Stājoties spēkā Eiropas Savienības (ES) Vispārīgās datu aizsardzības regulai, palielinājies pieprasījums pēc seifiem dokumentu un datu nesēju glabāšanai.

Seifi sen vairs nav tikai ugunsdrošas metāla kastes, kurās glabāt naudu no garnadžiem. Tie ir aprīkoti ar elektronisku vadību, tajos ir iestrādātas slēdzenes ar biometriskās piekļuves kontroli, autentificējot lietotāja pirkstu nospiedumus. Skaidras naudas darījumu apjoma samazināšanās nebūt nav ietekmējusi seifu ražotāju un tirgotāju biznesu, jo seifi arvien biežāk tiek izmantoti, lai bēdzinātu dažādus datu nesējus.

Kopš šā gada 25. maija, kad sājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula, uzņēmumu un privātpersonu interese par slēdzamo metāla mēbeļu un seifu iegādi ievērojami pieauga, stāsta SIA Eurosafe valdes loceklis Iļja Sapožņikovs.

SIA Eurosafe ir bulgāru ražotāja Promet pārstāvis Latvijā. Pieprasītākie ir uguns un uzlaušanas drošie seifi un metāla skapji. «Cilvēki vēlas pasargāt savu naudu un dokumentus no abiem iespējamajiem ļaunumiem – nozagšanas un sadegšanas. Tāpat šobrīd pastiprināti tiek sargāti arī visi datu nesēji,» viņš klāsta. Biežāk seifus pērk finanšu institūcijas, valsts iestādes, lombardi un privātpersonas. Tā kā bankās seifu izmantošana ir dārga un ne visi tām uzticas, ir privātpersonas, kas iegādājās seifus.

#Zaglis esot uzdevies par bankas klientu, kas esot sācis nomāt seifu.

Vienā no Latvijas bankām - Privatbank - pagājušajā ceturtdienā notikusi vērienīga zādzība. Precīzs cietušo skaits un nodarīto zaudējumu apjoms pagaidām nav zināms, taču netiek izslēgts, ka zagļa guvums varētu būt mērāms simtos tūkstošos un pat miljonos eiro, pirmdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Zādzība notikusi no bankas klientu individuālajiem seifiem. Privatbank savā mājaslapā tos reklamē kā ērtus un drošus. Tiek uzsvērts, ka katram seifam ir divas slēdzenes, kas tiek aizslēgtas ar divām atslēgām - klienta un bankas. Šī divu atslēgu sistēma ir papildu garantija klienta īpašuma drošībai, taču tā tika uzlauzta. Turklāt zādzība Privatbank individuālo seifu glabātuvē notikusi ar vērienu, jo no vērtībām iztīrīti vairāki seifi. Policijai par notikušo ziņots nākamajā dienā.

Parīzē no noliktavas nozagti divi seifi ar luksusa pulksteņiem trīs miljonu eiro vērtībā, pirmdien paziņojuši avoti policijā.

Zādzība notikusi prestižajā Parīzes 8.rajonā noliktavā, kurā glabājās pulksteņu ražotāja Richard Mille preces.

Viens no avotiem policijā sacīja, ka seifi noliktavā nav bijuši nekur piestiprināti.

Policiju svētdien par zādzību informēja vietējie iedzīvotāji, kuri bija novērojuši aizdomīgu kustību noliktavas apkārtnē.

Parīzes prestižākajos rajonos atrodas vairāku pasaules populārāko zīmolu veikali un noliktavas, kas ir kārots zagļu un laupītāju mērķis.

Pavasarī Parīzē tika apzagti divi uzņēmuma Chanel veikali.

Valsts policija mežā atradusi aptuveni 200 kilogramus smago seifu, kuru februārī nozaga no korupcijā aizdomās turētā Latvijas Bankas prezidenta Ilmāra Rimšēviča mājas Langstiņos.

Seifa atrašanu aģentūrai LETA apstiprināja Rimšēviča advokāts Saulvedis Vārpiņš. Tikmēr Valsts policijas preses pārstāve Elīna Sprudzāne aģentūrai LETA to neapstiprināja, jo notiek pirmstiesas izmeklēšana un tās interesēs papildus informācija netiks sniegta.

Citu informāciju advokāts nedrīkstēja sniegt.

Jau ziņots, ka policija februāra beigās saņēma informāciju par zādzību no privātmājas. Māja apzagta nedēļu pēc tam, kad tajā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) veica kratīšanu. Izbraucot uz notikumu vietu, tika konstatēts, ka notikusi iekļūšana mājā un no tās nozagtas mantas.

Rimšēvičs minēto saistīja ar tobrīd pēdējo nedēļu notikumiem un uzskatīja, ka tas nav noticis nejauši.

Aizvadītajā pusgadā maksājumu paradumus Latvijā būtiski ietekmējusi koronavīrusa Covid-19 izplatība un noteiktie ierobežojumi cilvēku ikdienas dzīvē, liecina Latvijas Bankas 2020. gada septembra "Maksājumu radars".

Pirmo reizi bija vērojams bezskaidrās naudas maksājumu kopējā skaita samazinājums. Vienlaikus pakāpeniski palielinās bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā.

Jaunākais "Maksājumu radars" liecina, ka bezskaidrās naudas maksājumu īpatsvars kopējā maksājumu skaitā turpina pakāpeniski pieaugt: viena Latvijas iedzīvotāja skaidrās naudas un bezskaidrās naudas norēķinu īpatsvars ir attiecīgi 32% un 68% (2020. gada februārī – attiecīgi 36% un 64%).

Būtiski augusi ne tikai zibmaksājumu popularitāte, bet arī zibsaišu izmantošana. Zibmaksājumus, norādot tikai saņēmēja mobilā tālruņa numuru, 2020. gada augustā veica 20% zibmaksājumu lietotāju (2020. gada februārī – 11%), bet par šo pakalpojumu informēti bija 46% (2020. gada februārī – 30%).

Vakar, 19.jūlijā, Rīgas pašvaldības policijas Ziemeļu pārvaldes darbinieki, patrulējot Mežaparkā, pamanījuši kādu Volvo markas automašīnu, kura novietota stāvēšanai. Transportlīdzeklim bija atstāts vaļā pasažieru puses logs un uz pasažieru sēdekļa novietots maisiņš ar mantām, tāpat pie aizmugurējā loga pievienots videoreģistrators, stāsta Rīgas Pašvaldības policijas pārstāve Lāsma Zemene.

Policijas darbinieki noskaidrojuši transportlīdzekļa īpašnieces datus, un drīz pēc tam sazinājušies ar viņu sociālajā tīklā Facebook, informējot spēkrata īpašnieci par to, ka viņa aizmirsusi aizvērt auto logu. Kārtības sargi sagaidījuši sievieti, un automašīnas logs tika aizvērts. Autovadītāja bijusi patiesi pārsteigta par policijas darbinieku izrādītajām rūpēm.

Rīgas pašvaldības policija atgādina - mašīna nav seifs. Policisti aicina iedzīvotājus neatstāt savās automašīnās vērtīgas lietas, jo zagļi nereti mēdz izmantot šādas situācijas, lai apzagtu automašīnas. Tāpat policija atgādina, ka, atstājot automašīnu stāvēšanai, vienmēr ir jāaizver logi un jāaizslēdz durvis.

Šobrīd, kad tehnoloģiju attīstības ietekmē strauji palielinās bezskaidru norēķinu īpatsvars, arvien biežāk cilvēki uzdod jautājumus, kas ir drošāk – skaidra vai neskaidra nauda, un vai nākotnē nauda vispār būs? Dienas Bizness uz sarunu par tehnoloģiju un finanšu pasaules mijiedarbību ir aicinājis sociālantropologu, filozofijas doktoru Klāvu Sedlenieku un bankas BlueOrange klientu līdzekļu pārvaldīšanas pārvaldes vadītāju Paulu Miklaševiču.

Kā tehnoloģijas ietekmējušas naudas attīstību?

K.S.: Nauda pati par sevi ir tehnoloģija, kas laika gaitā ir mainījusies, bet informāciju tehnoloģiju attīstība tikai padarījusi aktuālāku faktu, ka nauda nav viena konkrēta un taustāma lieta, bet vērtības indekss. Kaut arī ikdienā mēs aizvien izmantojam banknotes un monētas, bet patlaban kopējā naudas apjomā to skaits rūk, savukārt tehnoloģijas rada iespēju decentralizēt naudu. Tā kā nauda ir netverama un tās vērtība ir tikpat netverama, ir nepieciešami mehānismi, kas rada pārliecību, ka to naudu, ko izmantojam, lietos arī citi cilvēki un tā neradīsies no zila gaisa. Taču aizvien ir strīdīgs jautājums, no kurienes radusies tā nauda, ko mēs ikdienā jau izmantojam. IT mūsdienās ļauj zināmā mērā pārvietot naudas vienības vērtības uzturēšanu no centralizētām bankām un valdībām uz ārējiem resursiem.

Šonakt ap plkst.1 naktī no restorāna Raw Garden Rīgā, Krišjāņa Barona ielā, nozagti 1600 eiro.

Kā apliecināja restorāna vadītāja Inese Mazareviča, nodarītie zaudējumi pārsniegs 2000 eiro, jo garnadzis paņēmis līdzi arī nelielu seifu.

«Domājam, ka viņš iekļuvis pa logu. Ir iztīrīta kase, kā arī paņemts līdzi nelielais uzņēmuma seifs, līdz ar to zaudējumi būs vairāk nekā 2000 eiro. Paņemti arī daži pie kases esošie priekšmeti, citādi nekas nav izdemolēts,» sacīja uzņēmuma pārstāve.

Kā aģentūra LETA noskaidroja Valsts policijā, patlaban ir sākts kriminālprocess pēc Krimināllikuma 175.panta trešās daļas, proti, par zādzību, ja tā izdarīta, iekļūstot dzīvoklī vai citā telpā, vai ja tā izdarīta no glabātavas.

DigiPulse dibinātāji Normunds Kvilis un Dmitrijs Dementjevs-Dedelis izstrādā pakalpojumu, kas ļaus mantiniekiem saņemt īpaši viņiem atstātos aizgājēju digitālos failus

«Pagājušajā gadā, strādājot iepriekšējā darbā, bija ļoti intensīvs posms – vajadzēja strādāt septiņas dienas nedēļā pa 12 stundām. Vienu rītu, braucot uz darbu, gandrīz vai zaudēju samaņu. Sāku prātot – cik ilgi tā var turpināt un kas notiks, ja ar mani tiešām notiks kaut kas slikts. Līdz ar cilvēka nāvi visi digitālie faili un atmiņas pazūd ar galiem,» stāsta Dmitrijs.

Viņš savās pārdomās padalījās ar Normundu, kurš strādājis banku sektorā, un viņam radās doma apaudzēt šo ideju, pievienojot kriptovalūtu aspektu. Tā abi nolēma radīt pakalpojumu, kas palīdzētu mantiniekiem piekļūt aizgājēja digitālajiem aktīviem. Viņi diskutēja ar investoriem, sagatavoja pieteikumu Horizon2020 grantam, bet rezultātā visi bija noraidoši un teica, lai viņi vispirms izstrādā produktu. «Ir grūti uztaisīt produktu, kam šobrīd nav alternatīvas, bez sākotnējiem līdzekļiem. Lai iegūtu pirmos klientus, sākumā viņi ir jāizglīto. Tas prasa līdzekļus,» piezīmē Dmitrijs.

Drošības un biznesa optimizācijas iekārtu un programmatūras tirgotājs SIA «Hansab» 2017.gadā palielināja apgrozījumu par 22,1% salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskata gadu - līdz 5,455 miljoniem eiro, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Uzņēmums pagājušajā gadā darbojies ar peļņu, kas pēc nodokļu nomaksas veidoja 57 tūkstošus eiro, pretēji zaudējumiem 2016.gadā.

Gandrīz 73% no uzņēmuma apgrozījuma veidoja ieņēmumi no preču pārdošanas, bet atlikušie 27% no apgrozījuma bija ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas. SIA «Hansab» gada pārskatā atzīmē, ka tieši preču pārdošanā uzņēmums piedzīvojis straujāko ieņēmumu pieaugumu - tie pērn bija 3,960 miljoni eiro jeb par 30% vairāk nekā 2016.gadā. Ieņēmumi no pakalpojumu sniegšanas pieauga par 4,9% un bija 1,494 miljoni eiro.

«Pieaugumu apgrozījumā sekmēja noslēgtie darījumi par digitāliem kodu kalkulatoriem, naudas apstrādes tehniku finanšu sektorā un drosības risinājumiem mazumtirdzniecības sektorā,» SIA «Hansab» norāda savā gada pārskatā.

Finanšu izlūkošanas dienests (FID) šogad sešos mēnešos izdevis 227 rīkojumus, iesaldējot iespējami noziedzīgi iegūtus finanšu līdzekļus 327,56 miljonu eiro apmērā, informēja FID.

FID skatījumā, 2020.gada pirmo pusgadu lielā mērā raksturo Covid-19 pandēmijas radītie izaicinājumi un izmaiņas gan pasaules, gan nacionālā mērogā. Pandēmija esot izgaismojusi jaunas tendences un tipoloģijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā, kā arī piespiedusi pielāgot darba specifiku tās radītajiem apstākļiem.

FID vadība uzskata, ka iestādei izdevies saglabāt ierasto darba tempu, kā arī nodrošināt darbības rezultātus, kas līdzvērtīgi iepriekšējiem periodiem, ko demonstrējot tiesībaizsardzības iestādēm nosūtīto materiālu un analizēto lietu skaits, kā arī apturētais jeb iesaldētais iespējami noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu apjoms.

Turpmāk Finanšu izlūkošanas dienests (FID) fokusēsies uz finanšu noziegumu izskaušanu iekšējā tirgū, ceturtdien Ārvalstu investoru padomes Latvijā un FID rīkotajā diskusijā par Latvijas konkurētspēju pauda dienesta vadītāja Ilze Znotiņa.

Viņa norādīja, ka patlaban FID velta daudz laika un resursu, lai atrisinātu tās lietas, kas saistītas ar iepriekšējos gados konstatētiem finanšu noziegumiem, kad nauda no austrumiem uz rietumiem tika pludināta cauri Latvijai.

Pēc viņas sniegtās informācijas, FID šā gada astoņos mēnešos iesaldējis 391,44 miljonus eiro, no kuriem 314,64 miljoni eiro ir likvidācijas procesā esošo banku līdzekļi.

"Mēs patlaban cīnāmies ar veco mantojumu, bet FID ir jāpievērš uzmanība arī citiem noziegumiem, tāpēc nākotnē plānojam pievērsties noziegumiem iekšējā tirgū, kas tostarp skar nodokļu nomaksas jautājumus u.c. finanšu noziegumus," klāstīja Znotiņa.

Tāpat Znotiņa pauda cerību, ka valdība atbalstīs FID ideju par ombuda izveidi, kas varētu skatīt ar finanšu institūciju darbību saistītus strīdus.

Pēc neveiksmīgā mēģinājuma VID ģenerāldirektora amatā apstiprināt Māri Skujiņu tiks sludināts jauns atklāts konkurss. Tas mudina domāt par konkursa komisijas, kuras vadībā ir Valsts kancelejas direktors, kapacitāti. Jāteic, ka iepriekšējais konkurss nodemonstrēja komisijas totālu impotenci.

Turklāt nebija jau jāuzlauž seifi, vajadzēja vien ielūkoties Lursoft. Vai komisijai tas prātā neienācā? Izbrīna komisijas vadītāja Valsts kancelejas direktora Jāņa Citskovska teiktais, ka viņa rīcībā nebija žurnālistu sniegtās informācijas. Jājautā – kāpēc? Tā nekādā gadījumā nav klasificēta, bet publiski pieejama. Vai tas nozīmē, ka konkursa komisija neprot pārbaudīt pretendentus un tai nav nepieciešamo iemaņu? Jo ļaunāk. Tādā gadījumā tas ir testimonium paupertatis konkursa komisijai.

Jāteic, ka komisija arī iegāza M. Skujiņu, jo viņš zināmā mērā paļāvās, ka, ja jau viņu izvirza, tad viss ir kārtībā. Daudz tiek runāts par to, ka profesionāļi nevēlas piedalīties šādos konkursos, jo tas nozīmē, ka viņi tiks atdoti sabiedrības saplosīšanai. Normālā situācijā šo «saplosīšanu» izdarītu komisija un šaubīgs kandidāts nemaz sabiedrības vērtējumam netiktu piedāvāts.

Uzņēmums EUROCASH1, kas galvenokārt nodrošina apsardzes un inkasācijas pakalpojumus, tagad arī piedāvās individuālo seifu nomu. Pēc telpu modernizācijas un daudzpakāpju riska identificēšanas un aizsardzības sistēmu izvietošanas, klientiem pieejams individuālais seifu nomas centrs. Paredzams, ka jaunajās telpās Brīvības ielā 39 izvietotās seifu glabātavas pakalpojumi, piesaistīs ne tikai Latvijas iedzīvotājus, bet arī ārzemniekus.

"Pēdējā laikā esam novērojuši, ka ir audzis pieprasījums pēc individuālo seifu nomas pakalpojumiem. Šis pakalpojums ir aktuāls gan privātajiem klientiem, gan organizācijām. Izvērtējot situāciju tirgū, mēs nolēmām apvienot savas esošās zināšanas un pieredzi. EUROCASH1 jau daudzus gadus piedāvā īpašuma un mantas aizsardzības pakalpojumus privātām un juridiskām personām, pastāvīgi investējot jaunākajās tehnoloģijās, tāpēc nolēmām sniegt vēl vienu pakalpojumu - individuālu seifu nomu Rīgā”, stāsta EUROCASH1 SIA valdes loceklis Romāns Rešetņikovs.

Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā EUROCASH1 risinājums nodrošina klientiem piekļuvi individuālajam seifam bez citu personu pavadības. Seifu glabātavas pakalpojumus iespējams pieteikt jau tagad. Veicot pasūtījumu līdz 30.novembrim un ievadot kodu VAULTS, klienti varēs izmantot pakalpojumu divus mēnešus bezmaksas (minimālais pasūtījuma termiņš 12 mēneši). Vēlamā izmēra seifu var pasūtīt tiešsaistē – www.seifunoma.lv. Seifa nomas pakalpojumus var izmantot individuāli visu diennakti un jebkurā diennakts laikā. Pirmo reizi izmantojot seifu glabātavu, tās izmantošanas noteikumus katram klientam personīgi paskaidros un parādīs EUROCASH1 pārstāvis, un pēc tam katrs klients glabātavu varēs izmantot patstāvīgi un privāti, bez personāla klātbūtnes.

Ņemot vērā sarežģīto tirgus situāciju Latvijā un pasaulē ir svarīgi visu nepieciešamo savai ikdienai un biznesam iegādāties vienuviet, samazinot pārvietošanās nepieciešamību. Ko kompānija Hylla arī spēj nodrošināt. HYLLA ir viena no vadošajām kompānijām Latvijā dažādu darba telpu (noliktavu, loģistikas centru, ražotņu, tirdzniecības telpu un darbnīcu) plānošanā, projektēšanā un aprīkošanā no A līdz Z.

Pavisam nesen (2020.gada nogalē) kompānija Hylla ir veiksmīgi paplašinājusies, vienlaikus apvienojot spēkus ar vairākiem konkrētās nozares ekspertiem kļūstot vēl spēcīgāki un pieredzes bagātāki savā jomā. Kompānija vienlaikus ar spēku apvienošanu ir mainījusi savu vizuālo tēlu un apguvuši plašas tirdzniecības un biroja telpas Tīraines ielā 15, Rīgā, kas ir būtisks solis attīstības virzienā. Būtiskākais ieguvums no jaunajām telpām ir ikviena klienta iespēja mūsu plašo sortimentu aplūkot uz vietas, tādējādi pārliecinoties par preces kvalitāti, iespēju uz vietas iegūt profesionālu konsultāciju un pieredzes apmaiņu, kas ikvienam klientam dod iespēju izvēlēties sev atbilstošāko.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) par 39 972 eiro iegādāsies 66 pretuzlaušanas seifus, aģentūra LETA noskaidroja KNAB.

Kopumā konkursā bija pieteikušies septiņi pretendenti, un uzņēmums «Eurosafe LV» piedāvāja viszemāko cenu, kas biroju apmierinājis. Pārējo pretendentu piedāvātās cenas svārstījās amplitūdā no 42 480 eiro līdz 77 987 eiro.

Jau ziņots, ka kopumā plānots piegādāt 42 mazos individuālos un 24 lielos individuālos seifus. Seifiem jābūt aprīkotiem ar divām slēdzenēm - viena B vai augstākās klases mehāniskā slēdzene, otra - B vai augstākas klases elektroniskā kombināciju koda slēdzene.

Seifi būs būs jānodod Rīgā, Citadeles ielā 1, kas jau nākamgad būs KNAB jaunā mājvieta. LETA jau vēstīja, ka septembra sākumā valdība uzdeva Finanšu ministrijai līdz 2018.gada 31.martam pabeigt būvdarbus ēkā Citadeles ielā 1, kurā plānots izvietot KNAB. Birojs jau vairākus gadus atrodas Brīvības ielā.

Sakarā ar maksātnespējīgās AS PNB Banka klientu apkalpošanas centru slēgšanu un seifu nomas līgumu ar klientiem izbeigšanu PNB administrators Vigo Krastiņš aicina PNB klientus no bankas seifiem izņemt savu mantu, liecina paziņojums oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Manta no bankas seifiem Liepājā jāizņem līdz 2019.gada 13.decembrim, bet no seifiem Rīgā, Raiņa bulvārī 11 - līdz 2019.gada 16.decembrim. Vizīte iepriekš jāpiesaka, zvanot uz banku vai rakstot uz bankas epastu par seifiem Liepājā - līdz 2019.gada 8.decembrim, bet par seifiem Rīgā, Raiņa bulvārī 11 - līdz 2019.gada 6.decembrim.

Ja seifi netiks atbrīvoti un/vai netiks nodotas seifa atslēgas un identifikācijas kartes, PNB būs spiesta atvērt seifus un saturu pārvest glabāšanai uz citu vietu Rīgā. Šajā gadījumā klientam būs jāsedz faktiskās izmaksas, kas saistītas ar seifa piespiedu atvēršanu, jaunas slēdzenes iegādi un seifa satura pārvešanu.

Neizņemtā manta saskaņā ar Kredītiestāžu likumu tiks atsavināta, un klientiem būs tiesības pieteikt prasības par atsavināšanas rezultātā saņemto naudas līdzekļu izmaksu.

2019. gadā Finanšu izlūkošanas dienests (FID) izdevis 362 iesaldēšanas rīkojumus, iesaldējot vēsturiski līdz šim lielāko iespējami noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu apjomu - 345,98 miljonu eiro apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2018. gadā, liecina dienesta sniegtā informācija.

Pērn iesaldēti arī 15 nekustamie īpašumi un 4 bankas seifi.

FID 2019. gadā tiesībaizsardzības iestādēm nosūtījis 199 materiālus turpmākai izmeklēšanai, kas ir par 14% vairāk nekā 2018. gadā.

Pamatojoties uz FID sniegtajiem materiāliem, atbildīgās institūcijas gan uzsākušas kriminālprocesus, gan FID sniegto informāciju pievienojušas jau uzsāktos kriminālprocesos.

No uzsāktajiem 113 kriminālprocesiem 97 ir par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizāciju bez skaidri zināma predikatīvā nozieguma (Krimināllikuma 195. pants), savukārt 2 gadījumos kriminālprocess ierosināts par starptautisko organizāciju un Latvijas noteikto sankciju pārkāpšanu (Krimināllikuma 84. pants). Citi kriminālprocesi uzsākti par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kur līdzekļu izcelsme saistīta ar korupciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, krāpšana, u.c.