Nodokļi

Starptautiskiem uzņēmumiem turpmāk būs jāpublisko katrā dalībvalstī maksātie nodokļi

Db.lv, 11.11.2021

Jaunākais izdevums

Eiropas Parlamenta deputāti apstiprinājuši jaunu direktīvu, kurā noteikts, ka lieliem starptautiskiem uzņēmumiem jāpublicē katrā ES valstī maksāto nodokļu apjoms, tādējādi novēršot nodokļu apiešanu.

Pieņemot tiesību aktu ceturtdienas plenārsēdē, tika noslēgts likumdošanas process, kas dažu dalībvalstu valdību vilcināšanās dēļ ieilga piecu gadu garumā, informē EP preses sekretārs Latvijā Jānis Krastiņš.

Starptautiskiem uzņēmumiem, kuru gada ienākumi pārsniedz 750 miljonus eiro un kuri darbojas vairākās ES valstīs, būs turpmāk jāpublicē nodokļu apjoms, ko tie maksā katrā dalībvalstī. Tādi paši noteikumi attieksies arī uz šādu uzņēmumu meitasuzņēmumiem. Informācija arī būs jādara publiski pieejama internetā mašīnlasāmā formātā, izmantojot vienotu veidni.

Saskaņā ar EP deputātu apstiprināto vienošanos, lai atvieglotu paustās informācijas lietošanu un vairotu pārredzamību, sniegtie dati būs jāiedala pēc konkrētiem aspektiem. Šādi aspekti cita starpā būs uzņēmuma darbību veids, pilnas slodzes darbinieku skaits, peļņas vai zaudējumu apjoms pirms ienākuma nodokļa nomaksas, uzkrātā un samaksātā ienākuma nodokļa un uzkrātās peļņas apjoms.

Arī meitasuzņēmumiem vai filiālēm, kuru ienākumi nesasniegs 750 miljonus eiro, arī būs jāpublicē informācija par nodokļiem, ja radīsies aizdomas, ka šie meitasuzņēmumi vai filiāles pastāv tikai tāpēc, lai palīdzētu uzņēmumam apiet jaunās prasības par pārskatu sniegšanu.

Saskaņā ar dažiem nosacījumiem starptautiski uzņēmumi varēs īslaicīgi neievērot dažas prasības par pārskatu sniegšanu, taču šādu nosacījumu apmērs ir ļoti ierobežots.

Saskaņā ar direktīvu šādos nodokļu pārskatos būtu jāiekļauj arī nodokļi, kas maksāti “nodokļu oāzēs” – valstīs ārpus Eiropas Savienības, kuras ir ES sarakstā ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas (tā dēvētajā ES melnajā sarakstā un pelēkajā sarakstā). Jaunā direktīva liks atklāt nodokļu oāžu dēļ zaudētos nodokļu ieņēmumus, lai arī EP deputāti sākotnēji vēlējās stingrākus noteikumus, kas novērstu peļņas novirzīšanu uz nodokļu oāzēm.

Pagājušā gada janvārī Eiropas Parlaments norādīja, ka 6 no 20 lielākajām nodokļu oāzēm ir ES dalībvalstis, turklāt divas no sešām lielākajām nodokļu oāzēm ir ES dalībvalstis. Pētījumā, ko veicis ES Nodokļu novērošanas centra direktors, secināts, ka aptuveni 80 % no ES slēptās peļņas tiek novirzīta uz ES nodokļu oāzēm.

Direktīva stāsies spēkā 20 dienas pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tad dalībvalstīm 18 mēnešu laikā tā būs jātransponē savos normatīvajos aktos. Tas nozīmē, ka uzņēmumiem būs jāizpilda pirmie direktīvas nosacījumi līdz 2024. gada vidum.

Direktīvā ir iekļauta pārskatīšanas klauzula. Noteikumi tiks pārskatīti pēc četriem gadiem, un to spēkā esamības termiņš pēc novērtēšanas tiks pagarināts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā ir otrā konkurētspējīgākā nodokļu sistēma Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) dalībvalstu vidū, liecina jaunākais "Starptautiskais nodokļu konkurētspējas indekss", ko veidojusi ASV domnīca "Tax Foundation".

Kopējā nodokļu konkurētspējas reitingā Latvija ierindojas otrajā vietā, atpaliekot tikai no Igaunijas.

Vērtējot atsevišķas nodokļu grupas, Latvija uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā ieņēmusi 2.vietu, patēriņa nodokļu konkurētspēja mūsu valstī ir 27.augstākā OECD dalībvalstu vidū, gan īpašuma nodokļu, gan personīgo nodokļu rādītājā Latvija ieņem 5.vietu, bet starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā Latvija ieņem 9.vietu.

Jau astoto gadu pēc kārtas par OECD dalībvalsti ar viskonkurētspējīgāko nodokļu sistēmu atzīta Igaunija. 1.vietu tā ieņem īpašuma nodokļu un personīgo nodokļu rādītājos, 3.vietā ierindojas uzņēmējdarbības nodokļu rādītājā, 9.vietā ierindojas patēriņa nodokļu izvērtējumā, bet sliktākais sniegums - 15.vieta - tai ir starptautisko nodokļu nosacījumu rādītājā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Lai izpildītu jaunās darba samaksas direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd jāizvērtē atalgojuma sistēmas

Kristiāna Boša, “Figure Baltic Advisory” vecākā konsultante, 22.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, tostarp Latvijā, tā aizvien ir ievērojama.

Šī gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau šobrīd nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi, un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm? Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau šobrīd var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Čaulas veidojumi – vai vienmēr slikti?

Olavs Cers, zvērinātu advokātu biroja "CersJurkāns" partneris, Harijs Bašs, "CersJurkāns” jurista palīgs, 01.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārdu salikums “čaulas veidojums” un “čaulas kompānija” jeb angliski “shell company” cilvēkam, kas ikdienā nav saistīts ar finanšu nozari vai jurisprudenci, visbiežāk asociējas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas kādā valstī vai noziedzīgi iegūtas naudas “atmazgāšanu”.

Šāds uzskats kļuvis par valdošo arī Latvijā. Taču cilvēki aizmirst, vai drīzāk nezina, ka čaulas veidojumi var būt dibināti arī pilnīgi legāli, piemēram, kā starpnieki ar mērķi attīstīt jau esoša uzņēmuma darbību, t.i., atvieglot kādas komercdarbības veikšanu vai dažkārt pat sākotnēji padarīt to vispār par iespējamu.

Kas tad īsti ir šis mistiskais “čaulas veidojums”? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 1. panta 151. punktā no 2017. gada 26. oktobra grozījumiem ir ieviesta “čaulas veidojuma” definīcija. Vienkāršoti sakot, tā ir juridiskā persona, kurai piemīt viena vai vairākas no šīm pazīmēm: 1) neveic faktisku saimniecisko darbību vai tās darbība neveido ekonomisko vērtību, 2) reģistrācijas valstī tā nesniedz nodokļu administrācijai finanšu pārskatus par savu darbību, 3) reģistrācijas valstī tai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Četri soļi, lai konkurence publiskos iepirkumos kļūtu caurredzama

Linda Rirdance, vides pakalpojumu uzņēmuma Clean R valdes locekle, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada laikā, startējot vairāk nekā 170 dažādos iepirkumos, redzam, ka situācija, kurā šobrīd atrodas telpu uzkošanas nozare, ir visai neapskaužama.

Lai gan telpu apsaimniekotāji izstrādājuši labās prakses vadlīnijas un pasūtītāju izglītošanā ieguldījuši daudz laika un pūļu, ar to vien ir par maz, lai nodrošinātu godīgu konkurenci iepirkumos. Caurumi esošajā likumdošanas rāmī ļauj izbirt cauri gan graudiem, gan pelavām. Un, lai gan publiskajos iepirkumos būtu jāļauj piedalīties tikai tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas īsteno godprātīgu un sociāli atbildīgu uzņēmējdarbības praksi, nereti tieši negodprātīgiem pakalpojumu sniedzējiem uz nodokļu apiešanas un citu apšaubāmu prakšu rēķina ir milzīga priekšrocība — mazākā cena, kas joprojām dominē kā noteicošais faktors daudzos iepirkumos pat, ja izvēles kritērijs ir saimnieciski izdevīgākais piedāvājums, jo tieši cena veido lielāko punktu īpatsvaru kopējā lēmuma pieņemšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Taksometru un citu transporta pakalpojumu platforma "Bolt" tiesā apstrīdējusi Valsts ieņēmumu dienesta (VID) piemēroto 1,4 miljonu eiro nodokļu uzrēķinu, informē Administratīvajā rajona tiesā.

Tiesā informē, ka lieta ir ierosināta, bet izskatīšanas datums vēl nav zināms.

VID uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro.

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Kravu pārvadātājiem reizi astoņās nedēļās auto būs jāatgriež uzņēmuma reģistrācijas valstī

Db.lv, 17.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 21.februāra kravu pārvadātājiem transportlīdzeklis reizi astoņās nedēļās būs jāatgriež uzņēmuma registrācijas valstī, informē Autotransporta direkcijas pārstāvji.

Eiropas Savienības (ES) Mobilitātes pakotne paredz, ka no 21.februāra tiks papildināti pārvadātājam izvirzītie uzņēmējdarbības veikšanas vietas nosacījumi, paplašināts pārkāpumu loks, par kuru izdarīšanu var tikt ietekmēta pārvadātāja atbilstība labas reputācijas prasībai, kā arī tiks stiprināta kontrolējošo institūciju sadarbība. Vienlaikus gaidāmi arī papildu ierobežojumi kabotāžas pārvadājumos.

Pārvadātājam būs jānodrošina, ka uzņēmuma rīcībā esošie transportlīdzekļi, kas tiek izmantoti starptautiskajos pārvadājumos, tiktu atgriezti uzņēmuma reģistrācijas valstī vismaz astoņu nedēļu laikā pēc izbraukšanas no tās.

Tāpat pārvadātāja rīcībā turpmāk būs noteikts transportlīdzekļu un vadītāju skaits (samērīgs ar veikto pārvadājumu apjomu), kuri atrodas kādā saimnieciskās darbības centra dalībvalstī, kā arī pārvadātājam būs jānodrošina, lai kontroles institūcijām uzņēmuma telpās būtu pieejami uzņēmējdarbības pamatdokumentu oriģināli, tostarp elektroniskie dokumenti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Tirdzniecības bilance - naudas robs ekonomikā

Iniciatīvas grupa: Edgars Kots, Kristīne Krūzmane, Andris Svaža, Jānis Goldbergs, Māris Ķirsons, 08.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 1995. gada līdz šodienai – 2022. gada septembrim, Latvijas eksporta importa bilance nemainīgi bijusi negatīva un summāri veido 64,2 miljardus eiro.

Līdz 2021. gada beigām šis skaitlis bija 60,5 miljardi, bet šā gada astoņos mēnešos Latvija ir pārspējusi visas iespējamās negatīvās gaidas, gandrīz četri miljardi mīnusos, kas ir vismaz divas reizes vairāk nekā jebkad iepriekš.

Tirdzniecības bilance kā valstisks mīnuss

Lai arī kā nesamudžinātu stāstus par makroekonomiku, par iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi un valsts budžeta veidošanos, nav iespējams noslēpt vienkāršu patiesību, Latvija visu laiku ieved preces un pakalpojumus par lielāku summu nekā izved. Proti, valstī ik gadu veidojas labumu deficīts naudas izteiksmē, kas ir jāaizpilda ar citām metodēm nekā preču un pakalpojumu ražošana. Jo lielāka summa gadā aizplūst no valsts, jo vairāk naudas līdzekļu jāieved, izmantojot šīs citas metodes, citādi mēs nonāktu situācijā, kad rindai preču cenas pieaugtu tik lielas, ka vairums tās nespētu iegādāties. Visticamāk, pienāktu kritisks brīdis, kad vajadzētu runāt arī par valsts maksātnespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas galvaspilsētā šodien sākas NATO samits, kurā galvenā uzmanība tiks pievērsta alianses reakcijai uz Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu un Kijivas vēlmei kļūt par NATO dalībvalsti.

Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis atbalsta Kijivas prasību, lai Ukraina Viļņā saņemtu nepārprotamu signālu, ka pēc kara beigām tā kļūs par alianses dalībvalsti.

Tomēr tādas lielvaras kā ASV un Vācija nevēlas iet tālāk par alianses 2008. gadā doto solījumu, ka Ukraina kaut kad abstraktā nākotnē pievienosies NATO, nenosakot nekādu konkrētu grafiku uzņemšanas procesam.

Tajā pašā laikā paredzēts apspriest drošības garantijas Ukrainai, kamēr tā nekļūs par pilntiesīgu alianses dalībvalsti.

Samita dienaskārtībā ir arī jauno reģionālo aizsardzības plānu apstiprināšana un Zviedrijas uzņemšana aliansē, kā arī dalībvalstu aizsardzības izdevumu palielināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde parakstījusi līgumu ar SIA “PurpleGreen Energy C”, lai sāktu izpētes darbus zaļā ūdeņraža rūpnīcas būvniecībai Ventspilī.

Zaļais ūdeņradis nākotnē ieņems noteicošu lomu kā ilgtspējīgas enerģijas ražošanas avots, tāpēc pasaulē to dēvē par “zaļo revolūciju”. Projekta realizācija būs nozīmīgs solis atjaunīgās enerģijas klastera attīstībā Ziemeļkurzemes reģionā. Tas pavērs iespējas gan pētniecībai, gan citu uzņēmējdarbības projektu attīstībai nākotnē, kur būtiska nozīme būs tieši nākotnes enerģijas izmantošanai.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks, Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs: “Ventspilij ir visas priekšrocības, lai attīstītos par nākotnes enerģijas ražošanas un eksporta mezglu, kas savukārt būtu liela konkurētspējas priekšrocība uzņēmumiem sākt un izvērst savu darbību šeit. Šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde mērķtiecīgi attīsta atjaunīgās enerģijas klasteri Ventspilī un zaļā ūdeņraža ražošana šajā dažādo aktivitāšu kompleksā ir viens no ļoti svarīgiem stūrakmeņiem. Esam gandarīti, ka “PurpleGreen Energy C” izvēlējās Ventspils brīvostu par vietu sava projekta attīstībai, un esam gatavi aktīvai un produktīvai sadarbībai.”

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pārrobežu e-recepšu datu apmaiņa ar Eiropas Savienības dalībvalstīm - praktiska sistēma, kas noderēs daudziem ceļotājiem no Latvijas

Edžus Žeiris, e-recepšu datu apmaiņas sistēmas izstrādātājs un uzturētāja SIA “ZZ Dats” direktors, 27.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija uzsākusi pārrobežu e-recepšu datu apmaiņu ar noteiktām dalībvalstīm, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju iegādāties savas e-receptes zāles citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs komandējuma, tūrisma brauciena vai citas īslaicīgas uzturēšanās laikā.

Līdz šim Latvijā izrakstītas zāles ārzemēs varēja iegādāties tikai gadījumā, ja recepte bija izrakstīta uz papīra veidlapas.

E-receptes zāles jau var iegādāties Igaunijā, Lietuvā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā, un pakāpeniski šo valstu skaits palielināsies, informē Nacionālais veselības dienests (NVD). Arī noteiktu ES dalībvalstu iedzīvotāji Latvijas aptiekās var iegādāties savu e-recepšu zāles, ja mītnes valsts ir uzsākusi datu apmaiņu ar Latviju. Šobrīd Latvijas aptiekās var iegādāties zāles, kas ir izrakstītas Igaunijā, Polijā, Čehijā, Portugālē un Spānijā. Atbilstoši NVD pieejamajai informācijai arī Latvijas aptiekās jau bijuši pirmie gadījumi, kad izsniegtas ārzemēs izrakstīto e-recepšu zāles.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzdevis taksometru un citu transporta pakalpojumu platformai "Bolt" par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu valsts budžetā ieskaitīt 1,4 miljonus eiro, svētdien vēstīja LTV raidījums "De facto".

Šī ir otrā reize, kad Latvijas iestāde soda Igaunijas firmu par uzņēmumu ienākuma nodokļa nemaksāšanu Latvijā. Tikmēr firma "Yandex", kas vēl nesen bija "Bolt" konkurents, no Latvijas aizgāja, uzņēmumu ienākuma nodoklī nesamaksājot ne centu, taču sods no VID par to nedraud.

"Bolt", toreiz ar nosaukumu "Taxify", Latvijā ienāca 2016.gadā. Jau sākumā jaunā uzņēmējdarbības forma, caur lietotni izsaucot šoferi, radīja problēmas ar Valsts ieņēmumu dienestu. Tagad sadarbība ar nodokļu iekasētājiem ir labāka, tomēr joprojām pastāv strīds par uzņēmumu ienākuma nodokli.

"Bolt" lietotne Latvijā reģistrēta uz Igaunijas uzņēmuma "Bolt Operations" vārda. Savukārt kopš 2016.gada kompānijai Latvijā ir sava pastāvīgā pārstāvniecība, kas nav uzņēmums, taču kam tik un tā par darbību Latvijā būtu jāmaksā uzņēmumu ienākuma nodoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima trešajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz ieviest attālinātā darba vīzas, lai veicinātu augstas kvalifikācijas personu ieceļošanu Latvijā.

Likuma grozījumi paredz tiesības ārzemniekam pieprasīt ilgtermiņa vīzu uz vienu gadu, ja viņš vēlas uzturēties Latvijā, esot darba attiecībās ar darba devēju, kas reģistrēts citā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī (OECD), vai esot OECD dalībvalstī reģistrēta pašnodarbināta persona.

Lai mazinātu administratīvos šķēršļus attālinātā darba veicējiem, likumā noteikts, ka pēc vīzas termiņa beigām vīzu saistībā ar attālinātā darba veikšanu var pieprasīt atkārtoti vēl uz vienu gadu. Šāds regulējums pieļaus iespēju uzturēties Latvijā vienu gadu, bet nākamās ilgtermiņa vīzas derīguma termiņa laikā, ja persona būtu nolēmusi uzsākt komercdarbību vai nodarbinātību Latvijā, veikt nepieciešamās procedūras sava uzņēmuma reģistrācijai vai procedūru veikšanai, kas saistītas ar termiņuzturēšanās atļaujas vai vīzas saņemšanu saistībā ar nodarbinātību, skaidrots likumprojekta anotācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopš gada sākuma zvērinātu advokātu biroja Sorainen partneru pulkam ir pievienojušies deviņi partneri no trim valstīm, informē biroja pārstāve Anita Galdiņa.

Jaunie līderi stiprinās sešas starptautiskas komandas: Strīdu risināšana, korporatīvās konsultācijas un M&A, finanses un apdrošināšana, nodokļi, nekustamais īpašums, kā arī konkurence un regulētās jomas.

Jauno partneru vidū ir pieci lietuvieši, divi igauņi un divi baltkrievi, palielinot Sorainen partneru kopskaitu no 33 līdz 42. Reģionālajai partnerībai pievienojušās četras sievietes un pieci vīrieši. Jāatzīmē, ka viens jauno partneru grupas pārstāvis tikko sācis bērna kopšanas atvaļinājumu, atspēkojot novecojušo pieņēmumu, ka, kļūstot par vecāku, paaugstinājums būtu atliekams.

Visi jaunie partneri ir izcili savas jomas eksperti, viņi ir lieliski mentori jaunajiem kolēģiem, veido ilgstošas attiecības ar klientiem un ir izteikti viedokļu līderi. Jauno partneru grupā ir divi doktora grāda ieguvēji un vairāki aktīvi augstskolu lektori.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Likumprojektu par vispārējo deklarēšanos no 2025.gada pašlaik tālāk nevirzīs

LETA, 17.10.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien nolēma, ka likumprojekts, kas paredzēja vispārējās deklarēšanas paplašināšanu un šī pienākuma ieviešanu no 2025.gada, pašlaik tālāk netiks virzīts.

Ministru kabinets otrdienas sēdē lēma atzīt par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 9.oktobra sēdes protokollēmumu, ar kuru valdība bija atbalstījusi likumprojektu "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", kas paredzēja iedzīvotāju ienākuma nodokļa vispārējās deklarēšanas paplašināšanu.

Šāds lēmums pieņemts, jo Finanšu ministrija (FM) rosināja nodrošināt plašākas konsultācijas un diskusijas ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem par plānotajām izmaiņām likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), kas paredz pilnveidot vispārējo iedzīvotāju ienākumu deklarēšanas sistēmu. FM iesniedza priekšlikumu šos likuma grozījumus izņemt no valsts budžeta likumprojektu paketes un nodot atkārtotai saskaņošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pēc 15.augusta kļūs skaidrāks, par kuru valsts kapitālsabiedrību virzīšanu biržā tiks runāts

LETA, 25.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, par kuru valsts kapitālsabiedrību virzīšanu akciju daļējai kotācijai biržā turpmāk būs runa, kļūs skaidrāks pēc 15.augusta, kad kapitāldaļu turētājiem ir jāiesniedz atbildes, kā viņi redz nākamo četru gadu perspektīvu un kas uzņēmumiem būs nepieciešams attīstības mērķu finansēšanai, intervijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa.

Valdības šomēnes skatītajā informatīvajā ziņojumā par kapitāla tirgus aktivizēšanas iespējām bija pieminētas trīs kapitālsabiedrības - nesen dibinātais vēja parku uzņēmums "Latvijas vēja parki", Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un gāzes pārvades sistēmu operators "Conexus Baltic Grid".

Savukārt FM prezentācijā valdībai tika pieminēti arī elektrības pārvades un sadales operatori "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls", sakaru operatori "Latvijas mobilais telefons" un "Tet", kā arī Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas siltums" un "Rīgas ūdens".

Kļaviņa tomēr uzsver, ka uzņēmumi, kuri ir minēti ziņojumā, vairāk kalpo kā piemēri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rosina līdz 1.februārim pārskatīt visu nozaru aizliegumus uzņēmējiem

LETA, 07.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā nepieciešams līdz 1.februārim pārskatīt ierobežojumus uzņēmumiem, kuri patlaban Covid-19 pandēmijas dēļ nevar strādāt, ceturtdien intervijā Latvijas Televīzijai šādu nostāju pauda finanšu ministrs Jānis Reirs (JV).

Reirs atsaucās uz darba devēju pārstāvju pausto, ka uzņēmējiem esot vajadzīgi nevis valsts maksātie pabalsti, bet gan iespējas strādāt. Ministrs vērsa uzmanību, ka Latvijā ir vieni no stingrākajiem ierobežojumiem, kamēr "visa Eiropa ir atradusi veidu, kā sadzīvot ar omikronu".

"Mūsu ierosinājums - līdz 1.februārim pārskatīt visu nozaru aizliegumus un pielīdzināt tos tam, kas notiek Eiropā," paziņoja ministrs.

Pēc politiķa vārdiem, valstij paplašinot dažādus aizliegumus, ir jābūt pamatojumam, turklāt esot Eiropas valstis, kur tiesa atcēlusi valdības aizliegumus, jo tiem neesot pamatojuma. Ministrs pauda izbrīnu, kāpēc līdzīgos epidemioloģiskajos apstākļos, piemēram, Igaunijā ūdens atrakciju parks var strādāt un šo parku var apmeklēt Latvijas iedzīvotāji, kamēr Latvijā šādus pakalpojumus pašlaik sniegt nevar.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta: VID noraida Tiesībsarga pārmetumus par prettiesisku nodokļu aprēķinu

Db.lv, 17.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tiesībsargs pārbaudes lietā par Valsts ieņēmuma dienesta (VID) rīcību konstatējis, ka iestāde prettiesiski (novēloti) aizpildījusi iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju un aprēķinājusi nodokļus to maksātāju vietā. Savukārt VID kategoriski noraida Tiesībsarga pausto.

Tiesībsargs norāda, ka no 2021. gada ar likumu ir stājušās spēkā jaunas VID pilnvaras – nodokļu maksātāja vietā iesniegt gada ienākumu deklarāciju saskaņā ar VID rīcībā esošo informāciju un attiecīgi veikt nodokļu aprēķinu. Tas attiecas uz gadījumiem, kad nodokļu maksātājam bija pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet viņš nav to iesniedzis. Tas reizē nozīmē arī to, ka VID ir jāinformē nodokļu maksātāji, kuriem ir pienākums iesniegt gada ienākumu deklarāciju, bet kuri to nav izdarījuši līdz noteiktajam termiņam.

No iedzīvotāju sniegtās informācijas tiesībsargam redzams, ka par jaunajām VID pilnvarām viņi uzzinājuši tikai tad, kad sākta nodokļu piedziņa. Tiesībsargs pārbaudes lietā konstatēja, ka VID automātisko gada ienākumu deklarāciju aizpildīšanu un nodokļa aprēķinu izpildīja novēloti, pārkāpjot likumā noteiktos termiņus. Par laika posmu no 2018. – 2020. gadam VID ir prettiesiski aizpildījis vairāk nekā 100 tūkstošus gada ienākumu deklarācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt līdz 9% no IKP

Db.lv, 16.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju tirgus kapitalizāciju līdz 2027.gadam plānots palielināt no 3% līdz 9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), teikts Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā, kuru otrdien pieņēma zināšanai valdība.

Lai novērtētu iespējamo kapitāla tirgus attīstību vidējā termiņā, ir veikts indikatīvs aprēķins par trīs dažādiem scenārijiem. Bāzes scenārijs tiek balstīts uz pieņēmumu, ka 2023.-2027.gadā akciju cenu indekss pieaug gadā par 3,4%, kas atbilst vidējam akciju cenu indeksa pieaugumam pēdējo piecu gadu laikā. Tādējādi, tirgū neienākot jauniem spēlētājiem, akciju tirgus kapitalizācijas līmenis 2027.gadā varētu sasniegt 2,44% no IKP.

Pateicoties iepriekšējos gados aktīvai Finanšu un kapitāla tirgus komisijas, tagad Latvijas Bankas darbībai, vairākas kapitālsabiedrības ir veikušas vai plāno veikt savas gatavības kapitāla tirgum novērtējumu Latvijas Bankas izveidotajā "smilšu kastē", kas pie pozitīva iznākuma varētu rezultēties ar finansējuma piesaisti akciju un obligāciju tirgū. Pie šī scenārija, ja akciju tirgū ienāk vairāki jauni valsts un pašvaldību uzņēmumi, veicot sākotnējo akciju publisko piedāvājumu (IPO), akciju tirgus kapitalizācijas līmenis teorētiski 2027.gadā var sasniegt 5,5% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimata tehnoloģiju uzņēmums “Arbonics”, kas darbojas Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Somijā, ir piesaistījis 5,5 miljonu eiro finansējumu no trīs starptautiskiem investoriem, lai turpinātu sadarbību ar zemes īpašniekiem, zinātniekiem un uzņēmumiem, un rezultātā paplašinātu vienu no Eiropas lielākajiem apmežošanas projektiem.

Uzņēmums jau sadarbojas ar vairāk nekā 130 zemes īpašniekiem Baltijā, tostarp arī Latvijā, un tā mērķis ir turpināt attīstīt darbību arī citās Eiropas valstīs, iepazīstinot zemes īpašniekus ar atbildīgu mežu apsaimniekošanu, kā arī izglītojot par oglekļa kredītu tirgu un iespējām tajā iesaistīties. Uzņēmums savieno zemes īpašniekus un uzņēmumus, kuri ir gatavi maksāt par oglekļa piesaisti mežos, samazinot to radīto ietekmi uz vidi.

Pērn, sadarbībā ar Tartu Universitātes ģeoinformātikas pētniekiem, uzņēmums izstrādāja datos balstītu digitālu rīku, kas palīdz atrast apmežošanai piemērotu zemi un dažu minūšu laikā aprēķināt arī iespējamos zemes īpašnieku ienākumus no oglekļa kredītiem, ja tiktu veikta apmežošana. Ar digitālā rīka starpniecību analizēti jau vairāk nekā 200 000 hektāru zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma 2024.gada valsts budžetu, kurā konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti nepilni 14,5 miljardi eiro, izdevumi - nedaudz virs 16,2 miljardi eiro, bet vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 2,8% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, pret bija 27.

Saeima budžeta projektu un 19 to pavadošos likumus skatīja nepilnas trīs dienas, debatēm ar pārtraukumiem kopumā veltot aptuveni 27 stundas. Budžeta izskatīšana ieilga, jo politiķi bija apņēmušies to neskatīt pa naktīm. Salīdzinoši 2023.gada budžets tika pieņemts martā pēc aptuveni diennakti ilgas nepārtrauktas sēdes, par to saņemot kritiku par neauglīgu darbu.

Savukārt, piemēram, 2022.gada budžeta pieņemšana, kas 2021.gadā Covid-19 pandēmijas laikā notika e-Saeimas platformā, kopā ar pārtraukumiem, bet nerēķinot brīvdienas, prasīja 51 stundu. Ieskaitot brīvdienas, darbs pie budžeta tolaik ritēja no 15.novembra līdz 23.novembrim.

Komentāri

Pievienot komentāru