Makroekonomika

Starptautiskie aizdevēji ierodas pirmajā uzraudzības vizītē Latvijā

Lelde Petrāne, 07.05.2012

Jaunākais izdevums

Latvijā darbu sākuši Eiropas Komisijas (EK) dienestu eksperti, kuri no 7. līdz 11.maijam kopā ar Starptautiskā Valūtas fonda (SVF), Pasaules Bankas un Eiropas Centrālās bankas pārstāvjiem veic pirmo starptautiskā aizdevuma pēcprogrammas uzraudzības misiju.

ES trīs gadus sniegtās finanšu palīdzības programma Latvijai noslēdzās 2012.gada janvārī, bet līdz laikam, kad valsts būs atmaksājusi lielu daļu ES aizdevuma, šādas uzraudzības vizītes notiks divas reizes gadā.

2011. gada decembrī, parakstot pēdējo Saprašanās memoranda papildinājumu, Latvijas iestādes atbilstoši pēcprogrammas uzraudzībai ir apliecinājušas apņemšanos turpināt fiskālo konsolidāciju un apjomīgās reformas, kas palīdzēja valstij atgūties pēc dziļās finanšu un ekonomikas krīzes. Valsts iestādes ir apņēmušās apspriesties ar ES par galvenajiem politiskajiem nodomiem, kuri varētu ietekmēt makroekonomisko stabilitāti un līdz ar to Latvijas spēju atmaksāt aizdevumu, norādīja Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Lai novērtētu spēju atmaksāt ES aizdevumu saskaņā ar grafiku, vizītes laikā tiks apspriesti procesi ekonomikas un finanšu jomā Latvijā un politiskie pasākumi, ko Latvijas iestādes ir veikušas vai plāno. Misijas dalībnieki tiksies ar dažādu ministriju, valsts un privātā biznesa pārstāvjiem, lai pārbaudītu, kā tiek īstenots 2012. gada budžets, un apspriestu 2013. gada budžeta plānus (ierosinātās nodokļu izmaiņas, otrā līmeņa pensiju iemaksu likmes atjaunošana, prognozētie ietaupījumi, attiecīgie fiskālās korekcijas pasākumi), valsts īpašumā esošo banku pārdošanas un restrukturizācijas procesu, strukturālo reformu īstenošanu un ES fondu apgūšanu.

Īpaši tikšot izvērtēta pēdējā memoranda papildinājumā paredzēto nosacījumu izpilde, cita starpā, enerģijas tirgu un energoefektivitātes, augstākās un profesionālās izglītības, valsts uzņēmumu vadības, valsts pārvaldes, tiesu sistēmas un konkurences politikas jomā.

Latvija no 2009.-2011. gadam saņēma atbalstu no ES vidēja termiņa finanšu palīdzības programmas (maksājumu bilances palīdzība), kas tika sniegta saistībā ar SVF Atbalsta vienošanos, finansiāli piedaloties Pasaules Bankai, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankai, vairākām ES valstīm un Norvēģijai. Kopējais pieejamais finansējums bija EUR 7,5 miljardi, no kuriem Latvija izmantoja EUR 4,5 miljardus (60 %). EUR 3,1 miljardu no izmantotās summas ES vārdā aizdeva Eiropas Komisija. Aizdevums paredzēja vairākus politiskus nosacījumus, ieskaitot fiskālo konsolidāciju un strukturālas reformas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

FKTK vadītājs piedalīsies pirmajā ECB Uzraudzības valdes sēdē

Žanete Hāka, 29.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 30. janvārī, notiks Eiropas Centrālās bankas vienotā uzraudzības mehānisma pirmā Uzraudzības valdes sēde, kurā pārrunās priekšlikumus Vienotās uzraudzības ietvaram, ko plānots nodot publiskajai apspriešanai februāra sākumā.

Uzraudzības valdē (Supervisory Board) Latvijas banku uzraudzības iestādi pārstāvēs Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis, informē FKTK.

Uzraudzības valde ir izveidota, lai plānotu un īstenotu ECB uzraudzības pienākumus, veiktu sagatavošanās darbus vienotā uzraudzības mehānisma veiksmīgai uzsākšanai, kā arī pilnībā sagatavotu lēmumu projektus, kas tiks nodoti ECB Padomei apstiprināšanai. ECB Padomei būs tiesības šos lēmumprojektus apstiprināt bez grozījumiem vai noraidīt (beziebildumu procedūra), tādējādi nostiprinot Uzraudzības valdes lomu.

Uzraudzības valde sastāv no Uzraudzības valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, četriem ECB pārstāvjiem, kā arī no katras iesaistītās valsts banku uzraudzības iestādes pārstāvja. Valstīs, kur centrālajai bankai nav banku uzraudzības funkcijas, piemēram, Latvijā, ECB Uzraudzības valdē var pieaicināt centrālās bankas pārstāvi. Latvijas Bankas izvirzītā pārstāve ir tās padomes locekle Zoja Razmusa, kuras kompetencē būs kopējās finanšu sistēmas stabilitātes jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Rosina jaunas ECB pilnvaras banku uzraudzībai; pārraus «aplamo saiti starp valstīm un to bankām»

Lelde Petrāne, 12.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien iesniegtie priekšlikumi vienotam eiro zonas banku uzraudzības mehānismam ir svarīgs solis ekonomiskās un monetārās savienības stiprināšanā. Jaunajā vienotajā mehānismā galīgā atbildība par noteiktiem uzraudzības pienākumiem, kas saistīti ar visu eiro zonas banku finansiālo stabilitāti, tiks uzticēta Eiropas Centrālajai bankai (ECB), informē Eiropas Komisijas pārstāvniecība Latvijā.

Valstu uzraudzības iestādēm arī turpmāk būs svarīga loma ikdienas uzraudzības darbā un ECB lēmumu sagatavošanā un īstenošanā. Komisija šodien arī ierosina Eiropas Banku iestādei (EBI) izstrādāt vienotu uzraudzības rokasgrāmatu nolūkā saglabāt vienotā tirgus integritāti un nodrošināt banku uzraudzības saskaņotību visās 27 ES dalībvalstīs.

Komisija aicina Padomi un Eiropas Parlamentu līdz 2012. gada beigām pieņemt šodien iesniegtos priekšlikumus kopā ar pārējiem trim integrētas banku savienības komponentiem, proti, vienotu noteikumu kopumu, kas attiecas uz kapitāla prasībām, harmonizētām noguldījumu aizsardzības shēmām un vienotu Eiropas sanācijas un noregulējuma sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Valsts prezidents apšauba Kariņa lidojumu ar privātajām lidmašīnām samērīgumu

LETA, 27.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Starptautiskie kravu pārvadājumi – kā digitālās platformas palīdzēs Tavam biznesam

Sadarbības materiāls, 01.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskie kravu pārvadājumi ar mūsdienu tehnoloģiju sniegtajām priekšrocībām ir vienkāršāki, ātrāki un izdevīgāki. Digitālās loģistikas platformas kā Cargologs apvieno kravu nosūtītājus un transporta uzņēmumus vienā platformā, tādējādi nodrošinot parocīgu un ātru piegādes procesu gan pārvadātājiem, gan nosūtītājiem.

Automatizācija, kravu izsekošana un maršutu optimizācija ir tikai dažas no priekšrocībām, ko priekš loģistikas pakalpojumiem sniedz digitālās tehnoloģijas. Turpini lasīt rakstu un uzzini vairāk par to, kā digitālās tehnoloģijas palīdzēs Tavam uzņēmumam efektīvāk organizēt kravas piegādes!

Kas ir digitālās loģistikas platforma?

Aptuveni 25 procenti no visiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā pārvietojas tukši, savukārt puse brauc tikai ar daļēju piepildījumu – tas ne tikai ietekmē ekonomiskos rādītājus, bet arī rada nevajadzīgu piesārņojumu. Šāda situācija ir radusies, jo Eiropā ir sadrumstalots kravas pārvadātāju tīkls – Cargologs digitālās loģistikas platforma atrisina šo problēmu, apvienojot vairākus kravas pārvadātājus vienuviet.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Aizdevēji: Grieķija pie izaugsmes atgriezīsies jau nākamgad

Jānis Rancāns, 15.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas ekonomika pie izaugsmes atgriezīsies nākamgad un valsts būs spējīga savaldīt savu parādu kalnu, pavēstījuši Atēnu starptautiskie aizdevēji.

Tāpat aizdevēji – Eiropas Komisija (EK), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) – pauduši pārliecību, ka Grieķija drīzumā varēs saņemt kārtējo aizdevuma maksājumu, vēsta Reuters.

Patlaban starptautiskie aizdevēji uzsākuši Grieķijas ekonomiskā progresa pētīšanu, lai varētu apstiprināt kārtējās aizdevuma daļas 8,8 miljardu eiro apmērā piešķiršanu Atēnām.

Aizdevēji norāda, ka Grieķijai izdosies sasniegt starptautiskā aizdevuma programmas mērķus, kā arī, ka tās valdība ir apņēmības pilna ieviest nepieciešamos fiskālos pasākumus 2013. un 2014. gadam.

Viens no svarīgākajiem soļiem, kas Grieķijai vēl atlicis, ir nepieciešamība pēc banku sektora rekaptializācijas pabeigšanas, lai valsts finanšu iestādes drīzumā varētu nodarboties ar kreditēšanu. Grieķijas aizdevēji uzsver, ka banku rekapitalizācija jau ir gandrīz pabeigta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ātrie aizdevēji centīsies ieņemt jaunas nišas

Šā gada 1. jūlijā stāsies spēkā nozīmīgas izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL), kas nosaka maksimālās procentu likmes griestus, kā arī reklāmas ierobežojumi aizdevējiem. Mainoties likmēm, nozīmīgs skaits aizņēmēju, kas līdz šim kvalificējās aizdevumam, vairs to nevarēs saņemt, un līdzšinējo 30% vietā aizdevumam kvalificēsies tikai 7-10% no saņemtajiem pieteikumiem, intervijā min AS 4finance izpilddirektors Gvido Endlers, kurš paredz, ka, visticamāk, situācija tirgū pēc grozījumu stāšanās spēkā novedīs pie tā, ka bankas un nebanku aizdevēji piedāvās līdzīgus produktus un konkurence saasināsies.

Kā jaunie likumdošanas grozījumi ir ietekmējuši uzņēmuma darbību, un kā pakalpojums mainījies kopš gada sākuma?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas starptautiskie aizdevēji apsver atkārtotu Grieķijas parāda pārstruktuziāciju. Tās ietvaros Grieķijai varētu tikt norakstīts 2010. gadā saņemtais aizdevums 110 miljardu eiro apmērā, atsaucoties uz anonīmiem avotiem, vēsta Financial Times Deutschland.

Parādu norakstīšanas zaudējumus nevēlas uzņemties ne Starptautiskais Valūtas fonds, ne arī Eiropas Centrālā banka, tādējādi šādā scenārijā viss finansiālais smagums būtu jāuzņemas eirozonas valstīm, sacījuši avoti.

Grieķijas parāds tika «apcirpts» jau šā gada sākumā, kad privātā bankas un investīciju fondi piekrita Atēnu parādsaistības samazināt par 100 miljardiem eiro. Šis darījums ļāva Grieķijai piešķirt 130 miljardu eiro lielu aizdevumu.

Arī analītiķi norāda, ka Grieķijas parādu norakstīšana ir ticams scenārijs. Vācijas Commerzbank izpilddirektors Martins Blessings (Martin Blessing) prognozējis, ka galu galā Grieķijas parādu norakstīšanā piedalīsies visi tās kreditori, vēsta Reuters.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Putniņš: Banku uzraudzībā esam cieši integrēti Eiropas vienotajā mehānismā

Laura Mazbērziņa, 28.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektorā valda stabilitāte un kārtība, tomēr Latvijai ir svarīga domu apmaiņa par uzraudzības metožu pielietojumu un pilnveidi, risku vadību, ņemot vērā aktuālos uzraudzības akcentus mūsu valstī, piemēram, saistībā ar biznesa stratēģiju radikālu maiņu daļā mūsu banku, stāsta Pēters Putniņš, FKTK priekšsēdētājs.

Latvijā darba vizītē ir ieradusies Eiropas Centrālās bankas (ECB) uzraudzības valdes priekšsēdētāja Daniela Nuī (Daniele Nouy). Pārrunājot pašreizējās darba aktualitātes ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju (FKTK) un tās priekšsēdētāju Pēteru Putniņu, kurš ir ECB Uzraudzības valdes loceklis, īpaša uzmanība veltīta tādiem uzraudzības tematiem kā banku pārvaldības mehānismi, jauni biznesa virzieni un stratēģijas un risku vadība nākotnes izaicinājumu kontekstā eirozonā.

Kopš 2014. gada Latvija ir Eiropas Banku savienības Vienotā uzraudzības mehānisma (VUM) dalībvalsts, un trīs Latvijas nozīmīgākās bankas tiek uzraudzītas šī vienotā eirozonas valstu mehānisma ietvaros.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Papildināta - Latvijā strādājošajām bankām par ECB uzraudzību būs jāmaksā 200-300 tūkstošus eiro gadā

Žanete Hāka, 27.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paredzams, ka lielākā daļa banku, kuras tiešā veidā uzraudzīs Eiropas Centrālā banka (ECB), maksās no 0,7 līdz 2 miljoniem eiro gadā, informē ECB.

Lai gan precīzo apjomu varēs apstiprināt tikai 2015. gadā, sākotnējā analīze liecina, ka 2015. gadā ikvienai tieši uzraudzītai bankai būs jāmaksā gada maksa 150 tūkstošu līdz 15 miljonu eiro apmērā. Vairums tiešai uzraudzībai pakļauto banku maksās no 0,7 līdz 2 miljonus eiro. Līdzīgā veidā apmēram 75% mazāko netieši uzraudzīto banku maksās no 2000 līdz 7000 eiro gadā, savukārt no lielākajām bankām šajā kategorijā varētu tikt iekasēta gada maksa aptuveni 200 tūkstošu eiro apmērā.

Tā kā bankas Latvijā, kuras būs pakļautas ECB tiešajai uzraudzībai ir salīdzinoši nelielas uz eirozonas banku fona, pēc aptuvenām aplēsēm gada maksa ECB veidos aptuveni 200 līdz 300 tūkstoši eiro gadā atkarībā no banku aktīvu un riska svērto aktīvu apmēra, kas nepārsniedz trešo daļu no esošajām uzraudzības izmaksām, informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Tas nepārsniedz 0,5% no šo banku kopējiem administratīvajiem izdevumiem, līdz ar to nav tik lielas, lai būtu pamats būtiski palielināt pakalpojumu cenas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

«Ātro kredītu» jomā svarīgi ir ne tikai aizsargāt patērētājus, bet arī veicināt konkurenci


Inguna Ukenābele, 30.01.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc krīzes strauji pieaugušo nebanku kreditēšanas biznesu Latvijas valsts iestādes pašlaik vēlas iegrožot, uzliekot griestus procentu likmēm; citur Eiropā iet atšķirīgu ceļu .

Saeimā pašlaik ir atvērti grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kuros iecerēts noteikt, ka patērētāju kreditēšanas līgumu izmaksas, izteiktas gada procentu likmē, nedrīkstēs pārsniegt 100%. Šaubas ir izteiktas gan par to, cik saprātīgi ir gada procentu likmes attiecināt uz īstermiņa aizdevumiem, gan par to, vai no šādiem ierobežojumiem maz būs kāds reāls labums. Vienlaikus ātrie kredīti nav unikāla Latvijas parādība – ar to radītajām sekām saskaras arī citur. Piemēram, Lielbritānija dažādu «griestu» ieviešanas vietā ir izvēlējusies radikāli reformēt tirgus uzraudzību. No aprīļa Godīgas tirdzniecības birojs (britu analogs Latvijas Patērētāju tiesību aizsardzības centram) Lielbritānijā tiks aiz-stāts ar daudz lielāku varu apveltīto Finanšu uzvedības uzraudzības iestādi. Par ātrajiem kredītiem un Lielbritānijas izvēlēto ceļu intervijā Dienas Biznesam stāsta patērētāju kreditēšanas eksperts ar gandrīz 30 gadu darba pieredzi Godīgas tirdzniecības birojā Rejs Vatsons.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas parlaments pieņēmis likumprojektu, saskaņā ar kuru līdz nākamā gada nogalei plānots atlaist 15 tūkstošus civildienesta ierēdņu, kas ir viens no taupības režīma ietvaros veicamajiem pasākumiem, lai saņemtu starptautiskā aizdevuma kārtējo maksājumu.

Jaunais likums arī atceļ Grieķijas konstitūcijā noteikto normu, ka civildienesta ierēdņiem valsts darbu garantē visu mūžu. Likumprojektu atbalstījuši 168, bet pret to balsojuši 123 Grieķijas parlamenta deputāti. Paredzēts, ka līdz jūnijam tiks atlaisti divi tūkstoši ierēdņu, vēl divi tūkstoši – līdz šā gada beigām, bet līdz 2014. gada beigām – 11 tūkstoši.

Paredzēts, ka pirmdien tikšanos aizvadīs eirozonas valstu pārstāvji, lai lemtu par 2,8 miljardu eiro piešķiršanu Grieķijai starptautiskā aizdevuma ietvaros, vēsta BBC.

Protestējot pret ieceri atlaist civildienesta ierēdņus, pie Grieķijas parlamenta svētdien pulcējās vairāki tūkstoši demonstrantu. Demonstrāciju organizētājas – Grieķijas arodbiedrības GSEE un Adedy – norāda, ka ar šādu likumprojektu valsts politiķi sagrauj sabiedrisko pakalpojumu sistēmu un iznīcina labklājības valsti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Atbalsta principa «konsultē vispirms» plašāku ieviešanu valsts pārvaldē

Zane Atlāce - Bistere, 02.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku tirgus uzraudzības iestāžu pārstāvji šodien notikušajā Tirgus uzraudzības padomes sanāksmē norādīja, ka jau šobrīd savā ikdienas darbā pastiprinātu uzmanību pievērš uzņēmēju informēšanai un konsultēšanai, vienlaikus uzsverot, ka atbalsta principa «konsultē vispirms» plašāku ieviešanu valsts pārvaldē, informē Ekonomikas ministrijā.

Ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens šodien, 2. novembrī, sasauca Tirgus uzraudzības padomes sēdi, uzsākot diskusiju un tikšanās ciklu ar komersantus uzraugošajām institūcijām, lai diskutētu par uzņēmējdarbības vides pilnveidošanas mehānismiem un uzsāktu «konsultē vispirms» principa ieviešanu.

«Tiekoties ar uzņēmējiem reģionos, vērojama spriedze starp valsts uzraugošajām iestādēm un sabiedrību. Uzņēmēji ne vienmēr pārzina visus normatīvos aktus un no tiem izrietošās prasības, kas viņiem jāievēro. Savukārt, pēdējā laikā publiskotie stāsti par valsts un pašvaldību iestāžu attieksmi pret uzņēmējiem ataino sodīšanas praksi kā ierastu tirgus uzraudzības mehānismu. Tirgus uzraudzības iestāžu galvenais pienākums nav sodīt, bet gan nodrošināt, ka uzņēmēji, pirmkārt, zina par saviem pienākumiem gan pret saviem klientiem un darbiniekiem, gan pret valsti, un otrkārt, ka viņi godprātīgi tos pilda,» sanāksmē uzsvēra A. Ašeradens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apstiprināti 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo MK noteikumu

Zane Atlāce - Bistere, 06.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 6. jūlijā, Bauskā notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas ikgadējā izbraukuma sēde, kurā tika izskatīti aktuālie ES fondu ieviešanas jautājumi. Līdz šim ir apstiprināti 75 jeb gandrīz 70% ES fondu investīciju ieviešanai nepieciešamo Ministru kabineta (MK) noteikumu. Turpat ceturtdien, 7. jūlijā, notiks arī 2007. – 2013. gada plānošanas perioda ES fondu Uzraudzības komitejas sēde, informē Finanšu ministrijā.

«Katrs solis pretī ES fondu investīciju ieviešanai ir būtisks iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanai un ekonomikas izaugsmei kopumā. Lai pēc iespējas ātri un kvalitatīvi ES fondu atbalsts sniegtu savu ieguldījumu, svarīgi visām nozaru ministrijām un nevalstiskajām organizācijām sekmīgi sadarboties, jo mums visiem ir viens mērķis – efektīvas ES fondu investīcijas,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Lai veicinātu ātrāku un efektīvu ES fondu investīciju ieguldīšanu ekonomikā, ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēdē tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi. Tāpat gada laikā notikušas regulāras Uzraudzības komitejas apakškomiteju sēdes, kuru ietvaros ar partneriem sagatavoti lēmumi par investīciju nosacījumiem, kas pieņemti Uzraudzības komitejas rakstisko procedūru laikā. Tādējādi līdz 2016. gada 30. jūnijam jau ir izsludinātas 54 projektu iesniegumu atlases.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eiropas Komisija Latvijai pauž atzinību ES fondu ieviešanā

Zane Atlāce - Bistere, 24.11.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas sekmes ES fondu ieviešanā pēdējā gada laikā ir vērtējamas kā ļoti augstas, ņemot vērā, cik šis ir bijis izaicinājumiem bagāts gads, atzīst Eiropas Komisijas Reģionālās un pilsētpolitikas ģenerāldirektorāta Igaunijas, Somijas un Latvijas nodaļas vadītāja Angela Martinesa Sarasola.

Ceturtdien, 24.novembrī, notika Kohēzijas politikas Eiropas Savienības Struktūrfondu un Kohēzijas fonda (ES fondi) 2014.-2020.gada plānošanas perioda Uzraudzības komitejas sēde, kurā tika izskatīts ES fondu ieviešanas progress un citi aktuālie jautājumi.

«Latvija var lepoties ar visu 30 Eiropas Komisijas izvirzīto priekšnosacījumu ES fondu ieviešanai izpildi, Ministru kabineta noteikumu apstiprināšanu par vairāk nekā 80% ES fondu finansējuma un sasniegto ES fondu ieviešanas progresu, Latvijai ieņemot trešo vietu ES pēc saņemtajiem starpposmu maksājumiem. Nākamie soļi un izaicinājumi ir projektu ieviešanas apjoma un kvalitātes kāpināšana, slēdzot arvien jaunus projektu līgumus un nodrošinot ES fondu veiksmīgai ieviešanai nepieciešamo naudas plūsmu,» norāda Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks ES fondu jautājumos Armands Eberhards.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Akcīzes ieņēmumi pārsniedz plānoto, PVN ieņēmumi nedaudz atpaliek

Zane Atlāce-Bistere, 31.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan konsolidētajā kopbudžetā šā gada jūnija mēnesī bija 19,3 milj. eiro deficīts, šā gada pirmais pusgads kopbudžetā kopumā noslēgts ar 230,7 milj. eiro pārpalikumu, informē Finanšu ministrijā (FM).

Šā gada pirmajā pusgadā, salīdzinot ar 2016.gada attiecīgo periodu, pārpalikums konsolidētajā kopbudžetā palielinājās par 44,6 milj. eiro, ko sekmēja straujāks nodokļu ieņēmumu pieaugums. Nodokļu ieņēmumu plāns kopbudžetā pirmajā pusgadā izpildīts 101,5% apmērā un virsplāna ieņēmumi veidoja 55,0 milj. eiro. Vienlaikus FM uzsver, ka ik gadu vēsturiski gada sākumā kopbudžetā veidojas pārpalikums, kas gada nogalē, izdevumiem pieaugot straujāk gan valsts budžetā, gan pašvaldību budžetos, veido finansiālo deficītu. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2017.gadam, kas iekļauts Stabilitātes programmā 2017.-2020.gadam, tiek prognozēts 0,8% no IKP apmērā jeb 209,6 milj. eiro (pēc EKS 2010 metodoloģijas).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Centrālās bankas likmes celšana cerībā slāpēt inflāciju Latvijā izraisījusi ne vienu vien diskusiju. Nodoklis avansā? Virspeļņas nodoklis? Necelt likmes iepriekš aizņemtai naudai, kaut arī līgums par mainīgo likmi (balsojums portālā ManaBalss)?

Jēga ir inflācijas slāpēšanā, un komercbankas to var veicināt, citās valstīs tā dara, nekropļojot tirgu un noslēgtos līgumus. Proti, bankas aizdod aizņemtu naudu, un, ja vien tās aizdevēji, depozītu noguldītāji arī pelnītu, būtu nodoklis.

Ir skaidrs, ka straujā centrālo banku bāzes likmju celšana beidzot ir atgriezusi bankas pie tām pierastajām peļņas maržām, tomēr vietvietām komercbankas cenšas ignorēt savu dalību inflācijas apkarošanā, ko realizē centrālās bankas, liecina Financial Times publiskotie reitingu aģentūras S&P dati un analīze.

Kā un kāpēc bankas pelna?

Banku neto procentu ienākumi veidojas no procentu ieņēmumiem no aizdevumiem, atņemot no tiem procentu izdevumus, ko veido depozīta un noguldījuma procentu izmaksas, kā arī izmaksas par aizņēmumiem no Centrālās bankas, kā apmēru nosaka Centrālā banka caur Centrālās bankas procentu likmes palielināšanu vai samazināšanu. Lai arī Centrālās bankas procentu likmes komercbankas nevar ietekmēt, procentu ieņēmumi, it īpaši Eirozonā, tiek veidoti no mainīgās likmes (jeb Centrālās bankas procentu likmes, pieskaitot tai klāt maržu), lai samazinātu bankas risku par tās pelnītspēju dažādās ekonomiskās situācijās, nodrošinot finanšu sektora stabilitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tradicionāli ierasts, ka Latvijā un Eiropā kopumā finansējumu izsniedz bankas. Tomēr šajā ziņā pēdējos gados ir plaukuši arī citi privātie aizdevēji un šādi fondi, kas ļauj tikt pie dažāda veida aizdevumiem gan privātpersonām, gan uzņēmējiem, kuriem nav pieejams šāds tiem vajadzīgais banku finansējums.

Vaicāta kāda tagad īsti ir situācija Baltijā un Latvijā šādu nebanku privāto parādu tirgus ziņā, Lietuvā bāzētā INVL grupā ietilpstošā privātā parāda fondu pārvaldes uzņēmuma Mundus direktore Viktorija Vaitkevičiene izceļ, ka privāto parādu tirgus Baltijas valstīs pēdējos gados ir piedzīvojis ievērojamu izaugsmi, ko veicinājusi tādu faktoru kombinācija kā ekonomiskā izaugsme, augošās procentu likmes un augošā interese par alternatīvām investīcijām.

“Baltijas valstīs privāto parādu tirgus ir bijis īpaši aktīvs nekustamo īpašumu sektorā, daudziem investoriem cenšoties gūt labumu no reģiona spēcīgās ekonomikas izaugsmes un pievilcīgajām īpašumu cenām. Privātie parāda fondi un citi nebanku aizdevēji ir spējuši nodrošināt finansējumu attīstītājiem un īpašumu īpašniekiem, bieži vien ar elastīgākiem noteikumiem nekā tradicionālās bankas,” stāsta Viktorija Vaitkevičiene.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Priekšvēlēšanu gaisotnē iesaka neapstiprināt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā

Anita Kantāne, 13.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni 175 tūkstošiem Latvijas iedzīvotāju var būt liegta iespēja aizņemties nelielas naudas summas no nebanku aizdevējiem, ja Saeima nobalsos par Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas izskatītajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā (PTAL).

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija gatavo otrajam lasījumam grozījumus PTAL, kurus savā komisijas sēdē plāno izskatīt 14. augustā.

Grozījumi paredz ierobežot patēriņa kredītu kopējās izmaksas līdz 0,07% dienā. Tas nozīmē, ka gan bankas, gan nebanku aizdevēji varēs izsniegt aizdevumus, kuru gada kopējā likme nepārsniedz 25%.

Tik lielu skaitu iedzīvotāju grozījumi ietekmes, jo viņu oficiālais atalgojums ir tik mazs, ka bankas viņiem naudu neaizdod, turklāt bankas neaizdod tik mazas summas kā nebanku aizdevēji, norāda pētījuma «Patēriņa aizdevuma tirgus segmenta analīze» līdzautors, mākslas un tehnoloģiju augstskolas RISEBA profesors Ilmārs Kreituss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

PTAC psihoaktīvo vielu tirgotājiem piemērojis sodus 27 tūkstošu eiro apmērā; tos samaksājuši tikai daži

Žanete Hāka, 16.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujās jauno psihoaktīvo vielu izplatības ierobežošanai nepieciešams vispārējais aizliegums un kriminālatbildība par šo vielu tirdzniecību, norāda Ekonomikas ministrijā notikušās Tirgus uzraudzības padomes ārkārtas sēdes dalībnieki.

Šobrīd kriminālatbildība ir paredzēta par darbībām ar tādām jaunajām psihoaktīvajām vielām vai to saturošiem izstrādājumiem, kuru aprite ir aizliegta vai ierobežota (ir piemērots t.s. pagaidu aizliegums vai viela iekļauta aizliegto vielu sarakstā).

Ņemot vērā pēdējā laikā novēroto straujo jauno psihoaktīvo vielu izplatību un to kaitīgo ietekmi uz cilvēku veselību un dzīvību, Ekonomikas ministrija sasauca ārkārtas Tirgus uzraudzības padomes sēdi, lai apspriestu Latvijas tirgus uzraudzības iestāžu līdz šim īstenotos pasākumus psihoaktīvo vielu izplatības ierobežošanai, iespējas veikt ārkārtas pasākumus un Saeimas rosinātās izmaiņas normatīvajos aktos šo vielu izplatīšanas ierobežošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Eksperts: Pārceļot pareizticīgo baznīcas patriarha Kirila vizīti, prezidents apliecinājis ticību «labajam Putinam»

LETA, 03.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rosinot pārcelt Krievijas pareizticīgās baznīcas galvas patriarha Kirila vizīti Latvijā uz rudeni, Latvijas prezidents Andris Bērziņš pierādījis, ka «dziļi sirdī tic labajam Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam» un tam, ka viņš līdz rudenim būs mainījis savu politisko un militāro stratēģiju, šādu uzskatu pauž Latvijas Universitātes (LU) politiskās komunikācijas profesors Ojārs Skudra.

Skudra norādīja, ka ar patriarha Kirila vizīti saistīti vairāki faktori, par kuriem nav skaidra Bērziņa nostāja. Krievijā baznīca ir vienota ar valsti, turklāt tā nav distancējusies no Krimas aneksijas, atzīmēja eksperts. Patriarhs Kirils iepriekš arī paudis, ka eiropeiskās vērtības viņam nav pieņemamas, un šāda Kirila pozīcija liek vaicāt, kādi ir Krievijas pareizticīgās baznīcas mērķi Latvijā.

Tāpat nav skaidrs, kad īsti rudenī notiktu pārceltā vizīte - pirms vai pēc Saeimas vēlēšanām. «Prezidentam jādefinē sava pozīcija, citādi sabiedrības aicinājumā paustās bažas par Bērziņa atbilstību prezidenta amatam nav kliedētas,» sacīja Skudra.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kredīts internetā pēdējos gados ir ieguvis lielu popularitāti sabiedrības vidū. Kāpēc? Atbilde patiesībā uz šo jautājumu ir vienkārša - kredīts internetā sniedz ļoti daudz ieguvumu, jo to iespējams saņemt dažās minūtēs, neizejot no mājas. Svarīgs aspekts, izlemjot par labu aizdevumam, ir spēt labi orientēties kredītu piedāvājumos un izvēlēties katrā situācijā visizdevīgāko aizdevumu. Pretējā gadījumā kredīts internetā nesniegs tik daudz ieguvumu, kā varbūt gribētos.

Pirmkārt, izvēloties aizdevumu, ir jāsaprot, kāds būs naudas tērēšanas mērķis, t.i., iemesls kredīta nepieciešamībai, lai izprastu to, cik daudz naudas vajadzīgs. Iemesli, kāpēc cilvēki aizņemas kredītus internetā, mēdz būt ļoti dažādi. Citi vēlas iegādāties jaunu sadzīves tehniku, jo vecā pēkšņi ir saplīsusi, kāds cits varbūt dodas neplānotā vizītē pie ārsta, kur nepieciešami papildus līdzekļi, bet varbūt kādam citam pietrūkst nedaudz naudas līdz algai. Atkarībā no mērķa ir jāsaprot, kāda naudas summa patiešām ir nepieciešama. Kad tas ir zināms, ir svarīgi izvēlēties termiņu, kādā spēsi izvēlēto summu atmaksāt. Iesakām izvēlēties pēc iespējas īsāku atmaksas termiņu, jo tādā veidā būs mazāka kredīta pārmaksa, kas noteikti ir svarīgs priekšnoteikums, izvēloties kredītus internetā. Lielāka aizdevuma summa var radīt grūtības atmaksāt to norādītajā laikā. Jo lielāka aizņemtā naudas summa, jo lielāka atbildība, tāpēc ir jāizvēlas tikai vajadzīgā naudas summa, lai tā vēlāk neradītu liekas problēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atēnu starptautiskie kreditori apmaiņā pret aizdevuma programmas nosacījumu mīkstināšanu pieprasa Grieķijā ieviest sešu darba dienu nedēļu, liecina valsts valdībai adresētā aizdevēju vēstule.

Aizdevēji vēstulē norāda, ka apmaiņā pret aizdevuma nosacījumu mīkstināšanu Grieķijai jāveic dažādas darba tirgus reformas – sākot ar minimālajām algām, beidzot ar virsstundu skaita ierobežojumu, atsaucoties uz aizdevēju vēstuli, vēsta britu laikraksts The Guardian.

Aizdevēji – Eiropas Komisija (EK), Eiropas Centrālā banka (ECB) un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) – vēlas, lai Grieķija ieviestu sešu darba dienu nedēļu, samazinātu termiņu, pirms kura darba ņēmējs jābrīdina par atlaišanu (patlaban seši mēneši), «grieztu» pensijas u.c.

Aizdevēji arī aicina radikāli reorganizēt Grieķijas darba inspekciju, kā arī pakļaut to Eiropas Savienības (ES) pārraudzībai. Tomēr aizdevēju piedāvātie risinājumi, visticamāk, saskarsies ar ievērojamu Grieķijas arodbiedrību un iedzīvotāju pretestību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Papildināta - Aizdevēji: Kiprai papildu finansējumu neredzēt

Jānis Rancāns, 12.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kipras prezidents Niks Anastasiads paziņojis, ka vērsīsies pie Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderiem, lūdzot papildus finansējumu parādu krīzes skartās valsts glābšanai no maksātnespējas. Tikmēr ne Eiropas Savienība (ES), ne arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) Kiprai papildus finansējumu neplānojot piešķirt, paziņojušas amatpersonas.

[Papildināts viss teksts]

Prezidents esot jau runājis ar Eiropas Komisijas (EK) ekonomikas un monetāro lietu komisāru Oli Rēnu, kā arī plānojot rakstīt vēstuli EK priekšsēdētājam Žozē Manuelam Barrozu un Eiropadomes prezidentam Hermanam Van Rompejam, vēsta AFP.

«Vēstule Barrozu un Van Rompeja kungiem, ņemot vērā sarežģīto laika posmu, kurš mums jāpārvar, kā arī stingros pasākumus, kas mums noteikti, atspoguļos vajadzību pēc ES politikas izmaiņām attiecībā pret Kipru, piešķirot papildus palīdzību,» norādījis N. Anastasiads.

Lūgts konkretizēt, kas ticis pārrunāts ar O. Rēnu, Kipras prezidents skaidrojis, ka galvenais iemesls šādam kontaktam bijis saistīts ar finanšu krīzes satricinātās salas centieniem panākt labāko risinājumu esošajos apstākļos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpmāk varētu būtiski augt maksimālā soda nauda par atsevišķiem finanšu tirgus dalībnieka pārkāpumiem, kas līdz šim bija 100 000 latu (142 297 eiro), informē Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK).

No 2014. gada uzraugam būs tiesības par atsevišķiem pārkāpumiem uzlikt fiziskām personām soda naudu līdz 5 miljoniem eiro. Savukārt juridiskām personām – par atsevišķiem pārkāpumiem līdz 10% apmērā no gada kopējā neto apgrozījuma (atkarībā no neto apgrozījuma konkrētām bankām šī summa var svārstīties no vairākiem tūkstošiem līdz pat desmitiem miljonu eiro). Tādos gadījumos, ja var noteikt no pārkāpuma iegūto materiālo labumu, uzraudzības iestādei ir tiesības uzlikt soda naudu līdz gūto ienākumu/neciesto zaudējumu divkāršam apmēram. Par pārkāpumiem iekasēto soda naudu ieskaita valsts budžetā.

Savukārt, lai veicinātu lielāku pārskatāmību par uzraudzības procesā pieņemtajiem lēmumiem, 2014. gadā, FKTK publiskos pieņemtos lēmumus par visām piemērotajām sankcijām kredītiestādēm un arī par atsevišķu veidu sankcijām ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

Komentāri

Pievienot komentāru