detaļās.

Dzirnavu ielas posmā no Antonijas līdz Krišjāņa Valdemāra ielai Rīgā rosība valda gan no rītiem, gan pusdienlaikā, gan arī vakara stundās.

Vēl 18. gadsimtā vietā, kur Dzirnavu iela krustojas ar Krišjāņa Barona ielu, bijis dīķis, kura krastā atradās dzirnavas. Tieši šo dzirnavu dēļ iela tikusi pie sava vārda, kuru tā nes vēl šodien. Dzirnavu iela ir viena no nedaudzajām pilsētas centra ielām, kurai nav nācies piedzīvot pārāk biežas vārda maiņas. Politiski neitrālās dzirnavas par labām atzina gan cariskā valdība, gan pirmskara laika pilsētas valde, gan arī padomju vara. Izņēmums bija vien vācu okupācija, kuras laikā to uz diviem gadiem pārdēvēja par Vāgnera ielu jeb Wagnerstrasse, liecina Rīgas pašvaldības sniegtā informācija. Dzirnavu iela sākas pie krustojuma ar Pulkveža Brieža ielu, un posms līdz pat Antonijas ielai nav stipri apdzīvots, raugoties no uzņēmējdarbības skatu punkta.

Vispirms ir sajūtas, un tikai tad seko bizness, tā savu kafejnīcu Mākonis raksturo Lauris Grass .

Savas gaitas Vecrīgā uzņēmums pirms pusotra gada sāka kā dizaina studija un stilīga, neliela kafijotava – ar kafiju, kūkām un pāris apmeklētājiem dienā. «Sākām rudens pusē, diezgan dramatiskā situācijā – neviens nezina, kas tas par kambarīti, neuzdrīkstas ienākt, apkārt nav daudz iestāžu. Taču pirmais stress jau ir pāri,» stāstu sāk Lauris.

Gadus divus pirms tam Lauris nolēma, ka savas mammas, dizaineres un tobrīd Latvijas Dizaineru savienības valdes priekšsēdētājas Anitas Grases sasniegto vides iekārtošanas zinībās vajadzētu «vērtīgi materializēt». Tā dzima Inteliģences meistarklases lekciju cikls par arhitektūru, mākslu un kultūru, – interjerdizaina birojam pats pieliekot klāt arī dzīves stila kafejnīcu. Lauris pats mākslu un dizainu nekur studējis nav, bet izpratni par kvalitatīvu un labu dizainu, iespējams, ir mantojis no saviem senčiem – LMA profesora vitrāžista, grafiķa un gleznotāja Teņa Grasa, mākslas vēsturnieka un uzņēmēja Klāva Grasa un interjera dizaineres Anitas Grases. Māksla un dizains Laurim ir tuvi, un sevi viņš apzinās drīzāk kā impresāriju – «talanta radīt mākslu pašam nav, bet novērtēju gatavus darbus, spēju tos saprast un pasniegt. Tas ir vajadzīgs, jo mākslinieki paši to bieži nespēj – taisa smukas lietas, bet vajag menedžera pakalpojumus.»

Tehnoloģiju milzis Google piekritis iegādāties karšu un navigācijas start-up uzņēmumu Waze, un tiek paredzēts, ka darījums notiks par 1,1 miljardu ASV dolāru, raksta ārvalstu mediji.

«Google vajag saglabāt savu pārākumu, piedāvājot navigācijas pakalpojumus, » norāda Gartner analītiķis Endrjū Frenks (Andrew Frank), skaidrojot, ka tie ir galvenais elements viņu mobilo pakalpojumu reklamēšanā.

Oficiāls paziņojums par darījumu varētu tiks izplatīts šīs nedēļas sākumā, citējot drošus avotus, pauž Bloomberg News. Zināms, ka arī sociālais medijs Facebook vēlas iegādāties satelītnavigācijas kompāniju Kalifornijā bāzēto Waze, taču Facebook nav izdevies vienoties ar Waze par darījuma cenu.