Jaunuzņēmumu un informācijas tehnoloģiju (IT) izglītības programma "StartSchool" un biedrība "Riga TechGirls" īstenos programmu, kas sniegs uzņēmējiem iespēju piedalīties tiešsaistes darbnīcās, mentoringa sesijās un tīklošanās pasākumos kopā ar ASV biznesa jomas pārstāvjiem, informē "StartSchool" un "Riga TechGirls".

Programmas dalībnieki varēs apgūt zināšanas par biznesa mērogošanu, investoru piesaisti un stratēģisku izaugsmes plānošanu, vienlaikus veidojot ilgtermiņa sadarbības kontaktus ar ASV.

Latvijas jaunuzņēmumu pārstāvji programmas īstenošanas laikā sešu mēnešu garumā piedalīsies tiešsaistes un klātienes pasākumos, kuros līdzdarbosies ASV jaunuzņēmumu pārstāvji, investori un politikas veidotāji.

"Riga TechGirls" vadītāja un "StartSchool" līdzdibinātāja Anna Andersone norāda, ka programma sniedz iespēju Latvijas jaunuzņēmumu kopienai iemācīties domāt plašāk, rīkoties drosmīgāk un izmantot ASV un īpaši Silīcija ielejas pieredzi, lai attīstītu savus uzņēmumus un idejas.

Teju puse (42%) IT nozares uzņēmumu šogad palielinājuši, darbinieku skaitu, bet 71% nozares organizāciju līdz gada beigām plāno palielināt darbinieku skaitu, tā liecina atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” dati.

IT uzņēmumu kodols ir zināšanas, tāpēc ir svarīgi nodrošināt zināšanu pārnesi un pārdomātu jauno talantu iekļaušanas procesu. Lai to īstenotu, ir svarīga ne tikai visas tehniskās informācijas dokumentēšana un strukturēšana, bet arī dažādi atbalsta mehānismi – mentorings, “badiju” sistēma u.c.Lai jauns darbinieks labāk izprastu uzņēmumu un nozari kopumā, pirmais solis ir iepazīties ar instrukcijām un vadlīnijām, kam ideālā gadījumā jābūt katrā organizācijā.

Papildus tam, lai iekļaušanās būtu ātrāka un efektīvāka, ir t.s. “badiju” sistēma – katram jaunajam darbiniekam ir iespēja saņemt atbalstu no pieredzējuša kolēģa, kurš strādā pie tā paša projekta vai tās pašas jomas.Tas, cik lielā mērā katrs jaunais talants, kurš pievienojas IT nozarei, ir tai gatavs, lielā mērā atkarīgs no paša cilvēka. Ikvienā industrijā pastāv atšķirība starp to, ko esam mācījušies, un kā lietas notiek praksē. Turklāt cilvēki ir ļoti dažādi – ir tādi, kuri pārkvalificējas un nāk pavisam no citas nozares, ir tādi, kuriem ir plaša pieredze IT jomā, bet arī viņiem ir jāapgūst attiecīgās organizācijas specifika.

Atklātā vēstulē vairāki uzņēmumi un uzņēmēju organizācijas apliecina nostāju pret izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb Stambulas konvencijas, informē "Draugiem Group" runasvīrs Jānis Palkavnieks.

Viņi norāda, ka Saeimas balsojums par izstāšanos no Stambulas konvencijas ir kļūda, kas ir radījusi reputācijas kaitējumu gan zīmoliem, gan valstij kopumā, turklāt lēmums neataino uzņēmēju un sabiedrības nostāju.

Uzņēmēji norāda, ka vairākus gadu desmitus pārliecina savus ārvalstu darījumu partnerus par to, ka Latvija nav "bijusī padomju republika" no Austrumeiropas, bet gan jauna un dinamiska iespēju zeme Ziemeļeiropā.

"Nekļūdās tikai tas, kas nedara. Katram ir savi neražu stāsti, kas maksājuši dārgi, taču šī kļūda var prasīt visiem pārāk augstu cenu, un tai var sekot nākamās. Mēs saprotam brīvības nozīmi un vērtību, jo zinām, ka tikai brīvi cilvēki spēj radīt pievienoto vērtību. Mēs esam nogājuši garu ceļu un negribam atkāpties atpakaļ," teikts vēstulē.

Domājot par prasmēm, kādas ir nepieciešamas darba tirgū, aizvadīto gadu var dēvēt par transformācijas gadu, ko būtiski ietekmēja mākslīgais intelekts (MI). Droša mākslīgā intelekta izmantošana un datu analītika vairs netiek uztvertas kā vienkārši tehnoloģiskās prasmes.

Tās ir cieši saistītas arī ar stratēģisko domāšanu, lēmumu pieņemšanu un stāstījuma veidošanu (storytelling). Šāds prasmju savienojums būs aktuāls arī nākamos desmit gadus, turklāt, to papildinās arī spēja vienlaikus strādāt gan ar MI, gan cilvēkiem. Ieguvēji darba tirgū viennozīmīgi būs tie, kuri spēs veidot tiltu starp abām pusēm.

Tikai trešdaļa pieaugušo iesaistās izglītības aktivitātēs

Patīk mums tas vai nē, bet mūsdienās darba tirgus no cilvēkiem prasa aizvien vairāk un viss liecina, ka nākotnē būs tieši tāpat, tāpēc mūžizglītībai ir jākļūst par normu. Tie laiki, kad pabeidzam mācības un visu dzīvi varam strādāt, ir palikuši tālā pagātnē. Laba ziņa, dažādas mūžizglītības iespējas kļūst aizvien pieejamākas, atliek vien mainīt savu domāšanu un izmantot tās. OECD ziņojums par pieaugušo izglītības tendencēm pasaulē un Latvijā liecina, ka mācībās vairāk iesaistās lielo uzņēmumu darbinieki, ja tās ir darbavietas organizētas un notiek darba laikā. Valsts izglītības attīstības aģentūras dati liecina, ka tikai trešdaļa Latvijas iedzīvotāju vecumā no 24 līdz 64 gadiem regulāri iesaistās izglītības aktivitātēs un uzstādījusi mērķi – līdz 2030. gadam panākt, lai mācībās ik gadu piedalītos apmēram 60% pieaugušo. Patiesībā šim rādītājam jābūt 100%.

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem pēdējo 10 gadu laikā Latvijas jaunuzņēmumi ir piesaistījuši 620 miljonus eiro investīcijās. Lai gan starptautiskā pētniecības centra “StartupBlink” veidotais globālais jaunuzņēmumu ekosistēmas indekss liecina, ka 2025. gadā Latvija noslīdējusi par divām vietām, ierindojoties 49. vietā, starp 150 pasaules valstīm tas joprojām ir augsts vērtējums.

Lai sekmētu Latvijas jaunuzņēmumu potenciālu, dibinātājiem jāņem vērā, ka, lai gan investori un tas, ko viņi meklē jaunuzņēmumos,dzird atšķiras, lielākai daļai ir svarīgs stāsts, kas stāv aiz idejas. Regulāra un pārdomāta komunikācija, nepadošanās pēc pirmā (pirmajiem) atteikumiem un skaidrs attīstības virziens nereti var uzrunāt investorus vairāk, nekā perfekti skaitļi.

Investori raugās uz perspektīvu, nevis uz Excel tabulu

Runājot par investīcijām agrīnā stadijā, jāsaprot, ka šajā posmā idejas autoriem nav pārāk jāraizējas par skaitļiem. Ja uzņēmumam jau ir stabils apgrozījums un peļņa, loģiski rodas jautājums, kāpēc tam vispār būtu nepieciešams investors. Parasti pie eņģeļu investoriem nonāk idejas vai prototipi, kuros vēl nav skaitļu, kuros varētu droši balstīties. Tāpēc daudzi investori raugās uz perspektīvu un attīstības potenciālu, nevis uz šodienas Excel tabulu. Sākuma posmā daudz lielāka nozīme var būt emocijām un intuīcijai. Protams, katram investoram ir sava pieeja - ir tādi, kuri visu vērtē ļoti analītiski, un ir tādi, kuri, tāpat kā es, visu dzirdēto un redzēto izsver arī no emocionālā viedokļa. Tāpēc būtisks elements ir stāsts - tieši tas nereti nosaka, kāds būs investora lēmums. Investoram ir jāiedod materiāls, kas raisa pareizās emocijas un rada sajūtu, ka lēmums ir intuitīvs, pat, ja aiz tā stāv fakti. Ja stāsts nav skaidri saprotams, investors var pateikt “nē” arī tad, ja skaitļi izskatās labi.