Nodokļi

Stora Enso Latvija plāno piešķirt UIN atlaidi 1,1 miljona latu apmērā

Zanda Zablovska, 08.07.2013

Jaunākais izdevums

Ja valdība piešķirs kokapstrādes uzņēmuma Stora Enso Latvija projektam atbalstāmā investīciju projekta statusu, kompānija varēs saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi vairāk nekā 1 miljona latu apmērā.

Stora Enso Latvija projekts paredz ieviest jaunus produktus Launkalnes ražotnē un plānoto ieguldījumu apmērs ir 4,4 milj. latu. Saskaņā ar likumu, ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj. latu, piemērojama 25% UIN atlaide, kas šajā gadījumā veido 1,1 milj. latu.

Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavotie dokumenti liecina, ka Stora Enso Latvija projektu paredzēts īstenot 30 mēnešu laikā, uzsākot to divus mēnešus pēc Ministru kabineta lēmuma par investīciju projekta atbalstīšanu.

Pozitīva valdības lēmuma gadījumā šis būtu jau 10. investīciju projekts, kas atbalstīts kopš UIN atlaides par atbalstāmo investīciju projektu ietvaros veiktajiem ieguldījumiem atjaunošanas 2011. gadā. Likums paredz piemērot atlaidi 25% (ja kopējā sākotnējo ilgtermiņa ieguldījumu summa ir līdz 35 milj.latu) vai 15% (ja kopējā ieguldījumu summa pārsniedz 35 milj. latu) apmērā par investīciju summu, kas pārsniedz 3 milj. latu. Lai saņemtu atlaidi, ieguldījumi jāveic pamatlīdzekļos, kas izmantojami uzņēmuma saimnieciskās darbības veikšanai atbalstāmajās prioritārajās nozarēs un nodrošina jauna darbības profila uzsākšanu, esošās darbības modernizāciju vai paplašināšanu, vai vispārēju darbības procesa būtisku maiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iepakojuma ražotāju konkurētspēju gan šogad, gan tuvākajā nākotnē ietekmēs spēja pielāgoties straujajai tirgus dinamikai un elastība klientu prasību apmierināšanā, akcentē Stora Enso Packaging Baltic reģionālā vadītāja Aija Zemribo.

Kādas izmaiņas un vienlaikus tendences iepakojuma tirgū bija vērojamas pagājušajā gadā kopumā gan pasaulē, gan Latvijā un Baltijā?

Uz šo jautājumu var atbildēt, ņemot vērā vairākus aspektus – gan globālās tendences, t.i., stabili augošo pieprasījumu pēc gofrētā kartona un papīra iepakojuma Eiropas un Āzijā tirgos, augošo interesi par videi draudzīgiem risinājumiem, gan arī klientu individuālās vēlmes, piemēram, veselīga dzīvesveida popularizēšana, dzīves kvalitātes uzlabošana, interneta veikalu tīklu aktīva izmantošana. Bet kopumā šīs tirgus tendences es gribētu raksturot ar vienu atslēgvārdu – ātrums. Mūsu uzņēmumā to saprot kā spēju un vēlmi mainīties un nekavējoties pielāgoties situācijai, vienmēr būt gataviem meklēt jaunus risinājumus. Tieši to tirgus un patērētāji no mums pieprasa un novērtē visvairāk. Ātrums, kādā šodien notiek informācijas apmaiņa, nav salīdzināms ar situāciju pat pirms gada, kur nu vēl pieciem. Un varam tikai iedomāties, kas notiks vēl pēc gada vai diviem. Ražotājam ir jābūt tam gatavam un jāpakārto savi ilgtermiņa un arī īstermiņa plāni šai kopējai tendencei – prasībai pēc dinamikas un ātruma gan lēmumu pieņemšanā, gan izpildē. Savā uzņēmumā ātrumu esam definējuši kā galveno vadmotīvu visiem uzņēmuma biznesa procesiem – katram savas atbildības robežās jādomā par to, kā varam strādāt efektīvāk, saīsināt laiku, piemēram, jaunu produktu izstrādei, ražošanai, piegādēm un citiem procesiem, – tas ir nepieciešams mūsu klientiem un ļoti būtiski ietekmē viņu biznesa attīstību.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

AS Stora Enso Latvija saņems uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi 4,076 miljonu eiro apmērā

Db.lv, 14.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 14. augusta sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 4 075 885 eiro apmērā piešķiršanu vienam no lielākajiem meža nozares uzņēmumiem Latvijā AS «Stora Enso Latvija» pēc investīciju projekta «Launkalnes ražotnes konkurētspējas un pievienotās vērtības paaugstināšana» īstenošanas, informē Ekonomikas ministrija.

Investīciju mērķis ir nostiprināt AS «Stora Enso Latvija» konkurētspēju grupas ražošanas struktūrvienību vidū un padziļināt koksnes pārstrādes dziļumu, attīstot ražošanas bāzi, kas dotu iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un nākotnē ļautu piesaistīt grupas investīcijas augstākas pievienotas vērtības produktu ražošanai. Projekta īstenošanas rezultātā plānots palielināt zāģmateriālu ražošanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā, žāvēšanas jaudu par 80 tūkst. m3 gadā un ēvelēšanas ražošanas jaudu par 45 tūkst. m3 gadā. Tāpat tiks nodrošināta koksnes dziļāka pārstrāde, palielinot gan esošo produktu pievienoto vērtību, gan uzsākot jaunu produktu ražošanu – Premium klases koksnes granulas. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020.gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Meklējot inovācijas, "Stora Enso" analizē 880 jaunuzņēmumus 39 valstīs.

"Mēs nodrošinām finansējumu idejām un sadarbojamies ar jaunuzņēmumiem un citām kompānijām, jo ticam, ka gudrība ir "tur ārā". Potenciālos risinājumus mūsu vajadzībām mēs meklējam globāli - mēs esam izpētījuši 880 jaunuzņēmumus no 39 valstīm," jaunuzņēmumu konferencē "sTARTUp Day" teica Samuli Savo, "Stora Enso" digitālo risinājumu vadītājs.

Kompānija veic atlasi, uzaicina piemērotākos uzņēmumus, kam palīdz izveidot īpaši piemērotu piedāvājumu un izvēlas kādu, ar ko turpināt sadarbību. Piemēram, šobrīd "Stora Enso" ir atvērtas četras dažādas programmas, kurās jaunuzņēmumi var pieteikties un piedāvāt savus risinājumus. Šādu pieeju S. Savo iesaka arī citām lielām kompānijām, jo pašiem šis modelis strādā veiksmīgi. Viņš gan īpaši uzsver, ka veiksmīgā šādas stratēģijas ieviešanā nepieciešama uzņēmuma augstākās vadības iesaiste.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Iepakošanas nozarē - veselīga izaugsme

Lāsma Vaivare, 21.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patērētāja vēlmes gan sekmē iepakotu preču patēriņa pieaugumu, gan motivē investēt iepakojuma ražošanā.

«Pasaulē pašlaik dominē trīs materiāli, ko izmanto iepakojuma izgatavošanai, – elastīgie (flexible – pakām, paciņām utt.) un stingrie dažādu polimēru iepakojumi (rigid plastic – trauciņi, burciņas, kastes utt.), kā arī papīra un kartona (ekoloģiskais) iepakojums.

Arī Latvijā ir līdzīgi, tomēr jāmin, ka proporcijas starp šiem materiālu veidiem ir svārstīgas, jo, ņemot vērā, ka ir daudz mazo un vidējo ražotāju, bieži vien viņi biežāk izvēlas ekoloģiskos materiālus – kartonu, papīru, tekstilu, atsevišķos gadījumos arī koku kā primāro iepakojumu, dažreiz izmantojot ar fleksiblos polimērus kā papildmateriālu produkta saturēšanai,» DB norāda Latvijas Iepakojuma asociācijas valdes priekšsēdētāja Iveta Krauja. Vienlaikus lielākās investīcijas ieplūst tieši elastīgo iepakojumu nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot 20 milj. eiro, AS Stora Enso Latvija kļūs par pavisam cita veida uzņēmumu, jo būtiski kāpinās produkcijas ar augstu pievienoto vērtību ražošanas apjomus, racionālāk izmantos koksni

Uzņēmums jau ir sācis būvniecības darbus, lai modernizētu kokzāģētavu, kā arī palielinātu tajā pārstrādājamās apaļkoksnes daudzumu, vienlaikus izmantojot labākās pieejamās tehnoloģijas, kas ļauj iegūt maksimāli lielāku derīgās produkcijas iznākumu un to veikt ātrāk. Paralēli tiek plānoti darbi, lai būtiski uzlabotu zāģētās produkcijas ēvelēšanas iecirkni. «Būvniecības darbi rit pilnā sparā, un abu iecirkņu iedarbināšana paredzēta jau nākamā gada pavasarī,» iecerēto grafiku skaidro AS Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Tik iespaidīgu investīciju projektu ir bijis iespējams sākt, pateicoties Latvijas valdības atbalstītajai uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaides piešķiršanai. Protams, Ministru kabineta atbalstāmais investīciju projekts ir mazāks nekā uzņēmuma kopējie kapitālieguldījumi. Šā gada augustā valdība nolēma piešķirt Stora Enso Latvija uzņēmuma ienākuma nodokļa atlaidi 4,076 milj. eiro apmērā par 16,31 milj. eiro vērta projekta realizāciju. Uzņēmums šo nodokļa atlaidi varēs sākt piemērot pēc iecerētā projekta īstenošanas. «Ja nebūtu šāda veida uzņēmuma ienākuma nodokļa atbalsta mehānisma, īpašniekiem būtu bijis mazāk motivācijas šādas investīcijas veikt Latvijā, jo uz ieguldījumiem pretendē arī citas Stora Enso grupā ietilpstošās ražotnes dažādās valstīs,» atzīst U. Deisons.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Stora Enso Latvija termokoksnes ražotnē iegulda 3 miljonus eiro

Māris Ķirsons, 04.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Investējot aptuveni trīs milj. eiro, a/s Stora Enso Latvija ir izveidojusi vienīgo rūpniecisko termokoksnes ražošanas iecirkni Latvijā, perspektīvā tā jaudas varētu dubultoties, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

«Pašlaik ir īstenota tikai investīciju projekta pirmā kārta, kurā ir uzstādītas divas speciālās koksnes žāvēšanas kaltes, termokoksnes šķirošanas un pakošanas līnija,» stāsta a/s Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Viņš norāda, ka joprojām mācās, kā ražot termokoksni, ievērojot visas prasības. «Pašreizējā režīmā strādājot, gada jauda ir ap 10 tūkst. m3 termokoksnes, taču mērķis ir pakāpeniski sasniegt 20 tūkst. m3 robežu,» tā U. Deisons. Šajā ražošanas iecirknī ir radītas 13 jaunas darba vietas. «Noieta tirgus termokoksnei ir ļoti plašs – sākot no Skandināvijas un beidzot ar Tuvo un Tālo Austrumu valstīm,» uz jautājumu par potenciālo noieta tirgu atbild U. Deisons. Patlaban ražotā termokoksne ir vidēji divas reizes dārgāka par parastajiem zāģmateriāliem, bet ēvelētas termokoksnes cena ir aptuveni trīs reizes lielāka. «Tas ir augstas pievienotās vērtības produkts, kura ražotnes projekta īstenošanai uzņēmumam Latvijas valdība pērn atļāva pēc tā pabeigšanas izmantot 1,5 milj. eiro lielu uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi,» skaidro U. Deisons. Pašlaik gan ir īstenota tikai puse no iecerētā projekta, bet otru varētu realizēt vēlāk – līdz ar pilnīgu esošo jaudu izmantošanu. «Visa 6,2 milj. eiro vērtā projekta īstenošanas termiņš ir pieci gadi, un peļņas nodokļa atlaidi varēsim izmantot tikai pēc tā pabeigšanas,» vaicāts, kad varētu sākt izmantot nodokļa atlaidi, atbild U. Deisons. Realizējot iecerēto projektu kopumā, tiktu radītas 25 jaunas darba vietas. Tagad Launkalnes ražotnē strādā 110 darbinieki, vēl 25 darbojas kokmateriālu sagādē, tādējādi uzņēmumā kopā – 135.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Sāk strādāt augstākās pievienotās vērtības līgā

Māris Ķirsons, 23.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāģmateriālu ēvelēšanas iecirkņa izveide un kokzāģētavas modernizācija ļauj AS Stora Enso Latvija kāpināt produkcijas ražošanas apjomus ar augstu pievienoto vērtību, audzēt konkurētspēju.

Pašlaik no pērn sāktā 20 milj. eiro vērtā investīciju projekta trijām daļām divas ir īstenotas, ieguldīti vairāk nekā 10 milj. eiro, tapšanas stadijā ir trešā – kokskaidu granulu ražotne. «Viss notiek, kā iecerēts, un pēdējā kārta tiks pabeigta 2020. gadā,» teic AS Stora Enso Latvija valdes priekšsēdētājs Uldis Deisons. Uzņēmums ir sācis savu transformāciju uz augstākās pievienotās vērtības produkcijas un konkurētspējas līmeni. «Jaunās iekārtas vēl tiek testētas un regulētas, bet tuvākajos mēnešos tās tiks palaistas ražošanas režīmā,» viņš informē. Īstenojot visu iecerēto investīciju projektu, produkcijas īpatsvars ar augstu pievienoto vērtību no pašreizējiem 5,2% vairāku gadu gaitā pieaugtu līdz 30%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Privātās preču zīmes turpina uzvaras gājienu

Lāsma Vaivare, 05.11.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privāto preču zīmju apjoms tirdzniecībā arvien pieaug un desmit gadu laikā Eiropā varētu aizņemt pat vairāk nekā 50% tirgus; arī Latvijā šis segments izplešas, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Privāto preču zīmju jeb tā dēvēto private label tirgus daļa Rietumeiropā ir diezgan liela, jo īpaši Šveicē, Anglijā un Spānijā, kur jau šobrīd tā svārstās 40–45% apjomā.

Tās kļūst pārdomātākas, veido arvien lielāku konkurenci tradicionālajiem zīmoliem, un tiek prognozēts, ka privāto preču zīmju produkti 2025. gadā veidos aptuveni 50% tirgus, liecina starptautiskā gofrētā iepakojuma ražotāja un iepakošanas iekārtu un sistēmu piegādātāja Stora Enso Packing veiktā tirgus analīze Iepakojums mazumtirdzniecībā 2016. Pētījumā gan atsevišķi nav apskatīta katra Baltijas valsts, tomēr tuvāko pāris gadu laikā tiek prognozēts privāto preču zīmju tirgus daļas pieaugums. «Iemesls tam ir vienkāršs – patērētājs vienmēr gaida plašas izvēles iespējas, taču tajā pašā laikā saprātīgu cenu līmeni,» pauž Stora Enso pārdošanas direktore Baltijā Jurate Kugiene (Jūratė Kugienė).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība Stora Enso Latvija Launkalnes kokzāģētavā testa režīmā sākusi ražot jaunu produktu – augstā temperatūrā termiski apstrādātu koksni, informē reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Projekta kopējās plānotās izmaksas tā pirmajā kārtā ir aptuveni trīs miljoni eiro.

Ražotne būs pirmā Latvijā, kur termokoksne rūpnieciski tiks ražota tik lielos apjomos, ziņo medijs. Tiek plānots, ka, īstenojot projekta pirmo kārtu, gadā tiks saražoti 10 tūkstoši kubikmetru termokoksnes.

2012. gadā uzņēmums apgrozīja 46,8 miljonus latu, bet peļņa veidoja 1,7 miljonus latu. Vidēji tika nodarbināti 132 strādājošie, liecina Lursoft dati. Ziņas par Stora Enso Latvija 2013. gada finanšu rezultātiem vēl nav pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkursā «Atbalsts darba aizsardzības filmu uzņemšanai» par labākajām atzītas AS Stora Enso Latvija, Latvijas Celtnieku arodbiedrības un Latvijas Autisma apvienības idejas par darba aizsardzības filmu veidošanu. Katra organizācija filmas uzņemšanai saņems 1000 latu lielu līdzfinansējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Papildināta: Kronospan Riga saņem UIN atlaidi gandrīz 20 miljonu eiro apmērā

Zane Atlāce - Bistere, 26.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 26. jūnija sēdē atbalstīja uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides 19 997 000 eiro apmērā piešķiršanu vienam no vadošajiem meža nozares ražošanas uzņēmumiem Latvijā SIA «KronospanRiga» pēc investīciju projekta SIA Kronospan Riga konkurētspējas palielināšana» īstenošanas.

Investīciju projekta mērķis ir palielināt uzņēmuma konkurētspēju globālajā tirgū, paplašinot izejmateriālu pieejamību un modernizējot ražošanu, kas dos iespēju palielināt esošo ražošanas jaudu un paaugstināt ražošanas procesu efektivitāti. Uzņēmums plāno veikt nozīmīgas investīcijas inovatīvu un videi draudzīgu tehnoloģiju ieviešanā, kuru rezultātā tiks nodrošināta iespēja ražošanas procesā izmantot alternatīvu izejmateriālu – otrreiz pārstrādājamo koksni. Tāpat uzņēmums plāno būtiskus ieguldījumus orientēto skaidu plātņu un kokskaidu plātņu ražošanas procesa pilnveidošanā, kas dos iespēju gan palielināt ražošanas jaudu, gan arī ievērojami uzlabot ražošanas procesa efektivitāti un uzņēmuma produktivitāti kopumā. Investīciju projektu plānots realizēt līdz 2020. gadam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izveidots Baltijas produktīvāko uzņēmumu saraksts, kurā apkopoti dažādu jomu līderi. Latvijas uzņēmumi ir produktīvāki tādās nozarēs kā tirdzniecība, transports un kokapstrāde, pēc 1200 lielāko uzņēmumu, kuros strādā ne mazāk par 20 darbiniekiem, analīzes spriež konsultāciju kompānijas Profiles International Baltijas direktore Airida Zavadske.

Uz rezultātiem orientēta kultūra

Komentāri

Pievienot komentāru
Mežsaimniecība

Meža nozare turpina izrāvienu

Māris Ķirsons, 16.12.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2014. gads meža nozarei iezīmējies ar eksporta ienākumu pieaugumu, tiek īstenoti vairāki investīciju projekti, kuru atdeve būs nākamgad, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kaut gan gads vēl nav beidzies, nozares eksporta ienākumu dinamika ekspertiem jau ļāvusi piesardzīgi prognozēt, ka iepriekšējā gada rekords tiks pārspēts, jo pieaugums bijis nedaudz vairāk par 10%.

Miljonus vērta ražotne

Nozari šogad spēcinājusi kokskaidu granulu ražošanas līdera Latvijā SIA Latgran pie Gulbenes oficiāli atvērtā 17 milj. eiro vērtā ražotne. Aiz Krāslavas, Krustpils un Jaunjelgavas šī ir ceturtā kokskaidu granulu ražotne, ko Latgran izveidojis Latvijā. Rūpnīcas jauda – 150 tūkst. t; pēc uzņēmuma aplēsēm, 2015. gadā kopējais kokskaidu granulu ražošanas apjoms sasniegs ap 0,6 milj. t. Jārēķinās, ka ieceres un izveides stadijā Latvijā ir vairāki kokskaidu granulu ražotņu projekti (piemēram, SIA Latgales granulas), kuru īstenošana priecēs mazvērtīgās koksnes tirgotājus, kā arī meža īpašniekus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zviedrijas uzņēmums Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un uzņēmumus Latvijā sabiedrībai Södra, liecina Bergvik Skog paziņojums.

Bergvik Skog pārdevis savus meža īpašumus un nodevis uzņēmumu darbību kopā ar visiem darbiniekiem Latvijā sabiedrībai Södra. Pārdošana attiecas uz Bergvik Skog un Ruda un ietver 111 100 hektāru a zemes, no kuriem 80 300 hektāru veido produktīva meža zeme. Darījuma summa sasniedza 324 miljonus eiro.

«Bergvik Skog savas 10 gadu darbības laikā ir izveidojis un attīstījis meža īpašumus Latvijā. Mūsu organizācija Latvijā ir augusi ar vīziju par ilgtermiņa vērtību radīšanu un ar augstām vides, efektivitātes un mežsaimniecības ambīcijām. Interese par šo darījumu bija liela. Procesā piedalījās daudzi nopietni un vērā ņemami dalībnieki,» teikts paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Pieci uzņēmumi tiek pie UIN atlaides kopumā 13,5 miljonu latu apmērā

Nozare.lv, 10.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība šodien lēma piešķirt SIA Cross Timber Systems, SIA Livonia Print, SIA Plantos, SIA Kronospan Riga un AS Rīgas piena kombināts uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem. Kopumā minētajiem uzņēmumiem UIN atlaide piešķirta 13,478 miljonu latu apmērā.

Būvmateriālu ražotājs Cross Timber Systems Ekonomikas ministrijā iesniedzis investīciju projektu, kurā kopējais plānotais ieguldījumu apjoms ir 4,61 miljons latu. Valdība atbalstīja ieceri piemērot uzņēmumam UIN atlaidi 930 000 latu apmērā.

Poligrāfijas uzņēmuma Livonia Print investīciju projekta gaitā plānoto ieguldījumu apjoms ir 3,74 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 935 000 latu apmērā.

Kokrūpniecības uzņēmuma Plantos investīciju projektā plānoto ieguldījumu apjoms ir 3,53 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 883 000 latu apmērā.

Plātņu ražotāja Kronospan Riga, kas agrāk darbojās ar nosaukumu SIA Bolderaja Ltd, investīciju projektā plānoto ilgtermiņa ieguldījumu apjoms ir 31,49 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 7,87 miljonu latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien lēma septiņiem uzņēmumiem piešķirt uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi par atbalstāmo investīciju projekta gaitā veiktajiem sākotnējiem ieguldījumiem.

Poligrāfijas uzņēmums SIA PNB Print Ekonomikas ministrijā iesniedzis investīciju projektu, kurā kopējais plānotais ieguldījumu apjoms ir 6,96 miljoni latu. Valdība atbalstīja ieceri piemērot uzņēmumam UIN atlaidi 1,74 miljonu latu apmērā.

Cepumu ražotāja SIA Adugs investīciju projekta gaitā plānoto ieguldījumu apjoms ir 4,25 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 1,06 miljonu latu apmērā.

Uzņēmuma SIA Alfa agro investīciju projektā plānoto ieguldījumu apjoms ir 4,6 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 1,15 miljonu latu apmērā.

Uzņēmuma SIA Tecnopali North Europe investīciju projektā plānoto ilgtermiņa ieguldījumu apjoms ir 3,69 miljoni latu. Valdība lēma uzņēmumam piemērot UIN atlaidi 924 tūkst. latu apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Latvijas Finieris tiek pie vairāk nekā 4 miljonu latu nodokļu atlaides

Dienas Bizness, 29.10.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Latvijas Finieris, īstenojot apjomīgu projektu, kas paredz veikt ieguldījumus 17,7 miljonu latu apmērā, saņems uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 4,425 miljonu latu apmērā.

Tā nolemts Ministru kabineta sēdē otrdien, 29.oktobrī, kurā tika atbalstīts Ekonomikas ministrijas sagatavotais rīkojuma projekts par UIN atlaides piešķiršanu AS Latvijas Finieris investīciju projekta «Ieguldījumu programma jaunu saplākšņa produktu ražošanā un saistīto pakalpojumu paplašināšanā, kā arī jaunu ķīmisko produktu un mašīnbūves pakalpojumu ieviešanā, veicot būtiskas izmaiņas ražošanas procesā» īstenošanai.

AS Latvijas Finieris projekta ietvaros veiks ražošanas modernizāciju un jaunu produktu izstrādi, lai paaugstinātu konkurētspēju esošos un jaunos eksporta tirgos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viens no lielākajiem privātajiem mežsaimniecības uzņēmumiem Latvijā SIA Bergvik Skog (apsaimnieko 110 000 ha) mainīs īpašniekus, darījuma summa var sasniegt 150–200 milj. eiro, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tas izriet no viena no lielākajiem Zviedrijas mežu īpašniekiem Bergvik Skog AB akcionāru (lielākie – Stora Enso AB – 49%, FAM AB – 15% Länsförsäkringar – 15,1%, BillerudKorsnäs AB – 5% Käpan Pensioner – 5%, 3:e AP-fonden – 4,9%) lēmuma par uzņēmuma sadalīšanu un īpašumā esošo mežu pievienošanu koksnes pārstrādes kompānijām.

«110 000 ha lielo meža īpašumu platību Latvijā apsaimniekojošā SIA Bergvik Skog valde ir saņēmusi uzdevumu turpināt darbu un attiecībā uz visu uzņēmumu kopumā uzsākt sarunas ar potenciāliem investoriem no esošo akcionāru vidus, kā arī ar citiem potenciāliem investoriem,» uz jautājumu, ko tas nozīmē Latvijai, atbild SIA Bergvik Skog valdes loceklis Larss Georgs Hedlunds. Viņš atturējās nosaukt, kas varētu būt šī vērtīgā īpašuma saimnieks nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Kā top? Narvesen privātās preču zīmes Fresh&Tasty salāti

Laura Mazbērziņa, 23.11.2018

Tālāk galerijā - Kā top «Narvesen» privātās preču zīmes «Fresh&Tasty» salāti ar liellopa gaļu un bumbieriem

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa portāls db.lv viesojās uzņēmumā Latvijas Pārtikas ražotājs, vērojot mazumtirgotāja Narvesen liellopa gaļas salātu tapšanas procesu.

Izvairās no e-vielām

Narvesen oktobrī ieviesa liellopa gaļas salātus ar bumbieriem. «Jaunos salātus gatavo mūsu sadarbības partneris Latvijas Pārtikas ražotājs, kas neizmanto garšas pastiprinātājus, konservantus vai E621. Nereti piegādātāji savā produkcijā pievieno iepriekš minētos savienojumus, bet tas tiek darīts ne tādēļ, lai nodarītu kaitējumu patērētājam, bet tādēļ, lai nodrošinātu patērētāja vēlmēm attiecīgu kvalitāti. Iepriekš minētie produktu papildinājumi var būt piegādātāju izejvielās, bet uzņēmums rūpīgi atlasa piegādātājus, lai maksimāli izvairītos no šāda veida piedevām gatavajā produkcijā,» stāsta Linda Sietiņa, Narvesen mārketinga vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nevienu no šodienas pašnāvnieciskajiem lēmumiem Latvijas banku jomā nevarētu pieņemt tik viegli, ja nepastāvētu mīts par «tīro» un «netīro» naudu. «Tīro» naudu mums vajag, bet no «netīrās» ir jāatbrī­vojas. «Tīrā» nauda ir rietumos, bet «netīrā» – austru­mos. «Tīrā» nauda ir «finanšu tirgos», bet «netīrā» – «ofšoros». «Tīrā» nauda ir «ārvalstu investoriem», bet «netīrā» – vietējiem «oligarhiem».

Jautājums tiek pasniegts kā morāla un ētiska izvēle. Vienlaikus te ir skaidri redzams kas cits. Tas ir jau­tājums par tā saucamo «veco» un «jauno» naudu, kas rietumu medijos ir pietiekami daudz apspriests, bet pie mums par to ir runāts maz.

Ja aplūkojam jautājumu tuvāk, cēlums «tīrajai» naudai pazūd. «Tīrā» bieži izrādās vienkārši agrāk ne visai tī­ros darījumos iegūta nauda. Nereti tā ir agrāk salaupīta, pat nošaujamiem cilvēkiem atņemta nauda, kas tagad pasludināta par «tīru», jo ir pagājis laiks.

Ļoti daudz runāts par Lembergu un vietējiem oligar­hiem. Tomēr vairums Latvijas iedzīvotāju, iespējams, nav pat dzirdējuši Valenbergu vārdu. Mediji visur pa­rasti meklē vietējos oligarhus un maz runā par to, kas Latvijā pieder ārvalstu oligarhiem. It kā to nebūtu. It kā bankas, firmas un īpašnieki piederētu kaut kam anonī­mam un amorfam. Tā var šķist, ja runā tikai par «ār­valstu investoriem» vai «finanšu tirgiem», kuru «uzti­cība mums ir jāiegūst». Taču «patiesā labuma» guvēji nav tikai ārzonu firmas, bet arī lielās bankas. Par to ir pienācis laiks parunāt. Valenbergi ir miljardieri, ku­riem ir liela ietekme Zviedrijas un visas Skandināvi­jas ekonomikā vismaz kopš Andrē Oskars Valenbergs pirms vairāk nekā 160 gadiem nodibināja Stockholms Enskilda Bank. Banku, kas šodien saucas tikai nedaudz savādāk - Skandinaviska Enskilda Banken (SEB). Va­lenbergi kontrolē tiem piederošus fondus un holdinga kompānijas, kam savukārt pieder tādu kompāniju kā ABB, AstraZeneca, Atlas Copco, Electrolux, Ericsson, EQT, Höganäs, Mölnlycke, Nasdaq, Saab AB, SAS, SEB, SKF, Stora Enso un Wärtsilä daļas. Savulaik tika lēsts, ka Valenbergiem piederošajos un ar tiem saistīta­jos uzņēmumos tiek radīta trešdaļa no Zviedrijas IKP. Lūk, šādi oligarhi kontrolē arī aktīvu ziņā trešo lielāko Latvijas banku un vēl daudzas firmas, kuru nosauku­mus jūs atpazināt, tikai par to «patiesā labuma» guvē­jiem nekad nebijāt dzirdējuši.

Komentāri

Pievienot komentāru
Kas tev jāzina

Kas tev jāzina 4. novembrī

Dienas Bizness, 04.11.2014

Latvijā.

Karostu rada pievilcīgu uzņēmējiem

Šobrīd noslēgumam tuvojas viens no vērienīgākajiem Liepājas pilsētā realizētajiem projektiem investoru piesaistei.. Lasīt tālāk...

Foto: Dainis Ģelzis

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik politiķi ir gatavi vēl un vēl palielināt atbildības nastu uzņēmumu vadītājiem, bet savus nodarījumus turpina attaisnot ar politisko atbildību vai drīzāk – bezatbildību, DB viedoklī raksta Līva Melbārzde.

Investējot aptuveni trīs milj. eiro, a/s Stora Enso Latvija ir izveidojusi vienīgo rūpniecisko termokoksnes ražošanas iecirkni Latvijā, perspektīvā tā jaudas varētu dubultoties.

Prasības sociālajam biznesam, lai varētu cerēt uz Eiropas fondu atbalstu, būs zināmas nākamgad; uzņēmēji pārmet vilcināšanos.

Rīgas dome, grozot šā gada pilsētas budžetu, deficītu grib audzēt līdz 56 milj. eiro; samazinās iedzīvotāju ienākumu nodokļa prognoze un finanšu rezerves.

Pieteikumi šīm un citām aktuālajām ziņām - raksta galerijā!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība «VG Kvadra Pak» saņēmusi «Iepakojuma Ekselences» balvu («WorldStar for Packaging Excellence») par lakricas «LIQ» iepakojumu.

Pasaules Iepakojuma organizācijas (World Packaging Organisation) starptautiskais konkurss «WorldStar for Packaging» norisinājās Prāgā, Čehijā un tajā piedalījās 319 darbi no 35 valstīm. Uzvarētājus noteica starptautiska žūrija – eksperti no pasaules iepakojuma organizācijām, asociācijām un institūtiem.

AS «VG Kvadra Pak» konkursa darbs – lakricas «LIQ» dāvanu kārbu grupa 2017. gadā saņēma «Grand Prix» nacionālajā konkursā «Labākais iepakojums Latvijā», ko organizē Latvijas Iepakojuma asociācija.

Kartona kārbas izgatavotas Somijas uzņēmumu grupai «LIQ». Kārbu komplektu veido lielā kārba, kurā ievietotas 4 mazas kārbas lakricu iepakošanai. Kārbu ārējo tumšo dizainu atdzīvina koši teksti, kā arī dažādās krāsās nodrukātās kārbu iekšpuses, atbilstoši katram lakricas veidam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par investīcijām ražotnes izveidē SIA Vika Wood saņems UIN atlaidi 2,6 miljonu eiro apmērā

Žanete Hāka, 10.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets šā gada 10. oktobra sēdē atbalstīja Ekonomikas ministrijas ierosinājumu par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaides piešķiršanu kokrūpniecības SIA «Vika Wood» investīciju projekta «SIA Vika Wood ilgtermiņa ieguldījumi ražošanas efektivitātes uzlabošanai» īstenošanai.

SIA «Vika Wood» investīciju projekta ietvaros iegādāsies jaunas ražošanas iekārtas, kas ļaus paplašināt savu ražoto produktu klāstu un uzlabot esošo produktu kvalitāti.

Investīciju projekta ieguldījumu apmērs ir 10 500 000 eiro (attiecināmās izmaksas), kuru finansējuma avots būs uzņēmuma pašu līdzekļi un bankas kredīts. Līdz ar to pēc projekta īstenošanas SIA «Vika Wood» būs iespēja piemērot UIN atlaidi līdz 2 625 000,00 eiro apmērā.

SIA «Vika Wood» projekts ir 31. projekts, kuru Ministru kabinets ir atbalstījis. Līdz šim Ministru kabinetā ir atbalstīti AS «Dobeles dzirnavnieks», SIA «Baltic Crystal», AS «Tērvetes AL», SIA «AKG Thermotechnik Lettland», SIA «Metalleks», SIA «L-Ekspresis», AS «Olainfarm», AS «Latvijas Mobilais telefons», SIA «Staburadze», AS «Stora Enso Latvija», AS «Grindeks», AS «Latvijas Finieris», SIA «Bite Latvija», SIA «Kronospan Riga», SIA «Cross Timber Systems», SIA «Livonia Print», SIA «Plantos», AS «Rīgas piena kombināts», AS «Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca», SIA «PNB Print», SIA «ADUGS», SIA «Alfa Agro», SIA «Cotton Club Liepāja», SIA «Tecnopali North Europe», AS «Valmieras stikla šķiedra», AS «Putnu fabrika Ķekava», SIA «Broceni Pellets», SIA «Stiga RM», SIA «Avoti SWF» un SIA «Rimi Latvia» projekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Iepakojuma organizācijas starptautiskajā konkursā "WorldStar for Packaging Excellence" uzņēmums "Austra Pak" ieguvis augstu novērtējumu un saņems uzvarētāja balvu par kartona iepakojumu bišu transportēšanai.

Apbalvošanas ceremonija notiks 2020. gada 8. maijā Diseldorfā, Vācijā, starptautiskās iepakojuma izstādes "Interpack" laikā.

Konkursā šogad bija iesniegts 321 darbs no 36 valstīm. Darbus vērtēja un uzvarētājus noteica starptautiska žūrija, kurā piedalījās pārstāvji no 36 iepakojuma asociācijām.

Latvija piedalījās ar iepakojumu bišu transportēšanai - strops ar ērtiem rokturiem pārvietošanai, bišu skrejām un ventilācijas caurumiem sānu plaknēs. Tas noder tiem, kas ķer spietus, audzē, pērk, pārdod, pārvieto bites. Kartona stropi ir pietiekoši lēti vienreizējai izmantošanai, tomēr ir izmantojami arī ilgāk. Tas ir pietiekoši izturīgs iepakojums, lai savietotu vismaz piecos stāvos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Putnu gaļas ražotājai AS Putnu fabrika Ķekava (Ķekava) piešķirs uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā, šodien nolēma valdība.

Kā norādīts Ekonomikas ministrijas skaidrojumā, Ķekavas plānoto investīciju apjoms ir 14,97 miljoni eiro, tādējādi saskaņā ar normatīvajiem aktiem sabiedrībai pēc projekta īstenošanas būs tiesības piemērot UIN atlaidi 3,69 miljonu apmērā. Investīciju projekta īstenošanas ilgums ir 36 mēneši, sākot projektu 2015.gada jūnijā.

Tāpat norādīts, ka, ņemot vērā sabiedrības prognozēto apgrozījuma un nomaksājamo nodokļu pieaugumu, papildus valsts budžetā iemaksātie nodokļi pārsniegs atlaidi 3,69 miljonu eiro apmērā jau pēc projekta pabeigšanas jeb 2019.gadā.

Kā ziņots, normatīvie akti paredz piemērot atlaidi 25% apmērā par investīciju summu, kas pārsniedz desmit miljonus eiro, nodokļu maksātājiem, kuri veikuši ieguldījumus pamatlīdzekļos, lai palielinātu ražošanas vai pakalpojumu jaudu, sāktu jaunas produkcijas ražošanu vai būtiski mainītu ražošanas procesu.

Komentāri

Pievienot komentāru