Universālveikalā “Stockmann” uzsākta pasaulē zināmā itāļu zīmola “KIKO Milano” produkcijas tirdzniecība.

““KIKO Milano” ir ļoti iecienīts kosmētikas zīmols, un esam lepni būt pirmie, kas piedāvā tā produkciju iegādāties Latvijā. Mēs vēlamies mūsu klientiem piedāvāt aktuālākās tendences gan kosmētikas un modes, gan mājas un delikatešu segmentos, tāpēc ar šo jauninājumu turpinām attīstīt sortimentu ar labāko no katras šīs pasaules,” stāsta universālveikala “Stockmann” direktore Dace Goldmane.

Dibināts 1997. gadā, “KIKO Milano” ir pazīstams ar daudzveidīgu dekoratīvās kosmētikas klāstu. Visi “KIKO Milano” produkti ir ražoti Eiropā, un 75% zīmola produktu ir radīti Itālijā.

Publicēts Rietumu Bankas un Grupas finanšu pārskats par 2025. gada janvāri-martu, informē banka.

Saskaņā ar pārskatu, Rietumu Bankas peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa pirmajos trijos šī gada mēnešos bija 1,9 miljoni eiro. Bankas aktīvi uz 31.03.2025. bija 1.3 miljardi eiro, klientu noguldījumi 893 miljoni eiro, kapitāls un rezerves 355 miljoni eiro.

Banka turpina mērķtiecīgi realizēt Latvijas uzņēmumu atbalsta stratēģiju, piešķirot finansējumu biznesa projektu attīstībai, kuri pozitīvi ietekmē valsts tautsaimniecības izaugsmi. Kopējais Rietumu Bankas kredītu portfeļa apjoms uz 31.03.2025 bija 654 miljoni eiro.

Pirmajā ceturksnī Rietumu Banka ir paziņojusi par vairākiem nozīmīgiem kreditēšanas darījumiem, tajā skaitā komerciālā un dzīvojamā nekustamā īpašuma jomā. Banka ir izsniegusi 32,5 miljonu eiro kredītu ar mērķi modernizēt un attīstīt daudzfunkcionālo ēku Rīgas centrā, kurā atrodas Stockmann lielveikals un Forum Cinemas daudzzāļu kinoteātris. Vairāk kā 8 miljoni eiro tika izsniegti 11 RIMI tirdzniecības centru iegādei dažādos Latvijas reģionos. Tika turpināta jauna mūsdienu dzīvojamā kompleksa “Deglava Gleznotāju rezidences” Rīgā būvniecības finansēšana, piešķirot 4,35 miljonu eiro tā trešās kārtas realizācijai. 3,6 miljonu eiro tika izsniegti jauna moderna un ilgtspējīga biznesa centra “Versum” attīstībai Rīgā, Ulbrokas ielā.

Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas transporta un mobilitātes attīstības tematiskajā plānojumā nav paredzēta Zemgales tilta atjaunošana, kā arī centra loka savienošana ar Imantu un piejūras maģistrāles izbūve, šodien izskanēja Pilsētas attīstības departamenta rīkotajā plānojuma prezentācijas pasākumā.

Jaunajā plānojumā rosināts atteikties no teritoriju rezervēšanas minētajiem objektiem.

Zemgales tilts savulaik savienoja Daugavas krastus, kā turpinājums 13.janvāra ielai. Daugavā joprojām redzami kādreizējā tilta balsti.

Lai gan pašvaldībā līdz šim nav plānoti konkrēti pasākumi tilta būvniecībai, tomēr ik pa laikam izskanējušas idejas un piedāvājumi tilta atjaunošanai.

Kā liecina aģentūras LETA arhīvā pieejamā informācija, 2010.gadā Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejā Zemgales tilta iespējamā būvniecība tika pieminēta, spriežot par zemes iznomāšanu tirdzniecības centram "Stockmann" uz 50 gadiem.

Savukārt piejūras maģistrāles būvniecība bija iecerēta Spilves poldera teritorijā. Augsto gruntsūdens līmeņu dēļ tās būvniecība būtu iespējama uz pāļiem. Izskanējis arī variants to pārcelt paralēli Buļļupei.

Katru gadu turpina pieaugt to uzņēmumu skaits, kas izvēlas piesaistīt finansējumu kapitāla tirgū ar obligāciju starpniecību. Nasdaq Baltijas biržu sarakstos arvien biežāk tiek iekļautas obligācijas, ko var atpazīt ne tikai pēc to nosaukuma, bet arī pēc zaļas lapiņas vai vairoga simbola.

Obligāciju veida izvēle ir nozīmīga, jo tā ne tikai var ietekmēt no obligācijām gūto ieņēmumu izlietošanas kārtību, bet arī uzņēmumiem un ieguldītājiem tik ļoti būtisko kupona likmes apmēru.

Kā atšķiras obligācijas?

Obligācijas ir pārvedami parāda vērtspapīri, ko emitē pats uzņēmums (emitents) un kas ir tirgojami biržā. Obligāciju piedāvājuma dokumentā (prospektā) uzņēmumi cita starpā nosaka, kādiem mērķiem no obligācijām gūtie ieņēmumi tiks izmantoti (piemēram, vispārīgiem korporatīvajiem mērķiem, atsevišķam M&A darījumam, jaunas rūpnīcas celšanai, u.tml.).

Klasiskās obligācijas, kas biržu obligāciju sarakstos netiek īpaši atzīmētas vai izceltas, no zaļajām vai aizsardzības obligācijām galvenokārt atšķiras tieši ar to izlietošanas mērķi. Proti, lai obligācijas varētu dēvēt, piemēram, par zaļajām obligācijām vai aizsardzības obligācijām, gūtie ieņēmumi ir attiecīgi jāiegulda vides ziņā ilgtspējīgās darbībās vai aizsardzības projektu finansēšanā.

2025. gadā Igaunijas kapitāla tirgū turpinās tendences, kas aizsākās 2023. gada beigās un 2024. gadā – gandrīz pilnīgs jaunu emitentu trūkums akciju tirgū, salīdzinoši aktīvāks obligāciju tirgus, kā arī paaugstināta aktivitāte akciju atpirkšanas piedāvājumu un akciju izslēgšanas no tirgus jomā.

Skaitļos izteikti 2025. gada rezultāti ir nedaudz labāki nekā 2024. gadā – Nasdaq Tallinn First North alternatīvajā tirgū notika viens sākotnējais akciju publiskais piedāvājums (IPO) – Primostar Group, kamēr 2024. gadā IPO nebija vispār, un līdz šim ir īstenoti 10 publiski obligāciju piedāvājumi, salīdzinot ar 7 piedāvājumiem 2024. gadā.

Tajā pat laikā, 2025. gadā Baltijas Oficiālais saraksts ir sarucis, jo PRFoods tika pārcelts uz Baltijas otro sarakstu, kā arī tika izteikti vairāki akciju atpirkšanas piedāvājumi.

Akciju atpirkšanas un izslēgšanas no tirgus vilnis

Akciju atpirkšanas piedāvājumu tendence aizsākās 2024. gadā ar brīvprātīgajiem piedāvājumiem Tallink Group un Nordic Fibreboard. Tie bija saistīti ar grupas restrukturizācijām vai izmaiņām īpašnieku struktūrā, nevis ar uzņēmumu izslēgšanu no biržas. 2025. gadā tika pabeigta Enefit Green – Eesti Energia zaļās enerģijas meitasuzņēmuma, pārņemšana un izslēgšana no tirgus. Enefit Green IPO 2021. gadā bija lielākais IPO Igaunijas vēsturē, kurā piedalījās vairāk nekā 60 000 privāto investoru. Tādēļ tik liela tirgus dalībnieka aiziešana ir būtisks trieciens. To zināmā mērā kompensēja Eesti Energia obligāciju emisija, kas iezīmēja tā debiju vietējā kapitāla tirgū un investoriem piedāvāja alternatīvu ieguldījumu iespēju, cerams, palīdzot saglabāt šo investoru aktivitāti. Tendence izslēgt kotētos uzņēmumus no biržas turpinās arī novembrī, kad tika paziņots par nodomu ar brīvprātīgu akciju atpirkšanas piedāvājumu iegādāties Ekspress Grupp akcijas ar mērķi pēc sekmīgas pārņemšanas tās izslēgt no tirgus.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre, jau ceturto gadu pēc kārtas notiks lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā – Baltic Capital Markets Conference 2025.

Konference kļuvusi par vadošo diskusiju platformu, kas pulcē nacionālos un starptautiskos politikas veidotājus, investorus, uzņēmējus, investīciju banku, konsultāciju un juridisko uzņēmumu pārstāvjus, kā arī citus nozares ekspertus, lai vienas dienas garumā dalītos pieredzē, idejās un stiprinātu sadarbību un veicinātu Baltijas kapitāla tirgus attīstību.

Konferences mērķis ir veicināt kvalitatīvu diskusiju par Baltijas kapitāla tirgus attīstību kā vienu no būtiskākajiem reģiona ekonomiskās transformācijas un izaugsmes faktoriem, virzot tautsaimniecību uz lielāku konkurētspēju un ilgtspējīgu labklājību.

Šis gads ir īpašs, jo konferences pirmo diskusiju paneli iesāks Baltijas valstu finanšu ministri – Arvils Ašeradens, Latvijas Republikas finanšu ministrs, Kristupas Vaitiekūnas, Lietuvas Republikas finanšu ministrs un Jürgen Ligi, Igaunijas Republikas finanšu ministrs.

Rīgā, 27. novembrī, konferenču centrā ATTA Centre jau ceturto gadu pēc kārtas notiks Baltic Capital Markets Conference 2025 – lielākais kapitāla tirgus notikums Baltijā.

Šī gada konference iezīmēs jaunu posmu Baltijas sadarbībā – pirmo diskusiju paneli atklās Baltijas valstu finanšu ministri, apliecinot kopīgu apņemšanos stiprināt reģiona kapitāla tirgu.

Diskusiju vadīs Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, kurš kopā ar Baltijas valstu finanšu ministriem – Latvijas Republikas finanšu ministru Arvilu Ašeradenu, Lietuvas Republikas finanšu ministru Kristupas Vaitiekūnas, Igaunijas Republikas finanšu ministru Jürgen Ligi un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas (EBRD) viceprezidentu, finanšu direktoru Burkhard Kübel-Sorger – diskutēs par Baltijas kapitāla tirgus nozīmi reģiona attīstībā.

Rīgā 27. novembrī jau ceturto gadu norisinājās Baltijā lielākā kapitāla tirgus konference Baltic Capital Markets Conference 2025, kas pulcēja vairāk nekā 500 dalībniekus un 35 runātājus – starptautiskos un vietējos investorus, uzņēmējus, regulatorus un politikas veidotājus, tostarp Latvijas Republikas Ministru prezidenti un visu trīs Baltijas valstu finanšu ministrus.

Vienota atziņa, kas izskanēja visās piecās diskusijās: Baltijas kapitāla tirgus potenciāls joprojām ir būtiski neizmantots, un tā attīstība ir priekšnoteikums reģiona ilgtermiņa ekonomiskajai noturībai, izaugsmei un drošībai. Ilgtermiņa konkurētspēja atkarīga no spējas piesaistīt un virzīt kapitālu.

Atklājot konferenci, Latvijas Republikas Ministru prezidente Evika Siliņa uzsvēra, ka Baltijas valstu konkurētspēja ilgtermiņā būs atkarīga no spējas novirzīt vairāk uzkrājumu investīcijās: “Attīstīts un vienots kapitāla tirgus nozīmē vairāk finansējuma uzņēmumiem, vairāk investīciju reģionā un lielāku turību ilgtermiņā. Eiropā un Baltijā pārāk daudz resursu stāv kontos un nenes peļņu. Tas kavē inovācijas, konkurētspēju un mūsu spēju attīstīt modernu ekonomiku. Baltijā potenciāls ir patiešām liels. Ar valsts uzņēmumu kotēšanu biržā mēs varam dot spēcīgu impulsu tirgum, iesaistot mūsu pašu iedzīvotājus un stiprinot viņu iespējas gūt investīciju atdevi. Gudras investīcijas uzņēmumu akcijās, obligācijās, inovācijās un jaunās tehnoloģijās, tostarp mākslīgajā intelektā, veicinās ekonomikas attīstību. Latvija un Eiropa var vairot savu konkurētspēju pasaulē!”