Finanses

Starta šāviens finanšu sektora kapitālā remonta kļūdu novērtējumam

Jānis Goldbergs, 29.09.2020

Jaunākais izdevums

Konferencē “Bankas mainīgajā pasaulē” pirmo reizi, kopš tika izsludināts Latvijas finanšu sektora “kapitālais remonts”, juristi un ekonomisti Latvijas universitātes Lielajā aulā runāja tieši un atklāti par pieļautajām kļūdām finanšu sektora kārtošanā.

Konferenci 29.septembrī ievadīja Latvijas prezidenta Egila Levita uzruna, kurā viņš ne tikai uzteica noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošanu valstī, bet arī atzina, ka bankām ir jāmēģina vadīt riskus. Faktiski šo pašu viedokli jau komplicētākā juridiskā valodā atspoguļoja Latvijas ģenerālprokurors Juris Stukāns, apgalvojot, ka Latvijas izmeklētāji un amatpersonas ir pietiekami kompetenti un “spēs likumus piemērot pēc to jēgas, ne tikai burta.” Abas valsts amatpersonas pēc būtības norādīja, ka izmaiņas nepieciešamas banku pieejā, nevis likumdošanā.

Fiskālās disciplīnas padomes vadītājas, profesores Innas Šteinbukas uzrunu var dēvēt par tādu kā startu kļūdu novērtējumam, jo viņa salīdzinot Baltijas valstu ekonomiskos rādītājus 2019. gadā, 2020. gada sākumā un Covid19 krīzes laikā, skaidri parādīja, ka mūsu ekonomika jau 2019. gadā ir cietusi no finanšu sektora “kapitālā remonta” ietekmes un turpina ciest arī šobrīd, norādot, ka nav iespējams izmērīt sekas, kad klientiem tiek liegts atvērt kontu Latvijā vai arī, ka tas tiek slēgts cilvēkiem neizprotamu iemeslu dēļ.

"Sliktās ziņas izplatās daudz ātrāk. Kapitālais remonts ir beidzies un šo mūsu nupat izremontēto dzīvokli vajadzētu labiekārtot, lai kāds tajā vispār gribētu dzīvot,” norādīja I. Šteinbuka.

Nākotnes izaicinājumus krimināltiesību jomā ieskicēja zvērināts advokāts Jānis Rozenbergs - Nevainības prezumpcija un tās “locīšana” likumdošanā Kriminālprocesa likuma pantos, kur naudas legalizācija tiek nodalīta no nozieguma. Tas rada risku, ka tiek konstatēts naudas legalizācijas fakts, bet pats noziegums tā arī netiek pierādīts.

Proti, pastāv iespēja, ka nauda ir konfiscēta nevainīgam cilvēkam par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, tomēr pats noziedzīgais veids kā līdzekļi tiek iegūti netiek pierādīts.

Šodienas problemātiku no ekonomiskās puses īsumā raksturoja LU Biznesa vadības un ekonomikas fakultātes dekāns Gundars Bērziņš - bankām ir uzlikts pamatīgs finansiāls slogs analizēt klientu naudas plūsmas.

G. Bērziņš minēja, ka, piemēram, konta atvēršanas gadījumā visparastākā klienta analīze bankai izmaksā aptuveni 500 eiro, bet turīga klienta konta atvēršanai analīzei ir jātērē pat līdz 20 tūkstošiem eiro.

Ekonomists uzsvēra, ka ir saprotama banku nevēlēšanās tērēt līdzekļus, jo riskam ir jābūt saprātīgam un nereti ir skaidri redzams, ka klients pat ilgstošā laika periodā neatnesīs viņa pārbaudei iztērētos līdzekļus. Īsāk, kontu neatvēršanai ir arī pragmatiski finansiāli apsvērumi un nevar prasīt no privāta uzņēmuma darīt to, ko tas saredz kā neizdevīgu. G. Bērziņš uzsvēra, ka būtiski nemainot sistēmu situācija arī nākotnē būs līdzīga.

Uz to, ka kaut ko vajadzētu mainīt pieejā, norāda arī Tiesību zinātņu pētniecības institūta vadītāja Ringolda Baloža konferencē nolasītais fragments no aizsardzības ministra Arta Pabrika vēstules Saeimai, kur ministrs norādījis uz grūtībām sadarbībā ar uzņēmumiem un lūdz nodrošināt izņēmumus aizsardzības vajadzībām. Proti, uzņēmumiem ir grūtības atvērt kontus Latvijā. Iznāk, ka valsts radītā sistēma sākusi paralizēt pašas valsts darbību. R. Balodis izteica cerību, ka izņēmumu nebūs un problēma tiks atrisināta visiem vienādi.

LU Civiltiesību profesors Jānis Kārkliņš analizēja banku klientu tiesības no Latvijas Satversmes viedokļa. “Banku klientiem ir nodrošinātas tiesības netraucēti baudīt tiesības no īpašuma, tostarp no noguldījuma! Tas, kas notika Latvijā, kad no valsts aizplūda 10 miljardi nerezidentu naudas, bija, ka cīņa ar legalizāciju kaut kur bija jāparāda un to parādīja, cīnoties ar rezidentiem,” konferencē sacīja J. Kārkliņš.

Viņš norādīja, ka bankām bez vajadzības ir dots likumīgs pamats slēgt banku kontus, prasot informāciju par senu pagātni. “Likums nosaka jebkādu grāmatvedību glabāt piecus gadus, bet banka var prasīt informāciju par 15 gadus senu pagātni, un ja tās nav, tad var slēgt kontu, turklāt ar Latvijas Republikas likumdošanu banka tiek pasargāta no jebkādām sekām par šādu rīcību,” sacīja J. Kārkliņš, uzsverot, ka šādu praksi nenosaka nekādi starptautiskie dokumenti, tostarp Eiropas direktīvas.

G. Bērziņš norādīja, ka aizvien vieglāk kļūs atvērt kontus jebkurā citā Eiropas valstī un mūsu finanšu sektors sāks zaudēt labos klientus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) pievienošanu Latvijas Bankai.

Otrajā lasījumā tika atbalstīts jaunā Latvijas Bankas likuma projekts, kā arī lielākā daļa pavadošo likumprojektu paketes, kurā kopumā ietilpst 24 likumprojekti.

Iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē toreizējais deputāts Gatis Eglītis (JKP) uzsvēra, ka vienmēr bijis skeptisks par šo iestāžu apvienošanu, jo nesaredz īpašu efektivitāti un uzlabojumus. "Tas ir politisks projekts. Es nesaskatu, ka tagad viens plus viens būs trīs, tie paši divi vien būs. Ja nebanku kreditētāju uzraudzība no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārietu pie apvienotās struktūras, tad viens plus viens būtu trīs," sacīja Eglītis.

Arī deputāts Aleksandrs Kiršteins (NA) iepriekš sacīja, ka viņam nav skaidra apvienošanas būtība un turpmākais finanšu sektora uzraudzības jautājums. Kiršteins vērsa uzmanību, ka nav atrisināti tiesvedības riski gadījumos, ja kāda starptautiska finanšu institūcija vai komercbanka vērsīsies tiesā ar prasību pret Latvijas Banku. Tāpat Kiršteins pauda viedokli, ka nav atrisināts jautājums par uzraudzības politikas ietekmi uz Latvijas Bankas reputācijas riskiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Elektrotehnikas servisa un loģistikas centra attīstībā investēs 700 tūkstošus eiro

Db.lv, 03.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA "Elektronika-Serviss" ieguldīs vairāk nekā 700 tūkstošus eiro jauna servisa un loģistikas centra attīstībā.

Uzņēmums sindicētā aizdevuma veidā saņēmis vairāk nekā 400 tūkstošu eiro no "Swedbank" un vairāk nekā 330 tūkstošus no finanšu institūcijas "Altum". Finansējums tiks izmantots, lai celtu uzņēmuma servisa centra kapacitāti.

SIA "Elektronika-Serviss" specializējas plaša profila elektrotehnikas remontā un garantijas servisa nodrošināšanā. Plānots, ka ar iegūto finansējumu uzņēmums iegādājies jaunas telpas, kas ļaus optimālāk veikt elektrotehnikas servisa remontu un arī nodrošināt loģistiku

Abu finanšu iestāžu izsniegtais finansējums ļaus SIA "Elektronika-Serviss" iegādāties jaunu nekustamo īpašumu Rīgā, Slokas ielā. Īpašums, kas sastāv no zemes un ražošanas korpusa ēkas, ļaus optimizēt veicamo elektrotehnikas servisa vienību apmēru.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas banku sektors kopumā ir demonstrējis labu noturību pret Covid-19 izraisīto šoku ekonomikā, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) apkopotie dati par banku sektora darbības rādītājiem 2020. gadā.

Vērtējot kopējos Latvijas banku sektora darbības rādītājus, jāņem vērā, ka 2020. gada pirmajā ceturksnī tika noslēgta vairāku kredītiestāžu darbība Latvijā un attiecīgi tās izslēgtas no kopējiem banku sektora rādītājiem, skaidro FKTK. Īstenojot grupas stratēģisko lēmumu par biznesa aktivitāšu izbeigšanu Baltijā, tika pārtraukta Danske Bank un Svenska Handelsbanken AB filiāļu darbība Latvijā.

Savukārt Eiropas Centrālā banka (ECB) 2020. gada 18. februārī pieņēma lēmumu anulēt licenci AS PNB Banka, kuras darbība faktiski bija apturēta kopš 2019. gada 15. augusta.

Neraugoties uz minēto kredītiestāžu darbības pārtraukšanas ietekmi, kopējais Latvijas banku sektora aktīvu apmērs gada laikā ir audzis par 1.9 miljardiem eiro jeb 8.4%. Izslēdzot iepriekš minēto ietekmi no kredītiestāžu darbības pārtraukšanas, aktīvu pieaugums sasniedza 10.9%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzelzceļš jau kopš tā pirmsākumiem ieņem vienu no vadošajām lomām starptautiskajā kravu un pasažieru loģistikas sistēmā, veidojot būtisku daļu ikvienas valsts iekšzemes kopproduktā.

Ikdienā cilvēki lielākoties redz braucošus kravas un pasažieru vilcienus, taču nozares mazāk redzamā puse ir dzelzceļa ritošā sastāva – lokomotīvju un vagonu – regulāra apkope, remonts, kā arī jaunu vilcienu būvniecība, tostarp radot jaunus, modernus un videi draudzīgākus vilcienus.

Remontē Azerbaidžānas ritošo sastāvu

Uzņēmums Baltic Loco Group (BLG) ir starptautiskos tirgos strādājoša Latvijas inženierkompānija, kas specializējusies dzelzceļa transporta remontā, tā modernizācijā, kā arī darbojas projektos, kuru mērķis ir izstrādāt lokomotīves ar samazinātu emisijas apjomu. Šos projektus BLG spēj īstenot, jo savulaik darbā piesaistīja kādreizējā vilcienu būvniecības uzņēmuma Rīgas Vagonu rūpnīca (RVR) vadošos konstruktorus, tādējādi saglabājot nozarē RVR intelektuālo potenciālu. Rezultātā BLG ir pierādījis sevi kā uzticamu partneri sadarbībā ar lieliem un maziem dzelzceļa nozares uzņēmumiem privātajā un valsts sektorā, tostarp ar Azerbaidžānas dzelzceļa uzņēmumu Azerbaycan Demir Yollari (ADY), uzsver BLG tehniskais direktors Aleksandrs Vasiļjevs, kurš iepriekš bija ilggadējs tehniskās nozares vadošais speciālists VAS Latvijas dzelzceļš koncernā, kā arī AS Pasažieru vilciens valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā paredzētā kopīgā klienta izpētes rīka darbību nodrošinās privātie uzņēmumi, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Pagājušajā nedēļā Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija konceptuāli pirmajam lasījumam atbalstīja FM izstrādātos likuma grozījumus, kas paredz vienkāršot aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēmu, kā arī kopīgā klienta izpētes rīka izveidi.

FM skaidroja, ka kopīgais klienta izpētes rīks sniedz iespēju likuma subjektiem sākt dalīšanos ar klienta izpētes procesā iegūtajiem datiem, ievietojot tos platformā arī ārpus konsolidētās grupas - kopīgajā klientu izpētes rīkā. Tādējādi rīka darbības procesā varēs efektīvāk apmainīties ar klientu izpētes gaitā iegūto informāciju.

Likumprojekts paredz divu veidu klienta izpētes rīkus. Pirmais ir slēgts kopīgs klienta izpētes rīks, kura ietvaros likuma subjekti varēs izveidot paši savu, privātu, klientu izpētes rīku, piemēram, nododot uz ārpakalpojumu kādu no klienta izpētes procesa posmiem. Otrs ir atvērtais kopīgais klienta izpētes rīks, kas pilnībā vai daļēji tiks veidota kā kanāls caur kuru likuma subjektiem iegūt informāciju, neatkarīgi no tā vai likuma subjekti par to būs savstarpēji vienojušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Skaidras naudas 500 000 eiro apmērā nodošana bijušajam "Latvijas dzelzceļa" valdes priekšsēdētājam Uģim Magonim par viņa privāto kontaktu izmantošanu "Krievijas dzelzceļā", lai atjaunotu līgumu starp "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcu" un "Krievijas dzelzceļu" bija neparasts darījums, taču tas nenozīmē, ka nelegāls, sacīja Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Jautāts, kādēļ šīs naudas nodošana Magonim notika "lauka apstākļos" un kādēļ netika izmantots bankas pārskaitījums, Osinovskis atbildēja, ka Magonim bijis ērtāk šo maksājumu saņemt skaidrā naudā. Osinovskis uzsvēra, ka tā nebija samaksa par pakalpojumiem, bet avanss.

"Pieļauju, ka viņam bija doma, ka pēc tam šo naudu tā būtu vieglāk atdot, ja nekas neizdotos. Es par to uzreiz konsultējos ar saviem Igaunijas juristiem un viņi izstrādāja precīzu metodi, kā nodot naudu par darījumu tā, lai nebūtu risku. Pirmais nosacījums bija, ka tam jānotiek Igaunijā, jo viņi pārzina tikai Igaunijas likumus. Otrais, jābūt lieciniekiem. Trešais, nauda bija jāpārbauda attiecībā uz naudas atmazgāšanas riskiem, tai bija jābūt ar pilnīgi skaidru un caurredzamu izcelsmi," stāstīja Osinovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot savu darbību ārpus Latvijas robežām, VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) meitas sabiedrība “LDZ ritošā sastāva serviss” ir saņēmusi sertifikātu “СЕРТ АСУ”, kas uzņēmumam dod iespēju sniegt lokomotīvju remonta pakalpojumus Ukrainā bāzēto lokomotīvju īpašniekiem.

Līdz ar saņemto sertifikātu, SIA “LDZ ritošā sastāva serviss” jau tuvākajā laikā varēs sākt veikt plaša spektra remontdarbus uz Ukrainas sliežu ceļiem ekspluatējamajām lokomotīvēm.

“Šāda sertifikāta saņemšana ir kvalitātes apliecinājums „LDZ ritošā sastāva serviss” sniegtajiem pakalpojumiem un paver plašākas iespējas pakalpojuma sniegšanai ārpus Latvijas robežām, tādējādi attīstot arvien jaunas biznesa iespējas un ļaujot diversificēt mērķa tirgus, kuros strādājam. Esam gandarīti, ka mūsu sniegtie pakalpojumi atbilst visām augstākajām prasībām un ka varam sāk savu darbību tirgū, kur ir plaši attīstīta dzelzceļa infrastruktūrām un apjomīgs ritošais sastāvs,” norāda SIA „LDZ ritošā sastāva serviss” valdes priekšsēdētājs Ģirts Ivanovs, piebilstot, ka sertifikāta saņemšana bija sarežģīts un laikietilpīgs process, kura ietvaros tika veiktas dažāda veida kvalitātes un drošības pārbaudes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, uzlabojušies, kaut arī joprojām ir negatīvi, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles – negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Mazumtirdzniecībā konfidences rādītājs pieaudzis par 8,6 procentpunktiem

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem jūlijā konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -5,6, kas, salīdzinot ar jūniju, pieaudzis par 8,6 procentpunktiem. Pārtikas preču, kā arī degvielas mazumtirdzniecībā, konjunktūras situācijai uzlabojoties, konfidences rādītāji jau sasnieguši pozitīvas vērtības, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, kā arī automobiļu, motociklu, to daļu un piederumu tirdzniecībā konfidences rādītāji joprojām ir negatīvi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Privātā un riska kapitāla asociācija (LVCA) un Latvijas Biznesa Eņģeļu Tīkls (LatBAN) 11. februārī pasniedza “Gada investors 2020” apbalvojumus par aizvadītā gada nozīmīgākajām investīcijām Latvijā.

Balvu “Gada investīcija” privāto investoru sektorā saņēma Kārlis Cerbulis par investīciju digitālajā rehabilitācijas programmā pēc insulta “Vigo Health”. Par “Gada investīciju” investīciju fondu un korporatīvo investoru sektorā atzīta “INVL Baltic Sea Growth Fund” investīcija vides apsaimniekošanas uzņēmumu grupā “Eco Baltia”.

LVCA un LatBAN gada investora noteikšanas iniciatīva kopš 2015. gada veicina investīciju nozares attīstību, apkopo investoru paveikto un izceļ tos nozares atbalstītājus, kuri snieguši nozīmīgu ieguldījumu Latvijas investīciju vides un uzņēmējdarbības attīstībā. “Gada investors” ietvaros tiek apbalvoti gan privātie investori jeb biznesa eņģeļi, gan investīciju fondu un korporatīvā sektora investori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme varētu sasniegt 3,7%, prognozē Ekonomikas ministrija, atzīmējot, ka joprojām ir ļoti liela nenoteiktība par turpmākajām attīstības tendencēm gan vīrusa izplatībā, gan ekonomikas attīstībā.

Gan Latvijas ekonomiku, gan ekonomiku pasaulē kopumā 2020.gadā nenoliedzami un būtiski ietekmējusi Covid-19 pandēmija un tās ierobežošanai ieviestie pasākumi. 2020.gada trīs ceturkšņos iekšzemes kopprodukts (IKP) Latvijā saruka par 4,3% gada griezumā. Atbilstoši Ekonomikas ministrijas novērtējumam IKP 2020.gadā kopumā Latvijā varētu sarukt par 5-6%, salīdzinot ar 2019.gadu.

Latvijas tautsaimniecības turpmākā attīstība joprojām būs cieši saistīta ar eksporta iespējām, tāpēc lielākais Latvijas izaugsmes risks saistīts ar globālās ekonomikas attīstību, īpaši Covid-19 pandēmijas apturēšanu. Tāpat svarīga būs ES kopējās ekonomikas telpas turpmākā attīstība. Latvijas ekonomiskās priekšrocības vidējā termiņā galvenokārt balstīsies uz panākto makroekonomisko stabilitāti, kā rezultātā ir uzlabojušies Latvijas kredītreitingi, kā arī uz plānoto ES atbalsta programmu efektivitāti un uzlabojumiem uzņēmējdarbības vidē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas 172 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem.

Savukārt, skatoties plašāk Baltijas mērogā - tie ir papildu vismaz 300 miljoni eiro, ko uzņēmumi var izmantot straujākai izaugsmei, tā diskusijā “Riska kapitāls - neizmantota iespēja Latvijas uzņēmumu izaugsmei” informēja Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Šobrīd izaugsmes kapitāla investīcijas ir pieejamas lielā apmērā un mēs aicinām uzņēmējus ar ambiciozām un drosmīgām idejām sadarboties ar investoriem, lai ātrāk īstenotu savas idejas un iekarotu jaunus tirgus,” norādīja LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Kapitālam nav robežu, un Baltijas tirgus ir nonācis jau daudz lielāku investoru redzeslokā, ko apliecina virkne lielu ieguldījumu Baltijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izmaiņas nodokļu sistēmā varētu kļūt par realitāti, ja valdība atbalstīs Finanšu ministrijas sagatavotos ierosinājumus.

Vairāki žurnāla "Dienas Bizness" aptaujātie uzskata, ka šis ir sava veida starta šāviens diskusijām par to, kādai būtu jābūt nodokļu sistēmai Latvijā. Eksperti atgādina, ka nodokļu būtiska palielināšana ekonomiskās lejupslīdes laikā izraisīs negatīvas blaknes – legālo darba vietu sarukumu un ēnu ekonomikas pieaugumu, tāpēc ar radikālām idejām par jaunu nodokļu ieviešanu jābūt ļoti piesardzīgiem.

Vairāki aptaujātie ir piesardzīgi par to, vai pašlaik patiešām ir nepieciešama jauna nodokļu sistēmas reforma, jo ir sācies 2018. gada nodokļu reformas trešais gads, kas ir pārāk īss termiņš, lai varētu bezkaislīgi novērtēt iepriekšējās reformas rezultātus – gan tās pozitīvos, gan arī negatīvos aspektus. Minēto iemeslu dēļ tiek pausta nostāja, ka pašlaik nekādus radikālus soļus spert nevajadzētu. Lai būtu objektīvs vērtējums, nodokļu sistēmai būtu jāpastrādā vismaz piecus gadus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties

LETA, 09.09.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parāda vērtspapīru emisijas būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties un būtu papildinājums banku kredītiem, trešdien Finanšu nozares asociācijas rīkotajā diskusijā "Finanšu nozares nākotne - dzīve pēc kapitālā remonta" atzina nozares eksperti.

"Signet Bank" valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons skaidroja, ka obligāciju tirgus Latvijā nav attīstīts - obligācijas ir emitējuši tikai daži lielie uzņēmumi, pārsvarā ar valsts kapitālu.

"Igaunijā parāda vērtspapīru tirgus ir desmit reizes lielāks nekā Latvijā. Obligāciju emisija būtiski paplašinātu uzņēmumu spēju aizņemties, turklāt to varētu izdarīt arī daudzi mazie un vidējie uzņēmumi, kuriem nereti ir grūti saņemt aizdevumu bankā, vai kuru projekti neiziet cauri banku kredītu sietam," skaidroja Idelsons.

Viņš norādīja, ka obligāciju likmes būtu konkurējošas ar banku kredītu procentu likmēm, kā arī spiestu tās uz leju. Turklāt obligācijas ir daudz elastīgāks finanšu instruments nekā banku kredīti, jo bankām izvirzītās prasības nereti kredītus padara nepievilcīgus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Saredz problēmu darbaspēka nodokļa slogā

Jānis Goldbergs, 20.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministra maiņa Latvijā notika Covid dīkstāves laikā. Jānis Vitenbergs ir aizvadījis pirmās 100 dienas ministra amatā.

Žurnāls "Dienas Bizness" izjautāja ekonomikas ministru par Latvijas ekonomikas attīstības plāniem.

"Mēs kā ministrija esam nākuši klajā ar samazināto PVN likmi tūrisma industrijai, konkrēti – ēdinātājiem. Šādu pasākumu efektivitāti labi parāda arī citu valstu pieredze, kad krīzes laikā terminēti tiek samazinātas PVN likmes. Vācijā un Austrijā ir šādi piemēri. Mēs kā valsts esam pirmajā trijniekā ar lielākajām PVN likmēm ēdināšanai. Ar šo priekšlikumu nācu klajā jau saistībā ar Covid, tomēr tika pieņemts lēmums šo jautājumu skatīt kopējās nodokļu politikas kontekstā. Visticamāk, tas notiks līdz ar budžeta izskatīšanu nākamajam gadam.

Ir skaidrs, ka uzņēmējiem būtisks slogs ir darbaspēka nodoklis. Piemēram, lai uzturētu darbinieku, kuram maksā 1000 eiro uz rokas, ir būtiskas atšķirības uzņēmēja maksājumu pusē, salīdzinot ar Rietumeiropas valstīm. Es gribētu šo dialogu uzturēt," intervijā pauž ekonomikas ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesaņemot eksporta garantijas, "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcai" (DLRR) var nākties atlaist pusi jeb aptuveni 300 darbinieku, sacīja uzņēmuma akcionārs un patiesais labuma guvējs Igaunijas uzņēmējs Oļegs Osinovskis.

Viņš skaidroja, ka Daugavpils uzņēmuma gadījumā liela problēma ir tā, ka konkurenti Lietuvā, Polijā, Ukrainā, Krievijā, Čehijā un Vācijā ļoti aktīvi izmanto valsts atbalstu eksportam.

"Tā pat bieži nav nauda, bet eksporta garantijas. Latvija pašlaik zaudē konkurencē. Ja Latvija tāpat kā citas valstis piemērotu atbalsta pasākumus eksportam, es pat neredzētu lielas problēmas Daugavpils uzņēmumam. Taču šodien mēs konkurencē reāli zaudējam. Es nezinu, kā ir ar citiem uzņēmumiem, bet DLRR eksporta garantijas nepiešķir," stāstīja Osinovskis.

Viņš pauda neizpratni par DLRR pirms dažām nedēļām pavēstīto, ka eksporta garantijas atteiktas tieši tiesas procesa dēļ.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svinīgā attālinātā ceremonijā apbalvoti aptaujas "TOP darba devējs" labākie un populārākie aizvadītā gada darba devēji, pie kuriem darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt, informē CV-Online Latvia.

Pirmo reizi aptaujas vēsturē tika noteikti labākie darba devēji arī salīdzinoši jaunā un strauji augošā biznesa nozarē – starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā.

Kopumā "TOP darba devējs 2020" sarakstā ir vērojamas vairākas izmaiņas salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, piemēram, vislielākais unikālo uzņēmumu skaits, ko respondenti norādījuši, visvairāk jaunu uzņēmumu sarakstā, kas iekļuvuši TOP 50, tāpat arī būtiski, ka vairākiem uzņēmumiem šogad iegūto vietu noteica vien pāris balsu pārsvars.

"Vērtējot pagājušā gada rezultātus, secinām, ka uzņēmumi, kas centušies rast radošus risinājumus, lai pielāgotos krīzes situācijai, un ir mērķtiecīgi rūpējušies par iekšējās kultūras saglabāšanu uzņēmumā, ir saņēmuši augstāku novērtējumu. Par spīti neprognozējamajai situācijai un atšķirībā no finanšu krīzes, šoreiz darba devēju vidū vērojām centienus pēc iespējas saglabāt līdzšinējo darbavietu skaitu un darbinieku atalgojuma līmeni, kas pozitīvi ietekmēja šo darba devēju pozīcijas.Turklāt, laikā, kad satiekamies retāk un ilgstoši strādājam attālinātā darba režīmā, vislielākā nozīme ir atbalstam, sadarbībai un citiem cilvēciskajiem faktoriem. Šis laiks uzskatāmi parāda darba devēja vērtības un rūpes par darbiniekiem. Uzņēmumi, kuru vērtības ir balstītas sadarbībā, atbalstā un izpalīdzībā, un kas tās veiksmīgi iedzīvina darbinieku ikdienas rutīnās, tiek vērtēti augstāk", "TOP darba devējs 2020" rezultātus komentē Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Vīrusi ir jaunā realitāte. Izdzīvos, kas pielāgosies

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 23.03.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstot domu, ka Covid-19 ir uz ilgu laiku un ir jāpielāgojas šai situācijai, jāiemācās sadzīvot ar pandēmiju, finanšu ministrs Jānis Reirs intervijā Dienas Biznesam pauž, ka Eiropā esam vienādās starta pozīcijās ar visiem citiem un ka šis ir ļoti labs brīdis mūsu izrāvienam.

Doma laba, atbalstāma. Problēmas, kā parasti, paredzamas ar izpildījumu. Protams, šajā gadījumā ne jau Reirs vien visu nosaka, var pat teikt, ka vismaz par pandēmijas ierobežojumiem viņam teikšana mazāka nekā citiem, tomēr cerams, ka šī viņa nostāja būs pausta ne tikai intervijā, kas domāta uzņēmējiem, bet arī valdības apspriedēs. Un ne tikai pausta, bet arī saklausīta. Jo, lai gan pandēmija daudzmaz vienādi smagi skārusi visu pasauli un tiešām varam teikt, ka izejas līnija no krīzes potenciāli visiem ir vienāda, skaidrs, ka vinnētāji būs tie, kuri sparīgāk atspersies, ātrāk sāks drošu skrējienu un izvairīsies no paklupšanas jau pēc pirmajiem soļiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Altum", "Baltic International Bank" un "Imprimatur" vadītāju saruna par biznesa finansēšanu krīzes apstākļos un pēckrīzes laikā.

Puse no 2020. gada ir pagājusi. Aizvadītie seši mēneši ir nesuši negaidītas, neprognozējamas pārmaiņas, ar kurām tikai tagad sākam aprast un sadzīvot. Viens no lielākajiem izaicinājumiem pēc pandēmijas ierobežošanas ir un būs ekonomikas stabilizēšana, uzņēmumu atgriešanās ekonomikā. Būtisks faktors tam, lai bizness spētu nostāties uz kājām un atsākt attīstīties jaunajos apstākļos, ir finanšu pieejamība. Tāpēc biznesa kreditēšana kļūst par vienu no 2020. gada otrās puses aktualitātēm. Vai globālās ekonomikas sarukšana un tradicionālo biznesa nozaru pielāgošanās jaunajai, dziļi digitalizētajai realitātei ir mūsu iespēja? Vai pēckrīzes laikā esam gatavi izdzīvot, vai arī, iespējams, šis laiks ir piemērots atsevišķu nozaru attīstības izrāvienam? Par aktualitātēm uzņēmumu finansēšanā diskutēja "Altum" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, "Baltic International Bank" valdes priekšsēdētājs Viktors Bolbats un riska kapitāla fonda "Imprimatur Capital" partneris Jānis Janevics.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS “Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca” šāgada trešajā ceturksnī vien apgrozījusi 7,121 miljonu eiro, kas ir par 10,3% vairāk nekā gada pirmajos sešos mēnešos kopā, informēja ražotnes valdes locekle Natālija Petrova.

No trīs galvenajiem rūpnīcas darbības virzieniem –ritošā sastāva remonts, rezerves daļu ražošana un metālapstrāde – pašlaik vislielāko devumu apgrozījumā sniedz remonta pakalpojumi.“

Šāgada trešā ceturkšņa apgrozījums ir teju tādā pašā līmenī kā pērn, un to mēs vērtējam kā pozitīvu tendenci. Arī šogad augļus turpina nest iesāktā stratēģija – mērķa tirgus diversifikācija. Pandēmijas ietekmi, protams, izjūtam, tomēr darām visu iespējamo, lai saglabātu ražošana apjomus, lielā mērā pateicoties tam, ka ir izveidotas iestrādes jaunos Eiropas tirgos,” skaidroja N.Petrova.

Tikmēr akcionārs Oļegs Osinovskis uzsvēra, ka pērn tika sasniegti labākie rezultāti uzņēmuma pastāvēšanas vēsturē. “Pieauga apgrozījums līdz 38,5 milj. eiro, pieauga rentabilitātes rādītāji, kas ražošanas uzņēmumam ir kritiski svarīgi, uzņēmums strādāja kaut ar nelielu, bet tomēr peļņu. Pirmo reizi akcionāram nebija jāveic investīcijas rūpnīcas darbības stabilizēšanai,” teica Osinovskis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) 2021. gadā plāno veikt 38 dažādas klātienes pārbaudes, lai gūtu pārliecību par Latvijas finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību.

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir rūpīgi strādājusi pie uzraudzības darba plānošanas un kvalitātes pilnveidošanas, lai 2021. gadā vēl efektīvāk stiprinātu finanšu sektora reputāciju, noturību pret dažādiem ietekmes faktoriem un nodrošinātu finanšu iestāžu klientu interešu aizsardzību. Sektoram, sabiedrībai un visiem interesentiem šogad nodrošinām publiski pieejamu informāciju par plānotajām pārbaudēm, ar mērķi vairot izpratni par uzrauga darbu un uzraudzības procesu, kā arī veicināt caurskatāmību un atklātību," komentē FKTK priekšsēdētāja Santa Purgaile.

Plānā atspoguļotas gaidāmās klātienes pārbaudes, taču tas var tikt mainīts atbilstoši ikdienas uzraudzībā aktualizētajam risku izvērtējamam. Papildus plānotajām pārbaudēm FKTK nodrošina ikdienas uzraudzības darbu, kā arī, reaģējot uz sūdzībām vai citu FKTK rīcībā esošu informāciju, kas rada aizdomas par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieka darba neatbilstību normatīvo aktu prasībām, FKTK veic iepriekš neplānotas pārbaudes vai piemēro citus uzraudzības pasākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar izmaiņām regulējumā bankām varētu atvieglot finanšu noziegumu uzraudzību, trešdien Saeimas Tautsaimniecības komisijas sēdē vienojās finanšu nozari uzraugošās iestādes un valsts institūcijas.

Iepriekš dažādu nozaru pārstāvji norādījuši, ka Latvijas cīņa pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu ir apgrūtinājusi ne tikai banku darbu, bet arī ierobežojusi uzņēmējdarbību, piemēram, ārvalstu uzņēmumiem atsakot atvērt kontu.

Komisijas vadītājs Ralfs Nemiro (KPV LV) atzina, ka patlaban spēkā esošajos normatīvajos aktos ir jāveic grozījumi, lai atvieglotu gan banku darbu, gan veicinātu uzņēmējdarbību, vienlaikus neatsakoties no stingras finanšu noziegumu kontroles un izskaušanas. "Bija uguns dzēšanas periods, kad strādājām pie tā, lai Latvija nenonāktu "pelēkajā sarakstā". Tas ir izdevies. Tagad ir pienācis laiks veltīt uzmanību saprātīgu risinājumu piemērošanai," piebilda Nemiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 11. martā, Ministru kabinets izskatīs likumprojektus, kas saistīti ar plānoto Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) integrāciju no 2023. gada 1. janvāra. Par iecerētajām pārmaiņām šā gada 26. februārī saņemts pozitīvs Eiropas Centrālās bankas (ECB) atzinums, informē Finanšu ministrija.

FKTK pievienošana Latvijas Bankai notiks, ievērojot monetārās politikas, kā arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzības un noregulējuma iestādes funkciju neatkarību.

Pagājušā gada nogalē Ministru kabinets jau atbalstīja jauno Latvijas Bankas likumu, kā arī grozījumus likumā "Par Latvijas Banku" un grozījumus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā. Ievērojot ECB atzinumā izteiktos priekšlikumus, paredzēts tehniski precizēt jauno Latvijas Bankas likumu. Tad šie trīs likumprojekti vienotā paketē kopā ar 24 pavadošajiem likumprojektiem tiks iesniegti Saeimā, kas pieņems galīgo lēmumu par Latvijas Bankas un FKTK integrāciju.

"FKTK pievienošana Latvijas Bankai ļaus turpmāk efektīvāk uzraudzīt un attīstīt finanšu sektoru. Ilgtermiņā pievienošanas rezultātā iespējams iegūt arī resursu ietaupījumu. Šis solis mazinās birokrātiju un izmaksas, būs iespējams operatīvāk reaģēt uz tirgus izmaiņām," atzīst finanšu ministrs Jānis Reirs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Quo Vadis, apdrošināšana Eiropā?

Jānis Abāšins, Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, 20.05.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas lēmumu pieņēmēju darba kārtībā pašlaik nav likumdošanas aktu projektu, kas paredzētu būtiskas izmaiņas apdrošināšanas nozarē, taču tādi ir Eiropas Savienības institūciju uzmanības lokā.

Briseles varas gaiteņos tiek apspriestas gan izmaiņas apdrošinātāju darbības nosacījumos, piemēram, kapitāla aprēķināšanas prasībās, gan tiek plānota plašāka datu apmaiņu dažādos līmeņos, gan top jauni finanšu rīki un pakalpojumi rūpēs par klientiem. Kurp tad dodas apdrošināšana Eiropā, un kā tas ietekmēs Latvijas apdrošinātājus un to klientus?

Maksātspēja – nesagraut globālo konkurētspēju

Kopš 2016. gada 1. janvāra ES ir spēkā jauns apdrošināšanas nozares uzraudzības regulējums Maksātspēja II režīms (Solvency II), kas ieviesa jauna veida pieeju apdrošinātāju kapitāla prasību aprēķinam un nozares uzraudzībai. Ja agrāk apdrošinātāju obligātā kapitāla prasības bija “plakanas” un izteiktas naudas izteiksmē, piemēram, 5 miljoni eiro, tad Maksātspējas II režīms ieviesa jaunu, uz risku novērtēšanu balstītu pieeju. Tas nozīmē, ka katra apdrošinātāja kapitāla līmenis tiek aprēķināts, ņemot vērā konkrētās kompānijas biznesa modeli, risku pārvaldības modeli, pārapdrošinātāja izvēli un daudzus citus parametrus. Kopumā tas ir daudz precīzāks un atbilstošāks kapitāla noteikšanas modelis, kas piemērojas tirgum un katra tā dalībnieka specifikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas pludmales volejbola duets Mārtiņš Pļaviņš/Edgars Točs pirmdien iekļuva Tokijas olimpisko spēļu turnīra ceturtdaļfinālā.

Ar 14.numuru sacensībās izsētais Latvijas duets Pļaviņš/Točs astotdaļfinālā ar rezultātu 2:0 (21:19, 21:18) guva virsroku pār brazīliešiem Brunu Oskaru Šmitu un Evandru Gonsalvesu Oliveiru, kuri turnīrā izsēti ar astoto numuru.

Latviešiem trešdien ceturtdaļfinālā pretī stāsies apakšgrupā satiktie meksikāņi Hosue Gastons un Hosē Rubio (23.) vai citi brazīlieši - olimpiskais čempions Alisons Seruti, kurš spēlē kopā ar Alvaru Filju (4.).

Sekmīgs uzbrukums un pretinieku kļūda spēles sākumā ļāva latviešiem izvirzīties vadībā ar 2:0. Nākamreiz divu punktu pārsvaru latvieši ieguva pēc tam, kad Brazīlijas duets kļūdījās servē un turpinājumā savā uzbrukumā izsita bumbu autā - 8:6. Vēlāk Pļaviņa sitiens pa līniju deva jau trīs punktu handikapu - 10:7.

Komentāri

Pievienot komentāru