Jaunākais izdevums

Situācijā, kad Rietumi Krievijai pret Ukrainu izvērstā kara dēļ noteikuši sankcijas, Ķīna atbalsta Krievijas ekonomiku, trešdien sacīja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs, aliansē vairojoties bažām par arvien ciešākajām Pekinas un Maskavas attiecībām.

NATO ārlietu ministriem Briselē bija sarunas ar Āzijas un Klusā okeāna reģiona partneriem Japānu, Dienvidkoreju, Austrāliju un Jaunzēlandi par pieaugušajiem Ķīnas radītajiem izaicinājumiem.

"Ķīna atsakās nosodīt Krievijas agresiju. Un tā atbalsta Krievijas ekonomiku," pavēstīja Stoltenbergs. "Laikā, kad Pekina un Maskava vēršas pret likumos balstītu starptautisko kārtību, ir vēl svarīgāk, ka mēs turpinām turēties kopā."

Aicinājums uz vienotu nostāju izskan laikā, kad Francijas prezidents Emanuels Makrons ieradies Pekinā, kur viņš runās ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu.

Ķīnas galvaspilsētā Makrons sacīja, ka ikviens, kas palīdz agresoram Krievijai tās karā pret Ukrainu, būtu uzlūkojams kā līdzzinātājs.

Bet viņš arī sacīja, ka Ķīna var spēlēt nozīmīgu lomu centienos atrast ceļu uz mieru Ukrainā un ka Eiropa nedrīkst nošķirties no Ķīnas.

Stoltenbergs savukārt atkārtoja Rietumu brīdinājumus, ka Ķīna nedrīkst piegādāt ieročus Krievijas karam pret Ukrainu.

Kā sacīja Stoltenbergs, NATO līdz šim nav varējusi apstiprināt, ka Pekina piegādā ieročus Krievijai.

"Ķīna zina, ka sekas būs smagas," ja tā šādi rīkosies, viņš brīdināja.

Stoltenbergs arī sacīja, ka viņš uzaicinājis četrus Āzijas un Klusā okeāna reģiona partnerus uz NATO samitu jūlijā Viļņā, aliansei izvērtējot iespējas stiprināt saites ar šo reģionu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas auto ražotājus var gaidīt Nokia liktenis. Pašiem eiropiešiem nāksies mācīties Ķīnas auto zīmolu nosaukumus.

Ierasts, ka viens no pasaules autoražošanas centriem ir tieši Eiropa. Tradicionāli var teikt, ka šādi centri ir arī ASV, Japāna un varbūt vēl Dienvidkoreja. Tomēr viss plūst un mainās. Eiropas spēcīgā puse ir bijusi pagātnes auto ar iekšdedzes dzinēju. Savukārt kādas tehnoloģiskās, konkurences un zināšanu priekšrocības Vecajam kontinentam ir jau krietni plānākas, ja runa ir par elektriskajiem spēkratiem. Šajā ziņā pārējiem pogas draud izgriezt Ķīnas šādi ražotāji. Rezultātā nav pat izslēgts, ka Eiropa no auto ražotājas, šeit tam esot salīdzinoši nelabvēlīgākiem nosacījumiem, pārvēršas tieši par Ķīnas elektroauto importētāju. Attiecīgi aplēses ir, ka Eiropas valdībām drīz gaidām smaga izvēle starp vietējo industriju aizstāvēšanu un konkurences un patērētāju izvēles ievērošanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna trešdien atkal sāks izsniegt vīzas ārzemniekiem, ievērojami mīkstinot ceļošanas ierobežojumus, kas tika noteikti kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, paziņoja Ārlietu ministrija.

Šis ir jauns solis Ķīnas atkalatvēršanā ārpasaulei, Pekinai atsakoties no stingrās nulles kovida stratēģijas, kas vēl pirms dažiem mēnešiem noteica tās reakciju uz pandēmiju.

Papildus jaunu vīzu izsniegšanai, iebraukšanai Ķīnā varēs izmantot arī derīgās vīzas, kas izsniegtas pirms 2020.gada 28.marta, teikts otrdien publicētā paziņojumā sociālo mediju kontā, kas piesaistīts Ārlietu ministrijas konsulāro lietu birojam.

Jaunā politika arī ļaus atsākt bezvīzu ceļojumus tiem, kas ierodas ar kruīzu kuģiem Šanhajā, kā arī atsevišķām tūristu grupām no Honkongas, Makao un Dienvidaustrumāzijas valstu asociācijas (ASEAN) valstīm.

Ķīna 2019.gadā uzņēma 65,7 miljonus starptautisko viesu, bet pandēmijas laikā norobežojās no ārpasaules. Kamēr vairums valstu jau bija atkalatvērušas savu ekonomiku un uzņēma ārvalstu tūristus, Ķīna tikai 2022.gada beigās sāka atteikties no stingrās Covid-19 ierobežošanas stratēģijas pēc tam, kad visā valstī bija izcēlušes protesti pret šo stratēģiju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

ASV un Ķīnas ekonomiskā simbioze jeb Toma un Džerija spēles

ArcaPay, 16.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūs, visticamāk, pazīstat Tomu un Džeriju – divus ikoniskus animācijas seriāla tēlus. Viņi nepārtraukti cīnās viens ar otru, bet arī nespēj iztikt viens bez otra. Tā ir simbioze, kas nekad nespēs uzplaukt, taču to nevar arī pārtraukt, jo tā sniedz taustāmu labumu. Gluži tāpat kā kaķa un peles spēles starp ASV un Ķīnu.

Divas pasaules lielākās ekonomikas savā starpā konkurē un konfliktē, taču tās arī sadarbojas un veic tirdzniecības darījumus. Galvenie domstarpību un spriedzes avoti starp šiem milžiem ir cilvēktiesību un ģeopolitikas jomā. Tas savukārt ietekmē tirdzniecību un tehnoloģijas.

Liekas, ka vēl nesen ASV un Ķīnas tandēms šķita viens no veiksmīgākajiem starpvalstu sadarbības un valstu attīstības paātrināšanas piemēriem. Tagad, kad katra valsts cenšas iegūt priekšrocības pār otru, izmantojot tarifus, sankcijas, aizliegumus un citus līdzekļus, šī aina šķiet tāla un gandrīz neticama.

Ko dara Toms vai Džerijs, ja viņiem cīņā neveicas? Jā, viņi dodas meklēt sabiedrotos. Tāpat kā ASV un Ķīna - tās cenšas ietekmēt un pārliecināt citas valstis pievienoties tām, piedāvājot dažādus stimulus, palīdzību un dažādu veidu savienības. Dažas, acīmredzot, zem paklāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs SIA "Stenders" šogad plāno atvērt veikalu Saūda Arābijā, intervijā sacīja "Stenders" izpilddirektore Kristīne Grapmane.

Viņa skaidroja, ka patlaban Ķīna ir viens no lielākajiem kompānijas mērķa tirgiem, kas pandēmijas laikā cieta visvairāk. Grapmane norādīja, ka "Stenders" veikaliem Ķīnā ir labs pārklājums un situācija strauji uzlabojas - apgrozījums janvārī-maijā ir dubultojies salīdzinājumā ar gadu iepriekš.

"Gads jau ir strauji iesācies, un šā gada rezultāti varētu būt līdzīgi 2021.gada apjomiem, kas "Stenders" bija veiksmīgs gads," atzīmēja kompānijas izpilddirektore.

Taujāta par pārdošanas apmēriem Ķīnā un Latvijā, Grapmane pauda, ka konkrētos tirgos situācija ir mainīga, taču šobrīd Latvijas tirgus aizņem apmēram 20% no kopējā "Stenders" apgrozījuma, Ķīnas tirgus - 60%, citas valstis - 20%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Akciju cenas krītas pēc Ķīnas protestiem pret Covid-19 ierobežojumiem

LETA--AFP, 29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien kritās, jo Ķīnā notiekošie protesti pret valdības stingro politiku Covid-19 apkarošanai uzkurināja nedrošību par Ķīnas ekonomikas stāvokli.

Ķīnā nedēļas nogalē sākās protesti, kuru dēļ ir būtiski pastiprināta policijas klātbūtne vairākās lielākajās Ķīnas pilsētās.

"[Investoru] noskaņojums ir pasliktinājies, Ķīnā pieaugot nekārtībām," atzina "SPI Asset Management" analītiķis Stīvens Iniss. "Situācijas eskalācijas un īstermiņa nestabilitātes risks saglabājas augsti."

Protestus, kas Ķīnā ir retums, izprovocēja ceturtdien noticis ugunsgrēks kādā dzīvojamajā namā Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona administratīvajā centrā Urumči. Ugunsgrēkā dzīvību zaudēja desmit cilvēki. Daudzi protestētāji šajā nelaimē vaino Covid-19 ierobežojumus, bet varasiestādes šīs apsūdzības noliedz.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien kritās par 1,5% līdz 33 849,46 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,5% līdz 3963,94 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 1,6% līdz 11 049,50 punktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kāpēc Latvijai vajadzīga Āfrika?

Ieva Jākobsone Bellomi, #esiLV valdes locekle, projekta līdzautore, Džona Kabota Universitātes Romā docente, 29.11.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nesen noslēdzies pirmā Latvijas starptautiskās attīstības sadarbības projekta Āfrikā sākuma posms. Tā laikā diasporas profesionāļu, zinātnieku un uzņēmēju kustības #esiLV un Rīgas Biznesa skolas (RBS) komanda Namībijā un Zambijā strādāja ar topošajām uzņēmējām, kā arī dalījās savā pieredzē ar vietējo institūciju pārstāvjiem par ilgtspējīgas un iekļaujošas ekonomikas un biznesa vides veidošanu.

Projekts “Viņa pārveido pasauli” (She Rebuilds the World) ir kustības #esiLV iniciēts un radīts, ar zināšanām un lektoriem to atbalsta Rīgas Biznesa skola, finansē Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. Lielu atbalstu sniedza arī Āfrikas valstu partnerorganizācijas: vadības un finanšu konsultāciju kompānija “Business Financial Solutions” Vindhukā, Namībijā, un Zambijas Attīstības aģentūra Lusakā, Zambijā.

Projekta pamatmērķi ir trīs: pirmkārt, sniegt zināšanas un atbalstīt uzņēmējdarbības uzsākšanu jaunietēm Namībijā un Zambijā ar Rīgas Biznesa skolas speciāli izveidotu apmācības programmu. Otrkārt, dalīties pieredzē par pāreju no komandekonomikas uz brīvā tirgus principiem un ekonomikas diversifikāciju kā valsts tautsaimniecības izaugsmes pamatu. Lai uzņēmējs spētu realizēt savas ieceres, valsts pārvaldei ir jāveido tāda biznesa vide, kas katru uzņēmēju iespējo un atbalsta. Tādēļ #esiLV starptautiskie un diasporas eksperti paralēli uzņēmējdarbības nometnēm dalījās pieredzē ar Namībijas un Zambijas tirdzniecības ekspertiem un valsts pārvaldes pārstāvjiem par Latvijas pārmaiņu ceļu pēdējo trīsdesmit gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pilnvērtīgs Eiropas tirdzniecības karš ar Ķīnu droši vien aizsvilsies elektroauto jomā. Runa neesot vien tikai par vienas nozares nākotni, bet par visas Eiropas labklājības modeļa dzīvotspēju.

Septembris nesis jaunus asumus Eiropas tirdzniecības attiecībās. Vecajam kontinentam plaukstot problēmām ar varēšanu konkurēt, jādomā par līdzekļiem, kā aizsargāt savus ražotājus. Eiropā viena izšķirīga nozare ir autoražošana. Redzams, ka tagad tiek sperti soļi, lai kaut kā tai palīdzētu noturēties vismaz vietējā tirgū. Te gan var lēst, ka šādi soļi raisīs arī pretreakciju.

Proti, Eiropas Savienība (ES) nupat ziņojusi, ka tiks uzsākta izmeklēšana par Ķīnas subsīdijām tās elektrisko auto ražotājiem. Var domāt, ka šāda Ķīnas šīs nozares balstīšana tai devusi salīdzinoši negodīgu priekšrocību. Tālākais scenārijs paredz, ka šādi auto izkonkurē Eiropas spēkratus gan citos tirgos, gan pat Vecajā kontinentā uz vietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīna pirmdien noteikusi ierobežojumus tāla darbības rādiusa civilo bezpilota lidaparātu eksportam, kā iemeslu minot Krievijas karu Ukrainā un bažas par šādu dronu pārveidošanu un pielāgošanu militārām vajadzībām.

Ķīnas Tirdzniecības ministrija paziņoja, ka otrdien stāsies spēkā eksporta kontrole, lai novērstu dronu izmantošanu "nemiermīlīgiem mērķiem". Ķīna ir vadošā bezpilota lidaparātu izstrādātāja un eksportētāja.

"Pastāvīgi pieaug risks, ka daži augstas specifikācijas un augstas veiktspējas civilie bezpilota lidaparāti tiks pārveidoti militāram pielietojumam," norādīja Tirdzniecības ministrija.

Ierobežojumi attieksies uz droniem, kas var lidot ārpus operatoru dabiskās redzamības attāluma vai atrasties gaisā ilgāk par 30 minūtēm, kas spēj nomest priekšmetus un kas sver vairāk nekā septiņus kilogramus, paziņoja ministrija.

"Kopš krīzes Ukrainā daži Ķīnas civilie bezpilota lidaparātu uzņēmumi ir brīvprātīgi pārtraukuši savu darbību konflikta zonās," norādīja Tirdzniecības ministrija. Tā apsūdzēja ASV un Rietumu plašsaziņas līdzekļus "nepatiesas informācijas" izplatīšanā par Ķīnas dronu eksportu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē 22. novembrī atklāta jaunā “Folded Box” iepakojuma un galda spēļu ražotne ar Baltijā unikālu tehnoloģisko procesu, kura rezultātā tiek izgatavotas cietā kartona kastes.

Uzņēmums investējis vairāk nekā 1,7 miljonus eiro jaunu iekārtu iegādē, tādējādi ar kārtu palielinot ražošanas jaudas, lai tirgū piedāvātu augstas kvalitātes ilgtspējīgu iepakojumu un konkurētu ar ražotājiem Ķīnā.

Ražotne uzsākusi darbu 2700 kvadrātmetru plašās telpās “Piche” attīstītajā biznesa parkā “Ulmaņa parks II” Mārupē. 2023. gadā uzņēmums plāno izgatavot vairāk nekā 2,5 miljonus cietā kartona kastu.

“Līdz šī gada beigām jaunajā “Folded Box” ražotnē tiks iedarbinātas 22 jaunas iekārtas, tajā skaitā tādas retas tehnoloģijas kā pužļu izciršanas līnija, kāršu izciršanas iekārta un pilnas komplektācijas ploteris. Jaunākais papildinājums visai ražošanas sistēmai būs unikāla papīra reljefa veidošanas iekārta, kuru izvēlējāmies iegādāties, reaģējot uz izaicinājumiem izejvielu pieejamībā kā Eiropā, tā arī Āzijā,” stāsta ražotnes vadītājs Austris Polis, piebilstot, ka Baltijas un Skandināvijas klienti varēs samazināt ģeopolitiskos, loģistikas, kā arī kvalitātes riskus, kas saistīti ar iepakojuma iegādi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz loģistikas problēmām, šā gada pirmajā pusgadā Ķīnā ražoto preču imports un arī Latvijas eksports uz šo tālo zemi sasniedza visa 2020. gada laikā iespēto, un sagaidāms, ka 2022. gadā tiks sasniegts līdz šim augstākais punkts abu valstu tirdzniecībā.

Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka šā gada janvārī - jūlijā Latvija uz Ķīnu eksportējusi preces par 144,48 milj. eiro, kas tikai pavisam nedaudz atpaliek no 2021. un 2020. visā gadā iespētajiem 155 un 159 milj. eiro. Savukārt Ķīnas preču imports uz Latviju 2022. gada sešos mēnešos sasniedzis 675 milj. eiro, kas ir vairāk nekā visā 2020. gadā kopā, kad tika importētas preces par nepilniem 635 milj. eiro. Līdz visa 2021. gada importa apmēram naudas izteiksmē vēl vajadzīgi 180 milj. eiro, kuri, raugoties pēc šā gada dinamikas, tiks sasniegti un ar uzviju pārspēti, ja vien neatgadīsies kādas kataklizmas.

Krievijas un Ķīnas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas 

No 16. līdz 23. oktobrim Ķīnas Tautas Republikā norisināsies valsts svarīgākais politiskais...

Teju puse no visa Ķīnas importa uz Latviju ir mašīnas, mehānismi, elektriskās iekārtas, savukārt Latvijas lielākā eksportprece uz Ķīnu nu ir koksne un tās izstrādājumi.

Globālās ekonomikas aplamība

„Diemžēl tas ir bērza un egles apaļkoks,” uz jautājumu par koksnes un tās izstrādājumu eksportu uz Ķīnu atbild Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss. Viņš secina, ka šāda situācija raksturo aplamību, kas pašlaik valda globālajā ekonomikā. „Proti, ka salīdzinoši lētu izejvielu (apaļkoksni) atmaksājas vest ar konteineru. Tas ir loģistikas fenomens, kad no Ķīnas uz Eiropu konteineros tiek vesti salīdzinoši dārgi produkti, bet, lai konteineri netiktu vesti atpakaļ tukši, tad tajos labāk iekrāmēt jebko, arī salīdzinoši lētas izejvielas, un tādējādi arī to loģistikas izmaksas, kad ved pāri puspasaulei, ir tik lētas,” skaidro K. Klauss.

„Ķīna bija un ir pasaules fabrika. Šīs valsts rūpniecība strādā, un tā ražoja un ražo preces visai pasaulei, tostarp Eiropai un Latvijai, vienlaikus enerģiju par salīdzinoši zemākām cenām saņemot no Krievijas,” situāciju raksturo ekonomists, SIA Primekss īpašnieks Jānis Ošlejs. Viņš norāda, ka rūpnīcu nevar uzbūvēt ļoti īsā laikā un pat pandēmijas efekts, kad trūka loģistikas ķēžu, pieprasījumu pēc Ķīnā ražotajām precēm nav mainījis. „Latvijā var uzbūvēt rūpnīcas un paņemt nost pasūtījumu Ķīnai, taču tas nenotiks pats no sevis, ja vien Latvijā netiks atvēlēti resursi, lai šādas ražotnes pie mums rastos,” tā J. Ošlejs. Viņaprāt, neko nedarot, jau arī nekas neradīsies.

Visu rakstu lasiet 18.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas un Ķīnas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas

Juris Paiders, speciāli Dienas Biznesam, 19.10.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 16. līdz 23. oktobrim Ķīnas Tautas Republikā norisināsies valsts svarīgākais politiskais notikums piecgadē – Ķīnas Komunistiskās partijas divdesmitais kongress. Ķīnas politiskā sistēma ir izveidota, nosakot Komunistiskajai partijai dominējošo lomu.

Kongresi notiek reizi piecos gados, un to laikā tiek pārvēlēti kompartijas vadošie orgāni. Tieši kongresa laikā, mainot amatpersonu personālsastāvu, tiek iezīmētas nākamās iekšpolitiskās un ārpolitiskās kontūras. Kongresā ievēlētā kompartijas vadība noteikti saglabās nosprausto virzienu – veidot vidēji pārtikušu un modernu sociālistisku valsti. Savukārt spēku samērs pārvēlētajās kompartijas vadības struktūrās noteiks taktiku un virzību Ķīnas ārpolitikā, īpaši attiecībās ar ASV un Krieviju. To, ka Ķīnas un Krievijas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas, varēja saprast jau šī gada septembrī.

Latvijas ārējā tirdzniecībā pieaug Ķīnas svars 

Neraugoties uz loģistikas problēmām, šā gada pirmajā pusgadā Ķīnā ražoto preču imports...

Neilgi pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā - šī gada 4. februārī - Krievijas prezidents Vladimirs Putins tikās ar Ķīnas prezidentu Sji Dziņpinu. Abu valstu līderi tolaik apliecināja, ka Ķīnas un Krievijas sadarbībai “nav robežu” (no limits). Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Ķīna ieturēja neitralitāti, kas uz kopējā noskaņojuma fona Rietumvalstīs izskatījās kā atbalsts Krievijai. Ķīna atturējās nosodīt Krievijas agresiju, nepievienojās citu valstu noteiktajām sankcijām pret Krieviju utt.

Ļoti daudzi to uzskatīja kā tiešu Ķīnas atbalstu Krievijas agresijai. Sākumā atbilde uz jautājumu, cik plaši (vai tiešām bez limitiem un robežām) Ķīna ir gatava atbalstīt Krieviju pēc tās iebrukuma Ukrainā, nebija īsti saprotama, jo Ķīnai attiecības ar ASV saasinājās un Krievija varētu būt Ķīnas svarīgākais sabiedrotais šajā konfliktā. Krievijas politiskā un biznesa elite pēc Ukrainas kara sākuma cerēja uz ļoti plašu Ķīnas atbalstu.

Visu rakstu lasiet 18.oktobra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas ekonomikas izaugsme vairs nav nekas garantēts, un reizē ar to pagurst arī Eiropas ekonomikas lokomotīve.

Visu pagājušo desmitgadi bija ierasts, ka garantēti vareni rūc Ķīnas ekonomikas motors. Situācija veidojās tā, ka, daļai pasaules ekonomikas esot anēmiskai, tieši šīs valsts tautsaimniecības dinamika bija atbildīga par būtisku daļu no pasaules kopējā ekonomikas pieauguma. Arī šīs desmitgades sākumā – pandēmijas pirmajā gadā – Ķīnas ekonomika demonstrēja salīdzinoši labu pieaugumu. Tomēr tad ļoti stingru Covid-19 vīrusa izplatīšanās ierobežojumu sāga Ķīnā tika ievilkta uz visu pagājušo gadu, kas bija katalizators vājākam šīs valsts ekonomikas sniegumam.

Šogad daudz agrāk un plaši ticis cerēts uz Ķīnas ekonomikas atveseļošanos. Sākotnēji pēc pandēmijas ierobežojumu beigām šīs valsts iedzīvotāji patiešām nodevās tēriņiem. Tomēr pēdējā laikā tiek manīti arvien pārliecinošāki signāli tam, ka Ķīnas ekonomikas izaugsme tā īsti varētu arī neieskrieties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas Volstrītā trešdien kritās, bet Eiropas biržās pieauga, savukārt naftas cenas kāpa līdz vairāku mēnešu augstākajiem līmeņiem pēc OPEC valstu naftas ieguves samazināšanas.

Ķīnā jūlijā bijusi gada deflācija 0,3% apmērā, tādējādi Ķīnā deflācija reģistrēta pirmo reizi vairāk nekā divu gadu laikā, savukārt ražotājcenas Ķīnā jūlijā samazinājušās par 4,4%, liecināja valsts statistikas biroja publiskotie dati.

Šie dati seko otrdien publicētiem datiem par Ķīnas eksporta kritumu, kas jūlijā bijis straujāks nekā jūnijā.

Neraugoties uz vājiem Ķīnas ekonomikas datiem, jēlnaftas cenas pieauga un "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā palielinājās par 1,6% līdz 87,55 dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš janvāra. Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pieauga par 1,8% līdz 84,40 ASV dolāriem par barelu, kas ir augstākais līmenis kopš 2022.gada novembra.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Latvijas specdienesti: Turpmāk rūpīgi jāizvērtē Ķīnas investīcijas visās ekonomikas nozarēs

LETA, 25.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publiskajā un privātajā sektorā ir būtiski turpināt darbu pie stratēģisko atkarību un ievainojamību mazināšanas, tostarp rūpīgi izvērtējot Ķīnas investīcijas visās ekonomikas nozarēs, secināts aktualizētajā Latvijas Nacionālās drošības koncepcijas (NDK) projektā, kas balstīts uz valsts drošības iestāžu analīzes.

Pēdējo gadu laikā vērojams straujš Ķīnas ekonomisko, militāro un tehnoloģisko spēju pieaugums, kā rezultātā Ķīna arvien uzstājīgāk cenšas nostiprināt savu globālo politisko ietekmi un īstenot drošības intereses, tostarp piedāvājot alternatīvu skatījumu un virzot iniciatīvas, kas skar multilaterālismu, demokrātijas normu ievērošanu, globālo attīstību un drošības politiku.

Ķīnas intereses tādejādi nereti nonāk pretrunā ar universālajās vērtībās balstīto Rietumu nostāju un globālo drošības arhitektūru. Rietumiem ar Ķīnu ir daudzšķautņainas attiecības, kuras raksturo gan sadarbība un dialogs, gan konkurence un sistēmiskas pretrunas. Ķīna tiecas ierobežot piekļuvi savam tirgum un mainīt starptautiskos standartus saskaņā ar savām interesēm. Tā īsteno savu politiku, palielinot klātbūtni pasaulē, tostarp jūrās un kosmosā, kā arī izmantojot plašu ietekmes instrumentu klāstu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc koka palešu eksporta apjoma eiro Latvija 2022. gadā bija 7. vietā pasaulē, bet, rēķinot koka palešu eksportu uz vienu iedzīvotāju, Latvija 2022. gadā bija stabila pasaules līdere koka palešu eksportā.

To liecina Pasaules Tirdzniecības organizācijas dati. Lai gan palešu ražošana un eksports nav lielākā kokrūpniecības un meža nozares eksportējamā produkcija, tomēr tā ir daudz nozīmīgāka Latvijas ekonomikai un ekonomikas izaugsmei nekā daudzas pakalpojumu nozares, kuru problemātika joprojām piepilda plašsaziņas līdzekļu saturu un kuras tiek pārfinansētas ar valsts un ES fondu atbalstu, neatbalstot tos, kuri patiešām vairo Latvijas bagātību un ir Latvijas ekonomikas lepnums. Latvijas palešu eksports apsteidz ienākumus, piemēram, no dzelzceļa pakalpojumu eksporta.

Divkāršs pieaugums

Vairāki kokrūpniecības segmenti pēdējos gados ir guvuši izcilus panākumus eksporta tirgos. Savukārt ir nozares, kuru eksporta apjomi ievērojami samazinājās. Salīdzinājumam, ja 2018. gadā Latvijas ienākumi no dzelzceļa pakalpojumu eksporta bija 336 miljoni eiro, tad 2021. gadā (vēl pirms Krievijas agresijas pret Ukrainu) vairs tikai 150 miljoni eiro. Savukārt tajā pašā laikā Latvijas ienākumi no koka palešu eksporta no 103 miljoniem eiro palielinājās līdz pat 206 miljoniem eiro 2022. gadā. Var apgalvot, ka Latvijas kokrūpniecības eksporta panākumi (paletes ir tikai viens no daudzajiem kokrūpniecības produktiem, turklāt pēc eksporta apjoma tas nav pats lielākais) lielā mērā kompensēja zaudējumus no tranzīta pakalpojumu eksporta samazināšanās. Tomēr ir jāatzīmē, ka attiecīgajā preču grupā ietilpst ne tikai paletes. Pašlaik ārējo preču uzskaitei gan Latvijā, gan trademap.org, kuru uztur ANO aģentūra UN COMTRADE kopā ar International Trade Senter, lieto Eiropas Savienības Kombinēto nomenklatūru (ES KN), kura tagad ir aizstājusi kādreiz lietoto starptautisko Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

To rāda Pasaules tirdzniecības centra (World Trade Center) apkopotā statistika.2022. gadā Latvija bija pirmajā vietā pasaulē pēc skujkoku stabu, pāļu un mietu eksporta kopējā apjoma. Latvija eksportēja 69,4 tūkstošus tonnu šo izstrādājumu, bet Polija - 67,9 tūkstošus tonnu, trešajā vietā pasaulē ar eksportētiem 35,7 tūkstošiem tonnu pāļu bija Baltkrievija, Igaunija ( 14,5 tūkstoši tonnu), Lietuva ( 13,4 tūkstoši tonnu). Savukārt pasaules otrajā desmitā bija Krievija, Vācija, Ķīna, Francija, Brazīlija, Hondurasa, Gvatemala, Austrija, Īrija un Dānija. Precīzi preču grupa, kurā Latvija ir tik augstā vietā pasaulē, ir skujkoku stīpu klūgas, šķeltas kārtis, koka pāļi, mieti un stabi, nosmailināti, bet gareniski nezāģēti, koka nūjas, rupji tēstas, bet nav virpotas, liektas vai citādi apdarinātas, piemērotas pastaigu spieķu, lietussargu, instrumentu rokturu vai tamlīdzīgu izstrādājumu izgatavošanai. Lielāko īpatsvaru no trijotnes - stabi, pāļi un mieti - veido tieši mieti.

Latvija -otrajā vietā pasaulē

Kopumā, atbilstoši Zemkopības ministrijas apkopotajai statistikai, 2021. gadā koku mieti un tamlīdzīga produkcija veidoja 0,9%, bet 2022. gadā – 0,6% no visa Latvijas meža nozares produkcijas kopējā eksporta naudas izteiksmē. Līdz pat 2021. gadam pasaulē lielākā koka mietu eksportētāja bija Polija. Savukārt galvenie Polijas mietu pircēji bija Čehijas un Slovākijas uzņēmumi. Kopš 2021. gada Polijas skujkoku mietu eksports uz Čehiju un Slovākiju praktiski ir izbeidzies, un tieši tas ļāva Latvijai apsteigt Poliju pēc pāļu eksporta. Latvijas mietu eksporta apjoms pēdējo divdesmit gadu laikā pakāpeniski palielinājās, pieaugot vairāk nekā 4 reizes. 2021. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu eksporta (31,6 miljoni eiro) bija pirmajā vietā pasaulē, un Latvijas daļa globālajā mietu, stabu un pāļu tirgū bija 19,76%. Savukārt 2022. gadā Latvija pēc ienākumiem no mietu, stabu un pāļu eksporta (24,6 miljoni eiro) bija otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Polijas. 2022. gadā naudas izteiksmē Latvijas daļa globālajā pāļu tirgū 2022. gadā bija 16,5 %, bet Polijas daļa globālajā mietu, stabu, pāļu tirgū bija 21,4%. 2022. gadā trešajā vietā ar 10,9% lielu daļu no kopējā skujkoku pāļu eksporta bija Kanāda. Nozīmīga daļa globālajā skujkoku mietu eksportā ir arī Nīderlandei, Ukrainai, Francijai, Gvatemalai, Zviedrijai, Krievijai, Hondurasai, Gajānai, Portugālei, Dānijai un Austrijai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Litgrid Lietuvas elektrotīklu sinhronizācijai ar Eiropu iegādājies Ķīnā ražotu aprīkojumu

LETA--BNS, 26.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas valstij piederošais elektropārvades sistēmu operators "Litgrid" ir iegādājies Ķīnā ražotu aprīkojumu, lai sinhronizētu valsts elelektropārvades tīklus ar kontinentālās Eiropas tīkliem, vēstīja Lietuvas sabiedriskā raidorganizācija LRT.

"Litgrid" ģenerāldirektors Roks Masjulis Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai apstiprinājis tādu faktu, sakot, ka ir sarežģīti pilnībā atteikties no Ķīnas produkcijas.

"Jā, tāds aprīkojums jau ir iepirkts," radiostacijai teica Masjulis, uzsverot, ka aprīkojuma iegāde veikta pēc Vācijas uzņēmuma "Siemens", kas ir līgumuzņēmējs, prasības.

Ķīnas aprīkojums ir paredzēts, lai pieslēgtos vai atslēgtos no tīkla. Turklāt aprīkojuma iegādei nevajadzēja atsevišķu atļauju, jo Ķīnas produkti jau bija iekļauti atbilstoša aprīkojuma sarakstā, paskaidroja "Litgrid" vadītājs.

"Ja mēs uzreiz atteiktos no visiem Ķīnā ražotiem produktiem, piemēram, vadiem un citām lietām, pirmkārt, sinhronizācija notiks lēnāk, un, otrkārt, tā sadārdzināsies," teica Masjulis, atgādinot, ka pakāpeniski "Litgrid" atsakās no Ķīnā ražotas produkcijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien mainījās dažādos virzienos pirms ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītāja Džeroma Pauela gaidāmās liecības ASV Kongresā un pēc tam, kad Ķīna nosprauda negaidīti zemu mērķi tās ekonomikas izaugsmei 2023.gadā.

FRS vadītājs Pauels otrdien un trešdien liecinās ASV Kongresā, atbildot uz jautājumiem par ASV centrālās bankas centieniem iegrožot inflāciju.

Liela daļa datu, kas ietekmēs FRS nākamās sēdes lēmumus, tomēr tiks publicēti jau pēc Pauela liecības, tostarp piektdien tiks publicēts ASV valdības ziņojums par nodarbinātību februārī.

Ķīnas aizejošais premjers Li Kecjans svētdien paziņoja, ka Ķīnas ekonomika šogad pieaugs par "apmēram pieciem procentiem", kas ir nedaudz zem analītiķu prognozētā.

2022.gadā Ķīnas ekonomika pieauga par 3%, nesasniedzot plānotos 5,5%, stingro Covid-19 ierobežošanas pasākumu un nekustamo īpašumu krīzes dēļ. Ķīna decembrī atcēla Covid-19 ierobežojumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju cenas pasaules biržās otrdien kritās, ko noteica bažas par Ķīnas ekonoimikas stāvokli un ASV banku sektoru.

Lielākās ASV bankas, to skaitā "JPMorgan Chase" un "Wells Fargo", piedzīvoja akciju cenu krišanos par vairāk nekā 2%.

Mazumtirdzniecības apgrozījums ASV jūlijā bijis par 0,7% lielāks nekā jūnijā, tādējādi kāpums bijis lielāks par analītiķu prognozēto, liecina otrdien publiskotie Savienoto Valstu Tirdzniecības ministrijas dati. Tas palielināja iespējamību, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) atkal paaugstinās procentlikmes, sacīja OANDA vecākais tirgus analītiķis Edvards Moja.

"Ķīnā nav pietiekamas [ekonomikas] izaugsmes un, pēc tirgus domām, izaugsme ASV ir pārāk liela, lai tas patiktu FRS," piebilda "Briefing.com" analītiķis Patriks O'Hērs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Ķīnas elektroauto ražotāji ietekmēs auto tirgu Latvijā?

Ģirts Glāzers, Citadele Leasing valdes priekšsēdētājs, 18.06.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par vienu no galvenajiem notikumiem vietējā auto tirgū 2024. gada pirmajā pusē kļuvis Ķīnas ražotāja “Great Wall Motor” un tā zīmola “Ora” ienākšana Latvijā.

Kā tas varētu ietekmēt auto tirgu un vai drīzumā Latvijā ieraudzīsim arī citu Ķīnas ražotāju elektroauto?

“Ora” ienākšana Latvijā – pārsteidzoši veiksmīga

“Ora” salīdzinoši veiksmīgā ienākšana Latvijas tirgū vērtējama kā pārsteigums – šogad pirmajos piecos mēnešos ir piereģistrētas 76 jaunas "Ora" automašīnas, ieņemot stabilu pirmo vietu pirktāko elektroauto modeļu sarakstā. Salīdzinoši "Tesla Model Y" reģistrētas 29 jaunas automašīnas.

"Ora" ir arī pirktākais akumulatora elektroauto (BEV) privātpersonu vidū – gada pirmajos piecos mēnešos iegādātas 54 jaunas "Ora" automašīnas, otrajā vietā ierindojot "Škoda Enyaq" ar 8 reģistrētām jaunām automašīnām. Kā viens no intereses veicinātājiem, pirmkārt, ir cena aptuveni 27 000 – 33 000 eiro robežās, kas to ierindo budžeta klases elektroauto kategorijā, un šobrīd ir viens no pieejamākajiem piedāvājumiem elektroauto tirgū. Tas nozīmē, ka ar valsts atbalstu 4500 eiro apmērā privātpersonas var iegādāties jaunu elektroauto, tērējot tam mazāk kā 25 000 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien ieradies Ķīnā, lai tiktos ar Ķīnas prezidentu Sji Dzjiņpinu un stiprinātu saites samitā, ko, tiesa, aizēnojis Izraēlas un grupējuma "Hamas" karš.

Ķīna šonedēļ rīko Jostas un ceļa iniciatīvas projekta, ko Pekina izmanto, lai vairotu globālo ietekmi, forumu, un tajā tiks uzņemti 130 valstu vadītāji.

Putins ir ielūguma saraksta galvgalī, un Krievijas līderim šis ir pirmais ceļojums uz kādu no pasaules lielvalstīm kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un tam sekojušās Maskavas nonākšanas starptautiskajā izolācijā.

Putina un Sji tikšanās paredzēta trešdien, pavēstīja Kremlis.

Krievijas līdera misijas uzdevumu vidū ir saišu stiprināšana ar Pekinu, kas arī šobrīd jau ir spēcīgas.

Eksperti sagaida maz pārsteigumu no vizītes un norāda, ka tikšanās lielā mērā ir simbolisks Maskavas atbalstīšanas žests.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ķīnas iedzīvotāju skaits 2023.gadā samazinājās otro gadu pēc kārtas, un tā kritums bija vairāk nekā divas reizes straujāks nekā 2022.gadā, liecina trešdien publiskoti oficiāli dati.

Ķīna reiz bija pasaules lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita, bet pērn to šai ziņā apsteidza Indija. Ķīna tagad mēģina novērst demogrāfisko krīzi, veicinot dzimstību ar subsīdijām un propagandu.

"2023.gada beigās valsts iedzīvotāju skaits bija 1409,67 miljoni (..) kas ir par 2,08 miljoniem mazāk nekā 2022.gada beigās," trešdien paziņoja Nacionālais statistikas birojs.

Šis iedzīvotāju skaita kritums vairāk nekā divkārt pārsniedza kritumu 2022.gadā, kad valsts iedzīvotāju skaits bija sarucis par 850 000, samazinoties pirmoreiz kopš 1960.gada.

"2023.gadā bija 9,02 miljoni jaundzimušo, un dzimstības līmenis bija 6,39 uz tūkstoti," informēja Nacionālais statistikas birojs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas laku un krāsu rūpnīca turpina izstrādāt jaunus produktus, investēt uzņēmuma attīstībā un apsver iespēju paplašināties ārpus Latvijas.

Šogad uzņēmums svin 125 gadu pastāvēšanu tirgū.

Uzņēmums gadu gaitā strauji attīstījies un iekarojis savu vietu tirgū, piedāvājot inovatīvas un videi draudzīgas krāsu un laku formulas. Ar laiku tika paplašināts piedāvājums, ieviešot jaunus produktus un pielāgojoties klientu vajadzībām. Uzņēmuma filozofija ir balstīta uz ilgtspējību, tehnoloģisku progresu un sadarbību ar klientiem, lai nodrošinātu vislabākos risinājumus gan profesionāļiem, gan mājsaimniecībām.

“Vairāku gadu gaitā, mainoties gan uzņēmumam un saražotajiem produktiem, gan darbinieku paaudzēm, mūsu darba uzdevums ir palicis nemainīgs – ražot kvalitatīvus un inovatīvus produktus, stiprināt Latvijas tirgu un lepoties ar sasniegto. Patiesi lepojamies un cienām tos tūkstošu darbinieku, kas 125 gadu laikā ir ielikuši savu artavu rūpniecības attīstībā. Katrs dzīves cikls rūpnīcās ir bijis pilns ar izciliem vadītājiem un zinātniekiem, kuru ieguldījums uzņēmuma attīstībā ir neaizmirstams,” saka Larisa Polosuhina, Rīgas laku un krāsu rūpnīcas valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV informācijas tehnoloģiju uzņēmums "Apple" pērn pirmo reizi vēsturē kļuvis par lielāko viedtelefonu tirgotāju Ķīnā, neskatoties uz aizvien sīvāku konkurenci, ko izrāda vietējie ražotāji, piektdien liecina tirgus izpētes uzņēmuma "Canalys" apkopotā informācija.

"Canalys" norāda, ka "Apple" tirgus daļa pasaulē otrajā lielākajā ekonomikā pagājušajā gadā veidojusi 19%.

"Apple" tirdzniecības apjoms Ķīnā pērn pieaudzis pēc pārdošanas apjoma strauja krituma 2022.gadā, ņemot vērā valstī noteiktos koronavīrusa pandēmijas izplatības ierobežošanas pasākumus, kas negatīvi ietekmēja ražošanu Ķīnas rūpnīcās, skaidro "Canalys".

Aiz "Apple" ierindojas trīs Ķīnas viedtelefonu ražotāji - "Vivo", "Oppo" un "Honor", katra uzņēmuma tirgus daļai veidojot 16%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenām Ķīnā janvārī gada griezumā reģistrēts straujākais kritums kopš 2009.gada otrā pusgada, bet ražotāju cenām kritums fiksēts sešpadsmito mēnesi pēc kārtas, liecina valsts statistikas biroja publiskotie dati.

Patēriņa cenas janvārī valstī gada griezumā sarukušas par 0,8%, kas seko 0,3% deflācijai decembrī. Turklāt deflācija reģistrēta ceturto mēnesi pēc kārtas.

Lai arī deflācija liecina, ka preču cenas kļuvušas lētākas, tā rada riskus plašākai ekonomikai, jo patērētāji mēdz atlikt pirkumus cerībā sagaidīt turpmākus cenu kritumus.

Mēneša salīdzinājumā patēriņa cenas valstī janvārī palielinājās par 0,3%, kas seko 0,1% kāpumam decembrī.

Tikmēr ražotāju cenas Ķīnā janvārī gada izteiksmē samazinājušās par 2,5% pēc tam, kad decembrī tās bija sarukušas par 2,7%. Analītiķi bija gaidījuši, ka ražotāju cenas būs par 2,6% mazākas nekā pirms gada.

Komentāri

Pievienot komentāru